cins
cins, -s (unter cinis): auch Prl. n. FBR. VI, 94, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 68, Heidenfeld, Kaltenbr., Mahlup.
Avots: EH I, 272
Avots: EH I, 272
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'cins' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'cins' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)
cinstiņa
kaicins
kucins
kucins: auch Erlaa, Fest., Gr.-Buschh., Oknist, Saikava; verächtliche Bezeichnung für einen Hund Warkl.
Avots: EH I, 666
Avots: EH I, 666
kucins
kurcins
‡ kurcins (li. kur̃kinas ) BW. 20377 1 var., der Truthahn: mīdās kai k. uz vīzes Birkerts Latv. sakamv. 3036.
Avots: EH I, 677
Avots: EH I, 677
lēcins
lēcins, [(bereit) willig Bers.]: es pa˙priekšu tautu dē̦lu par trīs gadi saderēju; nu lēcina (Var.: lē̦kana, le̦skana, lētina, lē̦ta, gatava) gājējiņa, nula teiču māmiņai BW. 15442, 1; 14935.
Avots: ME II, 455
Avots: ME II, 455
līcins
recins
runcins
‡ rùncins 2 "runcis" Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, "ein grosser Kater" Saikava: pe̦lē̦ks r. Tdz. 59488 (aus Kalupe).
Avots: EH II, 384
Avots: EH II, 384
smalcins
smalcins
strucins
tricins
trūcins
‡ trùcins 2 Nautrēni, fehlend (od. Mangel?): pavasar visa t. meitu nav t. sliktuma pasaulē nav t.
Avots: EH II, 699
Avots: EH II, 699
tūcins
ucins
ucins
vecins
vucins
vucins (unter vuce̦ns): auch Kaltenbr., Liepna, Skaista, BW. 13017, 11 (aus Lettg.); Demin. vuciniņš BW. 30703, 12 var. (aus Līvāni), Pas. VIII, 103 (aus Preiļi), vucineņš Tdz. 57992, 4 (aus Līvāni).
Avots: EH II, 798
Avots: EH II, 798
Šķirkļa skaidrojumā (21)
apgultnis
‡ apgultnis,
1) eine cinschiessende Stelle im Morast
(mit ul˜ 2 ) Siuxt: a. ar sūnu apaudzis, ne tur var uziet luops, ne cilvē̦ks, līguojas tâ kâ tāds palags Siuxt n. Fil. mat. 66;
2) ein See, der sich vom Himmel her an einer Stelle , gelagert habe Grenzhof n. BielU.
Avots: EH I, 85
1) eine cinschiessende Stelle im Morast
(mit ul˜ 2 ) Siuxt: a. ar sūnu apaudzis, ne tur var uziet luops, ne cilvē̦ks, līguojas tâ kâ tāds palags Siuxt n. Fil. mat. 66;
2) ein See, der sich vom Himmel her an einer Stelle , gelagert habe Grenzhof n. BielU.
Avots: EH I, 85
bucens
buce̦ns [C., Lis., Bers., bucē̦ns Nigr., bucins Kreuzb., ein Widder]; ein junger Ziegenbock: skarbalainu kazu vedu spruogainam buce̦nam BW. 18705, 1.
Avots: ME I, 344
Avots: ME I, 344
cinis
cinis, auch cins, - s [Selb.], cine, ciņa BW. 10124, Demin. ciņitis, cintiņš, - īte, ciniņa, cintiņa [BW. 34916], der Hümpel. Sprw. mazs cinītis lielu ve̦zumu gāž. kur cinītis, tur mājiņa; kur kalniņš, tur muižiņa. mazs od. tup kâ cinis (cinītis, cintiņa). sapluok kâ ciņa cē̦rps. luopus uz ciņa od. cini izvilkt, das Vieh nach mühevoller Durchwinterung auf die Weide (auf die im Frühling zuerst vom Schnee befreiten Hümpel) bringen. kad tik luopi uz ciņa! Wenn das Vieh nur auf die Weide getrieben werden kann! Fig., uz ciņa tikt, auf den grünen Zweig kommen. cik tur nevajag spē̦ku, kamē̦r tuo dabū uz ciņa. ciņu zāle, Rasenschmiele (aira caespitosa) RKr. II, 65. [Wohl mit Zubatý AfslPh. XVI, 386 zunächst zu cinâties zu stellen; weiterhin vielleicht zu ir. cinim "entspringe", cenél "Geschlecht", aksl. za - če̦ti "praeire; anfangen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 168.]
