Paplašinātā meklēšana

‡ atraitine Pas. IX, 479, die Witwe.

Avots: EH I, 160

‡ atstutine, = atstute (?): bē̦rza a. RKr. XIX, 174 (aus NB.).

Avots: EH I, 172

‡ atzveltine Warkl., = atzvelˆtene.

Avots: EH I, 182

aûstine [Nerft, Warkl., ein gewebter, schmaler Gürtel; vgl. li. austínis "тканный"]; "diža drāna" in Ober-Bartau RKr. XVI, 215.

Avots: ME I, 229

‡ bastine Dunika, Kal., OB., = bastene.

Avots: EH I, 206

‡ čàukstine ² Warkl., = čaũkste II 1.

Avots: EH I, 286

‡ čīkstine Warkl. "augs dārzuos".

Avots: EH I, 292

‡ čìrkstine ² Warkl., eine Ritze (in der Wand).

Avots: EH I, 291

‡ dzeltine Bērzgale, = ‡ dzelˆte I.

Avots: EH I, 353

‡ dzimtine (li. gim̃tinė) Für. I, (mit ìm ² ) Kaltenbr., Warkl., = dzimtene 1: tāļu nuo dzimtines Pas. X, 264 (aus Warkh.). uz dzimtini VII, 488.

Avots: EH I, 358

‡ galˆvā`rtine <sup>2</sup> Warkl. n. FBR. XI, 104, = ‡ galˆvā`rška ² .

Avots: EH I, 381

‡ griẽztine Dunlka, OB., eine kleine Spange (Fibel) mit gerieftem Ornament.

Avots: EH I, 409

gùntine ² (unter guntene): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, (dianthus deltoides) Oknist.

Avots: EH I, 420

[kal˜tine Dunika, = kančuka.]

Avots: ME II, 145

‡ I kar̂stine Pilda, Warkl., das Fieber.

Avots: EH I, 589

‡ ķ ìkstine ² , sedum purpureum Oknist, eine gewisse Pflanze Gr.- Buschh. Wohl mit hypernormalem ķ für č, vgl. čīkstene 1.

Avots: EH I, 705

‡ krūtine, eine gewisse Blume Warkl.: krūtines vien pieaugušas.

Avots: EH I, 663

‡ leĩtine Dunika, eine Litauerin.

Avots: EH I, 731

‡ liêtine uola Auleja, ein Ei ohne Schale.

Avots: EH I, 757

‡ liktine Kaltenbr., liktinis ebenda, Wessen, Pas. II, 46; IV, 318; X, 26,4, = liktenis.

Avots: EH I, 742

‡ lintines Lixna, der Wettlauf. Woht aus ostli. *linktynės < lenktỹnės dass.

Avots: EH I, 743

meîtine (unter meîtene): auch Kaltenbr., Kalupe, Līvāni, Oknist, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IV, 122 und XV; 26 (aus Līksna), V, 451 (Kr. Rositten), VIII, 149 (aus Barkava), IX, 105 (aus Eglūna), XIV, 129 (aus Preiļi), Birk. Sakāmv. 125, Demin. meitinīte Pas. IV, 202 (aus Dagda).

Avots: EH I, 796

‡ mìltine ² Auleja, ein Mehlbrei.

Avots: EH I, 814

‡ nùokùlstine ² Kaltenbr., aus dem Flachsabfall gesponnenes Garn; n. drēbe ebenda, Zeug, das aus solchem Garn gewoben ist. S. auch ME. II, 803 unter nuokul˜stas.

Avots: EH II, 57

piekritine Warkl. "eine Art Pflanzen".

Avots: ME III, 260

‡ pìrstines ² (li. pirštinės) Warkl., Fingerhandschuhe.

Avots: EH XIII, 239

‡ pušņātine Tdz. 47276 "?".

Avots: EH II, 337

‡ pussnātine "?": p. kultu, maltu, p. druviņā; kad jādzeŗ alutiņš, p. aizkrāsnē BW. 19785.

Avots: EH II, 334

‡ putine, viburnum opulus Oknist.

