Paplašinātā meklēšana

‡ àizkrubinât, annagen Trik.: a. kukuli.

Avots: EH I, 33

‡ àizrubinâtiês, für eine kurze Zeit zu falzen (kollern) anfangen: teteris aizrubinājās un apklusa.

Avots: EH I, 46

‡ àizskrubinât Meselau, ein wenig annagen: aizskrubināts kauls.

Avots: EH I, 48

‡ apgrubinât, benagen Schnehpeln, Stenden.

Avots: EH I, 84

‡ apgŗubinât Stenden, = ‡ apgrubinât: a. kartupeli, gaļu.

Avots: EH I, 85

‡ apkrubinât, beknabbern, benagen: a. kaulu, maizes kukuli.

Avots: EH I, 94

‡ I aprubinât, anfressen, benagen: peles aprubina klaipa galu Dunika, Jürg., Kal., Rutzau, Stenden, Wandsen, Wolmarshof. a. kaulu Mežamuiža n. Fil. mat. 62, AP.

Avots: EH I, 110

‡ II aprubinât, kollernd (falzend)erschallen machen Saikava: kuo tu vēl guli? rubeņi jau visu kalnu aprubinājuši!

Avots: EH I, 110

apskrubinât, apskrabinât und apskribinât, tr., benagen, abschaben: tu mūsu liepiņu apskrubināji BW. 15741.

Avots: ME I, 122

‡ atkrubinât, langsam und vorsichtig lösen Seyershof: a. me̦zglu.

Avots: EH I, 150

‡ atrubinât Dunika, Kal., Rutzau, = atknibinât: a. mizu, garuozu, vâti.

Avots: EH I, 162

atskrubinât C., Kalz., Nigr., atskrubît Spr., atskribinât Nerft, atskrabinât Warkl., tr., abnagen: zaķis atskrubinājis ābelei mizu.]

Avots: ME I, 193

grubinât,

2): auch Iw. (hier auch als Simplex gebraucht).

Avots: EH I, 410

‡ *gŗubinât, zu erschliessen aus ‡ apgŗubinât.

Avots: EH I, 414

grubinât,

1) nagen, kauen, langsam essen
Selg., Dond., Etn. IV, 33, A. XIII, 492. tārpiņš tevi (ābuoliņu) grubināja BW. 12286;

2) höhlen, aushöhlen
(= grebināt), in der Zstz. mit iz- Bers.;

3) ["kņubināt, knibinâtiês" Saussen n. Etn. IV, 33]; schlecht spinnen
Ahs.: citas meitas vilnu vērpa, es pakulas grubināju BW. 27428, 1. Reimwort zu (s)krubinât.]

Avots: ME I, 664

[ìerubinâtiês, für eine kurze Zeit zu kollern od. falzen beginnen: rubenis ierubinājās N. - Peb.]

Avots: ME II, 59

[ìeskrubinât, benagen: žurkas ieskrubinājušas grīdu Lis., N. - Peb.]

Avots: ME II, 66

izgrubinât, ‡

3) auskratzen:
i. ar kašekli muldu Iw.

Avots: EH I, 450

izgrubinât,

1) ausnagen:
peles izgrubinājušas maizes kukulim lielu caurumu Ahs.;

2) aushöhlen:
izgr. kuoku ar grebli Bers.

Avots: ME I, 740

izrubinât, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang rubinât II 1 Dunika: bē̦rns izrubinājās ve̦se̦lu stundu pie maizes kukuļa, bet ne˙kuo nevarēja atrubināt; "izkutināties" Dunika.

Avots: EH I, 477

izrubinât, tr., auskerben, aushöhlen, ausfressen: izrubina rutkam caurumu JK. VI, 48. circeņi pakaļas izrubinājuši RKr. XVI, 242.

Avots: ME I, 793

[izskrubinât,

1) = izskrabinât Schujen;

2) = izgrebt: izskr. sili, karuoti N. - Peb., Arrasch.]

Avots: ME I, 799

krubinât: auch Lems., Salis.

Avots: EH I, 659

krubinât, tr., nagen: man deva ragus krubināt BW. 31085, 3. dievs par suoda liek vēžiem tuo krubināt Duomas IV, 462. [Vgl. grubināt und] skrubinât.

Avots: ME II, 285

‡ nuogrubinât Suhrs n. FBR. VII, 38, abnagen Ahs.: ē̦duot n. kaula Ahs.

Avots: EH II, 47

‡ nuokrubinât Lems., = nùoskrubinât: peles nuokrubina maizei garuozu.

Avots: EH II, 56

nùorubinât, tr., abnagen: skudras nuorubinuot lēļam visu gaļu LP. VI, 15.

Avots: ME II, 841

I nùorubinât: n. garuozu Dunika.

Avots: EH II, 82

‡ II nùorubinât, eine gewisse Zeit hindurch falzen (von Birkhähnen) Vank.: tas (nuošauts rubenis) nu savu laiku ir nuorubinājis.

