Paplašinātā meklēšana

‡ àizkaimiņš "?"; mūsu aizkaimiņi Janš. Līgava II, 406.

Avots: EH I, 28

‡ apkaiminš, der Nachbar Ar.

Avots: EH I, 88

kaĩmiņš: ai kaimiņ, nāburdziņ! BW. 445, 3. dzīvuo labi ... ar visiem kaimiņiem! 11743. tuvējuos kaimiņuos 22423. tālajuos kaimiņuos 12442, 9. "auch kaiminiece BW. 916, 3692," ME. II, 133 zu streichen.

Avots: EH I, 574

kaĩmiņš, [kaiminis L.], f. [kaimiņa Glück II Mos. 3, 22, Ruth 4, 17], kaĩmiņiẽne od. - ņene, - niẽte, [kaĩmĩte Gr. - Essern, Ahswikken, Ober - u. N. - Bartau, Rutzau], kaiminīša, kaimenīša BW. 32878, auch kaiminiece BW. 916, 3692, 14611, 6, der Bewohner desselben Dorfes, der Nachbar: Sprw. labāk labs kaimiņš, nekâ slikts draugs. kaimiņuos, in der Nachbarschaft. dieva kaimiņš, ein Betbruder, Pietist, harmloser Mensch Seew., n. U. Mit kaimiņš wird in Lettg., Bers., Nötk., AP. der Jude bezeichnet: kaimiņš nāk, kuo nu pirksim? Bers. [Nebst li. kaimýnas "Nachbar" zu ciemiņš, ciems (s. dies).]

Avots: ME II, 133

àizklidzinât, sich langsam entfernen, langsam wegfahren: kaimiņš ar savu zirģeli aizklidzināja gar mūsu māju JK. sarķis sīkiem rikšiem aizklidzināja nuopakaļ... melnim Duomas III, 312.

Avots: ME I, 32

àizrìbinât, ‡

2) geräuschvoll hin-, wegfahren
Siuxt: kaimiņš aizrībināja ar jaunuo bēri.

Avots: EH I, 46

àizstràdât,

1) in der Arbeit überholen:
vai viens cilvē̦ks var divi trīs cilvē̦kus aizstrādāt Ruhental. Oppek., Bers., Smilt.;

2) den Anfang einer Arbeit machen:
skruodelis mūsu mājā gan aizstrādājis, bet nav pabeidzis Aps.;

3) vorausarbeiten:
kaimiņš man deva zirgu uz pilsē̦tu braukt, bet ne par velti; juo biju viņam par tuo aizstrādājis JK.

Avots: ME I, 53

àizsvil˜t, anfangen zu glimmen, zu brennen, erröten: viņš aizsvila līdz ausu galiem MWM. X, 837. paliku kâ aizsviluse Fallijs, Krēslā 33. Refl. -tiês, anfangen zu brennen, zornig werden: ausis tā kā aizsvilstas A. XX, 164. kaimiņš aizsvilās A. XIV, 1, 54.

Avots: ME I, 54

apdzer̂t, ‡

3) im Trinken (Saufen) übertreffen
Siuxt: viņš jau nav mazais dzē̦rājs, bet kaimiņš tuo apdzer apkārt un apkārt.

Avots: EH I, 79

appìrkt, ‡ Refl. -tiês, kaufend zu viel bezahlen Frauenb., Siuxt: neredzējis (preci) appirkās gan! kaimiņš gan šuogad ar pļavu appircies.

Avots: EH I, 105

‡ atskàust Trik., neidisch entwenden: kaimiņš tuo pļavu nuo manis atskauda (= pierunaja kungu pļavu man atņemt un piešķirt viņam).

Avots: EH I, 166

atvilbinât Sassm., tr., weglocken: kaimiņš atvilbināja man puisi.

Avots: ME I, 210

dèlgt [N. - Peb., Erlaa], -dzu, intr., auf etwas dringen, tribulieren, flehend bitten [A. v. J. 1895, S. 630], nicht ablassen, lamentieren Sels., Bers., Ramkau, Druw., [ viel unnützes Zeug reden Erlaa]: viņš nuoņe̦mas pēc tā pusstuopa delgt un lūgties vai līdz nākamam rītam MWM. VII, 260. "iesim", es deldzu VI, 272. mans kaimiņš jau trešuo gadu de̦ldz, ka viņam mee̦suot ne˙kādu ienākumu Druw. negants bē̦rns visu dienu de̦ldz apkārt Ramkau.