Avots: EH II, 338

‡ putines, Schneegestöber Lettg.

Avots: EH II, 338

*ragutine od. *ragutinis "?": uzvilka stuopu un svaidīja ragutini Kra. Vīt. 32. Wohl identisch mit li. raguotinė "poraraea."

Avots: ME III, 466

‡ raûtine Auleja, plantago major.

Avots: EH II, 359

retine Warkl., = retējums.

Avots: ME III, 514

rûgtine, eine Art Pflanzen Warkl.; vgl. rūgtene.

Avots: ME III, 568

‡ sàmtine ² Oknist, = samtene 1.

Avots: EH XVI, 432

‡ sàntine ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH XVI, 434

sasitine (unter sasitenis): auch Oknist.

Avots: EH XVI, 447

‡ šautine Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 623

‡ sètine ² Malta, der Zaun: nuopinu sev sētinīti.

Avots: EH II, 484

sìetine ² nīts Kaltenbr., eine durch Binden angefertigte nīts.

Avots: EH II, 495

‡ šķelˆtine skarenīte Auleja, ein dreieckiges Kopftuch.

Avots: EH II, 630

‡ šķērstine Strods Par. vōrdn. 170, eine Strohdachrute Lettg.

Avots: EH II, 635

snàtine ² : auch Kalupe n, FBR. XVIII, 38; ein leinener Frauenrock, ein weibliches Gewand ("kleita") Auleja, Kaltenbr., Warkl.; ze̦mijā s. Auleja, der Unterrock; ravē̦tāja ... snàtini ² pārvilkuse BW. 28196, 1. rakstīta snātiņa Tdz. 37395 (aus Silajāņi). caura tava snātinīte 57964. nuo me̦lnās snātinītes Pas. XIII, 70. snàtinīle ² ("?") ... tī dublīšu bridējeņa; atraitīte, ..., tī asaru traucējeņa BW. 4262.

Avots: EH II, 542

snàtine ² , eine Kinderwindel Wessen; ein grobes schmutziges, zerfetztes Stück Zeug ("izaudusi tādu rupju snātini! kre̦kli netīri, nuoplīsuši kâ snātine"); auch ein Mensch, der Zerlumptės anhat ("staigā kâ snãtine") Gr.-Buschhof; ein Weiberrock Landskorona, Bolwen; "virsējs apģē̦rbs (jaka)" F. Kemp.

Avots: ME III, 975

‡ strutine Oknist, chelidonium majus.

Avots: EH II, 591

suktine, eine Schnapsflasche von gewundener ("savitä) Form Rutzau; zu sukt I.

Avots: ME III, 1118

sùntine ² Warkl. "= kuce".

Avots: ME III, 1123

I tine: auch Sessw. ("tīkls bez maisa"), Jauns. Raksti IV, 96, Sārts Str. 134.

Avots: EH II, 683

I tine Meiran, Ogershof, Sissegal, Warkl., = tina I, eine Art Netz.

Avots: ME IV, 192

II tine Warkl., tinene, tiniene, das Hier: pabrauc jī gabaleņu nuo tines Pas. V, 426 (aus Welonen). es atiešu uz tineni ar visiem muniem gostiem 149 (aus Welonen). daskrien jis da tinienes, da kūma sava 403 (aus Welonen). nuo tinenes VI, 479.

Avots: ME IV, 192

tineklis,

1): "dzijas šķetere, kas iesākta tīt" A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 88: man t. jāpabeidz.

Avots: EH II, 683

tineklis,

1) etwas Gewundenes, Gewickeltes
U.; Gebinde (Garn) LKVv.; (auf die Garnwinde Arrasch) gewickeltes Garn Warkl. (tinêklis); verworrenes Garn Gr.-Buschh.; zu wickelndes Garn Bauske;

2) ein Netz
Bielenstein Holzb. 647;

3) tinekļa kāpurs, eine Wickelraupe
U. Zu tît.

Avots: ME IV, 192

‡ tine̦kls Gr.-Buschh. "kas pa kājām tinas".

