Paplašinātā meklēšana

pìedur̃kne PS., C., Kl., N.-Peb., Jürg., Arrasch, Wenden, Bauske, Baldon, Adiamünde, Zögenhof, Bers., Saikava, Schwanb., Meiran, Kreuzb., Warkh., piedurkne Lis., Wolm., Golg., Widdrisch, Nikrazen, der Ärmel: tev īsas piedurknes, kaņepju kre̦kls BW. 19369, 3. zē̦ns atbildēja šņukstē̦dams un piedurknē slaucīdamies Kaudz. M. 24. Wohl zu piedur̃t (nach Leskien Nom. 378 und Būga KZ. LI, 113; vgl. Ii. padur̃kai, der untere, angesteckte gröbere Teil des Frauenhemdes" und le. piedurtne.

Avots: ME III, 246

àizšķilt, ‡ Refl. -tiês: dzirkstele aizšķīlās aiz piedurknes; gar acīm, der beim Feueranschlagen erzeugte Funke fuhr (schoss) hinter den Ärmel, an den Augen vorbei.

Avots: EH I, 55

‡ aîzslaûkt ² Dunika, Rutzau, melkend (den Milchstrahl) hinter etwas geraten lassen: a. (pienu) aiz piedurknes.

Avots: EH I, 49

‡ àizšņàukt, hinter etwas oder hin-, wegschneuzen: a. aiz piedurknes; a. (ar vienu nāsi, uotru aizturuot) līdz sienai.

Avots: EH I, 56

‡ apruotît,

1) nach innen zurückstreifen, -biegen
Bauske: a. piedurknes, palaga malu;

2) bekanten
Selsau, Warkl.: a. piedurknes galu.

Avots: EH I, 111

‡ I apskurbelêtiês "?": svārku ap skurbetēju,šās (zu korrigieren in *apskarbelējušās?) piedurknes Deglavs Riga II, 1, 150; vgl. skarbelẽt.

Avots: EH I, 114

atbraũcît, ‡ Refl. -tiês,

1) sich die Ärmel aufstreifen:
strādā atbraucījies. atbraucījušies da e̦lkuoņiem Kaltenbr.;

2) sich (von selbst) aufstreifen:
atbraukās kre̦kliem piedurknes Kaltenbr.

Avots: EH I, 136

atbraũcît (li. atbraukýti), zurückschieben, aufstreifen: piedurknes, matus.

Avots: ME I, 151

atbraũkât, freqn.,

1) intr., wiederholt herfahren
Spr.;

2) tr., wiederholt aufstreifen:
piedurknes, ruokas LP. VII, 1124, die Ärmel aufstreifen.

Kļūdu labojums:
jāizmet 2. nozīme (zu streichen die Bed. 2).

Avots: ME I, 151

‡ atbrucinât, auf-, zurückstreifen Kal., Rutzau: a. ruokas (=piedurknes). atbrucini bikses un tad bried! Saikava. Refl. -tiês, sich die Ärmel aufstreifen: vajaga a., lai piedurkues neapmirkst Saikava. atbrucinājies kâ maizes mīcītājs ebenda.

Avots: EH I, 136

atmàukt,

1) tr., ab-, weg-, zurückstreifen:
piedurknes; ce̦puri uz pakausi; brilles uz pieres atpakaļ MWM. X, 468; [

2) intr., schnell herkommen
Warkl. - Refl. -tiês,

1) sich zurückstreifen
Nerft, Kreuzb.;

2) sich losstreifen
Ruj.]

Avots: ME I, 175

atrùocît, tr., aufstreifen: piedurknes C., Smilt., Erlaa. Refl. atruocîties, A. XII, 155, atruokuotiês, die Hände zum Abschied reichen, sich verabschieden: mē̦mi viņi atruokuojās JR. IV, 205.

Avots: ME I, 187

atruõtît, atruotinât, tr.,

1) aufstreifen:
piedurknes, meton. ruokas JK. V, 55, die Ärmel aufstreifen;

2) loswickeln, losbinden:
šalli MWM. VII, 803. kā satinušuos lapu tu mani atruotināsi Asp.

Avots: ME I, 187

‡ izšũstît, ausnähen, besticken M. 194, Auleja, Dunika: i. kre̦kla piedurknes. ķēniņš lika meitai i. kruoni Pas. X, 380 (aus Lixna). cimda kātiņš savārstīts un izšūstīts (wiederholt gestopft) Seyershof.

