Paplašinātā meklēšana

apskats, die Umschau RKr. II, 54.

Avots: ME I, 121

àizņemt,

7)

a) : skrūvīte tik maza, ka nevar ar griežamuo aizņemt Golg. kad aizņē̦muši (oder = iele̦nkuši?) lāci, tad tas citur nevarējis glābties Janš. Apskats 1903, S. 13.

Avots: EH I, 41

àizprecêt: ‡ Refl. -tiês, sich in die Fremde verheiraten (von beiden Geschlechtern): Jānis aizprecējies pruojām Janš. Apskats 1903, S. 149.

Avots: EH I, 43

apspiêst,

2): Kače, sveci apspieduse, izgāja Janš. Apskats 1903, S. 165.

Avots: EH I, 116

atlaîst,

1): kad atlaiž nuo buomja vienu gabalu neausta aude̦kla, tad tuo sauc par atlaidienu
Seyershof;

8): a. grāmatu, einen Brief hersenden
Pilda u. a.; ‡

11) nach hinten sinken lassen, zurücklehnen:
galviņu atpakaļ atlaidusi (atme̦tusi) Janš. Apskats 1903, S. 67; ‡

12) herwerfen, -schleudern
Dunika, Wolm. u. a.: a. akmeni, ripu; ‡ 13) a. ūdeni, urinieren Ar. Refl. -tiês,

1): luogi atlaižas, die Fenster tauen
auf Grenzhof; ‡

6) erschlaffen, zusammensinken, kleiner werden:
pampums atlaidies Siuxt (ähnlich Pas. IX, 409); ‡

7) durch Hitze stumpf werden
Siuxt: nazis (karstuma) atlaidies; ‡

8) weicher werden
Siuxt: skurstenī sakaltušu ādu nuoliek klētī uz kluona, lai atlaižas mīkstāka.

Avots: EH I, 152

atrunât, Refl. -tiês, ‡

4) entgegnen, antworten:
"... pateicuos... par labiem nuovēlējumiem", atrunājās Lūsiņa Janš. Bandavā II, 31 (ähnlich Dzimtene V, 62 und Apskats 1902, 17); ‡

5) a. pretī, entgegensprechen
Ahs.: es kādas reizes atrunājuos saimniecei pretī; nu liek mani mierā; ‡

6) sich rechtfertigen
Ewers.

Avots: EH I, 162, 163

dìena: līdz dienai, bis zum Morgengrauen Pas. IX, 320. arī es dienas (ehemals, in der Jugend Dunika) gāju caur sidraba birzi Janš. Apskats 1902, S. 18. dienas vējš Sauken, der Südwind. dìenas gaisma, Tageslicht. dienas zaglis, ein Tagedieb. puķes zied kâ diena Linden in Kurl., die Blumen blühen sehr schön, slima d. (= slimība) auch Sonnaxt. krista d. Mahlup, der Himmelfahrtstag. ziêdu d., auch der Donnerstag nach Pfingsten Saikava. voi munas dieniņas! (Ausruf der Verwunderung) Sonnaxt.

Avots: EH I, 327

guõte̦na (unter guõtene ): auch Grob., OB., Rutzau, (guõtan) Dond. n. FBR. V, 132, Pussen; guote̦nas, ālaves un teļi Janš. Apskats 1903, S. 192.

Avots: EH I, 424

I gùrste,

1): mit ur̂ ² Frauenb., Grob., Iw., Orelleu, Ramkau, Salis, Seyershof, mit ur̂ Gr.-Buschh.: ieduodat ... gurstīti linu Janš. Apskats 1903, S. 97; eine Handvoll Flachs, Hanf oder Stroh
Orellen; vilnas g. BW. 34825, eine Schur Wolle Brasche; ‡

3) ein dickes, strohernes Band:
salmus sasien ar gur̂sti ² Orellen; nuo jē̦kulas sataisa tādas gur̂stes ² ("?") AP.; ‡

4) ein knockenförmig zusammengedrehtes Heubündel
AP.: sìena gubu ceļā paliek gurkstes.

Avots: EH I, 421

izcel̂t,

1): suns izcēlis (hat aufgescheucht)
zaķi Schrunden. šis ārste var tevi i. (= izglābt) nuo nāves Linden in Kurl.;

2): nuo ve̦cās vietas mani ni˙kaî nevar i. (verjagen)
Zvirgzdine;

4): i. (= pacelt gaisā) pirkstus Frauenb. Refl. -tiês,

1): viņa šuorīt izcē̦lusēs (= uzcē̦lusies) agrāki Janš. Apskats 1903, S. 18.

Avots: EH I, 437

izdailinât: lai tās (= meitenes, acc. pl.) izdailinātu, izruotātu Janš. Mežv. ļ. II, 8. (veļu) izbalināt un i. Janš. Apskats 1902, S. 18. Refl. -tiês: Grieča ... izbaltinājās, izdailinājās Janš. Bandavā II, 26.

Avots: EH I, 440

I izdze̦nât, ‡

2) (viele) hinaustreiben:
izdze̦nādami nuo pakrauļiem... līdaciņas Janš. Apskats 1903, S. 14. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge treiben: izdze̦nājuos (luopus) ilgu laiku, bet visus nevarēju sadzīt apluokā Jürg. u. a.

Avots: EH I, 444

izniẽkuôt,

1): savu guodu var viegli ... i. Janš. Apskats 1902, S. 19.

Avots: EH I, 469

kul̃ba,

3): auch Seyershof;

4): eine Art Wagen bei Juden und Zigeunern
Oknist; čigāna kulbas BW. 21122. brauks[i] ar kulbu baznīcā 22730; kulbas (lielus mākuoņi) jau braukā Pas. XIV, 462;

5): ein Schlittenkorb
- auch Dunika, Siuxt; ein Packschlitten Wessen. vairāk kulbu un kamānu Janš. Apskats 1903, S. 97;

6): ak tu nepieē̦dē̦namā k˙! AP.; ‡

8) acu k. Salis. die Augenhöhle.
Zur Bed. 5 vgl. li. kulbės "перекладины саней" Язык и литер. I, 137.

Avots: EH I, 670

kun̂te̦ns ² : hinter "Janš." ME, II, 316 hinzuzufügen "Apskats 1903, S, 192".

Avots: EH I, 676

I lãdinât,

1): auch ("bellen machen")
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84 (mit â ); sievas ... cienīgtē̦vu ... kauninājušas un lādinājušas Janš. Apskats 1903, S. 13.

Avots: EH I, 726

lãga, 1): pa divi lāgi (kann auch zum nom. lāgs gehören!) Janš. Apskats 1903, S. 163, zweimal. viņš uz divi lāgi (zweimal) bij par rādītaju AP. pa uotri lāgi Dunika, zum zweiten Mal, gailis dzied trešā lāga (zum drittenmal) Frauenb, atstāšu darbu uz uotru lāgu (= uz citu reizi) Salis;

2): nav l., ka tâ rīkuojas Frauenb. lāgas cilvē̦ks, luops; zâle Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt. pirtī nav lāgas siltuma Seyershof. silts ūdens zirgam nav lāgā Salis. negrib lāgā ne maizi ēst ebenda. lāgā dziesmas nemācēja BW. 880. nele l. ("?") teica mani, nele l. (Var.: lieta) nicināja: purva niedre teica mani, vīgriestiņš nicināja BW. 8707, 4 var.

