Paplašinātā meklēšana

bal˜truõze, eine weisse Rose Stari II, 116; baltruozītes - jaunu meitu Jāņu zâles BW. 32367, 4.

Avots: ME I, 258

‡ dālderruoze "die Kresse" Lennew.

Avots: EH I, 311

‡ ẽrkšruõze Schlehk n. FBR. VII, 40, die Hundsrose.

Avots: EH I, 373

‡ gruoze, in der Verbindung saules g. Mag. IV, 2, 62, helianthus annuus.

Avots: EH I, 414

gruozelêt: mit uõ Seyershof.

Avots: EH I, 414

gruozelêt, hin und her wenden Karls.

Avots: ME I, 671

[gruozelîgs, drehbar, sich leicht drehend Wid.]

Avots: ME I, 671

kaũlruõze, kaũla od. kaũlu ruõze,

1) Gicht:
pret kaula ruozi jātveicējas karstas pirts sutā RKr. XII, 13;

2) Stockrose.
[Vgl. li. káularožė "вид растенiя; род болѣзни"; od. in der Bed. 1 zu ruozes "Brechen in den Gliedern"?]

Avots: ME II, 175

kazruoze, epilobium angustum Karls.

Avots: ME II, 183

kùokruõze od. kùoka ruõze,

1) die Stockrose (althaea L.)
RKr. II, 66, Konv. ² 2607;

2) kùoka ruõze PS., rosa canina.

Avots: ME II, 342

krùoze ² : auch Fest., Prl.

Avots: EH I, 664

krùoze ² [Bers., Kl.], für krũze, ein irdener Krug, Erlaa n. LP. VI, 625. [Aus mnd. krôs.]

Avots: ME II, 295

maruoze, mar-ruoze [?], eine Art Blumen: vai, lielā atmatiņa, tavas mazas maruozītes (Var.: tavu sīku maraniņu) BW. 23450, 1 var. brižam sēju ruozes manas, pa brīžam mar-ruozītes, brīžam tautas kaitināju ar marruožu vainadziņu BW. 5811.

Avots: ME II, 564

pãrgruõze,* pãrgruõzĩba, die Veränderung, der Umschwung: jānuotiek pārgruozei B. Vēstn. tā rada dažādas pārgruozības Apsk.

Avots: ME III, 156

paruoze, der Bergabhang Matkuln.

Avots: ME III, 93

I ruõze,

1): ein gen. pl. ruõ zu in der Verbindung r. krūms Behnen n. FBR. XVI, 146; lai mana pādīte kâ r. zied BW. 1324; juriņu r., die Georgine
Diet.; kazu r. RKr. II, 74, lythrum salicaria; miežu od. rudzu r. Salis, miežu rùozīte ² Oknist, agrostemma githago; rudzu r. Anzen, der Mohn; agrostemma githago; ūdens r. Ramkau, nymphaea alba; kàula rùozīte ² Oknist, malva alcea; tīruma ruozīte U. (unter tīrums), convolvulus arvensis;

2): piena r. ir desmenī, kas tad pumpst Frauenb.

Avots: EH II, 393

I ruõze,

1) die Rose (rosa L.);
Demin. ruozĩte, Maassliebchen, Marienblümchen (bellis perennis L.) RKr. II, 67; ērkšku ruoze, die wilde Rose (rosa canina L.) U.; Jāņu ruoze Birzman od. svē̦tā ruoze Harder n. U., die Päonie (paeonia officinalis L.); kaulu od. kuoka ruozes, die Stockrose, Malve (malva L.) RKr. II, 74; kazu ruozes, Weidenroschen (epilobium L.) RKr. II, 70; Konv. ^l 849; Konv. ² 1664; kāršu ruozes, althaea L. Stockm. n. RKr. III, 69; Konv. ² 1689; Wolm.; Ķīnas ruoze, hibiscus rosa sinensis L. Konv. ^{2 1733;} le̦dus ruozes, Eisblumen (am Fenster etc.); Mārtiņu ruoze Konv. ^2, Siuxt, eine Art Blumen; meža ruoze, die Hundsrose, Hagebutte (rosa canina L.) RKr. II, 77; Demin. meža ruozīte, geranium L. Segew. n. RKr. III, 70; sarkanā ruoze, rosa gallica L. Birzman; saules ruoze, der Alant (inula helenium L.) Konv˙a 48; speķa ruoze, lilium bulbiferum Mag. IV, 2, 39; ve̦lna ruoze, datura stramonium L. Wolm. n. RKr. III, 70; vēja ruoze, die Windrose Konv. ² 1815. - astuoņu zaru ruozītes, eine Art Stickmuster Kav. ruožu kruonītis U., der Rosenkranz (beim Gebet). - ruozītes rakt od. pirkt, ein Gesellschaftsspiel U. ruožu māte Etn. I, l16 "priekšsēdē̦tāja pie ruotaļām";

2) die Rose, der Rotlauf (erysipelas): ruoze lauž, sme̦ldz Br.182. baltā, pe̦lē̦kā, luopu, mīkstuma, sitamā, tulžu ruoze, Arten des Rotlaufs.
caurā ruoze, eine fistulose, offene Wunde St., U. kaulu ruõze PS., Drosth., eine Knochenkrankheit (Osteomyelitis); kaulu ruoze (dies vielmehr zu ruozes?), die Gicht, der Rheumatismus U. ruozes od. ruožu (U.) vārdi, Worte, Zauberformeln, mit denen man die Rose bespricht. Nebst estn. rōz< zunächst aus d. Deutschen.

Avots: ME III, 586

II ruoze, s. ruoza I.

