Paplašinātā meklēšana

[drabiņa od. drabiņkule Bers., ein ausgelassenes Mädchen.]

Avots: ME I, 488

drabiņas (unter drabenes): d. kubulā BW. 20837. kas... drabiņas ēdīs? 19318, 2.

Avots: EH I, 328

apšuva (li. apsiuvà), -e, auch apšuja BW. 13284, 1, apšuvums, der Bräm, Besatz am Kleide, Saum: kakla iegriezums apšūts zilu vai me̦lnu apšuvi Etn. IV, 109. kurpes - sudrabiņa apšuvām BW. 5707. apšuvums ist auch eine Fenstereinfassung.

Avots: ME I, 130

biķeris: dzert vīnu me̦du ze̦lta krusta biķerī BW. 32182. sudrabiņa biķerī 20845.

Avots: EH I, 219

brakalaiņi, auch brakainīši, brakataiņi, brakulaiņi, brakulīši, brākulē̦ni, brākulnieki, brikulē̦ni, brukulaiņi, brūkulaiņi, bukulē̦ni, ein Beiwort der Brüder im VL., synonym mit bramanīši, wohl eine Bildug von der Intjer. briku, braku, buks, nach dem stampfenden Gange der stolzen Brüder, der Stutzer: brāli mani brakalaiņi zābakuos sienu pļauj BW. 3857,2; 3858; 5302. brāļi mani brakalaiņi, visi lūšu kažuokuos; es māsiņa sidrabiņa zābakos 5599. Das unverständliche brakalaiņi ist ersetzt durch brakulaiņi, die

Avots: ME I, 322

drabenes, drabiņas, drabiņi, die Träber: kas drabenēs maisās, tuo cūkas ē̦d. In Wain. nach Līniņ drabenes, das beim Bierbrauen nachbleibende Malz. drabiņu maiss (Schimpfwort) St., Draffsack; auch drabiņu de̦sa. [Nebst estn. raba aus dem Niederdeutschen (vgl. mnd. draf "Träber" und nd. drabbe "Bodensatz".]

Avots: ME I, 488

‡ II ẽķele Grob., ẽķeles Dunika, Gramsden, eine Flachshechel: grib liniņš sukājam sudrabiņa ēķelēm BW. 26764. ēķeļu zuobus 17263. Aus mnd. hekele.

Avots: EH I, 372

gudrs (li. gudrùs),

1) klug, vernünftig:
kad nuoticis, tad visi gudri. vieglāki gudram būt par citu, nekâ pašam par sevi. kas bagāts, tas gudrs. gudram ir dievs palīdz. viņš runā tik gudri kâ sava paša ve̦cais tē̦vs. gudrs niekus negrib. divi gudri gudrāki nekâ viens. gudram gudra nelaime. gudra māte, die Weise Frau, Hebamme RKr. XI, 73. ar gudru prātu, ziņu, mit Genauer Überlegung. ar gudru prātu (ziņu) var visu padarīt. vai tu gudrs? bist du bei Sinnen? vai jūs gudri, prasīdami (ze̦lta, sudrabiņa)? BW. 4890, 1. viņš vēl gudrā prātā,

a) er ist noch nüchtern, nicht betrunken,

b) er pfantasiert noch nicht (der Kranke).
netiek gudrs, das kann er nicht verstehen, ersehen. vietām netiekam gudri, vai runā par latviešu vai nelatviešu muzikas rīkiem Vēr. 1904, 648;

2) vernünftig, gut:
tuomē̦r gudrs tur ne˙kas neradās LP. V, 281. tai dienā ne˙kas gudrs neiznācis LP. V, 228;

3) schlau, listig:
gudrs kâ lapsa. esiet gudri kâ čūskas un bez viltus kâ baluoži. Zu li. gùsti (prs. gundù) "klug werden", gùdinti "geistig anregen, gescheit machen"; vgl. auch v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 264 und Uhlenbeck PBrB. XXI, 102.]

Kļūdu labojums:
gudra māte = gudrā māte
4890, 1 = 4890, 2

Avots: ME I, 675

jùmt, jumju, jumu [Lis., C., N. - Peb., Trik., Arrasch, Bauske, Dunika, Lautb., Dond.] od. jùmu Jürg., Kl., Bers.], (ein Dach) decken: sudrabiņa jumtu jumu (Var.: jūmu) BW. 24860, 14 (jūmu auch BW. 13611; 31284). Refl. - tiês, sich lagern, sich wölben: pār visiem jumjas dzidrums zils Asp. [In Siuxt, Hofzumberge, Grünhof u. a. gebe es einen Infinitiv jum̃st und in Stuhrhof ein Präsens jum̃žu. - Die Zusammenstellung mit ai. yamati "hält" und ir. do - emim "schütze" (bei Fick Wrtb. I ⁴ , 112 und 292, Stokes Wrtb. 223 und Güntert Kalypso 140) ist weder semasiologisch noch phonetisch unmittelbpr einleuchtend. Eher vielleicht denominativ zu einem * i̯umo - oder * i̯umi - "Verbinder oder Verbindung" (vgl. le. jumis); hierher vielleicht auch r. прi-ютъ "Obdach (pajumte)", wenn mit ю aus urslav. jǫ.]

Avots: ME II, 119

kasẽjs [li. kasė˜jas od. kasė´jas "Gräber"], einer, der harkt: mēs māsiņas kasējiņas sudrabiņa grābekļiem BW. 28605, 1.

Avots: ME II, 168

I klam̃burs: auch Gold., Peb., (mit àm ) PS., (mit àm ² ) Oknist: (gulta) sudrabiņa klamburiem BW. 24849.

Avots: EH I, 609

‡ knipeles, eine Art Spitzen (?); "nuokars, ruotājums" Wessen: blūze ... aplikta jaunām knipelēm Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 82. micīti sudrabiņa knipelēm BW. 24463, 1. tu, meitiņa, pasmējies zem baltām knipelēm; dažu dienu nuoraudāsi knipelītes valkājuot 24812. Aus balt.- d. Knüppel, s. Schwers. Unters. 54 f.

Avots: EH I, 631

krãģis,

1): ze̦lta galdu sudrabiņa krāģīšiem BW. 32887, 1. galdu var nuoņemt nuo krāģa Linden in Kurl.; ein Schragen samt der Tischplatte
Frauenb.; ein Sägebock - auch Iw.; ein Gestell für den Brottrog - auch Frauenb. (abras k.), Iw. (maizes k.), Dunika, Kruhten, OB.;

2): krē̦slu istabā nav, - tādi krāģi vien ir Strasden; ‡

7) ein dreieckiges hölzernes Gestell, das, am Netz befestigt, beim nächtlichen Fischen als Unterlage für die Laterne dient
NB.; ‡

8) zābaku krãģītis, der Stiefelknecht
Frauenb.; ‡

9) krāģis Gudenieki, krāģa arkls Windau, der Hakenpflug.

Avots: EH I, 644, 645

‡ kukure, = kukurs II: lini, sudrabiņa kukurēm Tdz. 50107.

Avots: EH I, 669

II kukurs: auch Lieven-Bersen, Siuxt, (kukuriņš) Strasden: lini, sidrabiņa kukuriem Tdz. 50122. linam bija zili ziedi kukuriņa galiņā BW. piel. ² 28356 ¹ .

Avots: EH I, 669

I laiste "?": ņem tuo pašu bajāra laisti (Var.: sliņķi, slaistu)! bajāra laistei daudz sudrabiņa BW. 33603, 1 var. [Ableitung vom part. prt. laists?]

Avots: ME II, 413

lãkturis,

1): auch (Pergelhalter)
Grob., Iw., Schnehpeln, (Laterne) Salisb.; "lukturis" Lesten n. FBR. XV, 31; liepu kuoka skali dega sudrabiņa lāktuŗuos BW. piel. ² 23622, 1; ‡

3) "wer laut zu sprechen pflegt"
(?) Iw. (vgl. lãkturis 2 ME. II, 438).

