akačājs
‡ akačājs Warkl., eine morastige Stelle, wo es viele mit Wasser gefüllte Gruben gibt.
Avots: EH I, 65
Avots: EH I, 65
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kač' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kač' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (26)
bezdnikačiņas
izvurkačāt
‡ izvùrkačât 2 Bērzgale, durchsuchen, -schnüffeln: jis izvurkačāja visas malas un atrada me̦klē̦tuo.
Avots: EH I, 497
Avots: EH I, 497
kač
Kača
kačoties
kačuôtiês, sich mit Käthen (Kača) abgeben: vai dieviņš man nuoliks ar Kačām kačuoties BW. 27188, 5.
Avots: ME II, 131
Avots: ME II, 131
kakačas
klikačāt
klukači
lakača
lakača
ļakačas
ļakačas, das Gerede: caur tuo viņš varēja kļūt valuodās un ļakačās A. XVII1, 246. S. ļakatas, ļe̦katas.
Avots: ME II, 530
Avots: ME II, 530
lakači
I lakači [Schrunden, Fockenhof, Treiden, Kand., lakāči N. - Peb.], Lungenkraut (pulmonaria) St., RKr. II, 76, [Ruj.; um Mitua werde angeblich dafür auch lãkači (?) gesprochen; vgl. * lê̦kači].
Avots: ME II, 415
Avots: ME II, 415
lakači
[II lakači, die einzelnen Schlucke (dzīvniekam luokuot) Sessw., Golg., N. - Schwanb.]
Avots: ME II, 415
Avots: ME II, 415
lakači
laukači
lēkači
[* lê̦kači (erschlossen aus lâkači aus dem ostle. Pededze) "ein an Zäunen und Wänden wachsende Pflanze mit violetten Blüten"; vgl. lakači.]
Avots: ME II, 456
Avots: ME II, 456
liekači
lìekači (unter lìekacis),
2): auch Auleja Salis (auch, aber seltener der Sing. liekacis).
Avots: EH I, 752
2): auch Auleja Salis (auch, aber seltener der Sing. liekacis).
Avots: EH I, 752
makačāt
makačot
makačs
mākačs
šļakači
‡ šļakači Lubn., Warkl., = šļakatas 1: velējuot vai situot pa ūdeni, kâ arī ieme̦tuot tur akmeni, ruodas š.
Avots: EH II, 643
Avots: EH II, 643
vilkača
vurkačāt
zakačīrs
zakačĩrs "einer, der trinkend von Haus zu Haus geht": kuo staigā apkārt kâ zakačīrs? N.-Bartau.
Avots: ME IV, 682
Avots: ME IV, 682
Šķirkļa skaidrojumā (42)
aizdomas
àizduõmas, àizduõmi, gewöhnl. Pl. t., selt. d. Sing., Argwohn, Verdacht: aizduomas vēlās, krita uz viņu; radījās, sacēlās aizduomas, ka... es entstand der Verdacht, dass...; aizduomas sacelt pret..., erwecken, aizduomas turēt, hegen, aizduomās, auch aizduomā atstāt. Kača nevarēja panest, ka nevainīgs cilvē̦ks tuop ar aizduomu apvaiņuots Laps. Ievā sacēlās nelabi aizduomi Blaum. *
Avots: ME I, 23, 24
Avots: ME I, 23, 24
akacis
akacis,
3) : gadās iemīt kāju vaļējā, ciešāki neaizsūnuojušā akacī Janš. Nīca 9. grūti pieejamuos e̦ze̦ru akačuos 13.
Avots: EH I, 65
3) : gadās iemīt kāju vaļējā, ciešāki neaizsūnuojušā akacī Janš. Nīca 9. grūti pieejamuos e̦ze̦ru akačuos 13.
Avots: EH I, 65
apriet
apriêt [li. apríeti], tr., anbellen, totbeissen: vilkači aprējuši māju-luopus LP. V, 123. traks suns aprējis (= ar kuodumu trakas padarījis) divi guovis.
Avots: ME I, 116
Avots: ME I, 116
apspiest
bligatas
bligatas sist, ein Spiel (anderswo "kačkus sist" genannt; [beschrieben Etn. II, 70 und RKr. XV, 117]). Gsth., Sessw.
Avots: ME I, 315
Avots: ME I, 315
cūkucīši
cūkucīši (unter cũkactiņas): ein Strickmuster für Handschuhe (mit ù 2 ) Saikava; Handschuhe mit einem solchen Muster (auch cùkači 2) ebenda.
Avots: EH I, 280
Avots: EH I, 280
dūdulis
[I dũdulis,
1) "lē̦ns cilvē̦ks" (als Schimpfwort);
2) "ein Popanz"
Kosenhof, Daiben;
3) dùdulis 2 "nuovārdzis, nuokārtu seju cilvē̦ks" Kačanova;
4) dũdulis, ein Kosename
Lesten.]
Avots: ME I, 524
1) "lē̦ns cilvē̦ks" (als Schimpfwort);
2) "ein Popanz"
Kosenhof, Daiben;
3) dùdulis 2 "nuovārdzis, nuokārtu seju cilvē̦ks" Kačanova;
4) dũdulis, ein Kosename
Lesten.]