Avots: EH I, 487

nùolaušķêt,

[1) "eine Zeitlang laut plappern"
Sessw.;

2) "einen krachenden Laut von sich geben"
Alswig, Vank.]: kaut kas nuolaušķēja zem piedurknes A. XX, 373. [zars aizlūza, ka nuolaušķēja vien; izluocīju pirkstus, ka nuolaušķēja vien Vank. In Mar. (mit àu ² ) so auch das Reflexiv.]

Avots: ME II, 808

I nùorìest [li. nuriẽsti "abwickeln"],

1) intr., sich abtrennen, sich ablösen, abfallen:
svārkiem piedurknes ple̦cuos nuorietušas A. XV, 83. vistai viena kāja nuorietusi, der Henne ist ein Fuss abgefault L. nags pirkstā nuorietis, der Nagelistabgeschworen, abgegangen St.;

2) tr., abtrennen
Spr.: apin[i]s ziedu nenuorieta! BW.13781, 3. gaužas asaras nuoriest, bittere Tränen vergiessen L. nuoriešam asariņas nuorietnīšu kalniņā BW. 4216, 1. Refl. -tiês,

1) sich abtrennen, sich loslösen, abfallen:
auglis, kuŗam visādā ziņā jānuoriešas un jānuokrīt Vēr. II, 738. tad ve̦lns ar varu rāva pirkstus laukā, bet pirksti nuorietās LP. VII, 203;

2) dünner, kürzer, schwächer werden:
pavediens nuoriešas Druv. II, 50. kad mazam bē̦rnam mēles gals nuoriešas, tad tas liels būs dikti melīgs JK. II, 77. aude̦kls nuorieties. diena jau sāk nuoriesties. sakne iet kâ mietu sakne stāvu zemē; vārpstējādi nuoriezdamas, t. i. uz leju pamazām tievāka palikdama Konv. 305;

3) stocken, nachlassen, abbrechen, aufhören:
saruna nuorietas pa˙visam Saul. III, 160. kuģniecības kustība Rīgas uostā sāk jau nuoriesties B. Vēstn. streiku dēļ rūpniecībā manāma nuoriešanās B. Vēstn.

Avots: ME II, 840

nùotrĩt,

1): n. kājai pirkstus jē̦lus AP., Dunika, Ermes, Heidenfeld, Prl. ‡ Refl. -tiês,

1) sich abreiben, abschleifen, abwetzen:
piedurknes nuotrinušās Sessw., Trik. dzīvnieks nuotrinies vienās asinīs Dunika, Zögenhof. skuolnieki nuotrinušies pa suoliem (so dass die Kleidung entzweigerieben ist) Schnehpeln. naži nuotrinušies (von langem Gebrauch) Schwitten. nazis nepareizi nuotrinies C.;

2) sich an etwas reibend schmutzig werden:
viņa tur nu nuotrinusēs ar uoglēm un suodrējiem Janš. Līgava I, 283.

Avots: EH II, 101

‡ paruocît Warkl., (ein wenig) aufstreifen: p. kre̦klam piedurknes drusku uz augšu.

Avots: EH XIII, 169

pìedarkne ² Gr.-Buschhof, = piedurkne">piedurkne.

Avots: ME III, 243

pìeder̂kne Mar. n. RKr. XVII, 129, Selsau, = piedurkne">piedurkne: kre̦kla piederknītes BW. 19359 var. (aus Lasd.)

Avots: ME III, 244

II piediêgt, anheften, lose annähen: piedurkne divkārt saliekta un piediegta padusī Citu tautu rakstn. I, 16. gulē̦tājus mēģināja sle̦pe̦n... piediegt pie gultas drēbēm BW. III, 1, 8. abiem piediedza pie ce̦pures cimdu pāri BW. III, 3, 875.

Avots: ME III, 245

pìeduôrkne Kl., = piedurkne">piedurkne; mit Metathese aus piedruokne?

Avots: ME III, 247

pìeduorksne Elv., Für. I, = piedurkne">piedurkne.

Avots: ME III, 247

piedraukne Plm., Für. I, unter durt (vgl. auch BW. 4156), Manz., = piedurkne">piedurkne; zunächst wohl für piedruokne.