Avots: ME III, 586

‡ III rùoze ² Linden in Kurl. "uz visām pusēm izšķīrušies mati, tini u. t. t.": senāk katru linu sauju apalās ruõzītēs izstatīja. ja teļam ruozīte ze̦māk , tā laba guotiņa.

Avots: EH II, 393

‡ IV rùoze ² "?": divi ruozes (Var.: pušķus, stūŗus) ze̦lta liku (vainaku darinuot) BW. 6104, 7.

Avots: EH II, 393

ruõzene: auch Orellen, (mit ùo ² ) Lubn., Meiran.

Avots: EH II, 393

ruõzene Jürg., Arrasch, U., Birzman, BW. 2834, = rudmiese, agaricus deliciosus L.

Avots: ME III, 586

‡ rõze̦ns Orellen, (ein wenig) rosa.

Avots: EH II, 381

ruozes, Brechen in den Gliedern U. Hierher auch kaulu ruoze "Gicht, Rheumatismus" ? Zu ruozîties 3.

Avots: ME III, 586

sar̂kanruõze: s. ("?") ceļu skrien, sarkanruozes kuceniņi Tdz. 55373.

Avots: EH XVI, 443

sar̂kanruõze, eine rote Rose: kur šķini sarkanruozes? BW. 33556. sarkanruožu dārziņā 33618. - sarkanruožu vaidziņiem (mit rosenroten Wangen) 5402, 1.

Avots: ME III, 721

‡ sẽ̦truoze "?": sē̦truozes un sīkruozes ... plaukst un zied Janš. Paipala 45.

Avots: EH II, 484

sîkruõz(īt)e: sīkruozītes lasīdama BW. 5478.

Avots: EH II, 492

skrùoze ² : auch Kalupe, Nerft, Skaista, Tdz. 54342, Pas. VIII, 490 (aus Silajāņi), XIII, 107 (aus Makašēni).

Avots: EH II, 514

skrùoze ² Warkl., Gr.-Buschhof, = kruoze.

Avots: ME III, 901

vẽjruõze Alm. Meitene no sv. 78, die Windrose.

Avots: ME IV, 552

‡ aîzde̦vi, Zinsen, Prozente: kur... naudu aizdevās un aizņēmās..., tur tuo... izdarīja bez kādiem aizde̦viem jeb procentiem Kaudz. Izjurieši 32.

Avots: EH I, 18

‡ àizsũdzêtiês, prozessierend hingelangen: a. līdz senātam.

Avots: EH I, 54

‡ àiztìesât, zu (fr)essen anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt) Golg.: kaķis aiztiesājis gaļas gabalu. Refl. -tiês, prozessierend hingelangen: a. līdz senātam, līdz nabaga tarbai.

Avots: EH I, 58

atberes, Wiedergabe des aus dem Gemeindemagazin geliehenen Getreides; das Getreide, das bei der Wiedergabe gleichsam als Prozent mehr abgegeben wird Konv. ² 349.

Kļūdu labojums:
wird Konv. ² 349 =wird [atberi] Konv. ² 349

Avots: ME I, 150

âz ^2, Präp. und

Präfix für àiz in Schnehpeln, Brozen, Klein-Gramsden, Gaweesen, Illien, Dubenalken, Wirginahlen, Hasenpot, Rudden, Frauenburg,Kargadden Endzelin Predl. 11; vgl. az.

Avots: ME I, 245

bèdība, ‡

2) die Armut
Pas. IX, 427 (aus Rozentava).

Avots: EH I, 215

čũkstêt,

1): in der Hitze trocknend zischen
(mit ũ ) Siuxt;

2) (s. unter čukslêt): auch Bērzgale, (mit ũ ) Lemsal, Salis, Salisb., Schnehpeln, (mit ù ² ) Golg., Kalz., Memelshof, Saikava. Refl. -tiês (unter čukstêt):

1) sich leise unterhalten
Salis (mit ũ ); ‡

2) "?": ūdens it kâ vārīts čukstējās Dünsb. Maijas Roze 89.

Avots: EH I, 298

gãjiêns, ein (einmaliger) Gang, die Prozession. bē̦ru g., der Leichenzug, kaŗa g., der Feldzug, svē̦tku gājiens, der Festzug. svē̦tsvinīgs gājiens, ein feierlicher Zug. veseli bari šautēju sarīkuoja gājienus Vēr. II, 185. vienas dienas gājiens, so viel an einem Tage gegangen werden kann U. vairāk nekâ verstes gājiens Vīt. 35.

Avots: ME I, 616

grīnêt, ‡ Refl. -tiês "?": zuobi pliki grīnējās (waren gefletscht zu sehen?) Dünsb. Maijas Roze 91.

Avots: EH I, 406

‡ ìeķe̦skâtiês, in Streit geraten, zu prozessieren anfangen Frauenb.: nepatīkas ie. ar kaimiņiem.

Avots: EH I, 525

‡ ĩverêt, prozessieren, sich streiten, zanken Gramsden.

Avots: EH I, 502

[izprāvît, prozessierend erlangen: izpr. zemi Janš. Dzimt. ² 407.]

Avots: ME I, 785

[izprāvuôtiês,

1) einen Prozess zu Ende führen
Wid.;

2) lange prozessieren.]

Avots: ME I, 785

iztìesât,

1): iztiesāta lieta, = zināma lieta, eine ausgemachte Sache
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausmachen"); ‡

2) auf gerichtlichem Wege erlangen:
lai bē̦rnam iztiesātu kādu pabalstu Austriņš Nopūtas vējā 48; ‡

3) ausessen
Dunika: i. visu skutulu. Refl. -tiês: eine Zeitlang (ohne Erfolg) prozessieren: iztiesājās, bet ne˙kā nepanāca.