Avots: EH I, 727

I lāsa;

1): ein Tröpfen
(mit â ² ) Strasden; jumt[a] *lâsa ² (od. lâsemantiskie elementi ² ?) Salis, die Traufe: zirgam spalva ietuot nuost, kad nuo jumta l., te̦k virsā;

2): bērīt[i]s ... sudrabiņa lāsiņām BW. 29847, 1 var.

Avots: EH I, 729

làse PS., [Neuenb.], lãse C., [lâse Serbigal, Kr.], lâse ² Kand., [Līn.], n. U. auch lāsa, lase Smilt., Bers., Lub., Demin. auch lãpstiņa,

1) [lase Lis., Kl., Drosth., N. - Peb., Warkl., Ruj., Wolm., Bers., lâse ² Nigr., Dond., Selg., Wandsen, Arrasch, Jürg., Salis, Lautb., lâse Trik., làse Wolmarshof (hier ûdens làses neben piena lase)], eine geringe quantität einer Flüssigkeit:
uz tā mana kumeliņa ūdens (Var.: lietus) lāse nestāvēja. alus, piena, vīna, zupas lāse. šņabi dzeŗuot mē̦dz teikt: dievas svētī pirmuo lāsīti Etn. II, 185. lāsīte kaulu nemaitā. kāvās kâ lauvas līdz beidzamai asins lāsei Aus. [ļaudis ir kâ kāda lāsa vienā spannī Glück Jesaias 40, 15];

2) ein durch die Färbung sich unterscheidender Fleck, Punkt, der Sprebkel, Tupf
[lâse ² Ruj., lãsa Nigr.]: bērītis, mans kumeliņš, sudrabiņa lāsītēm (Var.: lāstiņām) BW. 15912. visi tavi (lakstīgalas) spārnu gali zeltītām lāsītēm bW. 2496. brālīt [i] s man kurpes šuva zeltītām lāsītēm BW. piel. ² 5070. Zu li. lãšas "Tropfen" [und vielleicht (s. jedoch auch le. lāpsa II) r. ласа "Fleck von länglicher Form", s. Berneker Wrtb. I, 691; Petersson Heterokl. 199 stellt hierher auch ai. lаš̍а-ḥ "Gummi, Harz".]

Avots: ME II, 441

luõma, luoms, [bei Kr. ein luôms ohne Angabe der Bedeutung],

1) [luoms Kl., luoms Salis, Drosth., Arrasch, Bauske, Wandsen, Gr.-Essern], der Fang, Fischzug:
arī šuoreiz izcēlām labu luomu (vēžu) Sudr. E. izmeti tīklu! tūliņ pirmā luomā dabūsi algu par manu ve̦dumu LP. VII, 478. krievi tādu e̦ze̦ru ar trim luomiem ņe̦m cauri, russische Fischer durchfischen einen solchen See in drei Zügen U. uz luomu zvejuot, den Fang unter den Teilnehmern verteilen nach dem Masse ihres Anteils an den Netzen; einen Fischzug tun auf das Glück einer Person, die dafür etwas Bestimmtes bezahlt hat Mag. XX, 140. luoma, der Bezirk, den das Netz zum Fischfangen einnimmt Mag. III, 1, 127;

2) der Fang, die Mast; ein Stück Wald, das z. B. auf der Klapperjagd durchzutreiben ist
U.: kad tikuši pie luoma, jau dzinēji sākuši dzīt JU. mednieks iet uz luomu, uzņe̦m luomus Lautb. luoms bijis gan˙drīz jau izdzīts JU. luomu dze̦nuot kungi nuošāvuši vienu bulli JU.; [luoms Jürg., Bauske, - bars 2];

3) [luôms Kl.], die Schicht, Reihe:
auseklītis aiz jūriņas saulei svārkus šūdināja; divi luomi ze̦lta lika, trešuo tīra sudrabiņa VL. me̦lni luomi (rūsa) linu laukā Los. n. Etn. IV, 162, sētiņa tiek luomiem taisīta Spr. kuoks luomiem aug "перехватать [?] (от одного пояса сучьев до другого)" Spr. rudzi luomiem vien izē̦sti, der Roggen hat an einigen Stellen gelitten U.;

4) das Mal, die Zeit:
pēc kāda luoma zināju, kuo darīt Lautb. labu luomiņu ne viens, ne uotrs nuo vietas nekust Lautb. luomiem, zu Zeiten, zuweilen: luomiem viņš palika it duomīgs Lautb. luomiem labāk, luomiem sliktāk;

[5) luoms Wessen, gute Gelegenheit
("izdevībä);

6) luoma* die Rolle
Kronw.: aktieris spēlē labi savu luomu; zinātne spēlē mūsu laikuos lielu luomu. [Wenigstens in den Bed. 1-2 u. 4 wohl aus liv. lúomøs "Zug mit dem Netze" resp. estn. lōm "Fischzug, Einkreisung (von Wild); Mal", s. Thomsen Beroringer 267 f. Dagegen in der Bed. 3 nebst li. lúomas "полоса" (vgl. Būga PФB. LXXI, 54 ff.) vielleicht zu lemt (s. dies); vgl. noch unter luôms.]

Avots: ME II, 526

misiņš,

1): par misiņa vaiņadziņu BW. 24762. misiņa kucentiņi sudrabiņa irbes dzina 33755, 4; ‡

4), (hierher?) die Krätze
(kašķis) Stenden.

Avots: EH I, 818

nâtene Spr., nâtne, [Pl. nātnes Bielenstein Holzb. 375],

1) die Leinwand, das Leinenzeug;

2) eine leinene Weiberdecke
L., BW. 7650; ein leinener Weiberrock: nuolpīsuse nātenīte (Var.: nuoplīsuši lindraciņi) BW. 23623. būs manā pūriņā pazeltīta nātenīte (Var.: pazeltīti gabaliņi) 28338, 9. tās nātnītes me̦klē̦dama sudrabiņa ieluokiem 7650. nāte̦nas, leinene Fusstücher der Männer Lems. n. U.

Avots: ME II, 702

nùolãdêt, tr., beladen, voll laden: man laiviņa nuolādē̦ta līdz malām sidrabiņa A. XI, 425.

Avots: ME II, 809

pakara, pakars BW. 2776; 14623, 3, nom. pl. auch pakaŗi,

1) pakars Mag. IV, 2, 120, ein Haken zum Aufhängen:
ņem savu kuokli nuost nuo pakara! Sarķis;

2) pakari, die hölzerne Türhänge (in früheren Zeiten):
stendere iedzīts kuoka kāsis, uz kuŗu durvju eņģes jeb pakari uzmaukti Janš.;

3) das Gehänge, Anhängsel, namentlich das Gehänge, die Büschel zum Schmuck der Decke des Zimmers Janš., [zu diesem Zweck angefertigte Ketten aus Strohringen oder aus Strohstückchen od. Federposen u. buntem Papier; oder Zeugläppchen
Bielenstein Holzb. 739 (mit Abbild.)]: kas, bērziņ, tev apkāra zaļa vaŗa pakariņus (Var.: -ņas)? BW. 17000, 2; 19110. liniem zied zili ziedi zeltītiem pakariem 28333, rudziem zied ze̦lta ziedi sudrabiņa pakariem 32537. man pacēla me̦ldru krē̦slu sudrabiņa pakariem 13289. gare̦nām saktām bija trīs sudraba pakariņi (pie saktiņas pieķē̦dē̦ti klamburiņi) Etn. IV, 108. meitas mātes istabiņa zīlītēm, pakariem; zīles manas kājas spieda, pakars. rāva ce̦purīti BW. 14623, 2. istabiņa izpušķuota ar dimanta pakariem 32674. Zu pakãrt.

