Paplašinātā meklēšana

apakšbikses, Unterhosen.

Avots: ME I, 73

bikses (unter biksas): ādas b. BW. 29229 var.; 30512 var. uz biksēm (Dunika) od. biksītēm (Lubn.) iet, ringen (wobei man die Hosen des Gegners fasst), pa biksēm dabūt Ar., Prügel bekommen. gaiļa b. auch Ulanowska Łotysze 13, Heidenfeld, Ramkau. leiša bikse, ein Schimpfname Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79.

Avots: EH I, 218, 219

biksas, bikses, Demin. biksītes, biksiņas, verächtlich bikšeles BW. 30703, 11, Hosen. Sprw.: kas bez biksēm, tas bez bē̦dām; kas ar bikskēm, tas ar bē̦dām. pārduod bikses, nuopērc sulaini! tur nav ne bikses, ne veste, da ist nichts Kav. biksēs iet od. -ies, nākt uz biksām, ringen; strīpē̦tas bikses, Prügel PS. gaiļa bikses, gew. g. biksītes, die Schlüsselblume, Frühlingsprimel (primula officinalis); ļurka biksa, ein Schimpfwort Kand. [Nebst estn. püksid und li. bìksvės] aus mnd. büxen.

Avots: ME I, 295

gaîļbikses, gaîļa biksītes, Frühlingsprimel, Schlüsselblumen (primula officinalis): saulguožuos jau ziedēja gaiļbikses A. XVI, 324.

Avots: ME I, 585

vìrsbikses, die Oberhosen: tas nuome̦t savas virsbikses LP. VI,,.777.

Avots: ME IV, 611

biksas, bikses, Demin. biksītes, biksiņas, verächtlich bikšeles BW. 30703, 11, Hosen. Sprw.: kas bez biksēm, tas bez bē̦dām; kas ar bikskēm, tas ar bē̦dām. pārduod bikses, nuopērc sulaini! tur nav ne bikses, ne veste, da ist nichts Kav. biksēs iet od. -ies, nākt uz biksām, ringen; strīpē̦tas bikses, Prügel PS. gaiļa bikses, gew. g. biksītes, die Schlüsselblume, Frühlingsprimel (primula officinalis); ļurka biksa, ein Schimpfwort Kand. [Nebst estn. püksid und li. bìksvės] aus mnd. büxen.

Avots: ME I, 295

âdsiene (āda + siet), ein lederne Schnur L.: savelc ādsieni, lai bikses nekrīt zemē Duomas IV, 454; eine Schnur, mit welcher das Kummet zusammengezogen wird, gew. same̦staukla, same̦stava genannt Konv. ¹

Avots: ME I, 236

àizpuõgât, zuknöpfen: puogas, bikses.

Avots: ME I, 45

àiztaĩsît,

1) : izteikt aiztaisāmuos vārdus Pas. IX, 496; ‡

3) einsperren:
pajēme kalvi, aiztaisīja palicā (= policijā) Zbiór XVIII, 256. Hierher gehört auch die von Mühlenbach unter a. 1 gegebene Phrase suņi ir aiztaisīti pūnītē. ‡ Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) von selbst zumachen, sich (acc.) schliessen: aiztaisies! Pas. IX, 132. duris pašas aiztaisījušās;

2) sich
(dat.) oder hinter sich zumachen: a. bikses. jī aiztaisījās duris cieši Pas. IV, 251. aiztaisies (hebe dir den Kragen empor)! citadi aizlīs aiz apkakles Libau;

3) sich
(acc.) einschliessen (einsperren): meita aiztaisījusies klētī un nenāk laukā Dunika u. a. (ähnlich Pas. IV, 250);

4) sich (zum I, Weggehen oder Wegfahren) bereit-, machen (und sich darauf wegbegeben)
Trik. u. a: nevar vien a. uz baznīcu.

Avots: EH I, 57

‡ àizpum̃pât, ‡ Refl. -tiês, sich zuknöpfen Dunika, Kal.: a. bikses.

Avots: EH I, 44

‡ apkniêbt,

1) ringsum kneifen
(perfektiv) Spr.;

2) (eine grössere Anzahl von Objekten) abkneifen, abzwicken:
a. guluotnes, pumpurus, liekuos ziedus;

3) viņam bikses kâ apkniebtas Golg., Jürg., Lems. u. a., er hat allzu enge Hosen an;

4) um etw. herumlaufen:
a. kam apkārt Golg.

Avots: EH I, 93

apraûdât (li. apraudóti), tr.,

1) beweinen:
ik gadu radi un draugi gāja uz kapiem apraudāt savus aizgājušuos LP. VII, 408;

2) mit Tränen benetzen:
tu jau man apraudāsi slapjas jaunās bikses MWM. VI, 724. Refl. -tiês, Mitleidstränen vergiessen: sievas gandrīz visas apraudājās Apsk. I, 296. fast allen Weibern wurden die Tränen los.

Avots: ME I, 113

apsekšķêt, apsekšêt, tr., intr., besudeln, beschmutzen; durch Schmutz stänkericht werden L., U., Mag. III, 1, 92.: apsekšējušas bikses Smilt., Bers.

Avots: ME I, 118

‡ apšķârdît ² Dunika = apšķaidît: braucuot a. kam bikses ar dubļiem.

Avots: EH I, 119

apskrañdẽjis, -uša, Part., abgelumpt, abgetragen, zerfetzt: apskrandējušas bikses, kājas Poruk.

Avots: ME I, 122

apspùrgt ² Aps., apspurt [li. apspùrti], intr., inch., ringsum ausfasern: dīvanam apvilkums pavisam apspuris A. XVIII, 314. apspurušas bikses Purap.

Avots: ME I, 125

‡ atbrucinât, auf-, zurückstreifen Kal., Rutzau: a. ruokas (=piedurknes). atbrucini bikses un tad bried! Saikava. Refl. -tiês, sich die Ärmel aufstreifen: vajaga a., lai piedurkues neapmirkst Saikava. atbrucinājies kâ maizes mīcītājs ebenda.

Avots: EH I, 136

atpum̃pât, ‡ Refl. -tiês, sich (von selbst) auf-, losknöpfen: bikses atpumpājušas Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 160

atraitît (li. atraitýti), freqn. zurückkrämpen: es atraitīju bikses Jauns.

Avots: ME I, 184

atruõtît,

1): a. bikses Bauske.

Avots: EH I, 163

‡ biksenes, eine Art Deminut. zu bikses: puisi nuoplīsušām biksenēm N.-Laitzen n. FBR. VIII, 21.

Avots: EH I, 218

brucinât, fact. zu brukt,

1) abgeben, abfallen machen, brühen, abbrühen:
cūkas. vilks kava sivē̦nu, vilks brucināja BW. 19314; [ fallen lassen: sāc nu bikses brucināt! BW. 35066 var.];

2) reiben, scheuern, arbeiten, abschaben, abtragen:
drēbes [Etn. III, 130], apavus; citas meitas vainadziņu uz ausīm brucināja [hier wohl: liessen sinken]. kuoka apavus pa bruģi brucināja MWM. VI, 322. uz pakulu tautu dē̦ls savus sānus brucināja BW. 24929, v. 1;

3) ausreiben, zerknittern
(= burzīt): mežuoņi izsarga savus ādas apģē̦rbus nuo sakalšanas, tuos ruokās brucinādami Antr. II, 62;

4) schtreichen, schärfen mit dem
brucinuot [auch BW. 35586], darba nekavē;

5) abstreifen
(= braucît): auzas BWp. 2105; stīpiņas BW. 32995. Refl. - tiês, langsam arbeiten: jūs ne˙maz veikli nepļaujat, tik brucinājaties Dond.

Avots: ME I, 338

brusinât, tr., zupfen, reissen, zerren: bikses Etn. II, 156.

Avots: ME I, 340

II čāpa,

1) der Fuss (eines Kindes):
viņš nuosmērēja ar savām čāpiņām manas jaunās bikses Purap.;

[2) einer, der, langsam gehend, die Füsse hoch hebt
Kalzenau].

Avots: ME I, 408

caũrums: Demin. caurumtiņš auch BW. 12981 var., Siuxt,

1): caur krāsns caurumu BW. 2055. pie tā cepļa caurumiņa 12981. caurumu caurumiem tā tautu istaba 25839, 2. bikses caurum(u). caurumiem Oknist. zirgu c., eine Öffnung in der Oberlage des Stalles, durch die das Pferdefutter vom Stallboden in die Raufe gesteckt wird
Siuxt; ‡

2) das Geschwür
(in einem handschriftl. Vokabular); eine tiefe Wunde Dunika, OB. u. a.: c. kājā vēl nav aizdzijis.

Avots: EH I, 261

‡ III čiept "?": vīriņam bikses čiepu (= vērpju?) Pas. X, 507 (aus NB.).

Avots: EH I, 293

‡ dibe̦npuse M. Ar., die Hinterseite: bikses ar dibe̦npusi uz priekšu.