Avots: EH I, 726, 727

laîstît: mit aĩ PlKur.; ‡

3) wiederholt schlagen:
viņš paķer pātagu un laista šim, vai galva, vai acs Pas. XII, 129. sāka baltiņam l. ar gruožu līkumu Kaudz. Izjurieši 86. ar tuo (streņģi) sācis l. veci Pumpurs Raksti II, 146. Refl. -tiês,

2): zvaigznes laistās Auleja. tauki laistījās pa virsu Ramkau. (kaminā) re̦dzams ... kustuošais, laistuošais liesmu puduris Janš. Apskats 1903; S. 18. guns vien laistījās (von starkem Blitz)
Sonnaxt. visi laislījās guoda zīmēs un dārgumuos Latv. Av.

Avots: EH I, 715

leñce (unter le̦ñca),

1): auch (die Öse)
Iw.;

2): auch Schnehpeln: maisu lencēs ("?") uz muguras uzsējies Janš. Apskats 1903, S. 83;

3): auch AP., Sonnaxt: dancuoj[a] mans kumeliņš ar visām lencītēm BW. 18683;

4): auch (mit eñ ) Dunika; ņēma līgaviņu ar kurpēm, ar lencēm; ... nuotrūkst lences maltuvē BW. 21522;

7): "tā vieta resp. vadus puse jūŗas krastā, kur sāk vadu mest un kas vē̦lāk, ve̦lkuot vadu, tuvuojas dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems.

Avots: EH I, 733

liẽrêt,

1): auch Janš. Apskats 1903, S.475, Smilten;

2): auch BW. 5568, Pas. X, 309, Seyershof.

Avots: EH I, 756

liẽsums,

2): l. ar tre̦knumu kuopā audzis Janš. Apskats 1903, S. 192.

Avots: EH I, 757

‡ II līgtin, Adv. zur Verstärkung von (pìe)līgt I: viens uotram l. pielīgstuoši Janš. Apskats 1903, S. 15.

Avots: EH I, 748

I mãkulis: auch Grenzhof n. FBR. XII, 23, Pankelhof, Schwitten, Siuxt, Wainsel, (mit à ² ) Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Linden in Kurl., Līvāni, Oknist, Prohden, Saikava, Sonnaxt; eine kleine Wolke (mit ã ) AP., C., Salis, (mit à ² ) Bērzgale, N.-Rosen: pie zilās; ar pare̦tiem mākulīšiem ruotātās debess Janš. Apskats 1902, 17. piesūcies kai m., völlig betrunken Warkl.; der Nebel Erlaa n. BielU.

Avots: EH I, 790

metiens,

1): pasviedis lielajam vērsim, kas tuo tik pa metienam apēdis Pas. VI, 333;

5): auch Frauenb., Iw., Orellen, Salis, Seyershof, Siuxt: jāšuot ... uz riju metienu mīdīt Janš. Apskats 1903, S. 175; ‡

9) eine Menge, ein gewisses Quantum:
dzērienam ... piejaukusi krietnu metienu me̦dus Ciema spīg. 292. kāds m. (puišu) nu ir sanācis! Siuxt; ‡

10) der Sprung (?):
zaķi cilpuoja sīkuos metienuos Ciema spīg. 135; die Höhe des Falles Frauenb.: ragauas taisa krītuot lielu metienu.

Avots: EH I, 803

me̦ts,

2): svārki pašūti pašu me̦tu Dunika. vai miltu nav par daudz? nē, pašu me̦tu (gerade so viel, als nötig)
ebenda. nesauciet vis manu līgavu par atraitni, bet gan, pēc pilsē̦tas me̦ta, par ... dzimušu ... Ciema spīg. 46. abi vienus me̦tus, - viņš tikai pāra gadu ve̦cāks Janš. Apskats 1903, S. 14;

3): tukšais m. ir saimniekam pavasaris Frauenb. laika m. Siuxt, = svē̦tki. vēl tik jauniņš, nu tik desmituo me̦tu (Jahr) Janš. Līgava I, 254; ‡

5) eine Anzahl von drei (Balken):
cik kuoku pavisam jums muižai jāizve̦d ... ? - katrai sē̦tai jāizve̦d četri me̦ti ... - tas ir līdzīgi viens ducis ... - kâ tad! ... ducī iet četri me̦ti Janš. Mežv. ļ. II, 85. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 79.

Avots: EH I, 804

muôžs: egles pagalīte (dega) ... jautri un muoži sprē̦gādama Janš. Apskats 1903, S. 18. Adv. muoži Diet., schnell, flink.

Avots: EH I, 841

nùodubļuôt: "Aps. " Me. II, 777 zu ersetzen durch "Janš. Apskats 1903, S. 177".

Avots: EH II, 41

nùokal̃puôt: savus zaldāta gadus varē̦tu n. kuopā Apskats 1903, S. 50.

Avots: EH II, 51

pašņukstêt: gar vīra māti paglaudīties un kuopām p. Apskats 1903, S. 31.

Avots: EH II, 180

patēvis: auch AP., Dunika, Ekau, Golg., Heidenfeld, Īslīce, Kaltenbr., Linden in Kurl., Mesoten, Ruhental, Salgaln, Schwitten, Selb., Serbig., Sonnaxt, Thomsdorf, Ulmalen, Warkh., Wolgunt, Würzau, Zvirgzdine; reizā ar patēvi Janš. Apskats 1903, S. 83. Demin. patēvītis BW. V, S. 506, № 4900, 1.

Avots: EH II, 182

‡ paviênâds, ziemlich gleich: arī ģīmja plauku abi bija pavienādi Janš. Apskats 1903, S. 14. cilvē̦kam, kas ar viņu pavienāduos gaduos Dzimtene I, 427.

Avots: EH II, 191

pìečalinât, = piečaluôt: parupja balss visu zãli piečalināja Apskats 1903, 448.

Avots: ME III, 242

piêdruokne ² : auch (mit uô ² ) Allendorf, Ugalen, (mit uõ) Schlehk n. FBR. VII, 42, (mit iẽ) Blieden, Lesten, (mit ie) BW. 19369, 2, Hasenpot, Nerft, Popen: jaka ar... platām piedruoknēm Janš. Apskats 1903, S. 52.

Avots: EH II, 248

pìedzìt,

1) zu-, hinzu-, herzutreiben:
luopus pie siles piedzīt. tas piedzina tuo telīti, kas palika pakaļā BW. 29406, 1;

2) anführen, herbeischaffen:
piedze̦n būvei materiālu Etn. III, 73;

3) beitreiben:
galvas naudu piedzīt Kaudz. M. 78. iebāž naudu kabatā, lai tuo tiesa nevarē̦tu piedzīt Konv. ² 557;

4) volltreiben, volljagen:
piedzīt pilnu miesu ar adatām LP. IV, 32; vollstopfen: p. maisu ar pe̦lavām Ar.;

5) spürend ermitteln:
p. zādzību, zagli Celm.;

6) treibend (über) anstrengen:
zirgus par daudz piedze̦nuot Apskats 1903, S. 531. Refl. -tiês,

1) sich vollstopfen:
"ta tad nu piedzinuos!" saka labi paēdis cilvē̦ks pats uz sevi Pūņi (bei Talsen);

2) sich (über) anstrengen:
ve̦cais tē̦vs tâ nepiedzītuos Apskats 1903, S. 511;

3) sich anstrengend (andere) einhoIen:
pļāvējs piedzinas citiem klāt C.

