Paplašinātā meklēšana

astagalis (unter astgals) - auch Saikava (in allen 3 Bedeutungen),

1): tāds a. vien bij palicis, kuo kast Saikava.

Avots: EH I, 131

‡ grìstaga ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 407

lakstagas: "= lãste̦kas" AP.

Avots: EH I, 716

lakstagas, die Tropfen: karstums izspiež sviedrus lakstagām (lāste̦kām) SDP. III, 9. [Mit "eingeschobenem" k; zu lase.]

Avots: ME II, 416

lastagas,

1): auch Fest.; "Träufeln"
ME. II, 424 zu verbessern in "die Traufe";

2): auch AP.

Avots: EH I, 721

lastagas C., Lös., Kalzenau, Erlaa, Burtn., Mar., Serb., Kokn., Setzen, lãstakas (lãse + taka), laste̦gas, lãste̦kas Perk.,

1) das Strömen, Träufeln:
[pēc lietus nuo jumta te̦k laste̦gas Drosth.] svecei radās tauku lāste̦kas Niedra. pa pe̦lē̦kām eglēm sveķi uz leju lāste̦kām plūst AU.;

2) die Eiszapfen am Dache [lastagas Kl., Bers., Arrasch, laste̦gas N. - Peb.]: ja pie jumtiem gaŗas lastagas salst, gaidāmi labi lini RKr. Vi, 70. lāstakas sniegāa vai vasarā lietus, nuo jumta te̦cē̦dams, iztaisa mazu gŗuopīti ap māju DL. gaļas gabaliņš ieruokams istabas priekšā lāstakās Etn. II, 133. Jē̦kabs skatījās ārā, kur laste̦gas nuo istabas jumta tecēja zemē Blaum. Vgl. lataka.

Avots: ME II, 424

lubstaga Mag. IV, 2, 36, lubstāji Aps., Lub., lubste̦nāji C., lustuki Smilt., der Liebstock (ligusticum levisticum): kad kāds luoceklis izmežģījies, tad tas jāsutina ar lubstāju ūdeni Etn. IV, 117. čũsku kuodumu un vispārim uzpampumu nuoslābina, kad uz tuo uzliek lubste̦nājus Etn. IV, 1. [Aus mnd. lubbestock.]

Avots: ME II, 509

lupstaga AP., = lubstaga, der Liebstock.

Avots: EH I, 763

rastaga, eine schwere Arbeit, ein schweres Leben: tas jau vairs nebija darbs, bet tīrā rastaga AP.

Avots: ME III, 479

šļakstaga, = šļakata: viļņi sašķīst šļakstagās Fest. mēs gājām šļakstināties un viens uotru ar šļakstagām pataisījām cauri slapjus Lub.

Avots: ME IV, 62

šļastaga, = šļakata, šļakstaga: viļņi pret klintīm atsizdamies sašķīst šļastagās Fest, Juris drāž... ūdenī..., un šļastagas Pēterīšam taisni acīs Vīt. 79.

Avots: ME IV, 64

I staiga,

1) der Gang
Ar., Bers., der Spaziergang A. XX, 265, Wid.: saulei gaŗa staiga Latv. tur liela stazga (= staigāšana) Nötk. nākamības staigā līdz ies . . . atmiņas Pavas. Jānis; staigu (gen. pl.) akmeni, einen wandernden Stein LP. III, 102;

2) = kāja: staigas par gaŗām Celm. likšu pa staigām! Libau;

3) staigas, Stelzen
Durben, Treiden. Vgl. li. staigà "plötzlich".

Avots: ME III, 1038

stagainis "?": divi ragaiņi, divi stagaiņi, četri zemes bemberi (Rätsel; gemeint ist die Kuh) Stenden.

Avots: ME III, 1037

staigalniẽks* Norw. 48, Balss, Zaravič, der Nomade.

Avots: ME III, 1038

‡ stagana Warkl., ein Heuhaufen; aus r. стог . le. gabana dass.?

Avots: EH II, 567

stagaris,

1): ein gewisser Fisch
Kolberg, Pabbasch;

3): stagars Seyershof "liels, neveikls cilvē̦ks; liels priekšme̦ts": lieli stagari ir tie ciguriņi izauguši. Zur Etymologie s. auch Wood Postconson. w in Indo-European 124.

