Paplašinātā meklēšana

I pum̃purs,

1): Skardžius Arch. Phil. III, 53 gibt ein li. pùmpuras;

2): nuo kuociņa zariņš auga, nuo zariņa pumpuriņš BW. 5559. es gaidīju izplaukstam, cits nuorāva pumpurā 15862 var.

Avots: EH II, 325

‡ II pum̃purs Salis "sīgas vai laša kuņģis". Wohl zu pum̃purs I gehörig.

Avots: EH II, 325

pum̃purs (li. pum̃puras "die Knospe") PS., C.,

1) eine Erhöhung, ein Buckel, eine Beule:
uz tā ķermeņa parādās viens un dažreiz pat vairāk uzkalnīšu jeb pumpuru Konv. ² 1229;

2) pum̃purs Ruj., Salis, Wolm., Serbigal, AP., Iw., pùmpurs ² Preili, Nerft, Kl., pum̃puris Lin., Lautb., pampuris U. (li. pumpurỹs PFB. LXVII, 244), die Knospe:
pumpuri plaukst (taisās Etn. II, 111), die Knospen springen. puķi pumpurā nuoraut, eine Blume pflücken, bevor sie aufgeblüht ist. uoša pumpuri, Eschenknospen Etn. III, 160. In Erlaa nennt man pumpuri die reifen Samenköpfchen, z. B. an Birken, Ellern, Weiden u. a.; auch unterscheide man da und in Sessw. ziedu pumpurs "Blütenknospe" von lapu pumpurs "Blattknospe";

3) pùmpurs ² Mar. n. RKr. XV, 131, pumpuris, pumpurītis (f. -ĩte), etwas Kleines, nicht Ausgewachsenes, z. B, ein solcher Mensch
(pumpurītis, ein kleiner Junge U.): kur tu, pumpurs tāds, iesi pazudīsi! Mar. n. RKr. XV, 131. nebē̦dā, dē̦lu māte, ka es maza pumpurīte! BW. 23139, 1 var. kādi tavi rācienīši! citi lieli, citi mazi, citi tādi pumpurīši 28579. Wohl zu pumpt und pumpa II.

Avots: ME III, 411

pumpursmilga das Perlgras, melica nutans Karls.

Avots: ME III, 411

àizplaûkt, intr., ein wenig zu spriessen, auszuschlagen anfangen: aizplaucis pumpurs.

Avots: ME I, 44

àizslêgt, tr., verschliessen: durvis, šķirstu. brāļi māsu aizslē̦guši aiz deviņu atslēdziņu BW. 13358, 1. Refl. -tiês, sich schliessen, sich verschliessen: pumpurs aizslēdzās. un dieva nams spraikšķē̦dams aizslēdzās cieti Vēr. I, 734.

Avots: ME I, 50

apstât,

2): pļāvēji pēkšņi apstāja darbā J. Kļaviņš. ka[d] grib apstādīt (anhalten, scil. dzirnaviņas), pasaka un (dzlrnaviņas) apstāj Pas. VIII, 122 (ähnlich IX, 132), apstājama vieta Frauenb., = mājvieta;

4): apstājuši mani kâ nelabie Jürg. ganības bij apstājis vilks Pas. IV, 471. vādātājs, murgi var cilvē̦ku a. Autz, Ekau u. a. nelaimes apstāts (bedrängt)
Schibbenhof. tiku nuo visām pusēm apstāts ar jautājumiem Pumpurs Raksti II, 174; nicht in Ruhe lassen, bedrängen Autz, Wolgunt u. a.; ‡

5) verdächtigen
Ahs.: visi mājas ļaudis mani apstājuši par zagli, bet es tas nee̦smu. Refl. -tiês, ‡

4) sich ringsum beziehen (bedecken):
piens apstājies ar krējumu BielU., auf der Milch hat sich Sahne abgestanden.

Avots: EH I, 117

‡ bezpelnis, wer keinen Verdienst hat (nichts verdient) Pumpurs Raksti II, 338.

Avots: EH I, 215

eja, ‡

2) kara e., ein Feldzug
Pumpurs Raksti II; 190.

