migu
migu, Interj. [etwa: schliesse dich!]: migu, migu vien [a] actiņa, aizmigs uotra pakaļā! BW. 2070. migu vien, actiņa! LP. VI, 819.
Avots: ME II, 625
Avots: ME II, 625
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'migu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'migu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
migucis
migudzis
migulis
migulis,
2): auch Nötk.; migulīte, snaudulīte mana jauna līgaviņa BW. piel. 2 21974. 2.
Avots: EH I, 812
2): auch Nötk.; migulīte, snaudulīte mana jauna līgaviņa BW. piel. 2 21974. 2.
Avots: EH I, 812
migulis
migulītis
miguļot
miguža
miguža,
1): migužiņa, snaudaliņa mana jauna līgaviņa BW. 21974 var.; ‡
2) etwas Verworrenes, Verwickeltes
PW.: linus, dziju, nuopļautu labību, nekārtīgi kraujuot, var samigāt par migužu; ‡
3) wer verwirrt, verwickelt
PV.
Avots: EH I, 812
1): migužiņa, snaudaliņa mana jauna līgaviņa BW. 21974 var.; ‡
2) etwas Verworrenes, Verwickeltes
PW.: linus, dziju, nuopļautu labību, nekārtīgi kraujuot, var samigāt par migužu; ‡
3) wer verwirrt, verwickelt
PV.
Avots: EH I, 812
miguža
migužāt
miguzis
miguzis: tē̦vs viņam uzbārās sacīdams: nu miguzi, piecelies jel! Pas. XII, 490 (aus N.-Peb.).
Avots: EH I, 812
Avots: EH I, 812
miguzis
šmigu
smigucis
smigucis
I smigucis "?": lai dzeŗ pur[v]a ūdentiņu ar visiem smigučiem (Mükkenlarven, im Wasser lebenden, kleinen Insekten?) BW. 841, 3 var.; eine Art kleiner Fllegen, die in Schwärmen über dem Wasser fliegen Serbigal, Serben.
Avots: ME III, 961
Avots: ME III, 961
smigucis
Šķirkļa skaidrojumā (39)
aizmigt
àizmigt (li. užmìgti),
1) intr., einschlafen:
muļķītis aizmieg kā dieva ausī LP. IV, 99. tie bij cieti aizmiguši Dīc. I, 42. Sprw.: iet kā aizmidzis (od. akls). vai tev acis aizmigušas Ltd. 776, von einem Unaufmerksamen. tas aizmiga uz mūžīgu dusu A. XI, 99; nāves miegā Alm.;
2) trans., zumachen, schliessen:
ve̦lns aizmiga acis LP. (gew. aizmiedza). Refl. -tiês: sulainis tā bijis aizmidzies LP. VI, 328. es svē̦ti aizmigšuos, entschlafen. aizmilze, s. aizmilzums.
Avots: ME I, 40
1) intr., einschlafen:
muļķītis aizmieg kā dieva ausī LP. IV, 99. tie bij cieti aizmiguši Dīc. I, 42. Sprw.: iet kā aizmidzis (od. akls). vai tev acis aizmigušas Ltd. 776, von einem Unaufmerksamen. tas aizmiga uz mūžīgu dusu A. XI, 99; nāves miegā Alm.;
2) trans., zumachen, schliessen:
ve̦lns aizmiga acis LP. (gew. aizmiedza). Refl. -tiês: sulainis tā bijis aizmidzies LP. VI, 328. es svē̦ti aizmigšuos, entschlafen. aizmilze, s. aizmilzums.
Avots: ME I, 40
apakša
apakša (aus apa-tjā > li. apačià), dial. apukša, apuša, apuža, apaška, apuška, Lok. apukšā Endzelin Pr. I, 33, das Untere, der untere Teil: kuo tu ņemsi: virsu, vai apakšu? LP. V, 105, was wirst du nehmen, das Obere oder Untere? bez apakšas kre̦klu šūt BW. 20452, 1. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101, von oben bis unten. kalna apakša apaugusi krūmiem, der Fuss des Berges ist mit Gebüsch bewachsen. bē̦rnu pirtī peŗuot, tam pa kāju apakšām (Fussohlen) vien situši BW., S. 178. Anders kāju apakša in: kaķis dabūjis sievai pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā, der Latze sei es gelungen, zwischen den Beinen des Weibes wieder ins Zimmer zurückzuschlüpfen LP. IV, 88. vakarā, tā ap saules apakšu LP. VI, 1015, abends, so beim Sonnenuntergang; svētīt saules apakšu LP. VII, 646, den Sonnenuntergang feiern; pa gaismas apakšu, vor Morgengrauen Grünh. nuolieciet jel ratiņu pa tuo pašu saules apakšu Dond., zur Zeit der Abenddämmerung. pa saules apakšām bē̦rnam, neļāva aizmigušam gulēt JK. VI, 21. Der Lok. apakšā "unten" als Adv. und nach einem Genit. als postpositive Präposition beliebt, veraltet apakšan: gultas apakšā, unter dem Bette. apakšā palikt, unterliegen, den Kürzeren ziehen, hintangesetzt werden: cik reiz viņi tev paliks apakšā, tik reiz tev pašam labums celsies LP. IV, 108. saimniece sūtījuse savu meitu arī pie akas vērpt, laine paliktu sērdienei apakšā LP. IV, 216. viņš negribēja ar savu biedri strīdēties un labāk palika apakšā A. XIII, 133.
Kļūdu labojums:
BW., S. 178 = BW. I, S. 178.
Avots: ME I, 73
Kļūdu labojums:
BW., S. 178 = BW. I, S. 178.
Avots: ME I, 73
apmiga
apmiga, ein Schläfchen, ein Nachschläfchen: tikusi māte, tikusi meita, negāja pirtī apmigu gulēt BW. 25515, 6 (Var.: atmiegu).
Avots: ME I, 107
Avots: ME I, 107
apmigt
‡ apmigt, einschlafen (von einer ganzen Reihe von Subjekten) Bauske: visi jau apmiguši.