Avots: ME I, 384
Avots: ME I, 384
izvāķināt
‡ izvàķinât 2 Auleja "it kâ ruotaļādamies izaudzēt": es juo (= viņu) izvāķināvu; tān kaids vucins izauga!
Avots: EH I, 494
Avots: EH I, 494
krūts
krùts,
1): krûts, -s (unterschieden von krùts 2 , Brust!) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 78 (hier - unterschieden von cins - ein sehr kleiner Hümpel), Oknist n. Fil. mat. 35; Borchow, Kaltenbr., Lubn., Wessen, (mit ū ) Bērzgale: iepļaut krūtī Gr.-Buschh. piegāja pie krūts, zem kuŗas bija apkasts bē̦rns Pas. VI, 75. krūteņa ... nuoauguse visa ar... puķītēm X, 71;
2): zaķītis sarkanu krūti BW. 2521, 1. sieva re̦snu krūti 21174. ar krūtīm kalnus gāzu 13184. saktu spraudi pie ... krūtiņām 25350;
5): auch (mit û 2 ) AP., Frauenb., Karls., Ramkau, Salisb., krùšu 2 kuoks Stom.; ‡
8) die Falzfläche am Ende eines Balkens
(mit û 2 ) Frauenb., Siuxt.
Avots: EH I, 663
1): krûts, -s (unterschieden von krùts 2 , Brust!) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 78 (hier - unterschieden von cins - ein sehr kleiner Hümpel), Oknist n. Fil. mat. 35; Borchow, Kaltenbr., Lubn., Wessen, (mit ū ) Bērzgale: iepļaut krūtī Gr.-Buschh. piegāja pie krūts, zem kuŗas bija apkasts bē̦rns Pas. VI, 75. krūteņa ... nuoauguse visa ar... puķītēm X, 71;
2): zaķītis sarkanu krūti BW. 2521, 1. sieva re̦snu krūti 21174. ar krūtīm kalnus gāzu 13184. saktu spraudi pie ... krūtiņām 25350;
5): auch (mit û 2 ) AP., Frauenb., Karls., Ramkau, Salisb., krùšu 2 kuoks Stom.; ‡
8) die Falzfläche am Ende eines Balkens
(mit û 2 ) Frauenb., Siuxt.
Avots: EH I, 663
kurkins
‡ kurkins Warkl., (mit ur̂ ) Lubn. Saikava, (mit ùr 2 ) Zvirgzdine, ein Truthahn: visiem ļaudīm kai ļaužu galvas, Jāņam ... kurkina galva BW. 20377, 1. Vgl. li. kur̃kinas dass. und oben ‡ kurcins.
Avots: EH I, 678
Avots: EH I, 678
lēkans
lè̦kans 2,
1) [lẽ̦kans Nigr.], bereit, willig Lub.: viņš ir lē̦kans ticēt; lē̦kans pircējs, gājējs. ja māmiņa mani deva, es lē̦kana (Var.: le̦skana, lētiņa) gājējiņa BW. 14935. jau lē̦kana tautu meita līdz ar mani gājējiņa BW. 17117, 1. kādā lē̦kanā brīdī krustmāte pieķērās viņam pie ruokas RA.;
[2) "schnell, gewandt":
l. gājējs Modohn, Lasd.; lẽ̦kans "lose, schlaff" Behnen; in Kandau dei auch feuchte Wäsche "lẽ̦kana". Vgl. lēcins; zu lèkt?]
Avots: ME II, 456
1) [lẽ̦kans Nigr.], bereit, willig Lub.: viņš ir lē̦kans ticēt; lē̦kans pircējs, gājējs. ja māmiņa mani deva, es lē̦kana (Var.: le̦skana, lētiņa) gājējiņa BW. 14935. jau lē̦kana tautu meita līdz ar mani gājējiņa BW. 17117, 1. kādā lē̦kanā brīdī krustmāte pieķērās viņam pie ruokas RA.;
[2) "schnell, gewandt":
l. gājējs Modohn, Lasd.; lẽ̦kans "lose, schlaff" Behnen; in Kandau dei auch feuchte Wäsche "lẽ̦kana". Vgl. lēcins; zu lèkt?]