Avots: EH I, 490

iztìesât, eine Rechtsache zu Ende führen, richten: iztiesā manu tiesu Psalm 119, 154. pavēlēja pagasta tiesai lietu vēl reiz ņemt iztiesāšanai Purap. mazs vīriņš visu pasauli iztiesā Tr. III, 165. Refl. - tiês, zu Ende prozessieren: lai nākuot līdz uz baznīcu palīdzēt iztiesāties viņam ar lielmāti LP. VII, 121.

Avots: ME I, 819

kañckâtiês, prozessieren Burtn.

Avots: ME II, 154

kankalêtiês,

1) prozessieren Lub., Fest.;

[2) "sich einmischend hinderlich sein":
"nekankalējies starpā!" saka strādniekam, kas ar savu neveiklību straucē vai kavē uotru darbā Serben;

3) sich befassen mit, sich kümmern um:
negribēju ar viņu tik ilgi kànkalēties ² Lis., Warkl.].

Avots: ME II, 155

kànkâtiês, ‡

2) prozessieren
(mit añ ) Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 584

kasîklis,

2): auch Orellen, (kasiklis Seyershof;

5): "[kasīklis Lis.]" ME. II, 168 zu streichen; eglenieši ir lieli kasikļi (pflegen viel zuprozessieren)
Ciema spīg. 57.

Avots: EH I, 591

ķe̦rzât "Garn verwirren" AP. ķe̦rzâtiês Jürg., sich herumbalgen, prozessieren, mit einem seine Not haben: man apnicis ar šuo lietu ķe̦rzāties.]

Avots: ME II, 370

ķe̦za, ķeze,

1) Schmutz, schlechtes Essen
Kokn. n. U.; schmutziges Gerümpel U.; eine Pfütze; aneinanderhängendes Treibeis U.;

2) die Widerwärtigkeit,
[in Erlaa und N. - Peb. n. U. für puosts], das Malheur: viņš bija iekūlies ķe̦zā. nu reiz e̦smu nuo ķe̦zas laukā. ķe̦za ķe̦zas galā;

3) Zank, unklarer Streit, verwickelter Prozess
U.

Avots: ME II, 372

[ķiguzis Rozentov "ein scheibenförmig zusammengedrehter Haarzopf auf dem Nacken".]

Avots: ME II, 379

[II ķilas Rozentov, ķīlas Welonen, Dricē̦ni "Knollen an Kohlwurzeln, woran die Kohlpflanze zugrunde geht".]

Avots: ME II, 380

klaje̦ns, [klajans Rozentov], eben, offen, frei, baumlos: balta gāju, balta te̦ku pa klaje̦nu atmatiņu BW. 13338.

Avots: ME II, 210

[klamacis " ein rundes Stück": bē̦rns jau ir uzaudzis liels klamacis Wessen; klamācis " etwas Rundes und Weiches": sivē̦ns, kartupelis ir audzis kâ klamācis Erlaa. In Rozentov sei klamācis ein Mensch, der beim Gehen die Füsse schleppt.]

Avots: ME II, 211

knaipît, = knaibīt: gaŗām gāja juoda māte, savus nagus knaipīdama BW. 29835, 1. [Refl. - tiês, die Ohren zurück beugen (von einem beissen wollenden Pferd) Rozentov.] Zu knīpêt.

Avots: ME II, 242

kuceklis [?], = kurceklis, der Froschlaich: kam raiba mute, tas lai pavasarā tuo mazgājuot varžu kucekļuos; [in Rozentov nenne man kuceklis die drei letzten Fasttage vor Ostern].

Avots: ME II, 298

II kukuruôt,

1) "?": iztraucē̦tie baluoži kukuruoja Degl.;

[2) = kukurus mest MSil., Gold.;

3) = kukurņuot, tupuļuot Mar.: visu dienu pa mežu kukuruot (Beeren sammelnd); duseln (kukurēt) Marienhausen;

4) "auf den Beinen unsicher sein;
līkāties": guovs kukuruo Mar., Sessw., N.-Schwanb.; wankend gehen: ubags kukuruo nuo vienas mājas uz uotru Rozentov].

Avots: ME II, 303

[II kulace "ein Anbau (auf Pfosten) an der Riege zam Bergen verschiedener Gegenstände"(?) Rozentov.]

Avots: ME II, 304

‡ lenksis "?" apkārt gaŗi skuju lenkši kārās, un katrā lenksī krustiņš iekšā pīts Dünsb. Maijas Roze 101.

Avots: EH I, 733

[*luogsna (gespr. mit ostle. ū aus uo) "paluodze; подоконное" Rozentov, Sakstagals.]

Avots: ME II, 524

I lùmsts, gew. der Plur. lumsti, auch lumstes [Rozentov], Adsel,

1) [lumsti Neu-Rahden, lùmsti PS., lumstiņas Wessen, lumstes Ronneb., Alt-Bergfried, Naukschen, lumstes ² od. lumstis ² Ruj.], die Weberhefteln, Nietenhölzer:
lumsts ir ļuoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, kuo izbāž caur aude̦kla dzijām starp lieluo buomi un nītīm. lumstu uzde̦vums ir uzturēt starp dzijām tâ sauktuo šķiemeni Salisb., Laud., Lös. šķiemiņuos ielika lumstiņus un dzijas galus apņēma ap riestuvja rīklīti Jauns.; [vgl. auch Bielenstein Holzb. 400; lumsti "breite Kieferspäne" Bers., Warkl.];

2) ein Strohgeflecht als Decke für Mistbeete
AP., Drosth. (vgl. limts);

3) der Lauch:
sīpuolu lumsti Lesten, Neuenburg; die Staude: ne˙viena kartupeļu lumsta vairs LP. V, 92; [4) TreSpe LD. - Zur Bed. 1 vgl. Būga KSn. I, 264.]