Avots: EH I, 367

II griêze,

1): auch Bērzgale; eine messerähnliche Pflugsehar
("arkla daļa, kuo pieiiek arklam priekšpušē, kad iet cietās zemēs art") Warkl. arklus iesiet, griezes uzsist Pumpurs Lāčpl. (v. J. 1888), S. 129; ‡

3) "= pavāle" Linden in Kurl.: kad siens ūdenī; tad citādi nevar izkaitēt, kâ uz griezēm. nuo griezēm var redzēt, cik katrs pļāvis platas vāles.

Avots: EH I, 408

ìekrist,

1) herein-, hineinfallen:
iekrist akā. [gribu drusku iekrist gultā (mich ins Bett legen); e̦smu tāds izguris Dond.];

2) in übertragener Bedeutung,

a) iekrist prātā, in den Sinn kommen:
Ansim iekrīt gudrība prātā LP. IV, 11. prātiņā man iekrita tautu meita zeltenīte BW. 11399;

b) iekritis valuodā, in die Rede fallen:
iebūvietis iekrita sievai valuodā Vēr. II, 1034;

c) iekrist neslavā, verrufen werden:
Kangars varēja pie ļaudīm neslavā iekrist Pumpurs Lāčplēsis 35;

3) einfallen:
iekritušas acis Etn. I, 51. iekrituši vaigi A. XI, 152;

4) sich treffen:
iekritis - ņemšu, neiekritīs - nav ne˙kas paspē̦lē̦ts Rīg. Av. šuodien mātei iekrita putras vārīšana A. XXI, 402. purvuos, kur vien viņam bija iekritis strādāt V. Eglītis Zilā cietumā 59. meita, kuŗai rītā iekrita gana diena MWM. XI, 129. man ceļš te iekrita MWM. 1896, S. 483. man atkal iekrīt gar kapiem braukt JK.

Avots: ME II, 30

‡ izgainît, allmählich hinaustreiben: franči gan bij nuo Krievijas ... izgainīti Pumpurs Raksti II, 300. Refl. -tiês, ausweichen, entgehen: kad nevar ne˙kâ i. nuo vilka, tad kurina uguni Seyershof. ce̦rē̦dams i. nuo ... ciemiņa Pumpurs Raksti II, 254.

Avots: EH I, 446

izmît, Refl. -tiês, ‡

3) sich verandern
(nach r. измѣниться): viss pa˙visam cits. vaicā, kur tai (= tâ) izmijies Pas. V, 183 (mit derselben Bed. auch bei Pumpurs Raksti II, 171).

Avots: EH I, 467

‡ II izrāt, ausroden: pļavas izrājis Pumpurs Raksti II, 310: izrāta (izcirsta) pļava Latv. Saule, S. 1044.

Avots: EH I, 476

‡ juodisks, teuflisch: viņas ... bija .. juodiski skaistas Pumpurs Raksti I, 385.

Avots: EH I, 570

laîstît: mit aĩ PlKur.; ‡

3) wiederholt schlagen:
viņš paķer pātagu un laista šim, vai galva, vai acs Pas. XII, 129. sāka baltiņam l. ar gruožu līkumu Kaudz. Izjurieši 86. ar tuo (streņģi) sācis l. veci Pumpurs Raksti II, 146. Refl. -tiês,

2): zvaigznes laistās Auleja. tauki laistījās pa virsu Ramkau. (kaminā) re̦dzams ... kustuošais, laistuošais liesmu puduris Janš. Apskats 1903; S. 18. guns vien laistījās (von starkem Blitz)
Sonnaxt. visi laislījās guoda zīmēs un dārgumuos Latv. Av.

Avots: EH I, 715

mẽrniẽks, der Messer, einer der etwas misst: arī viņa acīs bij gaŗš mērnieka skatiens Duomas III, 690; namentlich der Landmesser, Revisor: Pumpurs par vasaru iet pie mērnieka par puisi Vēr. I, 1267; mērnieku laiki, die Zeiten der Landmesser Kaudz. M.: raibais mērnieks, guometra papilionaria Latv.