Avots: ME II, 456
murdēt
mùrdêt,
1): undeutlich sprechen
Auleja (prs. mur̂žu), (mit ur̂ ) Oknist (mit einem i- Stamm im Präsens). Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; ucins mur̂dē̦dams pieduŗ aitai purnu Saikava. bē̦g kazeņas murdē̦damas (knurrend?) Tdz. 50706, 1;
2): ūdens mur̂dē̦dams nāk nuo kalna Sonnaxt. dubļu murdēšana A. Grīns Dvēseļu put. 73;
3): "murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; ‡
5) = murdēties: visu nakti mùrdēja 2 Warkl.
Avots: EH I, 832
1): undeutlich sprechen
Auleja (prs. mur̂žu), (mit ur̂ ) Oknist (mit einem i- Stamm im Präsens). Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; ucins mur̂dē̦dams pieduŗ aitai purnu Saikava. bē̦g kazeņas murdē̦damas (knurrend?) Tdz. 50706, 1;
2): ūdens mur̂dē̦dams nāk nuo kalna Sonnaxt. dubļu murdēšana A. Grīns Dvēseļu put. 73;
3): "murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; ‡
5) = murdēties: visu nakti mùrdēja 2 Warkl.
Avots: EH I, 832
nojauda
nùojaũda [auch Ruj.], die Ahnung: man bij tāda nuojauda, ka skats ir pēdīgais sveicins Stari II, 431; vietas nuojauda. nāks nuo augšas tev nuojauda Drosth., Sessw.
Avots: ME II, 791
Avots: ME II, 791
pulcenis
pulcenis,
1) pulˆcenis Bers., Lub., pulcenis Bielenstein Holzb., Ruj., Lind. n. U., Mesoten, Laud., Friedrichswald, Warkl., Preili, pulcens Mag. XIII, 2, 47, Demin. pulceniņš BW. 33617, pulciņš Bielenstein Holzb. (hochle.), ein mit Bork überzogener Bienenstock
Elv., Ruj., Lind. n. U., ein in einen Baum hinaufgezogener Bienenstock Mag. XIII, 2, 47, Fangstock von Tannenrinde Bielenstein Holzb. 219: Sprw. pulcenī dundurs nelien un bite lien. ievilka mežuos kādu pulceni, lai ieķe̦rtās bites varē̦tu pārvest savās mājās Plutte 95. tur uzauga uozuoliņš, tur uzvilku pulceniņu,... tur ielīde man bitītes BW. 33617;
2) pulcenis Bers., Laud., pulcins Wessen, ein Starenhäuschen.
Vgl. pulˆcinis.
Avots: ME III, 406
1) pulˆcenis Bers., Lub., pulcenis Bielenstein Holzb., Ruj., Lind. n. U., Mesoten, Laud., Friedrichswald, Warkl., Preili, pulcens Mag. XIII, 2, 47, Demin. pulceniņš BW. 33617, pulciņš Bielenstein Holzb. (hochle.), ein mit Bork überzogener Bienenstock
Elv., Ruj., Lind. n. U., ein in einen Baum hinaufgezogener Bienenstock Mag. XIII, 2, 47, Fangstock von Tannenrinde Bielenstein Holzb. 219: Sprw. pulcenī dundurs nelien un bite lien. ievilka mežuos kādu pulceni, lai ieķe̦rtās bites varē̦tu pārvest savās mājās Plutte 95. tur uzauga uozuoliņš, tur uzvilku pulceniņu,... tur ielīde man bitītes BW. 33617;
2) pulcenis Bers., Laud., pulcins Wessen, ein Starenhäuschen.
Vgl. pulˆcinis.
