Paplašinātā meklēšana

‡ atnuost, Adv., abseits Memelshof: tikai dažas pēdas a. Veselis Netic. Toma mīlest. 85. Dazu ein Komparativ atnuostāk, etwas weiter weg Bērzgale, Memelshof.

Avots: EH I, 157

knuost, ‡

3) "nach Leibeskraften arbeiten"
(??) Laidsen. ‡ Refl. -tiês,

1) "sich maustern"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; suņi knuošas Kr. Modohn;

2) "puosties, ceļā taisīties" (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 635

knuost,

1) = knuosīt U.;

2) knuost pie dzīvas nabadzības, jem. zum Krüppel schlagen
Mag. XIII, 3, 70.

Avots: ME II, 252

nuôst: mit uô ² Lieven-Bersen, Selg., Stenden, Wandsen, mit uõ - auch Schrunden n. FBR. XIII, 100, Suhrs n. FBR. VII, 39, Behnen, Dunika, Hasenp., Mesoten, Schnehpeln, Schwitten,

3): viņa liekas un guļ n. Pas. XII, 495.

Avots: EH II, 90

nuôst [auch Kl., Serbigal, AP., Wolm., nuõst Tr., Iw., Līn.], nuosta BW. 29586, [nuôsta ² Salis], nuôstan [Ledmannshof], nuôstem, nuosten [BW. 4804, 1, 6, nuôstin Preili, Nerft], nuôsti [BW. 4804 var.], nuôstu Schwanb., [Grundsahl, Aahof],

1) weg, hinweg, fort:
nuost ņuo kājām! atstāj nuost! nuost ar šuo varmāku! ej nuostan, ciema puisi! BW. 12698. nuostu (Var.: nuostan) manus svārkus gruda BW. 25000, 4;

2) tot:
nuost kâ muša! saimniece bij uz reizi nuost Etn. I, 108;

3) nuost entspricht dem Präfix

nùo- bei zusammengesetzten Verben und bezeichnet die Handlung als unvollendet, während das Präfix

nùo- zur Bezeichnung der vollendeten Handlung dient: ir tā mani nuostu (Var. nuosti, nuosten) dzina, auch sie jagte mich fort, war mit dem Fortjagen beschäftigt; während mit
ir tā mani nuodzina die Vollendung der Aktion bezeichnet ist. brūte lūdz, lai cē̦rtuot ze̦lta kuoku nuost LP. IV, 70. tas muocuot tuos pa˙visam nuost Etn. II, 40. ve̦d uz e̦ze̦ru un slīcina nuost Etn. IV, 126. tad sirgsti un nīksti nuost! Vēr. I, 900. rītu saimnieks suola mani šaut nuost LP. IV, 163. viņš nestāsta, siti viņu nuost! I, 129. zirgi grima pa˙visam nuost Kaudz. mirsti nuost! Kaudz. gulsties nuost un miedz cieti! Balss. ēd vien nuost! MWM. VIII, 16. kad cik necik patīk, preci nuost! A. XI, 477. Komparativ nuôstâk, nuôstâki, weiter fort; nuôstiņâk, etwas weiter fort: atstūmās nuo galda nuostāk A. XII, 333. [Zum -stu vgl. li. atstùs "abgelegen" u. a. bei Bezzenberger Lit. Mitt. I, 40 und BB. XXV1I, 1571.I

Avots: ME II, 857, 858

nuosta (unter nuôst): "[nuôsta ² Salis]," ME. II, 857 zu streichen.

Avots: EH II, 90

‡ nuôstā ² Sala n. FBR. XV, 60, = nuôst: viņš ir n., er ist tot Salis.

Avots: EH II, 90

nùostabulêt, tr., auf der Pfeife ein Stück abblasen: vilki nuostabulējuši savu gaudu dziesmu LP. VI, 294.

Avots: ME II, 858

nùostādinât,

1): nuostādini dzirnaviņas! Tdz. 44735.

Avots: EH II, 90

nùostādinât, tr.,

1) zum Stehen bringen, aufhören machen:
klukučus varuot nuostādināt, kad nuo stuopa dzeruot ūdeni Ein. I, 113;

2) (mit â C., Arrasch] abstehen lassen:
senāk piena traukuos nuostādināja pienu, lai varē̦tu nuo virsus nuosmalstīt krējumu Konv. ² 3117. nuostâdināt - ļaut krējumam atdalīties un nuostāties piena virsū Mar. n. RKr. XV, 128; [3 (mit ã) hinstellen, stehen lassen: n. visus pie sienas C. gans nuostãdināja (liess stehen) luopus Arrasch.]

Avots: ME II, 858

nùostãdît, tr., aufstellen: vairāk vietās bij nuostādīti ūdens trauki Dok. A.

Avots: ME II, 858

nùostaĩgât,

1): par dienu dē̦ls ar suni nuostaigā pa mežu Pas. VIII, 331; ‡

4) fortgehen
(?): mākuļi nuostaigā Oknist n. FBR. XV, 184. ‡ Subst. nùostaĩgâšana, lange dauerndes Gehen: man stipri iet miegs nuo ... lielās nuostaigāšanas Pas. VII, 400.

Avots: EH II, 90

nùostaĩgât, tr., intr.,

1) abwandern, abschreiten (eine längere Strecke, längere Zeit):
visu dienu nuostaigājis LP. VI, 881. dzieduot mūžu nuostaigāju BW. 3. atskatīsimies atpakaļ uz nuostaigātuo ceļu! Watson;

2) hinzugehen pflegen:
viss bars nuostaigājis uz upi BW. III, 1, 101;

3) abtreten:
pļavu. Refl. -tiês, sich müde gehen: visu dienu e̦sam nuostaigājušies.

Avots: ME II, 858

‡ nuostaĩpaļât Dunika, = nùostàipît 2: visa grīda nuostaipaļāta ar dzivēm.

Avots: EH II, 90

nùostàipît, tr., freqn.,

1) wiederholt hinstrecken, ausstrecken, hinziehen:
luocekļus;

2) streckend überziehen:
ar vīnstīgājiem nuostaipīta veranda Duomas II, 1253. Refl. -tiês, sich recken, sich hinstrecken: viņš nuostaipījās vien.