Avots: EH II, 567

stagaris,

1) stagaris Holmhof n. Etn. II, 113; RKr. IX, 93; Natur. XXXVII, 7; Konv.2 2320, Wenden, Bolderaa, Dr., stagārs Dond., Wid., Bershof, stagars Salis, stagare N.-Platon, gemeiner Stichling (gasterosteus aculeatus
L.); jūras stagaris, der Seestichling (gasterosteus spinachia L.) Natur. XXXVII, 9; mazais stagaris, kleinster Stichling (gasterosteus pungitius L.) Natur. XXXVII, 7; RKr. IX, 93: stagaŗi ir rudenī tik tre̦kni, ka nuo tiem vāra elļu Bolderaa. pīlē̦nus baŗuo ar stagariem Etn. II, 82;

2) stagare "?" : (guovs aste) stāv divas pē̦das stāvu, kâ stagare Vīt. 60;

3) stagars Karls., Schimpfwort. Zu li. stegė oder stegis "Stichling",
schwed. stagg "steifes und stechendes Gras; (mundartlich) Achel, Stichling" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 622.

Avots: ME III, 1037, 1038

stagars,

1) s. stāgaris;

2) "?" : stav kâ stagars Wolmarshof, Ruj. In der Bed. 2 wohl zu li. stãgaras "dürrer, langer Pflanzenstengel", stegerỹs "dürrer Krautstengel", bulg. stožer oder stežer "Tennenpfahl", ae. staca "Stange", an. stiaki "Pfosten" u. a., s. Trautmann Wrtb. 285, Walde Vrgl. Wrtb. II, 622.

Avots: ME III, 1038

‡ àizriezt,

1) emporheben, ausbiegen
Sakstagals: a. galvu;

2) wegbiegen
(àizliekt) Warkl.: a. zaru nuo šejienes.

Avots: EH I, 46

‡ apkunu Sakstagals, = ‡ apkum.

Avots: EH I, 95

astgals, auch stagals">astagals, stagalis">astagalis, astgalis, astĩgalis C., PS., astigalis,

1) das Schwanzende, ein kleiner Teil:
tie tak nebija visi, kas mums aizšāva gaŗām. kas nu visus deva! tas jau bij tikai tas astīgals A. XIV, 9;

2) das leichte, beim Worfeln hinten (gleichsam als
aste) bleibende, minderwertige Getreide, Achter-, Hinterkorn BW. 8720. gew. Pl., auch astugali, astes, astītes, astīšu gali Etn. I, 94, ašķi, s. dieses, astigalas (Serb.) genannt: tā ir tikai astīgalu labība A. - Peb.; astu (Var.: ašķu) galu alutiņš BW. 19722; aštu gali 21348, 6 (Kontaminationsprodukt aus ašķu u. astu gali);

3) minderwertig, von der Frau; eig. die letzte ihrem Werte nach:
es citkārt, jauns būdams, meitas laidu vējiņā; man pašam gadījās astagala līgaviņa Ar. 924. (Var.: astagaļa, astigaļa, astigaļu, astigales, astesgala, aščugalu (ašču unter dem Einfluss des Litauischen) līgaviņa BW. 22018.)

Kļūdu labojums:
21348, 6 = 21318, 6

Avots: ME I, 145, 146

atlikt (li. atlìkti),

1) tr., weg-, zurücklegen, erübrigen, ersparen:
atliek ratiņu pie malas LP. I, 154. viņdien tam lika uzvilkt tē̦va atliktuo kamzuoli Alm. atlikt naudu nebaltām dienām;

2) intr., übrig bleiben, wobei das Übrigbleibende im Nom. od. Gen. steht:
atlika pūra, pietrūka tautas. atlika veltīšu, pietrūka tautiešu BW. III, 1, 19. stārķis gājis, kad tik tam atlikuse vaļa, uz upi mazgāties Etn. IV, 143. Refl. -tiês, übrigbleiben: es dziedāju cauru dienu, man dziesmiņas (od. dziesmiņu) atlikās BW. 915. nuo pils tikai skurstenis atlicies LP. VII, 646. pēc pašam atlikās astagaļa līgaviņa BW. 22018.