Avots: ME I, 524
gaibs
gaibs,
1) ein Windbeutel
Freiziņ;
2) "?": aiz tevis ķē̦muosies vilkači, gaibi, ģeidas un raganas Kaln. Kaz. Dalb. 66. [Zu gaiba.]
Avots: ME I, 582
1) ein Windbeutel
Freiziņ;
2) "?": aiz tevis ķē̦muosies vilkači, gaibi, ģeidas un raganas Kaln. Kaz. Dalb. 66. [Zu gaiba.]
Avots: ME I, 582
ģeida
ģeida, ein ausgelassenes, mutwilliges Mädchen [ģeĩda Salis.], Burtn.; eine Närrin LD. n. U.; eine Hexe [?]: aiz tevis ķē̦muosies vilkači, ģeidas un raganas Kaln. Kaz. Dalbs. 66. tieva, gaŗa sieviete kâ ģeida [Bedeutung?] Rump.
Avots: ME I, 695
Avots: ME I, 695
iemats
kama
[IV kama, ein zwei - oder vierrudriges Boot, die Jolle Wid.; ein Wasserfahrzeug U.; kama, ein trogähnliches, aus einem Klotz gehauenes Boot, an dessen Rändern Bretter oder runde Hölzer angebracht sind Mar.; ein Wasserfahrzeug, das aus zwei verbundenen Trögen besteht, an deren äusseren Rändern Bretter befestigt sind Kačanova. kama laiva Schlock.]
Avots: ME II, 148
Avots: ME II, 148
karš
kaŗš,
2): bij man savā laikā kaŗi (Streit, Hader)
ar viņu, AP. kaŗa Kača, ein zänkisches Weib Frauenb.;
3): auch Ev.; nāk virsū kâ k. Preekuln. briesmīgs . . . k. Pas. II, 145; ‡
4) kurt (= kur tad) kaŗā tik ātri atnācēt! (Ausruf der Verwunderung: wie seid ihr so früh gekommen!)
Saikava. S. auch Specht KZ. LX, 133 f.
Avots: EH I, 590
2): bij man savā laikā kaŗi (Streit, Hader)
ar viņu, AP. kaŗa Kača, ein zänkisches Weib Frauenb.;
3): auch Ev.; nāk virsū kâ k. Preekuln. briesmīgs . . . k. Pas. II, 145; ‡
4) kurt (= kur tad) kaŗā tik ātri atnācēt! (Ausruf der Verwunderung: wie seid ihr so früh gekommen!)
Saikava. S. auch Specht KZ. LX, 133 f.
Avots: EH I, 590
klera
klikstināt
klikstinât, klikšķinât, klikšinât,
1) klappern
(trans.): puika klikstina izlūzušuo nazi Ahs.; klappern (intr., wie in der Mühle) U.;
2) hämmern (vom Specht), klappern:
kuo, dzenīti, klikšķināji (Var.: klikšināji, klikstināji) BW. 16746. milniņ[u] vien es dzirdēju kâ dzenīti klinkstinuot 8091. dzīva dzilna klikšķināja pa Kačiņas vēderiņu BW. 20232, 1;
3) schreien (vom Adler):
dzenis, ērglis klikšķina Etn. I, 34. Vgl. klidzināt und klikstêt.
Avots: ME II, 227
1) klappern
(trans.): puika klikstina izlūzušuo nazi Ahs.; klappern (intr., wie in der Mühle) U.;
2) hämmern (vom Specht), klappern:
kuo, dzenīti, klikšķināji (Var.: klikšināji, klikstināji) BW. 16746. milniņ[u] vien es dzirdēju kâ dzenīti klinkstinuot 8091. dzīva dzilna klikšķināja pa Kačiņas vēderiņu BW. 20232, 1;
3) schreien (vom Adler):
dzenis, ērglis klikšķina Etn. I, 34. Vgl. klidzināt und klikstêt.
Avots: ME II, 227
klimpa
klim̃pa C., gew. Pl., auch klim̃pi, klimpiņi Aps.,
1) Klümpen, Klösse aus gebeuteltem Mehl
Stockm. n. Etn. I, 19; II, 122;
2) Brot:
nu ve̦d jūsu saimniecei, plānu klimpu cepējiņu BW. 18659, 4;
3) klimpas (= kačkus) sist Laud.; klimpiņa, = kačka; klimpiņas spēlēt. Entlehnt.
Avots: ME II, 227
1) Klümpen, Klösse aus gebeuteltem Mehl
Stockm. n. Etn. I, 19; II, 122;
2) Brot:
nu ve̦d jūsu saimniecei, plānu klimpu cepējiņu BW. 18659, 4;
3) klimpas (= kačkus) sist Laud.; klimpiņa, = kačka; klimpiņas spēlēt. Entlehnt.
Avots: ME II, 227
klinka
klinka,
1): hinter
"kačka" ME. II, 228 ist "(ein gewisses Gesel(schaftsspiel)" einzufügen; vgl. dazu kliñkât;
2): ein Hinkender
(mit in̂ ) Meselau.