Avots: ME II, 858

‡ nuostāja, die Stellungnahme, Position, die Einstellung: Francijas un Anglijas n. Jaun. Ziņas 1938, № 159. Annas n. pret pasauli, pret saimi Jauns. Augšz. 207.

Avots: EH II, 90

nùostâjumi, der Bodensatz: labs alus, vīns, ūdens ir bez nuostājumiem Sassm. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 858

nuôstâk, nuôstâki, s. nuôst.

Avots: ME II, 858

nùostakât,

1) "langsam und mit Mühe hingehen"
Warkl.;

2) knetend od. tretend fest werden machen:
nuostakāta maize Prl. nuostakāti māli Lubn., Sessw.

Avots: EH II, 90

‡ nuostakrît Frauenb., = nùostãdît: jaunu teļu vajaga n. uz kājām.

Avots: EH II, 90

‡ nuostāks, weiter entfernt; Plur. nuostaki, entferntere Verwandte Essern n. BielU.

Avots: EH II, 90

‡ nuostāku, = nuôstâk: pameklē tur n˙! Frauenb.

Avots: EH II, 90

‡ nuôstam ² Erkull u. Kürbis n. FBR. XIV, 66 f., Adv., = nuôst.

Avots: EH II, 90

nùostam̃pât, nuostam̃pêt. auch nùostumpêt. tr., abstampfen: iesim stumpi sameklēt. nuostumpēsim dube̦nā BW. 19243, 6.

Avots: ME II, 858

nuostan (unter nuôst): auch Schönberg n. FBR. XVIII, 14, (mit uõ) Rojen n. FBR. XIII, 80, Adv., = nuôst.

Avots: EH II, 90

[nùostapt, treffen, auffinden: pagāna nevar nuostapt Jaunie mērn. laiki II, 47; vgl. sastapt.]

Avots: ME II, 858

nùostarâtiês U., = nùoskarâtiês.

Avots: ME II, 858

‡ nùostâški ² Pilda n. FBR. XIII, 58 "Stāsti".

Avots: EH II, 90

nùostâstît: nenuostāstījis deķam, kur jāiet Pas. VIII, 150. mācītājam sīki nuostāsti visu, cik es iedevu! Vanagu ligzda 139.

Avots: EH II, 90

nùostâstît, tr., erzählen, berichten, überliefern: nuostāsta par vīriem, kas... LP. VII, 690. [mans tē̦vs nuostāstīja, kâ... nācis nuo kruogus FBR. IV, 52.]

Avots: ME II, 858

nuõstâsts, die Erzählung, Überlieferung: se̦kuošu nuostāstu stāstīja ve̦cs zaldāts LP. VII, 33. teiksmaiņi nuostāsti, sagenhafte Überlieferungen Vēr. II, 240.

Avots: ME II, 858

nùostât,

1): pats nuostāja par gabalu malā Pas. XII, 193 (aus Atašiene). n. uolnīcā un ilgi apduomāties vairs nevarēja Jauns. Raksti III, 128;

2): nuostāja braucis BielU. (asentiņš) nuostās, netecēs Tdz. 55344; ‡

6) = nùostãvêt 1: nevarējis istabā n. Pas. XV, 167; ‡

7) sich irgendwo hinstellend (einen Platz) besetzen (einnehmen):
valnis bij nuo vietas nuosē̦sts un nuostāts gan vīriešiem, gan sievietēm Jauns. Raksti VI, 121. Refl. -tiês, ‡

5) Quartier nehmen, absteigen:
pie kundzes, kuŗa bija nuostājusies pie pazīstamiem Janš. Dzimtene IV, 114.

Avots: EH II, 90

nùostât [li. nustóti] Spr., intr.,

1) stehen bleiben:
zirgi nuostāj Lig. lai kumeļi nenuostāja, smilšu kalnu te̦cē̦dami BW. 27458, 3. [vilks... ilgi nevar nuostāt - sāks kupluo asti mē̦tāt Pas. I, 211]. lielmāte nevar nuostāt ne te, ne tur LP. V, 316. lai nu iet pasaulē, kad nevaruot nuostāt mājā VI, 555;

2) aufhören:
jau nuostāj meža šalka R. Sk. II, 23. (asinis uz reiz nuostātu tecēt De̦glavs Riga II, 1, 245.] meitene nuostāja raudāt MWM. X, 288. nuostāja braucis Subbat n. BD. 22; (3) tr., stillen (?) Manz. Lettus: asinis nuostāt;

4) sich hinstellen:
upes racēji bija nuostājuši rindā Pas. I, 400 (Infl.). jis nuostāja pret raganu un druoši teica Pas. II, 142];

5) müde werden
[?] Spr. Refl. -tiês,

1) sich hinstellen:
kam, sunīti, sīvi rēji pie vārtiem nuostājies? BW. 14409. tiesas vīrs nuostājās rindā Kaudz.;

2) ablassen, aufhören:
putenis, pē̦rkuons, vējš, lietus, sāpes nuostājas. kastruolis lē̦nām nuostājas vārīties Duomas III, 2;

3) abstehen, [sich abliegen, ablagern
U.]: piens, alus nuostajas. piena traukus vajaguot taisīt nuo mātītēm, tad nuostājuoties vairāk krējuma Etn. I, 109;

[4) verrauchen (wie Spiritus)
U.].

Avots: ME II, 858, 859

nùostatît: nuostata viņu pie sienas Pas. XII, 21. n. lielgabalus VII, 171. kazu nuostata (= nuovietuo) stadulā VIII, 300.

Avots: EH II, 90

nùostatît [li. nustatýti], tr., hinstellen: vienu struopu nuostatīja sava lauka malā LP. V, 163.

Avots: ME II, 858

nùostãvêt,

3): mēs drīz savus darbus nuostāvam; darbus nuostāvējuši, mēs drīz nuo zemes šķiŗamies Bergm. Saņem. spred. māc. 1795, S. 3; ‡

4) lange od. wiederholt stehend (einen Platz) einnehmen:
teātŗu un ōperas galerijas viņa bija nuostāvējusi nuo vienas vietas Daugava 1928, S. 546.

