Paplašinātā meklēšana

‡ bezdūšîgs, mutlos: b. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 214

dũšîgs, herzhaft, tapfer: dūšīgs vīrs, zaldāts; dūšīgi strādāt. tüchtig arbeiten.

Avots: ME I, 530

mazdũšîgs, kleinmütig, feige.

Avots: ME II, 571

[padũšîgs, ziemlich herzhaft: p. gans.]

Avots: ME III, 20

‡ ē̦rduoksnis Ledmannshof "dūšīgs puisis (puika)".

Avots: EH I, 373

galve̦ns, ‡

2) tüchtig ("krietns, dūšīgs") Gramsden (mit alˆ ² ): iekš bībelstāstiem es biju dikti g.

Avots: EH I, 381

izguôrîtiês,

1) sich nach Herzenslust hin und her drehen, sich rekeln, sich recken:
[visu laiku labi izguôrījies ² , nu tik dūšīgs pie ēšanas Dond.] pēc pāŗa izguorās MWM. VIII, 943;

2) langsam, wackelnd einen Ort verlassen:
tē̦vs izguorījās nuo ratiem Kleinb.

Avots: ME I, 742

‡ kàmsā`ns ² Oknist "liels, dūšīgs, neveikls cilvē̦ks"; kam̃sāns N.-Peb. "?": tāds kâ k. (sagt man von einem grossen, ungewandten Menschen).

Avots: EH I, 583

meîtiẽtis, meitiete RKr. II, 58, [meitiene U.], der Frauenzimmer, Mädchen: ve̦de̦kla - dūšīgs meitietis Saul. pie pļaušanas meitieši vienmē̦r palika tāļu aiz puisiešiem MWM. V, 19.

Avots: ME II, 593

‡ meņča N.- Peb. "= dūšīgs (nadzīgs) cilvē̦ks" (?).

Avots: EH I, 801

meņčīgs (unter meñčîgs),

1): auch (mit èņ ² ) Sonnaxt;

2): auch ("dūšīgs, nadzīgs") N.-Peb.

Avots: EH I, 801

nadzîgs: n. ("neatlaidīgs") pie darba Seyershof. n. ("dūšīgs") puika - viņam nav ne˙kas ne par augstu, ne tālu AP. visādi n. bē̦rns ebenda. tik nadzīgi ē̦d, ka prieks skatīties ebenda.

Avots: EH II, 1

‡ ogatns "čakls, veikls" A.-Schwanb., Golg., Kalnemois, N.-Schwanb., Tirs.; o. cilvē̦ks "uzcītīgs, centīgs, uzņēmīgs; apķērīgs, attapīgs c." Golg.; o. ("dūšīgs") vērsis Schwanb. - Falls mit hochle. o aus a, vielleicht mit Dissimilation zu agns (als Ableitung von einem *agnata). Oder unter dem Einfluss von agns > hochle. ogns aus okatns (s. dies)?

Avots: EH II, 117

‡ okatns Meiran "dūšīgs": o. vērsis; okotns "manīgs" Lubn.: o. cilvē̦ks; okotns Bērzgale, Saikava, okutns Alswig, eifrig: puika o. uz lasīšanu. Aus r. охотный "bereitwillig".

Avots: EH II, 117

pravans "gewandt, fix" Plātere, "hübsch, iznesīgs, dižans" N.- Peb., "dūšīgs" Lös., Nikrazen: pravani puiši Poruk. pravani gaiļi Poruk IV, 137; "tätig, energisch (zugleich reich)" Schibbenhof. Aus pravarns (< r. проворный "gewandt") "lāga" Wessen?

Avots: ME III, 379

raũdzĩbas C., Karls., Salis, Smilt., Besuch bei einer Wöchnerin, raudzībās iet, einen solchen Besuch abstatten: radinieces sagādā vājniecei kādus gardākus ēdienus un iet ar puodiņu raudzībās BW. I, S. 172. kad aiziet bē̦rna raudzībās, tad jāsteidz kukuļa aizsaini ātri attaisīt Etn. II, 143. raudzību plācenis, der Kuchen, den man der Wöchnerin hinbringt : ja raudzību plācenis labi izduodas, tad tic, ka bē̦rns augšuot liels un dūšīgs Etn. II, 61. raudzības auch: Brautschau Oppek., Sessw., lnfl. n. U. - Vgl. raugi.