Avots: ME II, 620

nùokā̀rtuôt,

1): turēties pret turku nuokārtuotuo armiju Pumpurs Raksti II, 181;

2): ģīmis nuokārtuo viss, āda iet nuost Orellen, Segew.

Avots: EH II, 53

nùotàisît,

1): n. kādam priekšme̦tam slīpu galu Druw.;

2): aprunās ... nuotaisīs mūs abas par diezin kādām Janš. Apsk. 1903, S. 113;

4): auch Frauenb.; tik nikns buršanā, ka ... viņa nuotaisītus cilvē̦kus jeb luopus ... vis˙gudrākie nevarējuši glābt Pumpurs Raksti II, 163; ‡

5) = sarìkuôt: jie nuotaisa kāzas Pas. V, 295 (aus Welonen); ‡

6) "taisuot sabuojāt" Lixna. Refl. -tiês,

1): laiks nuotaisījies uz ilgāku salu Brigadere Dievs, daba, darbs 229;

3): saņe̦mdams ruokas dūrēs un nuotaisīdamies kauslim pretim Saul. Burtnieks 1936, S. 91.

Avots: EH II, 99

I paģẽrêt, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) fordern Siuxt: tâ jau nepaģēries, bet saki: kuo ieduos, ar tuo būšu mierā! ‡ Subst. paģẽrējums Pumpurs Raksti II, 229, die Forderung.

Avots: EH II, 136

pakuošļât, tr., etwas beissen, beissend probieren: pakuošļā - ne˙kas, pumpurs vien ir LP. VII, 577.

Avots: ME III, 52

palaîst,

3): ar tuo mēs bijām palaisti un aizgājām Pumpurs Raksti II, 184;

4): tas ar raudas palaidīs Tdz. 55426. makšķere ar palaižamu auklu Gramsden;

6): patieš[i] ... grib[u] dzīvuot, nepalaist augumiņa BW. 5458. p. (sich verlaufen lassen)
guovis mežā Frauenb. aka ir palaista; tagad ūde̦nu ne̦s nuo bedres Siuxt; "VL." (ME. III, 55) zu ersetzen durch "Tdz. 39562";

7): tikai ziemas vidu palaida pilsē̦tā Jauns. Sliņķu virsnieks 22;

8) gestatten
Lng. (unter laist);

9): auch Diet., Frauenb., Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt: p. viesus; ‡

10) beurlauben
BielU.; ‡

11) ausbreiten:
p. (= izārdīt) sìenu Kaltenbr. karpānu bedrei uz dibe̦na palaiž jē̦kulu AP. uz ... klēti, kur bija palaistas darbeniekiem cisas Ciema spīg.; ‡

12) hinfahren (?):
viņš ar gribuot p. līdz Pēterburgai Austriņš Raksti V, 17; ‡

13) "atstāt" PlKur. Refl. -tiês,

1): p. kâ baluodis Pas. IX, 35. pats ... palaidēs ceļī Pas. IV, 80 (aus Malta);

5): viņš palaidās uz māti Frauenb.; ‡

6) nachgeben, sich ergeben
Frauenb., Strasden; tē̦vs negribēja mātei p. (hinter der Mutter zurückbleiben, fig.) Veldre Dēli un meitas 71. ‡ Subst. palaîdums, Losgelassenes, Geschaffenes: savāds dieva p. (von einem Menschen) Janš. Līgava II, 43.

Avots: EH II, 148

pãriet,

1): pārgāja puika upi par zivs muguru Pas. X, 450;

2): pāriet gads, var˙būt vairāk Pas. IV, 169. nepārgāja pus˙gada pēc ... IX, 248. tur visa nedēļa pārgāja Sonnaxt. gaidīju pārejuot tās divas nedēļas Pumpurs Raksti II, 257. tur jau ne˙viena diena nepārgāja, ka tur nelamājās Linden in Kurl. vai tad tâ var p. bez strīda? Seyershof. pulka saimnieku tur i[r] pā[r]gājis (= ir bijuši) Grenzh. n. FBR. XII, 23. tas viņai pārgājis (im Praes. refl. pārietas!), die Frucht ist ihr abgegangen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abgehen"); 3): tirgū pāriet pulk[a] naud[as] Strasden; ‡