Avots: EH II, 90

nùostãvêt,

1) intr., auf der Stelle stehen, aushalten:
cīrulītis nevarēja vairs kājās (gew. uz kājām) nuostāvēt RKr. XVI, 238. ja tu vari trīs dienas un naktis bez gulēšanas nuostāvēt, tad suni dabūsi LP. IV, 18;

2) tr., nuostāvēt kājas, sich müde stehen:
es tīri kājas nuostāvējis Lautb.;

[3) nuostāvēt darbu, n. dienas U., eine Arbeit, eine Gehorchszeit vollenden].
Refl. -tiês,

1) abstehen: nuostāvējies alus, gaiss Vēr. II, 135;

2) sich müde stehen:
viņš bij visu dienu nuostāvējies Brig.

Avots: ME II, 859

‡ nuostebêtiês "par kādu lietu, darbu izpukuoties, vārdiem žē̦luoties" Frauenb.

Avots: EH II, 91

‡ nuoste̦bulêt Dunika, = nùostabulêt.

Avots: EH II, 91

[nùoste̦guôt Lubn., = nùosviķuôt: n. naudu.]

Avots: ME II, 859

nùostèigt, tr., schnell beendigen Spr.: es nuosteidzu savu maizes gabalu A. XII, 3. Refl. -tiês, sich eilig wohin begeben, hineilen: viņš turp pirmais nuosteidzās.

Avots: ME II, 859

nùostreĩjât, tr., bestreuen: kūts grīdu ar salmiem; [in Salis nur: mit Salz bestreuen, besalzen, z. B. von Fleisch od. Fischen.]

Avots: ME II, 860

nuostē̦kât,

1): abbauen
Lng. (unter ē̦ka).

Avots: EH II, 91

[nuostē̦kāt,

1) abbrechen
(?) Für. I, unter ē̦ka;

2) ("mit ê̦ ² ") "durchprügetn":
n. bē̦rnu par nedarbiem Gr.-Essern, Kursiten, (mit ẽ̦) Pampeln, Nigr.)

Avots: ME II, 859

nùostēķêt, ‡

2) = nùostērķêt Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Zimmer-").

Avots: EH II, 91

nùostēķêt, tr., abprügeln: labi šuo ņēmis, nuostēķējis LP. VI, 910.

Avots: ME II, 859

‡ nùostellêt, abschicken U. (unter stellêt).

Avots: EH II, 91

‡ nuôstēm ² Orellen, = nuôst: tas ir n., zemē.

Avots: EH II, 91

‡ nùostemelêt, besudeln Nerft.

Avots: EH II, 91

nùostemêt, ‡

2) tr., besudeln
Lubn.: bē̦rns nuostemē priekšautiņu.

Avots: EH II, 91

nùostemêt, sich besudeln, beschmutzen Spr., [Kokn.]: pats dzīvuo pa māju nuostemējis Balss.

Avots: ME II, 859

nuosten (unter nuôst): auch (mit -en) Sonnaxt, (mit -e̦n) Rothof n. FBR. VIII, 129.

Avots: EH II, 91

nuosten, s. nuôst.

Avots: ME II, 859

nùostenêt: tautu dē̦ls nuostenēja, manu pūru paceļuot Tdz. 44337.

Avots: EH II, 91

nùostenêt(iês), intr., Seufzer ausstossen Spr.: tad kâ trakās sāpēs nuoste̦n mežs A. XX, 953. [(bē̦rns) nuoste̦nas vien un ne vārda vairāk De̦glavs Rīga II, 2, 942.]

Avots: ME II, 859

nùostenêt(iês), intr., Seufzer ausstossen Spr.: tad kâ trakās sāpēs nuoste̦n mežs A. XX, 953. [(bē̦rns) nuoste̦nas vien un ne vārda vairāk De̦glavs Rīga II, 2, 942.]

Avots: ME II, 859

‡ nùostēnît, abprügeln ("ar vē̦zu") Gr.-Jungfernhof.

Avots: EH II, 91

‡ nùoste̦nnâtiês, sich mit (zähem) Speichel besudeln: vērsis nuoste̦nnājies (wo?).

Avots: EH II, 91

‡ nùostērbelêt "nuoplēst drēbes līdz stērbelēm" Ar. Refl. -tiês, abgetragen, zerfetzt werden (von Kleidern): viņš staigā tīri nuostērbelējies Ar.

Avots: EH II, 91

nùostērķêt, = nùotēst (besonders beim Schiffsbau) Apšciems; behauen LKVv.

Avots: ME II, 859

[nuôstêrstêt ² Salis, verprügeln, durchprügeln: jāiet mājās sievas valdīt. savu tad arī nuostērstēju... Janš. Dzimtene ² III, 188].

Avots: ME II, 859

‡ nuôstī ² Seyershof, = nuôst: viņam tiek liegts n. precēties.

Avots: EH II, 91

nùostibât, tr., abprügeln: es viņu krietni nuostibāju Lin.

Avots: ME II, 859

‡ nuostibet Stenden, = nùostibât.

Avots: EH II, 91

‡ nùostibît, wegstibitzen Ermes: nuostibīja kaimiņam zirgu.

Avots: EH II, 91

‡ nùostibuôt Gr.-Jungfernhof, = nùostibât.

Avots: EH II, 91

‡ nùostìebruôt "ar stiebriem pienest": visa laukmale nuostiebruota Baldohn.

Avots: EH II, 91

‡ nuostiedzinât Segew., beranken; überwuchern.

Avots: EH II, 91

‡ nuôstiene Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, die Entfernung, das Entferntsein.

Avots: EH II, 91

nùostiẽnêt, mit eisernen Stangen versperren, befestigen: dē̦ls uzgājis citas durvis, vēl vairāk nuostienē̦tas LP. III, 488.

Avots: ME II, 860

nùostìept, Refl. -tiês: pajāja gaŗam, kai guns vien nuostiepēs Pas. VII, 95.