Avots: ME I, 173

‡ atsêst (li. atsė´sti),

1) sich hinsetzen
Dunika, Kal., Rutzau: zīlīte . . . jam atsē̦st uz ple̦ca Pas. III, 242 (ähnlich IX, 447). jis... atsē̦da manā vietā Pas. IV, 98 (aus Sakstagals);

2) sich wegsetzen:
atsē̦zdama nuostāk Janš. Dzimtene IV, 83. Refl. -tiês, ‡

2) rückgängig werden, zu wachsen aufhören (von einem Geschwür)
Seyershof: viņam pie vaiga bij nuo auguona, kas nav izaudzis, tāds atsēdies bleķītis Seyershof; ‡

3) abnehmen
(intr.), fallen Segew.: ūdens (upe) atsēžas. ūdens atsēdies (hat sich im Fallen entfernt) nuo ieža tāļāk nuost Segew.

Avots: EH I, 164, 165

bluķis, bluks Dond.,

1) der Block, der Klotz:
ielikt bluķī od. bluķuos, in den Block legen; n. St. u. U. auch bluķus pie kājām likt; bluķuos iet, zum Aushauen und Ausführen grosser Stämme gehen St., U.;

2) die Feldrolle;

3) die Kornwalze;

4) bluķi, Stützen, die die beiden
sijas, Querbalken eines Lubbendaches miteinander verbinden (Salis), = atstabi;

5) übertr. auf unempfindliche, klotzige, wohlbeleibte lebende Wesen:
izdzēra gan, bet arī nuolikās turpat kâ bluķis LP.; zirgi brangi kâ bluķi LP. VI, 15. bluķu vakars, der Blocksabend, der Abend um unsere Weihnachtszeit n. P. Einhorn u. St., der Abend vor Weihnachten, an welchem die Letten ehemals bei festlicher Lustbarkeit einen Block herumschleppten und dann verbrannten: ziemas svē̦tki bluķi vilka BW. 33292. Auserdem wird mit bluķu vakars jeder Donnerstagabend bezeichnet, an dem gewisse Arbeiten, z. B. das Spinnen, verboten waren: svētījiet, manas meitas, ce̦turtdienas vakariņu; ce̦turtdienas vakarā mīļa Māra piedzimusi Etn. I, 73, 74; II, 37. Der bluķu vakars - ein Rest der alten indogermanischen Pflock- und Säulenverehrung. [Nebst li. blùkis "обрубок дерева" und estn. (p)lokk aus mnd. block.]

Avots: ME I, 317, 318

‡ bùzinêt ² Sakstagals, (mit û ) Bērzgale, matt (kraftlos, erschöpft) bellen oder so sprechen (ironisch).

Avots: EH I, 258

‡ būzinis Bērzgale, Sakstagals, ein Hund, der nur noch matt bellen kann.

Avots: EH I, 258

‡ cildîgs, aufzureizen, anzuspornen pflegend ("kas musina kaut kuo izdarīt") Sakstagals, Welonen.

Avots: EH I, 270

I driksna: auch Lixna, Sakstagals, Warkl.; Baumrinde zum Flicken von Gefässen Warkl.; ein Hobelspan Zvirgzdine: driksniņām, skaidiņām BW. 23617 var.; ein sehmaler Span Zaļm.; "strēmele" Weinsch.; "ein Streif; Strich" Adsel: uz ieplīsušās glāzes ir re̦dzama d. vaŗavīksnei ir septiņas driksnas.

Avots: EH I, 334

‡ gardvēdze Sakstagals, der Regenbogen.

Avots: EH I, 384

‡ garvêdzele Baltinow, Bērzgale, Dricēni, Makašēni, Pilda, Sakstagals, Uozuolmuiža, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

glè̦mât ² : auch Lubn., Makašēni, Pilda, Sakstagals.

