Paplašinātā meklēšana

àizspẽt: zemnieku ceļā aizspēja nakts Pas. VIII, 295 (ähnlich 109 und IX, 55 und 211). mājās jā (= viņa) neaizspēju Oknist.

Avots: EH I, 50

‡ apspẽt (li. apspė´ti),

1) = paspẽt 1, vermögen: ar tik mazu saimi nevar a. lielu vietu apstrādāt Ahs.;

2) = àizspẽt: dē̦lu apspēja uz vietas nakts Pas. VIII, 293 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 116

atspẽt,

1): man tik daudz darba, ka nevaru a. visu laikā padarīt Ahs. (ähnlich Janš. Mežv. ļ. II, 148); ‡

2) allen Anforderungen gerecht werden;
a. kam pretī, Stand halten gegen etwas, widerstehen, hemmen Segew.; ‡

3) neatspēt, nicht abkommen können
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter Geschäft); ‡

4) erraten
Oknist: atspēj munu mīkli!

Avots: EH I, 169

[atspẽt (li. atspė´ti) bei Glück, vermögen: tas neir paklausīgs... dieva bauslībai nedz arīdzan tuo atspēj Röm. 8,7 >]

Avots: ME I, 195

‡ daspèt ² (li. daspė´ri "paspēt") Auleja, reif werden: mieži daspējuši. neraun ābuļa zaļa! daspēs i[r] pats nuokri[tī]s Birk. Sakamv. 125. Wohl aus r. доспѣть dass.

Avots: EH I, 309

ìespẽt, vermögen, können: tuo ne˙viens neiespēj. ķēniņš izsludināja, ka atduošuot tas savu meitu, kas iespēšuot viņa meitai uz stikla kalnu piejāt klāt LP. IV, 56. Refl. - tiês, sich möglich machen: ja mēs ar tavu māti varēsim tâ iespēties, tad laidīsim arī vē̦lāk tevi pielsē̦tā Tirsm.

Avots: ME II, 69

izspēt (li. išspė´ti "erraten"): kâ jums ... izspēšana ir (wie ihr könnt) Bergm. Labu ziņu un pad. grām. ² (1792), S. 9.

Avots: EH I, 482

izspēt, tr., vermögen, bewältigen: mēs nevaram visu tâ izspēt un izgruozīt Aps. viņa lūdz dievu, ka nevar izspēt samalt LP. VI, 67.

Avots: ME I, 802

[nespe̦tnē̦ns, ein eigensinniger, starrköpfiger Mesch Fest.]

Avots: ME II, 733

nùospẽt, fertig werden, zur rechten Zeit wohin kommen Spr.

Avots: ME II, 855

pãrspẽt: savu pļāpību nebij varējusi p. Jauns. Raksti III, 59. kâ ve̦ca vērpēja varē̦tu p. tumšuo ziemu 104.

Avots: EH XIII, 211

pãrspẽt, tr., überwinden, überwältigen, übertreffen: tu viņu pārrunāsi un arī pārspēsi I Kön. 22, 22. viņi lūkuoja cits citu pārspēt valuodās LA. [tas viss un juo sevišķi agrīnā celšanās bija Marčam visai grūti pārspējamas lietas Valdis Stabur. b. 180.]

Avots: ME III, 177

paspẽt [li. paspė´ti, slav. pospė´ti],

1) Zeit haben, vermögen, können (mit abhäng. Infinitiv): dienu vest nepaspēju (Var.: nepatapu; līgaviņu) BW. 18411. nepaspēju aplīguot savu lielu tīrumiņu 33202. tik, tik paspējusi vēl iebēgt rudzu laukā LP. V, 99;

2) tr., etwas ausrichten können, mit etwas fertig werden:
gan jau tuo vēl līdz vakaram paspēsim.

Avots: ME III, 105

pìeskapêt, herbeischaffen: saimnieks bijis ve̦lnam labs draugs - pieskapējis tam cilvē̦kus LP. VI, 439.

Avots: ME III, 290

pìespẽt, (auf frischer Tat) überraschen Spr.; (zur rechten Zeit) an-, herankommen.

Avots: ME III, 294

saspẽt, ausführen können Spr.: nevarēs vairs saspēt sienu ievākt Bauske.

Avots: ME III, 741

spẽt: nevarēja s. pieduot labības Ramkau. ‡ Refl. -tiês, kämpfen: ilgi taî ("so") spējās (poln. wojowali) Zbiór XVIII, 436 (aus Welonen). Zur Bed. vgl. li. galėti "können; (Lit. Mitt. V, 153) überwinden" und galėtynės "Wettstreit, Ringkampf", das ein galėtis "ringen" voraussetzt.