Avots: EH I, 102
Avots: EH I, 102
damigt
ģība
ģība, comm.,
1) [ģĩba C., ostle. džèiba 2 Warkh.], ein schwächlicher Mensch
Ar.;
2) ein Ohnmachtsanfall:
ģībā migu, pirms asiņuoju Poruk V, 50.
Avots: ME I, 700
1) [ģĩba C., ostle. džèiba 2 Warkh.], ein schwächlicher Mensch
Ar.;
2) ein Ohnmachtsanfall:
ģībā migu, pirms asiņuoju Poruk V, 50.
Avots: ME I, 700
iemigt
ìemigt, [ìemigtiês], einschlafen: es vakar ātri iemigu. [viņam bij jābūt nuomuodā, bet viņš iemigās Bauske, N. - Peb.].
Avots: ME II, 45
Avots: ME II, 45
iesmigt
ìesmigt, [- smìegu, - smigu, stechend eindringen]: ja krūtīs brūce de̦g nuo krustenieka šķē̦pa, kas dziļi iesmidzis un palicis iekš vainas MWM. VII, 659. [skabarga iesmiga pirkstā Nigr.]
Avots: ME II, 68
Avots: ME II, 68
izlikt
izlikt [li. išlìkti], tr.,
1) aus -, heraus -, hinauslegen, aussetzen:
māņus, nesļavas Etn. III, 24; bē̦rnu kārtis;
2) aussetzen, von einer Schwelle entfarnen:
tuo parādu dēļ izlika MWM. X, 422. Refl. - tiês,
1) sich verstellen:
citreiz izliecies slima (par slimu V, 349) LP. IV, 50. puisis apgulies, izlikdamies par piemigušu LP. VI, 1, 658. izlicies, it kâ sistu dēli LP. III, 103;
2) scheinen, vorkommen:
juo tāļāk viņš brauc, juo tālāk izliekas Ziemeļmeitas valsts Vēr. I, 1406. [ viņš izliekas kâ pats ķēniņš U., er macht sich wichtig, als wäre er der Körig. ] Subst. izlikšanâs, die Verstellung: īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Pav.
Avots: ME I, 764
1) aus -, heraus -, hinauslegen, aussetzen:
māņus, nesļavas Etn. III, 24; bē̦rnu kārtis;
2) aussetzen, von einer Schwelle entfarnen:
tuo parādu dēļ izlika MWM. X, 422. Refl. - tiês,
1) sich verstellen:
citreiz izliecies slima (par slimu V, 349) LP. IV, 50. puisis apgulies, izlikdamies par piemigušu LP. VI, 1, 658. izlicies, it kâ sistu dēli LP. III, 103;
2) scheinen, vorkommen:
juo tāļāk viņš brauc, juo tālāk izliekas Ziemeļmeitas valsts Vēr. I, 1406. [ viņš izliekas kâ pats ķēniņš U., er macht sich wichtig, als wäre er der Körig. ] Subst. izlikšanâs, die Verstellung: īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Pav.
Avots: ME I, 764
kauls
kaũls (li. káulas, [pl. káulai, apr. caulan "Bein"]),
1) der Knochen:
pie kauliņa garda gaļa, pie meitiņas silta guļa. dievs zin, vai viņas kauliņi arī nebūs sabiruši Kaudz. M. viņš tik vājš kâ kauli un āda. čīkst tev kauli stai- gājuot BW. 878. lai izrājas, par tuo ne kauls lūzīs, ne zuobi izkritīs RSk. II, 132. kauli smagi, kâ sasiti (nach schwerer Arbeit). tad es tavus kaulus samalšu, dann werde ich dir deine Knochen im Liebe entzweischlagen Pump. lāpstas kauls, das Schulterblatt. [galvas kauls U., der Hirnschädel.] maitas kauls, Aasknochen: izkurini man pirit, uz lauka ir maitas kauli; tā laba malka LP. IV, 216. veļa, miruoņu k. LP. VII, 1255; nāves k., Knochenauswuchs, das Überbein Mag. XX, 3, 146: kad bē̦rnam veļa kauls, mazgā ar ziepēm, ar kuŗam' miruonis mazgāts JK. VI, 50; Etn. IV, 22; LP. VII, 1255. ziluoņu kauls, das Elfenbein. kauliņš, das erste Glied des Zeigfingers, früher zur Massbezeichnung benutzt;
2) zur Bezeichnung des Steifen:
sasalt kaulā, steif frieren Grünh. tam jau vilka kauls mugurā od. vē̦de̦rā, sagt man von einem Steifen, der sich bei der Arbeit nicht zu bücken liebt;
3) zur Bezeichnung des Geistlosen:
sirsniņ[a] mana, dvēselīte tautu dē̦la ruociņā; kauli vien vazājas pa bāliņa pagalmiņu BW. 10694;
4) Knochen mit Einschluss der fleischigen Teile, der Gelenke und Glieder, vielfach als Sitz des Lebens, als der Träger der Knochen, die Person:
kaulu sāpes, Gliederschmerzen. atlaist, atstiept, izstaipīt, staipīt kaulus, die Gleder ausstrecken, sich erholen. nu˙pat vēl kâ iesāku kaulus pārlīdzināt, kur tad nu iemigu Aps. kam kauli nuoņe̦mti, tie mazgājas ūdenī, kur iebē̦rtas skudras Etn. II, 149. bet kauli viņai pamira, sie wurde ganz starr Vēr. II, 195. es neduomāju, ka būs ve̦cie kauli vēl kād- reiz jāne̦sā pa pasauli Kaudz. M. sieva sirdīgi meta virsū uz kauliem apģē̦rbu, das Weib zog sich energisch das Kleid an A. XX, 643. kungs iedevis tādu ķēvīti, kas ne kaulus panest, das sich nicht schleppen kann LP. III, 44. sajust dzīvību kauluos Kaudz. M. tāds cīniņš meklē kaulus, solcher Kampf sucht das Mark, erfordert die höchste Anstrengung, ist äusserst anstrengend, schwer LP. IV, 27; so namentlich kuost kaulā od. kauluos, ķerties pie kauliem: tas kuož kauluos, das schmerzt empfindlich, das geht durch Mark und Bein. tas vē̦lāk kuodīs kaulā, das wird sich später empfindlich rächen MWM. X, 920. aukstums ķeŗas pie kauliem. dre̦buļi izgāja man caur visiem kauliem, es schauerte mir durch Mark und Bein. man sirds tīri krīt nuo kauliem ārā, das Herz zerspringt mir vor Reue Wain. [kaulus lauž U., es ist wie ein Brechen in den Gliedern.] visi kauli man sāp, ich habe Schmerzen in allen Gliedern;
5) aus Knochen Verfertigtes:
kauliņus mest, mit Knöcheln spielen, knocheln, Würfel spielen; klavieŗu kauliņi, die Tasten;
6) der Stengel.
