Paplašinātā meklēšana

‡ àizspẽlêt, spielend hingelangen: a. līdz zināmai vietai.

Avots: EH I, 50

apspẽlêt, im Spiele besiegen, schlagen (r. обыгрáть): uotru pawisam a. (uz kārtīm).

Avots: EH I, 116

‡ atspẽlêt, spielend zurückgewinnen: a. paspē̦lē̦tuo naudu. Refl. -tiês, das Verspielte (beim Kartenspiel) zurückgewinnen: spē̦lē̦tājs gribēja a.

Avots: EH I, 169

izspẽlêt,

2): auch Ramkau; ‡

3) verspielen (beim Kartenspiel):
izspēlējis visu māju Seyershof; ‡

4) spielend hervorbringen:
pataisīja stabuli; kura izspēlēja ... tuos pašus vārdus Pas. X, 69.

Avots: EH I, 482

izspẽlêt, tr.,

1) ausspielen, zu Ende spielen:
kārti, maršu, dziesmu;

2) izmē̦tāt: visa malka izspē̦lē̦ta LP. VI, 290 (ungew.). Refl. - tiês, nach Herzenslust, zur Genüge spielen:
nu e̦sam diezgan kārtis izspēlējušies.

Avots: ME I, 802

‡ nùopēlêt, verschiessen (abblassen); grau werden: apģē̦rbs saulē nuopēl N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043. ce̦pure saulē nuopèlējuse Plm. n. RKr. XVII, 72.

Avots: EH II, 74

nùospẽlêt,

1): dziedādama vien staigāju, ar tautām spē̦lē̦dama; nuo galviņas nuospēlēju savu zīļu vaiņadziņu BW. 449. ‡ Refl. -tiês, alles verspielen:
e̦smu galīgi nuospēlējies Jauns. Raksti VIII, 101.

Avots: EH II, 89

nùospẽlêt, tr.,

1) verspieten:
savu mantu uz kārtīm Kaudz.;

2) abspielen:
mūzikas gabalu.

Avots: ME II, 855

pãrspẽlêt, ‡

2) verspieten:
Marks vis pārspēlē Pas. X, 447. nerimšana, kamē̦r pēdīga nauda pārspē̦lē̦ta Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Spiel").

Avots: EH XIII, 211

pãrspẽlêt, tr., noch einmal, von neuem spielen: mūzikas gabalu. Refl. -tiês, sich krank spielen, sich spielend überanstrengen: tā e̦suot spēlējusi, kamē̦r pārspēlējusies B. Vēstn.

Avots: ME III, 177

paspẽlêt, tr., verspielen: mantu un guodu (genuin lett. pazaudēt). [Refl. - tiês, ein wenig spielen.]

Avots: ME III, 105

I pẽlêt PS., -u, -ēju, die Farbe verlieren, ausbleichen Pim. n. RKr. XVII, 72, Ronneb., Smilt.

Avots: ME III, 208

II pēlêt, -ẽju, schmähen, bösen Ruf machen, verleumden U., Erlaa; zu pelˆt.

Avots: ME III, 208

saspẽlêt,

2): s. tur kartis Janš. Līgava II, 179; ‡

4) (uneigentlich) zermahlen:
visu rītu es spēlēju ar rudaju akmenīti (gemeint ist der Mühlstein); saspēlēju rudzu sieku pa vienām saujiņām BW. 8269 (ähnlich 8166). Refl. -tiês, ‡

2) = saspẽlêt 1 (?): kartis labu cēlienu saspēlējušies Janš. Līgava II, 295.

Avots: EH XVI, 449

saspẽlêt, saspẽ̦lât Dunika,

1) eine gewisse Zeit hindurch spielen;

2) zusammenspielen:
s. kuopā kādu gabalu;

3) spielend gewinnen: s. daudz naudas. Refl. -tiês, zusammenspielend sich einüben.

