Paplašinātā meklēšana

àizpùrvs, àizpur (v) e PS., der Ort jenseit des Morastes: ak tu manu skaņu balsi, aizpurvā nuoskanēja. vai tādēļ aizpurvieši nuoņems manu vainadziņu BW. 376, S. 825.

Avots: ME I, 45

pùrvs: dūņu p. BW. 13467. purviņš dega brākšķē̦dams 13061, 1; pur[v]a gailis, a) ein gewisser Vogel BW. 2531; b) ein zänkischer Mensch; purvi Rutzau, Kot (ein Lituanismus?); pùrviņš ² Gr.-Buschh., Sonnaxt, pvrveņš ² Kaltenbr., Višķi, ein Teich.

Avots: EH II, 330

pùrvs (li. pur̂vas "Strassenschmutz"), auch purvis (?) L., U., purve St., ein Demin. pur̃velis Līn., pùreîts ² (ostle.) FBR. VI, 38, purvinītis Pas. III, 459 (aus Asüne), der Morast, Sumpf: Sprw. purvi, meži pūst, parāds nepūst. kādā purvā iebrien, tādā (od. tādas) uogas jālasa. piedzē̦ruši kâ purvji (?) Kaudz. M. 303, von stark besoffenen. pur[v]u kāja U., Ausläufer eines Morastes, - eine sumpfige Stelle. Nach Bielenstein Holzb. purvis (?): die Niederung. Vgl. allenfalls purdulis; anders einerseits Būga KSn. I, 277 (zu li. purliotisi "burdać się", apipur̃lyti "obłocić", serb, prljati "purvinti, tepti" u. a.), andrerseits W. Schulze Berliner SB. 1910, 792 und Löwenthal lndog. Jahrb. III, 97. In Betracht käme noch nsorb. para "Kot", wenn mit -a- aus ō, und wenn li.-le. -urv- hier aus -uorv- entstanden wäre.

Avots: ME III, 421

pùrvsûna Karls., sphagnum.

Avots: ME III, 421

appùrvis [in Kalzenau appurve], die Gegend um einen morast (purvs), eine feuchte, niedrige Gegend, die mit Strauch bewachsen ist und zum Weiden dient Salwen n. Mag. IV, 2, 107; oder = apurs: es redzēju par appurvi klibu vilku atte̦kam BW. 10389; appurītis pie ieejas durvīm Alm.

Avots: ME I, 112

‡ *apsulājs (zu erschliessen aus Apsulāja purvs Lvv. I, 66 und Apsulāj-kalns 78), = ‡ apsũla.

Avots: EH I, 118

ataka, der Abgrund, grundlose Tiefe: purvs ar atakām jeb bezdibeņiem Bers., LP. VII, 1307. Cf. aka, akate. [Wohl identisch mit attaka, s. dieses.]

Avots: ME I, 148

atspùta,

1): auch (mit û ² ) Orellen n. FBR. XI, 46, Salis; ‡

2) ein Wasserloch in einem sumpfigen Morast
("purvs tâ kâ atspūšas, kad viņi atstāj tuo ūdenï) Orellen; ‡

3) "zemes tvans" Salis: kamēr pērkuons nav zemi iztricinājis, nuo zemes nākuot tāda atspūta; zeme vienmē̦r atspūšuoties; kad tanī reizā gadās mazgāt vai gulēt zemē, kad atspūta nāk, tad dabū zemes vainu.

Avots: EH I, 170, 171

avins (unter àuns und ave̦ns): auch Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 21, KalrE. n. FBR. XIV, 129, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64, Fest., KatrE:., Wessen; vgl. den Gesindenamen Avini Lvv. 1, 11 (Erlaa), 51 (Altenwoga), den Hügelnamen Avina kalns Lvv. 11, 56 (Gr: Buschh.), 57 (Dubenal und den Sumpfnamen Avinu purvs Lvv. II, 169 (Kreuzb.).

Avots: EH I, 190

bauga,

1) ein Klötzchen oben am Sack des Fischernetzes
Kawall n. U.;

2) auch baugs, ein altes verfallenes Haus, wo niemand wohnen kann
Lub., P., bàuga ² Bers.];

3) eine Sumpfige Stelle am Flusse, steiler Weg,
purvs upmalēs sle̦pe̦nas akates, kur ātri var iekrist, stāvs celiņš Etn. III, 161;

4) schlechter Boden:
tādā baugā nekas neaug AP.; [

5) eine Anhölie
Wid.];

6) baũgas, die Habseligkeiten, der Kram:
viņš atnāca pie mums ar visām baugām Dond. n. A. X, 2, 439. [bauga 1 nach Büga KSn. I, 197 zu baũgurs (s. dies) und buga "Kuh ohne Hörner" und nach Persson Beitr. 258 ³ nebst buga und budzis "Beule" vielleicht zu d. biegen u. a. Dazu wohl auch bauga 3, woran sich bauga 4 anzuschliessen scheint (vgl. etwa russ. dial. бу́га "низменные рѣчные берега; лѣсная полоса, насколько она потопляется яроводьемъ"?), und wohl auch baũgas "Eingeweide". Mit baũgas 6 vgl. etwa russ. бу́горъ "хламъ, дрязгъ", und mit bauga 2 - le. bàuka.]