tabaka kauli, Tabakstengel; lapu kauliņi, Blattrippen U. niedru kaulu klēti cirta BW. 13611;
7) der Kern im Steinobst
(kauliņu augi Konv. 2 1746);
8) die Schale:
pušu kuodu rieksta kaulu (Var.: čaulu 16555) BW. 16564 (Nitau); gliemes kauliņi, die Muschelschale Ruj. n. U.;
9) kauli, die Kalkfelsen in der Düna
Konv. 2 233; [kauls"klints sēkle" Dahlen; so z. B. uozuola kauls U., Duoles kauls, leišu kauliņš bei Dahlen];
10) bot., raganu kauls, Johanniskraut, Johannisblut (hypericum)
RKr. II, 72; vilka kauls, Blutauge (comarum palustre) Buschh.; kaulu zâle, Mauerpfeffer (sedum acre) RKr. II, 78; auch weisswurzelige Maiblume, Salomonssiegel (convallaria polygonatum) RKr. II, 70. [Zu gr. χαυλός la. caulis od. caulus "Stengel", ir. cuaille "Pfahl", ai. kulyam "Knochen" u. a., s. Walde Wrtb. 2 145, Boisacq Dict. 422 f.]
Avots: ME II, 175, 176
1) der Knochen:
pie kauliņa garda gaļa, pie meitiņas silta guļa. dievs zin, vai viņas kauliņi arī nebūs sabiruši Kaudz. M. viņš tik vājš kâ kauli un āda. čīkst tev kauli stai- gājuot BW. 878. lai izrājas, par tuo ne kauls lūzīs, ne zuobi izkritīs RSk. II, 132. kauli smagi, kâ sasiti (nach schwerer Arbeit). tad es tavus kaulus samalšu, dann werde ich dir deine Knochen im Liebe entzweischlagen Pump. lāpstas kauls, das Schulterblatt. [galvas kauls U., der Hirnschädel.] maitas kauls, Aasknochen: izkurini man pirit, uz lauka ir maitas kauli; tā laba malka LP. IV, 216. veļa, miruoņu k. LP. VII, 1255; nāves k., Knochenauswuchs, das Überbein Mag. XX, 3, 146: kad bē̦rnam veļa kauls, mazgā ar ziepēm, ar kuŗam' miruonis mazgāts JK. VI, 50; Etn. IV, 22; LP. VII, 1255. ziluoņu kauls, das Elfenbein. kauliņš, das erste Glied des Zeigfingers, früher zur Massbezeichnung benutzt;
2) zur Bezeichnung des Steifen:
sasalt kaulā, steif frieren Grünh. tam jau vilka kauls mugurā od. vē̦de̦rā, sagt man von einem Steifen, der sich bei der Arbeit nicht zu bücken liebt;
3) zur Bezeichnung des Geistlosen:
sirsniņ[a] mana, dvēselīte tautu dē̦la ruociņā; kauli vien vazājas pa bāliņa pagalmiņu BW. 10694;
4) Knochen mit Einschluss der fleischigen Teile, der Gelenke und Glieder, vielfach als Sitz des Lebens, als der Träger der Knochen, die Person:
kaulu sāpes, Gliederschmerzen. atlaist, atstiept, izstaipīt, staipīt kaulus, die Gleder ausstrecken, sich erholen. nu˙pat vēl kâ iesāku kaulus pārlīdzināt, kur tad nu iemigu Aps. kam kauli nuoņe̦mti, tie mazgājas ūdenī, kur iebē̦rtas skudras Etn. II, 149. bet kauli viņai pamira, sie wurde ganz starr Vēr. II, 195. es neduomāju, ka būs ve̦cie kauli vēl kād- reiz jāne̦sā pa pasauli Kaudz. M. sieva sirdīgi meta virsū uz kauliem apģē̦rbu, das Weib zog sich energisch das Kleid an A. XX, 643. kungs iedevis tādu ķēvīti, kas ne kaulus panest, das sich nicht schleppen kann LP. III, 44. sajust dzīvību kauluos Kaudz. M. tāds cīniņš meklē kaulus, solcher Kampf sucht das Mark, erfordert die höchste Anstrengung, ist äusserst anstrengend, schwer LP. IV, 27; so namentlich kuost kaulā od. kauluos, ķerties pie kauliem: tas kuož kauluos, das schmerzt empfindlich, das geht durch Mark und Bein. tas vē̦lāk kuodīs kaulā, das wird sich später empfindlich rächen MWM. X, 920. aukstums ķeŗas pie kauliem. dre̦buļi izgāja man caur visiem kauliem, es schauerte mir durch Mark und Bein. man sirds tīri krīt nuo kauliem ārā, das Herz zerspringt mir vor Reue Wain. [kaulus lauž U., es ist wie ein Brechen in den Gliedern.] visi kauli man sāp, ich habe Schmerzen in allen Gliedern;
5) aus Knochen Verfertigtes:
kauliņus mest, mit Knöcheln spielen, knocheln, Würfel spielen; klavieŗu kauliņi, die Tasten;
6) der Stengel.