Avots: EH II, 683

vèputines ² Warkh., vèputņi ² Zvirgzdine, vẽputnes Lettg., = vẽjputenis.

Avots: ME IV, 560

vḕrtine ² : vielleicht durch vìrtine ² zu ersetzen, s. FBR. XV, 166.

Avots: EH II, 778

vḕrtine ² Oknist, Warkh., Zvirgzdine, = virkne, Auf-, Aneinandergereihtes.

Avots: ME IV, 568

virtine: mit ìr ² Lixna.

Avots: EH II, 789

virtine, = virtene: ve̦se̦la virtine zemnieku brauce Pas. III, 102 (aus Atašiene). dē̦ls sèja . . . lakstiņus un sasēja garu, garu virtini V, 197.

Avots: ME IV, 618

vistine Dunika, = vistene II 1: vistines aug sausās vietās ganībās un mežuos, bieži blakām glāzinēm, mellinēm un vāverītēm Dunika. Vgl. li. vištinė "eine zum Huhn gehörige".

Avots: ME IV, 627

‡ vîtine Kaltenbr. "nuo trim kārtām savīta pātaga."

Avots: EH II, 794

žulˆtine Oknist, sisymbrium officinale Scop.

Avots: ME IV, 831

ģiltine (unter ģiltene ),

1): auch Atašiene;

2):, eine hagere Frauensperson (als Schimpfname)
Atašiene n. Fil. mat. 104, ‡

5) ein schlechter
(nelabs) Mensch (mit ilˆ ) NB.; ‡

6) "Unglück"
Bartau.

Avots: EH I, 427

‡ ģir̂tine Auleja. = zilene I, vaccinium uliginosum.

Avots: EH I, 427

àiztuñtuļuôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich vermummen (einhüllen)
Dunika, Rutzau: meitine tâ aiztuntuļuojās, ka ģīmi nevarēja redzēt;

2) (dicht gekleidet) plump hin-, weggehen
Dunika.

Avots: EH I, 59

àizvilnît, ‡

2) sich hin-, wegschlängeln:
(čūska) aizvilnījusi pruojām Pas. V, 468; ‡

3) flink und behende hin-, weglaufen
(mit ìl ² ) Oknist: meitine aizvilnīja da lauka galam; ‡

4) hin-, wegstolzieren
(mit ilˆ ) PS.

Avots: EH I, 63

atbrèkt: baruons atbrēca Deglavs Rīga II, 2, 1010. Refl. -tiês, ‡

2) sich sattschreien, bis zum eigenen Uberdruss schreien
Dunika, Kal., Rutzau: meitine vēl nav atbrē̦kusies.

Avots: EH I, 136

aûdine,

1): "juosta, kas austa bez ceļiem, līdzīgi aude̦klam" Nautrēni: tis vēl jauns, jam nevar duot ce̦laini; lai juožas ar audini: ‡

2) was eigen-, hausgewebt ist:
audines snātines sašuvās un staigāja, - kas gi kuo pirka! Auleja. -gen. s. savas audines, eigen-, hausgewebt Auleja: seņāk drēbes savas audines nasāja. nebija pirktu drēbju, vis savas audines.

Avots: EH I, 183

aûstene, ein gewebtes Tuch, mit dem sich die Frauen bedecken, die Decke (sagša), liela pašausta drāna, kuo sievieši se̦dzas Jan.; Nieder-Kurl. [vgl. aûstine].

Avots: ME I, 229

aviekstene (unter avene): auch Meselau, (mit iê ) Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 21, KatrE., (mit iê ² ) AP., Ramkau, (aviêkstine) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64.

Avots: EH I, 190

cũcene,

1) ein junges Schwein, die Sau;

2) ein Pilz (lactarius trivialis)
RKr. II, 65;

3) die Brombeere:
cūceņu tinekļi Sudr. E.;

4) ein Mädchen, dem die Pflege der Schweine obliegt
N. - Bartau.

Avots: ME I, 397

‡ dajukt Lub., = dajûkt: es neešu dajucis tâ. meitine dajuka pi vecītes Pas. IX, 328.