Avots: ME I, 454

I dze̦drs,

1): böse, zornig
Sackenhausen n. BielU., "= rupjš" Essern n. BielU., "bös oder der alles pünktlich und fix haben will" Bartau (in einem handschriftl. Vokabular): kaimiņš tāds dz. cilvē̦ks, ar viņu grūti satikt Dond.;

2): dz. vējš - auch Dond. dz. (kalt, windig, neblig)
laiks Frauenb.; ‡

4) rauh
(?): neizbraucīta, spalaiņa saite ir dze̦dra.

Avots: EH I, 352

iẽme̦sls,

1) [bei Manz. Lett. ieme̦sla], der Einwurf, Einrede, Vorwand, Grund zu Reibungen:
strīdīgais kaimiņš iet visur tikai ieme̦sla me̦klē̦dams Adsel n. A. XII, 560. [Der Dat. ieme̦slam, iemeslims L., St. "vorwandsweise": iemeslims kuo sacīt St., etwas vorgeben];

2) [iemesle L. W. 1921, No 51, 4 ₃ ], Grund:
mātei būtu bijis diezgan ieme̦sla nuoraudzīties ar drusku greizsirdības uz kaimiņu A. XX, 10(c);

3) ein Zaubermittel, zum Schädigen wo hingeworfen
U.;

4) ein Traumbild
Ruj. n. U.

Avots: ME II, 44

[ĩpat, besonders, eigens: viņš īpat bija atnācis pie manis Arrasch. kaimiņš mums īpat izlīdzēja Bers.]

Avots: ME I, 836

izķe̦parâtiês: (fig.) kaimiņš izķe̦parājies nuo visiem parādiem Frauenb.

Avots: EH I, 460

‡ iztalkât, mit Hilfe einer tâlka I (einer zusammengebetenen Arbeitsgesellschaft) verrichten, ausführen Mar.: kaimiņš jau iztalkājis mē̦slus.

Avots: EH I, 488

jakarêt, - ẽju, tr., durcheinanderwühlen, vermischen, in Unordnung bringen: jakari, kuo tu te jakarē? Mar. te vakarā atnāks kaimiņš, liels burvis, staigās pa aluku gar izve̦stām mē̦slu gubiņām jakarē̦dams LP. VII, 484. Refl. - tiês, sich wild lärmend herumjagen, jachern, jachterrn Golg. Wolm. aus d. jachern entlehnt.

Avots: ME II, 95

kaimiņa (unter kaimiņš): auch Pas. IX, 501 (aus Lettg.; hier vielleicht mit -ņa aus -ne).

Avots: EH I, 574

kuõpâtiês, -ãjuôs, kuõpêtiês, -ẽjuôs, kuõpuôtiês, n. U. in Autz kuopîtiês, sich verbinden ; zusammen halten, vertraut mit einander umgehen: kur kaimiņš ar kaimiņu organiski kuopuojas JR. IV, 162. satiksmes vārds "pēc" kuopuojas ar ģenitīvu. meita kuopuojas ar puišiem, pflegt allzu intimen Umgang.

Avots: ME II, 345

kor̃pêtiês, sich abmühen, abquälen: kaimiņš korpējas ik˙dienas, bet uz priekšu netiek Dond.

Avots: ME II, 255

kruķis,

1): "ein Brettchen an einem Stiel, womit Korn, Kohlen u. dergl. zusammengeschoben werden"
Iw.; ‡

2) "ein Arbeiter"
Frauenb.: kaimiņš salīdzis divus kruķus uz visu gadu.

Avots: EH I, 659

II mèlst, -šu, -su, faseln, schwatzen, Gerüchte verbreiten, flunkern, verwirrt reden, Unsinn schwatzen: ļaudis melsa, ka kaimiņš nee̦suot nācis LP. IV, 79. tām valuodām, kas melsa, ka viņam būšuot jāiziet, bij sava taisnība Kaudz. M. melst niekus, Unsinn schwatzen Grünh. mēle melš un vārdi kļūdās, jeb vai man ausis tik melš? oder täuschen mich die Ohren? Stari I, 140. Refl. -tiês, hartnäcking auf etwas bestehen, faseln; [einen Vorwand suchen Wessen]: ej, kuo nu melsies! kuo viņi tur melšas? [kas jums visām nuoticis? kuo jūs melšaties? Janš. Dzimtene V, 337. saimnieks ieturēja aizduomās kādu sievieti..., sāka uz tās melsties un briesmīgi sasita LW. 1921, № 47, 3 _9.] Zu męli, màldît (s. dies); [vgl. auch Ehrlich griech. Beton. 55 und Boisacq Dict. 122 (unter βλάσφημος).]