Avots: ME III, 41

pasedle, pasegle, pasedlis, paseglis, die Satteldecke [Bielenstein Holzb. 529], Schabracke: mēness deva ze̦lta se̦dlus, sudrabiņa pasedlīti VL. ņe̦mu linu pasegiīti, paseglē sviedrus slauku BW. 33639. se̦glus liku pagalvī, paseglīti apsedzuos 33642. ņe̦mu zīdu pasegliņu (Var.: paseglīti) 31324, 2.

Avots: ME III, 96

pìevilˆt, betrügen: Sprw. kas lē̦ti tic, tas pievilts kļūs. vienreiz suni pieviļ ar kaulu, uotrreiz ne ar gaļu nepievils. es pievīlu meitu māti...: viņa man krē̦slu cēla, es pasteidzu ruoku duot BW. 14594. suolīj[a] man tautu dē̦ls sieku sīka sudrabiņa; kad pievīle, neiedeve ne vērdiņa lielumiņu 15520. māsa juo (= viņu) pievila (sic!) Pas. III, 315. Refl. -tiês, sich versehen, betrogen werden, sich betrogen fühlen: pievilsies tu, meitiņa, puiša vārda klausīdama BW. 12415, 6. ja viņš ir dažreiz maldījies un pievīlies, tad tuomē̦r viņš vienumē̦r ir pūlējies Vēr. I, 1190.

Avots: ME III, 311

pine̦kls: auch Pilda n. FBR. XIII, 49, Zvirgzdine n. FBR. X, 26,

1): sapinam brūverīti sudrabiņa pine̦kliem BW. 19803 var.; ‡

5) "piņķēšanās, ņemšanās" Kaltenbr.: ar cūkām ir liels p.

Avots: EH XIII, 234

I pìpene PS., C., pìpene ² Kr., Kl. (dze̦ltānā un baltā), pīpe̦ns Grenči bei Tuckum, die Hundskamille; weisses (Arrasch) Massliebchen R. Sk. II, 242; pîpene ² , Ackerkamille Salisb.; Orakelblume Behnen, Bauske; Färberkamille; anthemis tinctoria Etn. I, 29, RKr. II, 66; leucanthemum vulgare: balta zied zemenīte, vēl baltāka pīpenīte BW. 4494 var. ziedi, pīpenīte, sudrabiņa ziediņiem! 29045, 3. balts pīpeņu tīrumiņš 13395. sīkas, baltas pīpenītes vaiņadziņā apkārt zied U. b. 85, 61. dze̦lte̦nā pīpenīte negrib ziedus nuoraujam BW. 13200; pĩpene Ruj., ranunculus.

Avots: ME III, 233

pìrsts (li. pir̃štas, urslav. *pьrstъ) Smilt., Serbigal, PS., Lis., C., Mezkül, Golg., Schwanb., Bers., Saikava, Kl., N.-Peb., Kreuzb., Warkh., Warkl., = pirksts: mazajā pirstiņā sidrabiņa gredzentiņš BW. 281. māte bē̦rnu edina ar pirstu BW. I, S. 187. Vgl. pirksts.

Avots: ME III, 227

‡ punktêtiês "?": punktējies, uozuoliņ, sudrabiņa punktītēm! BW. 30373.

Avots: EH II, 326

III riest (li. riẽsti, prs. riečiù, winden, rollen, wickeln), prs. - žu (U.) od. - šu (Erlaa, Sessw. n. U.), prt. -tu U., tr., intr.,

1) (auch prs. -stu), abfallen, sich trennen
U.: asaras riež, Tränen fliessen U. saujā riest asariņas BW. 22816. viņš... plakstieniem saspieda riestuošuo sajūsmas asaru Seibolt;

2) abfallen lassen, (Tränen) vergiessen:
visi, kas sē̦ruo, kas asaras riež Rainis. es neriestu (Var.: nelaistu, nenuoriestu) mūdiņā vienas gaudas asariņas BW. 1206, 1;

3) rìest ² Kl., Druw., Tirs., rìest C., -šu, -su (Nötk., Tirs.) od. -tu (Jürg., Buschh.), riêzt ² , -žu, -zu Karls., eine 2. sg. imperat. neried BW. 6479, 1 var., mehrere Halme treiben
Kl., stauden; Wurzeln, Ranken treiben, entwickeln: re̦tie rudzi augdami rieš ce̦rus Tirs. n. RKr. XVII, 75. kupluoja... rudzi..., riezdami nuo viena grauda ve̦se̦lu čumuru stiebru Janš. Dzimtene ² I, 217. kārklu krūms rieš atvases uz visām pusēm Jürg. rudzītis vārpu rieta BW. 27958, 4. auziņa krūmu rieš 7742, 1 var. audz, miezīti, riet krūmiņu! 32529, 3. labība krūmu rieš Buschh. puķīt[e] auga, krūmu riete (Var.: rieze) BW. 6479. es būt[u] audzis, krūmu rietis sudrabiņa ziediņiem 28196. mirte riež (prt. rieza) daudz pumpuru Memelshof. kaitīgie dīgļi varējuši... riest tik kuplu krūmu Vēr. v. J. 1904, S. 615. skābeņu čami riež lapu pie lapas Vēr. II, 53. tas... zarus ik˙gadus kuplāki riež R. Sk. II, 37. saule pumpurus rieš Stari I, 97. nu pupiņas ziedus rieta BW. 11372. - attīstība riesīs un briedinās tuoties plašaku krūmu A. v. J. 1900, S. 926;

4) riest, -šu, -tu, das Sieb in die Runde schwingend Unkraut u. Spreu vom Korn absondern
Wolm.;

5) ausbreiten, verbreiten:
drānas rieš ruožainas gaismas švītras Stari I, 144. rieš meži me̦lnuo ē̦nu Juris Brasa 152. spuožie lemeši riež šķiļuot uguntiņas Bārda. aizspēra kuģus pa bangām, aukpūtu riestām Seifert Chrest. III, 2, 113;

6) riest Spr., N.-Bergfried, rìest ² Kl., Prl., Laud., riêst ² Karls., -šu, -su (-tu Kalleten und Sessau (mit iẽ), Ruhental, Daudsevas, Kl., Salwen, Memelshof, Neugut, Golg., Lös., Odsen, Festen, Meselau, Bers., Laud.), riest ² , -žu, -du Laud., Odsen, rìezt ² , -žu, -zu (Fehteln) aude̦klu, den Webstuhl mit Garn bespannen
Lennew., (prt. riesu) Vank., Kl., das geschorene Garn auf den Weberbaum bringen U.; aude̦klu riêzt ² (riežu, riezu) "pagriezt buomi, lai me̦ti paiet uz priekšu" Sessau;

7) vēsti riẽst (Nigr.), -šu, -tu, Nachricht geben:
dievs tautām vēsti rieta VL. aus Lubn. jau zīlīte vēsti riete (Var.: saule vēsti atsūtīja), jauni radi bāliņuos BW. 1257, 1. kas tautām vēsti rieta (Var.: ziņu nesa)...? 14602; senden Nigr.: kam riet manu augumiņu cit[u] āriņu maliņā? VL. aus Lubn.;

8) de̦gunu riest, eingebildet sein
Infl. n. U.; die Nase hoch tragen;

9) "?": Kaupuram patmīlība riesa Seibolt;

10) "?": man saknes se̦nu laiku zemē riest Druva I, 562;

11) riêzt ² , -žu, drehend anhäufen:
pati riezu (smiltis) kalniņā MSil.;