Avots: ME II, 512, 513

meklêt, -êju, suchen, mit dem Akk. und Gen.: lācītis kapa uozuolā, salda me̦dus me̦klē̦dams BW. 2287. te̦ku, te̦ku gar upīti, vainadziņa me̦klē̦dama 13559. lietiņš lija, man dzimstuot, lietiņš - vārda meklējuot Ltd. 2300. meklēt mieru, palīdzību, patvē̦rumu; valuodas meklēt, nach Worten suchen. guovs meklē vēršus, tāds cīniņš meklē kaulus, von einem schweren Kampf LP. IV, 27. ķēniņa meitai tādi pārme̦tumi meklēs sirdi IV, 84. Sprw.: meklē, tad atrasīsi! kuo meklēja, tuo dabūja. ir ar uguni me̦klē̦dams neatradīsi. tas jau meklē vakarējuo dienu, von vergeblichem Suchen. Zuweilen mit dem Zusatz ruokā: visi meklē puisi ruokā LP. I, 124. Refl. -tiês,

1) für sich suchen:
lai es jāju kâ kundziņš līgaviņas meklēties BW. 12909, 1. nu es tevi meklēšuos 13501. e̦ze̦rs meklējas vietas. vista meklējas dēt, die Henne sucht sich eine Stelle, um Eier zu legen;

2) sein Recht suchen, klagen, prozessieren, Händel suchen:
Spr. par tuo nevar meklēties, darüber kann man sich nicht beklagen. tas jau gar citu meklējas, der sucht Händel mit einem Degl.;

3) eifrig suchen, wühlen, das Oberste zu unterst kehren:
kuo tu te meklējis? Subst. meklẽjums, das Gesuchthaben; meklêšana, das Suchen; meklêšanâs, das Suchen für sich, Prozessieren; me̦klê̦tãjs, der Sucher. [Bezzenbergers Zusammenstellung BB. IX, 134 mit gr. μεταλλᾶν "forschen, fragen"bleibt unsicher. Vgl. li. mėklinti (suchen?) sau tinkamą mergaitę Jušk., SvR. 5.]

Avots: ME II, 594

muižinieks (unter

muĩžniẽks): auch Pas. VI, 426 (aus Rositten), VIII, 483 (aus Rozentova), 255 (aus Makašēni), X, 249 (aus Atašiene), Oknist (hier neben einem fem. muižinîca).

Avots: EH I, 830

I murît,

1): auch Heidenfeld; "marachen, mergeln"
Für.; bē̦rni sāk kaķi m. A.-Ottenhof, Seyershof; ‡

3) mühsam mit einem stumpfen Messer schneiden
AP. Refl. -tiês: ar tuo darbuojas un murās Dünsb. Maijas Roze 15. ilgi murījies, kamē̦[r] ticis nuo guovs vē, dara laukā Pas. IX, 142.

Avots: EH I, 833

nasât: auch Pas. VIII, 207 (aus Pustiņa), X, 151 (aus Makašēni), Tdz. 44745 (aus Bērzgale), Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Saikava, Warkl., Wessen, Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich wiederholt tragen
Auleja;

2) "hin und her tragen"
Auleja: pajē̦musēs krējumu pārduot i[r] nasājas ar tuo krējumu nuo vienas vietas da uotrai;

3) sich tragen (von Kleidern)
Auleja: kai drēbe laba izausta, tak cieš ilgi nasājas, drīž nēplīst;

4) schnell gehen, laufen
Auleja; schweben (wohl nach r. носиться ): lītā cūkas tai i[r] nasājas - uz vienu da uz uotru pusi Auleja, tu kai mazeņa nasājies (= skraidi) ar bē̦rniem pa salu ebenda. ap brāļa galvu nasājas pa gaisu daudz ... vanagu Pas. XV, 31 (aus Rozentava). ‡ Subst. nasâtājs, wer etwas zu tragen (anzuhaben) pflegt Tdz. 47114 (aus Kapiņi).

Avots: EH II, 5

‡ nuorise,* der Vorgang (Prozess): tie pārzina nuoteiktas nuorises dzīvnieku organismā Melderis Meža vakari 15.

Avots: EH II, 81

nùosũdzêt, tr., verklagen, anklagen: viņš tik tuo zina - citus nuosūdzēt Dok. A. Refl. -tiês,

1) einander verklagen;

2) immer klagen, immer Prozesse führen.

Avots: ME II, 862

nuõtaļ, [nùotaliņ ² Rozentava, nuodaļ Nerft), nuõtuļ, nuõtuļi, nuotuļis, nuotulim, nuõtuļam, dicht nebeneinander, ununterbrochen, immerwährend, [gänzlich U.]: tikai dažas guberņas ir vietām nuotuļ apdzīvuotas Purap. pa˙visam aizmirsa, ka nuotaļ jāsteidzas atpakaļ LP. VI, 963. cilvēce iet nuotaļ uz priekšu Pūrs I, 24. kunga darbiem visur un nuotaļ priekšruoka A. XV, 182. dieva dē̦ls Jānītis nuotuļ re̦dzams vienatnē, ne˙vis divatnē Pūrs I, 117. viņš nuotuļi nuolūkuojas ūdenī Sil. viņš nuotuļis aplūkuoja ve̦cās ecēšas Druva II, 296; 582. tās, bērniņi, mīlējat nuotulim Duomas I, 1314. vējš jūrai pāri šalc nuotulim Rainis. cik skaļi pa gaišuo saulguozi dzied nuotuļam sīkie putniņi Rainis. tauta, kuo tautas dē̦li nuotaļ puškuo jauniem, krietniem darbiem Vēr. II, 1224. visi nuotaļ, alle insgesamt. izskaitīt tē̦vu reizi, visu it nuotuļ JK. III, 72. nuotaļam, auch nuotuli art, mit dem halben Pfluge pflügen, um das Erdreich feiner zu machen Hr. [tādu muižiņu nuotuļ nevaid daudz Janš. Dzimtene ² II, 33. - Nach Būga KSn. I, 25 zu apr. talus, aksl. тьло "Boden" usw. (vgl. le. tilât), ursprünglich mit der Bed. des la. funditus; oder mit Metathese zu li. nuolataĩ "der Reihe nach", nuolatus "ununterbrochen" Lit. Mitt. I, 229?]