Avots: ME III, 406
rācenis
rãcenis,
1) rãcenis Ruj., Salis, Wolm., Serbigal, AP., Līn., Iw., Wandsen, Rojen, Gold., Dond., Selsau, ràcenis 2 Kl., Prl., rācienis U., rãcinis Dunika, rãciņš U., Bl., Asūne, rācins Manz., ràcins 2 Nerft, Preili, Demin. auch rāceniņš, rācentiņš, rācentītis BW. 4405, 2 var., die Rübe
U., Bielenstein Holzb. 376, Rübenkohl (brassica rapa napifera Metzg.) RKr. II, 68; die Kartoffel Dunika (rãcinis), Līn., Wandsen, Dond., Rojen, um Gold. u. a., s. Niedermann WuS. VIII, 79, früher auch in Ruj.: audziet, rutki, rācenīši! BW. 4405. cūka raka rācentiņus (Var.: rācenīšus, tupenīšus) 32583, 8. tiem vajaga salda piena, speltē ce̦ptu rācentiņu 19408. kūra krāsni un iecepa rāciņus LP. VI, 171. Sprw.: gans pa rāceņiem, cūka pa tupeņiem. rācentiņi, rundblättrige Malve, Katzenkäse (malva rotundifolia L.) RKr. II, 74, U. ē̦damie rāceņi, Steckrübe, Teltower Rübe (brassica sativa) RKr. II, 68; gaisa rācieņi, Rüben Autz n. U.; kārveles rācenīši, chaerophyllum bulbosum L. Konv. 1 779; lauka rācenis, brassica raphanopifera; luopu rāceņi,
a) brassica communis;
b) Wasser- od. Stoppelrübe, Turnips (brassica rapa napifera
Metzg.) RKr. II, 68; šādi rāceņi U., eine Art weisser Rüben; ve̦lna rācenis (cicuta virosa) Alksnis-Zundulis, Brucken n. Etn. I, 67: ve̦lna rāceni lietuo pret galvas sāpem un tūsku; zaķu rāceņi "schwarze od. braune, kartoffelartige Knollen im Moos" Amboten: zaķu rāceņi nuode̦r pret kārpām Etn. 11, 163; zemes rāceņi, knollige Sonnenblume, Topinambur (helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72, U.;
2) baluožu od. zaķu rācenis, grosse, fette Henne (sedum telephium)
U., sedum maximum Sut. Mežuos un ārēs II;
3) rācenis, ein Teil des Spinnrades
Lasd., Gilsen, "ieapaļš ratiņa kuoks, uz kura uzstiprinātas "ruociņas", kas tur spārnu ar spuoli" Selsau, "ratiņa ruociņas (acc.) apakšā savienuo šķērslis, kas piestiprināts pie lielāka stabiņa, kuŗš iekalts apaļā bumbā - rācenī" Vank. "tā (sc. ratiņa) daļa, pie kuras piestiprināts buomītis; rāceņa apakšdaļa, kurai iet skrūve cauri, stiepjas cauri benķim" A. XI, 83. Das von Brückner Litu-slav. Stud. 124 aus dem Žem. zitierte li. racinė "Kartoffel" ist wohl aus dem Le. entlehnt. Le. rāc- ist vielleicht kontaminiert aus rāp- (in li. rópė "Rübe") und rac- (zu rakt); *raciņi waren wohl ursprünglich (nicht die weissen Rüben, die ja nicht gegraben werden, sondern) aus dem Boden zu scharrende Knollenfrüchie, vgl. etwa zemes rāciņi St., kleine, wilde Erdäpfel, die in den Wäldern wachsen.