Avots: EH I, 393

iebest,

1): auch Bērzgale, Bērzpils, Kārsava, Kotwenhof, Līvāni, Liepna, Makašēni, Mar., Marienhausen, N.-Laitzen, Nautrēni, Pilda, Sakstagals, Warkh., Zvirgzdine: ie. ar lāpstu zemē Bērzgale. ie. kartupeļus zemē Pilda; ‡

2) "eine kleine Grube ausgraben"
Ludsen, Schwanb.; ‡

3) zu graben beginnen und nachher das Graben unterbrechen
Mahlup: iebe̦sta duobe; ‡

4) = ìemìet 1 Vīpe: ie. mietu. ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ieraktiês: cūka iebedēs dubļuos.

Avots: EH I, 503

I ìedrêbt: auch Bērzgale, Sakstagals, einen schweren Schlag versetzen Līvāni.

Avots: EH I, 510

‡ ìegailinêtiês, zu glimmen beginnen Līvāni, Sakstagals, Warkl., Zvirgzdine: uogles atkal iegailinējās.

Avots: EH I, 513

ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu ² ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.

Avots: EH I, 514

irbulaîns,

3): i. ("ietrunējis") kuoks Sakstagals.

Avots: EH I, 431

ìstins ² (unter ĩste̦ns): auch Strods Par. vōrdn. 74, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72: īstinu draugu Pas. X, 256 (aus Sakstagals). pa īstinam sakuot VIII, 491.

Avots: EH I, 501

izbukstît Sakstagals, = izbuksnît.

Avots: EH I, 436

‡ izzālêt Infl., heilen (tr.), auskurieren: (doktori) pasacīja, ka i. nevar Pas. V, 252 (aus Sakstagals). zālē, bet... nevar viņa i. IX, 323. izzālēsi munu slimuo meitu X, 456 (aus Bewern). Refl. -tiês, sich auskurieren, durch Heilung genesen Kaltenbr.: es... neve̦se̦ls un ... nevaru i. Pas. V, 24 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 497

[kumburis, eine kleine Erhöhung auf ebener Fläche Sakstagals.]

Avots: ME II, 311

lãstakas, s. lastagas.

Avots: ME II, 442

laste̦ga (unter lastagas),

1) und

2): auch Ramkau.

Avots: EH I, 721

laste̦gas, [laste̦kas Sessw. n. U.], lãste̦kas, s. lastagas.

Avots: ME II, 424

lãste̦kas, s. lastagas.

Avots: ME II, 442

lataka Lis., A. - Scwanb., Aahof, Golg., lataga,

1) [lataka Ledmannshof], der Eiszapfen;

2) die Traufe
Aps., Oknist: ūdens nāk latagām zemē Mat. Vgl. lastagas und le̦dte̦ka; [in der Bed. 2 nebst li. latãkas "zusammengelaufenes Wasser" trotz Būga РФВ. LXXI, 466 f. wohl aus wruss. латóк "Dachrinne"; in der Bed. 1 entweder mit hochle. a aus e, (aus le̦dtaka od. le̦dte̦ka) oder mit dem a von lastagas].

Avots: ME II, 424

ļe̦ve̦ns, ļevins Oppek., Mar.,

1) [ļe̦ve̦ns Nerft], eine moorige, sich bewegende Stelle Mar.
[hier und in Stomersee, N.-Schwanb., Laud. auch: ļevenis] n. RKr. XV, 125; [der schlammige Ufersaum eines morastigen Sees Oppek. n. U.];

2) etwas vor Fett Watschelndes:
kâ ļe̦ve̦ns [Lis.], ne pavelties nevar Naud.;

3) als Adj.,

a) schlaff
[Stenden, Nurmhusen]: [miesa ļe̦ve̦na; ūdens puķēm ļe̦ve̦ni kāti Lis.] dzija, virve, saite ir ļe̦ve̦na Sassm.;

[b) (gespr.: ļavans) feist, wohlgenährt:
ļ. zirgs Sakstagals. - Vgl. allenfaus Petersson Heterokl. 188 f, und Büga KSn. I, 272 f.].

Avots: ME II, 539

[*luogsna (gespr. mit ostle. ū aus uo) "paluodze; подоконное" Rozentov, Sakstagals.]

Avots: ME II, 524

lupstãji [Saussen], lupstãjs, lupste̦nāji Etn. I, 28, IV, 114, BW. 3888, Druva I, 104, = staga">lubstaga.