Avots: ME III, 248

rẽ̦ns,

1): labā zemē jāsēj rē̦nāk Iw. rē̦na ("rupja, cieta") dzija Frauenb., Siuxt. dūmi tad arī ir rē̦nāki, gaišāki Janš. Līgava I, 125. (mākuoņi) vēl bija re̦dzami rē̦nuos, ruobainuos blāķuos Janš. Apskats 1903, S. 176;

2): r. vakars Warkl. r. (kluss) laiks ebenda. sniega mirdzuma rē̦nais spīdums viegli blāzmuoja baltajuos griestuos Veldre Dēli un meitas 193.

Avots: EH II, 369

I šàlkt C., Arrasch, (mit àl ² ) Lubn., Schwanb., Golg., Sessw., Kl., Saikava, Warkh., (mit al̂ ² ) Salis, Widdrisch, Bauske, Bl., šalcu, rauschen, sausen, brausen (von Wasser, Wind, Wald (Spr.), aber auch von anderm Geräusch, z. B. Bienensummen) U.: vējeņš pūta, niedres šalca BW. 9559 (ähnlich 29733 var.). lapiņas šalca... šūpuļa dziesmu Jauna R. V, 191, ūdens izšķīzdams putās... šalc Apskats 1903, S. 400. lē̦ni šalc kuplās egles zari Pūrs I, 28. caur mežu auka šalc un brāž MWM. 1897, S. 245. sirdī šalks kâ... dienvidvēju pūsmas Akurater Astras 12. (mākuonis) šaušalīgi šalcis LP. I, 179. Subst. šalkums Wid., = šalka I 1.

Avots: ME IV, 3

I šal̃te N. - Bartau, Gezänk, Skandal: bija... brīnum liela šaite... starp ve̦cajiem un jaunuo Janš. Prec. viesulis 25. ļaužu starpā e̦suot... liels uztraukums un liela šalte Bandavā II, 206 (ähnlich Janš. Paipala 39 und Apskats 1903, S. 282). Trīne ceļuot lielu šalti Bandavā II, 206. Aus d. Schalt "Tadel, Schelten".

Avots: ME IV, 3

šļũcis, ein Tanz (Schleifer, Walzer): uzraujuot... pa valsim jeb, kâ ve̦cāki ļaudis teica, pa šļūcim Janš. Dzimtene ² I, 258. uzpūt kādu krietnu gabalu - vai nu sudmaliņas, vai šļūci! Bandavā II, 46. lai viegls un lē̦ns kâ šļūcis ir jaunuo ļaužu mūžs Janš. Apskats v. J. 1903, S. 67.

Avots: ME IV, 77

šļute Bers., Erlaa, Golg., Jürg., Kalz., Kreuzb., Lemburg, Lind., Lub., MSil., N. - Peb., PS., Saikava, Sehren, Sessau, Stenden, šļuta Gr. - Buschhof, = slute, das Plattbeil: tas nav cirvis, tā ir šļute Poruk II, 245. briedis tâ ar... kāju bijis nuošķēlis apsei malu kâ stīpernieks ar šļuti Upite Medn. laiki 64. diviem bij šļutes Apskats v. J. 1903, s. 68.

Avots: ME IV, 77

smelgt, -dzu (das prs. sme̦ldz [li. smel̃gia "stichelt" KZ. LII, 253] kann auch zu smeldzêt 1 gehören),

1) schmerzen
(mit el̃) Bl. (namentlich von Zähnen): zuobi sme̦ldz Memelshof, Lubn. dikti vairs nesāp (nach einem Schlag); tik tâ drusku vēl sme̦ldz Naud. sirdī atkal klasi sme̦ldz vâts A. kājas viņam sāka sāpēt un smelgt Turg. Pav. ūd. 57. izmežģītā kāja smagi sme̦ldz (sāk smeldzin) Saikava, Luttringen. sirdī sme̦ldz sāpes Vēr. I, 695. roze sme̦ldz Br. 182. kas viņus aizkar tam sme̦ldz R. Sk. II, 79. klusi sme̦ldzuošas sāpes A. Up. J. I. 38. uz sāpēm asām, sme̦ldzuošām Apskats v. J. 1903, S. 150;

2) smel̂gt ² Bornsmünde, sich sehnen, dürsten, gelüsten
(vgl. li. smelgti "jucken"): sme̦ldz dūša pēc zivīm Balt. Vēstn. 1901, No 83. pēc brandvīna tev rīkle sme̦ldz Alm. Balt. Vēstn. man dūša vien sme̦ldz tev kraut pa ausi! Nebst smildzêt 2 und smelkt I zur Wurzelform smel- "schwelen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 691)?

Avots: ME III, 957

I smèltne ² Prl., Abfall beim Grütze-machen Erlaa, (smeltne) Ronneb., Mehlstaub Lis., Golg., (smeltne) N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, (smel̃tne) Smilten, C.; Heuabfall, Heusamen (mit èl ² ) Lis.; smeltne Serb., Peb. n. U., smeltnes Lemsal n. U., = smelkne(s) 2: tie arī jāsagrūž smeltnē Vīt. 52. glāzi smeltnēs trieca (zertrümmerte) MWM. VI, 486. pats dailnieks veidu lauzt var smeltnēs Plūd. Rakstn. I, 77. ezeriņš sit atpakaļ saulstaru smeltnes Sudr. E. Apskats v. J. 1903, S. 447; Abfall vom Korn, Reisig u. a. Bers.

Avots: ME III, 959

sme̦ltuve,

1): Apskats 1903, 192 nur der gen. pl. sme̦ltuvju tretegt;


2): ne̦stavas palika sme̦ltuves male (= malā) Tdz. 46387 (aus Base).

Avots: EH II, 536

sme̦ltuve,

1) ein Gefäss zum Schöpfen
Apskats v. J. 1903, S. 192;

2) = smel̂tne II Liev. Brez. un Hav. 242, Grünwald, (mit e̦l̂ ) Warkh., Festen, (mit e̦l̂ ² ) Bornsmünde, Widdrisch.

Avots: ME III, 959

I smil̂dzinât Golg., Saikava, Selsau, Mar., N.-Peb., Festen, Gr.-Buschhof, Schwanb., Stomersee, smildzināt ² Katzd., Dond., Wandsen, Seemuppen, smildzinât Dunika, Rönnen, Selg., Bornsmünde, Stenden, staubregnen U., Spr., Römershof, Sessw., Ermes, Nigr., Kandau, Meiran, MWM. X, 162, Vēr. II, 659, Apskats v. J. 1903, S. 672, LP. VII, 103: lietiņš lija, smildzināja BW. 14812, 1 (ähnlich 14156). Refl. -tiês, nur ein wenig (etwas) tun, geizen: kuo tu tur smildzinies ar dzeršanu? kad met, tad met! Mar. Zu smalganât.