Avots: EH I, 618
1): hinter
"kačka" ME. II, 228 ist "(ein gewisses Gesel(schaftsspiel)" einzufügen; vgl. dazu kliñkât;
2): ein Hinkender
(mit in̂ ) Meselau.
Avots: EH I, 618
klinka
klukste
koč
liekacis
lìekacis (nom. pl.), lìekači,
1) die überflüssigen Karten, von der Zwei bis zur Sechs, die bei den dem Volke bekannten Spielen nicht gebraucht werden:
atņem liekačus nuost;
2) grosse Maschen, Eingarn (beim Netze)
L.: vimbukšu linuman pa virsu ir austas liekacis jeb rūtacis, kuŗas daudz lielākas par vienkāršām tīkla acīm LP. II, 106; [liekači U., ein grossäugiges Netz; s. auch Bielenstein Holzb. 653 u. 670 und Mag. III, 1, 127].
Avots: ME II, 494
1) die überflüssigen Karten, von der Zwei bis zur Sechs, die bei den dem Volke bekannten Spielen nicht gebraucht werden:
atņem liekačus nuost;
2) grosse Maschen, Eingarn (beim Netze)
L.: vimbukšu linuman pa virsu ir austas liekacis jeb rūtacis, kuŗas daudz lielākas par vienkāršām tīkla acīm LP. II, 106; [liekači U., ein grossäugiges Netz; s. auch Bielenstein Holzb. 653 u. 670 und Mag. III, 1, 127].
Avots: ME II, 494
maustelēt
mazs
mazs (li. mãžas), klein, gering: Sprw. lai mazs, kad tik labs. mazs, bet gudrs. dižas slava, mazs tikums. sievietes jau nuo mazas gaismiņas (von der Morgendämmerung an) kurina krāsni Upītis. viņam e̦suot gluži maza balss A. XX, 145. tad palika nuo bāriena mazs Apsīšu Jē̦kabs III, 39. - nuo mazām dienām, von klein auf, von Jugend auf. mazi ļaudis, geringe Leute mazākam palikt, unterliegen, nachgeben U. Subst. mazums, das Wenige, Geringe, die Wenigkeit, Kleinheit, kleine Anzahl: Sprw. kas mazumu nesmādē, dabū daudz. viņi bij priecīgi pie mazākā mazuma Kaudz. M. dižu radu mūs[u] māsiņa, neej tautu mazumā! kur tu savu dižu pūru mazumā izdalīsi? BW. 14880. ne mazumu, nicht wenige: Kače, kas arī ne mazumu bija nuoskumusi Janš - mazumā iet bedeutet gewöhnilch: weniger werden, sich verringern: meitu pulks gājis mazumā BW. III, 1, S. 14. [Zu apr. massais "weniger"; woher stammt μαζίον· ὀλίγον Hes.? Anscheinend dieselbe Wurzel zeigt auch die entgegengesetzte Bedeutung (alb. maδi "der grosse", gr. μέγας, got. miklis, arm. mec "gross", ai. majman-, av. mazo' "Grösse" u. a.), vgl. die Wurzelform kel- "warm; kalt" und Wundt Völkerpsych. I 2, I, 359 ("so bedeutet im Ewe ein Adjektiv mit Tiefton und mit verlängertem Vokal gesprochen einen grossen, im Hochton und mit verkürztem Vokal einen kleinen Gegenstand").]
Avots: ME II, 574
Avots: ME II, 574
meikt
meikt, intr., aus voller Kraft laufen: ņēmies skriet, bet sle̦pkavas meikuši pakaļ Etn. IV, 146. [Vielleicht zu osorb. mikotač "schnell hin und her bewegen", mikač "zwinkern", la. micāre "sich zuckend hin und her bewegen".]
Avots: ME II, 592
Avots: ME II, 592
notencināt
nùoteñcinât, tr. und intr., sich mehrfach bedanken [Dunika]: pēdējā kustinātā balsī vēl nuopakaļis nuotencināja Janš. [nuotencinatas par paklausījumu, Emma un Kača devās mājup Janš. Dzimtene V, 45.]
Avots: ME II, 873
Avots: ME II, 873
paķiķināties
paķiķinâties, ein wenig charmieren, den Hof machen: Mač, paķiķinies ar Kaču! Lapsk.
Avots: ME III, 53
Avots: ME III, 53
pidelkaķe
pidelkaķe "?": māte tāda pidelkaķe (Var.: traka Kača, gaisa kaza) BW. 7055, 1 var.; pidelkaķis, f. -ķe "jem., der sich ungebeten einmischt" Funkenhof.
Avots: ME III, 212
Avots: ME III, 212
pierakstīt
pìerakstīt,
1) dazu-, hinzuschreiben;
2) auschreiben, registrieren:
mans vīrs te pierakstīts A. XVI, 297, mein Mann ist hier angeschrieben, ist hierher gehörig. jauns, pat˙laban kâ par studentu pierakstīts (immatrikuliert) žīds MWM. VIII, 462. meita lūdz pierakstīt pie dievagalda (meldet sich zur Kommunion an) Blieden n. Mag. XIII, 2. ve̦lns tev uz vērša ādas pierakstīs, sagt man (besonders zu Kindern), wenn jem. in der Kirche lacht Lind. n. Mag. XIII, 3, 61;
3) vollschreiben :
pierakstīt burtnīcu pilnu. Refl. -tiês, sich anschreiben, sich registrieren (lassen): pie mācītāja pierakstīties LP. VI, 1, 181. pierakstīties pie vilkačiem VII, 928.