Avots: EH I, 319

‡ dir̂knît ² Dunika, Kal., reissen, zerren: suņi dirknī ve̦cās bikses, Refl. -tiês Dunika, OB. "plêsties, kuosties, dauzīties": suņi dirknās.

Avots: EH I, 322

gailene,

1) gaîlene Wolm., C., Serbigal, gaĩlene Kand., Dobl., [Līn., gaîline Preili, Nerft], Pfefferling, Gelbling (cantharellus cibarius)
RKr. II, 69;

2) [gaîlene C., Jürgensb., Schujen], Schlüsselblume (primula officinalis)
RKr. II, 76. [Nach gaiļbikses zu urteilen, wenigstens in der Bed. 2 zu gaîlis "der Hahn".]

Avots: ME I, 584

gàist, - stu, - su (li. gaĩšti "schwinden, vergehen"), intr., schwinden, vergehen: tâ˙pat tev diena gaisa, ir neveikli auklējuot BW. 1873. ik˙vasaras Jānīšam bikses gaisa 20500,1. prieki man gaist Rainis. [Eher wohl nach Būga KSn. I, 250 zu li. ve"jo ātgaiša "das Hauchen des Windes", ãtgaišis "Zugwind" u. a. (urspr. also"hauhcen"; vgl. li. dvė˜sti "hauhcen; verenden, издыхать"), als nach Fick BB. VI, 211, Wood KZ. XLV, 64 u. a. zu gr. βαιός "gering" u. got. gistjan "verderben" (vgl. auch Fick Wrtb. 1 ^4, 397 und Preillwitz Wrtb. ² 71) resp. nach Fick KZ. XXII, 383, osthoff Perf. 630, Walde Wrtb. ² 359 zu la. haerēre "hangen, stecken, festsitzen", wozu die Bed. von gaist nicht passt.]

Avots: ME I, 587

ģḕ̦rbt, -bju, -bu, tr., [

1) pflegen
(vgl. auch izģērbt): tam bij to (dārzu) ģērbt un sargāt Glück I Mos. 2, 15;]

2) kleiden, einkleiden, anziehen, [schmücken
Manz. Lettus]: adītāja saimi ģērba BW. 7159. viņš ģērbj bikses kājās, kamzuoļus, svārkus mugurā, er zieht an, - die imperfektive Form von apģērbt; ebenso: viņš ģērbj kažuoku zemē, zieht aus - imperfektive Form von nuoģērbt. Refl. -tiês, sich kleiden, ankleiden: viņš pat˙laban ģērbjas. abi daiļi ģē̦rbuŠies BW. 32974, 1. [zemē ģērbties, sich auskleiden. - Wohl ein Lituanismus (neben dem echt le. gārbāt 2), vgl. li. ger̃bti "чистить, убирать, приводить в порядок;" "ehren", apsigerbti "ein Kleidungsstück anziehen."]

Avots: ME I, 698

ìeplêst, tr., einreissen, einen Riss tun: bikses, svārkus; ieplēst kādam ādu od. ādā, das Fell gerben; glāb vien kaķi nuo nāves, viņš tev ieplēsīs ruokā. Refl. - tiês, sich verletzen: visi, kas viņu grib uzcelt, ieplēsīsies Zach. 12, 3. Subst. ìeplê̦sums, der Riss, das Eingerissene.

Avots: ME II, 52

[ìeruotît,

1) einkrämpen:
svārkus, bikses Bauske; ieruotît vìli, den Rand eines Kleides zurückbiegend einen dicken Saum herstellen Bauske;

2) einstücken:
kādu gabalu drēbes Warkh.]

Avots: ME II, 60

iẽšuva [Nötk., ìešuva Drosth., = iešuvums Wessen; iêšuva ² "Einsatz der Wäsche" Bauske]: pūrs bij tik glīti nuostrādāts ar vis˙visādām apšuvām un iešuvām A. XVI, 781. dzīparu iešuvas vadmalas paklājā Duomas I, 678. [palaidi iešuvu platāku! maiss ar platuo iešuvu Schujen. drēbnieks biksēm tik šauras iešuvas iešuvis, ka bikses irst laukā Kokn. ìešuve ² "šuvuma ieluoks" Druw.; "drēbes vìle" Kl., Schwanb., Mar.]

Avots: ME II, 78

‡ juozmenis,

1) = juozminis (mit uô ) Sonnaxt: saņēma ... apakšbikses pie juozmeņa Jauns. III, 151. dejuodams kustina juozmeni un gūžas A. Grīns Dvēseļu putenis I, 137;

2) "?": raustīja ... apģē̦rba puogas spraustuves un juozmeņus Veselis Netic. Toma mīlest. 87. Vgl. li. juozmuõ "Gürtel".

Avots: EH I, 571

‡ kadu, =kad: es tev saskruotēšu bikses, k. tu laidīsi guovis labībā! Ukri. Aus ostli. kadù?

Avots: EH I, 573

kleknêt [Erlaa], Bers., - u [od. - ẽju], - ẽju, = klaknēt: slikts, pe̦lē̦ks zirgs klenk aparā zem kuoka LA. kuo tu klekni Blaum. te jau nezin cik labi kleknēt, kad bikses slapjas Vēr. II, 1202. [dzē̦rājs kleknē kruoā jau vairāk dienu Wessen.]

Avots: ME II, 221

kruõka: cūkas tavas bikses plēsa, aiz kruokām turē̦damas BW. 20570, 2 var.

Avots: EH I, 664

I lãpît, - u od. - ĩju, - ĩju (li. lópyti, [r. лáпить (aus Smolensk; echt russisch?)]), tr., flicken, ausbessern: cimdus, svārkus, zeķes; jumtus, žuogus. nu tev bikses lāpīs, nun wirst du Prügel bekommen; laiskumu od. slinkumu lāpīt, sich der Faulheit hingeben, faulenzen; paģiras lāpīt, den Katzenjammer durch Katerdrühstück zu vertreiben suchen: zeļļi dienu nuo dienas lāpī paģiras Saul. A. XX, 649; lāpāmā adata, die Stopfnadel. Refl. - tiês, sich mit dem Flicken beschäftigen: diegi vien karājas, kur vakar lāpījies BW. 20569. vēja māte lāpās, die Göttin des Windes flickt beim ruhigen Wetter die Kleideŗ die sie während des Sturmes zerrissen hat (vgl. Etn. I, 86). kad vistas, zuosis lāpās, tad tas uz lietu, wenn die Hühneŗ Gänse mit dem Schnabel im Gefieder knibbern, so deutet das auf Regen Spr., Druw., [Līvāni]. Subst. lãpĩjums, das Geflickte, das Flickwerk, die vollendete Tätigkeit des Flickens: dē̦ls pateicas mātei par zeķu lāpījumu; lãpîšana, das Flicken; lãpîtãjs [li. lópytojis], der Flicker, Ausbesserer: būsi mana līgaviņa, man zeķīšu lāpītāja bW. 13278. kas dziesmiņu nedziedāja, tas slinkuma lāpītājs BW. 628; pasaules lāpītājs, der Weltverbesserer (ironisch). [Zu klr. лáпоть "Fetzen", alb. ľapε "Lappen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 691; s. auch Holthausen IF. XXXII, 340.]

Avots: ME II, 439, 440

làpsals ² (unter làpsalis): lâpsalā ² auž bikses, palagus AP. lāpsalā iznāk ciets aude̦kls ebenda: maisus ar làpsalus ² (Adj.?) aude Erlaa.

Avots: EH I, 728

lukt,

1): lukušas ausis Salis; ‡

3) l. zemē Seyershof, sich senken, herunterfallen:
kad nav saites klāt, tad zeķes (vai bikses) lūk zemē.

Avots: EH I, 760

‡ mātieņu od. mātiešu bikses Segew., Frauenbeinkleider.

Avots: EH I, 794

naris,

1): auch Dunika; zirgs izliminājis narī kāju Grob.; auch in Bezug auf Menschen:
sabridu kājas līdz naŗis (instr. plur.) Dunika. bikses līdz naŗiem ("Fesseln") nuokritušas Grob. naŗa pants ebenda, Fesselgelenk; jedes Fuss- und Handgelenk Rutzau.

Avots: EH II, 5

nâtans,

1): auch Lubn., Warkl., (mit -an- ) Ramkau, ("leinen")
Sonnaxt, ("linu vai pakulu") Liepna, Mahlup; nâtanas bikses Heidenfeld, nâtana dzija Linden in Kurl. nâtana dr̃ēbe Lös.

Avots: EH II, 8

nâtins [auch Kl.], leinen, zwirnen Spr.: nātinas bikses Stari II, 94. Gew. nâtns.