Avots: ME III, 962

smīna(s), smīnas Bers., smĩns Ermes, Arrasch, Jürg., Salis, Ruj., Siuxt; Bauske, smîns Saikava, smī̀ns 2 Golg., Adl., Gr.-Buschhof, Vīt., (bedeutsames) Lächeln: lūpas raustīja smīnas Apskats 1903, S. 450. tev savieba lūpas aukstas smīnas Zeif. III, 2, 148. ap lūpiņām virinājās blēdīgs smīns Ziltars, Memelshof. ap lūpu kaktiņiem viņam raustījās smīns Stari III, 28. dēj uodzes smīna V. Egl. Eleģijas 38. vieglprātības smīns Duomas III, 944. viņas smīni... tikai viņam pašam zīmēti MWM. VIII, 648. klusā laimes smīnā teica Stari II, 587. nebēdīgā smīnā Vīt. 63. gudru smīnu lūpu kaktiņuos 57. nelabā smīnā salauztās lūpas MWM. VIII, 889. nuovērsa vaigu smīnu viepās Apskats 1903, S. 317. nesavaldīju smīnu 448.

Avots: ME III, 967

smīna(s), smīnas Bers., smĩns Ermes, Arrasch, Jürg., Salis, Ruj., Siuxt; Bauske, smîns Saikava, smī̀ns ² Golg., Adl., Gr.-Buschhof, Vīt., (bedeutsames) Lächeln: lūpas raustīja smīnas Apskats 1903, S. 450. tev savieba lūpas aukstas smīnas Zeif. III, 2, 148. ap lūpiņām virinājās blēdīgs smīns Ziltars, Memelshof. ap lūpu kaktiņiem viņam raustījās smīns Stari III, 28. dēj uodzes smīna V. Egl. Eleģijas 38. vieglprātības smīns Duomas III, 944. viņas smīni... tikai viņam pašam zīmēti MWM. VIII, 648. klusā laimes smīnā teica Stari II, 587. nebēdīgā smīnā Vīt. 63. gudru smīnu lūpu kaktiņuos 57. nelabā smīnā salauztās lūpas MWM. VIII, 889. nuovērsa vaigu smīnu viepās Apskats 1903, S. 317.

Avots: ME III, 967

smĩnêt Deg., Dond., Siuxt, C., Līn., Iw., Nigr., Serbigal, AP., Ruj., Salis, smìnēt ² Lös., smînêt Saikava, smînêt ² Selg., Wandsen, Sessau, -u, -ẽju, (überlegen, bedeutsam) lächeln Grünh., Spr.: sm. pieticīgi Mērn. laiki 35. ve̦cais smīnē̦dams teica Dīcm. pas. v. I, 39. aizgājis uz māju smīnē̦dams vien RKr. VIII, 78. smīnuošas actiņas Apskats 1903, S. 550.

Avots: ME III, 967

smìnîgs ² Golg., Gr.-Buschhof, (bedeutsam) lächelnd: smīnīgs skats Baltp. R. I, 43. smīnīgs jauneklis 54. ap viņa lūpām smīnīgs smaids Apskats 1903, S. 256.

Avots: ME III, 967

snabis Apskats 1903, S. 501, Gramsden, Frauenb., . Schibbenhof, Ruba, = šņabis, der Schnaps; in Bauske angeblich nur scherzweise für šņabis.

Avots: ME III, 971

snaigs, = snaiks, slaiks, schlank U.: snaigs ² kuoks Karls. snaiga sila priede BW. 18586, 13 var. snaiga ("?") pūra ve̦dumīn[u] 26357 var. snaiguo priežu starpā Kaln. Uozuolk. m. 112. egles snaigas Apskats 1903, S. 295. zirgu snaigie kakli Plūd. Rakstn. II, 278. kad stāv, tad snaigs; kad apgriežas, tad stuburains RKr. VII, 204. snaigums U., die Schlankheit. Nach Leskien Abl. 284 zu sniegt.

Avots: ME III, 971

snaũdulis C. (li. snaudulys "unwillkürlicher Schlaf"),

1) f. snaũdule, snaudula, snauduļa BW. 16081, Prl. n. FBR. VI, 94, ein Verschlafener, eine Schlafm ütze:
snaudulīte, miegulīte mana uotra malējiņa BW. 8056, 1, snaudule dedzina... kuodeļu 6697 var. kas kait tauta snaudulei nesēdēt kamanās? 18407 var. pārveda snauduļu 21973, 2 var. mieguliņa, snauduliņa... līgaviņa 21974, apķeries (bāleliņ!) kuplu priedi, ne snauduļa līgaviņu (Var.: snaudulu)! 18586, 1. snaudulīte nakti maļ Br. sak. v. 1145. abi snauduļi trīcēja vien LP. VI, 466. mazajiem snauduļiem Apskats 1903, S. 568;

2) der Schlummer:
nuoduoties parastam snaudulim Alm. cīnīties ar uzmācīguo snauduli Alm. Rūd. 82. acu plakstiņus ar saldu snauduli sedza Dünsb. Od. 1, 12.

Avots: ME III, 973

snieguonis*, snieguona*, ein Schnee Gipfel; Lawine; Gletscher (?): lejā sūta smagas snieguoņas (Lawinen) Vilh. Tells 65. sauc tevi snieguoņu pauruos Apskats 1902, S. 21. pakāpjas kalnā, snieguoņuos Duomas II, 275. snieguoņu gali Vēr. II, 689. kâ mūžīgs snieguon[i]s tas uz manim uzveļas Asp. Vaidel. 62. kâ karstu uguns (apkampj) saltuo snieguoni Asp. MWM. 1896, S. 878.

Avots: ME III, 979

sùods,

1) = sùodĩba: kučierim uzbrucis suods LP. V, 18. nāves suods, Todesstrafe VII, 105. kuŗiem bija uzlikts baznīcas suods Etn. II, 65. grūtā suodā krist Aus. I, 2. vai nu suods, vai guods Br. sak. v. 1172. vai tas nu nav suods! Balt. Vēstn. 1901, No 87. viņa aiziet, bet tavu suodu! nevar akai piekļūt LP. IV, 168. dakteri nuoveda uz suoda vietu Dicm. pas. v. I, 38. būs jāatbild suoda dienā Apskats v. J. 1903, S. 625. sarkanais suods U., die Ruhr;

2) der Richterstuhl
(?): re̦dz... dievu suodā sēžam Daniel 7. - Nebst li. sũdas "das Gericht (als ein Vorgang)" aus aruss. судъ "gerichtliche Strafe, Verdammung".

Avots: ME III, 1136

spaîds C., Kl., Prl., spaids ² Iw., der Druck, Zwang; die Presse; vina spaids, die Kelter IV Mos. 18, 27, rakstu spaids, die Buchdruckerpresse U.; spaidi, Bedrängnis, Folter U.: kas tevi izvedīs nuo spaida Apskats 1903, S. 37, spaidu darbi, Zwangsarbeiten. spaidu brīdī palīdzēt ar naudu Aps. J. III, 11. sirdsapziņas spaidi Jauna Raža IV, 33. viņu spaiduos staipa MWM. VI, 408. kuruos vīna spaiduos tuo (vīnu) gatavuo U. b. 64, 33. Auch ein nom. pl. spaidas: visas spaidas (Nöte, Bedrängnisse) un vaidas Zeif. Chrest. II1, 318.