Avots: EH II, 549, 550

spẽt (li. spė´ti "Musse haben; schnell genug sein", aksl. spěti "Erfolg haben"), spẽju, vermögen, können, fähig sein zu, in der Lage sein: kâ oder cik spē̦dams, nach Vermögen U. krauji, kuo spēji un māki! LP. II, 52. gādāsi, cik spēsi Mērn. laiki 60. kuo tu tam darīsi, kam ķēve spēj! Br. sak. v. 516. Subst. spẽjums, die Kraft Wid. Nebst spè̦ks, spèjš zu li. spėrus "schnell", spė˜tas "Musse wozu", aksl. spĕxъ "studium", spĕšiti "eilen", ai. sphāyati "nimmt zu, gedeiht", sphāta-ḥ oder sphārá-ḥ "gross", sphātí-ḥ "Gedeihen", gr. ἄσφηλοι· ἀσϑενεῖς Hes., ahd. spuot "Gedeihen, Eile" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 656 f., Trautmann Wrtb. 274 f., Persson Beitr. 416, Reichelt KZ. XXXIX, 11 f. und BB. XXVI, 267 f.

Avots: ME III, 993

spētecis (?), ein Geschwür Wid.; vgl. spetecis.

Avots: ME III, 993

spētiķis: "iztīrītas un druvnešuos sasālītas aitu iekšas, zarnas" (mit è ² ) A.-Laitzen n. Ceļi VIII, 233.

Avots: EH II, 550

spētiķis U., = spēķis I; eine Speise Etn. I, 21; spètiķis ² , Gallerte aus feingehacktem Fleisch Mar. n. RKr. XV, 137.

Avots: ME III, 993

uzspẽt (li. užspė´ti "überraschen"), bewältigen, seinem Willen unterwerfen: tē̦vs nevarēja dē̦lu uzspēt Bauske.

Avots: ME IV, 381

‡ apķuĩdît Dunika, versorgen: bērns tik ātri plēš zeķes, ka nevar spēt tuo ar zeķēm a.

Avots: EH I, 96

izmaņa, izmanĩba, die Gewandtheit, Geschicklichkeit, das Verständnis: dievs ar ve̦lnu rauga viens uotru izmaņā, izveicībā pārspēt LP. VII, 1159. nepazīstu pasaules izmaņu Rainis. Jānis bij stiprs spē̦kā un izmaņā LP. VI, 394. tie varēja parādīt savu druošsirdību, spē̦ku un izmanību BW. III, 1, 2.

Kļūdu labojums:
parādīt = pierādīt

Avots: ME I, 768, 769

izmuoderêt: tevi izmuoderēšu ("?") tâ, ka tu man uotrreiz vairs nebalamutēsies Janš. Dzimtene V, 170; "paveikt, pārspēt" Wessen: es viņu gan izmuoderēšu.

Avots: EH I, 468

I kãrte,

1): kāršu spētmanīt[i]s BW. 3115.

Avots: EH I, 605

mâcêt (li. mokė´ti "können"), -ku, -cẽju,

1) intr., können, vermögen:
cik lieli tie šuogad, tuo īsti nemāku teikt, das vermag ich nicht zu bestimmen LP. III, 100. jājis pruojām, kuo tik mācējis, was er vermocht habe. Oft mit spēt verbunden: krauji, kuo spēji un māki! LP. II, 52;

2) verstehen:
Sprw. viss labs, kuo māk. kas māk, tam nāk. ak cik labi, kad cilvē̦ks kuo māk daudz dziesmas nuo galvas. bē̦rns jau māk grāmatu lasīt, das Kind versteht schon zu lesen. ne tu māki cimdu rakstu, ne trinīta audekliņa BW. 6903. zinu ceļu, māku mēli, bin zungenfertig 13911. Subst. mâcêšana. das Können, Verstehen; mâcẽjums, was gelernt worden ist: pē̦rnās ziemas mācējums zē̦nam pa ganiem izbiris; mâcê̦tãjs, der etwas versteht. [Zu apr. mukint "lehren".]