Avots: ME II, 871, 872, 873, 874, 875, 876, 877, 878, 879, 880, 881, 882, 883, 884, 885, 886, 887, 888, 889, 890, 891, 892, 893, 894, 895, 896, 897, 898, 899, 900, 901, 902, 903, 904, 905, 906, 907, 908, 909, 910, 911, 912, 913, 914, 915, 916, 917, 918, 919, 920, 921, 922, 923, 924, 925, 926, 927, 928, 929, 930, 931, 932, 933, 934, 935, 936, 937, 938, 939, 940, 941, 942, 943, 944, 945, 946, 947, 948, 949, 950, 951, 952, 953, 954, 955, 956, 957, 958, 959, 960, 961, 962, 963, 964, 965, 966, 967, 968, 969, 970, 971, 972

pagaida St., pagaids L.,

1) nauda par pagaidu, Interessen, Zinsen
L., St. (eig. Geld für das Warten); der Sing. ungewöhnlich, dafür gew. der Plur. pagàidas, pagaidi Elv., das zeitweilige Warten: mē̦dz uz katra atbē̦rta pūra labības uzbērt par pagaidām (für das Warten) lieku lāpstu Konv. ¹ 139; Konv. ² 209. Aus der Vorstellung naudu par pagaidu, pagaidām ņemt, Geld für das Warten (auf die Zurückzahlung) nehmen, hat sich der Begriff der Zinsen, Prozente entwickelt: Geld als Prozente, Zinsen nehmen. pagaidas - procenti par aizduotas naudas vai labības pagaidīšanu Nigr. [naudu izduot uz pagaidu, uz pagaidiem, uz pagaidām, Geld auf Zinsen geben U. nuo kāda guodīga naudinieka, kur nav jāmaksā lielas pagaidas, aizņemšuoties naudu Janš. Dzimtene IV, 53.] tev nebūs ņemt pagaidas III Mos. 25, 36. [pagaidus plēst Glück Nehem. 5. pagaidus dzīt V Mos. 23. kas savu. mantu vairuo caur pagaidiem Spr. Sal. 28, 8.] pagaidu dzinējs, pagaidu plēsējs, der Wucherer II Mos. 22, 25; pagaidu maksātājs. pagaidu istaba, ein Zimmer zum Warten, ein Wartezimmer; pagaidu vieta, ein vorläufiger, interimistischer Ort: šinī gadījumā debesis nav ieskatītas par laimes vietu, bet drīzāk par pagaidu vietu, kurp jāsanāk visiem Etn. IV, 170. pagaidu kvīte, eine Interimsquittung. cietums ir dažreiz pagaidu suods B. Vēstn. tur bij pagaidu priekšraksti lauku skuolām Kronw. vis pirms jālūkuo pagaidu zārks dabūt LP. VII, 384. pagàidãm, pagaidu, pagaidus B. Vēstn., pagaidiem Golv., pagaižām, einstweilen, interimistisch. vorläufig, aushilfsweise, als Notnagel: Anniņu paņēmās glabāt pagaidām tās pašas sieviņas Kaudz. kaimiņuos turēju pagaidām (Var.: atsakāmu, aizbāžam) arājiņu; kad man dievs citu deva, tam es skaisti atsacīju BW. 10493. ēd, ciemiņ, pagaidām sestdien ce̦ptu plācenīti! rīta agri miltus malšu, tad es tevi pamieluošu 19256;

2) der Notnagel:
ak, tad mēs bijām tie pagaidas! A. XVI, 778;

[3) Frühstück, damit man die Mahlzeit erwarten kann
("wohl mehr lokal und scherzweise") U. - Zu pagaida 1; s. auch Schwabe Latvju kult. vē̦sture I, 1, 243.].

Avots: ME III, 25, 26

palĩguôt,

1) tr., ein wenig schaukeln:
pašūpuoju, palīguoju savu ze̦lta bāleliņu BW. 1881;

2) intr., ein wenig schweben, schwanken:
gaŗām sē̦tai palīguoja man[a] audzē̦ta līgaviņa BW. 15838;

3) ein wenig Johannis-lieder singen, sich an der Johannis-prozession beteiligen:
iesim visi Jāņa bē̦rni uz avuotu palīguot! BW. 32887. Refl. -tiês, ein wenig schaukeln, schweben, Johannislieder singen: atkal palīguojas zemes pamati MWM. XI, 288. zirgs... nespēcībā arvien uz priekšu palīguojies LP. V, 102.

Avots: ME III, 61

papràvuôtiês, papràvîtiês, papràvâtiês, etwas prozessieren.

Avots: ME III, 83

‡ pãrgre̦muôt, den Prozess des Kauens beenden (?) Sonnaxt: aita gre̦muo, kamē̦r pārgre̦muo.