Avots: ME III, 494
1) rãcenis Ruj., Salis, Wolm., Serbigal, AP., Līn., Iw., Wandsen, Rojen, Gold., Dond., Selsau, ràcenis 2 Kl., Prl., rācienis U., rãcinis Dunika, rãciņš U., Bl., Asūne, rācins Manz., ràcins 2 Nerft, Preili, Demin. auch rāceniņš, rācentiņš, rācentītis BW. 4405, 2 var., die Rübe
U., Bielenstein Holzb. 376, Rübenkohl (brassica rapa napifera Metzg.) RKr. II, 68; die Kartoffel Dunika (rãcinis), Līn., Wandsen, Dond., Rojen, um Gold. u. a., s. Niedermann WuS. VIII, 79, früher auch in Ruj.: audziet, rutki, rācenīši! BW. 4405. cūka raka rācentiņus (Var.: rācenīšus, tupenīšus) 32583, 8. tiem vajaga salda piena, speltē ce̦ptu rācentiņu 19408. kūra krāsni un iecepa rāciņus LP. VI, 171. Sprw.: gans pa rāceņiem, cūka pa tupeņiem. rācentiņi, rundblättrige Malve, Katzenkäse (malva rotundifolia L.) RKr. II, 74, U. ē̦damie rāceņi, Steckrübe, Teltower Rübe (brassica sativa) RKr. II, 68; gaisa rācieņi, Rüben Autz n. U.; kārveles rācenīši, chaerophyllum bulbosum L. Konv. 1 779; lauka rācenis, brassica raphanopifera; luopu rāceņi,
a) brassica communis;
b) Wasser- od. Stoppelrübe, Turnips (brassica rapa napifera
Metzg.) RKr. II, 68; šādi rāceņi U., eine Art weisser Rüben; ve̦lna rācenis (cicuta virosa) Alksnis-Zundulis, Brucken n. Etn. I, 67: ve̦lna rāceni lietuo pret galvas sāpem un tūsku; zaķu rāceņi "schwarze od. braune, kartoffelartige Knollen im Moos" Amboten: zaķu rāceņi nuode̦r pret kārpām Etn. 11, 163; zemes rāceņi, knollige Sonnenblume, Topinambur (helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72, U.;
2) baluožu od. zaķu rācenis, grosse, fette Henne (sedum telephium)
U., sedum maximum Sut. Mežuos un ārēs II;
3) rācenis, ein Teil des Spinnrades
Lasd., Gilsen, "ieapaļš ratiņa kuoks, uz kura uzstiprinātas "ruociņas", kas tur spārnu ar spuoli" Selsau, "ratiņa ruociņas (acc.) apakšā savienuo šķērslis, kas piestiprināts pie lielāka stabiņa, kuŗš iekalts apaļā bumbā - rācenī" Vank. "tā (sc. ratiņa) daļa, pie kuras piestiprināts buomītis; rāceņa apakšdaļa, kurai iet skrūve cauri, stiepjas cauri benķim" A. XI, 83. Das von Brückner Litu-slav. Stud. 124 aus dem Žem. zitierte li. racinė "Kartoffel" ist wohl aus dem Le. entlehnt. Le. rāc- ist vielleicht kontaminiert aus rāp- (in li. rópė "Rübe") und rac- (zu rakt); *raciņi waren wohl ursprünglich (nicht die weissen Rüben, die ja nicht gegraben werden, sondern) aus dem Boden zu scharrende Knollenfrüchie, vgl. etwa zemes rāciņi St., kleine, wilde Erdäpfel, die in den Wäldern wachsen.
Avots: ME III, 494
rieciens
rieciens Karls., Erlaa, LP. V, 13, rìeciens C., N.-Peb., riêciens 2 Ahs., Wandsen, Dond., Dunika, Salis, Widdrisch, rìeciens 2 Kl., Lis., riecienis MWM. VIII, 303, riecenis C., (mit ìe 2 ) Golg., riecenis Etn. IV, 151, Karls., U., riêcenis 2 Bl., Līn., riêce̦ns 2 Iw., Nigr., Selg., Angern, riecins BW. 29252, Demin. auch riecentiņš, eine Schnitte (Brot), "virsas jeb apakšas mala, gar visu kukuli nuogriezta" Erlaa: nuogriezts riecens vairs nepielīp, abgeschnitten Brot klebt nicht mehr. baltas maizes riecieniņš BW. 29348 var. sniedz maizītes riecentiņu 4429, 1. man smeķē riecentiņš MWM. VI, 171. ik˙dienas viens maizes riecenis duots Glück Jerem. 37, 21. kreisā ruoka ar maizes riecieni... trīc Purap. Kkt. 2. Zu rika (s. dies), und zwar nebst riekums II von riekt abgeleitet.
Avots: ME III, 543, 544
Avots: ME III, 543, 544
saka
sariet
sariet: suņa sariets puika Līvāni n. FBR. XX, 149. vepris viņu sarêja (= sakuoda) Saikava. vucins ... sarēja visas vuškas Pas. XII, 209. Refl. -tiês: sīvi suņi sarejas Tdz. 50943. kad satiekas ērzeļi, tūleņ sarejas ("plêšas") Auleja.
Avots: EH XVI, 442
Avots: EH XVI, 442
služa
*I služa od. *služ(u)s, die Zugspur: ierauga ievilktu služu, kur ... bārzdainelis bija gājis tuo uozuola kluci līdz vilcins Pas. II, 179 (aus Ob.-Bartau). Nebst. li. šliũžės "Rutschspur eines Schlittens" zu služât.