Avots: ME III, 282
1) dazu-, hinzuschreiben;
2) auschreiben, registrieren:
mans vīrs te pierakstīts A. XVI, 297, mein Mann ist hier angeschrieben, ist hierher gehörig. jauns, pat˙laban kâ par studentu pierakstīts (immatrikuliert) žīds MWM. VIII, 462. meita lūdz pierakstīt pie dievagalda (meldet sich zur Kommunion an) Blieden n. Mag. XIII, 2. ve̦lns tev uz vērša ādas pierakstīs, sagt man (besonders zu Kindern), wenn jem. in der Kirche lacht Lind. n. Mag. XIII, 3, 61;
3) vollschreiben :
pierakstīt burtnīcu pilnu. Refl. -tiês, sich anschreiben, sich registrieren (lassen): pie mācītāja pierakstīties LP. VI, 1, 181. pierakstīties pie vilkačiem VII, 928.
Avots: ME III, 282
plikacis
plikacis, ein armer Schlucker, ein Habenichts Neuenb., Vank., Ruj.: es jūs lūdzu, plikači, nāciet manās kāzās! BW. 15891, 2 var.
Avots: ME III, 343
Avots: ME III, 343
pusveru
pusveŗu, pusviru Kursiten, N.Schwanb., Fest., pusvirā Biel. n. U., halb offen, halb geoffnet: pusveŗu durvis Läčpl. 42. pusveŗu acīm De̦glavs Rīga II, 1, 425. pusviru acīm paskačījuos Zeltmatis. viņa sēdēja... pusviru muti Upītis Sieviete 105. durvis uz priekšistabu bija pusviru Jauns, lūpas atvērās pusviru A. v. J. 1896, S. 738. bē̦rns neaugšuot liels, bet miršuot, kas gulē̦dams acis tur pusvirā BW. I, S. 183. atcel vārtus līdz galam, atver durvis pusvirā! BW. 32624 var. vgl. li. pusviros dùrys Viltis v. J. 1908, 104.
Avots: ME III, 436
Avots: ME III, 436
rats
rats (li. rãtas, ir. roth "Rad", ai. rátha-ḥ "Wagen"),
1) das Rad;
Plur. rati, Demin. auch ratutiņi BW. 18005, 2, verächtl. rateļi,
a) die Räder,
b) der Wagen:
Sprw. skrien od. šķuobās kâ rats uz vienu un uotru pusi. tas iet visur līdza kâ piektais rats (gew.: ritenis). kâ priekšrati, tâ pakaļrati. juo ratus smērē, juo viegli te̦k. augsti, lē̦ze̦ni rati, hoher, niedriger Wagen; vienztrgu, divzirgu (divjūgu) rati, Ein-, Zweispännerwagen; līķa rati, der Leichenwagen; jumta rati, ein gedeckter Wagen: pūrvedi, kur jumta rati? lai māsas pūriņu nerasināja! BW. 16391. dzirnavu rats, das Mühlrad: spuoks... ielēca ūdenī, zem dzirnavu rata JK. V, 1, 47. luoku rats U., ein Rad aus einem Stück; gabalu rats U., ein Felgenrad, ratu gabali, die Felgen; dze̦lzu rati, mit Eisen beschlagene Räder U. laika rats, das Zeit-, Ewigkeitsrad R. Sk. II, 6. rats jāiegriež atkaļ ceļa iezēs R. Sk. II, 6. meiteni rateļuos vizinājis LP. VI, 844. maniem dzīves ratiem pārlūza ass JR. V, 110. - ratu beņķis U., die Felgenbank; ratu kakls od. stabs, ein Galgenschwengel U.; rata kalns, eine Anhöhe, auf der Verbrecher ans Rad gebunden wurden; ratu maule, das Innere der Radbüchse; ratu rumba,
a) die Radbüchse;
b) Schimpfwort: kuo tu rūci, ratu rumba? tev jau lāga neskanēja! BW. 875, 1; ratu spieķi, die Radspeichen;
2) iet, skriet, dzīt, nest ratā, pie rata, pa(r) ratu, uz ratu, an den Galgen, zum Henker, Teufel, Kuckuck gehen, jagen:
ej pie rata od. uz labu ratu! geh an den Galgen! U. skrej ratā! Purap. skrien kač (für kauču, kaut) ratā! laufe meinetwegen in die Hölle! Kl. ej ratā! man pašam paduoma diezgan Laud. visus aizdzīt pie rata A. XI, 829. aiztriekt tādus pie rata! A. v. J. 1897, S. 529. ja vēlreiz kaut kuo izdarīsi, tad zini, ka aiztriekšu pie rata MWM. VI, 193. "pie rata"! (zum Henker!) tâ valdnieks dusmīgi sauc A. v. J. 1897, S. 378. lai tas skrien vai par ratu A. v. J. 1896, S. 94. lai viņš iet pa ratu! Poruk. lai aiziet visas trīs par ratu Neik. uzteica dienastu un aizdzina par ratu LP. VII, 1192. aiznest pa ratu, sehr weit wegschaffen Celmiņ. aiznest tirguotāju pa ratu LP. VII, 763. zirgs aizskrien uz diezin kādu ratu VII, 976;
3) greizie (auch līķu Grünh.) rati, der grosse Bär (Gestirn):
viņas teicās nepazīstam vairāk zvaigžņu, kâ . . . sietiņu un greizuos ratus ar viņu gaŗuo, līkuo treili Janš. Dzimtene V, 174;
4) "die geraden oder gebrochenen Erhöhungen im Gewebe"