Avots: ME I, 267

cinājs: vgl. den Weidenamen Cinājs in Aahof und den Sumpfnamen Cinājpurvs Lvv. II, 58 (Kirchholm).

Avots: EH I, 272

čùkslains [C.], mit kleinem, dichtem Gestrüpp bewachsen: č. purvs Saul.

Avots: ME I, 424

čùkslãjs [PS., čūkslējs Kreuzb.], čùksliens [C., čûksliens ² Nigr.], ein von kleinem, dichtem Gestrüpp bewachsener, vielfach morastiger, mit Moos bewachsener Ort: sieva ve̦dusi vīru pa tādiem čūkslājiem, ka ne˙maz izbrist LP. V, 153. čūkslāja purvs Vēr. I, 66. meža čūksliens MWM. VI, 326. lūk purva čūksliens, kam sūnas vien ir duotas par jaukumu. čūkslājs od. čuksliens [resp. čùksliena Trik.] ist auch ein Ort, wo Reisig, Wurzeln, Späne, Schutt u. a. zum Heizen angehäuft sind.

Avots: ME I, 424

I čūkslis,

1): auch Grobin, Treiden (mit ù ² ); schlechtes Gebüsch
BielU.; ein unpassierbares Walddickicht N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043; čūkšļu purvs - auch N.-Peb.;

2): čūkšļi, dürres Laub
Grünh., "slapji žagari (gaļas žavešanai)" Ellei, Sessau (mit û ² ): čužus, čūkšļus un gružus dedzinuot kuopā Janš. Līgava I, 110 (ähnlich II, 10 u. a.).

Avots: EH I, 298

I čùkslis [C., čùkslis ² A. - Schwanb.],

1) [čûkšļi ² Nigr., Līn.], = čūkslājs 1: purva čūkslis, kas brikšķēt nuobrikšķēja MWM. VIII, 321, Lasd.; čūkšļu purvs MWM. IX, 663;

2) Pl., čūkšļi, der Schutt
Naud.: kārta lapu un čūkšļu Brig. tumšie gari čūkšļuos grimst.

Avots: ME I, 424

čuksts, = čūkslis: čuksta purvs A. XX, 143 = čūkšļu p.

Avots: ME I, 419

[dam̃brains N. - Peb., feucht, nass: d. purvs.]

Avots: ME I, 436

[dìgns ² Sessw. "morastig, staigns": d. purvs.]

Avots: ME I, 477

[II driêgns ² Essern, driẽgns Jürg. (driegna zeme), = drẽ̦gns; daneben gebe es ein driẽgns "einschüssig" in Spahren: dr. purvs, driegna pļava.]

Avots: ME I, 502

dùņas, dûņi ² [Salis], gew. Pl.; Sing. tant. in Saussen.

1) Schlamm:
dūņu purvs. [vai aši aug bez dūņiem ? Glück Hiob 8. 11]. iegrūdi kāju šķidrā dūņā Jauns. kur velēšu brāļa kre̦klu ? dūņa vien e̦ze̦rā BW. 7524;

2) dūņi Mag. II, 3. 118. nach der Blüte zu Boden sinkende und an dem Schlamm wachsende Wasserpflanzen:
tīkls piene̦sts dūņām; [in Zabeln: dûņa ^{2 =} "Schlamm" neben dûņas ² "schleimige Wasserpflanzen "];

3) dūņu niedras. Schilf. Rohr. Dazu die gleichbed. Ableitungen dūnis BW. 21331 var. [aus Absenau und Edwahlen] (tâ kâ dūnis [Var.: duonis] jūŗmalā) und dūniņi: dūniņi. duoniņi aug dumbra zemē pāris pē̦du gaŗumā un tai re̦snumā kâ rudzu stiebrs LP. IV. 179. [Nach Persson Beitr. 44 zu mndl. dūne "Düne ",
ae. dūn "Hügel" u. a.]

Avots: ME I, 528

dùņâtiês [C., PS.; so ist wohl auch zu lesen statt dūnāties Etn. III, 162]. = dūņuoties. schlammig werden: dūņājies, dūņu purvs! BW. 14117. 1 var.