Avots: ME III, 485

‡ II reķis N.-Peb. "dūšīgs zē̦ns, sivē̦ns".

Avots: EH II, 365

ruõns: ruôna (dick) sieva AP., Lubn. rùons ² suns Sonnaxt; "re̦sns, dūšīgs, stiprs" (mit uô) Saikava: r. cilvē̦ks. ruôna dzijs ebenda, (mit ùo ² ) Auleja. rùonas ² pakalas Nautrēni. ruõni ("rupji") samalti miežu milti Seyershof.

Avots: EH II, 392

I skrajš: "izveicīgs, dūšīgs, tīrīgs" Frauenb.: skraja sieva.

Avots: EH II, 506

‡ špendīgs Grünh. "dūšīgs, jautrs".

Avots: EH II, 654

spraũns: "ve̦se̦ls, dūšīgs" (mit aũ ) Nigr.; (mit àu ² ) gesund; wohlhabend; "brīvs nuo kādas neveiksmes vai likstas" Auleja; "krietns; uzvedīgs" Saikava; munter, gesund, kräftig Warkl.; Demin. spràuneņš ² Warkl. "jautrs; kustīgs; veselīga izskata".

Avots: EH II, 557

sprigans: atdzīvuojas kâ nuovītusi puķe pēc spriganas ("?") lietus šalts Daugava 1939, S. 909; "dūšīgs; veikls" AP.; "spirgts, muodrs, čakls" Bers.

Avots: EH II, 559

‡ te̦kalis,

1) "?": visu ciemu te̦kaļam Tdz. 44261; "staigātājs" Dunika: bē̦rns man jau dūšīgs t.;

2) "nuoklīdis suns" Warkl.

Avots: EH II, 674

tumišks (unter tumišķaîns): "pare̦sns, dūšīgs" Sonnaxt.

Avots: EH II, 702

ukuraîns "dūšīgs" Saikava: ukurains puisis bet sievas neņe̦m Saikava.

Avots: ME IV, 297

‡ vẽrķîgs Frauenb. "dūšīgs, kustīgs (von einem kleinen Kind)".

Avots: EH II, 776

vùikls ^2, = veĩkls, gewandt, geschickt Warkl. n. FBR. XI, 101, Warkh., Marienhausen; "labs, dūšīgs" Pilda. Aus aruss. выклъ

Avots: ME IV, 676

žeberîgs, munter, lebhaft Spiess n. U., Adl., Arrasch, C., Golg., Gr. - Sessau, Jürg., Kandau, Kl., Lubn., Meiran, Schnehpeln, Schwanb., Sermus, Wolmarshof; beweglich (bei der Arbeit Drosth.) Alswig, Erlaa, Ermes, Lis., N. - Peb., N. - Schwanb., Schibbenhof, Tris.; geschickt Erlaa, Gr. - Sessau, Wain.; ausgelassen, unartig, unruhig, fix Aiviekste, Bers., Gotthardsberg, Horstenhof, Kalz., Lubn., Mar., Nötk., Peb., Raiskum, Ramelshof, Schrunden, Stockm., Strutteln, Vīt.; albern Serben, Vīt.; hastig, übereilt Druw., Golg.; leichtfertig, unbeständig Golg., Linden in Livl., Odensee, Saikava, Saussen; "iznesīgs, dūšīgs, kas grib vērst uz sevi uzmanību" Schibbenhof: meitene ir par daudz žeberīga Vīt. šis puisis ir stipri žeberīgs Saikava. es tik žeberīga cilvē̦ka nebiju redzējis Bers. tāda žeberīga meita Schibbenhof. nerātni bē̦rni tik nevaldīgi un žeberīgi, ka ar viņiem tīrais negals mājā Vīt. jauns zirgs ir žeberīgs Saussen. Vgl. žaberîgs.

Avots: ME IV, 799

žirmîgs Nötk. "= spirgts, dūšīgs, sprigans".

Avots: ME IV, 812