Avots: EH XIII, 200

[pārkāsas,

1) "das mit Seihen verbundene Giessen des abgekochten Bieres in Fässer"
Lettg.: kad dzeŗ kāšamuo alu, mē̦dz sacīt, ka dzeŗ šim alum pārkāsas jeb dzeŗ alu pārkāsām Wessen (in Warkh. wird die Prozedur der pārkāsas gefeiert);

2) "?": kad rudeni nuoliek me̦du ziemas vajadzībām, saka, lai glabājas me̦dus pārkāsām Kārsava.]

Avots: ME III, 160

[pãrsimti, Prozente Brasche n. U.]

Avots: ME III, 174

[patìesât,

1) bekritteln:
meitas ņēma puišus patiesāt;

2) teilweise aufessen:
viņš jau lielu daļu gaļas patiesājis Lis. Refl. -tiês, eine Zeitlang prozessieren.]

Avots: ME III, 122

peņķis (so zu lesen fūr pemķis), eine verwickelte Geschichte, Prozess Seew. n. U.; "ķibele" Stomersee; "etwas Unangenehmes" Peb., Lös., Sessw., Selsau.

Avots: ME III, 201

pìetìesât,

1) auf die Dauer, zur Genüge richten:
kuo nu es jūs pietiesāšu? tiesājieties paši!

2) gerichtlich, prozessierend erlangen:
p. sev kādu pļavas gabalu Lis., Golg.;

3) vollessen:
p. pilnu vē̦de̦ru Lis.;

4) = piekaut, durchprügeln: es viņu labi pietiesāju Arrasch.

Avots: ME III, 305

pleñcêt C., -ẽju,

1) pleñcêt Ruj., Widdrisch, mit der Peitsche schlagen, prügeln
U., Zaravič: bē̦rnus plèncēt ² nava labi: vajag ar labu Mar. n. RKr. XV, 130;

2) pleñcêt Arrasch, Salis, Bauske, saufen
Fest. (plèncêt ² ), Golg., schlürfen: sen slavēja tautiņās alva bļuodas, telēķīšus" nu atnāču, nu atradu piestā putru plencējam BW. 19407, 15 var.;

3) durch Schmutz waten
Oppek. n. U., Rozentava, Kreuzb.;

4) plèncêt ² Fest., schlendern:
kruodziņā plencēju alutiņa dze̦rtu VL. Refl. -tiês,

1) ein
plencis sein Saikava n. Etn. IV, 166;

2) "sich aufdrängen; sich in fremde Angelegenheiten mischen"
Rutzau. Zur Bed. 2 vgl. plĩtêt I.

Avots: ME III, 335

prāva,

1) pràva C., N.-Peb., Jürg., Arrasch, prâva ² Lautb., Widdrisch, prãva Līn., Bauske, Gr.-Essern, Nigr., Dunika, Selg., PlKur., prãvas Bl., der Rechtsgang, Prozess
Kurl. n. U.;

2) das Gericht
St., Oberl. n. U. Nebst oder durch li. provà (acc. prõvą) "Recht; Prozess" aus slav. pravo "Recht(shandel)".

Avots: ME III, 383

prāvât, -ãju, prāvâtiês, prozessieren U.

Avots: ME III, 383

pràvît ² Warkh., Spr.,

1) auch prāvêt U., zurechtmachen, zubereiten;

2) sprechen, antworten, verantwortlich sein.
Refl. -tiês,

1) sich vorbereiten
Spr.;

2) verantworten
Spr.;

3) prozessieren, Prozesse führen
(prāvîtiês, -vuôs) N.-Autz n. U. Subst. prāvîtãjs, der Verantwortliche, der Älteste, der Anordnende Spr. Nebst li. próvyti "wirken" aus slav. praviti.

Avots: ME III, 384

prāvniẽks, prāveniẽks, prāviniẽks, der Prozessierende, wer Prozesse führt: ienāk prāvenieki, un tiesnesis spriež tiesu RKr. XVI, 246. val tad gan mazums tuo kukuļu, kuo prāvenieki iestiepj skrīveŗa kukņā? Siliņš 4. lai pēc kārtas izteic prāvinieki, kā lieta ir un kādi liecinieki Krilova pas. 72. vgl. li. provinirīkas dass.

Avots: ME III, 384

prāvuôtiês, prozessieren.

Avots: ME III, 384

*rijs: auch Pilda n. FBR. XIII, 40; pilns r. Pas. XI, 228 (aus Rozentova); als i- Stamm Auleja (neben einem Demin. rijīte).

Avots: EH II, 371

sadarîgs: auch Pas. VII, 136 (aus Kaunata), 138 (aus Kapiņi), VIII, 105 (aus Lixna), 298 (aus Atašiene), IX, 196 (aus Warkl.), X, 120 (aus Warkl.), XII, 347 (aus Rozentova), Latv. Saule, S. 1055 (aus Jāsmuiža).

Avots: EH XVI, 402

sakā`rtuôt, sakā`rtât,

1) sakārtāt, tr., zum zweitenmal pflügen, zwiebrachen:
vai jūs jau sakārtājāt zemi rudziem? Frauenb.;

2) tr., ordnen, zu rechtlegen, zurechtmachen:
tie iebruka leišu nesakārtuotuos pulkuos LP. VII, 472. lapas sakārtuotas rozetēs Konv.2 447. tev kruonis šķībi, - ļauj tuo sakārtuot! Rainis. sakārtā nu visu uz ceļu! Serben;

3) "jem. nach dem Sinn tun"
Spr. Refl. -tiês, sich ordnen, sich zurechtmachen.