Avots: ME III, 245

piêdruokne ² Ruj., Kandau, Dond., Wandsen, piedruokns Salis, piedruoksne L., = piedurkne">piedurkne; dürfte zu apdruoksts "Querdel od. Gürtel am Weiberrock" gehören (nach Būga Aist. Stud. 143).

Avots: ME III, 246

piedrukle Ruj., piedrukne BW. 4156, 3 var. (aus Brucken), = piedurkne">piedurkne.

Avots: ME III, 246

piêdrûkne ² Nigr., Wain., piedrūne (?) Für. I., = piedurkne">piedurkne. Wohl mit Metathese aus *piedūrkne.

Avots: ME III, 246

pìedruñkne Neu-Salis, = piedurkne">piedurkne.

Avots: ME III, 246

piedurksne Elv., Für.I, piedurne (Druckfehler für piedurkne?) Seib., = piedurkne">piedurkne.

Avots: ME III, 246

pìevêžuôt,

1) dazukrebsen, krebsend dazu-, hinzufangen;

2) krebsend, mit gefangenen Krebsen anfüllen:
pievēžuojis abas piedurknes MWM. VI, 124.

Avots: ME III, 310

pirduokne Gr.-Essern, A.-Schwarden, Pauren, Grösen, Ringen, Kurslten u, a., pìrdukne 2 Warkl., = piedurkne">piedurkne.

Avots: ME III, 222

pluska, pluskata Bergm. n. U.,

1) die Zotte
Irmelau n. U., der Fetzen, Pl. pluskas, Lumpen U. (li. plùskos "Haarzotten" PФB. LXV, 319): ve̦cajām drē: bēm piedurknes vienās pluskās (diegu gali atiruši) Dunika. kuo tu nāci, pluskataini, jaunu meitu istabā? visas tavas pluskas dre̦b ar meitām runājuot BW. 20430, 4. tam zīmes nuoplēsa un saraustīja pluskās A. v. J. 1899, S. 18. pluskas bārzdele Vēr. II, 1304, ein dünner, zottiger Bart. -plusku pluskām, in lauter Fetzen, Zotten: nuošļukušie brunči plusku pluskām kuļājas ap kājām A. v. J: 1900, S. 1079;

2) comm., ein zerkodderter Mensch; ein Lump
U.: sauc dzīrās kruopļus, tizlus, pluskas Druva I, 413. grābiet tuos pluskas naguos! LP. IV, 3. Nebst plušķis I zu li. pláuzdinis apr. plauxdine "Federbett", mnd. vlūs(ch) "wolüges Schaifell", mhd. vlius od. vlies "Flies", schwed. dial. flur "zottiges Haar", mir. luascach "zottig" u. e., s. Bezzenberger BB. XII, 241, Fick Wrtb. III ⁴ , 255, Thurneysen IF. XIV, 128 f., Persson Beitc.239, 806 und 881, Walde Vrgl. Wrtb: II, 96, Vasmer, Studien zur alban. Wortf. I, 52.

Avots: ME III, 358

raitît,

3): auch (mit ài ² ) Auleja: es raitu bikses ar˙vienu augstāk Jauns. Raksti V, 340; ‡

4) "?": putns ar knābi raita spalvas Adsel; ‡

5) = ràicît ² I 1 Druw.; Lubn.; ‡

6) auf schnelles Gehen (mit grossen Schritten) bezogen:
viņam tik viegla gaita, ka suoļus tik˙pat kâ r. raita. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) aufkrempeln Auleja: maizi bābas ka[d] mīca, tak raitās ruokas, kab piedurknes nesaziestu ar mīkli. Zur Bed. vgl. auch ‡ àizraitît.

Avots: EH II, 351

I ruotît, -u, -ĩju, tr.,

1) rùotît ² Druw., KL, Selsau, Sessw., Saikava, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, kleine Stoffstücke aneinanderreihen, zusammennähen
(gew. in der Zstz. mit sa-) Druw. n. Rkr. XVII, 75, Laud., "Einschnitte vollnähen" Ar.;

2) krempeln, zusamrnenrollen
(gew. in der Zstz. mit uz-): piedurknes. In der Bed. 1 identisch mit ruotît II? In der Bed. 2 wohl zu ruotât II.