Avots: ME III, 980

spanga,

1) eine Blase
(Spr., Vīt.) an Händen oder Füssen (U.) oder anderswo am Körper, entstanden durch Druck oder Verbrühen Selsau (mit àn ² ), Kl., Druw., Lub., Laud.: strādā, līdz spangas ruokas Apskats 1901. meitai lielas spañgas (Flecken) uz ģīmja Sassm. siltuma spangas, Hitzbläschen Kronw. n. U.; eine Brandblase N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411: viņš tīrās spañgās C.; eine Schaumblase am Bierfass Laud.; Wasserblase B. Vēstn. ;

2) = sprādze, Schnalle Oppek. u. Kokn. n. U.; Ohrring Burtn. n. U.: ar vara spangām sevi ruotājušas Duomas III, 45;

3) spangu vaiņags "?" BW. 6143, 6 var. (Var.: zīļu v.); 6214, 3; 7108, 1; 24585 var.; 32902, 5; RKr. XVI, 106, 183, 201. man nuopirka bālēniņš sīku spangu, spuoža vara (vaiņagu) BW. 28896, 10; ze̦lta spanga, Goldschuppe
Bl. 461;

4) ein Quetschinstrument
U.: kas savas spangas, važas, valgus un stīpas ap kuoka ce̦lmu lika Latvija. žņaudz kâ ciešas spangas Duomas II, 102. kâ metala spangās iespiedis MWM. VIII, 652; eine Klemme (spañgas C.): tas nu gan ir spangās (ļuoti spaidīguos apstakļuos)! lielās spangas C., Smilt., Bers., Lasd. ja vēlies spangās iekļūt, paduodies tik žīdiem! Laud. sanēma viņu kâ spañgās Jürg. In der Bed. 1 als ein Kuronismus (mit dem Suffix von čulga; vgl. auch ahd. spanga, mnd. span "Spange") zu norw. spana "spannen" u. a. (bei Fick Wrtb. III ⁴ , 507 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 655 f. und 680 t.)? Anders Prellwitz Wrtb 2 42B, Zupitza KZ. XXXVI, 61, Būga Aist. Stud. 113 (der auch ein li. spungė "Gewächs, Fleckchen" heranzieht); vgl. auch panga. In der Bed. 2 wohl aus mnd. spange "Spange", und germanischen Ursprungs (vgl. an. spǫng "lamina, Platte") wohl auch in der Bed. 3 und (?) 4; unmöglich wäre es freilich nicht, für die Bed. 3 (vgl. spangas "Schuppen") auch an die Wurzel von spuoguôt zu denken.

Avots: ME III, 984, 985

I spẽķis C., spēķi Linden (in Kurl.), eine Kraftsuppe aus dem Eingeweide des Rindviehs (die auf den zweiten Hochzeitstag gehören soll L., U.) N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. III, spēķes, Eingeweide (iekšas) Apskats 1903, S. 670, Kl. (mit è ² ), Lub.: vērša spēķes, t. i. galvu, kājas un iekšas Austriņš Daugava I, 981; spudiņi, gekocht aus dem Eingeweide vom Rindvieh mit Kartoffeln Etn. I, 4, "virums nuo luopu de̦sām" AP. spē̦ki "sasmalcināta, sarecējusi gaļa" Latv. Saule 1924, S. 169. Hierher wohl auch spē̦ku baļva BW. 20209 var. Gekürzt aus spētiķis?

Avots: ME III, 992

sûce ² Karls.,

1) eine Scharte
L.;

2) eine Lücke im Boote
U., ein Leck (mit ù ) Ermes, Nötk., Drosth.: lai "Palladas" sūci padarītu nekaitīgu MWM. X, 237. pie sudmalnieka bij dambis sūci dabūjis A. v. J. 1898, II, 150;

3) was zum Saugen dient, ein Saugrüssel:
dēle piestiprinās cieši ar vē̦de̦ra sūci Konv. ² 562. ar glāžu sūci A. XI, 515; der Schwamm MWM. VIII, 93: ar sūci... spaidīja tam uz pieres... brūci Apskats 1903, S. 374; = knupis 2 (Zulp) MWM. 1896, S. 232 (a. s. sūci); eine Pfeife Korwenh. In der Bed. I wohl nebst li. šùkė "Scharte" zu suka; in der Bed. 3 und wohl auch in der Bed. 2 zu sùkt.

Avots: ME III, 1129

sūceklis,

1) der Schwamm
Konv. ² 915, Stari II, 800: uzspiedu sūcekli Apskats 1905, S. 67;

2) was zum Saugen dient, ein Saugheber
Etn. II, 161, ein Saugrüssel: pie kājām viņai re̦dzami sūceklīši Jaun. R. III, 65.

Avots: ME III, 1129

sùkt (li. suñkti "absickern lassen"), sùcu,

1) saugen (von Blutegeln, nicht von Säugetieren
U.), nutschen St.: sūc kâ uods RKr. VI, sak. v. 557. sūcamais snuķis Konv. ² 719. palika uzticīgi mucai un sūca, kuo spē̦dami Apskats 1905, S. 311. nuo manis tik grib sūkt uz parādu MWM. VII, 801. kukaiņa sūcamais stiebriņš SDB. VIII, 46. pīpi sūkdams Saul. III, 98 (ähnlich Alm. Kaisl. varā 131). nuo tava vaiga sūcu... sirdī cerību Rainis Göˉtes dzeja 43; 2? durchseihen St., Bergm. n. U. Refl. -tiês, (durch)sickern, sich sezernieren (wie Molken von der Milch) U. - Subst. sùcẽjs, wer aussaugt LP. II, 44 (von der Bremse): rijnieciņš ve̦lna bē̦rns, manu sviedru sūcējiņš BW. 31594. ļaužu dīrātājs un sūcējs Aps. VI, 13. aitu asins sūcējs, melophagus ovinus; lietus asins sūcējs, haematopota pluvialis L.; zirgu asins sūcēja, hippobosca equina L. sùkt 1 vielleicht (wenn urspr. prs. *sucu [vgl. sucinât], prt. sùcu, inf. sùkt) zu an. sog "das Saugen", ahd. sūgan "saugen", lat. sūcus, mhd. soc (gen, soges) oder souc (gen. souges) "Saft" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. 11, 469, Fick Wrtb. III ⁴ 443, Boisacq Dict. 999. Dagegen sùkt 2 (= li. suñkti) nebst li. sunkà "Saft" vielleicht wenn ursprünglich: beschwerend ausdrücken - zu li. sunkùs "schwer" (s. le. sunk); anders Walde 1. c. 473 und Trautmann Wrtb. 257.

Avots: ME III, 1132

sulîgs, saftig: mīkstuo, sulīguo zâli Apskats 1903, S. 334. sulīga barība Lopkopība Il, 123. uotra (sakne) zaļa, sulīga LP. VI, 15. Subst. sulîgums, das Saftigsein: dārzāji daudz zaudējuši nuo sava sulīguma un garšas Konv.2 512.

Avots: ME III, 1119

surkstêt,

1) = čur̃kstêt l: strautiņš te̦k sur̃kstē̦dams Gramsden;

2) = sūr(k)stêt: acis surkstēja Apskats 1903, S. 616.