Avots: ME I, 529

dùņuôt,

1) trüben (mit Schlamm): d. ūdeni;

2) den Schlamm aufwühlen:
mazgājās, dūņuoja un šļakstinājās Druva II, 31;

3) mit Schlamm mischen:
d. tīrumu ar purva dūņām. Refl. -tiês. schlammig werden [Ruj.]: dūņuojies, dūņu purvs! BW. 14117. 1. Dazu dūņuôts. s. dūņuojs und dūņains.

Avots: ME I, 529

‡ guovainis,

1) eine Art Kartotfeln (vorzugsweise für Kühe und Schweine)
AP. (mit ùo);

2) "purvs, kur luopus gana" Grünh. (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 424

‡ grimîgs, einschiessend Auleja: g. purvs.

Avots: EH I, 406

iegārtnis, = iegātnis: purvs piede̦r iegārtņam, tam nav tē̦va tīrumiņa BW. 3827, 2 var

Avots: ME II, 16

ìekùopt,

2): kultivieren:
purvs, kuo ... e̦smu sācis nuosusināt un ie. par tīrumu Janš. Bandavā I, 94. Refl. -tiês,

2): sich einüben
(?): saime ... iekuopusies mājas dzīves paņēmienuos Janš. Dzimtene III2, 122. viņš labi pazīstuot zirgus un krietni e̦suot iekuopies zirgu mainīšanā Bandavā II, 340.

Avots: EH I, 524

jūns [?], der Sumpf, Morast: mūžīgs jūns jeb purvs līguoties līguojās SDP. I, 15.

Avots: ME II, 122

‡ lecinêt, zittern, beben Bērzgale, Zvirgzdine: sirds lecinē. purvs lecinē; schlottern, wackeln, sich bewegen Oknist: l. var nazim asmens, arī pārāk liels zābaks.

Avots: EH I, 730

[lẽ̦gns Bers. einschiessend, staigns": l. purvs.]

Avots: ME II, 456

[ļe̦me̦ns,

1) "sich bewegend, schwankend (von der Erdoberfläche)":
ļ. purvs MSil.;

2) unbeholfen, schlaff (vor Fettigkeit);
bē̦rns pa˙visam ļe̦me̦ns Jürg.]

Avots: ME II, 536

lèvenis,

1): auch N.-Wohlfahrt; "aizaudzis purvs" (mit ê ) Laud., Mar.;

3): ein grosses Quantum
(mit ẽ ) Siuxt; tur zalkšu bij lẽveņiem (sehr viel) Frauenb. iebraucamā vietā zirgu vēl bija maz, - viss i. tirgū Delle Negantais nieks 225. sìena, salmu lêvenis ² (ein zusammenklebender Haufe) Orellen. cisu (= salmu) l. (= vairums) Bewern. ābuoliņš slapjā laika dēļ saaudzis viss vienā lêvenī ² Lems: aitām vilna savē̦lusies visa vienā lēvenī ebenda; dichte Hautausschläge (mit ê ² ) Orellen; eine Brandwunde (mit ê ² ) Loddiger; miesas lēvenis (ein übermässig dicker Mensch) Bewern.

Avots: EH I, 739

līgans: auch ("?") Lesten n. FBR. XV, 22. lĩgans purvs, l. ("kas ļuogās) cilvē̦ks Windau. šuo pasmaguo, līganuo ("?") auguma Ciema spīg. 215. viņa spēji atliecās atpakaļ, līgana ("?"), spēcīga un bez nuoguruma Anna Dzilna 99. līganā ("?"), smagā gaita 176. juzdams ķermeņa līganuo drebēšanu 181. gāja ... līganu ("?") gaitu, vēl. ... lāgā neatmanīdama, kurp nu jāiet Azand. 37. miestiņa trauki, līgani (bis zum Rande gefüllt?) un putuojuoši Anna Dzilna 180. guovs ka viena lìgana ² ("?" Substantiv?) Meselau (von einer fetten Kuh).

Avots: EH I, 747, 748

I līgans, schwankend: līgani viļņi Dr.; [lìgana ² (Warkh.), lîgana ² (Bauske) zeme; lĩgans ("kas līguojas") purvs Ruj., Nigr.].