Avots: ME II, 515

mulmêt, ‡

3) mit vollem Munde (unbeholfen) essen
Sakstagals; ‡

4) rauchen (pīpēt) Ronneb. (mit ulˆ ).

Avots: EH I, 831

nùobêgt,

1): dē̦ls nuo tē̦va nuobē̦g Pas. XII, 376 (aus Sakstagals); ‡

4) hinfahren
Preiļi (Kur. Nehrung).

Avots: EH II, 31

‡ nùove̦se̦lâtiês, sich begrüssen: ķēneņš iegāja ... ustabā un nuozave̦se̦lāja: "ve̦se̦ls ...!" Pas. X, 268 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 106

‡ ùolàknis ² Kapiņi n. Ceļi VIII, 227 ("sace̦ptas uolas ar gaļü), (mit uo) Welonen n. Tdz. 42541, Sakstagals n. Tdz. 54484 var., = ùolakne ² .

Avots: EH II, 743

pìektvakars, bei U. auch piekts vakars, der Donnerstagabend, an dem der Aberglaube zu spinnen verbietet U.: piektvakariem, kad rateņi nerūca Apsk. v. J. 1903, S. 149; in Sassm. und Naud.: der Freitagabend.

Avots: ME III, 261

‡ pirplēsis, = stagaris 1 (?): p. (stāgars) sastuopams jūŗā, arī upēs un e̦ze̦ruos; pirplēšu tēviņi bieži vien plēšas ar savām mātītēm Zundu P. 1898 III, 25.

Avots: EH XIII, 238

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

plenderêt Spr., pleñderêt Ruj., Dond., Wandsen, Arrasch, Bauske, Salis, -ẽju, auch refl. plenderêtiês, sich herumtreiben, schlendern, ein unsolides Leben führen: vuška plenderē (bried) pa dubļiem Sakstagala. es tagad plenderēju bez darba apkārt A. v. J. 1901, S. 102, AP., Golg, kas tas būtu par vare̦nu puisi, ja tâ neple̦nde̦rē̦tu! V. Egl. nu es varu Rīgā braukt un pa kruogu plenderēt! BW. 3134. plenderējās, kamē̦r labi izplenderējies aizgāja, tēriņa nesamaksājis Fest., Stelp. Reimt zu kleñderêt.

Avots: ME III, 336

II pùrtêt ² (mit -êt für -ît nach Le. Gr. § 716 c?), = piemurdinêt Sakstagals.

Avots: ME III, 420

II rapačât, -ãju "eine Arbeit gewissenhaft verrichten" Katzd.; "am Samstagabend od. Sonntag arbeiten" Posendorf. Vgl. li. (ap)rópti "mit einer Arbeit fertig werden"; identisch mit rapačât I?

Avots: ME III, 478

rīpa: (auch rīpe) "rinda (rudzu kūļu, kas salikti kulā kulšanai)" Bērzgale, Dricēni, Sakstagals, Welonen.

Avots: EH II, 376

ruduks: auch Kalupe, Pilda, Skaista, Zvirgzdine, Tdz. 37114 (aus Kaunata), 41685 (aus Bērzgale), 42449 (aus Rositten), 53121 (aus Nirza), 55677 (aus Domopol), Pas. VII, 130 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 382

saķaulât "unordentlich ausarbeiten (eine Handarbeit)" Sakstagals.

Avots: ME II, 662

saũt,

1): auch (mit àu ² ) Andrupine, Auleja, Kalupe, Liepna, Marienhausen, Sakstagals, Skaista, Viški; jis saun putnam Pas. VIII, 353 (aus Eglūna); ‡

2) bannan s. Lng. (unter banna), in Bann tun;
‡

3) "?": cik rīteņa migla sàve ² , neredz saules izlē̦cuot BW. 6694, 4 var. (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 462

‡ *sēnis, = sẽne 1 (?): balti sēņi... sāka vārīt sēņus Pas. IX, 481 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 481

šērve: eine Schmutzschicht auf der Haut Warkl. n. FBR. XI, 1122, Kurmene, Linden in Kurl., Schönberg, (mit ēr) Funkenhof, Rutzau; š. ādu sarāvuse Tdz. 57893 (aus Andrupene, Dricēni, Sakstagals).