Avots: ME III, 740, 741

spẽlêt: prs. spẽlu Blieden n. FBR. XVI, 96; "ruotaļās iet" Warkl.; spē̦lē̦dami un gaģinādami pa silu skrēja gulbji un mežzuosis Vēr. II, 1035; verspielen (?) Kand.: es negribu s. nuo savas naudas ne˙kuo. tautiet[i]s lūdza mīļu Māŗu, ruokā maku turē̦dams: spēlēj[u] (setze aufs Spiel?) simtu dālderīšu nekâ savu līgaviņu BW. 1120; "svaidīt": bē̦rni spēlē sukura graudu Ramkau. sveša māte (mani) maldināja, ar kuokiem spē̦lē̦dama BW. 4121 var. kuoki[e]m suņus spē̦le̦dama 6635, I. gāju puišus brāķē̦dama, kâ ābuolus spē̦lē̦dama (Var.: mē̦tādama) 473 var. māte... dzied, ruociņas spē̦lē̦dama RKr. XIX, 133 (aus Plm.).

Avots: EH II, 549

spẽlêt, -ẽju, tr., intr., spielen (Musik, Karten u. a.): spēlē pieci spē̦lmanīši. "lab˙dien, mīļi spē̦lmanīši! kuo jūs šeitan spēlējāt?" spēlējam (musizieren über) tuo māsiņu, kuo šuodien gaŗām veda BW. 13646, 4, spēlē pats savu! Etn. IV, 41. jam bija trīspadsmit sievu, kuŗas jis . . . nemīļuoja, bet tikai spēlēja ar jām Pas. IV, 202 (aus Dagda). Refl. -tiês, mit einander spielen: trīs tautieši spēlējās (würfelten?) uz tuo manu vaiņaciņu Biet. 1570. Aus mnd. spelen.

Avots: ME III, 993

uzspẽlêt, aufspielen Dr.: u. deju Dr.; u. jautru gabalu; u. kārtis.

Avots: ME IV, 381

àlpa ² (cf. li. al˜pti, verschmachten, ohnmächtig werden [vgl. hinsichtlich der Bedeutung russ. дóхнуть "krepieren"], le. el˜pe, das Luftschöpfen [vgl. Prellwitz Wrtb. ¹ 96 und Būga Šv. d. 1922, 1/2, 87]), bedeutet urspr. wohl den Atemzug als Zeitmass, - Mal, ein Zeitpunkt, Weile: viņš vedināja ve̦lnu uotru alpu spēlēt LP. VII, 202, zum zweiten Male. lietus lija lielu alpu Mar. viņam uznāk slimības alpas Mar. apbrīnuošanas izsauciens un sē̦ru nuopūta vienā alpā A. XII, 652, ein Ausruf des Erstaunens und ein Seufzer der Wehmut vereinigten sich in einem Atemzuge. Besonders beliebt der Instr. Pl. alpām, auch alpiem, zuweilen, auf Augenblicke: dre̦buoņa uznāk alpiem, bet dre̦buoņas nuostāv ilgāk Etn. III, 162; lietus alpiem vien līst Dr. alpām - alpām, auch alpām - tad, bald - bald: viņš skatās laukā, kur lietus alpām stiprāki, alpām lē̦nāki nāk zemē A. XII, 4. laime tam alpām cerību, tad bailes duod Rain. Auch alpī, mit einem Zuge: atmetās, vienā alpī izdzēra Duom. I, 6.

Avots: ME I, 68, 69

dàiļš [C., daĩļš Nigr., Ruj., Walk, Neuenb., Tr., Salis], daîļš ² Kand., [Pl.], daĩls [Rutzau n. RKr. XVI, 124 ^2, O. - Bartau], daîls (Linden in Kurl., Ogershof), zierlich, nett, niedlich, anmutig, hübsch, schön: dailu rāvu ābuoliņu BW. 17089. kas... nuo daiļa augumiņa 6559. lai ce̦p daiļi kukulīši 8117. sukā savus daiļus matus 14132. nav ne˙viena daiļa puiša 10983. augat, mani daiļi zirgi 15905, 11. daiļu dziesmu es dziedāju 563. skaista piere, daiļa mute od. daiļa mēle 10975. te nu mana daiļa ruota 15932, 4. aug man daiļa līgaviņa 15905, 4. daiļa, skaista tautu meita 5400, 1. skaista meita, daiļa meita, tā bij puišu vīlējiņa 6885. - daiļam daiļa indeve LP. III, 40. viņa izskatījās daiļa kâ eņģelītis Grünberg. Adv. daiļi, daili: daiļi dziedāt BW. 204, jāt 6646, spēlēt 13646, 17, pastaigāt 6770, tecēt 13730, 27. brūnītis galvu daiļi ne̦s 13838. Nebst li. dailus "zierlich", [neutr. daĩlu, am ehesten zu ai. dīdēti "scheint, leuchtet", gr. δέατο "schien", schwed. tīra "leuchten", (vgl. auch le. dairīties "umhergaffen" ), norw. tīr "Glanz", an. tìrr "Ehre, Ruhm"; dagegen nach J. Schmidt Vok. II, 486 f. und 418 zu ae. til "tauglich, gut", got. gatils "passend" u. a.].