Avots: ME II, 483

I lìkšņa PS., Smiltt., [AP. ], lĩkšņa C., lìksnis, = lìksmanis Bers.: e̦ze̦ra lēne = līkšna Etn. IV, 130. līkšņa ir e̦ze̦ra gabals, kuŗam virsū pāraugusi pļava. aizgāju līkšņās sienu pļaut AP. purvs jau pārvērties par pilnīgu līkšņu. gar staigna purva līksni MWM. VIII, 10. ap šiem e̦ze̦riem bijuši līkšņi un muklāji VIII, 46. [Zu lĩguôt (iês). ]

Avots: ME II, 487

‡ lìmātans ² (mit hochle. ā, a aus ē, e̦?) Heidenfeld, limātins ² Pest., (mit hochle. ā aus ē̦?) Saikava, = līmē̦tns: trauks līmātins Fest.; grāvji līmatini ar sniegu ebenda, vai nu purvs līmātans (pielijis)? Heidenfeld.

Avots: EH I, 750

[lĩve̦ns Salis, moorig, schwankend: l. purvs].

Avots: ME II, 491

[luksna "staigns purvs" Ronneb. Zu luksts II.]

Avots: ME II, 511

ļùns ² (li. liúnas [An. 152] "Morast"),

1) eine moorige, sich bewegende Stelle:
ļūns - staigs purvs, kuram tikai virskārta cieti sazē̦lusi un apakšā dziļa dūņa Oknist n. Etn, I, 138, [Sauken, Gr.-Buschhof], Sonnaxt. ļūns pa e̦ze̦ra virsu nav biezs LP. VI, 205;

[2) "staigs" (Adjektiv?) Wessen. - Zu ļūt?].

Kļūdu labojums:
ļùns ² = ļū`ns ²

Avots: ME II, 545

mudžêt, -u, -ẽju, sich regen, wimmeln, kribbeln: [upe ar vardēm mudžēt mudžēs Glück II Mos. 8, 3.] tur mudžēt mudž visādi zvē̦ri Psalm 104, 25. adījuse tik mudīgi, ka pirksti vien mudžējuši LP. IV, 179. ielas mudžēja nuo izģē̦rbtuo ļaužu drūzmas A. XVII, 587. Oft verbunden mit čumêt, kustêt, ņudzêt: tārpi čum un mudž. bites kust un mudž citas caur citu A. XI, 464. purvs ņudzēja un mudžēja nuo... čūskām LP. VII, 1263; mudžêšana, das Wimmeln. Vgl. mudzêt.

Avots: ME II, 660

muknējs,

1): m. purvs AP., Erlaa, Heidenfeld; ‡

2) "staigna vieta" Heidenfeld; ‡

3) schimmelig
Frauenb.: ve̦cu papīru nepatīkamā, muknējā smar,ža Janš. Līgava II, 70.

Avots: EH I, 830

mûžîgs,

1) sich weit erstreckend, sich lang ausdehnend, sehr geräumig, gross, unendlich:
mūžīgi meži, Urwälder Etn. III, 167. visur mūžīgs purvs JK. III, 76. tikai mūžīgu klajumu vien redzēju LP. VI, 468;

2) unaufhörlich, immerwährend, ewig:
bij jums gan tā mūžīgā iešana Laps. citādi bijis mūžīgais stīvnīca Etn. II, 87. kur ve̦lna apsē̦stais ķēniņš mūžīga tumsībā vārdzis LP. III, 18. mūžīga dzīve od. dzīvuošana, ewiges Leben; nuo mūžīgiem laikiem, von jeher. stulbs lai piedze̦m, akls lai paliek šiet laicīgi, tur mūžīgi bez gala Tr. IV, 513. tas būs mūžīgi un trīs dienas (scherzhaft, s. mūžība);

3) zur Verstärkung von Adjektiven und Adverbien, sehr, äusserst:
mūžīgi skaists kungs, ein sehr schöner Herr Etn. II, 87. tas saticies ar mūžīgi gudru nabagu II, 88. karītē sēdējis mūžīgi smalks kungs II, 87. mūžīgi mūžam, in alle Ewigkeit.

Avots: ME II, 680

nepãrejams, unüberschreitbar: bijis nepārejams purvs LP. VI, 216.

Avots: ME II, 726

ņudzêt [Serben, Lennew., Serbigal], -u, -ẽju, intr., [kriechen U.], kribbeln, wimmeln: cilvē̦ki ņudzēja kâ bites ap struopu Aps. purvs ņudzēja un mudzēja nuo tūkstuošu tūkstuošām čūskām LP. VII, 1263. zāle mudžēja un ņudzējā MWM. VIII, 2I0. visa ņudz Daugaviņa sīkajām raudiņām BW. 30824. viss tirgus izlikās kâ ņudzuošs skudru pūlis Kaudz. [vardulē̦ni dīķī ņudz vien Wessen.]

Avots: ME II, 904, 905

[pamukls, etwas od. ziemlich einschüssig: p. purvs N.-Peb.]