Avots: ME III, 1125

suta Bielenstein Holzb. 99, suts Bielenstein Holzb. 89; 99, Spr., suti U., die Bähung, das Dampfbad; Nässe von einem siependen Schaden; sutas, (heisser) Dampf, Qualm; sviêdru suta, Schwitzbad, Angstschweiss; bē̦du sutas, quälende Sorgen, Leiden U.; suts, Getreidedampf in der Riege Mag. XIII, 2, 48, Dampf: jāvāra tâ, ka suts neiziet Etn. II, 136. vari kurināt, cik tik tīk, suti vien griežas Vīt. 21. suta jūra sabiezēja Plūd. Llv. 2, 266. suts vien kāvās viņam pa muti Kaudz. Izjurieši 92. suta spēks (A. XI, 392), katls (A. XX, 31), kumeļš (Apskats 1905, S. 169). suta luogi, Dampfluken in der Riege Bielenstein Holzb. 89, 99. dabūt krietnu sutu (pērienu, bārienu) Ar. Zu sust I.

Avots: ME III, 1127

svaigs, frisch Pas. IV, 543: svaigi augļi Konv. ² 231. vajaguot svaigas... gaļas Etn. III, 128. svaigs gaiss Kīmija 11. rīta svaigā e̦lpa Vēr. II, 565. es svaigi izturuos JlgRKr. V, 157. Subst. svaigums, die Frische: runāja nuo svaiguma un jaunības Balt. Vēstn. 1904, No 31, dārza svaigums Vēr. II, 546. pirmā svaigumā Apskats 1903, S. 225. Zu urslav. * svěžь "frisch", wenn dies le. Wort ererbt ist. Aber in alten Texten fehlt es, und auch in der lebendigen und unbeeinilussten Volkssprache ist es nirgends ermittelt, abwohl nach P. Schmidts Mitteilung J. Velme es von einer alten Frau gehört (und darauf in die Schriftsprache eingeführt) habe.

Avots: ME III, 1141

svare̦ns, gewichtig, schwer(fältig) Wid.: atkrita svare̦ni krê̦slā Apskats 1904, S. 211.

Avots: ME III, 1143

I sviêst (Ii. sviesti "werfen, schleudern" LChr. 379, _{27 37} 400, ₂ Geitler Lit. Stud. 114, Lalis), sviêžu (3. praes. pasvied Pas. IV, 402, aus Welonen), sviêdu, werfen, schmeissen: Sprw. nesvied ve̦lnam ar akmeni, ka dievam netrāpi! Br. sak. V. 1372. - sviest pār kanceli A. v. J. 1901, S. 868, (ein Brautpaar in der Kirche) aufbieten (eig.: über die Kanzel werfen). Refl. -tiês,

1) sich werfen
U.: ripas kaujuot tâ sviedies (hat sich selbst mit der Scheibe getroffen), ka gan˙drīz izsit aci Janš. Bandavā II, 247;

2) ergehen; glücken:
kâ (labi) sviežas? wie geht es? U. tev vare̦n labi sviedās Valdis. puisim dzīvē ne˙maz labi nesviedies, tâ tik nuokūlies vien pa pasauli LP. IV, 108. redzēs, kâ katram laime sviedīsies Kaudz. M. 127. veikals ne visai tiem sviežas JR. IV, 99. ja tâ˙pat sviedīšuoties ar sìena... ievākšanu... Alm. Meitene nuo sv. 4;

3) fallen:
drīz var sviêsties ² Janš. Apskats 1903, S. 176. - Subst. sviêšana, das Werfen; sviêšanâs, das gegenseitige Werfen; sviêdums, das einmalige, vollbrachte Werfen, der Wurf; sviêdẽjs, wer wirft: ve̦lē̦nus apsviež ve̦lē̦nu sviedējs RKr. XVII, 38. Zur Wurzel su̯ei- "schwingen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 518 ff.)?

Avots: ME III, 1165, 1166

švitinât Līn. FBR. II, 57,

1) schnell in die Runde drehen oder schwingen
Stenden, Libau: zirgs švitina asti Gramsden, N-Bartau. gan es tavu ve̦cu māti gar uguni švitināšu BW. 10857 var. visas tās... gribas švitināmas Janš. Dzimtene ² II, 24, meitu labi švitināt Apskats v. J. 1903, S. 66. milnu švitinuot riņķī Antrop. II, 21. Kausativform zu švist?

2) zechen, saufen
Stenden (erst in der Neuzeit). Refl. -tiês, sich schnell in die Runde drehen: puikas saķeras ruokām un švitinās riņķī Stenden. riteņa spieķi tik ātri švitinās, ka tuos ar aci ne˙maz nevar izšķirt Stenden. nešvitinies! apdzēsīsi uguni! Gramsden. viņa švitinājās airvien ātrāki Janš. Dzimtene ² II, 90. Vgl. li. švìtinti "schmeissen" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 186.

Avots: ME IV, 118

takšu: auch Lesten, Janš. Apskats 1903, 283, ("gleichwohl, dennoch") Diet.

Avots: EH II, 665

I tàuriņš Arrasch, Drosth., Ramelshof, Wolm., taũriņš Schlehk n. FBR. VII, 36, Zabeln n. FBR. IV, 63, Selg., Stenden, (mit àu ²⁾ Kl. (hier als Demin. zu taurenis empfunden), Bers., Sessw., (mit aû) Gr.-Buschhof, (mit aû ²⁾ Bershof, Pe̦nkule, Siuxt, Wandsen, taurenis Adl., Golg., Kl., Prl., Saikava, Sessw., Ogershof (mit àu ^2), Spr., Autz n. U., taũre̦ns Dond., der Schmetterling: aizlaidies uz mājām kâ tauriņš LP. III, 43. nuoguruši taureņi Poruk V, 23. balts kâ taurenis Poruk Dzīve u. s. 126. kâ taurenis, kas liduo nuo puķes uz puķi Apskats v. J. 1902, S. 8. nuo drēbju kuodes pazīst tikai viņa taureni A. v. J. 1897, S. 620. Emmiņa liduoja kâ taurenītis A. v. J. 1901, S. 112. visur liduoja taurenīši Vēr. II, 466, prieks par raibu taurenīti Plūd. Llv. II, 341. Eigentlich - ein kleiner *taurs (=li. taũras, s. unter taure), wegen der langen Fühlhörner, s. Būga Изв. XVII 1, 42; tàurs PS. "ein Schmetterling" dürfte auf Grund von tauriņš gebildet sein.

Avots: ME IV, 139, 140

tauste*,

1) der Tastsinn
A. v. J. 1899, S. 70; Plūd. Llv. II, 321;

2) die Klaviertaste
Apskats v. J. 1903, S. 18.

Avots: ME IV, 140

tiesns Apskats v. J. 1902, J. 255 (aus einem alten handschriftlichen Text), tiêsnas ² PIKur., gerade, aufrichtig, wahrhaftig, billig Für. I: tiesna gribēšana, billiges Begehren Für. I. nuo tiesnas ticības nebūs ne˙vienam atkrist, vom rechten Glauben muss niemand abfallen ebenda. Subst. tiêsnums ² PlKur. "taisnums".

Avots: ME IV, 214

trīce,

1) das Beben, Erbeben MWM. VI, 325: ievirza zemes garuozu pastāvīgā trīcē U. b. 118, S. 15. pār lapām pārskrēja viegla trīce Apskats v. J. 1903, S. 390. (zemes)trīce, Erdbeben
MWM. X, 99, Vēr. II, 1091;

2) das Gedröhne (?):
ar Pērses krāces trīci Juris Brasa 5.