Avots: ME II, 702

nâtns,

1) als Hauptwort, die Leinwand
(im Nom. selten): izbālējis kâ nātns Apsk.; (häufiger im Gen. Sg. u. Pl. nātna aude̦kls, Linnenzeig; nātna, nātnu bikses, drēbes, Hosen, Kleider aus Leinwand; nātnu zeķes, Zwirnstrümpfe; so auch übertragen: nātna zirdziņš, die Schindmähre LP. VII, 36, Līn., Matk. muļķītim ieduod tādu nātna ķēvīti LP. IV, 77;

2) [nâns Wolm., Serbigal Neuenb., C., Peb., Bers., nâns ² Salis, Ruj. Līn., Lautb.] als Adj., leinen, zwirnen:
baznīca un guoduos valkāja smalkus, baltus, nātnus (neben nātna) autus Etn. IV, 109. viņš savu pulveri taisīja nuo nātnām (neben nātna, nātnu) lupatām Aps.; nātnas drēbes neben nātna und nātnu drēbes. nātnais, fig., die Schindmähre Etn. II, 87; [nâtna ² ķēve Nigr., eine schwächliche Stute; in Lis. aber sei nâtns zirgs (in scherzafter Rede) - ein weiss und schwaches Pferd. - nâtns gehört wohl (mit einer Urbed. "aus Nesseln") zu nâtre, s. Fick BB. II, 210 und Persson Beitr. 813].

Avots: ME II, 702

nẽ̦sât [BB. XVII, 273], -āju, tr., freqn. zu nest,

1) viel oder oft tragen:
man jānē̦sā dienu mūžu smagais akmens ruokās JK. III, 73;

2) tragen (Kleider):
bikses, ce̦puri, cimdus, svārkus, zābakus:

3) Gerüchte verbreiten klatschen:
vai būs tiesa, kuo ļaudis nē̦sā? MWM. X, 586. Subst. nẽ̦sãjums, das Getragene; nẽ̦sâšana, das Tragen: nẽ̦sâtãjs, ne̦sâtãjs, der Tragende: zināju savu arājiņu smalku kreklu nesãtãju BW. 7037. jau es tevi sen zināju valuodiņas nē̦sātāju 8392.

Avots: ME II, 742, 743

nùobrucinât,

2): auch Kaltenbr., N.-Peb.: kad cūku nuobrucina, āda balta Sonnaxt. ar vē̦rduošu ūdeni nuobrucina visus ve̦lnus Pas. VIII, 408; ‡

3) abstreiten:
n. lapas Saikava. n. bikses uz leju ebenda; ‡

4) abstreichen, -schärfen:
ar brucekli ... izkapti nuobrucina Dünsb. Bērnu draugs I, 27. ‡ Refl. -tiês, sich abreiben, abstreichen: nuobrucinies! tev visas bikses ar dubļiem Dunika.

Avots: EH II, 34

nùodrêbt,

1): n. (= nuosist) putnu Dricēni . ‡

3) "ātri nuovalkāt" Oknist: n. bikses; ‡

4) "eilig (seine Kleider) wo hinlegen (und nachher nicht mehr wissen, wo sie hingelegt sind)"
Wessen; ‡

5) "herabfallen"
Warkl.: sniega kārta nuodrē̦buse.

Avots: EH II, 41

nùoķezt (unter nùoķezêt): nuoķe̦zušas (nuotraipījušās) bikses Dunika, Nötk.

Avots: EH II, 59

nùolaîst [li. nuláisti], tr.,

1) herab -, herunter -, hinablassen:
bikses. nuolaida zārku kapā. priekškars nebij nuolaists A. XX, 898. nuolaist (bises) gaili, den Hahn abdrücken. nuolaist kuoku, einen Baum fällen: viņi nuolaida vēl dažus kuokus Saul. [malku nuolaist U., Holz flössen]. aude̦kls stāvuot nuolaists nuo buomja Etn. II, 191. kad audēkls gan˙drīz jau nuoausts,... tad lietuojams nuolaižams kuoks A. v. J. 1894, 2, 440;

2) ablassen, ableiten, abwässern, abzapfen:
e̦ze̦ru, alu. ūdeni nuolaist nuo lauka, das Wasser vom Felde ableiten. iešu laukā ūdeni nuolaist, Wasser abschlagen. nuolaist ce̦nu od. nuo ce̦nas, vom Preise ablassen, abschlagen. asaras nuolaist, Tränen vergiessen: māsiņa mana, cietsirdīte, ne asaras nenuolaida BW. 17507. es ar nuolaidu vienu asaru MWM. XI, 4;

3) senken, sinken, herabhängen lassen:
acis, asti, ausis, de̦gunu, galvu, spārnus, balsi, dūšu. viņš nuolaida acis, er schlug die Augen nieder; aber: nuo viņa nevaru ne acis nuolaist, von ihm kann ich meine Augen nicht abwenden; adīklim acis nuolaist, [die Maschen abnehmen Bauske; nuolaist (adīklim) aci, eine Masche verlieren Wolmarshof]. aiziet kâ suns asti nuo˙laidis. puiši... staigā ausis nuolaiduši BW. 12844. vīrs sēdējis nuolaistu galvu LP. I, 163. stāv kâ gailis, spārnus nuolaidis. balsi nuolaizdams, Valdis uzsāka JR. V, 10. dūšu nevajaga nuolaist;

4) vernachlässigen:
visas malas nuolaistas Dünsb.;

5) schnell weg -, hinab -, herabfahren:
tas viegli nuolaida nuo kalna lejā BW. 338. Refl. - tiês,

1) sich hinab -, herab -, herunterlassen:
dē̦ls nuolaidies lejup LP. VI, 4. mans bāliņš nuolaidās kâ nuo kalna lejiņā BW. 21944. zvejnieks nuolaidies e̦ze̦ra dibinā LP. VII, 1108;

2) sich niederlassen, niederinken, herabwallen, untergehen:
putni nuolaižas kuoku galuotnēs. pavakars nuolaižas. balss nuolaidās Latv. mati nuolaižas līdz ceļiem Pump. saulīte nuolaidās LP. VII, 189;

[3) verscheiden, sterben
Für. I];

4) herunterkommen, den Mut sinken lassen:
tu jau pa˙visam nuolaidies. So namentl. das Part. nuolaidies,

1) niedergeschlagen, in gedrückter Stimmung:
kas tev kaiš? kādēļ tāds nuolaidies? LP. VI, 169. kādēļ jūs tādi nuolaidušies? LP. VI, 27;

2) liederlich, heruntergekommen:
viņš pa˙visam nuolaidies. Subst. nùolaîdums, die Senkung: balss nuolaidums; nùolaîšana, das Senken, Herablassen.

Avots: ME II, 807

‡ nuoļur̂kt ² Dunika, herunterfallen, -gleiten: nuoļurkušas bikses, zeķes.

Avots: EH II, 65

nùomàukt,

1): n. bikses zemē Kaltenbr. n. mizu Ramkau; ‡

2) Perfektivform zu màukt 3, = nùorakt 1: tupeņi nuomaukti Jürgens 36 (ähnlich AP., KatrE.). Refl. -tiês: guovs nevar n. Iw.

Avots: EH II, 67

‡ nuopam̂parêt ² NB. "nuolāpīt": nuopamparē̦tas bikses.

Avots: EH II, 73

nùopļe̦kât, tr.,

1) abtrampeln:
vistas nuopļe̦kājušas puķu duobes Dond.;

[2) (mit Schmutz) bespritzen, beflecken:
pa nakti mājās nākuot nuopļe̦kāju bikses Dunika. Refl. -tiês, sich beschmutzend bespritzen Dunika].

Avots: ME II, 833

nùorepêt, nùorept, intr., schwielig, rauh, schmutzig werden, mit einer dicken Haut bedeckt werden: nuore̦pušās ruokas A. XX, 12. nuore̦pušas bikses Degl. akmens nuosūnuojis, nuorepējis AU.

Avots: ME II, 839

nùoskart: ve̦cs, nuoskaris apakšlindraks Janš. Bandavā I, 19. nuoskarušas bikses Gr.-Essern.

Avots: EH II, 85

nùoskubis, herabgerutscht: puišam bikses nuoskubušas BW. 15576, 1.

Avots: ME II, 850

nùošļukt, intr.,

1) herab-, hinabrutschen, hinab-, herabgleiten, herabhangen:
zeķes nuošļukušas nuo kājām; nasta nuošļukusi nuo ple̦ciem. viņa klēpī nuošļuka tukšas ruokas Vēr. II, 706. puišam bikses nuošļukušas BW. 15576. tamdēļ brunči nuošļukuši? 20404. gardibenes ar nuošļukušām malām Antrop. II, 68. nuošļukušas ūsas A. XX, 46;

2) herunterkommen:
mājas būšana nuošļuka uz leju Purap. Das Part. nùošļucis,

a) niedergeschlagen:
kādēļ jūs tādi nuošļukuši? LP. IV, 27. izvilcies itin nuošļucis pa durvīm V, 344. nuošļukusi dūša, gedrückte Stimmung, Niedergeschlagenheit;

b) schlumpig, unordentlich, liederlich (in Bezug auf die Kleider):
dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi BW. 22387. nuošļukušas drēbes Etn. I, 32. kauns nuo... nabadzīgajiem nuošļukušajiem apģē̦rbiem Latv.