Avots: ME II, 599, 600

nùogre̦zuôt, drohen: gans bij ielaidis guovis kaimiņa pļavā; kaimiņš nuogre̦zuoja viņam Wain.

Avots: ME II, 786

nuôgs [li. nùogas, [slav. nagъ "nackt"], nackend Manz., arm: man kaimiņš jau nav ne˙kāds bagātnieks, bet nuogs cilvēciņš Laud., [Lubn., Meiran, Borchow. Zu got. naqaƥs, ir. nocht, ai. nagná-ḥ, la. nūdus "nackt"; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 251. und Petersson IF. XXIII, 393].

Avots: ME II, 788

[nùokā`rst (li. nukar̃šti "abkämmeln"),

1) abkämmeln:
vilna ir jau nuokārsta Lautb. ādām nuokārš liekuo vilnu Wandsen;

2) abquälen:
kaimiņš savus zirgus nuokārsis;

durchpügeln: es savu puiku krietni nuokārsu Salis. Refl. - tiês,

1) kämmelnd sich abmühen
Ruj.;

2) eine Zeitlang zanken:
es ar viņu krietni nuokārsuos Bauske. - Subst. nùokā`rsums, Abgekämmeltes, Abfall.]

Avots: ME II, 796

[nùoplaudêt,

1) "напурить" Wid. (vgl. nuoplaust);

2) (mit aû ² ) überschwemmen:
kaimiņš nuoplaudējis manus tīrumus Salis;

3) "nuosutināt": n. ruoku karstā ūdenī Bers., Vank. ("abbrühen"), Kursiten, (mit aû ² ") Mitau (= nuoplaucêt), Segew., Sermus, Serben, ("mit aũ") Grünh., Autz, Mesoten.]

Avots: ME II, 830

[pabalêt,

1) ein wenig bleichen
(intr.): aude̦kls jau labi pabalējis Salis;

2) wirtschaftlich herunterkommen:
mūsu kaimiņš stipri pabalējis Nigr.]

Avots: ME III, 6

[padràudzîgs, ziemlich freundlich: p. kaimiņš.]

Avots: ME III, 18

‡ pãrguldinât, übernachten lassen: kaimiņš tuo arī reiz gribē̦tu p. pie sevis Pas. IX, 498.

Avots: EH XIII, 200

pìeglaũdît, ein wenig streicheln, liebkosen: kas bērniņus pieglaudīs? BW. 13730, 29 var. Refl. -tiês, sich (mehrfach) anschmiegen,anschmeicheln, liebkosen: kāds jauns kaimiņš viņiem pieglaudījies Turg. Muižn. per. 68.

Avots: ME III, 250

pil˜nestĩba,

1) die Fülle:
kaimiņš dzīvuo pārticībā un pillestībā Ahs.;

2) die Vollkommenheit.

Avots: ME III, 215

sabràukt, freqn. sabraũkât,

1) zusammenfahren:
sabrauca precenieki BW. 13385 var. sabrauca sveši ļaudis 13565. krustību svē̦trītā sabrauca kūmas BW. I, S. 178. vakarā sabrauc brūtes pūra vedēji III, 1, S. 78. kāzinieki sabrauca LP. IV, 39. muižā sabrauca ve̦se̦la rinda darbinieku Krišs Laksts 34. - abas laivas sabrauca blakām Apsk. v. J. 1905, S. 548;

2) durch starkes, vieles Fahren strapazieren, verderben
U., überfahren: sabraukt vāģus, Wagen verfahren U. zirgus sabraukt, Pferde herunterbringen U. stipri sabraukts zirgs, kam spalva grīstēm savē̦lusēs Etn. III, 162. ja divi zirgi kuožas, tad sabrauc viņus putās (bis sie schäumen) IV, 119. es tevi sabraukšu dze̦lzu ecēšām Br. 6;

3) längere Zeit fahren:
sabrauc sešas dienas LP. I, 17. viņš sabraukāja ve̦se̦lus 3 gadus nuo ārsta pie ārsta Turg. Muižn. per. 43;

4) fahrend erreichen:
brauc, brauc - ne+maz gala sabraukt LP. IV, 38. nevar sabraukt malu VI, 17. Refl. -tiês,

1) durch Fahren erwerben:
kaimiņš labu naudu sabraucies Ar.;

2) = sabràukt 3: sabraucuos ve̦se̦lu dienu MSil.;

3) übermässig und mit schlimmen Folgen für sich fahren:
velosipedists sabraucies gluži slapjš. puika sabraucies gluži slims Golg.;

4) fahrend zusammenstossen
(intr.): uz upes sabraucās divi laivas Salis;

5) unversehens überfahren werden:
uz ceļa sabraucās jē̦rs.