12) "zu Ende gehen":
dziesme rìest ² (prt. riesa) Warkl. Refl. -tiês,

1) = riest 1: pavediens (vērpjuot) nuost vien rìešas Wolmarshof. acīs sāk asaras riesties Juris Brasa 262. acīs asaras rietās Poruk V, 101. asaras pār vaigiem riežas Ģētes dzejas 31;

2) stauden, sich entwickeln, spriessen:
riešas lapas pirmās JR. VII, 78. krūms rietas plašumā Jürg. nezāles... riezdamies un ple̦zdamies . . . L. A.;

3) sich bilden, entstehen, werden:
negaiss duobji riešas Brands 147. tē̦ls vienmē̦r viedamaks riežas Vēr. 131;

4) "?": ar līkumu taciņa riežas MWM. VI, 648;

5) sich absondern beim Sieben (vom Unkraut)
Wolm. Nomina agentis: rietējiņš (zu riest 3): rudzis krūma rietējiņš BW. 7742; (zu riest 4) riêsējs ² "Sleber" Kav. Zu rist II; ries- neben riet ist eine leicht verständliche Neuerung (vgl. z. B. prt. centuos neben censuos zum inf. censties). Dem neben riet- vorkommenden ried- entspricht li. riedėti "rollen" (intr.) Lit. Mitt. V, 277, Niemi 1,5; 33,5, LitMnd. I, 66 und 270 oder ridėti Niemi 1134; zu riez- vgl, z. B. prt. blenzu neben blendu und blensu (inf. blenst).

Avots: ME III, 546, 547

I ruõtât, Subst. ruotājums: sudrabiņa ruotājumi BW. 34039, 22.

Avots: EH II, 393

samel˜nêt Ahs.; samelnêt Spr.; Fest., mundartlich auch samel˜lêt, bei Baltpurviņš I, 141. ein praet. samelna, intr., schwarz, dunkel, schmutzig (Spr.) werden (perfektiv): lai samell (Var.: nuomell) tā meitiņa kâ tie mani zābaciņi! BW. 15282. sazilēj[u]se, samelnēj[u]se sudrabiņa nesējiņa 21627. ilgi papļauts siens sāk melnēt un samelnê Fest. viņš galīgi samelnēja, un palika vairs tik ē̦na nua agrākā... sārtvaidzīgā puiša Veselis Tīruma ļaudis.

Avots: ME II, 682

sastĩpât Dunika, Wolm., sastipuôt, auch sastīpêt Brasche, tr., mit Reifen versehen, bebänden; ein Fass abbinden Brasche: Jānīt[i]s kannu sadauzīja..., dieva dē̦ls sastīpuoja (Var.: sastīpāja) sudrabiņa stīpiņām BW. 32934. Jānītim re̦sna sieva, vara stīpām sastīpuota 32995. puisis... iztaisījis... stīpas un ar tām sastīpājis raganas zārku Pas. III, 58 (aus Serbigal). taures pagatavuoja nuo vienkuoča, kuŗu pāršķēla uz pusi,... salika kuopā un sastīpuoja Konv.2 4124. Refl. -tiês, sich Reifen umlegen, sich bebänden: sastīpuojies dzelzs stīpām Pas. IV, 476.

Avots: ME III, 748

sàudekle ² (Weberschiffchen): auch Daudsewas, Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Sonnaxt; sudrabiņa saudeklīte BW. 32977 var. (aus Sauken und Setzen); eine weibliche Person, die hin und her zu laufen liebt Saikava.

Avots: EH XVI, 459

šaũtava,

1): sudrabiņa šautaviņa BW. 1920 var.; ‡

4) ein hölzerner Türriegel
Iw.

Avots: EH II, 623

‡ savāži Peb. n. BielU., Lis., = savādi (Adv.): žeirī drabiņas ilgi nevar turēt, - s. (sonst) žeiris pieskābs AP.

Avots: EH XVI, 464

sazilêt Spr., Celm., auch sazilt Spr., intr., blau werden: pirksts ir sazilējis, pūžņains Ezeriņš Leijerk. I, 280. tāds auksts laiks, tâ zilina (es friert),... viss ģīmis sazilējis Kand., Ruhental n. Etn. I, 31. gabalus sazilējušas gaļas Austriņš Nuopūtas vējā 121. sazilēj[u]se, samelnēj[u]se sudrabiņa nesējiņa BW. 21627.

Avots: ME III, 796

sêdele ² N.-Bartau, ein Stuhl, eine Sitzgelegenheit Wid.; sēdels "Siedel" Manz. Lettus: dižs dižam krē̦slu cēla, kas cels man mazajam? dieviņš cēla mazajam sudrabiņa sēdelīti BW. 31191. sêdelis ² Bauske, ein Sitzplatz auf einer Flachsmaschine.

Avots: ME III, 823

sẽt (li. sė´ti, aksl. sěti), sẽju, säen: Sprw. kâ sēsi, tâ pļausi. pats dievs sēj, pats pļauj. dieviņš miežus sēja sudrabiņa sē̦taviņu Pūrs II, 63. sēj, dieviņ, manu tiesu, sēj jel vienu birzumiņu! ebenda. Refl. -tiês, (für sich) (be)säen: kad zâle pavasaŗuos agri sākuot zaļuot . . ., tad vajaguot agri sēties Etn. II, 72. - Subst. sẽšana, das Säen; sêjums,

1) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Säens;

2) die Saat, Aussaat, die gemachte od. noch zu machende
U.; das besäte (und schon aufgekommene) Feld: sējumi bij diezgan labi uznākuši un iezē̦luši A. XI, 37. M. varēs sējumu nuoecēt MWM. VI, 637. vai neauga mieži, rudzi kalpa vīra sējumā? BW. 22340. veldē mieži jauna puiša sējumā 28165. skriet . . . pa iaukiem un sējumiem Etn. IV, 54. tu man atkai nuoganīji sējumu LP. V, 160. kalpu salīgst uz sējumiem, t. i., kalpam nemaksā algu naudā, bet iesēj labību zemē Grünh.; sẽjẽjs, der Säer, Säemann: ruožu sējējiņa BW. 6449, 2. Zu apr. semen, la. sēmen, ahd. sâmo, air. síl, kymr. hâd "Same", ahd. sâiu "säe" u. a., s. Reichelt KZ. XXXIX, 11, Trautmann Wrtb. 253 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 459 f.

Avots: ME III, 832, 833

sẽ̦tava Ruj., Iw., sē̦tava Manz., U., Spr., sē̦tave, sẽtevē Dond., sẽ̦tūve PS., Ranzen, Irmelau, Ramkau, Deg., Matkuln, Karls., Neuermühlen, Matthiä, sē̦tuve Wid., Saussen, sē̦tuva U., sè̦tuvisa Lis., sè̦tuvs ² A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, der Saatkorb: sējējs savā sē̦tāvā ruoku iešaun Manz. Post. I, 256. Ģirts . . . suoļuo . . . pa tīrumu ar sē̦tuvi kaklā Janš. Bandavā I, 174. tīrumā viņš atģidās, ka sē̦taves nebij līdz A. v. J. 1902, S. 124. dieviņš miežus sēja sudrabiņa sē̦tuviņu (Var.: sē̦taviņu, sē̦tuvīti, sē̦tuvām) BW. 28016. paķē̦ruse mazuo, nuo saknēm pītuo sē̦tuvīti A. XX, 164. sẽ̦tuve C., eine Schürze, in der ein Säemann die Saat beim Säen trägt.

Avots: ME III, 833

sistava U., Karls., Bielenstein Holzb. 400, Landskorona, Plur. sistavas Lis. n. RKr. XVII, 96, Buschhof, Kreuzb., sistuve, die KammIade des Webers; sistavas, der Schlagbaum am Webstuhl Lubn.: kad dzijas šķietā savē̦rtās, tad uzkaŗ sistavas A. XI, 84. atskanēja sistavas klaudzieni Niedra. ze̦lta šķiets, vāŗa nītis, sudrabiņa sistaviņas BW. 32977.