Avots: EH II, 91

nùostìept, tr.,

1) hinstrecken, niederstrecken:
biju reiz nuostiepis briedi gar zemi Purap. [vilks ir beigts. es viņu nuostiepu Janš. Dzimtene ² II, 94;]

2) mit Mühe etw. hin-, herabschleppen:
viņš nuostiepa mucu uz upi;

[3) wegnehmen, wegstibitzen
Wid., Dond.];

4) langziehen, dehnen:
"pagastskuolä, Jānis nuostiepa MWM. X, 434;

[5) "gerade und schnell herunterlaufen":
zaķis nuostiepa vien nuo kalna Vank.] Refl. -tiês, sich hinziehen, sich hinstrecken: nuo debesīm krita zvaigzne gari nuostiepdamās A. XX, 121. šī ruobeža lai nuostiepjas I V Mos. 34, 11. balts un zils abiem nuostiepās gar acīm Blaum. nuostiepies, krepiert PS.

Avots: ME II, 860

nùostigât,

1): auch Erlaa, Lasd., Laud., Mar.; ‡

2) Perfektivum zu stigât 2: izcirst kuokus un krūmus, lai taisni var n. Nötk.

Avots: EH II, 91

[nùostigât, = izbradât: n. pļavu Domopol, Warkl., N.-Peb., C.]

Avots: ME II, 859

nùostîgât (unter nùostîguôt), ‡

3) sich (bei der Begattung) mit Schleim beziehen:
ja guovs pēc aplaišanas nuostīgā, tad pieņē̦muse N.-Peb.

Avots: EH II, 91

[nùostiguôt,

1) = nùostigât Kl.;

2) = nùospraudît: ceļu, ruobežu.]

Avots: ME II, 859

nùostîguôt, nùostîgât, tr.,

1) mit Saiten beziehen,
besaiten: gara spē̦ki ļuoti smalki nuostīguoti Klaust.;

[2) (Felder) mit Spinneweben überziehen
U.]

Avots: ME II, 860

nùostigt, intr., versinken: dažs purvuos, ūdeņuos nuostieg GL. vietām pat stirnas varēja nuostigt Egl.

Avots: ME II, 859

‡ nùostikmîtiês Plm. n. RKr. XVII, 79, = nùostâtiês, aufhören.

Avots: EH II, 91

nùostīlêt, (das Feli der Trommel) straff anziehen Spr.

Avots: ME II, 860

‡ nùostil˜pât,

1) (etwas Schweres) hin- od. hinabtragen
Frauenb.: vai tu varēsi viens pats n. maisu zemē?

2) fest zuschnüren
Burtn., Hasenp.: n. nastu, siena ve̦zumu;

3) (mit Mühe) etwas abstülpen, abziehen:
n. zābakus Schnehpeln.

Avots: EH II, 91

‡ nùostilpêt,

1) (mit Mühe) abziehen, abstreifen:
n. zābaku Mesoten;

2) abprügeln:
nuostilpēšu tevi ar smalkiem žagariem Baldohn.

Avots: EH II, 91

‡ nùostilpt, = nùostãvêt 1: tu nevari n. Daugmale, Mar., Oger. tas vairs nevar istabā n. Ekau, Grünw. tas jau ne savā ādā nevar n. ebenda.

Avots: EH II, 91

nùostil˜t: auch (mit ìl ² ) Mar., Stom.

Avots: EH II, 91

nùostil˜t [Nitau], intr., ruhig werden, sich beruhigen, Ruhe finden: tik tam stilt, tik tam rimt, cik nuostila straujupīte BW. 8966. saimnieks nevarēja nuostilt, neaizgājis uz mežu Schwanb.

Avots: ME II, 859

nuôstin (unter nuôst): auch Oknist n. FBR. XV, 184, Auleja, Pas. VII, 49 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 91

nùostiñkstêt, nùostinkšķêt, nùostiñkšêt, tr., einen klingenden, klirrenden Schall von sich geben: kniepadata nuokrita zemē, ka nuostinkstēja vien Ahs. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 859

[nuostiņš "ein ungewandter Mensch" Vank.]

Avots: ME II, 859

nùostīpuôt, nùostĩpât Spr., tr.,

1) hebänden, mit Reifen umlegen:
mucu LP. IV, 42;

[2) nùoslīpât
U., abprügeln].

Avots: ME II, 860

nùostiprinât, tr., befestigen, verstärken: kad viņš... debešus nuostiprināja... Spr. Sal. 8, 28. izglītuotais latvietis padziļina un nuostiprina savu pašapziņu Vēr. II, 481. Refl. -tiês, sich befestigen, stark werden: valstis nuostiprinās.

Avots: ME II, 859

‡ nùostirât Heidenfeld, bestreuen: n. ceļu ar salmiem.

Avots: EH II, 91

nùostirinât, tr.,

1) abschütteln:
ābuolus Sassm. dubļi tik lipīgi, ka nevar nuo kājām nuostirināt Dond.;

2) abzappeln, in zuckende Bewegung bringen:
cieši saņe̦m aiz dziesmas, lai nagus vien nuostirina Dok. A. [ķēve nuosprāga, ka kājas vien nuostirināja Pas. Il, 179.] Refl. -tiês, sich abzappeln, alle Viere von sich strecken: ve̦lns nuostirinājies un bijis pa˙galam LP. III, 19.

Avots: ME II, 859

nùostir̃kšķêt: "Vīrulis" ME. 11, 860 zu verbessern in "Virulis".

Avots: EH II, 91

nùostir̃kšķêt, nùostir̃kšêt, auch nùostir̃kšt, einen klirrenden, plärrenden Schall, Laut von sich geben: ratis vien nuostirkš, kad de̦guns iebrauc luogā MWM. VIII, 542. dzelzis vien nuostirkšēja! BW. 16824, 4. sita pa galdu ar dūri, ka visa istabiņa nuostirkšķēja Degl. "vienu gadu esi te, uotru tur,"Vīrulis nuostirkša nuo pakaļas Aps.

Kļūdu labojums:
Vīrulis = Virulis

Avots: ME II, 859, 860

nùostirkšķinât,

1) intr., erknarren (von der Uhr)
U.;

2) tr., mit Unrat besudeln
Mag. XIII, 3, 57.

Avots: ME II, 860

nùostir̃kstêt: auch Neuhausen, (mi ir̂ ² ) Stenden.