4) eine Reihe von Orten durchgehen:
senāk gāja kâ traki meitās: pa mājas trīs, četras pa nakti pārgāja Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês,

1) gehend sich überanstrengen:
tâ pārgājies, ka stīvs palicis Saikava;

2) = kļũdîtiês 3: tev pārgājies "tu esi nepareizi izdarījis" Sonnaxt. vista iedējuse svešā pērklī; nez kâ tai pārgājies Saikava;

3) = pìemìrstiês: runājuot tīri pārgājās, ka man arī cits kas darāms PV. cūku baruošana man pa˙visam pārgājās Sessw.

Avots: EH II, 201

‡ pašapzinĩba*, = pašapziņa (?): iedvest pašapzinību Pumpurs Raksti I, 161.

Avots: EH II, 178

‡ pasprâgt, ein wenig aufplatzen: pumpurs jau pasprādzis Dunika.

Avots: EH II, 175

II pipars, = pumpurs">pumpurs: nu zied elkšņa pipariņi (Var.: pupuriņi, pumpuriņi) BW. 7126 var.; in Ruj. nur von Erlenknospen; vgl. pipuri II.

Avots: ME III, 221

pumpuris, s. pumpurs.

Avots: ME III, 411

pumpurtiņš, Demin. zu pumpurs, ein kleiner Knäuel: man ir vairs tikai mazs pumpurtiņš diegu Druw.

Avots: ME III, 411

pupurs,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Saikava Warkh., Tdz. 39064 (aus Andrupine), 41169 (aus Kalupe), 47644 (aus Preiļi), 49084 (aus Warkl.), 56256 (aus Zvirgzdine), 56256, 3 (aus Welonen); "kuoka pumpurs ar sē̦klām" Wessen; "lapu kuoku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi" Ramkau.

Avots: EH II, 327

pupurs,

1) pupuris U., die Knospe
Erlaa (lapu pupurs), Cibla: priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu BW. 24407, 5. es mežiņa vīriņš biju, man pupuru ce̦purīte 30557. eita, meitas, madarās, nu zied elkšņa pupuriņi! BW. 7126;

2) ein Knirps:
vīriņ, manu pupuriņ, es tev[i] lielu izaudzēju BW. 9397, 7 var.;

3) Demin. pupurtiņš "maza drusciņa" Bers, n. Etn. IV, 167. Wohl zu paupt; zum Suffix vgl. pumpurs.

Avots: ME III, 415

‡ pusgājējs der Passgänger (?): nuopirkt ... ātru rikšuotāju, tâ saucamuo pusgājēju Pumpurs Raksti II, 196.

Avots: EH II, 332

rîtenis: "ārā jau rītenis muodies" ME. III, 540 zu verbessern in "rīten[i]s jau pamuodies pūš" ... "Purap." ebenda in "Pumpurs".

Avots: EH II, 377

rūsgans (geschr. phonetisch auch mit -zg-) Fest., rũsgans Rutzau, Nigr., Dunika, Salis, Drosth., Siuxt, rùsgans Wolmarshof, rùsgans ² Lis., Selsau, rũsge̦ns Ruj., rusgans Schwanb., Wid., Mar., Dond. n. FBR. V, 131, rötlich, bräunlich, rotbraun, rostfarben: rūsganais pumpurs JR. IV, 190. bē̦rzu zari ar briedušiem, rūsganiem pumpuriem Aps. II, 3. zaļā spē̦ka pilnajiem pumpuriem plīst rūsganie svārciņi J. R. IV, 34. rūsgana, kâ sarūsējuse dzelzs Vēr. II, 1230. rūsgana krāsa Konv. ² 377. rūsgans suns. meži pavasarī me̦tas rusgani Mar. atguldamās mīkstās, rūsganās sūnās Apsk. v. J. 1903, S. 34. gaišs dze̦lte̦nums, kas dīgstuošās bārdas matuos pārgāja gaišā rūsganumā Latv. vgl. rūskans und ruzgs.