Avots: ME II, 648

‡ satuvuôt, = satuvinât: visas auga lapas satuvuotas ... rozetē Galenieks Botanika ⁴ 12. Refl. -tiês, = satuvinâtiês: viņi satuvuojās un sarada viens pie uotra Janš. Mežv. ļ. II, 184. Subst. satuvuôšanâs, gegenseitige Annäherung: nuotikusi s. Janš. Līgava II, 193.

Avots: EH XVI, 458

‡ saviñnêt, (eine Fehde, einen Prozess) gewinnen: cīņa, kuo ... viegli savinnēja Pas. VIII, 226.

Avots: EH XVI, 466

smelgt, -dzu (das prs. sme̦ldz [li. smel˜gia "stichelt" KZ. LII, 253] kann auch zu smeldzêt 1 gehören),

1) schmerzen
(mit el˜) Bl. (namentlich von Zähnen): zuobi sme̦ldz Memelshof, Lubn. dikti vairs nesāp (nach einem Schlag); tik tâ drusku vēl sme̦ldz Naud. sirdī atkal klasi sme̦ldz vâts A. kājas viņam sāka sāpēt un smelgt Turg. Pav. ūd. 57. izmežģītā kāja smagi sme̦ldz (sāk smeldzin) Saikava, Luttringen. sirdī sme̦ldz sāpes Vēr. I, 695. roze sme̦ldz Br. 182. kas viņus aizkar tam sme̦ldz R. Sk. II, 79. klusi sme̦ldzuošas sāpes A. Up. J. I. 38. uz sāpēm asām, sme̦ldzuošām Apskats v. J. 1903, S. 150;

2) smelˆgt ² Bornsmünde, sich sehnen, dürsten, gelüsten
(vgl. li. smelgti "jucken"): sme̦ldz dūša pēc zivīm Balt. Vēstn. 1901, No 83. pēc brandvīna tev rīkle sme̦ldz Alm. Balt. Vēstn. man dūša vien sme̦ldz tev kraut pa ausi! Nebst smildzêt 2 und smelkt I zur Wurzelform smel- "schwelen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 691)?

Avots: ME III, 957

smur̃ga U., C., smùrga ² Kl.,

1) = smurgulis, Schmutzfink (mit ur̃) PS.;

2) eine verwickelte Sache, ein Prozess
Oppek., Salis n. U.;

3) Schmutz
(mit ur̃) Bl.

Avots: ME III, 969

stiķêt, -ẽju,

1) aus Stücken zusammensetzen
Salis;

2) sticken
U.: stiķēju, adīju (Var.: adīju, rakstīju) BW. 715? var. Refl. -tiês, streiten, sich brasseln, prozessieren W: Livl. n. U. stiķêt 1 aus mnd. stucken dass.; stiķêt 2 nebst estn. tikkima aus mnd. sticken dass.; stiķêties wohl zu stiķis I 2.

Avots: ME IV, 1067

stundinieks,

1): auch (mit ùn ² ) Kaltenbr., Merdzine, Pilda, Zvirgzdine, Pas. IX, 478 (aus Rozentova), XII, 42 (aus Atašiene), Tdz. 57637 (aus Preiļi), 58492 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 596

‡ sũdze (?) Frauenb. "der Prozess".

Avots: EH II, 607

‡ sũdzenieks Frauenb., wer zu prozessieren liebt.

Avots: EH II, 607

sũdzĩbnieks Kargadden, Rönnen, wer sich zu beklagen, zu prozessieren pflegt.

Avots: ME III, 1131

sūdzîgs Zaravič, zu prozessieren pflegend.

Avots: ME III, 1131

sukât,

1) bürsten
U., Bielenstein Holzb. 706, striegeln U., kämmen U., hecheln U., Bielenstein Holzb. 373, Ronneb., (Wolle) kämmeln Bielenstein Holzb. 373; reinigen Wessen; durcharbeiten Mag. IV, 2, 149: galvu manu sukājat! BW. 16908. sukājiet, pucējiet, vediet drīzi istabā! nesukātas... nevediet! 16896. svārkus sukāt A. XX, 372. puišiem jānuosukā (jānuotīra nuo puogaļām) 2000 šauju par dienu Etn. III, 89. sukât (= nuo pakulām tīrīt) linus Dunika. Dazu das nomen actionis sukâšana (linu sukāšana Etn. III, 89) und das nomen acti sukãjums (par galviņas sukājumu BW. 4384, 8 var.);

2) prügeln
Ronneb., Salis, Wolm.: es tevi sukāšu LP. III, 99. sukā tam par muguru Memelshof. vīrs sukājis (sievu) un sacījis Etn. IV, 171. tuos sukā par abi gali I, 112;

3) tüchtig essen
Kav., Ronneb., Salis: kuo gaidīt, - sukā nuost! LP. IV, 6. tu jau sukā labi ilgi; vai nebiis par grūti? Saikava; saufen A. 1897, S. 481: bet tad sukāja krietni Aps. J. III, 27;

4) rasch gehen
U., Ronneb.;

5) sich energisch an etwas machen:
sukāt ar pļaušanu, ēšanu Memelshof. nu tik sukā iet LP. IV, 9 (ähnlich II, 19). sukā tūliņ art Kav. sukājam pūst, kuo tik var Janš. Bandavā II, 37. sukāsim nu vaļā (= sâksim)! Dunika;

6) intensiv bearbeiten
Nigr.: sukāt tē̦va tīrumiņus VL. Refl. -tiês,

1) sich kämmen
Spr.: saules meita sukājas sudrabiņa suseklīti BW. 33817. piektdien matus nesukāju...; piektdien Māŗa sukājās 34145; 2 einen Streit, Prozess führen Spr. Subst. sukâšanâs, mühseliges Fahren auf schlechtem Wege Seew. n. U. Vgl. li. šukúoti "kämmen".