Avots: ME II, 575

I mêgt, mê̦dzu, mêdzu, [mègt ² Kr.] (li. mė´gti "wohlgefallen"), intr.,

1) vermögen, taugen:
[nevar mègt ² (= nespēt) Warkh., Warkl.]. nete̦k vairs kumeliņš, nemē̦dz vairs zuobentiņš BW. 31910. ciešu zirgu nete̦kuot, zuobeniņu nemē̦dzuot 9056. izkapts nemē̦dz, die Sense schneidet nicht wohl Manz.;

2) [III p. prs. mê̦dz, prt. mêdza Wolm. u. a., mẽ̦dz, mẽdza Lautb., Gr. - Essern, Wandsen, Selg., Kand., mè̦dz ^2, mèdza ² Warkl., Warkh., prs. mẽ̦dz, prt. mêdza ² Ruj., mè̦dz ^2, mêdza Bers.], gewohnt sein, pflegen
(mit abhäng. Infin.): tas mēdzis lielīties LP. VII, 1021. vilkatas pa apgabalu mē̦gušas skraidīt VII, 915. [Unsichere Zusammenstellugen bei Prellwitz BB. XXIV, 216 (Walde Wrtb. ² 452, Boisacq Dict. 773), Fick Wrtb. I ^4, 104 (Mahlow AEO. 144), Wiedemann BB. XXVIII, 65, Bezzenberger BB. V, 314; aus dem Li. vgl. noch mėgu "vergnügungssüchtig, wollüstig", mėgùmas "Vergnügen."]

Avots: ME II, 612, 613

mustît: nevar m. ("veikt, spēt") AP: mustī ("dari! pasteidzies!·) nu jel maz! N.- Peb. Zur Bed. vgl. auch ‡ ìemustît.

Avots: EH I, 836

nùomurinât Bers., Dond., nùomurît U., tr., abquälen, abmarachen: [lāci nuomurināt U., einem Bären den Rest geben]: zirgus nuomurīt Līn.; nuomurīt, töten, bei Seite schaffen Manz.: [nāvi nuomurījis un viņas varu salauzījis Fürecker.] Refl. - tiês, sich abquälen: caurus deviņus gadus tur nuomurījāmies tous kar,ā pārspēt Dünsb.

Avots: ME II, 823

padūgt, [= paspēt Nerft: bērinieki padūga ("aiz gaŗa laika iesāka") spēlēt kārtis Wessen]; gewöhnlich mit ne- zusammengesetzt: nepadūga (vermochte nicht) vēl kuo vaicāt DL, viss puosts un nelaime vēl nepadūga tuo atpestīt nuo grē̦ka jūga Rainis, Linden n. U. [Zu poln. dužy "stark", bulg. nedúgav "schwach" (wozu Berneker Wrtb. I, 218)?]

Avots: ME III, 20

[padvīgt Nerft "paspēt". Nebst dvīgt "eilig fliehen" zu slav, dvigati "bewegen"?]

Avots: ME III, 21

pakal˜t [li. pakálti], tr.,

1) beschlagen:
ar pakaltu (zirgu) druvā gāju BW. 29956. kumelinš pakaltām kājinām (vgl. BW. 9084);

2) ein wenig, eine Zeitlang schmieden:
kalējs pakaļ, pakaļ, atpūšas;

3) pakalt varēt, spēt, schmieden können:
pakalt vairs ne˙kuo nespēju LP. V, 227. Refl. -tiês,

1) vergnügt eine Zeitlang schmieden:
nāc, pakalies manā vietā!

2) die Eierschale brechen, hervorkriechen:
cālis pakalies nuo uolas.

Avots: ME III, 38

‡ I palinčuôt "?": gadījās ťādus nedarbjus pa reizai arī piespēt un drusku p. Jauns. B. gr. ³ I, 98.

Avots: EH II, 151

‡ papàdêt2 Baltinava, Bērzpils, Nautrēni,

1) treffen:
kai sviežu, tai i[r] papādēju, kur gribēju;

2) "paspēt (laika ziņā)": jis papādej visur. Wohl aus r. попадать "treffen".

Avots: EH XIII, 162

[paskubt "paspēt": laikā paskubt uz baznīcu Rutzau].

Avots: ME III, 101

rẽ̦ja Bauske, Riga, Reihe: kad rudzu pļ˙āvējam sējēja nevar spēt kūļus siet, un tie vienā rējā guļ Etn. II, 63, (mit ẽ) Gr.-Sessau, Schibbenhof, Ziepelhof (an diesen 3 Orten auch: rẽģī). uguns izplatījās pa visu rẽju Salgaln. taisīt visas ē̦kas vienā, garā rējā (zem viena jumta) Salgaln. Wegen der Nebenform (loc. s.) rēģī wohl schwerlich zu li. ríeti "in Qrdnung, schichtweise legen" (wozu Walde Wrtb. ² 649 unter reor), sondem aus mnd. rege "Reihe".