Kļūdu labojums:
dziedāt BW. 204 = dziedu BW.224,11

Avots: ME I, 431, 432

I gre̦zns, schön, herrlich, prächtig, üppig, stolz, ["hochfertig" Manz. Lettus] : gre̦znas lietas un istabas ; gre̦znas dziesmas BW. 1048 ; gre̦zni dzīpari, cimdi, mati BW. 9349 ; 7280 ; 14132 ; gre̦znas kurpes 12087 ; gre̦zns puisis ibid. ; gre̦zni dziedāt, gavile(t, spēlēt, herrlich singen, jauchzen, spielen. [gre̦znas (stolzen) sirdis Glück Jes. 46, 12. gre̦znas acis ("die hohen Augen") tu pazemuo Psalm 18, 28. viņš... izkaisa, kas gre̦zni ("hoffärtig") ir savā... prātā Luk. 1, 51. - Nebst grazns und gražuôt II zu li. gražùs od. (Lit. Mitt. IV, 269) grežas "schön" und weiterhin vielleicht (?) nach Stokes BB. IX, 88 zu ir. breg "schön"; ob hierher auch sloven. grózǝn "stattlich, schön?]

Kļūdu labojums:
1048 = 1050

Avots: ME I, 651

ìekužinâtiês (unter ìekuzinâtiês), 2): (zausend, scharrend) sich einrichten, Platz nehmen: sivē̦ns iekužinājies salmuos Līvāni. ie. ragavās NB.; ‡

3) "iedurbuļāties, iespēlēties, iecilāties" Bērzgale: bē̦rns kai iekužinājās, tai durbuļāja visu cēlieni.

Avots: EH I, 524

iespẽle, das Vorspiel: ērģelnieks iesāka spēlēt, pa˙priekš iespẽli MWM. VII, 853.

Avots: ME II, 69

izstàipît, freqn. zu izstiept, tr., ausstrecken, ausrecken, ausdehnen: kājas, kaulus, luocekļus. kas tas par puisi, kuŗu izstaipa kâ pine̦klu? Saul. ar pirkstiem izstaipījis stīgas, sāka spēlēt JR. IV, 156. Refl. - tiês, sich ausrecken, sich ausstrecken, sich ausdehnen: tē̦vs uzcēlās, izstaipījās Vēr. II, 661.

Avots: ME I, 804

kãrte, kãrts, - s,

1) die Karte
(kārta LP. VI, 753): kãrtis spēlēt, Karten spielen. uz kārtīm savu mantu nuospēlēt Kaudz. M.; kāršu spēle, das Kartenspiel;

2) die Landkarte:
Latvijas kārte [auch kàrte]. Zunächst aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 201

klim̃pa C., gew. Pl., auch klim̃pi, klimpiņi Aps.,

1) Klümpen, Klösse aus gebeuteltem Mehl
Stockm. n. Etn. I, 19; II, 122;

2) Brot:
nu ve̦d jūsu saimniecei, plānu klimpu cepējiņu BW. 18659, 4;

3) klimpas (= kačkus) sist Laud.; klimpiņa, = kačka; klimpiņas spēlēt. Entlehnt.

Avots: ME II, 227

knikstiņš,

[1) etwas Winziges
AP.;

2) knikstiņi Erlaa, = kumēdiņi]: sāk rādīt kādus knikstiņus Poruk IV, 160;

[3) knikstiņus spēlēt Schujen in die Höhe werfen und wieder auffangen;

4) knikstiņā "niekuotājs, kas ar niekiem grib gūt ievērību vai peļņü Bers.].