Avots: EH II, 91

[nùostir̃kstêt Dond., = nùovir̃kšķêt 1.]

Avots: ME II, 859

‡ *nùostirt "?": māte, kas brida laidaru un gāja visuos darbuos, nuostirusi kâ kalpuone Jauns. Augšz. 51.

Avots: EH II, 91

[nuostît(iês) "niezuot kasīties" (??) Kursiten; nuostitiês (?) "stuostīties" Bers.]

Avots: ME II, 860

[nuostît(iês) "niezuot kasīties" (??) Kursiten; nuostitiês (?) "stuostīties" Bers.]

Avots: ME II, 860

nùostĩvêt: mit Mühe und Anstrengung verrichten Vank.; "ar varu nuogāzt`: Juri nuostīvē[ju]ši zemē Pas. XIII, 395. Refl. -tiês: sich vergeblich überanstrengen Vank.

Avots: EH II, 91

nùostīvêt, vergeblich, erfolglos ziehen, recken, schleppen Spr.; [mühsam herunterschaffen: n. maisu Lis.] Refl. -tiês, sich überreissen, überanstrengen, abquälen Spr.

Avots: ME II, 860

‡ nuôstuôc Liepna, = nuôst: ādu nuonemj n.

Avots: EH II, 92

nùostuômîtiês, nuostuôstîtiês,

1) sich abstottern:
"es tev!"viņa nuostuomījās Saul. skaldītājs nuostuomījās vien LP. IV, 16;

2) [nuostuomīties U.], nicht von der Stelle kommen, trödeln; [sich unnütz bemühen; sich nur so herumstossen
U.]

Avots: ME II, 861

nùostuôstîtiês (unter nùostuômîtiês),

1): eine kurze Weile stottern:
nuostuostījās vien, bet ne˙kā nepateica Saussen.

Avots: EH II, 92

‡ nùostuotêt, mit dem Rockstoss schlagen (perfektiv): kad skuoteli saņēma saujā un uzsita, piemē̦ram, sivē̦nam, tad viņu nuostuotēja Ramdam.

Avots: EH II, 92

[nuostuoties L. "verrieden."]

Avots: ME II, 861

nùostrâdât, ‡

3) eine gewisse Zeitlang arbeiten:
n. visu gadu pie saimnieka.

Avots: EH II, 91

nùostràdât, tr.,

1) vollenden, ausführen:
tu savu darbu esi krietni nuostrādājis;

2) abarbeiten, abnutzen, ausmergeln:
zirgu, zemi. Refl. -tiês, sich müde und matt abarbeiten: biju gan pa˙visam nuostrādājies Kaudz.

Avots: ME II, 860

nùostràdinât, tr., abarbeiten, mit Arbeit abquälen: jaunie, kas bez laika nuostrādināti... MWM. VI, 778.

Avots: ME II, 860

[nùostra(i)kšķît "besudelü Grünwald.]

Avots: ME II, 860

[nùostra(i)kšķît "besudelü Grünwald.]

Avots: ME II, 860

‡ nùostrãpêt, strafen (perfektiv): ļaudis bija cieši sagrē̦kājuši, dievs gribēja n. Pas. X, 53 (aus Nīcgale).

Avots: EH II, 91

[I nùostravêt (li. nusravė´ti), herabfliessen, abfliessen Wid.]

Avots: ME II, 860

[II nùostravêt "durchschelten" Vank., Kursiten.]

Avots: ME II, 860

[nùostrāvuôt, von einer f1iessenden oder sickernden FIüssigkeit strichweise benetzt werden: siena nuostrāvuojusi Austriņš Nuopūtas vējā 136.]

Avots: ME II, 860

‡ nuostrâzdât ² Rutzau, = nùostràdât.

Avots: EH II, 91

‡ nuostrâzdinât ² Rutzau, = nùostràdinât.

Avots: EH II, 91

nùostrāžît, tr., einschüchtern, abdressieren: bē̦rns tâ nuostrāžīts, ka viņš tev neņems ne kumuosiņa maizes bez vēlēšanas Lubn. n. Etn. II, 97.

Avots: ME II, 860

nùostrèbt: sācis cik ātri tik varē̦dams n. zupas šķīvi Pas. XII, 483. nu šuo nuostrēba lejā (schlürfte hinunter) XIII 344.

Avots: EH II, 91

nùostrèbt [li. nusrė˜bti], tr., abschlürfen: nuostrēbt prātu vē̦de̦rā Aps. Refl. -tiês, zu seinem Behagen abschlürfen: sēņu sulas nuostrēbuos BW. 19375.

Avots: ME II, 860

‡ nuostreģe̦lê̦ts, mit Eiszapfen behangen Frauenb.: šuovakar visas pažuobeles nuostreģe̦lē̦tas.

Avots: EH II, 91

[nùostreĩpaļât MSil., ein wenig taumeln.]

Avots: ME II, 860

nùostreipuļuôt,

1): tad tik vien tu varēji, kâ n. visu tāpeli ar tādiem līkāniem! Druw.

Avots: EH II, 91

nùostreipuļuôt,

1) "начирикать, напестрить (о письмѣ)" Spr.;

[2) hintaumeln, hinuntertaumeln:
dzē̦rājs nuostreipuļuoja nuo ceļa Mesoten, Golg., N.-Peb., Jürg., Widdrisch, (mit eî) PS, piedzēries viņš tuomē̦r līdz mājai kaut kâ nuostreipuļuoja Lis., C., Mitau. ar muokām viņš tuo gabalu nuostreĩpuļuoja Salis n. visu dienu Lettg., Ermes, Ar.;

3) taumelnd austreten:
dzē̦rājs, pa ceļu iedams, tuo nuostreipuļuojis Lös., Aahof, Druw., Sessw.;

4) "von der geraden Linie abweichend unrichtig (etwas) vollziehen":
ja nav izdzīta taisna vaga tīrumā, tad saka, ka e̦suot nuostreipuļuois Lis.;

5) "bestreuen"
(?) Druw., Lös.]