Avots: ME II, 868, 869

nùospuris, nùospūris, abgefasert, zerlumpt: nuospurušas biksesPurap., Paul.; nuospūrušais paltraks A. XVII, 328; nuospūruši lindraciņi BW. 23623. [teliņi staigā nuospurušu spalvu.]

Avots: ME II, 857

nùovìlkt [li. nuvil˜kti], tr.,

1) ab-, ausziehen:
ādu, kre̦klu, gre̦dze̦nu. es tev ādu pār acīm nuovilkšu! [šī āda neduodas nuove̦lkama U., dies Fell lässt sich nicht abziehen.] nuomirušam nuovilka drēbes. puspuvis ābuols karstumu nuove̦lk Etn. IV, 114. ārējās ruobežas iespējams nuovilkt Stari II, 958;

2) beziehen:
visas malas nuovilktas ar zirnekļiem;

3) herabziehen:
man šķiet, ka es varētu mēnesi nuovilkt zeme Rainis. kažuoks zē̦nam nuovilka ple̦cus MWM. VI, 120;

4) langsam reden, lange ziehen:
"ļaus, lai citi pa galvu dancuo?"sieva nuovilka Baltp. Refl. -tiês,

1) sich ab-, ausziehen:
tad nuove̦lkas bikses LP. VI, 22. puisis nuovilcies un gājis dārza dīķī mazgāties VI, 67;

2) sich beziehen, bewölken:
visas malas nuovilkušās ar zirnekliem. gaiss nuove̦lkas ar mākuoņiem Etn. II, 73, Ahs.;

3) sich langsam wohin begeben:
diezin, kur puika atkal nuovilcies;

[4) sich aufhalten, sich verzögern
U.;

5) das Haar wechseln:
guovs jau nuovilkusies Infl. n. U.] Subst. nùovìlkums, der Abzug, Abdruck.

Avots: ME II, 886, 887

*uočas resp. *uoces od. *uoči "?": skuju bikses, uoču svārki,... tāšu ce̦purīte BW. 20414, 1.

Avots: ME IV, 412

‡ padir̂knît ² Dunika, = pãrplêst: puišelis jau padirknījis jaunās bikses cauras.

Avots: EH II, 127

‡ padriskât, ein wenig od. eine Zeitlang (Kleider) tragend abnutzen (zerfetzen): padriskātas drānas Dunika. vari vēl tās bikses p. Lemb., Trik. u. a. Refl. -tiês Meselau, Mesoten, = padràiskâtiês.

Avots: EH II, 128

pampaļâtiês,

2): auch (mit àm) Burtn.; ‡

3) "?": vērpu, vērpu, pampaļājuos. sunim bikses, kaķim vamzis Tdz. 37189. Sehwers Unters. 85. lässt es in der Bed. 1 aus balt.-d. pampeln "einen dick kleiden, anpampeln" entstanden sein.

Avots: EH II, 157

[pãrsêdêt,

1) durch Sitzen entzweigehen machen:
p. krē̦slu, bikses, līksti Arrasch;

2) eine Zeitlang absitzen:
p. savu laiku cietumā Warkl.;

3) "pãrsēsties, umsteigen" Salis.]

Avots: ME III, 174

pãrtàisît, tr.

1) ummachen:
svārkus, bikses, kažuoku, tiliu, riju;

2) über etw. machen, bauen:
es varēju naudas tiltu pār Daugavu pārtaisīt BW. 13191; [3) pãrtaĩsît, intr., verspotten, nachäffen: kuo tu man pārtaisi? Salisb.].

Avots: ME III, 182

paslavas, Pluderhosen Manz. Lettus; ["Unterhosen" Baltinov; "nuokāries bikšu dibe̦ns": ja biksēm dibe̦ns nepiegul miesai, tad tām pārāk lielas paslavas. viņa paslavas kâ laba kule; tur variebērtsieku rāceņu Alschwangen]. gaiļa paslavas, auch gaiļa bikses, die Schlüsselblume (primula officinalis) Dond. [Etwa aus * pac(i)lavas (zu li. pakilùs "erhaben", le. pacilu)? Zum Suffix vgl. etwa le. ārd(av)s.]

Avots: ME III, 101

I pâtêt ² Janš., -ẽju [bei Für. I ein prs. pāšu], tr., pflegen, [schützen, schonen]: visi tuo kuopj un mīlina, saudzē un pātē Janš. [saimnieks savas guoda bikses pātēja, uzvilkdams tikai, kad bija ietams kur uz āru, vai svētdienām... Janš. Dzimtene V, 116. Ķirmgrauzis... tâ pātē dižuo mežu, it kâ tas būtu viņa paša īpašums Dzimtene ² I, 374. baruons, liekas, liels mežu pātē̦tājs ebenda S. 173]; pātīt pļavas, die Wiesen schonen (gegen Weiderich) Bl. [Zu got. fōdjan "ernähren, füttern" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 73)?]

Avots: ME III, 191

‡ pavîstît, ein wenig wickeln; (ein wenig) aufkrempeln Dunika: brien bikses pavīstījis.

Avots: EH XIII, 191

‡ pelekšņi Druw., Lindenbast; "it kâ vilna, kas ruodas nuoluobītam kuokam vasaras saulē un lietū nuo gre̦bzdiem": kriju bikses, lūku svārki, peleksnīšu ce̦purīte BW. 29229, 3. Vgl. ‡ *pelēksnis.

Avots: EH XIII, 220

pìeķḕrnât, pìeķẽ̦rnât Ahs., verunreinigen: ar dubļaiņām kājām pieķē̦rnā istabu Ahs. bē̦rns pieķē̦˜rnājis bikses Dunika.

Avots: ME III, 264

pìenãkt,

1) zu-, herzukommen, herankommen:
pienācis rīts, vakars. pienācis rudens LP. V, 105. pienācis naudas trūkums VII, 759;

2) erreichen, betreffen, ertappen:
man pazuda bāliņam linu bikses pieguļā; nu sadzinu, nu pienācu brūtei kre̦kla apkaklē BW. 20500, 4. ne˙viens nevarēja zagli pienākt LP. VI, 1, 518. Ingu nepienāca vairs ne pie kāda nedarba MWM. X, 89. ja vēl pienākšu, sukāšu tevi LP. V, 18. Sprw. me̦luo, ka nevar pienākt JK. II, 340;

3) sich mit Kommenden füllen:
istaba pienākusi (pilna) ļaužu;

4) Part. pìenãkuõšs, pìenãkams, gehörig, zukommend:
pienākamuo izdarīt, die Pflicht tun. Līziņa deva pienākuošās atbildes Vilibalds Kas uzvarēs 96. Refl. -tiês, zukommen; sich gehören; verpflichtet sein: tev pienākas puse, dir kommt die Hälfte zu U. līgava... atstāja ratuos cimdu pāri, kas pienācās vedējam RKr. XVI, 113. tev pienākas tē̦vam klausīt, du bist verpflichtet, dem Vater zu gehorchen U. tas tā pienākas, das gehört sich so U.

Avots: ME III, 275

raitît,

3): auch (mit ài ² ) Auleja: es raitu bikses ar˙vienu augstāk Jauns. Raksti V, 340; ‡

4) "?": putns ar knābi raita spalvas Adsel; ‡

5) = ràicît ² I 1 Druw.; Lubn.; ‡

6) auf schnelles Gehen (mit grossen Schritten) bezogen:
viņam tik viegla gaita, ka suoļus tik˙pat kâ r. raita. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) aufkrempeln Auleja: maizi bābas ka[d] mīca, tak raitās ruokas, kab piedurknes nesaziestu ar mīkli. Zur Bed. vgl. auch ‡ àizraitît.

Avots: EH II, 351

ruocît U.,

1) kavieren, Bürgschaft leisten; loskaufen:
ruocī (Var.: vaduo, izpirc) savu dravenieku! BW. 30287 vas.;

2) ausrecken (Wäsche vor dem Rollen)
Lis., Golg.;

3) aufkrempeln:
viņš ruôca ^2, ruoca bikses, bet nevar uzruocīt Ruj. Refl. rùocîtiês ^2, -kuôs, -cĩjuôs Mar. n. RKr. XV, 133, auch ruocêtiês, sich die Hand reichend begrüssen. Das aktive ruocît dürfte dem r. ручить(ся) dass. nachgebildet sein; vgl. auch apr. isrankīt "erlösen"; ruocīt 3 wohl aus ruotīt+ luocīt.

Avots: ME III, 576, 577

sadīrât, sadîŗât ² Dunika, zerreissen, zerfetzen (sapluosît): kâ tu tuo grāmatu esi sadīrājis! Grobin, Stenden. puika jaunās bikses jau sadīrājis Stenden.

Avots: ME III, 611

I sakums,

1): krustcelēs ir s. Meselau. upes s. Heidenfeld. bikses sakumā saplīsušas Prl.;

2): auch Ledmannshof, Linden in Kurl.; sakumi - auch Aahof, Auleja, Beļava, Golg., Heidenfeld, Kaltenbr., Lettihn, Linden in Livl., Līvāni, Meselau, Oknist, Pilda, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Warkl., Wessen; jam sūdu nav ni sakuma (er hat gar keinen Mist)
Kaltenbr.; ‡

3) eine zweizinkige Gabel an einem langen Stiel, womit man Kochtöpfe in den Ofen schiebt (wo?).