Ar., das Muster, die Art des Gewebes Jürg., "aude̦kla izskats, skatuoties uz tuo, kâ krustuojas dzijas" Mar. n. RKr. XV, 132: cūku rats Mar., unebenes, karriertes, dem Schweinsleder ähnliches Gewebe Sessw., Erlaa. vadmala nav labi ve̦lta: rats vēl re̦dzams Jürg. svārku ratā aust AP. smalku ratu vilnainītes BW. 14300. vienkārtnis e̦suot tāds aude̦kls, kuŗa rats e̦suot vis˙vienkāršākais. - Hierher gehört vielleicht auch das bei U. angeführte Sprw.: nu ir nuo rata ārā Seew., er ist aus der Art geschlagen, trägt sich unmodisch. Nebst lat. rota, and. rath "Rad" wohl zu alr. rethim "laufe", le. retêt (s. dies) u. a.; s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 368, Meringer IF. XVII, 110, Trautmann Wrtb. 238.
Avots: ME III, 480, 481
1) das Rad;
Plur. rati, Demin. auch ratutiņi BW. 18005, 2, verächtl. rateļi,
a) die Räder,
b) der Wagen:
Sprw. skrien od. šķuobās kâ rats uz vienu un uotru pusi. tas iet visur līdza kâ piektais rats (gew.: ritenis). kâ priekšrati, tâ pakaļrati. juo ratus smērē, juo viegli te̦k. augsti, lē̦ze̦ni rati, hoher, niedriger Wagen; vienztrgu, divzirgu (divjūgu) rati, Ein-, Zweispännerwagen; līķa rati, der Leichenwagen; jumta rati, ein gedeckter Wagen: pūrvedi, kur jumta rati? lai māsas pūriņu nerasināja! BW. 16391. dzirnavu rats, das Mühlrad: spuoks... ielēca ūdenī, zem dzirnavu rata JK. V, 1, 47. luoku rats U., ein Rad aus einem Stück; gabalu rats U., ein Felgenrad, ratu gabali, die Felgen; dze̦lzu rati, mit Eisen beschlagene Räder U. laika rats, das Zeit-, Ewigkeitsrad R. Sk. II, 6. rats jāiegriež atkaļ ceļa iezēs R. Sk. II, 6. meiteni rateļuos vizinājis LP. VI, 844. maniem dzīves ratiem pārlūza ass JR. V, 110. - ratu beņķis U., die Felgenbank; ratu kakls od. stabs, ein Galgenschwengel U.; rata kalns, eine Anhöhe, auf der Verbrecher ans Rad gebunden wurden; ratu maule, das Innere der Radbüchse; ratu rumba,
a) die Radbüchse;
b) Schimpfwort: kuo tu rūci, ratu rumba? tev jau lāga neskanēja! BW. 875, 1; ratu spieķi, die Radspeichen;
2) iet, skriet, dzīt, nest ratā, pie rata, pa(r) ratu, uz ratu, an den Galgen, zum Henker, Teufel, Kuckuck gehen, jagen:
ej pie rata od. uz labu ratu! geh an den Galgen! U. skrej ratā! Purap. skrien kač (für kauču, kaut) ratā! laufe meinetwegen in die Hölle! Kl. ej ratā! man pašam paduoma diezgan Laud. visus aizdzīt pie rata A. XI, 829. aiztriekt tādus pie rata! A. v. J. 1897, S. 529. ja vēlreiz kaut kuo izdarīsi, tad zini, ka aiztriekšu pie rata MWM. VI, 193. "pie rata"! (zum Henker!) tâ valdnieks dusmīgi sauc A. v. J. 1897, S. 378. lai tas skrien vai par ratu A. v. J. 1896, S. 94. lai viņš iet pa ratu! Poruk. lai aiziet visas trīs par ratu Neik. uzteica dienastu un aizdzina par ratu LP. VII, 1192. aiznest pa ratu, sehr weit wegschaffen Celmiņ. aiznest tirguotāju pa ratu LP. VII, 763. zirgs aizskrien uz diezin kādu ratu VII, 976;
3) greizie (auch līķu Grünh.) rati, der grosse Bär (Gestirn):
viņas teicās nepazīstam vairāk zvaigžņu, kâ . . . sietiņu un greizuos ratus ar viņu gaŗuo, līkuo treili Janš. Dzimtene V, 174;
4) "die geraden oder gebrochenen Erhöhungen im Gewebe"
Ar., das Muster, die Art des Gewebes Jürg., "aude̦kla izskats, skatuoties uz tuo, kâ krustuojas dzijas" Mar. n. RKr. XV, 132: cūku rats Mar., unebenes, karriertes, dem Schweinsleder ähnliches Gewebe Sessw., Erlaa. vadmala nav labi ve̦lta: rats vēl re̦dzams Jürg. svārku ratā aust AP. smalku ratu vilnainītes BW. 14300. vienkārtnis e̦suot tāds aude̦kls, kuŗa rats e̦suot vis˙vienkāršākais. - Hierher gehört vielleicht auch das bei U. angeführte Sprw.: nu ir nuo rata ārā Seew., er ist aus der Art geschlagen, trägt sich unmodisch. Nebst lat. rota, and. rath "Rad" wohl zu alr. rethim "laufe", le. retêt (s. dies) u. a.; s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 368, Meringer IF. XVII, 110, Trautmann Wrtb. 238.