Avots: ME IV, 239

trinkšinât Līn. (mit iñ ), Golg. (mit in̂ ), triñkšķinât Iw., klingen machen (Saiten), klirren machen, klimpern V.: puisis triñkšināja uz mandolīnes Dunika. trinkšķināt savu vijuoli Pas. V, 230. trinkšķinājis iestieptuo stīgu Antrop. II, 109. auka, luogu rūtes trinkšķinādama Apskats v. J. 1903, S. 403.

Avots: ME IV, 238

ur̃bulis Salisb., (mit ùr ² ) Adsel, (mit ur̂ ² ) Nigr., ur̃buls Bauske, N.-Wohlfahrt, PS., Wolmarshof, ein Pfriemen, Griffel (urbulis) U., Stricknadel (urbulis) Bielenstein Holzb. 439, ein Griffel oder Stöckchen, mit dem man beim Lesenlernen die Buchstaben zeigt PS., (urbulis) Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Aahof, (ur̂bulis) Arrasch, Segew., ein Pflockchen: spiež ruokā iesmu (urbuli) Apskats 1903, S. 685; "?": ar žurbuli tev, urbuli! Lautb. Vidv. II, 49.

Avots: ME IV, 302

urkņis, wer sich mit etwas sehr emsig nachspürend, stöbernd beschäftigt: cītīgais valuodas urkņis un pētnieks Apskats 1905, S. 37. grāmatu ur̃kņis Segew., (mit ùr ² ) Bers.

Avots: ME IV, 305

uzstât (aksl. vъstati "surgere"),

1) beharrlich (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) eindringen auf
L., U., Spr., einem zu Leibe gehen, über den Hals kommen LKVv.: u. kam stingri, es viņam uzstāju, lai viņš runā Mērn. l. 158 (ähnlich 21; 311; LP. VI, 978; Janš. Mežv. ļ. I, 236). Ce̦ruone uzstāja Saulzībai mīļi A. XXI, 596. uzstāju uz... sievas vešanu... pruojām Janš. Mežv. ļ. I, 338. sulainis... zaglei uzstāj atduot gre̦dze̦nu ar guodu LP. IV, 84. uzstāj... meičai: tā būšuot nuozagusi V, 462. "vai tu raudi pēc laupītāja, vai pēc manis?" brālis uzstāj IV, 51. "kauč vienu tasīti!" Jūlijs uzstāja Cālītis Dzīvība 48. nu tik uzstāj, vai jē̦rē̦nam galva pieaugšuot MWM. X, 248;

2) "?": paisums man neuzstās Br. 380. Refl. tiês,

1) = uzstât 1: viņš man uzstājās, lai atduodu tam parādu. es neuzstājuos Apskats v. J. 1903, S. 464. uzstāties uz sava Vīt.;

2) auftreten:
u. pašapzinīgi. Švauksts uzstājās ar pilnu apziņu Mērn. l, 44. pret... skuoluotājiem un... biedriem pa˙visam citādi uzstāties A. v. J. 1904, S. 104. u. par radikālās partijas vaduoni Konv. ² 385. u. ar runu Vīt.

Avots: ME IV, 384

viêns (li. vienas),

1) (als Zahlwort) ein:
viena galva, viena bē̦da Celmiņ. pa vienam U., einzeln. vienas dienas saimniece Frauenb., eine sehr verschwenderische Wirtin. jāizkurina par vienu dienu LP. IV, 146. vai viens suns vien ir raibs? RKr. VI, sak. v. 817. viens palaidiens (s. unter palaîdiens). runāja... ātri un vienā laidā Mērn. l. 20. padarīt kuo vienā laĩdā (in einem Strich, ohne Unterbrechung) Frauenb. bē̦rniem vienā rāvienā (im Nu) bija de̦sa vē̦de̦rā ebenda. viens par diviem: vai Trīne mirs, vai pirts degs RKr. VI, sak. v. 959. še... nav vis vienais (ungewöhnlich!) cilvē̦ks vien, kas klausās Mērn. laiki 324. tas ir viens un divi, das geht eins, zwei, drei (= in einem Augenblick) U. nebijis viens, divi (im Nu), ... vilks gatavs LP. VI, 292 (ähnlich 361). labi - viens, divi, kuociņš pārne̦sts V, 38. ve̦lns viens, divi izveda mednieku uz ceļa Kurbads. Auf Pluralformen bezogen im Plural: divi vien mēs bāliņi;... pirksim vienus brūnus svārkus! BW. 3451. nuopircis vienas spēles LP. VI, 437. Einem uotrs oder cits gegenüber gestellt: viens uotra (gen.), viens uotram (dat.), viens uotru (acc.), viens uotrā (loc.), einander (gew. wenn von zweien die Rede ist). divi māsiņas iet pa ceļu, sviesta ņuka ruokā; viena uotrai neduodas Br. m. 966. viens pēc uotra Aus. I, 18. divpadsmit ve̦lni viens pakaļ uotra (richtiger wäre: cits pakaļ cita) klūp iekšā LP. VI, 978. viena smalki, uotra re̦sni ērģelēt ērģelēja BW. 341 var. meita nuodzī vuojuse vienu laiku, uotru laiku, gaidījuse līgavaini vienu dienu, uotru dienu LP. III, 35 (ähnlich VI, 617). vieni gudruoja, ka..., uotrie duomāja, ka... Purapuķe J. str. 132. ar vienu cirtienu vieniem sešiem galvas nuost, ar uotru cirtienu uotriem sešiem galvas nuost LP. VI, 755 (ähnlich lI, 18). lai viņi šuo lietu neizpauž vieni uotriem Mērn. laiki 200. panāksnieki un vedēji vieni uotrus apdziedāja RKr. XVI, 235. lūgs vienus, lūgs uotrus Balt. Vēstn. v. J. 1901,.N 10 (Beilage). viens gans nuomira, citi gani raudāja BW. 2692. kamē̦r vieni pēc brūtes meklēja, tamē̦r citi... BW. III, l, 81. stiprinieki izceļ viņas vienu (richtiger wäre: citu) pēc citas nuo zemes apukšas laukā Pas. II, 220. Ungewöhnlich: tās nu bijušas... cita pēc vienas (die eine nach der andern) jānuomaitā Pas. V, 496. divpadsmit baluodinītes... viena uz vienas dze̦nas Pas. V, 151. jie... lubieja viens vienu (einander) Zbiór XVIII, 419;

2) allein:
viens pats, nur einer, einer allein: vienā pašā naktī Dīcm. pas. v. I, 24. ziemeļam pieci puiši, vieni paši apausīši BW. 12856. palikuši vieni paši A.v˙j.1899, S. 279. viņš tur dzīvuo viens U. mēs braucām vienas ar Olgu Apskats v. J. 1903, S. 416. upe viena starpiņā Biel. 1050. meita nee̦suot vairs viena (die Tochter sei schwanger) Stāsti Kraukļu kr.8. gāju Laimas pirtiņā vienā linu krekliņā BW. 1092. vienuos kre̦kluos Deglavs. laidīs vienus kumeliņus zaļajā zâlītē 30147. es nuokaltu biķeriņu nuo vieniem (könnte auch "lauter" bedeuten!) dāldeŗiem 26940, 1. Pē̦rkuonam visa zeme, man tas (Var.: tik) viens bāleliņš (Var.: tie vieni bāleliņi) 32955, 3. tu viens vienīgais Glück;