Avots: ME II, 860

‡ nuostre̦m̃puļuôt Frauenb., mit Mist (stre̦m̃puļi) bestreuen: cūkas visu apluoku nuostre̦mpuļuojušas.

Avots: EH II, 91

nùostrepêt, -ēju, tr., ab-, durchprügeln Ahs.

Avots: ME II, 860

nùostrĩdêt, tr., be-, abstreiten: viņš nuostrīd šuo duomu pareizību. Refl. -tiês, sich abzanken, abstreiten Spr.

Avots: ME II, 860

‡ nuostriẽblât Dunika, abprügeln: n. bē̦rnu.

Avots: EH II, 92

nùostrĩķêt: mit den Händen den Leib abstreichen (zur Heilung gewisser Leiden) Kalz. n. BielU.

Avots: EH II, 92

nùostrĩķêt, tr., abstreichen: nuostrīķējis izkaptiņu BW. 28629. saimnieks nuostrīķēja pūru.

Avots: ME II, 860

nùostrinkšķêt, nùostriñkšêt, einen klirrenden Schall von sich geben: stuopa aukla nuostrinkšēja Rul.

Avots: ME II, 860

‡ nuostrīpât Dunika u. a., nùostrĩpuôt,

1) wegstreichen:
n. vienu raksta rindu:

2) bestreichen, mit Strichen beziehen:
n. galdu.

Avots: EH II, 92

‡ nùostruopît, wild umherrennend sich (hin)begeben: kumeļš struopīja pa sē̦tu, līdz nuostruopīja uz mežu Frauenb.

Avots: EH II, 92

nùostruostêt, nùostruostît, tr.,

1) scharf verwarnen, vornehmen:
"tu vari savu de̦gunu bāzt citur kur", viņš aizstāvi nuostruostēja Alm.;

2) ab-, durchprügeln:
es viņu nuostruostēšu pa krietnam Kleinb.

Avots: ME II, 861

‡ nùostruostuôt, scharf verwarnen: meitu labi nuostruostuojis, lai guodīgi dzīvuojuot Anekd: IV, 278.

Avots: EH II, 92

‡ nuostrucinât, beträufeln, (mit Flüssigem) besudeln ("nekārtīgi nuopilināt") Dond.: neuzmanīgi ē̦duot var n. drēbes un galdu.

Avots: EH II, 92

nùostrucinât, tr., fakt. zu nùostrukt, abtröpfeln lassen: bē̦rns ē̦zdams nuo strucinājis krūtis Dond. Refl. -tiês, sich betröpfeln: bē̦rns ē̦zdams nuostruci-nājies nuo galvas līdz kājām Dond. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 860, 861

nùostrukt, intr., abtröpfeln: lai zupa nuo gaļas nedabūtu nuostrukt uz galda... RKr. VI, 94.

Avots: ME II, 861

‡ nuostrum̃paluôts Frauenb., mit kurzen Reisigstücken bestreut: n. mežs. nuostrumpaluota sē̦ta.

Avots: EH II, 92

‡ nùostrumpêt,

1) "?": vakar pirku baltu kazu, šuodien vilki nuostrumpē[ja] Tdz. 50968;

2) vertrinken, austrinken, aussaufen
Heidenfeld, Jürg., Lemb., Lubn., Prl., Saikava: guovs ūdeni vien nuostrumpējusi Meselau.

Avots: EH II, 92

nùostrupêt, ‡

2) sich abstumpfen (physisch)
Heidenfeld.

Avots: EH II, 92

nùostrupêt, nùostrupinât, tr., abstumpfen, abstutzen: asti. iesita nuostrupē̦ta kuoka galā naudas gabalu BW. III, l, 55.

Avots: ME II, 861

nùostrutêt Spr., = nùostruvêt.

Avots: ME II, 861

‡ nùostrutinât, den Schaum von kochendem Fleisch abschöpfen Bers., Drosth., Smilt.

Avots: EH II, 92

nùostruvêt,

1): iet nuostruvējis (sehr schmutzig)
Lis. netīrumiem nuostruvējis bē̦rns Bers. mē̦sliem nuostruvējusi guovs ebenda; ‡

4) = nùole̦duôt Daugmale.

Avots: EH II, 92

nùostruvêt Tirs. n. RKr. XVII, 70, [Sessw.], nuostrūvêt, intr.,

1) sich beschmutzen, sich besudeln, sich mit Schleim od. etwas Dickflüssigem über-haupt bedecken
Spr. (nùostruvêt): luopu kuopēja nuostruvējusi Druw. bē̦rni skraida ar nuostruvējušiem de̦guniem Druw. riebīgi nuostruvējušas sienas MWM. X, 882. [nuostruvēj(u)ši lindraciņi BW. 34638 var.] tik˙pat nuostruvējušas ir rupjās pakulu biksas un kre̦kls Dok. A. A. VII, 767; aber mit langem u (vielleicht Druckfehler?): varēja parādīties savā... kalēja veidā, t. i. nuostrūvējušām ruokām Dok. A. Krišs Laksts 20 (zum ūv neben uv vgl. auch Le. Gr. § 63;

2) "nùopūžņuot": nabagam acis pa˙visam nuostruvējušas Golg.;

3) "piekust, nuoieties"(?) Erlaa].

Avots: ME II, 861

nuôstu, s. nuôst.

Avots: ME II, 861

nuôstuc Mar., Oppek., für nuôst; [vgl. Le. Gr. § 587].

Avots: ME II, 861

‡ nùostudît "?": Antonius viņu vēl nuostudīja (für nuostuidīja?) par tādu ... pinkšķēšanu Dünsb. Vecie grieķi II, 202.

Avots: EH II, 92

nùostudzinât, tr., abschütteln: nuostudzini kādus ābuolus nuo kuoka! Ahs. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 861

‡ nuostuģêt, Perfektivform zu stuģêt II Kaugurciems, Nogallen: n. laivu.

Avots: EH II, 92

nùostuĩdît,

1): "mierīgs!" Madze tuo nuostuidīja Dünsb. Baskājiete 12.