Avots: ME III, 584

sabrucinât, tr.,

1) abstreifen
(von mehreren Objekten ausgesagt); "saplūkt" Grosdon: s. kļavu lapas Schwanb.;

2) abbrühen
Würzau: kas tavas iekšas sabrucinās? Seifert Chrest. II, 23; verbrühen: s. ruoku Vank., Birsgaln, Bewern;

3) zusammenstürzen
(intr.) machen: s. vē̦cu ē̦ku Lettin, Pernigel, Salisb., Walk; s. izkaltušus kuoka traukus, malkas grē̦du Schwanb., Vank.; s. (izjaukt) dzijas kamolu Mar., Allasch, Wolm.;

4) tüchtig reiben
(perf.): nuosalušuos vaigus sabrucināja ruokām Stenden; "saberzt, sagrūstīt, sakrunkāt": s. jaunuo burtnīcu Laidsen;

5) mit dem
bruceklis schärfen (perf.): s. izkapti Wain.,Dunika,Stenden;

6) grob zermahlen
Salgaln: s. auzas sudmalās Bornsmünde, Rothof, N.-Rahden; zerreiben: s. sasalušu veļu Rothof; s. pulvēri Dunika; zerbrockeln: s. praulus Schibbenhof;

7) aufstreifen, aufstülpen:
s. svārku piedurknes Jürg., Odsen, Schwanb.;

8) s. tupeņus "iebērt tupeņus trauka, uzliet ūdeni un maisīt, lai tiem, citam ar citu beržuoties, nuoskaluotuos smiltis, un atluobītuos arī miza" Saul.;

9) am Kragen fassend (durch)schütteln:
es viņu labi sabrucināju Gold. - Refl. -tiês, sich verbrühen Birsgaln.

Avots: ME III, 598

sarẽdît Mar., Grünh., tr., in Ordnung bringen, vor-, (zu)bereiten (perfektiv): sarēdi istabas lietas kārtībā! Mar. sarēdīt dzīvuokļus pavasara priekiem Alm, piedurknes pieglaudās apģē̦rbam tâ, ka nebij ne˙kas citādi sarēdījams ders. uzturas vielas tâ sarēdītas, lai īsā laikā nuoguldītu miesā daudz tauku ders. sarēdīt spiešanai (zum Druck vorbereiten) kādu nuo... runām Kundziņš Kronw. 112. viņš... sarēdījis... visādus vārdu krājumus ebenda S. 124. kādas piktas acis tā pruot sarēdīt Alm.

Avots: ME II, 716

saruotît, tr.,

1) (aus kleinen Stücken) zusammennähen, -flicken, -leimen
Laud.: saruotīji gan nuo tām lupatām vesti! nuo lupatiņām es sarùotīju ² glītu gultas deķi Druw. n. RKr. XVII, 75. tādi vien saruotīti ve̦cu brunču gabaliņi BW. 20583. kas nu tas par galdu - saruotīts nuo dēļu lampiņām! Laud. saruotītām, nespuodrām rūtīm Baltpurviņš I, 161;

2) aufstreifen:
s. bikses, piedurknes Sessau.

Avots: ME III, 725

sašļaucît, ‡

3) = uzbraucît: s. uzvalkam piedurknes uz augšu Altenwoga; ‡

4) (die Diele waschend, das Wasser) sich in einen Wischlappen einsaugen lassen
Kreuzb.: s. ūdeni; ‡

5) verprügeln
Sawensee.

Avots: EH XVI, 454

škalˆdît: auch Alswig, Auleja, Beļava, Daudsewas, Gr.-Buschh., Heidenfeld, Kaltenbr., Līvāni, Mar., Nerft, N.-Laitzen, Sonnaxt; in Auleja auch mit der im Folgenden vorliegenden Bedeutung: piedurknes vi˙sad aude par sevi; nuo kre̦klu nešķēle ni˙kad. maz kre̦klu paliek, kaî sāc š.

Avots: EH II, 627

šķiebtene, eine Art Ärmel: izšķīra šķiebtās piedurknes jeb škiebtenes RKr. XVII, 27. Vgl. šķiebti (unter šķiebt) lindraki.

Avots: ME IV, 51

skruõķis: "piedurknes manšete, dūrgalis" Seyershof."