Avots: ME III, 480, 481
sakopt
sakùopt, tr.,
1) beschicken, abräumen, in Ordnung bringen
Spr.: uormanis sakuopis kruogā zirgu LP. V, 68. zirgu... sakuopj uz kaušanās dienu (Rosse werden zum Streittage bereitet) Spr. Sal. 21, 31. drīzāk... valsti izpuostīsiet, nekâ sakuopsiet Kaudz. M. 34;
2) zusammenbringen, einbringen, abernten
U. Refl. -tiês,
1) sich beschicken, sich in Ordnung bringen:
Ādams... nuomazgājās, sakuopās Janš. Dzimtene V, 16. Kača sakuopjas un saruotā galvu ebenda 373;
2) die häuslichen Arbeiten verrichten, alles in Ordnung bringen
(perfektiv): saimniece jau laikā visu sakuopusēs Ahs. n. RKr. XVII, 49;
3) sich anessen; sich antrinken:
zuosis sakuopās labi pa ābuoliņu Dünsb. kuopies bija arī Matvijs, bet vēl ne sakuopies (aber war noch nicht betrunken) Aps.
Avots: ME II, 661
1) beschicken, abräumen, in Ordnung bringen
Spr.: uormanis sakuopis kruogā zirgu LP. V, 68. zirgu... sakuopj uz kaušanās dienu (Rosse werden zum Streittage bereitet) Spr. Sal. 21, 31. drīzāk... valsti izpuostīsiet, nekâ sakuopsiet Kaudz. M. 34;
2) zusammenbringen, einbringen, abernten
U. Refl. -tiês,
1) sich beschicken, sich in Ordnung bringen:
Ādams... nuomazgājās, sakuopās Janš. Dzimtene V, 16. Kača sakuopjas un saruotā galvu ebenda 373;
2) die häuslichen Arbeiten verrichten, alles in Ordnung bringen
(perfektiv): saimniece jau laikā visu sakuopusēs Ahs. n. RKr. XVII, 49;
3) sich anessen; sich antrinken:
zuosis sakuopās labi pa ābuoliņu Dünsb. kuopies bija arī Matvijs, bet vēl ne sakuopies (aber war noch nicht betrunken) Aps.
Avots: ME II, 661
salakt
salakt, tr., zusammenlecken, -schlürfen, leckend (Flüssiges) auffressen: suns salaka visas paliekas. Refl. -tiês, zur Genüge (Flüssiges) lecken, schlürfen, sich sattlecken, -schlürfen: suns salakās papilnam LP. VII, 747. salakušies par daudz VI, 25. kaķis salacies nuosprāga VI, 288. vilkači putru salakušies VII, 914.
Avots: ME II, 666
Avots: ME II, 666
sanagot
sanaguôt, tr.,
1) (mit Nägeln) zerkratzen:
apsagāze krējumķērne uz Kačiņas vēderiņa. kaķīt[i]s, pienu laizīdams, sanaguoja (Var.: saplūkāja) vēderiņu BW. 20119;
2) festfangen:
bēgļus sanaguojis Valdis Stabur. b. 174.
Avots: ME II, 692
1) (mit Nägeln) zerkratzen:
apsagāze krējumķērne uz Kačiņas vēderiņa. kaķīt[i]s, pienu laizīdams, sanaguoja (Var.: saplūkāja) vēderiņu BW. 20119;
2) festfangen:
bēgļus sanaguojis Valdis Stabur. b. 174.
Avots: ME II, 692
sēdināt
sêdinât, ‡
2) s. vistu Auleja, Liepna, eine Henne brüten machen;
‡
3) s. "obori" Auleja "vērt tīklu un liekačus uz sē̦da, ierīkuojuot tuo zvejuošanai". ‡ Refl. -tiês, sich setzen
Manz. Post. I, 15.