Avots: ME III, 850

šķipele: auch Frauenb., Orellen, Selg., Sonnaxt, Stenden (unbek. in Alswig, Heidenfeld, Linden in Livl., Lubn., Mahlup, Serben); ē̦dam lielām šķipelēm, bet ruokam tikai ar lāpstu Meselau. meitieši ēda ar kuoka škipelītēm; tikai puisiešiem bij naži Ramkau. racīs mani ... sidrabiņa šķipelēm (Var.: ar sudraba šķipelīti) BW. 27416. jumiķa š. Siuxt, ein Brettchen, das beim Herstellen von Strohdächern gebraucht wird.

Avots: EH II, 636

slaũcît (li. šlaukýti "fegen, wischen") Dond., Selg., Wandsen, Gr.-Essern, Dunika, Siuxt, Adiamünde, Wolm., Jürg., Karls., Ruj., Wohlfahrt, Salis, Līn., Iw., Bl., slàucît Walk, Neuenb., Serbigal, Ronneb., Drosth., slaûcît ² AP., slàucît ² Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, -ku, -cĩju, tr., wischen, fegen U.: traukus, istabu. asaras slaucīt, in Tränen sein U.; Tränen trocknen: slanka gaužas asariņas sidrabiņa nē̦zdaudziņā RKr. VIII, 5. ne tur gŗūtums sviedrus slauka Vēr. II, 10. Sprw.: kur slauka, tur mē̦sli ruonas. man svārki zemi slauka BW. 20445. slaukāmais, ein Wisch, etwas, damit man wischt, fegt U. uz od. pie sevim slaucīt St., an sich raffen. Refl. -tiês,

1) sich (ab)wischen:
baltas ruokas mazgājuot, zīd[a] dvielītē slaukuoties BW. 15799, 4. abi divi slaucījās vienā linu nē̦zduogā 25084, 1 var.;

2) "убираться" Spr. Subst. slaucîšana, das Wischen, Fegen;
slaucîšanâs, das Sichwischen; slaucĩjums, das einmalige Wischen, Fegen; slaucîtãjs, wer wischt, fegt: zābaciņu slaucītāji BW. 20899. Zu slàukt.

Avots: ME III, 918

snãtne Serbigal, snàtne ² Kl., Golg., = snāte(nē); eine leinene Decke (besonders für Hirten) AP., Lös., Lub., (mit à ² ) Erlaa, Saikava, ein leinenes Tuch zum Bedecken der Schultern beim Regen (für Hirten und Arbeiter) Meselau (mit à ² ), ein etwa 3 Ellen langes, leinenes Tuch, das über den Schultern vorn verbunden wird Laud., Bers., "lielais lakats, vilnaine, seģene" Golg., eine vilnainīte, die man zum Besuch oder in die Kirche gehend sich umdeckt A. XX,144, "vadmalas lakats", auf dem Rücken getragen (die sagša auf den Schultern), oben mit zurückgebogenem Rande, worunter ein Band zum Umbinden um den Hals Grundsahl (hier sage man von einem Entenjungen mit schwarzem Rücken und weisser Brust: tam me̦lna snātne); ein abgetragener, nicht mehr wärmender Weiberrock Laud.: snātnīt[i] audu, villainīti BW. 7459. snātnītes me̦klē̦dama sudrabiņa ieluokiem 7650. snātnīte vien pazina (ka es raudājusi), kur slaucīju asariņas 4156 var. kas man deva bāriņam dārgu drēbju ga˙baliņu? lab[a] snātnīte, vilnainīte, asarām nuopelnīta 4558. linu snātni galdu klāt 16525. devu, devu teicējam, vairāk devu pē̦kājam: teicējam snātni devu, pē̦lājam vilnānīti 25521 var. ganu snātne mugurā 29231 var. ne snātnīte balināta 32364. vilnainu snātni MWM. VI, 638.

Avots: ME III, 975, 976

snuore, snuora, šņuõre, = àukla, Schnur: snuorēm zeme izmērīta BW. 10342. snuorītēm ... nere̦dz manas ce̦purītes 13910, 5. kurpes spīd sudrabiņa snuorītēm 32720, 2 var. izvilku ze̦lta snuoru 33125, 6 var. (aus Rokaischen). Aus mnd. snôr.

Avots: ME III, 979

I spice,

1) die Spitze; eine geklöppelte Spitze
St.: apgājis trīs reiz ap tuo kalnu spici LP. VI, 657. iejūdzis abus lāčus... garjūgā (uz spici) 414, uz spicīti vienu jūdza BW. 3443, 1. visiem "spici" turējis, visiem gājis pa priekšu Upīte Medn. laiki 103. pirc... mici sudrabiņa spicītēm! BW. 24463;

2) spices, Achterkorn, Komabfälle
Erlaa, Altenwoga.

Avots: ME III, 994

sprèdze ² Nerft,

1) sprẽdze Baldohn, Nötk., Zirsten, Schujen, Roop, Wohlfahrt, Nitau, spràdze ² Gr.-Buschh., Römershof, Setzen, Odensee, sprēdze Mag. XIII, 2, 60, Stelph., = sprādze. die Schnalle: sprēdzēm kalti kumeliņi BW. 5995 var. sprēdzē mani, māmuliņa, sudrabiņa sprēdzītēm! 5348, 1 var. kurpes ir spīdīgas, un virsū sudraba... sprēdzītes Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 189; sprẽdzes, Metallteile, Metallschmuck am Pferdegeschirr Jürg.;

2) sprêdze ² Ruj., sprẽdze Wohlfahrt, ein Vorhängeschloss;

3) sprèdze ² Neugut, Odensee, = siksna, der Riemen. Zu sprēgt; vgl. sprādze.

Avots: ME III, 1017

sprèdzêt ² Gr.-Buschh., sprēdzêt Mag. XIII, 2, 60, Schujen, -ẽju, = sprādzêt: sprēdzē mani, mamuliņa, sudrabiņa sprēdzītēm! BW. 5348, 1 var.

Avots: ME III, 1017

stadags, = stādags: vārti sudrabiņa stadagiem BW. 14317. Vgl. stadiņš 1.

Avots: ME III, 1037

stādags,

1) stàdàigs ² Gr. - Buschh., Wessen, Dubena, Salwen, Selb., stādaugs Dubena, stāde̦gs, stādadzis, gew. der Plur., stādeijes U., Bielenstein Holzb. 177, stãdaiķi Alschw., stādaiņi Sehren, (vertikal stehende) Zaunspricker; brālītim vaŗa vārti, sudrabiņa stādadziņi (Var.; stādaidzini, stāde̦giem, stē̦dagiem, stādadžiem, stabiņiem) BW. 11742. pienāca pie sē̦tas..., stādaigus (zediņus) pašķirdama Valdis Stabur. B. 196. sniegs salauzis visus stādaigus Selb. verstu stabi kâ stādaigi gar acīm mirdzējuši Gads. 62. stādagu (Plutte 82, Niedr. Vidvuds 36) od. stādaigu (Gr. - Buschh.) od. stādaugu (Dubena) sē̦ta, der Sprickenzaun;

2) stādags Wid., (mit ã ) Matkutn, Plur. stādalgi Ober - Kurl., stādaigas Ober - Kurl., Infl., der Zaun
V., Staketenzaun V., Sprickenzaun (vgt. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 177); aiz zemes vaļniem un kuoka stādagiem Seifert Chrest. III, 2, 6. mūrus un vaļņus, mietu žuogus, stādagus Lautb. Marģeris 41. - Wie stāvdaigs zeigt, kann stādaigs an daigs angelehnt oder gar aus stāvdaigs entstanden sein. Sonst zu stāds, stadiņi.