Avots: EH II, 92

nùostuĩdît, tr., streng verwarnen, hinund herstossen, abdressieren: māte mani tâ nuostuidījuse, ka bez viņas ziņas ne˙kuo nedrīkstu darīt Ahs. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 861

nùostũķêt, tr., abstopfen, wegstossen, beseitigen: ideālisms nuostūķē̦ts pie malas A. XXI, 20.

Avots: ME II, 861

‡ nùostuļķêt, (Tabak) rauchend vertun, zugrunde gehen lassen: jūs ātri vien ... māju nuostuļķē̦tu, juo tabaka maksā naudu Jauns. Augšz. 43.

Avots: EH II, 92

nùostumdît [li. nustùmdyti], tr., freqn.,

1) wiederholt wegstossen;

2) hinund herstossen:
pa kukņu vien tur viņus nuostumdījuši LP. VI, 601.

Avots: ME II, 861

‡ nuostum̃pât Dunika, = nùostam̃pât.

Avots: EH II, 92

nùostumpêt, s. nùostampât.

Avots: ME II, 861

nùostumt, Refl. -tiês, ‡

2) langsam hinfahren (?):
līdz ar tādu čapri līdz kruogam nuostūmuos, nuo čigāniem vairs ne ziņas Janš. Dzimtene IV, 194.

Avots: EH II, 92

nùostumt [li. nustùmti], tr., ab-, wegschieben, ab-, wegstossen, hinab-, herabstossen: ļauni ļaudis, ļauna diena, nuostumj mani lejiņā BW. 9118. Refl. -tiês, sich wegschieben, abstossen: nuostumties ar laivu nuo malas.

Avots: ME II, 861

nùostundêt, pünktlich sein (in der Zeit), etw. pünktlich ausrichten Spr.

Avots: ME II, 861

‡ nuostunkât Frauenb., = nùostam̃pât: n. kāpuostus baļļiņā.

Avots: EH II, 92

nùostũrêt, tr., hinsteuern, steuernd sicher lenken: stūrmanītis gudrs vīrs, tas pruot laivu nuostūrēt BW. 30939.

Avots: ME II, 861

nuõstūris: pa meža vientuļuo nuostūri Blaum. MWM. 1895, S. 26: katrs pļavas n. upes līkumā Veselis Daugava 1936, S. 931; = kudurs ‡ 2 Saikava: tādā mājā, kur daudzi kuduru, tādu nuostūŗu vai kambaŗu, cilvē̦ks kâ zudien pazūd.

Avots: EH II, 92

nuõstūris, ein entlegener Winkel, eine entlegene Gegend: kas zin, kādā nuostūrī atriebējs tevi gaida? Purap. tas nuotika kādā mūsu zemītes nuostūrī Blaum. Der Lok. auch nuostūrē Purap.; MWM. VIII, 594.

Avots: ME II, 861

nùostutêt, tr., abstützen: ē̦ku.

Avots: ME II, 861

‡ panuostâk, etwas ferner: p. nuo citām bēriniecēm Janš. Dzimtene IV, 216 (ähnlich III, 397, Mežv. ļ. I, 42 u. a.).

Avots: EH XIII, 161

‡ apkārtît, = apkāršuôt Spr., Bers., C., Kl.: a. istabu, riju Warkl. Subst. apkãrtījums, die zum Bedachen aufgestellten Stangen: apkārtījumu apklāja tāsēm K. Jürgens Mana vectēva nostāsti 7.

Avots: EH I, 91

‡ atsmar̂ža "pretsmarža, smaržas atplūdums jeb atsitums": starp skaidieni un pagalma mauriņu ... kumelītes aug, kuru asā smarža vijas ar istabas dūmu un suodrēju atsmaržu K. Jürgens Mana vect. nost. 20. vēl glabājās... ziedu a. Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 168

‡ izãmuruôt; zwangsweise versteigern (verauktionieren): ar mantu izāmuruošanu K. Jürgens Mana vect. nostāsti 161.

Avots: EH I, 433

‡ jēriņi "guļamie rāmji ar kājām" K. Jürgens Mana vect. nostāsti 8.

Avots: EH I, 565

kaplît (unter kaplêt): auch Oknist, Sonnaxt; mit der Hacke roden: k. ciņus AP. k. pļavu Heidenfeld. plēsa plē̦sumus, kaplīja purvus K. Jürgcns Mana vect. nost. 1934, S. 22.

Avots: EH I, 587

klabis, ‡

3) eine Iltisfalle
K. Jürgens Mana vect. nostāsti 95.

Avots: EH I, 607

laîst,

1): guovs nelaiž pienu (milcht nicht)
Frauenb. pamāte... laiž asaras (lässt Tränen rinnen) par savu nuogaisinātuo meitu Pas. V; 436. l. ar ķipi ūdeni "strauji liet" Seyershof. kad laiž alu, tad pave̦lk drusku sviķīti, un alus te̦k AP. spirktu (Spiritus) l., destillieren Diet. pienu l., Milch durch die Zentrifuge lassen Sonnaxt. kuokus (baļķus) l: (nuo kājas), Bäume fällen: skuju kuoki jālaiž jaunā mēnesī AP., KatrE., Ramkau, Saikava. laide egles sārtiem Warkl. kājas vaļā l., fliehen, schnell laufen Diet, l. grāmatu, einen Brief schicken Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt. tādus laide (schickte man) da muižai Kaltenbr. l. bļāvienu, schreien Sonnaxt: sveces l. (= liet) Bērzgale, Lubn, de̦sas (zarnas Bērzgale, Lubn., Mesoten) l. (reinigen) Erwalen, Siuxt. sìenu ārā l. (= izārdīt) Strasden. māte laidusi (= [iz]klājusi) linus Pas. X, 352 (ähnlich in AP., Frauenb., Iw.). tīklus l. (= mest) Kaugurciems, teibas mē̦dz ar tīkliem l. (auf eine bestirnmte Art und Weise fischen) Salis. zeķi l. (beim Stricken abnehrnen) Lös. īksis jālaiž ("jāada, nuoskaituot zināmu daudzumu adīkļa acu") Seyershof. (viesus) l. Wessen, (Gäste) begleiten: laidiet ("przygotujcie") man kulīti! man jāiet pa ceļu Zbior XVIII, 36i ; paldies devu Laimiņai, ka ļustīgu mani laide (geschalfen hat) Tdz. 35798. še viss kâ laists, lai varē̦tu labi izpeldēties Janš. Dzimtene I ² , 159;