3) lauter:
(dzīvuot) vienuos priekuos LP. I, 98 (ähnlich V, 110), vienā līksmībā III, 85, vienā laimē VI, 49, VII, 101, vienās raizēs Aps. J. Bag. radi 21. brauc uz priekšu vienās bailēs J.Kr. III, 71. viss nams stāvēja vienās liesmās Rainis Göte VI, 74. es lai eju... vienās skrandās A. XVII, 43. debess "vienās acīs" MWM. IX, 152. zirgi vienās putās LP. IV, 15. apģērbjas vienā ze̦ltā 213. vienuos ze̦ltuos I,110. cepa baltmaizi vienā sviestā un kreimā J.Kr. V, 148. raud vienā raudāšanā (weint in einem fort) LP. I, 88. visu laiku pavada vienā dziedāšanā BW. III, 1, 19. kādēļ tu vienā gabalā (fortwährend, in einem fort) tāds nuolaidies? LP. IV, 30. cūkas vienā gabalā jāskrien atgriezt 146. viņš bļauj vienā gabalā;

4) ein und derselbe, der gleiche:
vienā lielumā U., gleicher Grösse. vienā prātā U. oder vienis prātis Kundz. Vec. St. 1 I, gleichen Sinnes. viņi dzimuši vienā dienā. abi vienu lielumiņu BW. 3451. kau[t] būt[u] visi vienu vietu 3851 var. kalpiem jāturas visiem pa vienu vietu Alm. Piesis. sēdēja kuopā vienuos ratuos BW. III, 1, 18. samesties uz vienu ruoku LP. II, 71. tie visi tur vieni ir, brāļi un māsas, sie sind dort alle verwandt, alle - Brüder und Schwestern unter einander Mag. XIII, 3, 10. tie jau viens, kas viens Dienas Lapas piel. v. J. 1891, N 61, S. 6. tās rindiņas... viens kas viens (ganz identisch) ar leišu tekstu A. XII, 861. vai mēs nee̦sam viens un viens? Apskats v. J. 1903, S. 530, viss viens: vai kaklā, vai makā Br. sak. v. 480. tas jau ir tas pats viens Kav. viena alga Mērn. laiki 86, Kundz. Vec. St. 12, viens algs Dond., viena maksa LP. I, 149, IV, 8 ( man viena maksa, kuŗā pusē sviest Saikava) oder viens daudzums Saikava, gleichviel, einerlei. ar vienu oder (bei L. und Kauliņ BB. XiI, 233) ar vienu vien, fortwährend, immer;

5) ganz, ungeteilt
U.: tā muiža ir uz vienu (ungeteilt) U.;

6) (als unbestimmtes Pronomen; subst. und adjekt.) ein(er), jemand, ein gewisser, (neutral) eins:
viens atnācis U., es ist jemand gekommen. lai nu viens nuoklausās tavā runā Zeib. Sk. 10. viens atjāja baltu zirgu BW. 13829, 1. bet lai man saka viens, kuo grib Alm. Meit. no sv. 103. ak tu viens! Blaum. Skala ug. 199, MWM. VIII, 542. nu saki, viens cilvē̦ks! Zeib. Sk. 56 (ähnlich A. XI, 107). lai nu viens cilvē̦ks pasmejas Blaum. Skala ug. 160. nu klausies nu viens cilvē̦ks šuo ve̦cuo Purap. I. 272. tās nu bijušas jāve̦d par vienu upi Pas. V, 496. kâ viens vaska rituliņš BW. 3768. bija viens kupča dē̦ls Zbiór XVIII,276. atrast vienas mājas LP. VII, 292. gadījušies vieni kapi 36. spuoži, me̦lni ērzeļi kâ vienas bildes J. Kr. III, 73. vieni divi "etwa zwei" L. viens kas tiesa (eins ist wahr) J. R. IV, 94, A. XVI, 294. tas gan atkal ir viens, kas tiesa Blaum. Skala ug. 139. viens gan e̦suot tiesa Smilga Aizsn. ceļi 26. tas var atgadīties kuram vienam (einem jeden) Apsk. v. J. 1903, S. 600. Volkstümlich (nicht schriftsprachlich) als unbestimmter Artikel: tur vajadzē̦tu vienas stipras virves U. tev ir viena cieta sirds BW. 21654, 5. tavu vienu cietu sirdi! 24346, 1. strādā kâ viena lauva A. XI, 1, 107. viens dumjš, nemācīts cilvē̦ks MWM. X, 569. s. Le. Gr. § 327; zu apr. ains, aksl. inъ, got. ains, air. òen, lat. ūnus < oinos "ein", gr. οἰνός "eins (auf dem Würfel)" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 101).

Avots: ME IV, 664, 665

viênsiẽvĩba*, die Monogamie A. XX, 40, Apskats v. J. 1903, S. 94.

Avots: ME IV, 666

zibsnis,

1) der Blitz
U., Bauske, Bers., C., Dubena, Golg., Gr.-Buschh., Jummardehn, Kaltenbrunn, Kl., Lös., Lubn., Meiran, Memelshof, N.-Schwanb., Ogershof, Oknist, Saikava, Sessw. u. a. (unbek. in Burtn. u. a.): zibšņus me̦t uozuolā BW. 33700. zibšņa ātrumā Pas. VI, 485. zaķis aizgāja kâ zibsnis Lös., Saikava. patrōnam vai zibsni acis me̦t Juris Brasa 498. zibšņuos un lietus gāzienuos Apskats v. J. 1903, S. 353. uguns vien šķīda un zibšņi staipījās uz visām pusēm Vīt. 50. kuo zibšņiem zibat? Druva I, 22. kaut man debess zibšņi būtu, zibšņu pātagu es vītu Jauna raža IV, 62. varīgs zibsnis Aps. J. Kaimiņi 20;

2) ein leicht aufbrausender Mensch
Gr.-Buschhof: tādam zibšņam nevar ne vārda pateikt;

3) starkes Bier:
uztaisīja tādu zibsni, ka visi ātri nuoreiba Gr.Buschhof.

Avots: ME IV, 717

zibšņuôt,

1) wiederholt blitzen
Bers.,Erlaa, Lubn., Mar., Nötk., N.-Peb., Stomersee, Warkl.;

2) funkeln:
le̦pnu, zibšņuojuošu skatu Vēr. II, 1193. zibšņuoja saulītes stari Apskats v. J. 1903, S. 244. acis zibšņuoja kâ liesmas.

Avots: ME IV, 718

‡ zlarkšêt, ein Schallverbum: ielīkiem zuobe̦niem zlarkšuot Mūzikas apskats 1934, S. 109. spainis zlar̃kš, kad tuo nuome̦t Breslau, Ermes, Lemb. kuo tu zlar̃kši ("muldi")? Kaugershof.

Avots: EH II, 811

žukņu arkls "?": kad... žukņu arklu sēju kaklā Up. - Birzn. Apskats v. J. 1903, S. 530.

Avots: ME IV, 829