Avots: ME III, 1049

‡ stādaiks, = stādags: vaŗa vārti, sudrabiņa stādaiciņi Tdz. 47367.

Avots: EH II, 572

statenis,

1): bāliņam ze̦lta vārti, sudrabiņa statenīši BW. 11742 var. steigdamies iespriedies stateņuos Tdz. 59385.

Avots: EH II, 571

stēcīte, = tēcīte, ein Fusspfad Oppek. n, C. stē̦dags, = stādags: brālītim vara vārti sudrabiņa stē̦dagiem (Var.: stāde̦giem) BW. 11742 var.

Avots: ME IV, 1062

stuote,

1): pakava s. (mit uõ ) Seyershof;

2): vaŗa stuotes stuotē̦dama BW. 7476 var. lindraciņus sudrabiņa stuotītēm ebenda; ‡

4) vāģu plācēs iedzīta vāģu sānu stute" Erlaa, Linden in Livl.

Avots: EH II, 599

strìpe ² (unter strĩpa): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Nerft; Demin. stripīte* Erlaa; svārkus šuva: vienu strīpi ze̦lta lika BW. 33859. (lindraki) sudrabiņa strīpītēm 7474. nee̦su ni strīpītes tev rakstījis Jauns. Raksti VIII, 326. pa strĩpi (als Adv.) "?" Blieden n. FBR. XVI, 101.

Avots: EH II, 589

sukât,

1) bürsten
U., Bielenstein Holzb. 706, striegeln U., kämmen U., hecheln U., Bielenstein Holzb. 373, Ronneb., (Wolle) kämmeln Bielenstein Holzb. 373; reinigen Wessen; durcharbeiten Mag. IV, 2, 149: galvu manu sukājat! BW. 16908. sukājiet, pucējiet, vediet drīzi istabā! nesukātas... nevediet! 16896. svārkus sukāt A. XX, 372. puišiem jānuosukā (jānuotīra nuo puogaļām) 2000 šauju par dienu Etn. III, 89. sukât (= nuo pakulām tīrīt) linus Dunika. Dazu das nomen actionis sukâšana (linu sukāšana Etn. III, 89) und das nomen acti sukãjums (par galviņas sukājumu BW. 4384, 8 var.);

2) prügeln
Ronneb., Salis, Wolm.: es tevi sukāšu LP. III, 99. sukā tam par muguru Memelshof. vīrs sukājis (sievu) un sacījis Etn. IV, 171. tuos sukā par abi gali I, 112;

3) tüchtig essen
Kav., Ronneb., Salis: kuo gaidīt, - sukā nuost! LP. IV, 6. tu jau sukā labi ilgi; vai nebiis par grūti? Saikava; saufen A. 1897, S. 481: bet tad sukāja krietni Aps. J. III, 27;

4) rasch gehen
U., Ronneb.;

5) sich energisch an etwas machen:
sukāt ar pļaušanu, ēšanu Memelshof. nu tik sukā iet LP. IV, 9 (ähnlich II, 19). sukā tūliņ art Kav. sukājam pūst, kuo tik var Janš. Bandavā II, 37. sukāsim nu vaļā (= sâksim)! Dunika;

6) intensiv bearbeiten
Nigr.: sukāt tē̦va tīrumiņus VL. Refl. -tiês,

1) sich kämmen
Spr.: saules meita sukājas sudrabiņa suseklīti BW. 33817. piektdien matus nesukāju...; piektdien Māŗa sukājās 34145; 2 einen Streit, Prozess führen Spr. Subst. sukâšanâs, mühseliges Fahren auf schlechtem Wege Seew. n. U. Vgl. li. šukúoti "kämmen".

Avots: ME III, 1117

I trese,

1) die Tresse, Galone, eine bandartige Verzierung an Gewändern
Wid., A.-Autz, Bauenhof, Erlaa, Kl.Salwen, Matkuln, Mitau, Neugut, Neuhausen, Notk., N.-Peb., Rutzau, Schwitten: sulaiņu apģē̦rbi ir izruotāti tresēm Matkuln. micīti sudrabiņa tresītem BW. 24463, 2;

2) Plur. treses, die langen Schwanzfedern des Hahns
N.-Peb. Entlehnt nebst li. trẽsas und estn. (t)reśś.

Avots: ME IV, 231

III trùops ² Gr.-Buschh., Meiran, Warkl., = puosms, der Teil des Halmes zwischen zwei Knoten; eine Abteilung zwischen zwei Punkten überhaupt: labības stiebrs sastāv nuo truopiem Meiran. sarakst[i] man . . . vai-naceņu: div[i] truopeņi ze̦lta liec, trešu sīka sudrabiņa! BW. 6104, 4. truops uz truopa, kaķaste galā (Rätsel: Schilfrohr) Wessen. aizlauzt vārpas nuo truopiņiem Lettg. Etwa zur Wurzel trep "wenden" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 756)?

Avots: ME IV, 253

uzkala,

1): auch AP., KatrE., Saikava; (kamanām) sudrabiņa uzkaliņas BW. 26031, 1;

2): uzkalu kuoki (jeb skāres) Druw. "divi uz āru izliektie kuoki virsmalā gar vāgu sāniem".

Avots: EH II, 724

uzvija,

1): auch Auleja, Kaltenbr., KatrE.; ar uzviju ... virves vīdināja BW. 320; analog vom Zaunflechten:
pēdējai žuoga pinamai kārtai uzliek luokanu žagaru uzviju Frauenb.;

2): ar uzviju es dziedāju, ar uzviju gavilēju; ar uzviju ("?") lai nuoņēma manu zīļu vainaciņu BW. 319; ‡

3) Aufgewundenes:
visi tavi vārtu stabi sudrabiņa uzvijām Tdz. 54407.

Avots: EH II, 739

‡ vāršķis,

1) = vãrkšķis 1: (bē̦rna kre̦klam) ne vāršķīša nedzinu BW. 1343 var. (kre̦klam) vāršķeņa nenuodzīņu 7384, 1 (aus Lixna);

2) = vārša 1: (pūram) sudrabiņa vāršķi kala BW. 16625 var.

Avots: EH II, 765

velêknis Kaugershof, Wolmarshof, veleknis U., Karls., Salis, velêkne PS., velekne Mahlup, Mar., Schwanb., Segewold, veleknīte Smilt., velekņu beņķis U. ve̦lē̦kns A. - Ottenhof, velēksne L., U., Bauenhof, Lemburg, Lenzenhof, Linden in Livl., Nötk., Seltingshof, veleksne Bielenstein Holzb. 440, velēksnis Lenzenhof, Nötk., Wolmarshof, die Waschbank: uz ve̦lē̦kna velē veļu ar vālēm A. - Ottenhof. viņas luoka tuo (= palagu) uz velêkni Janš. Bandavā I, 118. veleknei kāja nuolūzusi Mar. Rungulis velēja viņam pa muguru kâ pa velekni MWM. Vll, 883. tu... gaidīji kâ veleknis, lai klibais duod ar vāli virsū Plūd. Rakstn. I, 119. mugura kâ velekne (ein breiter Rücken) Mar. zīda kre̦kli, ze̦lta vāle, sudrabiņa veleknīt[i]s BW. 2592 var.; veleknis Ar., die zu waschende Wäsche.

Avots: ME IV, 528

ve̦lē̦tava U., Kaudz. M. 316, AP., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Fest., Jürg., KatrE., Lis., Ogershof, Ramelshof, Ramkau, Saikava, Schujen, ve̦lē̦tave Golg., KatrE., velēteve Lubn., ve̦lē̦tuva AP., ve̦lē̦tuve AP., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Memelshof, Oknist, die Waschbank; ein Brett zum Klopfen der Wäsche Kl.: uz ve̦lē̦tavas velē drēbes Ramkau. uz ve̦lē̦tavu meta šņurdauku BW. III, 1, S. 37, brāļi taisās zagt līgavu nuo ve̦lē̦tavas II, S. 319. ze̦lta vāle, sidrabiņa velēteve BW. 33984. meitas bē̦dājās, kur būs ņemt ve̦lē̦tavu 20220. necē̦rtat ve̦lē̦tavi! 23596.