Avots: ME III, 73

patàisît [li. pataisy7lt;ti], tr., bereiten, machen, aufmachen, verfertigen: pusdienu, gultu, grābekļus. ar grasi var draugu nuopirkt, bet ne ar simtu rubļu naidnieku par draugu pataisīt. [Refl. -tiês, sich formen, sich verwandelnd werden: es varu tâ pataisīties, ka viņš mani nevarēs redzēt Pas. II, 361. pataisījās liels purvs III, 301. pataisieties baznīciņā (verwandelt euch in eine Kirche)! III, 246.]

Avots: ME III, 118

pìemìrkt, nass, durchnässt werden: kâ ērkšķu vaiņags, asins piemircis Asp. R. IV, 57. piemircis kâ purvs! Aps. II, 15.

Avots: ME III, 273

III pinka, scherzhaft für purvs: turku me̦rga pinku (Var.: puou) brida BW. 13557, 1. Als ein Kuronismus od. Lituanismus zu ai paŋka- "Schlamm, Sumpf"?

Avots: ME III, 219

pìsa ² Kr., pīse,

1) ein grundloser Morast (wo nur kleine Birken und Fichten wachsen)
U. (als Sumpfname auch Lvv. II, 171, "pīsas purvs" AP., vgl. auch pīsāji als Name einer Wiese Lvv. I, 64 und pīsums 90 (eine Wiese) und 50 [ein Acker));

2) ein undurchdringlicher Wald
(pīse), ein dichtes Gebüsch (pīse) U. (pīsa Lvv. II, 171, pìse ² 177, pīsas kalns 76, Wälder, vgl. auch I, 72 und II, 64): pīsās iet, ins Gebüsch kriechen U.; pisa ² "jauns, biezs lapu kuoku mežs" Kl.; pìsä Kreuzb., Heidenfeld "ein Stiick Wald von unbestimmter Grosse": "ira tāda pīsä, antwortet man auf die Frage, wieviel man Wald habe Mar. n. RKr. XV, 130;

3) pīsas priedes un egles = "kas augušas lieliem gada augumu riņķiem un nav tik šmaugas, kā sila priedes" Plm. n. RKr. XVII, 73. Am nachsten nebst pīss (wenn mit s aus k) wohl zu mnd. vī(g) od. vīhe "Sumpf, Bruch, Strauchwald"
(wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 75); dagegen nach Būga RSI. VI, 16 "vielleicht" zu gr. πίˉσεα "feuchte Orte, Wiesen".

Avots: ME III, 233, 234

I pluocis,

1) "staigna vieta pļavā" Gold. n. Etn. IV, 166, pluôcis ^2, eine moorige, sich bewegende Stelle Ahs.; pluõcis, ein Torfmoor Hasenp., eine sumpfige und unfruchtbare Stelle Lautb.; als Sumpfnamen: pluocis Lvv. II, 103, 116, pluõcis II, 5, 9, pluoču purvs II, 119, pluôču ² purvs II, 47;

2) ein (leerer) Fleck, die Lichtung:
ābuoliņa laukā lieli pluõči, kur nav ābuoliņa Dond. viņi izkļuva kāda prāvāka klajumā - kāda pluocīša malā Janš. Dzimtene V, 408. Aumalis kādā pluocī ieraudzīja... briežu pāri I ² , 159;

3) eine (Sumpfwiese Bassen) Wiese
- pluocis Lvv. II, 132, 133, 142, (liel)pluocis II, 148, pluõcis II, 16, 95, pluoči II, 118, pluõču pļava II, 122, pluoce II, 22, pluõces II, 93, 97. pluocis "ciesaiņa aramzeme" Matkuln, "apars" Walgalen, "nuozē̦lusi zeme laukā" Selg. n. Etn. IV, 166; ein Hümpel im Sumpf Kr. Talsen. - Vgl. auch die Gesindenamen Pluõcis Lvv. II, 11, 22, Pluôcis ² II, 44, Pluõči II, 11, Pluôči ² II, 107, 109, 115, 138, 148, Pluôcleiši ² II, 103 und Pluõcenieki II, 101. In der Bed. 1 (und 3?) etwa (mit ō-Abtönung) zu plācis II; in der Bed. 2 zu plankums?

Avots: ME III, 363, 364

puķuôt U., Spr.,

1) mit Blumen bestecken, mit Blumen schmücken, ausschmücken, ausstatten:
pie puķuotām sienām Stari I, 301. purvs palika par puķuotu pļavu LP. VII, 339. puķuots lakats, ein geblümtes Tuch Kaudz. M. 17;

2) Blumen lesen, pflücken:
pārnāca nuo puķuošanas abas meitenes Jaunie mērn. laiki I, 142. Refl. -tiês, sich mit Blumen schmücken Spr.