tabaka kauli, Tabakstengel; lapu kauliņi, Blattrippen U. niedru kaulu klēti cirta BW. 13611;
7) der Kern im Steinobst
(kauliņu augi Konv. 2 1746);
8) die Schale:
pušu kuodu rieksta kaulu (Var.: čaulu 16555) BW. 16564 (Nitau); gliemes kauliņi, die Muschelschale Ruj. n. U.;
9) kauli, die Kalkfelsen in der Düna
Konv. 2 233; [kauls"klints sēkle" Dahlen; so z. B. uozuola kauls U., Duoles kauls, leišu kauliņš bei Dahlen];
10) bot., raganu kauls, Johanniskraut, Johannisblut (hypericum)
RKr. II, 72; vilka kauls, Blutauge (comarum palustre) Buschh.; kaulu zâle, Mauerpfeffer (sedum acre) RKr. II, 78; auch weisswurzelige Maiblume, Salomonssiegel (convallaria polygonatum) RKr. II, 70. [Zu gr. χαυλός la. caulis od. caulus "Stengel", ir. cuaille "Pfahl", ai. kulyam "Knochen" u. a., s. Walde Wrtb. 2 145, Boisacq Dict. 422 f.]
Avots: ME II, 175, 176
ķetna
maigs
maîgs [auch Wohlf., Nerft], Smilt., AP., maĩgs C., [màigs 2 Kl., Kr.],
1) sanft, süss:
audējiņa aizmiguse maigajā miedziņā BW. 27761, 2. [màigs 2 (Lis.) od. maîgs 2 (Bauske, Iwanden, Gr.-Essern) miegs]. gulēt maigi juo maigi LP. III, 45. tur gudrās vecenītes vājnieku uz lāvas maigi pēra BW. I, S. 176; maigs lietus;
2) sanft, lieblich,
[maîgs Arrasch], zart, reizend: bē̦rnu pieradināja pie maigām, daiļam aijāšanas skaņām BW. 1, S. 329. [maîgs 2 bē̦rns Bauske.] mēness kaisa maigus starus SDP. III, 118. bij sapnis svē̦ts un maigs Druva III, 831. lai viņas miesas arvien būtu maigas un svaigas Vēr. II, 1380. nuo maigiem suoļiem liegi uzmuoduos Vēr. I, 1325. Vielleicht (s. Leskien Nom. 188) zu mîêgt, migt; (in diesem Fall wohl ursprünglich (etwa mit der Bed. "überwältigend" ) als Attribut von miegs].
Avots: ME II, 549
1) sanft, süss:
audējiņa aizmiguse maigajā miedziņā BW. 27761, 2. [màigs 2 (Lis.) od. maîgs 2 (Bauske, Iwanden, Gr.-Essern) miegs]. gulēt maigi juo maigi LP. III, 45. tur gudrās vecenītes vājnieku uz lāvas maigi pēra BW. I, S. 176; maigs lietus;
2) sanft, lieblich,
[maîgs Arrasch], zart, reizend: bē̦rnu pieradināja pie maigām, daiļam aijāšanas skaņām BW. 1, S. 329. [maîgs 2 bē̦rns Bauske.] mēness kaisa maigus starus SDP. III, 118. bij sapnis svē̦ts un maigs Druva III, 831. lai viņas miesas arvien būtu maigas un svaigas Vēr. II, 1380. nuo maigiem suoļiem liegi uzmuoduos Vēr. I, 1325. Vielleicht (s. Leskien Nom. 188) zu mîêgt, migt; (in diesem Fall wohl ursprünglich (etwa mit der Bed. "überwältigend" ) als Attribut von miegs].
Avots: ME II, 549
miegs
mìegs [li. miẽgas] der Schlaf: Sprw. miegs nāk, - būs ciemiņ. miegs nabagu manta. nuo miega maizi nece̦p. tas nāk man virsū tīri kâ miegs. miegs nāk, der Schlaf kommt, übermannt einen. šam nenācis ne acu galā miegs LP. VII, 761. muļķītis... kaujas ar miegu (plagt sich mit dem aufkommenden Schlaf) IV, 59. pie miega iet, schlafen sehnen Diez. n. U. miegu vārdzināt Kav., schlaflos daliegen. - pirmais miegs od. me̦dus miegs U., der erste Schlaf; salds miegs süsser, fester Schlaf: salds miedziņš līpina acis LP. IV, 112; ciets, dziļš m., fester, tiefer Schlaf; caurs m., der Halbschlaf, unruhiger Schlaf: tādi sapņi ne˙kad nerādās, ja guļam stiprā, maigā miegā, bet viņi ir druoši liecinieki, ka mums bijis caurs miegs A. XI, 724. jautrs m. BW. 423, 1, leiser Schlaf; ilgs m., langer, fester Schlaf: ilgu miegu nuogulēju, nav darbiņš padarīts BW. 6695. viņam nav jau ne putna miega, er hat nicht einmal den leisen Schlaf eines vogels. nāves miegs Kaudz. M. 210, der Todesschlaf: vai tā mana līgaiņa nāves miegu aizmigusi? BW. 26913. grē̦ku miegs, der Sündenschlaf: sirds bij grē̦ku miegā gulējusi Neik. miegs uzkrīt U., uzbrūk, uziet, der Schlaf überfällt: Ābrāmam uzkrita ciets miegs [bei Glück: krita ciets miegs uz Ābrāmu] I Mos. 15, 12. vidējam dē̦lam arī uzbrūk miegs LP. IV, 59. miegs acis rausta, der Schlaf meldet sich U. - pa miegam, pa miegiem, im Schlaf, schlaftrunken: ķēniņa meita pa miegam jau vienreiz nakuodaļā lūpas LP. IV, 85. pa miegiem dzirdēt Dīcm. pas. v. I, 9. it kâ pa miegiem manīt De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 479. Auch sonst zuweilen der Pl.: miegi nāca jaunajām meitiņām BW. 6766, 6 var. apstāja Pēteri me̦lnie miegi 25098. nuo miegiem pamuodies Rainis Ze̦lta zirgs 8. bē̦rnu, kad viņš uzmuostas, tūliņ neģērbj, lai tam miegi pūznis [auch Glück Spr. Sal. 23, 21], miega pūce U., ein verschlafener Mensch, Schlafmütze. - miega Kažus [Mačus BW. 6766, 1, Mačis 1 var.] mani pre̦c mir kommt der Schlaf Kav. iesim uz miega muižu, (scherzweise) wollen wir schlafen gehen U., [Wolm., Salis]; miega me̦li, Phantasien U.; miega sē̦rga, Schlafsucht; miega zâles,
1) Tausendgüldenkraut
L.; Nachtschatten (solanum nigrum) U.;
2) ein Schlafmittel.