Avots: ME IV, 529, 530

I vẽ̦luogs Schnehpeln, vēluogs St., U., vēluoks V., Windau, = vāluogs, vē̦rluogs, die Wind-, Wetterfahne; vēluogs Celm., das Segel: laiva nāca deviņiem vēluogiem (Var.: vēluokiem) BW. 14278. nepūšat, sīvi vēji, sudrabiņa vēluogā! 5169, 2. gruozās kâ vēluoks Alksnis-Zundulis. laime viržas tam kâ vēluoks jumtā Lautb. Indulis un Arija 26. Nach Būga LtT. II, 13 gehört veluogs (aus *vējalangas) zu li. vė´langė "Wetterfahne" und lingúoti, dagegen vēluoks zu lùoks, li. lankas.

Avots: ME IV, 559

vendîgs, geschickt (mit eñ) Nötk., Ruj.; anstellig, nicht bäurisch (mit eñ ) Grünw., (mit èn ² ) Bers., Grawendahl, Laud.; merkwürdig, sonderbar, komisch (aber dabei angenehm Erlaa), auffallend Lennew., Linden - Birsgaln, Wessen, Mag. XIII, 3, 64; Stockm. n. Etn. I, 121, Nerft, (mit eñ ) Grünw., Jürg., (mit èn ² ) Fehteln, Vīt.; schnakisch L., schnurrig Erlaa, Kokn. und Ruj. n. U., (mit èn ² ) Bers., Fest., Kl.: tad ir vendīgs, der ist mal sonderbar Mag. XIII, 2, 54. vendīga (merkwürdig, ungewohnt) runa, dziesma Jürg. kâ tu vendīgi runā! ebenda. vendīgi vārdi, sonderbare Worte Fest. viņa izturēšanās bij ļuoti vendīga (sonderbar) Vīt. ar... braukšanu gāja viņam pa˙visam vendīgi Vīt. 77. tam cilvē̦kam i[r] runa vendīga, i[r] uzvešanās vendīga (merkwürdig geschickt und wohlerzogen) Bers., Laud. vendīgs (Var.: vīzīgs) auga uozuoliņš vendīgā kalniņā: vara saknes, ze̦lta zari, sidrabiņa lapiņām BW. 34066, 21. brāleliņš... vendīgi (Var.: gudri) atsacīja 15193, 3. apmierina sevi vendīgajām duomām, ka... Plūd. Llv. II, 188. vendīgs līdzīgums... jautruo redzi krāpa MWM. VIII, 10. Aus d. wendig "munter, geschickt" (bei Frischbier II, 463); zur Bed. "komisch" vgl. veikls.

Avots: ME IV, 536, 537

‡ vē̦rpstuve, = vē̦rstava 1: sudrabiņa vē̦rpstuvīte (Var.: vē̦rstuvīte) BW. 1891, 2.

Avots: EH II, 777

vē̦rstava,

1) vḕ̦rstava A.-Ottenhof, C., (mit ê̦r ² ) Orellen, Ruj., Schlehk, vē̦rstava L., U., Manz. Lettus, vḕ̦rstave ² Erlaa, Golg., (erschlossen aus vārsteva ) Saikava, vê̦rstavs ² Salis, vē̦stava Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617, (mit ê̦ ² ) Ramkau, vêrsteve 2 Dond., vḕ̦rstuve Nötk., Wolmarshof, (mit ḕ̦r ² ) Bers., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Sehren, Sessw., Warkh., Warkl., (mit ê̦r ² ) Arrasch, Dond., Dunika, Frauenb., Neuermühlen, Pankeihof, Selg., Stenden, vē̦rstuve U., Grünh., Memelshof, vē̦stuve A.-Ottenhof, (mit è̦ ) Drosth., Matthäi, Ronneb., Serbigal, (mit è̦ ² ) Lis., vê̦rstuva 2 Kabillen, der Pflugsterz, die Pflugstürze; das Kehrholz am Pflug
Manz. 10 Gespr.; das Wendeisen ebenda: ar vē̦rstuvi vērš (gāž) ve̦lēnu Nötk. spuodrā vē̦rstava pēc katras vagas ar lemešiem sakliedzas Vēr. II, 663, sudrabiņa vē̦rstuvīte (Var.: vē̦rstavīte) BW. 1891;

2) vê̦rstuve ² Frauenb. "pie ratu šķēres piesists dzelzis, kam uotru galu ar caurumu uzmauc uz bultas galu zem priekšas ass";

3) "= vērsītis" Schwitten;

4) Plur. vē̦rstuves, eine Art breitzinkige Gabel, in der Riege beim Dreschen gebraucht
Dond. Zu vḕrst.

Avots: ME IV, 566

I vîdinât A.-Ottenhof, Kl., Selsau, (mit î ² ) Karls., (mit ì ² ) Sessw., fact. u. freqn. zu vît, flechten lassen U.; flechten U., Palzm. n. Mag. IV, 2, 155, einen Strick) zusammenflechten Bietenstein Holzb. 574: vīdināt vaiņagu Selsau. vīdināt auklu A.-Ottenhof. grību vīdināt... vainadziņu BW. 6096 var. smalkas auklas vīdināju (Var.: vijināju) 11173. dzeini vīde̦nāja 7338. nuo sarkanā ābuoliņa dzeņaukšiņas vīdināju (Var.: nuovijuos) 30261 var. šūpļa virves vīde̦nāja (Var.: vije̦nāja) 320 var. lai vij asu pātadziņu;... linus duošu pātadziņu vīdināt 10089. ze̦lta pinu pīdināju, sidrabiņa vīdināju 5530, 1.

Avots: ME IV, 634

vìrsus (li. viršùs, r. верхъ, serb. vr̂h "Oberstes") U., Wenden u. a., vìrss ² Kussen, N.-Laitzen u. a., vìrsa U., AP., Serbigal, Wolm., (mit ir ² ) Kl., Lös., N.-Rosen, (mit ir̂ ² ) Ruj.,

1) das Obere, der obere Teil, die Oberfläche
U.: iedams līdz . . . iekaļņa virsum Vēr. II, 1102. pa virsu, obenhin, auf der Oberfläche U. nuo virsas, von oben U. nuo virsas salst RKr. VII, 806. bučiņas uz . . . ruokas virsas Krišs Laksts 1. apvērta tuo (= ādu) . . . uotrādi, izklājuot jē̦lpusi uz virsu Janš. Mežv. ļ. I, 85. kuģa virsa Kaudz. vanadziņi vārtu virsu (Var.: virsū) lidināja BW. 14202. vanadziņi tilta virsā lidinās 2591. zemes virsū, auf Erden. virsus kārta, die Oberschicht Frauenb.;

2) Plur. virsi, die Gipfel, Wipfel:
kur, priedīte, virsi tavi? ce̦lmi vien siliņā BW. 18360. lai trīc visi mežu virsi 483 var. sē̦ta dzelžiem kalta, sudrabiņa virsiņiem 30401 var.;

3) virsa Salisb., virsiņa ebenda, der Rahm, die Sahne;
virsus Frauenb., Rahm auf gegorener Milch: ne˙kā nav nuo tās virsas; liess pieniņš Salisb. man jau pienam maz tās virsas Plüd. LR. III, 59;

4) der Deckel
Zvirgzdine (vìrss ² ): aizliec skrīnes virsu! Zvirgzdine;