Avots: ME III, 406

pur̃dulis Jürg., pùrdulis ² Kl., ein Rotzlöffel. - Plur. pur̃duļi C., Jürg., pùrduļi ² Festen, Kl., Mar., Erlaa, Prl., der Nasenschleim Oppek., Sessw., Peb., Kurl. n. U., Sunzel. Etwa (s. Persson Beitr. 229, Petersson Zwei sptachl. Aufs. 7 und 16 f., Būga Aist. Stud. 178 und PFB. LXVI, 246 und Walde Vergl. Wrtb. 11, 50) zu li. purslas "Schaumspeichel", gr. παρδαχός od. (ion.) πορδαχός "nass, feucht" und (?) le. purvs?

Avots: ME III, 416

pusliêls, die halbe Wade, das halbe Bein: sievieši nē̦sā īsus brunčus, tikkuo pāri par ceļiem, līdz puslieliem BW. III, 1, 72. mūžīgs purvs, kur pat vasarā ūdens līdz puslieliem Duomas II, 1309.

Avots: ME III, 430

re̦nda "ein Niedermoor; ze̦ma vieta, purvs">dūņu purvs" Stockm.; vgl. randa I.

Avots: ME III, 511

rûgsnis Tirs. n. RKr. XVII, 75,

1 ) ein aufgeweichter, nasser Morast:
mums ir purvs kâ rūgsnis izrūdzis. laidarā tīrais rûgsnis (= staiga, izbradāta vieta) Wolmarshof;

2) regnerisches Wetter, wenn es stark bewölkt ist und ununterbrochen fein regnet:
nu jau ir uotrā diena, ka laiks ir tik˙pat kâ rūgsnis.

Avots: ME III, 567

‡ sîkls ² "?": Sîklais ² purvs Pampāļi n Plvv. I, 118.

Avots: EH II, 491

slains, schwankend, beweglich Wid.: slàins ² (Warkl.) purvs, ein Sumpf, wo man einschiesst U. Seit Leskien Abt. 286 zu slìet gestellt; zur Bed. vgl. besonders li. šlýti "nach vom sinken", pašlýti "straucheln", zur Form - li. atšlainis "Erker", air. clóin "schief, ungerecht" und an. hlein "Felsvorsprung".

Avots: ME III, 913

slapuoņa,

1) Nässe:
purvs pilns slapuoņas un smakas Druva I, 758. šis sniegs nepastāvēs; drīz nuokusīs un atstās tik slapuoņu Vank.;

2) nasses
Wetter Tirsen, Golg., Adl., C., Selsau, Sessw., Schwanb., Fehsen, Widdrisch, Bauske, Alt-Rahden, Gaweesen;

3) eine stets feuchte Stelle
MSil., Widdrisch, Neuhausen;

4) ein Kind, das oft die Wäsche nässt
Vank. In der Bed. 2 dafür in Ukri slapuoņa laiks.

Avots: ME III, 917

spārvs, die Bremse L., N.-Autz n. U.; die Form spārvis (Libelle?) Vēr. II, 1070 ("aizliduoja zils spārvis") ist vielleicht wie purvis (für purvs) Le. Gr. 51 zu beurteilen. Zu li. sparvà "Bremse" und (?) nach Uhlenbeck got. Wrtb. 137 u. A. zu got. sparwa "Sperling".

Avots: ME III, 988

staidzaîns, = staigns: st. purvs">dūgu purvs Vārds.

Avots: ME III, 1038

‡ staigniens, = staîgnis ² : liels purvs un s. Janš. Bārenīte 24.

Avots: EH II, 568

stàigs Wolmarshof, staigs ² Ruj., stàigs ² Warkl.,U., Schwanb., N.-Peb., morastig, quebbig, einschiessend, grundlos: es izbridu staigu purvu BW. 8401 (ähnlich: 10187; 18770 var.). tautiet[i]s gāja staigu purvu 506, 3. tâ staigāju staigu purvu, kâ kājiņas neapmirka 4305. kumeliņi staigu dūkšu bridējiņi 15905, 3 var. pa tik staigu purvu ne˙viens cilvē̦ks nestaigās, kur nu vēl luopus tur dzīt, - tie visi apstigs! Schwanb. - Subst. staîgums ² Karls., eine quebbige, einschiessende Stelle U., Freiziņ : staigums un purvs A. XI, 3. purvainajuos staigumuos Kaln. Uozuolk. māc. 24. iebridis . . . tādā staigumā, ka nezin, vai un kad izbridīs malā Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 92. zinu purva purvmalītes, staigumiņa (Var.: stiegnējuma) nezināju BW. 10644, 7. Zu stigt.