Avots: EH II, 82

nùoskrubinât, nùoskrubît, Spr., tr.,

1) abnagen, abessen:
kaķim šķīvītis nuolaizīt, sunim kauliņš nuoskrubināt Etn. IV, 12;

2) abprügeln;

3) zu klein, zu eng machen (von Kleidern):
skruoderis manas jaunās drēbes pa˙visam nuoskrubījis Ahs. kur tādas nuoskrubinātas drēbes var likt? Dond.

Avots: ME II, 850

pagrubinât, [ein wenig grubinât]: zaķītis pagrubināja brūtei pie kājām LP. VI, 693.

Avots: ME III, 31

I parubinât: paēdu, padzēru, parubināju ("?") Tdz. 36735.

Avots: EH XIII, 168

I parubinât, tr., ein wenig knabbern, kitzeln: vajadzēs jē̦riem duot iapas parubināt LP. V, 122. viņa man parubināja paduses Jauns.

Avots: ME III, 92

[II parubinât, eine Weile balzen od. kollern (wie ein Birkhahn): te tâ kâ rubenis parubināja Jürg.]

Avots: ME III, 92

[I paskrubināt, nicht gerne geben, an sich halten Für. 1, unter skrubināt.]

Avots: ME III, 100

[II paskrubinât, ein wenig nagen: p. kaulu.]

Avots: ME III, 100

I rubinât,

1): auch Ramkau, Seyershof; rubeņam r. BW. 3824.

Avots: EH II, 381

I rubinât,

1) auch rubenêt Ar., rubêt (li. rubėti "grumėti, bildėti" Viltis 1908, 114) U., rubît U., kollern, falzen (von Birkhähnen):
teteris, rubenis rubina;

2) = bubinât, leise wiehern: zirgs rubinādams griezās pie saimnieka Liguotnis Stāsti II, 24.

Avots: ME III, 552

II rubinât,

1): auch Dunika, Frauenb., Rutzau, ("ēst kuosausu pa druskai") Siuxt: aitas rubina salmus Iw., Siuxt. guovis ... plūc zâli, aitu mutes rubina Delle Negantais nieks 203. r. smedziņus Pas. IX, 424. kaķe ausis rubināja Tdz. 37171;

2): kad rāceņi ir nuoziedējuši, tad var sākt r. jaunus rāceņus Iw. Refl. -tiês: auch Dunika; guovis pa rudzu rugāju rubinājas (ē̦d mazu zālīti) Frauenb. vista tur rubinājās (pa zemi kuo lasīja) ebenda.

Avots: EH II, 381

II rubinât, tr.,

1) einkerben, nagen, anfressen, ein Loch machen
U.: smuks, sarkans ābuoliņš, tārpiņš serdi rubināja (Var.: ēda, grauza, krimta, urbināja) BW. 12285, 19. (puiši) skaiņus grabināja, circen[i]s viņus rubināja 12946. (meitiņām) uotru (galu) puiši rubināja (Var.: kņubināja, skrubināja, plucināja, lupināja) 35025 var. rubināt (= urbināt) ar pirkstu ausi Dond. n. FBR. V, 127. putniņš, ... se̦bu cēlies, asti vien rubina Br. sak. v. 981; "kutinât" Frauenb.;

2) aus dem Kartoffelfelde mit der Hand grössere Kartoffeln hervorholen, indem man die kleineren stehen lässt
Hasenpot n. U.;

3) uneben spinnen (?), eigentlich wohl synonym mit kņubinât, lupinât: tu, māsiņa villu (für vilnu) vērpi, es pakulas rubināju BW. 7062. es būš[u] tavas pakuliņas dienu, nakti rube̦nāt (für rubināt) 13015, 1. pirmajam dēliņam slēžu kre̦klu šūdināju; uotram un trešajam nuo pakulām rubināju 3013. Refl. -tiês, etwas nagen, sich mit Nagen zu schaffen machen: kād iebrien ūdenī, tad mailes klāt pie kājām un rubinājas tām apkārt Dond. Zu li. rubinėti "fortgesetzt ein wenig stochern" (Būga LM. IV, 440) und vielleicht (nach Zubaty AfslPh. XVI, 410) zu serb. rbina "Scherbe", sowie vieileicht zu got. raupjan "rupfen" resp. (wenn mit f aus ide. bh ) zu an. rauf "Loch", riúfa "brechen, zerreissen", reyfa "rupfen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 354 f.

Avots: ME III, 552

sagrubinât, zernagen, zerbrockeln (tr.): peles sagrubinājušas maizi Arrasch.

Avots: ME II, 630

sakrubinât, tr., zernagen.

Avots: ME II, 656

sarubinât: mühsam und nur stückweise zusammenbekommen Dunika: s. rāciņus (wo es wenig Kartoffeln gibt od. wo es schwer fällt, sie auszugraben). ave pļavā ne˙kā nevar s. (nuograuzt).

Avots: EH XVI, 444

sarubinât Iw., = sarakt: s. rāceņus.

Avots: ME III, 723

saskrubinât: tie tavus kauliņus saskrubinās Tdz. 55391 var.