Avots: ME III, 1117

tìesât, -ãju,

1) richten; urteilen
U.: par kuo tu esi tiesājams? LP. VII, 151. kruoga parādus tiesāja Aps. III, 16. ne kungiem jātiesā BW. 6620;

2) essen, verzehren
Spr., Salis: tiesājuot maltĩti U. b. 104, 14. izve̦lku vīnuogas un tiesāju viņas zemē MWM. VIII, 791. Refl. -tiês, Händel, Prozesse bei Gericht haben U., prozessieren: Sprw, labāk guodīgi tiesāties nekâ nemierīgi dzīvuot Br. sak. v. 1270. braukš[u] uz Rīgu tiesāties BW. 2506. (ve̦damā) par pūriņu tiesājās ar ve̦ciem brūtgāniem 17130. - Subst. tìesâšana, das Richten; tìesâšanâs, das Prozessieren; tìesâtãjs, wer richtet, der Richter Spr.; tìesâtājiês Edwahlen, wer prozessiert.

Avots: ME IV, 214

tiesiniẽks, tiesniẽks Ekau,

1) tiesinieks Br. 550, tiesnieks Fürecker, St., U., (mit iê ² ) Rdnnen, der Richter:
tāpēc būs tie jūsu tiesnieki Glück Matth. 12, 27;

2) tìesinieks ² Nötk., tiesnieks Wessen, (mit ìe ) Nötk., (mit ìe ² ) Golg., einer, der das Gericht besucht, einer, der prozessiert:
tiesinieku sarunas Plüd. Rakstn. II, 329;

3) tiesnieks "jem.; dem auch ein Anteil
(tiesa) gebührt" Alswig. Vgl. li. tiesininkas "ein Rechtskundiger".

Avots: ME IV, 214

tribinât, (jemand) beunruhigen, (fig.) rütteln, (mit jemand) prozessieren Gr.-Buschh.: tribini savu brāli, lai šis nenuolaitas kâ vecenis! Gr.-Buschh. tâ tribināja, ka lai dievs neduod ebenda.

Avots: ME IV, 233

trijdeksnis Alksnis-Zundulis, trideksnis, tridēksnis, = ē̦rkulis 4, "sitams mūzikas instrūments nuo dzelzs ar dzelzs zvārguļiem" Vēr. v. ,1. 1904, S. 649: trideksnis jeb ē̦rkulis jeb kāzu puķe ar skaidu un drēbju rozetēm ap zvārguli Plutte 60. izpuškuota un ar dažādiem skandeklīšiem piekabināta eglīte, kuo sauca arī par ē̦rkuli jeb tridēksni; tuo dziedātāja sita uz galda Janš. Nīca 38. sit, bāba, baubeņus ar bē̦rna kājām: kam vīrs nepirka sudraba trijdeksni (Var.: tridekšņus) BW. 21056. Die Schreibung trij- meint wohl ein trī-; vgl. trīdeksnis.

Avots: ME IV, 234

ve̦lē̦na (li. velėnà "ausgestochener Rasen"),

1) ve̦lê̦na Bers., C., Kl., PS., Wolm. u. a., (mit ē̦˜ ) AP., Jürg., Siuxt, (mit è̦ ² ) Golg., ve̦le̦na Frauenb., Nigr., Mahlup, ve̦le̦na Karls., Salis, ve̦lē̦ns Bielenstein Holzb. 456, Brozen, Pankelhof, ve̦le̦ns L., U., Schlehk n. FBR. VII, 44, Kand., Stenden,* veliens (gespr.: velans) Dond., ve̦lans Suhrs n. FBR. VlI, 44, Plur. ve̦laņi Ladenhof n. FBR. XI, 66, Demin. velenīte, velentiņa Siliņš 66, der (ausgestochene) Rasen; der Erdkloss; das Torfstück
U.: ardams, e̦cē̦dams apkārt griezu velēniņu RKr. XVI, 137. plē̦sumā sīksta ve̦le̦na Nigr. ve̦le̦nas nav vēl sae̦cē̦tas ebenda. jumta ve̦le̦na, der Rasen, mit dem man den First eines Strohdaches befestigt Frauenb. kapu ve̦le̦na ebenda. kad pļavā ruok grāvi, tad ve̦le̦na jāsakrauj kārtīgās čupās, nedrīkst izmē̦tāt ebenda. par dienu jāuzar līdumā ¹ / ₃ pūrvietas, ve̦le̦nā 1 pūrvieta Etn. III, 90. tik smags kâ ve̦le̦na, sagt man von einem kleinen, dicken Kinde Frauenb.;

2) ve̦le̦nas sauc sastaigātuos bumbuļus kluonā durvju pasliekšņuos JK. VI, 12;

3) ve̦le̦ns U., der Grabhügel;

4) verächtl. Bezeichnung für gestossenen Harif Trik.
Leskien stellt es Abl. 354 mit einem ? zu velˆt; vielmehr zur Wurzel u̯el- "reissen, ritzen" (in npers. valāna, lat. volnus, cymr. gweli "Wunde", lat. vellere "ausreissen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 304 f.)? Zur Bed. vgl. slav. dьrnъ "Rasen": derǫ "reisse".

Avots: ME IV, 529

zvilêt,

1) unheimlich funkeln
Schwanb.: vilkam acis zvil;

2) "?": zvil neganti iz tavām acīm gars J. Roze Hamlets.

Avots: ME IV, 775