Avots: EH I, 303

drava, dreve, drave Selb., dravs,

1) ein Waldbienenstock
(= duore): kur, bitīte, drava tava (Var.: draves tavas, dravi tavi) BW. 18360, 2. Autines latvieši sūdzas, ka Cē̦su bruņinieki tiem nuoņēmuši druvas un dravas Plutte 94. [drava kuoks BW. 30252.] dravu egle, dravu priede, = duoŗu e.; vgl. Biel. Holzb. 190. dravus dēt, Bienenstöcke aushauen Elv.;

2) "?": ap bišu dravas laiku kalps uzkāpis uz rijas LP. VI, 73. Zu li. dravìs, drevė "ein Waldbienestock",
[apr. drawine "hölzernes Bienenfass", aksl. дръва "Holz", ai. dravya-ḥ "zum Baume gehörig", got. trìu "Holz, Baum," alb. dru "Holz, Baum," gr. δρῦς "Eiche" u. a., s. Osthoff Parerga 147 f., Trautmann Wrtb. 60, Būga KSn. I, 45 ff. u. a.]

Avots: ME I, 493

‡ dūķernieks, wer oft dūķerēt geht oder darin eine gewisse Routine besitzt Segew.

Avots: EH I, 347

ģiltene, [ģiltine Nerft, Wessen], gew. ģiltenis Bers., Lös.,

1) das Totengerippe, Skelett
St.: izdiluse kâ ģiltene LP. VI, 986;

2) ģiltenis, ein abgezehrter Mensch
Stockm. n. Etn. I, 90;

3) [ostle. džiltine ² Warkh., der personifizierte Tod;]

4) ģiltene, eine verlarvte Person, die den Tod vorstellt
Kurl. n. U. Aus li. giltinė˜ "Todesgöttin, Tod" [dies nach Būga Aist. Stud. 161 dissimilatorisch aus * gintinė (vgl. le. ģindenis?), das zur Wurzel von dze̦nu "treibe" gehöre].

Avots: ME I, 699

‡ ģir̂tuokle Kaltenbr., Oknist, Sussei. = ‡ tine">ģir̂tine. Aus li. girtuõklė dass. Zur Bed. vgl. die deutsche Benennung "Rauschbeere" dafür.

Avots: EH I, 427

guntene, gùntine ² Warkh.], eine Blume [dianthus deltoides?]: pļavas laistās nuo guntenēm A. XIII, 524, MWM. VIII, 421. guntenītes, sentenītes, jaunu meitu Jāņa zāles BW. 3267, 1. [Aus Odensee und Kalzenau. Vgl. gundene.]

Kļūdu labojums:
sentenītes = santenītes

Avots: ME I, 682

ìemèlst: melšas ieme̦lsušas, ka ... Tdz. 42147. Refl. -tiês, ‡

3) unablässig nach etw. tragen, verlangen
Kaltenbr.: iemelsies, lai pārduod Kaltenbr. bē̦rns iemelsas, lai māte viņam izce̦p plāceņus Wessen; sich auf etw. Versteifen Nautrēni: iemelsies kai cūka rakumos Nautrēni. iemelsies ar mantu (auf seinen Reichtum pochend), neduod meitinei miera ebenda. viņš kâ iemelsies mūsu meitā, ar kūju tuo neaizdzīsi Saikava.

Avots: EH I, 529

izbêgt: meitine nuo brunčiem izbē̦guse (ist ausgewachsen, der Rock ist zu kurz geworden) Warkl.

Avots: EH I, 434

‡ izvḕrtiņ ² Auleja, Adv., mit der Kehrseite nach oben: snātine i.

Avots: EH I, 495

‡ kleĩta Wolm., BW. 3626, kleĩte U., BW. 20561, 1, kleĩti Autz n. U., AP., BW. 16992, 3 var., a. pl. kleitus Janš. Dzimtene II, 364, dat. -instr. plur. kleitīm BW. 5018, 1, ein (hochle.) Demin. klèitine ² Oknist, ein Frauenkleid (hieraus entnommen).

Avots: EH I, 613

kratinis (od. kratine?), s. kratenis.