Avots: ME II, 246

‡ kuste "?": spēlēt kauliņus uz kustes un nekustes Bers.

Avots: EH I, 680

kustu, in der Verbindung uz kustu spēlēt, kleine Steine in die Höhe werfen und unten liegende kleine Steine auffangen, wobei beim Ergreifen mehrere von den liegenden Steinen berührt werden dürfen; uz nekustu spēlēt dagegen - von den unten liegenden Steinen einem auffangen, ohne die andern zu berühren Sessw., Druw., [Schujen, Arrasch, Bauske].

Avots: ME II, 329

‡ ligžinâtiês Warkl. n. FBR. Xl, 121 "spēlēties (geringschätzig)": visu dienu ar bē̦rniem l.

Avots: EH I, 741

‡ ne̦r̃gât Ellei "essend sich die besten Bissen aussuchen". Refl. -tiês (s. ME. II, 730) "pluosīties, spēlēties" Alswig.

Avots: EH II, 18

[padamalêtiês, "padauzīties, paspēlēties": bē̦rniem atļāva drusku padamalēties Libau.]

Avots: ME III, 15

padūgt, [= paspēt Nerft: bērinieki padūga ("aiz gaŗa laika iesāka") spēlēt kārtis Wessen]; gewöhnlich mit ne- zusammengesetzt: nepadūga (vermochte nicht) vēl kuo vaicāt DL, viss puosts un nelaime vēl nepadūga tuo atpestīt nuo grē̦ka jūga Rainis, Linden n. U. [Zu poln. dužy "stark", bulg. nedúgav "schwach" (wozu Berneker Wrtb. I, 218)?]

Avots: ME III, 20

‡ paslèpiêns, ein zeitlich begrenztes Verstecken; bē̦rni, aiz staļļa paslēpienus (Versteckspielen?) spēlēt izskrējuši Jauns. Raksti IV, 274.

Avots: EH XIII, 174

pìetrũkt, plötzlich enden (von einem Vorrat), fehlen, mangeln: pietrūka, kuo ēst LP. VII, 197. dziedat, meitas, negaidāt! vai jums dziesmas pietrūkušas (Var.: vai jums dziesmu pietrūcies)? ja jums dziesmas pietrūkušas, nāk pie mani tapināt! BW. 916. aties Jāņi, pusvasaras, trūks ūdeņa upītē; dieviņ, zini, kad pietrūkšu es nuo ļaužu valuodām (wann ich aus dem Gerede der Leute schwinden werde) 8989, 1. Refl. -tiês,

1) = pietrūkt: pietrūcies auksta ūdens LP. V,110. tē̦vam pietrūkās, palika neēdis IV, 1 , jau var... dibinu kacēt, te ķēde izbeidzas, un kādas desmit asis apmē̦ram nuo gaŗuma pietrūkstas VI, 1, 518;

2) erschrecken
(intr.); auffahren, sich erheben: vārna pietrūkstas nuo kuplās zâles Vēr. v. J. 1903, S. 12. vecene, drusku pietrūkusēs, nuolika spaini MWM. VIII, 900. piepeži kungam ienāca prātā klavieres; viņš pietrūkās, sēdās klāt un sāka spēlēt Krišs Laksts 27. es pirmais pietrūkuos stāvus B. Vēstn. viņa steidzīgi pietrūkās kājās Purap. meitene pietrūkstas nuo miega (fährt aus dem Schlaf) Aps. IV, 14.

Avots: ME III, 305, 306

sameņ̃ģêt, ‡)

2) in Kot treten
Kaltenbr.: guovis sameņģēs sienu; ‡

3) "pajuokuot" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģē nu viņu! ‡ Refl. -tiês "paspēlēt(ies), papriecāties" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģējies nu ar viņu! (zu einem Kind gesagt).
sunē̦ni un kaķē̦ni sameņģējas.

Avots: EH XVI, 429

smuikas Ermes (mit uĩ), Plūd., Duomas II, 135, die Geige Celm., Wid. (sg. smuika): smuikas sīc smalki un sīki Janš. Dzimtene ² I, 13. spēlēt uz smuikām 452. dzird kuoklējam kuokli, spēlējam smuĩkas Precību viesulis 81. kāds dziesmu dziedāja, ar smuikām pavadīdams Plūd. LR. III, 7. Zunächst wohl aus li. smuĩkas dass.