[Nebst apr. meicye "schlafen", acc. s. maiggun "Schlaf", li. maigũnas "Schlafbank" zu migt u. a., s. Būga РФВ. LXXII, Lidén IF. XIX, 334.]
Avots: ME II, 651
1) Tausendgüldenkraut
L.; Nachtschatten (solanum nigrum) U.;
2) ein Schlafmittel.
[Nebst apr. meicye "schlafen", acc. s. maiggun "Schlaf", li. maigũnas "Schlafbank" zu migt u. a., s. Būga РФВ. LXXII, Lidén IF. XIX, 334.]
Avots: ME II, 651
miga
I miga,
1) = midzenis, midzis, Tierlager; Streu: zaķis guļ migā, suns, cūka - midzenī AP. n. U. cisām pielika klāt kādu mazumiņu salmu nuo cūku migas, lai bē̦rns mierīgi guļuot BW. I, S. 181. lāči sev meklēja migas A. v. J. 1897, S. 377. peles migu ietaisīj [u] šas pašā matu galiņā BW. 20236. jūs vēl kūņājaties pa migu Alm. tu tik zini pūt un gulēt un nevari nuo migas izlīst JK. III, 3. salmu miga Kaudz. M. 139;
2) ein schläfriger Mensch, Schlafmütze
Blieden n. Etn. II, 81: viņu dēvēja par "migu" Deglavs MWM. v. J. 1898, S. 960. Zu miegs, migt.
Avots: ME II, 623
1) = midzenis, midzis, Tierlager; Streu: zaķis guļ migā, suns, cūka - midzenī AP. n. U. cisām pielika klāt kādu mazumiņu salmu nuo cūku migas, lai bē̦rns mierīgi guļuot BW. I, S. 181. lāči sev meklēja migas A. v. J. 1897, S. 377. peles migu ietaisīj [u] šas pašā matu galiņā BW. 20236. jūs vēl kūņājaties pa migu Alm. tu tik zini pūt un gulēt un nevari nuo migas izlīst JK. III, 3. salmu miga Kaudz. M. 139;
2) ein schläfriger Mensch, Schlafmütze
Blieden n. Etn. II, 81: viņu dēvēja par "migu" Deglavs MWM. v. J. 1898, S. 960. Zu miegs, migt.
Avots: ME II, 623
miga
II miga in der Verbindung miga migu, Interj.: miga migu (etwa: drücke zu) vien[u] ačiņu, drīz aizmigšu abas acis VL.
Avots: ME II, 623
Avots: ME II, 623
migt
migt [li. mìgti "einschlafen"], m`iegu [für älteres * mìgu = li. mingù], migu od. [trans.] midzu,
1) intr., einschlafen:
putni mieg gurde̦ni miegā Plūd. smagi zem rudeņa bulas viss mieg [schläft? vgl. li. miẽga] Skalbe Āb. 5. tas ilgi nevarēja migt Apsk. v. J. 1903, S. 220. es ceļuos ik rītu nemigusi Asp. Ziedu klēpis 175. viss būs rimis, midzis Rainis;
2) tr., einschläfern:
dziļā miegā midza tuo Zeif. III, 3, 138. mīļi vārdi, tie man[i] midza midzamuo BW. 25072, 1. Refl. migtiês (cieti) LP. III, 93, einschlafen: saule miegā migās Zeif. III, 3, 131. māte... migdamās celti viņam (bērniņam) pārliek savu ruoku pāri JK. VI, 31. [Nebst mìegs (s. dies) zu apr. enmigguns "eingeschlafen", ismigē "entschlief", r. мигáть "blinzeln", мжать "schlummern", askl. помѣжити (óчи) "die Augen schliessen" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 56 f., Trautmann Wrtb. 174, Wood KZ. XLV, 70.]
Avots: ME II, 624, 625
1) intr., einschlafen:
putni mieg gurde̦ni miegā Plūd. smagi zem rudeņa bulas viss mieg [schläft? vgl. li. miẽga] Skalbe Āb. 5. tas ilgi nevarēja migt Apsk. v. J. 1903, S. 220. es ceļuos ik rītu nemigusi Asp. Ziedu klēpis 175. viss būs rimis, midzis Rainis;
2) tr., einschläfern:
dziļā miegā midza tuo Zeif. III, 3, 138. mīļi vārdi, tie man[i] midza midzamuo BW. 25072, 1. Refl. migtiês (cieti) LP. III, 93, einschlafen: saule miegā migās Zeif. III, 3, 131. māte... migdamās celti viņam (bērniņam) pārliek savu ruoku pāri JK. VI, 31. [Nebst mìegs (s. dies) zu apr. enmigguns "eingeschlafen", ismigē "entschlief", r. мигáть "blinzeln", мжать "schlummern", askl. помѣжити (óчи) "die Augen schliessen" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 56 f., Trautmann Wrtb. 174, Wood KZ. XLV, 70.]