Avots: ME III, 519

sasper̂t, tr.,

1) (mit den Füssen, Hufen ausschlagend) zerschlagen, zerhauen; vernichten; einschlagend zerstören (vom Blitz):
man bij balts kumeliņš, le̦dus kalna spārdītājs, tas saspēra le̦dus kalnu deviņiem gabaliem BW. 132681, 30. saspert pīšļuos visu dzelzs pagrabu Fr. Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 32. laiva bijuse lupatās saspe̦rta LP. VII, 498. pē̦rkuons saspeŗ uozuolu Kav. viņš stāvēja it kâ nuo zibens saspe̦rts Kaudz. M. 173. fig. līdzcensuoņus, kas mēģināja pretuoties, viņš saspēra Bjernsona raksti I, 24. - In Verwünschungen: ka tevi pē̦rkuons saspe̦rtu! Mag. XX, 3, 41. sasper juods Alm. Kaislību varā 133;

2) an-, aufstemmen:
kaza kārklus grauza abas kājas saspē̦ruse (Var.: atspē̦ruse, piespē̦ruse, pieminuse) BW. 12494. Refl. -tiês,

1) sich an-, aufstemmen:
līdz kuo gribēja sasperties, kājas aizslīdēja R. Kam. 187. āži [pie ratiem piesieti] nezin par kuo saspē̦rušies, un... baltiņš nevarējis spēt vilkt Anekd. 103;

2) sich anstrengen
Erlaa n. U., sich (zu etwas) aufraffen, sich zusammennehmen: dē̦li saspērās laivu gatavuot LP. VI, 633. viņš saspērās un aizbrauca VII, 214. zirdziņš sasperas, parauj kādus suoļus ātrāki un... apstājas A. v. J. 1893, S. 282;

3) einspringen, sich zusammenziehen
Warkl.: aiz kuo manas villainītes nesaspērās velējuot? BW. 7501.

Avots: ME III, 740

skàitît (li. skaitýti "zählen, lesen") Wolm., PS., C., Jürg., Serbigal, Neuenb., skaĩtît Rutzau n. FBR. VII, 116, skàitît ² Kl., Prl., Nerft, Preili, skaîtît ² Ruj., Salis, Iw., Līn., Gr.-Essern, Grünh., Widdrisch, Zögenhof, -u, -ĩju,

1) zählen; rechnen:
Sprw. iet suoļus skaitīdams. tas kuo meklē, skaita tev zuobus (d. h., befindet sich ganz in der Nähe). kuopā skaitīt, addieren U. - skaitīja veļu laiku nuo Mārtlņiem līdz 12. decembrim;

2) (Gebete) hersagen, aufsagen
U.: pātarus skaitīt, Gebete hersagen (eig.: den Rosenkranz abbeten) U. lūdz dievu jeb skaiti pātarus! Etn. 11, 75. skaitīt baušļus Kaudz. M. I, 4, die 10 Gebote hersagen. pakaļ skaitīt, nachsprechen. nuo galvas skaitīt, auswendig hersagen;

3) lesen
Rutzau, N.Peb., Fest., Wessen, Infl.: sēd vecītis, skaita grāmatā Pas. IV, 402 (aus Welonen). drukātuo skāitīja, bet rakstītuo nevarēja L. W. 1921, 47, 13. Refl. -tiês, um die Wette zählen: dievs ar ve̦lnu rauga uotru pārspēt: durties, skaitīties, kaitināties LP. VII, 1159. - Subst. skàitîšana, das Zählen; das Hersagen; das Lesen; skàitĩjums, das einmalige, beendete Zählen; Hersagen; Lesen; skàitîtãjs (li. skailýtojis),

a) wer zählt; hersagt, liest;

b) der Zähler (in der Arithmetik)
Konv. ² 522. Zu šķist.

Avots: ME III, 866, 867

I spẽķis C., spēķi Linden (in Kurl.), eine Kraftsuppe aus dem Eingeweide des Rindviehs (die auf den zweiten Hochzeitstag gehören soll L., U.) N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. III, spēķes, Eingeweide (iekšas) Apskats 1903, S. 670, Kl. (mit è ² ), Lub.: vērša spēķes, t. i. galvu, kājas un iekšas Austriņš Daugava I, 981; spudiņi, gekocht aus dem Eingeweide vom Rindvieh mit Kartoffeln Etn. I, 4, "virums nuo luopu de̦sām" AP. spē̦ki "sasmalcināta, sarecējusi gaļa" Latv. Saule 1924, S. 169. Hierher wohl auch spē̦ku baļva BW. 20209 var. Gekürzt aus spētiķis?