Avots: ME III, 1039

ste̦gns (?) Stockm., Kokn., Durben, Libau "= staig(n)s": ste̦gns purvs.

Avots: ME III, 1057

stigaîns, morastig, einschiessend: purvs tur briesmīgi stigains, īsta ūdeņu elle Veselis Saules kapsē̦ta 78.

Avots: ME IV, 1066

stignis, in der Verbindung stigņa purvs BW. 26355, 1, (als Name eines Morasts) Mar. n. Lvv. I, 66, ein einschiessender Morast.

Avots: ME IV, 1066

striguonis, eine einschiessende, morastige Stelle: e̦ze̦ra... līkņās un striguoņuos vietām atruod dziļāki zemē... siekstas Janš. Nīca 11. striguoņa purvs A. v. J. 1897, S. 317. Zu strigt.

Avots: ME IV, 1089

sûnains: mūsu purvs ir traki s. AP., (mit ū ) A.-Schwanb.

Avots: EH II, 608

tērcaîns: t. purvs ar labu zemi Jürgens 27.

Avots: EH II, 677

II tē̦rpums, eine Wiese Lvv. II, 72 (aus Auermünde), 112 (aus Kabillen), 113 (aus Kandau), 108 (Plur, tē̦rpumi, aus Ahsuppen), I, 104 (tē̦rpuma pļava, aus Alt-Salis), II, 118 (in der Zstz. mežtē̦rpums, aus Nogallen), 127 (in der Zstz. kaztē̦rpums, aus Senten); ein Feld Lvv. I, 110 (aus Waidau), II, 116 (tē̦rpumi, aus Matk.), 110 (kazas tē̦rpums, aus Selg.); vgl. auch tē̦rpuma purvs Lvv. I, 103 (aus Rosenbeck) und tē̦rpuma kalns II, 130 (aus A.-Autz). Zu tērpt II.

Avots: ME IV, 175

tẽ̦vzeme,

1) auch tẽ̦va zeme, das Land des Vaters, das zum väterlichen Hof gehörige Land: purvs piede̦r kaipiņam, kam nav savas tē̦va zemes BW. 3827, l. kāda tē̦vzemē jums jādaia?

2) auch
tẽ̦vu zeme, das Vaterland: bīsties dievu, turi ticību, mīlē tē̦vzemi! JK. II, 116. speŗuot kāju pāri tē̦vu zēmes tiesai RKr. XVI1, 89.

Avots: ME IV, 179

tirelis C., tīrẽlis Trik., tìrêlis ² Sussei n. FBR. VII,130, (tīrelis) ein Morast Lvv. 11, 32 (aus Misshof), 61 (aus Gr.-Memelshof), 67 (Selb.), 70 (Warenbrock), 107 (Schwarden), 136 (Neuenb.), (mit ī) Kumbern, Lvv. II, 13 (aus Dsehrwenhof), 45 (Rutzau), 93 (Grikken), 144 (Schmarden), (tìrēlis ² ) 166 (aus Izvalts), (tīrulis) 105 (aus Turlau), (mit ĩ) 23 (aus Neuhausen); ein grosser und tiefer Morast U.; ein hochgelegener Morast Wid.; ein zum Heuschlag gereinigter Morast (oder Busch L., St.) Arrasch, C. (mit ĩ); "unbesätes Feld" (mit ĩ) Bauske: nāca tautu meita par lieluo tīrelīti (Var.: tīrumiņu) BW. 18488 var. Vgl. dazu den Sumpfnamen tīreļa purvs Lvv. II, 91 (aus Essern), 140 (aus Schlampen) od. tīreļpurvs 93 (aus Iw.), den Wiesennamen tīrules Lvv. II, 5 (aus Hasenpot) und die Gesindenamen tĩrelis Lvv. II, 143 (aus Stuhrhof), tīreļi 138 (aus Remten), 148 (aus Edwahlen), tīrēļi I, 17 (aus Līvu pag.), tīrelnieks II, 45 (aus Rutzau). Nebst tĩrs (s. dies) und li. týras "Brei", tyrai "Steppe, Heide, mit Gras überwachsener hlorast" Lit. Mitt. 1, 319 (vgl. auch Lit. Mitt. 1, 61 ¹¹ ) wohl zu slav. tina "Kot", aksl. timěno "lutum", ae. ƥínan "nass werden", ƥán "nass", an. ƥíđa "auftauen", ahd. deisk, kymr. tail "stercus, fimus", gr. τῖλος "flüssiger Stuhlgang", τῖφος "sumpfige Stelle" (s. Lidén IF. XIX, 357 und Arm. Stud. 109 f., Persson Beitr. 462 ff., Boisacq Dict. 970 f.), ai. tēma-ḥ "das Nasswerden" u. a. (s. Petersson Heterokl. 181 ff.).