5) der Bezug:
ve̦se̦lus klēpjus ar sniegbaltiem virsiem pārvilktu spilve̦nu Janš. Bandavā II, 267;

6) vìrsa ² C., Plur. vìrsi ² Saikava, der Wagenkorb:
vāģi pastāv nuo virsus... A. XI, 171;

7) = aûgša, der Raum über einem Gebäude, der Bodenraum: dzīvuojis uz rijas virsus LP. VI, 102;

8) der über dem Fussblatt befindliche Teil eines Stiefels oder Schuhes:
zābaku virsas. labas tupeles, tik tie virsi nuoplīsuši Frauenb.;

9) vìrss ² Kussen, Saikava, virsiņš Laud.; ein aus Käsemilch, Eiern, Fett, Hanf usw. bereiteter Aufstrich auf Fladen:
plāceņam ir virss Saikava. karašu ... ce̦p ar virsu, virsiņu, t. i. izplatītās mīklas malas uzliec uz augšu un ieduobumu pieplida ar sabe̦rzē̦tiem burkāniem u. t. t. Konv. ¹ 822. Zu lat. verrūca, ae. euearr "Warze", ai. várṣ̌iṣ̌ṭha-ḥ "der höchste, oberste", várṣ̌ma "Anhöhe, Oberštes", air. ferr "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 267, Trautmann Wrtb. 362, Fick Wrtb. 19, 132 und III ⁴ , 399, Stokes Wrtb. 274f., Strachan IF. II, 370, Bugge BB. IfI, 112 f., Weyhe PBrB. XXX, 62 f., Hübschmann Atm. Gramm. 495, Torbiörnsson Slav. Bidrag 14 f.

Avots: ME IV, 615

I vît (li. vyti, čech. viti "winden" ) Wolm., C., PS. u. a., vît Salis, Praes. viju (mundartl. auch vinu), Praet. viju (mundartl. auch vīnu), winden; flechten U.: vītin viju vainadziņu BW. 5517. vinu ruožu vaiņuceņu 14347, 6. linu gruožu viju 15909. sudrabiņa gruožu vinu RKr. XVI, 84. saulīte gruožu vīna (Var.: vija) BW. piel.2 1176, 1 var, trim starām pīcku viju BW. 23421. auklas viju 33245. valgu (Var.: saiti) viju 28880, 2 var. grib putniņi ligzdu vīt 4479, 2 var. augstu viju vīt Biel. 1849. šuj, bitīte, vij, bitīte̦... me̦dutiņa[u] BW. 28484. vīrs saites vīdams vinamā galu atsien pie ratiņa JK. VI, 11. Figürlich: blēņas tik˙pat kâ vīt pavij RKr. VI, sak. v. 71. Refl. -tiês,

1) für sich winden:
brālīti uormanīti, vijies garu pātadziņu! BW. 27455;

2) sich winden, ranken
U.: nevijies (Var.: nevinies), vītuoliņa! ne pēc tevis tie zariņi BW. 12175. visa pasaule vīsies zaļumuos R. Sk. II, 240. pirksti... vijas sidrabstīgās Vēr. I, 1285. paceļas vīdamies... miglas tvaiki MWM. VI, 879. puķes, kas kruonī vijas Neik. 10. (fig.) ap ceļuojumu vijas dažādas valuodas B.Vēstn. Elzu satikdams viņš... sāka vīties ap tuo V. Eglītis Zilā cietumā 207. - Subst. vîšana, das Winden; vîšanâs, das Sichwinden, Sichranken; vijums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Windens; das Gewundene; das Flechtwerk U.: stiebru vijumu jeb aukliņu A. XXI, 508. ruožu vijumi Rainis Götes dzeja 54; vijẽjs, wer windet: vaiņaga vijējiņa BW. 24215. Zu ai. vītá-ḥ "gewunden", lat. viēre "flechten", got. waddjus "Wall", mir. fiamh "Kette", ae. wīr "Metalldraht" u. a., s. Persson Beitr. 321, 510 und 543, Boisacq Dict. 386 f., Petr. BB. XXI, 217, Kretschmer KZ. XXXI, 383, Reichelt KZ. XXXIX, 76, Trautmann Wrtb. 346 f., Walde Vrgl. Wrtb. I, 223 ff.

Avots: ME IV, 645

II vizinât, glänzen, schimmern: ze̦lta sakte, tā spīdēja, tā vizināja BW. 33009 var. ze̦lts pa virsu vize̦nāja 31012, 6. spārnu gali tīru ze̦ltu vizināja 12403. visas manas uzactiņas sudrabiņa vizināja (von ergrauten Brauen gesagt) 5381, 2. visi muni druvas ceļi sudrabiņu vize̦nāja 27964, 7 (ähnlich: 27973). vainadziņi kâ austriņa vizināja 276, 1. ezeriņš vizināja sīkajām raudiņām 30752. brālīšu zuobeniņi uz tautām vizināja 13302. ze̦ms uozuols, platas lapas, pret saulīti vizināja 12304, 7. vidū saule vizinaja (Var.: vizuojās, laistījās u. a.) 3692, 2. Zu vizêt I.

Avots: ME IV, 631

I vizulis: vizulīšu (Var.: vizulīša, sudrabiņa) šūpulī BW. 1937. Gauja te̦k, vizulīšus vizuodama 10863, 1. kruonis nuo vizuļiem Orellen. makšķere ar gruozīgu vizuli kâ ê̦smu vizuļi Alschw. n. BielU. "kleine Bleistückchen, die am untern Rand der sagša befestigt beim Gehen klingen."

Avots: EH II, 791

I zẽģele PS., U., zēģelis St., U., acc. zēģeliņu BW. 30880 var. (aus Bers.), = bura(s), das Segel; die Fahne im Kriege (karuogs) U.: zēģeļus uzņenzt U., die Segel aufsetzen; z. pieraut U., straff anziehen; z. atlaist U., loser machen. zēģeļa beņķis U., die Bank, darin der Bootsmast steht. sudrabiņa zēģelēm BW. 30704. laiviņas baltajām zēģelēm 30741. uzve̦lk baltu zēģelīti 30770. zēģelīte ze̦ltu nesa 30799. zeltītu zēģelīšu 30807, 4. auž rupjas zēģelītes 30815. pagrieza zēģelīti 30860. redzēju zēģelīti līguojam 30864. auda zēģelīšus 30869. smalku linu zēģelīti 30880. cilā... zēģelīšus! 30890. Nebst li. zė˜glas oder žė˜glius aus mnd. segel.

Avots: ME IV, 714

zvãrgulis,

1) eine Schelle
U.: darīja... zvārgulīšus nuo... ze̦lta Glück II Mos. 39, 25. zirgu zvārguļiem Zachar. 14, 20. sīkie zvārgulīši BW. 24155, 2. divkārt kāra kumeļam sudrabiņa zvārgulīšus 22171. zvārguļa juosta skanēt skanēja 5606. zirgam ap kaklu zvārguļu virkne Kaudz. M. 38. izdzirda... zvārguļus šķindam Janš. eglītes zarus piekaŗ ar dažādiem izgre̦znuojumiem, zvārguļiem, kriņģeļiem Etn. III, 141. ļaudis manu augumiņu kâ zvrāguli skandināja (sprachen viel über mich) BW. 8620, 1. nesmejies vienmē̦r kâ zvārgulītis! MWM. VIII, 102;

2) eine Kinderklapper
U.;

3) Plur. zvārguļi, die Trollblume (trollius europaeus L.)
RKr. II, 79; Konv. ² 3226; campanula Konv. ² 3704.

Avots: ME IV, 768

zvīrêt: utis zvīrēja kā sudrabiņas (sic!) Tdz. 58036, 5.

Avots: EH II, 816