Avots: ME III, 573

savā̀rtît, hin und her wälzend unsauber machen Spr., sich wälzend verwühlen Salis: savārtītajiem sāniem Zalktis 1, 101. visas pa putekļiem savārtītas A. XX, 649. (pumpurs) smiltīs savārtīts 225. puisis ar meitu plē̦sdamies savārtījuši gultu Ahs. Refl. -tiês, sich hin und her wälzend unsauber werden.

Avots: ME III, 783

savvaļniẽks, savaļnieks, savalnieks U.,

1) ein Übermütiger, Mutwilliger
U., ein unartiges, übermütiges Kind Mar.: pieguļnieki, savvaļnieki (Var.: palaidnieki), nuocē̦rt zaļu uozuoliņu BW. 30189, 2. kas tādu savvaļniēku gan valdīs: gāž visu apkārt! Mar. n. RKr. XV, 134;

2) = bandinieks; ein Lostreiber U.: lini sē̦ti... savvaļnieka (Var.: bandinieka, kalpa puiša) tīrumā BW. 4935, 1;

3) ein Freiherr, unumschränkter Herr
U.;

4) savalnieks Pumpurs, der Freiwillige, Volontär:
Pumpurs iestājās par savvaļnieku... kaŗā Vēr. I, 1267;

5) savvaļnieks, ein Tagelöhner
Sessau.

Avots: ME III, 794

‡ se̦natnība* "?": dzied par se̦natnību Pumpurs Raksti I, 261.

Avots: EH II, 477

senība: pa šīm apsūbējušām, senības pilnajām ieliņām Daugava 1939, S. 206. iekš neminamas senības (Altertum) Pumpurs Raksti I, 217. nuo senības - auch Frauenb.

Avots: EH II, 477

‡ skaudums, der Neid: s. liels ... tai sirdī ceļas Pumpurs Raksti I, 281.

Avots: EH II, 503

‡ skūpstinât, küssen (?): skūpstina mīlīgās ruokas Pumpurs Raksti I, 258.

Avots: EH II, 517

‡ spuožība, das Glänzendsein (?): neiespēja pretuoties šai spuožībai Pumpurs Raksti I, 429.

Avots: EH II, 566

‡ sūņuôt, zu erschliessen aus ‡ ìesūņuôt, Refl. -tiês "?": kas tur zemē sūņuojas Pumpurs Raksti I, 193.

Avots: EH II, 608

svè̦ts,

1): tas ... villainītes svē, tām naktēm sagulēja BW. 6305 tavu nabadzībū! tavu svē̦tu tukšību! Delle Neg. nieks 28. ir bez mācītāja svē̦ti nuomiršu Pumpurs Raksti II, 165;

2): svē̦ta sāpe A.-Schwanb. s. nazis BielU., ein sehr scharfes Messer.
svē̦ti ķe̦ngāt ebenda, lästern und fluchen. Subst. svè̦tums,

1): tā ar savu svē̦tumiņu BW. 843.

Avots: EH II, 617

‡ tē̦vzemnieks (Neologismus?), der Landsmann: kuopā ... ar saviem tē̦vzemniekiem būšuot kaŗuot Pumpurs Raksti II, 229.

Avots: EH II, 679

uzplaûkt, aufblühen, erblühen (eig. und fig.): tik bē̦rzam jaukumiņa, pavasari uzplaukstuot BW. 15071, neuzplaucis pumpurs JR. III, 11. pilsē̦tā uzplauka amatniecība Japana 86. lirika uzplauka Vēr. I, 1187.

Avots: ME IV, 366

I vads,

1): Führer, Geleitsmann
Lng.; cēla viņiem kaŗa vadus Pumpurs Raksti I, 428; ‡

2) Unterabteilung
(r. взвод) einer Kompanie: mūsu v. iet ... pāri līķu klajumiem A. Grīns Dvēseļu putenis I, 72.

Avots: EH II, 747

vìeglĩba: nevaru vis ar tādu vieglību runāt kâ tu Pumpurs Raksti II, 334. tādā lielā muiža ... tādd v. un vaļība Apsk. 1902, S. 19.

Avots: EH II, 794