Avots: EH XVI, 421

sants: auch (mit añ) AR, Ermes, Lemb., Ramkau, Serbig., Smilt, Veļķi, (mit àn ² ) Daudsewas, Heidenfeld, Linden in Livl., Nerft, Oknist, Saikava, Selb.; santa svārki BW. 34117 var. santa bikses 34180 var.

Avots: EH XVI, 434

sa-uõderêt,

1) abfüttern:
s. zirgus Nigr.;

2) beissend zerreisšen:
suns sauoderēja puikam bikses.

Avots: ME III, 778

sa-uôglêt ² bikses. Dunika, sa-uogļuôtiês, verkohlen (intr.): pa se̦natnes sauoglējušiem mežiem MWM. v. J. 1908, S. 20. stādu kārtas sauogļuojušās Konv. ^l 86.

Avots: ME III, 778

sapĩpêt,

2): sapīpēju tebēciņu, Tdz. 41545. itai pīpē̦dams tu ir savas bikses sapīpēsi Warkl.

Avots: EH XVI, 436

sapravît, saprāvît Spr., tr., zurechtstellen, -legen, zurechtmachen: Kāns sapravīja garās ūsas Saul. I, 215, sapravīdams slapjās bikses Ver. II, 1202. es saprāvīju ratus Stari II, 262. visas lietas sapravījis, ka prieks redzēt! Naud. Refl. sapravîtiês, saprāvîtiês Spr., sich zurechtmachen, sich vorbereiten: viņš jau ir sapravījies, er hat sicli schon zur Reise bereitgemacht Mag. XIII, 2, 53. Ancis bija laisks baznīcē̦ns: labi, ja reiz par gadu tas varēja tik tāļu sapravīties! MWM. VI, 306.

Avots: ME II, 707

saruotît, tr.,

1) (aus kleinen Stücken) zusammennähen, -flicken, -leimen
Laud.: saruotīji gan nuo tām lupatām vesti! nuo lupatiņām es sarùotīju ² glītu gultas deķi Druw. n. RKr. XVII, 75. tādi vien saruotīti ve̦cu brunču gabaliņi BW. 20583. kas nu tas par galdu - saruotīts nuo dēļu lampiņām! Laud. saruotītām, nespuodrām rūtīm Baltpurviņš I, 161;

2) aufstreifen:
s. bikses, piedurknes Sessau.

Avots: ME III, 725

saskruõtêt,

1): s. pelēča kažuoku (d. h., einen Hasen erschiessen)
Austriņš Raksti VII, 118; ‡

2) schlagend od. beissend zerfetzen:
es tev saskruotēšu bikses, ja tu laidīsi guovis manā labībā Ukri. puisē̦niem suns biksītes saskruotēja Tdz. 57942; verprügeln: vecis saskruotēs tam diedelniekam labi ādu Atpūta № 636, S. 8; (mit Ruten) Schläge verabfolgen AP., Fehteln: s. palaidņiem; ‡

3) (als freiwillige Beitrage) zusammenwerfen (Geld):
saskruotējām kapeikas un pirkām piparkūkas Bigauņc. 24.

Avots: EH XVI, 448

sasvilˆdinât ^2,

1) versengen:
s. bikses pie uguns;

2) fig., s. pirkstus pie tā darba, die Finger bei der Arbeit verbrennen (mit schlechtem Erfolg eine Arbeit unternehmen)
Salis.

Avots: ME III, 753

satirzât,

1) zerfetzen, zerreissen
(tr.): suns satirzāja ² viņam bikses Warkl., Saikava, Gr. - Buschhof;

2) = samuõcit Bauske (mit ir̂ ² );

3) = sapļãpât Warkl.

Avots: ME III, 763

saũlguôze C., Mag. IV, 2, 141, Nigr., Wid., saũlguôzis PS., sàulguôzis ² Kl., saũlguôzis ² Iw., auch saules guozis Lautb. Luomi 134, saul(s)guoznis, saulguozme RKr. IX, 5, die Sonnenhitze, der Sonnenbrand U.; eine den Sonnenstrahlen ausgesetzte Stelle Nigr.: saulguozī gulēt, sich sonnen, in der Sonnenhitze sich wärmen lassen U. liksies... lielceļa malā saulguoznī paguozīties LP. V, 273. jaukā saules dienā izgājuši rijas priekšā pagulēt saulsguoznī 128. mušas saulguozī jau skraidīja Nigr. saulguoznī nuogatavuojušās uogas Janš. viss nuodedzis, nuosvilis saulguoža zaigā JR. V, 145. saulguožuos jau ziedēja gaiļbikses A. v. J. 1900, S. 324.

Avots: ME III, 773, 774

šàurs: šauriņas bikses Sonnaxt. šaûra? (= maza) saprašana Frauenb. Subst. šàurums: vainaciņu dare̦naju šaurumā, platumā BW. 5489, 1. Zur Etymologie vgl. auch FBR. X, 62 und Pedersen Studi balt. IV, 152 f.

Avots: EH II, 623

savil˜luôt,

2): suns savilluojis (= saplēsis) bikses Schujen.

Avots: EH XVI, 466

savīstît U., (mundartl. mit eingeschobenem k) savīkstît, tr.,

1) zusammenwickeln
V., zusammenfalten; einwindeln U., einwickeln: Dīdeklis paņe̦m... drēbes, savīsta muskulī A. XX, 723. savīkstīts drēbes gabals Stari II, 360. karuogs savīstīts MWM. VIII, 43. tā... saķēra sava vaļējā kre̦kla apkakli, tuo cieti savīkstīdama Alm. Meitene nuo sv. 57. savīstīja mani siltās se̦gās D. Kleinb. J. 76. savīkstīja bē̦rnu lupatiņās Fas. IV, 116 (aus Domopol). tēja savīkstīta sarkanā papīrītī Turg. Muižn. per. 66;

2) dūres savī(k)stīt, die Fäuste ballen;

3) = samîcît, salùocît, saspiest: kad viņš man ķērās pie rīkles, tad viņu savīkstīju De̦glavs Ve̦cais pilskungs 23;

4) = atluocît: savistît ² bikses līdz ceļiem Dunika. Refl. -tiês, sich einwickeln: savīstījusies vecene Ezeriņš Leijerk. I, 264. savīkstījies paunās (ve̦cās drēbēs) Nerft.

Avots: ME III, 790

skaruôt,

1) sich zerfetzen:
bikses sāk skaruot Golg.;

2) Rispen entwickeln:
auzas sāk skaruot Golg., Selsau, Saikava, Arrasch. Refl. -tiês Jürg.; = skaruôt 1 und 2.

Avots: ME III, 874

I škērdele,

1) ein Lappen
Bergm. n. U., Golg., (mit ḕ ² ) Saikava, Selsau, Warkl., ein der Länge nach abgerissener Fetzen (mit ḕ ² ) Druw.: puika bikses sapluosījis šķērdeļu šķērdelēm Druw. viņam pakaļā svārkiem liela šķērdele Saikava;

2) ein ahgespaltenes Stück Holz
Peb. n. U.;

3) ein im Zuschnitt verdorbenes Stück
L.;

4) ein Wasserstrahl
(mit ḕr) Jürg., (mit ḕr ² ) Saikava: ūdens sāka skriet šķērdelēm Jürg. uzlija kāda šķērdele (šalte) ūdens Saikava. Zu šķḕrst.

Avots: ME IV, 33

skruõte Karls., Band, Gürtel Mag. IV, 2, 146, der Querl (Saum) an Weiberröcken u. an Hosen U.: man pārtrūka brunču skruote BW.10606. cūkas tavas bikses plēsa aiz skruotītes turē̦damas BW. 20570, 2. sasien ar auklu biksām skruoti Plūd. Rakstn. I, 110. līdz pašu skruoti, bis zum Gürtel U. zāle līdz bikšu skruotei Etn. II, 188. Nach Leskien Nom. 272 aus d. Schrot(e) "Tuchleiste".

Avots: ME III, 900

šķūt: auch (mit ù ² ) Pilda; šķuva bārdu, šķuva ("?") bikses Tdz. 44016 (aus Liepna). šķūtas uosas 57632, 4 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 641

šļampât U., Wessen, -ãju, šļampuôt U.,

1) = slampât, liederlich einhergehn U.; im Kot waten St., Spr., Bers., Fest., Lasd., Laud., Zirsten, (mit àm ² ) Lubn., Pilda, Saikava, Schwanb., "bikses">sabradāt bikses" Wessen; mit schmutzigen Füssen (die Diele) schmutzig treten (mit àm ² ) Kalz., Selb., Stockm.;

2) schwelgen, schlemmen
Allunan n. U.; saufen (mit am̃) N. - Peb.;

3) fortgesetzt regnen (beim Schlackenwetter)
N. - Peb. (mit am̃). Aus d. schlampen.