Avots: EH II, 626

‡ *skārdijs, = ‡ skārdains: skārdejām biksītēm Tdz. 58142, 4 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 504

I skrìne ² : auch Pilda n. FBR. XIII, 41,

1): auch (ein Kasten)
Berzgale, Borchow, Warkl., Zvirgzdine, (mit ĩ ) Rutzau; tē̦va pirktuo skrīni (Aussteuerkiste) ve̦du BW. 16578, 1 (aus Sakstagals);

2): auch (ein Kasten zum Lehmtreten;
mit ĩ ) Dond., Iw., Luttr., Rutzau, Stenden, (eine Grube zum Lehmtreten; mit ĩ ) Bauske, Blieden, Hofzumberge, Stenden;

3): mit Sand vermischter Lehm (zum Mauern)
Sauken: ceļš pa dūņu purviem izbraukts kâ viena s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 12 (ähnlich auch Sauken und - mit ĩ - Bauske);

5): "kārbiņa" (mit ĩ ) Perkunen.

Avots: EH II, 511

šķūt: auch (mit ù ² ) Pilda; šķuva bārdu, šķuva ("?") bikses Tdz. 44016 (aus Liepna). šķūtas uosas 57632, 4 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 641

‡ *smelsteknis (od. *smelstekne?), ein Schöpfgefäss, Gerät zum Schöpfen (?): pajēme smelstekni un nuoskrēja uz upi gūt zivis Pas. XI, 366 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 535

staģis,

1) der Netzpfahl
Wid.: bē̦rns jau stāv kâ staģis Jürg.;

2) gemeiner Stichling (gasterosteus aculeatus
L.) Bolderaa, Dz. V. Vgl. stagaris.

Avots: ME III, 1038

II stakans, ein untersätziger, wohlgepflegter Mann Lind. n. U.; ein starker Mann Ruj. n. U.; in Wolmarshof, Arrasch, C.: stakans. Wohl zu ai. stákati (Dhātup.) "stemmt sich", av. staxra- "stark, fest", ahd. stahal "Stahl", norw. staga "steif gehen" u. a., vgl. Uhlenbeck PBrB. XXII, 191, Walde Vrgl. Wrtb. II, 611, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 18.

Avots: ME III, 1040

I stedzinât "вспятить; осаживать" Wid. Wenn etwa von einer Bed. "erstarren machen > zum Stehen bringen" auszugehen ist, nebst sloven. stóžiti se "sich bäumen" zur Wurzel von stagars.

Avots: ME III, 1057

ste̦ga "?": tē̦vam ste̦ga (gemeint ist der penis) nuolūzusi BW. 34960. Wohl zu stagars resp. stagaris.

Avots: ME III, 1057

I stē̦ga U., stē̦gs (kslav. stěgъ "Fahne") U., eine lange Stange, ein langer Stock Kronw. n. U., eine Pike L., ein Spiess St., U., eine grosse Rute W.Livl. n. U.: savaņģuots pērtiķis bija piesiets pie... bambus stē̦gas MWM. v. J. 1899, S. 561. Nebst stagar(i)s (s˙dies) zu an. stiaki "Pfahl, Stange" u. a., resp. zu gr. στόχος "aufgestelites Ziel", schwed. stagg "steifes und stechendes Gras" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 622, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, S. 17.

Avots: ME IV, 1063

steģeris "?": bē̦rns jau stāv kâ steģeris Ruj., Wolmarshof. Vgl. stagars 2 und li. stegerỹs "dürrer Krautstengel".

Avots: ME III, 1057

‡ *sterķeles od. *sterķeļi "?", zu erschliessen aus sterķeļu jeb stagaru vadi Etn. II, 106. Vgl. stērķele II.

Avots: EH II, 577

stikāns,

1): auch Tdz. 57741, 8 (aus Sakstagals); der Storch
Kacēni.

Avots: EH II, 578

stimbins (unter stimbe̦ns),

1): auch (mit ìm ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe, Lubn., Pilda; "kuoku vai zâļu stublājs" (mit ìm ² ) Kaltenbr.; salīduš[a]s ... bābas ... bē̦rza stimbinā BW. 13158, 5. kre̦klus šuvu, pie stimbina mērīdama Aizsils Sen. k., S. 42. sataisīja stimbinā jam gultu Pas. X, 361 (aus Sakstagals);

2): (fig.) ein Pferd
(pejorativ) Bērzgale.