Avots: ME IV, 203

tĩrs: ēd tīrā (iss alles auf)! Pas. IX, 413. Subst. tĩrums,

1): agrāk piena tīrumu nelūkāja, tikai taukumu Seyershof. viņš ir pieradis tīrumu Salis. t. (Reinlichkeit)
visiem ir labs ebenda. baltu galdu es turēju, tīrumā istabiņu BW. 9386 var. Zur Etymologie vgl. auch den Sumpfnamen Tīrais purvs Pas. XV, 472 (aus Setzen) und Stenden, sowie Fraenkel Rev. des ét. ide. I, 410 f.

Avots: EH II, 686

I trûda AP., (im Walde) vermoderte Blätter, Baumnadeln, Zweige, als Streu fürs Vieh gebraucht; trūdas Spr., Vermodertes, Verwittertes; trûda Adl., AP., Arrasch, Drosth., Gr.-Buschh., Jürg., Schujen, Selsau, Tirs.; Warkl., trûdas KL, Humus; trûda ² Līn., Torf Wessen: trūdas purvs Kaudz. M. 116.

Avots: ME IV, 250

II tūksnaîns,

2): t. ("staigns, slapjš") purvs N.-Peb.

Avots: EH II, 707

tũkstuotis (li. túkstantis),

1) tūkstuotis Adiamünde, AP. (mit uõ), Līn., Ruj., Salis, (mit uô) PS., tùkstuotis ² Lös., Prl., (mit uô ) Kl., tūkstuotis U., tūkstuots, tūkstuote Rainis Vēja n. 1. 27, tūkstuôšs Serbigal, (mit uô ² ) Iw., tùkstuošs ² Krāslava, Nerft, Preili, tûkstušs Aahof n. FBR. IV, 43, tūkstuša, tùkstužs ² Mar. n. RKr. XVII, 141, N.Laitzen n. FBR. VIII, 41, N.-Rosen, acc. s. tùstušu ² Aahof n. FBR. N, 43, substantivisch gebraucht, das Tausend: puisis saņēmis nuo fabrikanta tūkstuotu Dīcm. pas. v. I, 75. uz beidzamuo tūkstuoti nuodzīvuojies, ganz heruntergekommen Grünh. viņš sarakstījis nuo tūkstuota līdz pus˙uotra tūkstuotam lugu A. v. J. 1896, S. 313. dažuos pagastuos ir līdz pus˙uotrai tūkstušai zemes pieprasītāju Latg. 1922, VI, 21. atdzina trīs tūkstuoti veršu LP. VI, 638. paņema visi trīs tūkstuoti ebenda. - gadu tūkstuotis, das Jahrtausend;

2) tūkstuots, tukstuoš U.; Golg., Salis, tūkstuošu, tausend:
ar tūkstuots puķēm A. v. J. 1896, S. 756. uz viena cirtiena tūkstuots cilvē̦ku nuotriec LP. VI, 956. līdz simts tūk-stuots ubagu A. v. J. 1896, S. 320. tūkstuoš jūdzes LP. VI, 956. lāči ve̦lnu sapluosījuši tūkstuošu gabaluos 727. Auch adjektivisch: purvs ņudzēja . . . nuo tūkstuošu tūkstuošam čūskām LP. VII, 1263. S. Le. Gr. § 336 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 707.

Avots: ME IV, 279

I ūkņa, eine morastige Stelle Aahof; ùkņa ² Golg., Wessen, Plur. ūkņas, ein tiefer Morast L., Oberl. n. U.: purvs ar . . . ūkņām LP. VII, 1307 (aus Adsel). pie muižas guļuot ūkņā ze̦lta mucas 1130.

Avots: ME IV, 407

uzraûdzêt: purvs uzraudzē laukus it kâ ar kalnu (aus einer Zeitung).

Avots: EH II, 731

valgnējs Bers., Kalzenau, Meiran, vàlgnājs ² Erlaa, feucht: valgnēja zeme. valgnējs purvs.

Avots: ME IV, 453

II vilksne, eine einschiessende Stelle im Morast, im Walde usw.; vgl. den Sumpfnamen Vilksnes purvs in Nötk.

Avots: ME IV, 589

zvieds Mag. X, 1, 33 und (aus Unter-Kur- land) XX, 4, 39, = zviedrs II. Hierher wohl auch der Familienname Zvieds in N. - Bartau, der Ortsname Zviẽda purvs in Dubenalken und die Gesindenamen Zviẽdi FBR. VI, 8. Vgl. žem. žviedai LitMnd. I, 365.

Avots: ME IV, 782