Avots: ME IV, 63

sprūdze: (bikses) aizbāztas ar kuoka sprūdzēm, juo puogu tām nebijis Pas. XV, 370.

Avots: EH II, 562

sprùdzenis,

1): ein Rundholz (ein Knebel), mit dem etwas (z. B., ein Fuder, ein zu schlachtendes Schwein) fester zusammengeschnürt wird
(mit û ) AP.; izvilcis sprūdzeni nuo pudeles kakla Vanagu ligzda 268. puikām aiztaisa svārciņus ar sprùdzenīšiem ² (maziem kuoka puļķīšiem) Linden in Kurl. kuoka sprùdzeņi ² (ar tiem bikses samete kuopā) Aahof n. Zemzare Lejasc. 114, Sonnaxt; ‡

3) "?": lamatās bija s. - kas? lapsa? - kâ tad! vare̦ns kūmiņš! Janš. Mežv. ļ. I, 189. Wohl nicht zu sprauga, sondern - mit ū < un. - zu spruñgulis, s. Būga Liet. k. Žod. CVII.

Avots: EH II, 562

sprūdzinis: auch Borchow n. FBR. XIII, 26,

1): auch Warkl. (mit ù ² ); "springulis" (mit ù ² ) Kaltenbr.; kâ sprūdziņi arājiņi BW. 9762, 2. kad puogas bija dārgas, bikses aiztaisīja ar sprùdziņiem ² Oknist.

Avots: EH II, 562

stàngales ² schmale (enge) Hosen Laud., Bers.; skruoderis izniekuojis drēbi un izšuvis bikses puikam kâ stangales.

Avots: ME III, 1044

stāpele,

1) Stapel
(hieraus entlehnt); kuoku stāpeles Seifert Chrest. II, 2, 259;

2) "?": bikses kâ stãpeles, enge Hosen
Lubn.;

3) = tãpele, Tafel (mit ã ) N. - Wohlfahrt.

Avots: ME III, 1051

star̂pa, star̂ps ² Salis, starps L., U.,

1) lokal, der Zwischenraum
U., die Strecke, Entfernung zwischen zwei Gegenständen; kalnu starpās ir dziļas ielejas LP. VII, 477. vilkam zeķes nuoplīsušas ciemu starpas lampājuot (die Strecken zwischen den Dörfern zurücklegend) BW. 7319. tam lietum vajadzēja ķert vispāri, bet uz tik lielas starpas lietus izdalās A. v. J. 1898, S. 7. izņēma sē̦tai vienā starpā kārtis Kaudz. M. 17. kāju starpa LP. V, 54, die Gabelung der Beine, der Raum zwischen den Beinen; vajaguot bikses nuomest un caur kāju starpu skatīties, tad raganas atstājuoties Etn. III, 77. izčūlāj[u]šas gurnu starpas BW. 8431, 2 var. tev ir plats kāju starps 34406. pirkstu starpa, der Raum zwischen zwei Fingern; pirkstu starpās tie turēja de̦guošas sveces BW. III, 1, S. 91. kuoku starpa, eine Allee Bergm. n. U. tāļš puosta starps neļauj pie Maijas būt St. n. Plūd. Llv. II, 196. ak tu augstais debess starps! 170;

2) temporal, der Zwischenraum
U., die Zwischenzeit; laiku starpās Vēr. II, 1255. starpu laiks Mag. XX, 3, 61, die Zwischenzeit. guovs me̦t gaŗu starpu, die Kuh ist (vor dem Kalben) längere Zeit nicht milchend Tirs., Plm. pa tuo starpu U., pa tam starpam U., pa tām starpām, während dessen, unterdessen; pa tuo starpu bij sasniegta jūŗas mala LP. III, 78. pa tuo starpu brālis... bij aizgājis IV, 143. pa(r) tuo starpu, kalet tie saskrēja, zaķis bij krāsns augšā VI, 250. pa tam starpam bij gadījies ļaunajam ienākt VII, 41, pa tām starpām meitiņa uzaugusi par... skaistu jaunavu VI, 310;

3) der Unterschied
U.;

4) der Zwist;
nekaiš nieka ne˙vienam brāļu starpas līdzināt; brāļi paši bārušies, paši labi saderēja BW. 3465;

5) starpas vīrs St., Unterhändler; starpa vīrs Glück Hiob 9, 33, ein Schiedsmann;

6) mēnešu starpas St. "Mondslichter";

7) "stirpas puosms"(star̂pa) Druw. - Daneben ohne s- li, tárpas "Zwischenraum",
wozu nach J. Schmidt Vok. lI, 139, Torbiörnsson Liqmet. II, 85, Krček Grupy 731, Persson Beitr. 858 ksl. trapъ "Grube".

Avots: ME III, 1046

stilbe "?": ceļa drēbes mugurā: lūku stilbes, kriju bikses BW. 30562, 6 var.

Avots: ME IV, 1068

stilbiksis, wer eng anschliessende, kurze Hosen hat Spiess n. U. Aus stilbs. bikses.

Avots: ME IV, 1068

I šukums U., Fest., Laud., Ledmannshof, Nerft, Peb.,

1) die Gabelstelle des Astes
Bers., Kl., ein gabeliger Ast: bē̦rza šukumā BW. 35038. lielajuos vītuola šukumuos gulēja sniegs ve̦se̦liem klēpjiem Jauns. III, 345. (lingas) kātam vajadzēja būt ...ar mazu šukumiņu tievgalī. šis šukumiņš neļāva auklai nuotrūkt Jauns.;

2) die Gabelung der Beine od. der Hosen:
bikses šukumā cauras Odensee. Aus še̦kums mit dem u von čugums 2 oder čukurs 3?

Avots: ME IV, 105

I talēt,

1) soweit:
cik daudz nuo aude̦kla nuogriezi? es talēt nuogriezu. cik augsti bikses uzruotīji? talẽt uzruotīju Grünw., Ekau;

2) talēt Bershof, = taleit U., (mit kurzem e) Laiden, ("mit ē̦") Mesoten: kalēt tu gulēji, talēt uzlija lietus Grünw., Ekau. kalēt (Var.: kamērt) kāzas turēsim, talēt (Var.: tamērt) mīļi dzīvuosim BW. 13017, 8 var. Vgl. taleit und Le. Gr. 821.

Avots: ME IV, 127

trĩcêt (li. trink˙ė´ti "dröhnen") Schlehk n. FBR. VII, 36, Adiamünde, AP., Bauske, Bl., C., Dond., Dunika, Līn., PS., Ruj., Salis, Salisb., Siuxt, Stenden, Tr., Wandsen, Widdrisch, (mit ì ² ) KL, = trīsêt, zittern, beben: trīci (Var.: trīsi), apses lapa! BW. 22696, 5. trīcēt (schallen?) trīc tā maliņa 428,11. zeme trīc un dre̦b LP. II, 62. sirds trīc (nuo bailēm) 61. žīds devies trīcē̦dams, dre̦bē̦dams uz . . . majām III, 103. kūmiņš trīcējis (nuo aukstuma) kâ apšu lapa 99. sāk bikses trīcēt Etn. IV, 73. zuobi trīc St., die Zähne klappern. trīcēt nuo niknuma Kra. Vīt. 83. ragā pūst, ka kuoki trīc, kalni dre̦b 144. Refl. -tiês, gehorig zittern: es likšu viņam trĩcêties Drosth. Subst. trīcẽ- jums, das Erbeben: zemes trīcējums LP. VI, 780, Aps. J. III, 7. Zu trìekt.

Avots: ME IV, 239

ūzbante U., die Hosenschnur; ûzbants ² Stenden, = prievīte: uz tiltiem meta ziedus: cimdus. ūzbantes RKr. XVI, 106. ar ūzbantu sasien bikses, apsien kāju (zeķi zem ceļa), apsien gruozus, uzsien priekšautu Stenden.

Avots: ME IV, 411

uzbuktêt, Buchten, Falten (von neuem) einplatfen (perfektiv): uzbuktēt bikses.

Avots: ME IV, 319

uzdìedelêt,

1) sich (bummelnd) einfinden:
uzdiedelēja pie mums ubags Arrasch, Wandsen;

2) aufdringlich bittend über ein gewisses Mass hinaus erlangen:
uzdiedelēt mūziku;

3) bettelnd erlangen
(perfektiv): ubags uzdiedelējis sev jaunas bikses. Refl. -tiês, = uzplīties: čigāns man atkal uzdiedelējās Stenden.

Avots: ME IV, 325

uzliêt (li. užlieti "hinaufgiessen", r. возли́ть ),

1) aufgiessen:
uzliet biezputrai pienu; kâ uz˙liets, wie aufgegossen, d. h. gut angepasst: man svārki kâ uz˙lieti. bikses nav kâ liet uzlietas Aps. VI, 20;

2) giessend formen:
ve̦cā gada vakarā uzliet laimes Segewold, Wolmarshof. ē̦kas uzliet nuo kaļķiem Purap. Kkt. 76;

3) Schläge versetzen
Ar., Celm. Refl. -tiês,

1) (für) sich aufgiessen:
uzlejies pienu putrai!