Avots: ME II, 624, 625
nakts
nakts, -s (li. naktìs, [apr. acc. s. naktin, aksl. ношть, got. nahts, la. nox, ai. nákti-ḥ]), Demin. naksniņa, naktiņa Sessw. BW. 9501, nakstiņa 2354, naktaliņa BW. 34081, die Nacht: tumša, gaiša, miglaina, gaŗa, īsa nakts. nakts me̦tas, nāk, tuvuojas. viņam uz- bruka oder uznāca nakts. nuolaidās mīlīga, jauka nakts Pav. labu nakti kādam sacīt, duot, gute Nacht sagen, geben. Als adverbiale Zeitbestimmung im Akk. - Instr. zur Bezeichnung der Zeitdauer: kur šuo nakti pārgulēšu? BW. 25110, 3. cauru nakti gudruo LP. IV, 15. viņš strādā nakti un dienu, er arbeitet Tag und Nacht. viņš caurām naktīm daudzās apkārt; im Lok. zur Bezeichnung des Zeitpunktes, zuweilen so auch im Akk.: pagājušā naktī (auch pagājušu nakti) iemiguos tikai pulksten divuos. tur naksniņu naksniņā pele bē̦rnus midzināja BW. 20236, 2. Nach Präp.: neiešu pruojām bez triju nakšu BW. 26258. vazaņķi vazājas pa naktīm apkārt, in der Nacht. par nakti nabaga, par dienu bagāta, währendfd der Nacht (Rätsel). Nacht als Repräsentantin des Schwarzen, Finsteren: viņam mati me̦lni kâ nakts. [Zu air. in-nocht "nac nocte", alb. natε "Nacht", s. J. Schmidt KZ. XXVI, 18 und Walde Wrtb. 2 526.]
Avots: ME II, 690, 691
Avots: ME II, 690, 691
nomigt
nùomigt, intr., fest einschlafen: viņš bija cieti nuomidzis A. XX, 642. visi nuomiguši gluži vai nāves miegā LP. VII, 676. es biju piekusis; drīz nuomigu Mar. n. RKr. XV, 127.
Avots: ME II, 820
Avots: ME II, 820
notrumpēt
‡ II nùotrum̃pêt,
1) = nùotrum̃pât Salis;
2) (beim Kartenspiel mit Hilfe von Trümpfen) gewinnen
Salis, Wessen; Miguļu māte ... ne˙kuo nemācēja pretim teikt - viņa jutās it kâ nuotrumpē̦ta Janš. Dzimtene IV, 318.
Avots: EH II, 102
1) = nùotrum̃pât Salis;
2) (beim Kartenspiel mit Hilfe von Trümpfen) gewinnen
Salis, Wessen; Miguļu māte ... ne˙kuo nemācēja pretim teikt - viņa jutās it kâ nuotrumpē̦ta Janš. Dzimtene IV, 318.
Avots: EH II, 102
paklukstēt
‡ paklukstêt, ein wenig glucken: citu ne˙kuo nedzirdēja kà aizmigušu vistu paklukstešanu Dünsb. Baskājiete 54.
Avots: EH II, 143
Avots: EH II, 143
pamodināt
pārlīdzināt
pãrlĩdzinât,
[1) ausgleichen, glätten:
p. kūtī mē̦slus;
2) p. kaulus, sich rekeln
Lis.]: nu˙pat vēl kâ iesāku kaulus pārlīdzināt; kur tad nu iemigu? Aps.
Avots: ME III, 164
[1) ausgleichen, glätten:
p. kūtī mē̦slus;
2) p. kaulus, sich rekeln
Lis.]: nu˙pat vēl kâ iesāku kaulus pārlīdzināt; kur tad nu iemigu? Aps.
Avots: ME III, 164
pirmmiedzis
pirmmiedzis Warkl., *pirmmiedze, der erste Schlaf: aizmiguši pirmmiedzī Birzgalietis Vēr. 11I, 265. pirmmiedzi nuogulēt Austrums. pirmmiedzē cieti guļuošuo Andreju Veselis Tīr. ļaudis.
Avots: ME III, 226
Avots: ME III, 226
pūlis
I pùlis Wolm., Serbigal, AP., pùlis 2 Kl., Nerft, pûlis 2 Salis, Ruj., Dond., Lautb., Kand., Selg., Dunika, pũlis Tr., Wandsen, Līn., Iw., auch pūle,
1) der Haufe; die Menge:
skudru pūlis, der Ameisenhaufe. lai virtuos man telītes kâ skudrītes pūlītī! BW. 18179, 2. cik skudriņu pūlīte (Var.: pūznītē), tik aitiņu pādītei 1326, 1. kâ skudrīte pūlī vilka visas uogu mē̦tariņas 27105. kas skudrei pūli vilka, kad tā pate nesavilka? 7671. kâ skudrītes siliņā lielu pūli (Var.: pūzni) savilkušas 34218. nākat, kūmiņas, pūlītēs! 1485. mana dziesmu vācelīte sīkā nātru pūlītē 206, 9. tie nu stipri uzliesmuoja, . . . dzirksteļu pūļus . . . raidīdami augšup J. R. IV, 154. - pūļiem (pūlēm) od. pūļu pūļiem, in grossen Haufen, Mengen: pūļiem (Var.: pūlēm 14246,
7) auga baltas ruozes BW. 6469, 1. ļaudis aiz ziņkārības devās pūļiem līdz De̦glavs Ve̦cais pilskungs 68. bites sanāk pūļu pūļiem LP. IV, 78;
2) die Herde; die Kette (von Jungwild)
U.: pirtnieks turējis sev krietnu pūlīti aitu Etn. II, 86;
3) das Nest:
peles pūli (Var.: migu) pataisīj[u]šas pašā matu galiņā BW. 20236 var.;
4) der Strichregen
U.: viens pūlis lietus nuonācis, es hat einen Strich abgeregnet U.; Plur. pūļi, Regenwolken U.: pūļi tuop dzīti, kleine Regenwolken werden getrieben U.; auch im Sing.: me̦lns pùlis 2 nāk Golg., Warkl. - pùļa C. od. pūļu vējš, Regenwind: tupeņi jāstāda pūļa vējam pūšuot Etn. 11, 74. īsti vakarziemeļu pūļu vēji lieli jumtu puostītāji Vīt. 2. Wohl zu pauna (s. dies) und (nach Petersson KZ. XLVII, 276) arm. hoylḱ "assembly, troop, company" und r. пуля " Kugel ".