Avots: EH XVI, 480
2) s. vistu Auleja, Liepna, eine Henne brüten machen;
‡
3) s. "obori" Auleja "vērt tīklu un liekačus uz sē̦da, ierīkuojuot tuo zvejuošanai". ‡ Refl. -tiês, sich setzen
Manz. Post. I, 15.
Avots: EH XVI, 480
sēds
‡ sê̦ds Auleja,
1) "pare̦sna dzija zvejas tīkla abās malās, uz kuŗas savē̦rtas tīkla acis";
2) "tīkla gabals starp vienu un uotru liekača aci": sē̦dā vairāk acu.
Avots: EH XVI, 480
1) "pare̦sna dzija zvejas tīkla abās malās, uz kuŗas savē̦rtas tīkla acis";
2) "tīkla gabals starp vienu un uotru liekača aci": sē̦dā vairāk acu.
Avots: EH XVI, 480
slēpenes
suga
II suga,
1) das Geschlecht, die Rasse, Art, Familie (in weiterem Sinne)
Mag. v, 2, 164: nuo lielas sugas U., aus grossem, vornehmem Geschlechte. vilkaču sugas (Var.: rada ) BW. 19392.1 mana sieva žīda sugas (Var.: rada )27225,1. nuo saimnieku sugas tikai tē̦vs ar dē̦lu bija mājās MWM. VI, 638. kustuoņu suga SDP. VIII, 39. iet ļaužu raibas sugas MWM. XI, 260;
2) Nachkommen
Bergm. n. U. (mit?); Überbleibsel U. Wenigstens in den Bedd. 1-2 nebst sugus 1 aus liv. sug resp. estn. sugu "Art, Geschlecht", s. Thomsen Beröringer 279.
Avots: ME III, 1115
1) das Geschlecht, die Rasse, Art, Familie (in weiterem Sinne)
Mag. v, 2, 164: nuo lielas sugas U., aus grossem, vornehmem Geschlechte. vilkaču sugas (Var.: rada ) BW. 19392.1 mana sieva žīda sugas (Var.: rada )27225,1. nuo saimnieku sugas tikai tē̦vs ar dē̦lu bija mājās MWM. VI, 638. kustuoņu suga SDP. VIII, 39. iet ļaužu raibas sugas MWM. XI, 260;
2) Nachkommen
Bergm. n. U. (mit?); Überbleibsel U. Wenigstens in den Bedd. 1-2 nebst sugus 1 aus liv. sug resp. estn. sugu "Art, Geschlecht", s. Thomsen Beröringer 279.
Avots: ME III, 1115
tulpiņš
urkstēt
urkstêt -u, -ẽju,
1) knurren
Ahs. n. RKr. XVII, 60: suns ur̃kst Dond.;
2) grunzen
Ahs. n. RKr. XVII, 60: cūka urkst Etn. II, 51, N.-Peb.;
3) zornig brummen (undeutlich sprechen):
kamdēļ tâ urksti? vai nevari labi parunāt? Dond.;
4) bullern:
akaču ūdeņi urkst Veselis Netic. Toma mīlest. 7. zem viņa (= ūdens) vārījās un urkstēja dūņas Veselis Saules kaps. 99. urkstuoša lāste̦ku urdziņa Skalbe Kâ es 15. Zu urkt oder urgt I.
Avots: ME IV, 306
1) knurren
Ahs. n. RKr. XVII, 60: suns ur̃kst Dond.;
2) grunzen
Ahs. n. RKr. XVII, 60: cūka urkst Etn. II, 51, N.-Peb.;
3) zornig brummen (undeutlich sprechen):
kamdēļ tâ urksti? vai nevari labi parunāt? Dond.;
4) bullern:
akaču ūdeņi urkst Veselis Netic. Toma mīlest. 7. zem viņa (= ūdens) vārījās un urkstēja dūņas Veselis Saules kaps. 99. urkstuoša lāste̦ku urdziņa Skalbe Kâ es 15. Zu urkt oder urgt I.
Avots: ME IV, 306
uzcirst
uzcìrst,
2): šis runādams pa laikam uzcē̦rt dūri uz galda Saikava;
3): azcē̦rtam dēļu klēti BW. 3653; ‡
7) "(kuo smagu) uzlikt 1" (wuchtig?)
Seyershof: uzcirta lieluo tuoli ar ēdienu uz galda; (zufällig) gegen (uz) etwas anschlagen (diese Bed. liegt auch zugrunde dem Subst. uzciršana Latv. konv. vārdn. 9566): lai vārtīdamies neuzcirstu kājas uz ecēšām Janš. Dzimtene III, 90; ‡
8) (den Preis) erhöhen:
u. ce̦nu Austriņš Raksti VII, 334. stuops piena maksāja 10 kapeiku, bet tagad uzcirta virsū 15 kapeiku Strasden; ‡
9) auf etwas flechten
Seyershof: pātagas auklas ir trīs: sacē̦rt divas auklas pa˙priekšu un tad trešuo uzcē̦rt virsū. Refl. -tiês,
2): Kača šuovakar uzcirtusies Apsk. 1903, S. 52.
Avots: EH II, 720
2): šis runādams pa laikam uzcē̦rt dūri uz galda Saikava;
3): azcē̦rtam dēļu klēti BW. 3653; ‡
7) "(kuo smagu) uzlikt 1" (wuchtig?)