2) man uzlējās ūdens uz galda, ich goss versehentlich Wasser auf den Tisch.

Avots: ME IV, 353

uzruotît: viņš uzruota mēteļa apkakli K. Lapiņš Republ. gaisā 152, ‡ Refl. -tiês, sich aufstreifen, -krempeln: apakšbikses ... līdz ceļiem uzruotījušās Jauns. Raksti IV, 181.

Avots: EH II, 732

uzruotît, aufstreifen LKVv., aufkrempeln, aufschürzen: u. piedurknes, brunkas, bikses Bauske (mit uõ), Würzau. iet... uzruotītām biksām Vēr. I, 1243.

Avots: ME IV, 374, 375

uzstilpât, uzstil˜pêt Grünw., uzstilpt (bikses">bikses), = uzmaukt, aufstüipen, mühsam überstreifen: uzstilpēt ādu uz liestas.

Avots: ME IV, 385

uzstĩvêt, = uzstīlêt: u. šauras bikses Ar.

Avots: ME IV, 385

uzvîstît, aufwickeln; aufkrempeln: uzvīstīt lakatu uz galvas Salis. uzvīstīt bikses Dunika.

Avots: ME IV, 400

I vãrstît,

2): vārsti kuopā svārkus, vestes un bikses Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 291. ‡ Subst. vārstîtājs, wer (eine Tür) oft auf- und zumacht:
ve̦du ... savu duru vārstītāju BW. 27510.

Avots: EH II, 765

velêt (li. velẽti "velêt" Tiž. III, 336, Liet. pas. III, 317, Jauris Perev. gramm. 47 u. a.), -ẽju,

1) mit dem Waschbläuel schlagen
U., Frauenb., Golg., Wessen, Wolm. u. a.; waschen U.: senāk izmazgātus kre̦klus velēja ar kuoka vāli Frauenb. pie Ventiņas es velēju... villainītes BW. 354, 1. balši drēbes velējam 6886, piektdien drēbes nevelē 14106. sievieši velējuši... drēbes Etn. III, 25. velējamais beņķis, die Waschbank Frauenb. velējama vāle, der Waschbläuel Frauenb. u. a.;

2) (mit einem Knüppel
Frauenb.) schlagen Dond.: kalps sācis rijas siênas velēt, ka putējis vien LP. III, 108. ņem(i) labu gāžamuo un sāc(i) saknes velēt! VII, 489. tautu dē̦ls... velē savu kumeliņu BW. 145261 (ähnlich: 12730, 3 var.). tē̦va dē̦li velē savas līgaviņas 12731. Refl. -tiês, mit dem Waschbläuel schlagen Spr., waschen Spr., mit Waschen beschäftigt sein Golg., Wolm., U.: iznāce... meitas velēties un mazgāties BW. 13272. sievieši velējas straumē. kas tur balti velējās Daugaviņas maliņu ? Biel. 932. velējaties un izvelējat arī manas bikses! Etn. III, 91. ziedu dienā... nevelējas II, 181. ce̦turtdienā priekš un pēc krustdienas nedrīkst velēties RKr. VI, 39. - Subst. velêšana, das Schlagen (mit dem Waschbläuel), das Waschen; velẽjums, das einmalige, vollendete Schlagen (mit dem Waschbläuel), Waschen; das Resultat des Waschens: divreiz vilku linu kre̦klu ar tuo vienu velējumu BW. 5698; ve̦lê̦tãjs, wer (mit dem Waschbläuel) schlägt, wäscht. Zu velt, s. Trautmann Wrtb. 349.

Avots: ME IV, 529

vìlkt (li. vilkti, serb. vúči "schleppen"), Praes. vè̦lku (in Salis auch vilˆku ² ), Praet. vilku,

1) ziehen; schleppen
U.: vilkt ve̦zumu U. Sprw.: ne visi zirgi vienādi ve̦lk Br. sak. v. 1525. vienu valgu vilkt RKr. VI, 934. smaga laiva, ūdens vilka dibinā BW. 13595, 38. ne naudiņa dzirnus ve̦lk, ve̦lk . . . malējiņa 13656. šļūceniski vilkt Biel. 1399. pūķīt[i]s ve̦lk ve̦lkamuo Etn. I, 109. vilkt pie kartavām Pasaules lāpītājs 23. pie darba vīrelis ... bijis ... stumjams, ve̦lkams LP. VI, 344. gar zemīti kājas vilka BW. 19947. ļautiņti tikkuo vilka kājas (konnten kaum gehen) LP. VII, 110, ķēvīti, kas tikkuo kājas ve̦lk IV, 77. aiziet suoļus vilkdams VI, 904. miegs . . . ve̦lk ar varu acis cieti LP. IV, 150. stigas vilkt, Linien ziehen (vom Landmesser gesagt) U. arājiņi, e̦cētāji, ve̦lkat (Var.: dzeniet) garus birzumiņus! BW. 27922 var. pār upīti zīdu vilku Biel. 1139. e̦lpu od. dvašu vilkt, atmen: viņš vairs nevarējis e̦lpu vilkt LP. VII, 603. cilvē̦ks vairs neve̦lk dvašu Vēr. II, 39. vilka vienu dūmu spēcīgāku par uotru (von einem Raucher gesagt) Vēr. II, 1049. Mačs ve̦lk (šķiļamuos) gar krāmu Libek Pūķis 3. (fig.) šī vietiņa mani ve̦lk vilciņ šurp (zieht mich an) Kaudz. M. 338. jāmācās bē̦rniem . . . stāvēt paša pusē, turēties un vilkt pie paša Aps. III, 17. caur zuobiem vilkdams . . . iesakās žēlsirdīgā balsā LP. IV, 78. Krišus vilka savu valuodu tâ griezīgi caur zuobiem A. XXI, 700. vilkt uz zuobu od. caur zuobiem, jem. (ironisierend) aufziehen: cik viņš caur zuobiem jūs vilcis Lapsa Kūm. 247;

2) hinziehen, hinhalten, in die Länge ziehen
U.: dzīvi (U.), dzī vību, garu, mūžu (U.) vilkt, sein Le ben mit Mühe erhalten, fristen: tikkuo .. . paši garu ve̦lk Kaudz. M. 34. mežsargs vilka savu dzīvi . . . ar nuo šautiem meža putniem Dīcm. pas. v. I, 48. tik ar muokām vilkt dzīvību Aps. III, 24, vājas bij cūkas, dzīvību tik vilka Siuxt. ja dievs mūžu vilks, wenn Gott leben lässt Infl. n. U. darbu garumā vilkt (hinziehen, verzögern) LP. IV, 1; RKr. VII, 1150. laiku garumā vilkdama LP. V, 296. cita guovs atnāk slaucama laikā, cita ve̦lk virsū divi vai trīs nedēļas (kalbt 2-3 Wochen zu spät) Siuxt. viņš man[i] vil cis gar zuobiem, er [der Freier) hat mich hingehalten (? "richtiger: ver spottet") U. viņš tuo māju nevar vilkt pruojām, er kann das Gesinde, die Wirtschaft nicht länger halten, auf recht erhalten U.;

3) hervorziehen, zuwegebringen
U.: lielu luomu vilkt RKr. VI, 408. labu luomu vilksim LP. VII, 622. asaras vilkt, Tränen her vorrufen U. naudu vilkt, Geld schaffen U. kâ traks ve̦lk zizli uz augšu (von Fruchtbarkeit förderndem Wetter gesagt) Frauenb. tas ve̦lk un dziedē (von starkem Schnaps gesagt) ebenda. plāksteris, kas ve̦lk un dziedē Seibolt Sk. 17. ve̦lkamais plāksteris Etn. IV, 21, Zugpflaster. ve̦cus grē̦kus vilkt augšā, alte Sünden vorwerfen U.;

4) (Kleider) anziehen (wobei der Körper teil, den man bekleidet, genannt wird)
U.: kre̦klu, svārkus, kažuoku, drēbes vilkt mugurā. bikses, zeķes vilkt kā jās. cimdus vilkt ruokās;

5) ziehen (vom Wind):
ve̦lk viegla vēsmiņa JR. IV, 194. putenis . . . vilka pretim Plūd. LR. III, 271. ve̦lk, es zieht (vom Zug wirid gesagt; dürfte ein Germanismus sein). aukstums ve̦lk visur klāt Kav. caur . . . slapjuo kre̦klu vilka klāt vakara dze̦strums R. Sk. II, 161; ve̦lk arvien St., es stühmt beständig;

6) vilkt uz vienu pusi "zusammenpassen":
tiem vienmē̦r ve̦lk uz vienu pusi; nuo tiem iznāks pāris Dond.;

7) (eine Melodie) ziehen, langgezogen singen:
līdzē̦da mas dziedāt (vilkdamas) RKr. XVI, 200. ārā ziemelis (Nordwind) vilka smagu meldiņu A. XXI, 27. balsī vilkt St., den Ton führen. lakstīgala ve̦lk St., Etn. II, 51, vom Gesang der Nachtigal gesagt;