Avots: ME III, 969

spẽle, das Spiel, die Musik, das Musikstück U., (auch als plur. tantum) ein musikalisches Instrument (spēles) U., (spēle) Oppek. n. Mag. XIII, 24, Golg., "luoks ar vienu stīgu" (spēle) Vēr. 1904, S. 649, Bielenstein Holzb. 729 (mit Abb.), Plutte Katal. 60, die Violine (spẽles) Dond. n. RKr. XVII, 53, Demin. spēlĩte(s) Spielsache(n) der Kinder MWM., Spielchen: vīrs izdzirda spēles Pas. IV, 493 (aus Višķi). nuo tauriņa (bē̦rns gaida) spēļu biedra (Spielgenossen) BW. V, S. 486, № 3033, 2. bē̦rni, iesim spēlītēs! Ahs. pa spēlītes laiku pazudi MWM. VI, 645. naža spēle (ein Spielchen) Etn. III, 29. kaŗa pulku spẽles kaŗā Antrop. II, 45. zē̦ns būdams ... gājis pastaigāties, spēlītes spēlēt Lautb. Luomi 84. tas man pirka spēles (ein Musikinstrument) BW. 7055, I var. ze̦lta spẽles (krauklītim) ruociņā 13613. uz spēlītes es dziedāju, uz spēlītes gavelēju, uz spēlītes [ai nuoņēma manu zīļu vainaciņu 24531. trīs tautieši spēlējās uz tuo manu vaiņadziņu; krīt[i], spēlīte ("?"), šurpu, turpu! Biel. 1570. sit, spēlīt ("?"), pa manim, lai (mans vainaciņš) netika ne˙vienam! 2310. Aus mnd. spel(e).

Avots: ME III, 992, 993

stràdāt: zemi s. (bearbeiten) Ramkau. auzas sēj mazāk strādātā zemē Linden in Kurl.; bauen (vom Getreide) ebenda: miežus tâpat strādā kâ auzas. bē̦rns sāka s. (spielen) ar savām spēlītēm Saikava. Refl. -tiês: "spēlēties" AP. Subst. stràdâšana: pulkā viegla s. BW. 28421, 5. Subst. stràdãjums, ‡

2) die Arbeit, das Machwerk:
lugas saturs krimināls ... amerikāņu rakstnieka s. P. Ērmanis Gaidītāji 52.

Avots: EH II, 585

turdziņa, die Streichholzschachtel: sāka uz špickām spēlēt un viņš Jāņam nuoņēma divas turdziņas A. v. J.1897, S. 460. Vgl. turza.

Avots: ME IV, 268

II vaļât (li. valióti "vermögen; bezwingen"), -ãju, seiner Macht und Willkür unterwerfen L.; behetrschen, zügeln, bändigen, bezwingen; "vermögen" Ahs., Frauenb.: viņš nav vaļājams, er ist nicht zu bändigen Salisb. n. U. spēja jaunās ķēves vaļāt un cieti turēt gruožuos Janš. Čāp. 22. B. bija viņu jau vaļājis un nākuošā acumirklī nuostiepa gulus Janš. Bandavā I, 151. vīriešu darbus vaļāja Ernestelis II, 352. Ernestelis... sāk jau arklu vaļāt Dzimtene IV, 198. es brāliņa vaļātāja (ich beherrsche, leite den Bruder) VL. n. U. viņš nezin, kur savus nagus vaļāt Stenden. Refl. -tiês, = vaļuôtiês: kuo tu vaļājies? nāc labāk sienu pļaut! Dunika. kur lai vaļājas visu vakaru? iesim kārtis spēlēt! Stenden. Zu vaļa; s. Būga KSn. l, 36 f.

Avots: ME IV, 464

I vẽlêt, -lu ([mit ē̦] AP., Arrasch, Bers., C., Golg., Jürg., KatrE., Lubn., Memelshof, Saikava, Schujen, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt,Stenden, Wandsen, [mit ẽ ] Adiamünde, Dond., Dunika, Pankelhof, PS., Ruj., Salis, Segew., Wainsel) od. -ļu (Glück II. Makkab. l, U., Mar. n. RKr. XVII, 144, Kaltenbrunn, Oknist, Selsau) od. -ẽju, -ẽju.