2): l. kam ar kuoku Erlaa, Linden in Kurl. nezinu, kuo jums laida: akmeni vai zemes Frauenb.;

3): man sirds nelaiž tuo bē̦rnam darīt Salis;

4): zirgu juoņiem l. ("jagen")
Diet.;

5); es laižu, ich vermute, meine
N.-Autz n. BielU.; ‡

6) = laistiês 3, ņem̂t 4: laidēm i[r] aizgājām Kaltenbr. jī laide bēgt Pas. IV, 251; ‡

7) schmelzen
(tr.) Auleja: saule laiž sniegu. Refl. -tiês;

1): nelaižas klāt, nuostin dze̦n Auleja. jis nelaižas runāt (ist nicht zu sprechen)
Kaltenbr, vai šis būs l. (= laist, lai viņam ...) FBR. XI; 82. viņi laižas klāt (gestatten; dass man ihnen naht) Seyershof. meita ar viņu ne˙maz nelaidās (= neielaidās) Frauenb. meitas šaustas, ka nelaižas pie kunga ebenda. kalpi tais mājās ne˙maz nelaidās iekšā (verdingten sich nicht dahin) ebenda. viņš nu laižas ķēniņam pazīstams Pas. IX, 98;

2): saule laižas - auch Auleja. ne˙kur nedrīkst viens pats l., ka nekrīt Frauenb. ja vari, tad laidies pa tām peļķēm! ebenda. l. (sich auf den Weg begeben)
uz māju Kaltenbr. cikuos laidīsietēs uz balli? Sonnaxt. viņa laidās (= lēca) nuo ratu malas zemē Janš. Dzimtene I ² , 423. meitines ... laidēs (begaben sich) līdumā Pas. X, 66. tad visi laidēs un izgāja pa duravām IV, 285; sich mit der Herde wohin begeben Saikava: laidies tāļāk ar luopiem! Auleja; rodeln AP.: ar ragaviņām uz kalnu pruom, - tur viņi laidēs da vē̦lai naktij;

3): laižas braukt uz jiem Pas. XII, 375;

4): kad sāk l., dubļi da acīm AP. sniegs jau sāk saulē l. Seyershof. luogi laižas Mežamuiža (Grenzhof). siens pret vakaru laižas (wird weich und feucht)
Ramkau. tūska sāk l. (atslābt) Salis. bij briesmīgi satūkšis, nu sāk pamazām l. AP.;

5): jēriņš sāk l. Siuxt. sarkani l., rote Ruhr haben (aus einer Handschrift).
cauri l., Durchfall haben (aus einer Handschrift). dzinēji, mājā putru iestrē̦buši un saskrējušies, laidās vē̦de̦riem K. Jürgens Mana vect. nostāsti 128; ‡

6) nachlassen, nachgeben:
dē̦ls nelaidies, kamē̦r mežsargs atdevis ar Pas. V, 31; ‡

7) entstehen; sich einfinden:
guovīm kaklā vairāk laižas utis; tārpi tur nelaižas iekšā Iw, kāpuosti grib re̦tāk augt, lai tiem galviņa var l. Seyershof; ‡

8) keimen:
auzas vēl ne˙maz nav laidušās Seyershof. ‡ Subst. laîšanâs, das Fliegen: teikas par... e̦ze̦ru laišanuos A. Melnalksnis Mazsalaca 55. uz laišanuos Kalz. n. BielU., im Scheiden. Wurzelverwandt ist nach M. E. Schmidt KZ. LV1I, 34 f. auch alb. l`ir (< *leidros) "schlaff".

Avots: EH I, 714, 715

II làmpa ^2: auch ("atplīsis gabals") Gr.-Buschh. n. FBR. Xll, 77; (Scherbe) Kalnemois, Schwanb., ("šķembele") Nautrēni, Saikava; ein abgeschnittenes Stück Fleisch Saikava; ein kleines Stück Zeug Saikava; "lupata" Prl.; ein Fetzen (Zeug), Lappen AP., Fest.; abgeschlagenes Stück (nur im loc. pl.: sasist kuo lampās) Oknist; piestu sasit lampām Pas. Xl, 61, ve̦cu katlu lampām Jūrgens Mana vect. nostāsti 106. atcirta izkapti lampās Heidenfeld. visu sacē̦rt lampu lampās ebenda.

Avots: EH I, 718

lāsuôt,

1): "träufeln"
ME. II, 442 zu ersetzen durch "tropfen"; luogs var l. (mit à ) Smilten, Wenden, (mit â ² ) AP., Bixten, Jürg., Salis;

2): ūdra āda lâsuo Saikava. sakta ... ar ... sarkaniem, lāsuojuošiem stikliņiem Jūrgens Mana vect. nostāsti 125. puķēm, kas zaļganas lāsuoja Anna Dzilna 158.

Avots: EH I, 729

pãtari, pāte̦ri Klein.,

1) das Gebet, Gebete, die Hausandacht:
pātarus skaitīt, Gebete herlesen od. hersagen; pātarus turēt, die Hausandacht halten. pātaruos iet (braukt),

a) zur Lehre gehen
L.;

b) sich zum Prediger begeben, um sich zum Aufgebot anzumelden:
pēc precībām brūtgāns un. brūte brauc pie mācītāja pātaruos, t. i. pieteiktles, lai tiktu uzsaukti BW. III, 1, 9. Sprw.: precēties grib, pātarus nemāk. nelīdz ne zâles, ne plāksteris. ne lāsti, ne pātari;

2) die Gardinenpredigt, das Geschwätz:
beidz jel reiz savus pātarus! Niedra. tad ta nu izskaitīja pātarus! Kaudz. velti gaidu gudru vārdu gaŗuos meitu pātaruos BW. 12994. [Nebst estn. pāter und li. põteriai aus la. pater (noster)].

Avots: ME III, 190, 191

‡ šmīgas "?": spēlēja dūkas, šmīgas un bungas sita Jürgens Mana vect. nost. 73.

Avots: EH II, 649