Avots: ME III, 596, 597

II salinât (li. salinti "iesalu taisīt"), tr., brühend süss machen: maizi, iejavu skābai putrai Stelp. salināta putra Konv. ² 3346, ein Brei aus gebeuteltem Roggenmehl und Wasser, den man vor der endgültigen Zubereitung im heissen Ofen hält, um einen süsslichen Geschmack zu erzielen Neu - Bergfried, Ruhental n. Etn. I, 17. salda man maizīte kâ kaimiņa me̦dutiņš! kaimiņš me̦du tecināja, es maizīti salināju (kaimiņš gāja bišu lauzt, es putriņu salināt) BW. 2956, 1.

Avots: ME II, 672

‡ sasũkâtiês Frauenb., sich eine gewisse Zeit hindurch beklagen: kaimiņš ilgi sasūkājās, kad tam zirgs nuosprāga.

Avots: EH XVI, 452

skum̃dêt Grünh., skumdît, -u, -ĩju, intr., (mit etw.) unzufrieden sein, sich (über etw.) beklagen: skuopais kaimiņš sāk par tuo skumdēt. darba devēji par tuo ... neskumda Vēr. I, 1461. vinš skumd (nav mierā) ar darbu, maksu K. Schubert. viņš pret mani skumd, er ist mir nicht gut, er macht mir Vorwürfe id. Refl. skumdîtiês, betrübt sein: stājies jel skumdīties! U. b. 8, 16.

Avots: ME III, 903

strikalči Gritzgaln, Memelshof, strikaļi, strikāti N. - Rahden, Kurmene, die Zaunspricker: kaimiņš appinis dārzam strikāļu sē̦tu Kurmene. gar strikaļu sē̦tu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 196. Etwa aus stikāļi + mnd. stricket "Stakett"??

Avots: ME IV, 1089, 1090

svê̦puoņa, comm., einer, mit dem es (in materieller Hinsicht) bergab geht, der herunterkommt: kaimiņš ir tāds svē̦puoņa, nav ne maizītes, kuo ēst Druw. n. RKr. XVII, 80. Bērziņuos dzīvuoja par rentnieku tāds svē̦puoņa, ka beidzuot pa˙visam izputēja Druw.

Avots: ME III, 1153

tuõņa Grünh., Hofzumberge, N.Bartau, tuôņa ² Dunika, Rutzau, tuoņa Sessw., comm., = tūļa: kaimiņš liels tuoņa, viņam ne˙kas neve̦das Grünh. tautu meita tuoņājās . . . klētiņā. vai tu tāda tuoņa būsi, kad tu iesi druviņā? BW. 21952.

Avots: ME IV, 286

trol˜lis Dond., ein Korpulenter: kaimiņš ir gan brangs trollis Dond.

Avots: ME IV, 244

uzmèlst, lügend aufbürden, inkriminieren: šādu neatļautu izturešanuos viņa uzmelsa uz Aizdziru kungu Janš. Mežv. ļ. II, 300. Refl. -tiês, Händel suchen Meiran, Saikava: kaimiņš uz mani kâ uzmelsies Saikava. kuo tu tai Jūlei šuovakar tâ uzmelsies? Vēr. II, 33.

Avots: ME IV, 358

uztaurêt,

1): uztaurēju buka ragu BW. 8100, 1. tu uztaurēsi tâ, ka ... Janš. Līgava II, 82;

2): kaimiņš savus slinkus puišus ik rītiņa uztaurēja Tdz. 40833.

Avots: EH II, 736

vējvuots (?), einer, der schnell und geschickt sich newegend arbeitet Druw.: kaimiņš kâ vejvuots šuorīt iet pa tīrumu sē̦dams Druw. n. RKr. XVII, 85.