Avots: EH II, 514

II stàvs (serb. stâv "Garbenhaufen", čech. stav "Stand. Gestalt"),

1) der Wuchs, die Gestalt
U.; liels stāvā, gross von Gestalt U. kuoku re̦snie stāvi Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 328. bē̦rzu balti stāvi Vēr. I, 1286;

2) der Rumpf
U. (z. B. ein Haus ohne Dach, Rock od. Hemd ohne Ärmel L., U. u. dergl.); kre̦kla stāvs Karls. nuo tās drēbes tu stāvu gan dabūsi, bet piedurknes nebūs Harder n. U. krē̦sla stāvs A. XXI, 388;

3) die Taille
U.;

4) das Stockwerk, die Etage;
piecu stāvu nams. dzīvuot uotrā stāvā;"gaņģis" Karls.;

5) Hochwald, im Gegensatz zum Anwuchs
Biel. n. U.;

6) die Breite in FrauenkIeidern
U., KarIs.; ar trim stāviem pietiks, drei Breiten werden genügen Biel. n. U. trim stāviem lindraciņi BW. 23608 var.;

7) der Stiefelschaft;
zābakus ar atluocītiem stāviem Kaudz. M. 51, (mit à) AP., Arrasch, (mit â ² ) Bauske. Nebst li. stovâ und ae. stów "SteIe" u. a. zu stāvêt.

Avots: ME III, 1055

traipeklis,

1) traipeklis U., Lubn., (mit aĩ) Bauske, Drosth., (mit aî ² ) Salis, (mit ài ² ) Bers., Sessw., tràipēklis ² Kl., traĩpe̦kls Dunika, der Fleck, Schmutzfleck
U.; der Schandfleck V.: riebīgs traipeklis MWM. X, 32. viņš redzēja uz kre̦kla piedurknes mazu traipekli nuo asinīm Kaudz. M. 352. mazgā tīru nuo putekļiem un traipekļiem Vēr. II, 941;

2) Plur. traipekļi, Exkremente:
cilvē̦ka traipekļi JK. V, 130.

Avots: ME IV, 218

III uzausît, aufstreifen, aufbiegen: uzausīt piedurknes Scbwanb., Sessw.

Avots: ME IV, 315

uzbracêt (unter uzbracât), Refl. -tiês: uzbracējies kre̦kla piedurknes uz augšu Janš. Līgava I, 123.

Avots: EH II, 718

uzdaidzît, auftrakeln, leicht aufnähen: uzdaidzīt piedurknei ielāpu Golg.

Avots: ME IV, 323

uzkruñkât Bauske, = uzkruõkât: piedurknes, brunčus; pieri.

Avots: ME IV, 345

uzlàicît ² Kl., Selsau, aufbiegen, aufkrempeln: uzlaicīt piedurknes.

Avots: ME IV, 350

uzlùocît, aufstreifen (namentl. den Ärmel) U., aufbiegen: uzluocīt piedurknes. rasiņā es negāju, kamē̦r svārkus uzluocīju BW. 14993. Refl. -tiês,

1) sich aufbiegen:
papīra mala uzluocījusies;

2) (für sich) aufbiegen, aufstreifen:
uzluocīties piedurknes. Buozumene uzluocījusēs un uzbracējusēs berž... stāveņus Janš. Precību viesulis 5;

3) sich hinaufschlängeln:
lielceļš uzluocās... piekalnē Aps. IV, 7.

Avots: ME IV, 354

uzruotît, aufstreifen LKVv., aufkrempeln, aufschürzen: u. piedurknes, brunkas, bikses Bauske (mit uõ), Würzau. iet... uzruotītām biksām Vēr. I, 1243.

Avots: ME IV, 374, 375

uzšņùkt, = uzšņaukt 1: bē̦rns uzšņūca uz piedurknes Dond., Stenden.

Avots: ME IV, 390

vaļîgs,

1) unbefestigt, los, locker, frei
U., Bers., Kalzenau: vaļīgs miets. vaļīgi zuobi. vaļīgi sasiet auklu Nötk. izvilka kādus vaļīgākus žeperus A. XX, 402. vējš atraisa vaļīgās cirtas Ed. Virza. ļuoti plašas, vaļīgas bij piedurknes Konv. 138. vaļīgajā ... jaciņā J. R. V, 110. vaļīgā rindā MWM. VI, 337. (fig.) svabada, vaļīga izturēšanās Janš. Līgava I, 216. kauli nu pa˙visam vaļīgi (von einem Müden gesagt) Golg.;

2) frei, los (von etw.):
būt vaļīgam nuo visām rūpēm Seifert Chrest. III, 215. es e̦smu vaļīgs nuo tā darba Sussikas, es gribēju tikt vaļīgs nuo jums Ruhtern;

3) Musse habend, müssig, frei:
ziemu vaļīgāks laiks Ramkau, Saikava, Salis;

4) offen:
pilis bij vaļīgas: varēja iet, kur grib LP. VI, 520.