Avots: ME III, 992

spudiķi, eine Speise aus feingeschnittenem Rindfleisch u. Eingeweiden: bruokastā allaž deva spudiķus, t. i. smalkuos gabaliņuos sagriêztu guovs gaļu, kuopā ar iekšām vārītu BW. III, 1, S. 85. Zum Suffis vgl. spētiķis.

Avots: ME III, 1027

straujĩba, = straujums: straujībā pārspēt putnu Stāsts Kriev. 15.

Avots: ME IV, 1081

tver̂t (li. tvérti "fassen"), tveŗu, tvêru,

1) greifen, fassen, halten
U. (in Dond., Dnnika, Go1g., Ruj., Salis, Schwanb., Stenden, Wandsen, Wolmarshof nicht bekannt, I dafür ķer̂t gebräuchlich; in Warkl. nur tver̂t [nicht ķer̂t] bekannt), fangen Kur. Nehrung: meičas pie ruociņas tvert R. I Sk. II, 9. gan es jūs vē̦lāk kur tveršu (werde greifen, abfangen) Aps. III, 39. viņš škuobās, bāl un gaisu tveŗ A. XXI, 597 (ähnlich: Vēr. II, 548). asinis tvert, das Blut stillen St., U.;

2) hinreichen, genügen
(nach r. хватать) Infl.: visur grib paspēt, visu sagrābt, bet spēceņa netveŗ L. W. 1921, № 44, 2 ₁ . latgaliešiem netveŗ savas intelliģences № 45, 2 ₂ . Refl. -tiês,

1) fassen, greifen; sich an etwas halten
U.: tu man ap kaklu tveries! JR. V, 19. viegli pie ple̦ciem un krūtīm tās (dūjiņas) tveŗas Vēr. II, 51. turies stipri, tveries koč aiz krēpju munu! Zbiór XVIII, 451;

2) (li. tvérties Lit. Mitt. I, 69) Zuflucht suchen, finden
Mag. IV, 2, 152, U.; sich erwehren U.: nēzināja, kur ar berniņu tvērties Kra. Vīt. 15. šis le̦c un bļauj un nezin, kur tverties LP. VII, 104. nevar tverties nuo spārēm, man kann sich der Bremsen nicht erwehren U. es nezinu, kur tverties nuo ļautiņu valuodām VL. RKr. IX, 7. māmuliņa ne lapās netversies (Var.: neglābsies; wird sich gar nicht erwehren können) BW. 21746, 3. viņas deļ jau cilvē̦ks nevar tverties ne liepu lapās A. XXI, 757. iekš Kristus vātīm tversies viņš Gesangbuch 5, 4. Ēstere tvērās... pie ... kunga, kad tā . . . iekš nāves bē̦dām atradās Glück Esther, S. 285. zeme priekš bada nevarēja tverties (verschmachtete vor Teuerung) I Mos. 47, 13. nuo lietus tverties Celm. paspārnes, kur zvirbulē̦ni tvērās MWM. VIII, 96. Subst. tvē̦rums St. "was man ergreift, um sich daran zu halten". Nebst turêt, tvarstît, tvirts u. a. zu slav. tvoriti "schaffen, machen", gr. σορός "eine Totenume", σερίς· ζωατήρ Hes. u. a., s. Būga KSn. I, 107 ff., Trautmann Wrtb. 333 f., Bezzenberger BB. XII, 240, W. Schulze KZ. XXVIII, 280, Mikkola IF. VI, 352, Meringer IF. XVIII, 267, Zubaty Sborn. fil. IV, 247, Boisacq Dict. 853, Walde Vrgl. Wrtb. I, 750 f.

Avots: ME IV, 290, 291

II uzkuknîtiês "sich beeiten": vajag uzkuknīties, lai varē̦tu laikā paspēt Kalzenau.

Avots: ME IV, 346

veidîgs (li. veidingas "persönlich"),

1) wohlgeformt (?):
pārspēt ar vidukļa slaidumu, mazām, veidīgām krūtīm Veselis Tīr. ļaudis;

2) sonderbar, drollig, spasshaft
Kronw.: tas ir veidīgi, das ist spasshaft.

Avots: ME IV, 522