Avots: EH XVI, 448

saskrubinât, zernagen: s. krimsli PS., Jürg., C., Adiamünde, Golg., Dond.

Avots: ME III, 734

skrubinât,

1): nagen
Saikava; (Fleischteste vom Knochen) abklauben, -knabbern Siuxt; ‡

4) = dzenêt Saikava: egli s.

Avots: EH II, 512

skrubinât,

1) nagen
U., knabbern Dr., knuspern, klauben V., Naud.; Durben: es kauliņus skrubināju (Var.: lupināju) BW. 31085, 2. tâ kâ pele... skrubinātu Pasaules lāp. 170. aitas skrubina (kuož līdz saknei) īsuo zâli Dunika;

2) mit der
skrubēvele hobeln Naud.;

3) nicht gerne geben, an sich halten
Für. I. Wohl zu skrubt; vgl. auch krubinât.

Avots: ME III, 898

strubinât, = stribinât: labi mani pamielava: sēņu strubu strubināja (Var.: stribināja) RKr. XVI, 263. Kuociņam divas meitas, viena pate karuotīte; ir tā pate nuoskre̦tuse sēņu sulu strubinuot BW. 12837. Zu struba I.

Avots: ME IV, 1093

I uzrubinât, für eine kurze Zeit zu falzen anheben (von Birkhähnen): atkal uzrubināja rubeņi Golg.

Avots: ME IV, 374

II uzrubinât,

1) kitzelnd aufwecken:
u. kuo nuo miega Frauenb.;

2) = uzbakstît 1: u. de̦gunā asinis Dond., Stenden.

Avots: ME IV, 374

‡ uzskrubinât,

1) nagend aufessen
Siuxt: u. kādu krimsli;

2) auflockern
Zögenhof: ja nevar labi art, uzskrubini kaut kâ tuo lauku!

Avots: EH II, 733

‡ atkņubrinât Kal. "atrubināt": a. pielipušuo lapu.

Avots: EH I, 149

[ìeskrubît,

1) = ìeskrubināt: peles ieskrubinājušas kaulu Lis.;

2) einschrapen:
duobumu kausam N. - Peb.]

Avots: ME II, 66

kuôde: auch AP., Mahlup, Oknist, Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit uô ² ) Salisb.: kùodes ēda vilnanītes BW. 27696. pelīšu, kuodīšu nuorubināta 21271.

Avots: EH I, 685

mḕrce, die Tunke, Sauce: mērces... ē̦d pie biezputrām, tad arī pampaļiem,

A) pie biezputrām:

a) tauku mērce - izkausē̦ti cūku tauki ar gaļas gabaliņiem;

b) sviesta mērce - izkausē̦ts sviests,

c) piena un salda krējuma mērce, kur,ai pieme̦sta sāls;

B) pie sausiem pampaļiem (tādiem, kas nav vārīti zupā:

a) rūguša piena mērce ar pieliktu krējumu un sāli;

b) siļķu sālījuma mērce, pagatavuota nuo siļķu sālījuma un tam pielikta piena vai arī pakrējuma;

c) sviestnīņas Etn. I, 42. uogu sulu mērces Mat. kas viņai liels palika? drusciņ cepeša mērces un apskrubināti kauliņu Degl. Zu mḕrkt.

Avots: ME II, 617

nùoskraũkšķinât,

1) [mit Geräusch (mit Kreide ein Zeichen) machen
(perfektiv): nuoskraukšķināja pēdīguos krustus Duomas I, 372; [21 "unsichtbar eine Weile brechen (trans.)"Funkenhof ("mit aũ");

3) (auch: nuoskraušķinât) = nùoskrubināt 1 Vīt., tr.: ņem un nuoskraušķini tuo kauliņu! Golg.;

4) auch: nùoskraukšinât, eine Weile ein Gekrache hervorbringen
Lis. (mit àu ² )].

Avots: ME II, 849

purpučuôt: "purpêt" ME. III, 419, zu verbessern in "purpêt I"; weinend sprechen (pur̂pučât) Warkl.; "rubināt" (vom Birkhahn) Zarnikau.

Avots: EH II, 329

riekstinât

"?": zaķam labi riekstināt (Var.: riestu vest), teteŗam rubināt BW. 3824, 2 var. Gleichbed, mit riestu vest, rie(k)stuot(iês)?

Avots: ME III, 544

rubenis: auch Bauske, Saikava, Warkl.; rubeņam rubināt BW. 3824.

Avots: EH II, 381

rutinât Stelp., = rubināt I, kollern, falzen : rubeņi rutina.

Avots: ME III, 565

smedziņi (unter smedzenis): auch Auleja (hier daneben auch sme̦dzini > ostle. smadzyny); rubināt smedziņus (Knochenmark) Pas. IX; 424 (aus Līvāni).

Avots: EH II, 535

zupa: bē̦rnam zupiņa pastrubināt BW. 2186, 5 var.; "sula" Kaltenbr., Linden in Kurl.

Avots: EH II, 812