Avots: ME II, 261

laîst,

1): guovs nelaiž pienu (milcht nicht)
Frauenb. pamāte... laiž asaras (lässt Tränen rinnen) par savu nuogaisinātuo meitu Pas. V; 436. l. ar ķipi ūdeni "strauji liet" Seyershof. kad laiž alu, tad pave̦lk drusku sviķīti, un alus te̦k AP. spirktu (Spiritus) l., destillieren Diet. pienu l., Milch durch die Zentrifuge lassen Sonnaxt. kuokus (baļķus) l: (nuo kājas), Bäume fällen: skuju kuoki jālaiž jaunā mēnesī AP., KatrE., Ramkau, Saikava. laide egles sārtiem Warkl. kājas vaļā l., fliehen, schnell laufen Diet, l. grāmatu, einen Brief schicken Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt. tādus laide (schickte man) da muižai Kaltenbr. l. bļāvienu, schreien Sonnaxt: sveces l. (= liet) Bērzgale, Lubn, de̦sas (zarnas Bērzgale, Lubn., Mesoten) l. (reinigen) Erwalen, Siuxt. sìenu ārā l. (= izārdīt) Strasden. māte laidusi (= [iz]klājusi) linus Pas. X, 352 (ähnlich in AP., Frauenb., Iw.). tīklus l. (= mest) Kaugurciems, teibas mē̦dz ar tīkliem l. (auf eine bestirnmte Art und Weise fischen) Salis. zeķi l. (beim Stricken abnehrnen) Lös. īksis jālaiž ("jāada, nuoskaituot zināmu daudzumu adīkļa acu") Seyershof. (viesus) l. Wessen, (Gäste) begleiten: laidiet ("przygotujcie") man kulīti! man jāiet pa ceļu Zbior XVIII, 36i ; paldies devu Laimiņai, ka ļustīgu mani laide (geschalfen hat) Tdz. 35798. še viss kâ laists, lai varē̦tu labi izpeldēties Janš. Dzimtene I ² , 159;

2): l. kam ar kuoku Erlaa, Linden in Kurl. nezinu, kuo jums laida: akmeni vai zemes Frauenb.;

3): man sirds nelaiž tuo bē̦rnam darīt Salis;

4): zirgu juoņiem l. ("jagen")
Diet.;

5); es laižu, ich vermute, meine
N.-Autz n. BielU.; ‡

6) = laistiês 3, ņem̂t 4: laidēm i[r] aizgājām Kaltenbr. jī laide bēgt Pas. IV, 251; ‡

7) schmelzen
(tr.) Auleja: saule laiž sniegu. Refl. -tiês;

1): nelaižas klāt, nuostin dze̦n Auleja. jis nelaižas runāt (ist nicht zu sprechen)
Kaltenbr, vai šis būs l. (= laist, lai viņam ...) FBR. XI; 82. viņi laižas klāt (gestatten; dass man ihnen naht) Seyershof. meita ar viņu ne˙maz nelaidās (= neielaidās) Frauenb. meitas šaustas, ka nelaižas pie kunga ebenda. kalpi tais mājās ne˙maz nelaidās iekšā (verdingten sich nicht dahin) ebenda. viņš nu laižas ķēniņam pazīstams Pas. IX, 98;

2): saule laižas - auch Auleja. ne˙kur nedrīkst viens pats l., ka nekrīt Frauenb. ja vari, tad laidies pa tām peļķēm! ebenda. l. (sich auf den Weg begeben)
uz māju Kaltenbr. cikuos laidīsietēs uz balli? Sonnaxt. viņa laidās (= lēca) nuo ratu malas zemē Janš. Dzimtene I ² , 423. meitines ... laidēs (begaben sich) līdumā Pas. X, 66. tad visi laidēs un izgāja pa duravām IV, 285; sich mit der Herde wohin begeben Saikava: laidies tāļāk ar luopiem! Auleja; rodeln AP.: ar ragaviņām uz kalnu pruom, - tur viņi laidēs da vē̦lai naktij;

3): laižas braukt uz jiem Pas. XII, 375;