1) (jem. etwas) wünschen
U.: es vēlēju uozuolam trīs gadiņi nezaļuot BW. 13377, 4, nu laimīte javēlē: lai dievs duod divas vārpas viena salma galiņā 32856, 1. laimes vēlēt, Glück wünschen, gratulieren. vieglas smiltis vēlēt Aus. I, 44, (einem Toten) leichte Erde, Ruhe wünschen. labu dienu tas mums ... nevēlēja Alm. Kaislību varā 104. Part. praes. pass. vē̦lams, vẽlẽjams, wünschenswert, erwünscht: būtu vēlējams zināt Kaudz. Vecpiebalga 110. cits uzaicinājums .. . nevarēja būt vēlējamāks par šuo Jaunie mērn. laiki III, 27;

2) gönnen
U.; zusprechen: kalpam duodi, māmuliņa! kalpam biji vēlējusi BW. 10227, 3. vēl[i]. Laimiņa, man nuomirt! 27304, 5 var. tuo es tev vēlējis St., das habe ich dir zugedacht. vē̦lat, brāļi, neliedziet! tē̦vs, māmiņa man[i] vēlēja BW. 13360, 2;

3) erlauben
U., Frauenb., Ruhtern, Salis: te̦vam nebūs tūdaļ vēlēt, kad . . , bē̦rni lūdzas spēlēt JK. 11, 97. viņi man vē̦l ņemt, kādu vien gribu Janš. Bandavā II, 132. jūs... vē̦lat viņam mani ņemt Precību viesulis 36;

4) "?": es būt[u] dievu vēlējusi (hätte mir von Gott erwünscht?),
būt[u] es jaunā nuomirusi BW. 27304, 6. es būt[u] dievu vēlējuse, kad es būtu saimeniece 31056;

5) befehlen
(gew. pavẽlêt): zē̦ns darīja, kâ bija vē̦lē̦ts Kaudz. M. 12. Refl. -tiês.

1) (sich) wünschen:
varēsi būt, par kuo tik vēlies. zemē būtu vēlējies ielīdis A. XI, 52. ķēniņš nuo žē̦luma vẽ̦las nagus nuokuodis LP. IV, 73. nevẽ̦luos ne dzimusi, ne vēl liela uzaugusi BW. 8752. vēlējuos nepinusi (sc.: vaiņagu) 6152;

2) sich anvertrauen:
dieviņam vēlējuos maz varītes turē̦dams BW. 30712. Subst. vẽlêšana,

1) das Wünschen;

2) das Gönnen; das Erlauben, die Erlaubnis:
par dieviņa vēlēšanu tuop[u] areja līgaviņa BW. 7299. kam tas gāja... bez kundziņa vēlēšanas (ohne die Erlaubnis des Herrn) 31651; vẽlêšanâs, der Wunsch: saki trīs vēlēšanās! V. sasniedza savu karstākuo vēlēšanuos Ar. Krišj. Valdemārs 4; vẽlẽjums, der Wunsch: laimes vēlējums, der Glückwunsch, die Gratulation. vienam būšu... pa Lāimītes vēlējumu (Var.: iē̦mumiņu, likumiņu: nach dem Wunsch, Beschluss der Schicksalsgöttin) BW. 1946; vẽ̦lê̦tãjs,

1) wer wünscht:
manim ļauna vē̦lē̦tāja BW. 116. ļaunas dienas vē̦lē̦tāja 9105 var.;

2) wer erlaubt; wer zuspricht:
kad izaugu diza meita, tē̦vs tautām vē̦lē̦tājs BW. 2007; 3367. Zur Wurzel von vala (s. dies). Nach Bezzenberger Γερας 196 ¹ - wohl des wurzelhaften ē wegen denominaīiv (vgl, ai. vāra-ḥ "Kostbares"). Doch könnte ē für e nach Präfixen aufgekommen (vgl. vãrêt neben varêt) und nachher auch ins Simplex eingeführt sein, um es von vetèt "mit dem Waschbläuet schlagen" zu unterscheiden, wobei vieileicht auch das entlehnte vẽlêt II und besonders pavẽlêt 3 milwirken konnte.

Avots: ME IV, 556, 557