Avots: EH II, 580

‡ sune̦lē̦ns Lubn., Pilda, Sakstagals, = kuce̦ns.

Avots: EH II, 603

uzstīlêt Odsen (mit ì ² ), Sakstagals, = uzstilpēt: u. (uzstīvēt, ar muokām uzmaukt) mazas kurpes kājās.

Avots: ME IV, 385

vainuks: auch Līvāni; Demin. vainuciņš Tdz. 45931 (aus Sakstagals), vainuceņš Tdz. 55003 (aus Kaunata).

Avots: EH II, 749

val˜kât,

1): auch Dunika, Rutzau, (mit àl ² ) Sonnaxt; valkādams (wiederholt ziehend)
nuo maisa Pas. VIII, 110 (aus Lettg.). jās nevar v. ve̦zumu X, 301 (aus Rositten). nespēja kājas v. XI, 395 (aus Sakstagals). ar šuo virvi valkāšu nuo e̦ze̦ra ve̦lnus 91 (aus Kapiņi). sācis pār mēli v. (danci) XII, 423 (aus Lubn.). visus 15 gadus sulainis valkāja viņu ratiņuos Jürgens 138. aiz mateņu valkādams Tdz. 37437 (aus Nautrēni);

3): kai tikai jie sāka tuo naudu v. Pas. XV, 61 (aus Domopol). vai es tevi viens valkāju? Tdz. 55911 (aus Stirniene); ‡

4) sich umhertreiben:
čigans valkāja pa pasauli Pas. XI, 112 (aus Andrupine). Refl. -tiês,

1): auch (mit àl ² ) Kaltenbr., Liepna, Pas. IX, 508 (aus Lettg.), X, 146 (aus Lettg.), XI, 216 (aus Eglūna), XII, 439 (aus Kaunata); puišiem rāpu v. Tdz. 56091 (aus Lettg.). uz meitām v. 56370 (aus Zvirgzdine).

Avots: EH II, 752

zemē (li. žẽmėje ), loc. s.,

1) an den, auf den Boden
U., nieder U., herunter, hinunter: tu šņuorīti zemē meti (šnuoriņu zemē laidi piel. ² 7018,

1) BW. 7018, 1. nepaklāja zemē villaini BW. III, 1, S. 18. puika... nebija zemē me̦tams (war nicht zu verachten)
LP. Vl, 388. kuo tīri zemē nuolikt (=nuopaļāt) Ar. ve̦lns sāk... dē̦lu ņemt zemē (überwinden) LP. VI, 478;

2) am Boden
U.: zemē gulēt, krank sein U. sēd zemē Ulanowska Łotysze 9. (fig.) palikt zemē Aahof, Kalnemois, zurückbleiben;

3) Ersatz von nùo- bei imperfektiven Verben (s. Le. Gr. § 746): kāp zemē! steig herunter!
met zemē! wirf hinunter! ej, saulīte, drīz zemē! BW. 4399 var. saule riet zemē Ulanowska Łotysze 9. drēbes zemē mest U., zemē ģērbties U., sich auskleiden: meitas ģērbās atkal zemē Janš. B. 204. Alvīna āva zemē zābakus MWM. XI, 265. zemē jūgt, ausspannen U. tu, tētiņ, zemē mirsi BW. 27822 var. (ähnlich: 19937; Pas. IV, 183 (aus Makašē̦ni); V, 252 [aus Sakstagals]; Ulanowska Łotysze 9). lai sprāgstuot zemē LP. VII, 586. viņš šaus viņu zemē VI, 734. kaut... kâ suni mani zemē šautu Zalktis I, 77. kad būtu jēriņš, tad kautu zemē BW. 2130. es tuo (= uozuolu) likšu zemē cirst 7675. zemē gāzt, mest, sviest, niederwerfen U. griežas nuo lielceļa zemē LP. VII, 109.

Avots: ME IV, 710

‡ žvardzinât, = žvārdzinât: cimdā naudu žvardzināja Tdz. 56438 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 824