Avots: ME IV, 554

I vẽriêns C.,

1) ein Stich mit der Nadel mit Durchführen des Fadens
U.; "aužuot dzijas ievēršana ar atspuoli caur pašķiemeli" Ramkau: re̦ti vērieni, undichte Naht U.;

2) - pavediêns, der Faden (so lang, wie man ihn abreisst, um zum Nähen in die Nadel einzufädeln)
Salis: nevar vērienu adatā ievērt Salis. šūt ar garu vērienu, mit einem langen Faden nähen ebenda;

3) ein Hieb, Schlag
W.-Livl. n. U.: viņš pienāca man pa vērienam (in eine solche Stellung, dass ich ihn leicht, bequem schlagen konnte) Jürg., Sessw., Zögenhof;

4) "cik tālu ar sauju aizķer linus" Bers.; = cìrtiêns ² Drosth., Ramkau, Tuckum (mit ẽ ), Sessw.; "platums, cik uz priekšu sienu pļaujuot nuo cirtiena ar izkapti aizņe̦m" (mit è ) Plm.; "katrs izkapts vilciens pļavā, nuo kā sapļaujas cirtiens" A. XI, 170, (mit è ² ) Bers., Erlaa, Golg., Kl., Lubn., Sessw.: kad izkapts ir atkaru, tad tā ņe̦m lielu vērienu, kad uzkumu, tad viņa neņe̦m vēriena Ramkau. tu pļauj lieliem vērieniem Plm. n. RKr. XVII, 86;

5) der Flügelschlag:
pret ziluo templi slaikuos vērienuos tie laižas Zalktis I, 91;

6) pa vērienam,
passend: Juris vienīgais kaimiņš pa vērienam Seibolt. viņš mīļuo... skuķi, taisni tuo, kura pat˙laban pa vērienam;

7) eine Anzahl von 5 Strömlingen:
kālā seši vẽrieni (reņģu) Markgrafen;

8) plašs vēriens (vielleicht dem r. широкiй размах nachgebildet), Breitwürfigkeit, weiter Gesichtskreis:
viņam plašs vēriens. Zu vērt "einfädeln, reihen".

Avots: ME IV, 562

zìmêt (li. žymėti "bezeichnen"), -ẽju,

1) zeichnen, bezeichnen
L., U., kennzeichnen Frauenb. (z. B. ein Zeichen ins Holz einkerben; ein Lamm am Ohr kennzeichnen, um es von den übrigen zu unterscheiden u. dergl.): kungs ar namdari aiziet mežā kuokus zīmēt LP. V, 231. zīmē̦ti vakara brāļi BW. 20317;

2) (eine Zeichnung) zeichnen;

3) abnehmen, urteilen, (nach gewissen Merkmalen) vermuten
U.; deuten;"erkennen": es tâ zīmēju, ich sehe die Sache so an U. mežmalā iet cilvē̦ks; es zīmēju, ka būs kaimiņš, am Waldrande geht ein Mensch, nach gewissen Merkzeichen vermute ich, dass es der Nachbar ist U. zīmējat, bāleliņi, kuŗa brūtes īkstā māsa! BW. 20600, 1 var. (ähnlich: 20647). es skatuos un zīmēju, vai tā sieva būtu mana radeniece, vai ne Frauenb. zīmējiet, sveši ļaudis, kuŗa jums piederēja! Biel. 1380. princis ieraudzīja... meiteni, kuŗu tas zīmēja par savu glābēju JK. V, 1, 68. šuo ē̦ku jau nuo tālenes zīmējām par skuolu Kaudz. lai viņš zīmē (mag er erkennen) LP. VI, 1052;

4) "?": brūtei deva pirmuo glāzi... lai viņu zīmē̦tu (kennzeichnen?)
un apmantuotu BW. III, 1, S. 86. tu gan, ciema brāl, zīmē savu dunci! Alksnis-Zundulis. gan jaunskungs zīmē (gibt Zeichen?), lai klusa Seifert Chrest. II, 76. Reft. -tiês,

1) "?": uz... lūpām zīmējās (war zu sehen?)
sāpīga grumba Vēr. II, 160;

2) = zìmêt 3: zīmējuos tuo Indriķi, kur es biju redzējuse? BW. 20752, 4;

3) sich auf etw. beziehen:
uz kuo tas zīmējas? Kaudz. M. 160. runa īpaši zīmējās uz brūti BW. III, 1, S. 101. - Subst. zìmêšana,

1) das Bezeichnen, Kennzeichnen;

2) das Zeichnen;

3) das Vermuten, Deuten;
zìmẽjums, die Zeichnung: puškuoti ar daiļiem zīmējumiem; zìmê̦tãjs, der Zeichneŗ Zeichenkünstler.

Avots: ME IV, 735

II zlanît, schimpfen Kokn.: tad nu gan kaimiņš zē̦nu zlanīja! Kokn.

Avots: ME IV, 745

žūpât Frauenb., -ãju, žūpēt St., Wessen, = žũpuôt: kaimiņš žūpā jau trešuo dienu.

Avots: ME IV, 836