Avots: ME III, 446, 447
1) der Haufe; die Menge:
skudru pūlis, der Ameisenhaufe. lai virtuos man telītes kâ skudrītes pūlītī! BW. 18179, 2. cik skudriņu pūlīte (Var.: pūznītē), tik aitiņu pādītei 1326, 1. kâ skudrīte pūlī vilka visas uogu mē̦tariņas 27105. kas skudrei pūli vilka, kad tā pate nesavilka? 7671. kâ skudrītes siliņā lielu pūli (Var.: pūzni) savilkušas 34218. nākat, kūmiņas, pūlītēs! 1485. mana dziesmu vācelīte sīkā nātru pūlītē 206, 9. tie nu stipri uzliesmuoja, . . . dzirksteļu pūļus . . . raidīdami augšup J. R. IV, 154. - pūļiem (pūlēm) od. pūļu pūļiem, in grossen Haufen, Mengen: pūļiem (Var.: pūlēm 14246,
7) auga baltas ruozes BW. 6469, 1. ļaudis aiz ziņkārības devās pūļiem līdz De̦glavs Ve̦cais pilskungs 68. bites sanāk pūļu pūļiem LP. IV, 78;
2) die Herde; die Kette (von Jungwild)
U.: pirtnieks turējis sev krietnu pūlīti aitu Etn. II, 86;
3) das Nest:
peles pūli (Var.: migu) pataisīj[u]šas pašā matu galiņā BW. 20236 var.;
4) der Strichregen
U.: viens pūlis lietus nuonācis, es hat einen Strich abgeregnet U.; Plur. pūļi, Regenwolken U.: pūļi tuop dzīti, kleine Regenwolken werden getrieben U.; auch im Sing.: me̦lns pùlis 2 nāk Golg., Warkl. - pùļa C. od. pūļu vējš, Regenwind: tupeņi jāstāda pūļa vējam pūšuot Etn. 11, 74. īsti vakarziemeļu pūļu vēji lieli jumtu puostītāji Vīt. 2. Wohl zu pauna (s. dies) und (nach Petersson KZ. XLVII, 276) arm. hoylḱ "assembly, troop, company" und r. пуля " Kugel ".
Avots: ME III, 446, 447
pusaizmidzis
pusàizmidzis, halb eingeschlafen: pusaizmigušas neziņas grausti Ezeriņš Leijerkaste II, 183.
Avots: ME III, 422
Avots: ME III, 422
pusiemidzis
pusìemidzis, halb eingeschlummert: Māliņa sapņuoja pus˙nuomuodā, pus. iemiguse nuo sava Valtiņa Lautb. Luomi 6.
Avots: ME III, 428
Avots: ME III, 428
pusnomodā
pus˙nuõmuôdā, pusnuõmuôdā Wolmarshof, loc. s., adverbial gebr., halb wachend: Māliņa sapņuoja pus˙nuomuodā, pus˙iemiguse nuo sava Valtiņa Lautb. Luomi 6. pus˙nuomuodā, pus˙sapņuos šūpuodamās Akurater.
Avots: ME III, 431
Avots: ME III, 431
samigāt
‡ samigât PV. "sajaukt, sataisīt (kâ migu)": strādnieki nav kārtīgi sakrāvuši vasarāju gubiņās, bet samigājuši kâ migu.
Avots: EH XVI, 431
Avots: EH XVI, 431
samigt
samigt, intr.,
1) einschlafen:
pagāja..: laiks, kamē̦r visus bē̦rnus, kuri nupat bij samiguši, varēja dabūt pie atmaņas Kaudz. M. 107. ... pār samigušuo ābulu lauku, pār rudzu druvu, kura klusi snauž Baltpurviņš;
2) hineinsinken:
kājas samidza dūņās Ruhental.
Avots: ME II, 685
1) einschlafen:
pagāja..: laiks, kamē̦r visus bē̦rnus, kuri nupat bij samiguši, varēja dabūt pie atmaņas Kaudz. M. 107. ... pār samigušuo ābulu lauku, pār rudzu druvu, kura klusi snauž Baltpurviņš;
2) hineinsinken:
kājas samidza dūņās Ruhental.
Avots: ME II, 685
šmagu
smidzis
smidzis, eine Milbe Lems. n. U.; der Wasserfloh (pulex aquaticus) Wid.; smidži, Staubfliegen U., Erlaa. Nebst smigucis I wohl zu poln. śmigły "schlank, schmächtig", śmiga "dünne Rute", norw. smikr "feines Schnitzwerk" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 686).;
Avots: ME III, 961
Avots: ME III, 961
šmiga
šmiga,
1) ein junges, schlankes Bäumchen
Gulben; "kuoks, nuo kā taisa makšķeres kātu" Saikava; eine Rute zum Schlagen Kokn. n. U.: liepiņas saaugušas kâ šmigas Gulben. šmigu mežs Saikava;
2) ein Winkelmass
(womit die Radspeichen gemessen werden Naud.) N.-Peb. n. Latv, Saule 1927, S. 618, Bers., Wandsen. Zur Bed. 2 vgl. šmīga I; in der Bed. 1 nach Loewenthal Indg. Jahrb. V, 192 zu li. smaĩgas "Stock, Stange".
Avots: ME IV, 84
1) ein junges, schlankes Bäumchen
Gulben; "kuoks, nuo kā taisa makšķeres kātu" Saikava; eine Rute zum Schlagen Kokn. n. U.: liepiņas saaugušas kâ šmigas Gulben. šmigu mežs Saikava;
2) ein Winkelmass
(womit die Radspeichen gemessen werden Naud.) N.-Peb. n. Latv, Saule 1927, S. 618, Bers., Wandsen. Zur Bed. 2 vgl. šmīga I; in der Bed. 1 nach Loewenthal Indg. Jahrb. V, 192 zu li. smaĩgas "Stock, Stange".