Avots: ME IV, 465

I vir̂t (li. vìrti "kochen") Wolm. u. a., vìrt Neuenb., (mit ìr ² ) Kl., Prl., (mit ir̂ ² ) Karls., Līn., Praes. ve̦r̂du Wolm. u. a. od. virstu (Altenwoga, Bers., Borchow, Ruj.) und (?) viru, Praet. viru (unbek˙in Adiamünde, Erlaa, Heidenfeld, KatrE., Mahlup, Meiran, Ruj., Schnehpein, Schwanb., Sessw., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Zögenhof, wo dafür vārît resp. vārîtiês),

1) intr., kochen, sieden
U., Altenwoga, AP., (mit ir̃ ) Ruj., Serben: putra virst Peb. (wo daneben angeblich ūdens ve̦rd nuo avuota), Altenwoga. ūdens sāka virt MWM. v. J. 1896, S. 928. katls sāka virt Vēr. II, 661. ēdiens jau uzgāja virt Mar. tur ve̦rd gaļa kāpuostuos BW. 31096. kazas gaļa nevirusi 26397. kundziņš virs trumulī 31264, 1. tai virumā vira . . . meitu miesas Pas. IV, 12 (aus Schrunden). guns vien ve̦rd ap čuokstu 403 (aus Welonen). ka tie elles peklē virtu! möchten sie in der Hölle... kochen! Mag. XX, 3, 42. tu dzelze vēl nav gan virusi Mag. III, 1, 133. ķēniņš ielīda virušā (vgl. viruots) pienā un savira Pas. VII, 42;

2) tr., kochen
Kaltenbrunn, Oknist, Rutzau, Warkh.: viršu putru BW. 19326. kunkuļiem putru viru 10446. kam mums nevira rāceņu putru 26189. kam taukus laizīja putriņu virdama 20I68. uolas viru 32209, 3 (ähnlich 35307 var.). griķu putra, pienā virta JK. Il, 152. kuo ragana tur ve̦rd LP. IV, 92. nezinu, kuo tev būs virt ēst Pas. III, 120 (aus Kapiņi). katli, kur ve̦lni cilvē̦kus ve̦rd V, 265 (aus Asūne). meitas vira dzīpariņus BW. 7131. nebūšu ne ce̦pts, ne virts Juris Brasa 134;

3) intr., quellen
U., sprudeln: aizbē̦rtie avuoti atkal virs Stari IlI, 243. (asinis) ve̦rd aumaļām LP. II, 74. silta rasa iz . . . brūcēm ve̦rd JR. IV, 66. (fig.) ve̦rd dzīvības spē̦ki kauluos 77. viņam rūg tums vira iz dvēseles B. Vēstn. dziesma, kas tam pār lūpām vira MWM. VllI, 327;

4) tr., hervorsprudeln:
(kalni) uguni ve̦rd Kārstenis Gäju putni 26. - Part. praes. act. ve̦rduošs, ve̦rduots, kochend, siedend, quellend, sprudelnd: ve̦rduošs ūdens Ahs. gâzt kâ ve̦rduošu virsū (wie heisses Wasser) Austr. iz ve̦rduoša avuotiņa BW. 29678, 2. mūžam ve̦rduoša dzelme Vēr. II, 388. ruozes, pilnas ve̦rduošas dzīvības 389. ve̦rduošās dzīvības spē̦ks R. Sk. Il, 109. - Subst. viršana, das Kochen (tr. und intr.); das Quellen, Sprudeln: asiņu viršanu Br. 306; virums,