Avots: ME III, 942
Avots: ME III, 942
teciņi
teciņi, = teceņi: Jancis sāk tecēt mazuos teciņuos D. Kleinb. J. 57. teci, mana līgaviņa, ar teciņus vārtus vērt! BW. 16219, 1. - Adv. teciņi Spr., BW. 1926, tecini, teciņu Spr., teciņus U., Spr., N.-Sackenhof, O.Bartau, teciņis N.-Bartau n. Etn. II, 48, tecinis, teciņiem, teciņām, Adv., in kleinem Trab: es teciņus (Var.: teciņi, teciņu, teciņiem, teciņām) vien tecēju BW. 3745; 28812; BW. I, S. 862, № 910, 2, tec teciņu, bārenīte! BW. 4666, 1. tec teciņis, kumeliņš! 14005. tec tecini vārtu vērt! 28503. teciņiem ietecēja talkas māte pagrabā 28504. teciņus viņam klāt steidzas Kra. Vīt. 4. teciņiem vien duodas dē̦lam palīgā A. XV, 249. meita pārskrēja tecinis vien mājā Etn. II, 48. vēl tāļu e̦suot redzēja tuo viņa tē̦vs . . . un teciņus apsakampēs (lief und fiel ihm um seinen Hals) Glück Lukas 15, 20. viņš iet tecins (li. tẽkinas) "teciņus" PlKur.
Avots: ME IV, 154
Avots: ME IV, 154
trūcens
ucens
vilks
II vilks,
1) ein Instrument des Böttchers, womit Reifen auf hölzerne Gefässe aufgezogen werden
(mit ìl 2 ) Mar. n. RKr. XV, 143;
2) die Rolle, womit das Getreide in der Riege ge droschen wird
Mar.;
3) das Vorder stevenknie, Reitknie
Bandrevič;
4) Demin. vilciņš, ein Brummkreisel
L. (vilcins), U., Mag. XIII, 2, 48, Neugut, Ronneb.: vilciņu mest, den Brummkreisel los lassen U. griezties kâ vilciņš riņķī Puriņa Nauda 45. vilciņa jeb spurdekļa griešana Antrop. II, 120. Zur Bed. 4 vgl. r. волчóк "Brummkreisel" (: волк "Wolf"). Auch deutsch werden Geräte verschiedener Art "Wolf" genannt.
Avots: ME IV, 589
1) ein Instrument des Böttchers, womit Reifen auf hölzerne Gefässe aufgezogen werden
(mit ìl 2 ) Mar. n. RKr. XV, 143;
2) die Rolle, womit das Getreide in der Riege ge droschen wird
Mar.;
3) das Vorder stevenknie, Reitknie
Bandrevič;
4) Demin. vilciņš, ein Brummkreisel
L. (vilcins), U., Mag. XIII, 2, 48, Neugut, Ronneb.: vilciņu mest, den Brummkreisel los lassen U. griezties kâ vilciņš riņķī Puriņa Nauda 45. vilciņa jeb spurdekļa griešana Antrop. II, 120. Zur Bed. 4 vgl. r. волчóк "Brummkreisel" (: волк "Wolf"). Auch deutsch werden Geräte verschiedener Art "Wolf" genannt.
Avots: ME IV, 589
vucens
vuce̦ns U.,Dubena n. Mag. IV, 2, 156, Asūne, Borchow, Golg., Lettihn, Lubn., Mar., Marienhausen, Meiran, Schlossberg, Schwanb., Selb., Sessw., Wessen, vucins Baltinov, Borchow, Dweeten, Gr.-Buschh., Kolup, Kreuzb., Liewenhof, Lubn., Meiran, Mērdzine, Oknist, Pilda, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, vucans Adl., Meiran, vucuns Baltinov, Marienhausen, Šķilbē̦ni, der Schafsbock; vuce̦ns Alswig, Augull, Fehgen, Geistershof, Mar., N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., das Lamm (hauptsächl. von kleinen Schafsböcken gesagt): vucineņa vilniņā BW. piel.2 10291, 2. Vgl. vuška, vuc, (und zum Suffix) avins.
Avots: ME IV, 675
Avots: ME IV, 675