Avots: ME IV, 84
smigt
‡ smigt, smiêgu 2 od. smîgu 2 , smigu Dunika, langsam sinken, einschiessen (in eine dicke od. ziemhch harte Masse): kaķes nagi smīg ādai cauri. Zu li. smeĩgti, (etwas Spitzes) hineinstechen.
Avots: EH II, 537
Avots: EH II, 537
šņākāt
šņãkât,
1): dzirdēt, kâ šņākā aizmigušais grāfs A. Erss Muižnieki 93. (viļņi) šņākā (zischen, brausen)
un putuo Fr. Adamovičs Rudens ziedi 232. ēdiet, bē̦rni, šņākājat! Tdz. 37546.
Avots: EH II, 652
1): dzirdēt, kâ šņākā aizmigušais grāfs A. Erss Muižnieki 93. (viļņi) šņākā (zischen, brausen)
un putuo Fr. Adamovičs Rudens ziedi 232. ēdiet, bē̦rni, šņākājat! Tdz. 37546.
Avots: EH II, 652
tušņāt
tušņât, -ãju, s. tusnât 1. Refl. -tiês, schwer atmend arbeiten Mar., Nötk.; lässig arbeiten Aahof, AP., Bē̦rzmuiža, Fehgen, Geistershof, Mitau, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., Stom., Welonen; sich langsam bewegen N.-Peb.; trödeln Bornsmünde, Gr.-Sessau, Meiran, Sessw., Vīt.: labi nuobaruota cūka tušņājas pa migu N.-Peb. kuo tur tik ilgi tušņājies? Vīt.
Avots: ME IV, 274
Avots: ME IV, 274
tvincināt
tvincinât,
1) = tvīcinât (mit in̂ 2 ) Stenden: saule tvincina;
2) freqn. zu tvinkt, (stark brennend, drückend) schmerzen
(mit in̂ 2 ) Dond., Sassm., Stenden, Upesgrīva, Wandsen: galva, auguonis, sasista vieta tvincina Upesgrīva. auguonis tik stipri tvincina, ka visu nakti ne acu neaizmigu Dond. und Sassm. n. RKr. XVII, 60. zuobi sāp tâ, ka pa˙visam tvincina Stenden. Wohl ein Kuronismus.
Avots: ME IV, 291
1) = tvīcinât (mit in̂ 2 ) Stenden: saule tvincina;
2) freqn. zu tvinkt, (stark brennend, drückend) schmerzen
(mit in̂ 2 ) Dond., Sassm., Stenden, Upesgrīva, Wandsen: galva, auguonis, sasista vieta tvincina Upesgrīva. auguonis tik stipri tvincina, ka visu nakti ne acu neaizmigu Dond. und Sassm. n. RKr. XVII, 60. zuobi sāp tâ, ka pa˙visam tvincina Stenden. Wohl ein Kuronismus.
Avots: ME IV, 291
vantināt
van̂tinât 2,
1) in den Händen hin und her bewegen
Nigr.; "kādu priekšme̦tu ruokās muļinuot padarīt tuo netīru" Ahswikken: bē̦rns maizi pa ruokām vien vantina Nigr.;
2) "?": ja guovis gana uz plikas papuves, kur viņām nav kuo ēst, tad saka, ka guovis van̂tina 2 N.-Bartau. Refl.-tiês, ohne Arbeit die Zeit verbringen, schiendern
Nigr.: jūs tanīs mājās vantināsities Janš. 18. abas . . . ilgi vantinuoties pa pavardu un ugunskuldu Janš. Čāp. 5. luopužas vantinās pa migu Dzimtene 2 III, 378. vaļinieku palaidņi, kas bez darba vantinās apkārt Bandavā II, 93.
Avots: ME IV, 473
1) in den Händen hin und her bewegen
Nigr.; "kādu priekšme̦tu ruokās muļinuot padarīt tuo netīru" Ahswikken: bē̦rns maizi pa ruokām vien vantina Nigr.;
2) "?": ja guovis gana uz plikas papuves, kur viņām nav kuo ēst, tad saka, ka guovis van̂tina 2 N.-Bartau. Refl.-tiês, ohne Arbeit die Zeit verbringen, schiendern
Nigr.: jūs tanīs mājās vantināsities Janš. 18. abas . . . ilgi vantinuoties pa pavardu un ugunskuldu Janš. Čāp. 5. luopužas vantinās pa migu Dzimtene 2 III, 378. vaļinieku palaidņi, kas bez darba vantinās apkārt Bandavā II, 93.
Avots: ME IV, 473
viducis
viducis,
3): tuo viduci, kur cūka guļ, sauc migu Seyershof; ‡
5) ein Fleischstück aus den Seiten od. aus dem Rücken eines Tieres
Kaltenbr.; ‡
6) ratiņa v. AP., = ratiņa beņķis.
Avots: EH II, 781
3): tuo viduci, kur cūka guļ, sauc migu Seyershof; ‡
5) ein Fleischstück aus den Seiten od. aus dem Rücken eines Tieres
Kaltenbr.; ‡
6) ratiņa v. AP., = ratiņa beņķis.
Avots: EH II, 781
vienactiņa
viênactiņa
1) das eine Auge:
vienactiņa, uotractiņa Pas. VI, 156. migu, migu. vienactiņa, lai tā uotra lūkuojas Janš. Līgava I, 498;
2) die Einäugige:
dē̦lu māte vienactiņa (Var.: vienacīte ) BW. 23229, 3.
Avots: ME IV, 656
1) das eine Auge:
vienactiņa, uotractiņa Pas. VI, 156. migu, migu. vienactiņa, lai tā uotra lūkuojas Janš. Līgava I, 498;
2) die Einäugige:
dē̦lu māte vienactiņa (Var.: vienacīte ) BW. 23229, 3.
Avots: ME IV, 656