Seyershof: uzcirta lieluo tuoli ar ēdienu uz galda; (zufällig) gegen (uz) etwas anschlagen (diese Bed. liegt auch zugrunde dem Subst. uzciršana Latv. konv. vārdn. 9566): lai vārtīdamies neuzcirstu kājas uz ecēšām Janš. Dzimtene III, 90; ‡
8) (den Preis) erhöhen:
u. ce̦nu Austriņš Raksti VII, 334. stuops piena maksāja 10 kapeiku, bet tagad uzcirta virsū 15 kapeiku Strasden; ‡
9) auf etwas flechten
Seyershof: pātagas auklas ir trīs: sacē̦rt divas auklas pa˙priekšu un tad trešuo uzcē̦rt virsū. Refl. -tiês,
2): Kača šuovakar uzcirtusies Apsk. 1903, S. 52.
Avots: EH II, 720
vilkacis
vilkacis (li. vil˜kakis "der Werwolf"),
1) vilkacis AP., C., Jürg., Wolm., (mit ilˆ 2 ) Salis, (mit il˜ ) Dond., Segew., Siuxt, Pankelhof, Tr., Frauenb., U., Linden n. Mag. XIII, 3, 60, vilkatis, vilkats (li. vilkãtas ) St., U., vilkata (li. vilkatà ) Tr., vilkate Kaudz. Atmiņas I, 27, comm., der Werwolf:
Sprw. kad vilkaci pie vārda sauc, tad suņi plēš Br. s. v. p. 111. vilkaci tik var ar sudraba luodi nuošaut Mag. XIII, 3, 60. mežsargs nuopratis, ka tas vilkatis - ielādējis dzīvsudrabu un tad nuošāvis LP. VI, 146. vai viņš nav pārvērties par vilkaci vai lāci? Janš. Bandavā I, 274. tie gādājuši par visiem vilkatām LP. VII, 930, pazinu Jurīti vilkača (Var.: vilkaša) rada BW. 19392. vilkatas bērniņus 19392, 2. vilkačuos skriet, sich in Werwölfe verwandeln und davonlaufen Frauenb. pazinuši . . . vīru un sievu, par kuriem visi runājuši, ka tie Jāņu naktī skre juot vilkatās Janš. Bandavā I, 274;
2) ein heisshungriger Mensch
Linden n. Mag. XIII, 3, 60. vilkacis dürfte nach acs "Auge" aus vilkat- umgebildet sein. vilkat aber erinnert an ai. ved. vṛkáti-ḥ "gefährlicher, bösartiger Mensch" ; und W. Schulze Jagič Festschr. 3435 findet dasselbe Suffix in gr. αἰετός "Adler". Būga dagegen meint PФB. LXXI, 466 und KSn. I, 300, dass li: le. vilkata- durch *viltaka- (vgl. le. vilte̦ka) aus einem urbalt. *vilkatakas (vgl. le. vilkataks) "žmogus, kuris vilku teka" entstanden sei.
Avots: ME IV, 587
1) vilkacis AP., C., Jürg., Wolm., (mit ilˆ 2 ) Salis, (mit il˜ ) Dond., Segew., Siuxt, Pankelhof, Tr., Frauenb., U., Linden n. Mag. XIII, 3, 60, vilkatis, vilkats (li. vilkãtas ) St., U., vilkata (li. vilkatà ) Tr., vilkate Kaudz. Atmiņas I, 27, comm., der Werwolf:
Sprw. kad vilkaci pie vārda sauc, tad suņi plēš Br. s. v. p. 111. vilkaci tik var ar sudraba luodi nuošaut Mag. XIII, 3, 60. mežsargs nuopratis, ka tas vilkatis - ielādējis dzīvsudrabu un tad nuošāvis LP. VI, 146. vai viņš nav pārvērties par vilkaci vai lāci? Janš. Bandavā I, 274. tie gādājuši par visiem vilkatām LP. VII, 930, pazinu Jurīti vilkača (Var.: vilkaša) rada BW. 19392. vilkatas bērniņus 19392, 2. vilkačuos skriet, sich in Werwölfe verwandeln und davonlaufen Frauenb. pazinuši . . . vīru un sievu, par kuriem visi runājuši, ka tie Jāņu naktī skre juot vilkatās Janš. Bandavā I, 274;
2) ein heisshungriger Mensch
Linden n. Mag. XIII, 3, 60. vilkacis dürfte nach acs "Auge" aus vilkat- umgebildet sein. vilkat aber erinnert an ai. ved. vṛkáti-ḥ "gefährlicher, bösartiger Mensch" ; und W. Schulze Jagič Festschr. 3435 findet dasselbe Suffix in gr. αἰετός "Adler". Būga dagegen meint PФB. LXXI, 466 und KSn. I, 300, dass li: le. vilkata- durch *viltaka- (vgl. le. vilte̦ka) aus einem urbalt. *vilkatakas (vgl. le. vilkataks) "žmogus, kuris vilku teka" entstanden sei.
Avots: ME IV, 587