1) Gekochtes
U., Gebräu Altenwoga; ein Gericht U.; eine flüssig gekochte Speise Frauenb.: vārījās virumi puoduos J. Veselis. rīkuojās ar... ce̦pumiem un virumiem A. v. J. 1899, S. 29. garšīgs virums LP. III, 98, aizlej karuoti viruma aiz piedurknes IV, 175. pieviris virums V, 135. lai vāruot, bet lai virumu nebauduot VI, 477. kundziņš ēda . . . manu gardu virumiņu BW. 30459, 1. savāra nuo maizes ķe̦zu, virumu Etn. III, 159. mēs taisām nuo briežu ragiem virumu, biezu kâ līme Vēr. I, 847. augļu virumuos Konv. ² 752. lē̦cu virums, das Linsengericht: tu viņu... pārduotu par lē̦cu virumu Blaum. Pazud. dēls 13;

2) "?": kâ stīgas kuokļu virumā Asp. VII, 10; virẽjs (li. virė˜jas), wer kocht, der Koch:
azaidiņā virējiņa BW. 13278 var. šķidras putras virējiņu (Var.: vārītāju) 18659, 3 var. vīri pamete Pieteri pie sevis par virēji Rositten n. Pas. VII, 479. laba virēja - putru piededzinājuse! Gr.-Buschh. Nebst versme 1, vira I, virags, verdêt, *verst, virst II u. a. Zu li. varùs "kochbar", apr. auwerus "Metallschlacke", slav. vьrěti, variti "sieden, kochen", serb. izvor "Quelle", vâr "Glut", alb. vorbε "irdener Kochtopf" u. a., s. Trautmann Wrtb. 361, Jokl. alb. Stud. 97, Walde Vrgl. Wrtb. I, 269. das prs. virstu hierher, oder zu virst II gehört, kann nicht sicher entschieden werden. Ursprünglich wohl nur prs. ve̦rdu, prt. viru; prs. virstu zum Inf. virt wohl nach prs. irstu: Inf. irt u. a. Nach dem Muster von prs. vè̦lku: prt. vilku u. a. kann zum prs. ve̦rdu ein prt. virdu gebildet sein, woneben auch ein prt. verdu nach dem Muster von prs. tre̦ncu: prt. trencu n. a. Und wie z. B. pirku in vielen Mundarten zugleich prt. und prs. ist, so kann darnach auch das prt. virdu zugleich die Bed. eines prs. erlangt haben.

Avots: ME IV, 616, 617

žņaûgt (li. žniaugti "žņaugt" Miežinis), žnaûgt Salis, -dzu, würgen, knebeln, zuschnüren L., U., stark drücken; ausringen U.: gribējuši šuo žņaugt ar žņaugu LP. VII, 72. iemautiņi ruokas žņaudze BW. 14528. piedurknes žņaudz St., die Ärmel spannen sich. milzis žņaudz visus Vēr. II, 1136. krūtis žņaudz Aus. I, 4. ruokas žņaugt Aus. I, 21; LP. V, 62, die Hände ringen. gaļu žņaudza saujiņā BW. 19310. Refl. -tiês, sich würgen, sich ein-, zuschnüren Spr.: sirds man žņaudzas Vēr. I, 803. - Subst. žņaûgšana, das Würgen, Knebeln, Zu-, Einschnüren, Ringen; žņaûgšanâs, das Sichschnüren; žņaûgums, das einmalige, vollendete Würgen, Knebeln, Schnüren, Ringen; žņaûdzẽjs,

1) wer würgt, knebelt, schnürt, ringt:
šai mājā katru nakti... nāk zņaudzēji. te jau kādi desmit cilvē̦ki ir nuožņaugti Pas. IV, 64;

2) Magendrücken
AP., C., Dunika, Sessw.; Drücken, Beklemmung in der Brust Etn. II, 166: kad vē˙de̦rā žņaudzējs, tad jāizlauza mugura ar sluotas kātu Etn. III, 174. ja krūtīs tāds žņaudzējs, tad ar braucīšanu vien neiztiek Jaun. mežk. 225. krampīgs kāss ar žņaudzēju Vēr. I, 801. spaidīsies ar žņaudzēju pasirdī Vīt. 59. man žņaudzējs žņaudz krūtis, sirdi Ahs. n. RKr. XVII, 66;

3) ābuoliņa žņaudzējs, cuscuta Stenden. Wohl zur Wurzel von znauja (s. dies) mit dem g von zmaugt und li. smàugti. Anders (umgestellt aus gņauzt) Zupitza Germ. Gutt. 148.

Avots: ME IV, 824, 825