8) gelten, wiegen
St., U.: tas ve̦lk, das zieht, hat Gewicht U. tādi mieži ve̦lk 1-1/2 rubeļus pūrā, solche Gerste gilt allenthalben 11/2 Rubel das Lof U. pūrs miltu ve̦lk 5 puodus, wiegt 5 LU U. piemineklis ve̦lk 8000 birkavus Launitz Stāsti 74. senāk bij tādi klaipi - puodu, pieci mārciņi vilka Siuxt. īpašības, kuras daudz ve̦lk pie skaistā dzimuma A. v. J. 1901, S. 19;

9) einen wuchtigen Hieb versetzen
U.: velc zirgam krietni! U. es viņam tâ vilku ar dūri, ka sē̦dus pa lika Frauenb. vecītis vilka tam ar bībeli tâ par pieri, ka tas uz vietas bij nuost LP. VII, 132;

10) schreiben
U.: bē̦rns mācās vilkt burtus Frauenb. viņš ve̦lk skrīvera rakstu Kav.;

11) "?": šāviens vilka priekšā, das Pulver zog nach
Mag. XIII, 1, 130. plinte vilka priekšā, die Flinte brannte vor U.;

12) sich einstellen (vom Schnucken):
Sprw, kad žagi vilks, tad maize būs RKr. VI, 827;

13) ziehen, streichen (von Schnepfen; wohl ein Germanismns):
sluokas, kurām drīz vien vajadzēja sākt vilkt R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 39;

14) kommen:
viens šurp ik vakarus ve̦lk MWM. XI, 189. - Part. praes. pass. vè̦lkamais, das, womit man etwas zieht U.:

a) der Abzug beim Flinten schloss
U.;

b) stīpu ve̦lkamais Krišs Laksts 80, das Böttchergerät zum Auf ziehen der Reifen
Spr.;

c) karķu ve̦l kamais, der Korkenzieher
Mag. XIII, 2, 59, (vè̦lkamais) Wolm. Refl. -tiês,

1) sich ziehen, schleppen, hinziehen, nicht zum Strich kommen
U., angezogen kommen L.: Sprw. ve̦lkas kâ vēzis RKr. V1, 985. ve̦lkas kâ gliemezis JK. II, 176. ve̦lkas kâ ute pa kažuoku Br. sak. v. 1303. ve̦lkas kâ gnīdas Smilt. labas valuodas ve̦lkas kâ glie mezis, bet sliktas vēja spārniem skrien RKr. VI, 935. (zirgs) bijis ... stīvnica, vilcies pa vagu kâ vēzis Etn. II, 87. tas . . . ve̦lkas ar savu ķēveli kâ uts pa krieva kažuoku Alm. Meitene no sv. 66. klibais jē̦rs knapi tik var nuopakaļis vilkties Frauenb. zirgs tikai lēnītēm vilcies LP. VII, 931. kad tev vē̦de̦rs gar zemi vilktuos! 8r. sak. v. 1580. gara aste pakaļ ve̦lkas Br. 59. pruojām vilkties, fortkriechen, sich fort machen U. atpakaļ vilkties LP. I, 125. vilksies vecene ārā IV, 90. kuo vēl stāvi, nevilksies gultā! MWM. X, 82. ūdeni, kas nejauki smirduot un ve̦lkuoties LP. V, 1;.

2) sich hinziehen (räumlich):
gar kanāliem ve̦lkas dambji Apsk. v. J. 1905, S. 203;

3) sich hin ziehen (zeitlich):
karš vilcies ļuoti ilgi Etn. IV, 96;

4) um die Wette ziehen (als Kraftprobe):
vilkties uz kramp jiem, uz kātiem Frauenb.;

5) (sich) anziehen (tr.):
velcaties [sic!] brūnus svārkus! BW. 13646, 14. ve̦lkamies zābaciņus! 13646, 28. velcies . . . cimdus ruociņā! 18738. nee̦suot . . . drēbju, kuo vilkties Kaudz. Izjurieši 214;

6) sich anziehen, ankleiden (intr.):
vilkties va jag da iet uz baznīcu Zvirgzdine. velcies, nekavējies, brauksim . . .! Pas. IV, 250 (aus Welonen). velcitēs kažukuos! BW. 13646, 7;

7) haaren (von Pferden gesagt)
U.: zirgs ve̦lkas Mag. IV, 2, 156, U. - Subst. vilkšana, das Ziehen, Schleppen, Hinziehen, Anziehen: ve̦zuma vilkšana. stigas vilk šana. drēbju vilkšana. ik˙katrā dvašas vilkšanā Gesangb. 2; vilkšanâs,

1) das Sichziehen, Sichhinziehen; der Schneckengang
Brasche;

2) die Prü gelei, Keilerei
Frauenb.; vilkums, das einmalige, vollendete Ziehen, Schleppen, Anziehen; das Resultat des Zie hens, Schleppens; der Zug U.: maksā zirga vilkumiņu! BW. 27906; 32530, 1; vilcẽjs (li. vilkẽjas),

1) wer zieht, schleppt, hinzieht, anzieht:
aude̦kla vilcējiņa 7780, 1. plēšu vilcējiņa 7145. dzirnu vilcējiņa 860, 3. gredzeniņa vilcējam 6262. krampju vilcējiņš 27245. kre̦klu vilcējiņ[u] 26853. ūdentiņš, akmentiņš manas varas vilcējiņš 6941. manas varas vilcējīni ( "?" ) RKr. XX, 49. laivu vilcējiem Vēr. I, 1400. man tas vilcējus - pūķus LP. VI, 51. skrūves vilcējs, der Schraubenzieher Mag. III, 1, 130. mūsu mācītājs iztaisījies par asaru vilcēju, unser Pastor hat sich aufs Tränenpumpen gelegt Biel. n. U.;-

2) wer (eine Melodie) zieht, langgezogen singt:
kuoris ar teicēju jeb saucēju, vilcējiem un luocītājiem Vēr. v. J. 1904, S. 557. nuo pakaļas dziedātāju (vilcēju) buogs RKr. XVI, 121. luocītāja (= uotra dziedātāja) un vilcējas (= visas citas dziedātājas) 209. Nebst val˜kât, vè̦lki, vilcinât u. a. zu apr. awilkis "Faden", aksl. vlěšti (prs. vlěkǫ) "schleppen", av. frāvarčaiti "schleppt weg"; gr. αυ̊˜λαξ "Furche" u. a., s. Trautmann Wrtb. 349 f., Walde Vrgl. Wrtb, I, 306, Fick KZ. XXI, 13 ff., Boisacq Dict. 46, Bechtel Lexil. 48 und 337.

Avots: ME IV, 590, 591, 592

vîstît (li. výstyti "windeln" Kl., Neuenb., Trik., Wessen, Wolm., (mit î ² ) Dunika, Iw., Līn., -u, -ĩju, bebinden L., wickeln, zusammenbinden U., Spr.: viešņas vīsta mutes lakatiņus pa ruokām Vēr. II, 1416. vīstīt bikses augšā, die Hosen aufkrempeln Dunika. - vīstīt dūres, die Fäuste ballen: Akuots dusmās vīstīja dūres MWM. VII, 894. viņš... vīstīja pret Jāni dūres Saul. III, 187. Refl. -tiês,

1) sich einwickeln
(imperfektiv) U.;

2) sich winden; sich ranken:
spriguļauklas vīstījās BW. 16765 var. apiņi gar zariem augšup vīstās Treum. Gaujm. 53. (fig.) vārdi, gar kuriem pasaku darbība vīstās LP. VII, 424;

3) sich krümmen
U.; sich winden, sich drehen Spr.: čūska vīstās, die Schlange windet sich Depkin n. U. čūska sāka vīstīties zem (ap) kājām Saikava, Salis. balta puķe vīstījās (Var.: luocījās) zem kumeļa kājiņām BW. 11654. citām jāja precenieki, es priekšā vīstījuos (Var.: gruozījuos, šaudījuos u. a.) 7918 var. ne tas mans arājiņš, kas ap mani vīstījās (Var.: glaudījās, knakstījās) 11341, 4 var.;

4) zögern, fackeln
Gramsden, U.: kamē̦r kazacīša vīstījās, kādu uzvalku aplikties Kaudz. Izjurieši 54. kuo tu tur vīsties tik ilgi? Vīt. viņa ap tuo saimniecību... stuostās un stuomās, vīstās un tīstās Liev. Brez. un Hav. 213. Nach Fick KZ. XXI, 15 f. und Wrtb. I4, 126, Lidén IF. XVIII, 494 f., Wood Indog. Jahrb. I, 110, Walde Vrgl. Wrtb. I, 243 unmittelbar zu ai. vēštatē "windet sich", an. visk "Strohbündel" u. a. Eher aber (s. Johansson IF. XIX, 133 und Trautmann Wrtb. 346) eine spezieli baltische Ableitung von vît.

Avots: ME IV, 643, 644