4): kad sāk l., dubļi da acīm AP. sniegs jau sāk saulē l. Seyershof. luogi laižas Mežamuiža (Grenzhof). siens pret vakaru laižas (wird weich und feucht)
Ramkau. tūska sāk l. (atslābt) Salis. bij briesmīgi satūkšis, nu sāk pamazām l. AP.;

5): jēriņš sāk l. Siuxt. sarkani l., rote Ruhr haben (aus einer Handschrift).
cauri l., Durchfall haben (aus einer Handschrift). dzinēji, mājā putru iestrē̦buši un saskrējušies, laidās vē̦de̦riem K. Jürgens Mana vect. nostāsti 128; ‡

6) nachlassen, nachgeben:
dē̦ls nelaidies, kamē̦r mežsargs atdevis ar Pas. V, 31; ‡

7) entstehen; sich einfinden:
guovīm kaklā vairāk laižas utis; tārpi tur nelaižas iekšā Iw, kāpuosti grib re̦tāk augt, lai tiem galviņa var l. Seyershof; ‡

8) keimen:
auzas vēl ne˙maz nav laidušās Seyershof. ‡ Subst. laîšanâs, das Fliegen: teikas par... e̦ze̦ru laišanuos A. Melnalksnis Mazsalaca 55. uz laišanuos Kalz. n. BielU., im Scheiden. Wurzelverwandt ist nach M. E. Schmidt KZ. LV1I, 34 f. auch alb. l`ir (< *leidros) "schlaff".

Avots: EH I, 714, 715

‡ II lipe̦ns,

1) ein aites, zerrissenes Kleidüngsstüek, ein Fetzen
Auleja: snātine nuoplīsuse kai l.;

2) wer zerferzte Kleider trägt
Auleja.

Avots: EH I, 744

meîtene, meîte̦ns Salisb., meîtẽ̦ns, [meîtenis ² Salis], tine">meîtine Ober - Bartau, BW. 7461, Demin. auch meîteņuks Lub., Peb., Erlaa, das Mädchen: kas kaitēja meitiņām (Var.: meitenēm) raibu cimdu neadīt? BW. 7282. muļķa meitē̦ns tāds! kad bē̦rnu, ja tas meitē̦ns, pirmuo reizi ne̦suši pirtī pērt... BW. I, S. 178; meitene, ein grosses Mädchen Mar. n. RKr. XVII, 138.

Avots: ME II, 593

‡ miltinīca Strods Par. vōrdn. 113, (mit ìl ² ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 74, = ‡ tine">mìltine ² .

Avots: EH I, 814

‡ *neprèsnīca ² (> ostle. naprìes<ńeîca) Auleja "ļauna un nepatīkama lieta, kuo mē̦dz izduomāt par uotru": itaidu neprēsnīcu uz meitines izgādāva.

Avots: EH II, 17

nuotars [Wenden], nuote̦rs U., nuotara Mag. IV, 2, 162, U., ein Rasenplatz [nuotars Hūg.], ein mit Gebüsch bewachsener Weideplatz, ein unbearbeitetes Stück Land A. VIII, 1, 266, Tals.; [nuõtara Janš. "atmatä]; nuotars = nuora Dünsb.; cūku nuotars cūku apluoks Dünsb. atjāj tautu nuotarā RKr. XVI, 222. pieci bē̦ri kumeliņi nuotarā spēlējas BW. 1385. šis lielais nuotars tik˙pat bešā stāv: ne tu pats plēsi, ne citam atduodi LP. III, 17; (der grtine Platz vor dem Bauergehöfte; die Viehhürde beim Gesinde Kawall n. U. - Etwa zu la. terō "reibe", sloven. to`r "Reibung" usw. (vgl. le. tirdît)? doch vgl. auch nuõtur(i)s.]

Avots: ME II, 872

pãrsalˆt,

3): meitine ... pārsala Pas. XIV, 133.

Avots: EH XIII, 209

‡ pēršņa slimība "?": ganu meitine ... nuoģība ... tī e̦suote pḕršna ² slimība. vajaguot meklēt pēršķinīšu Oknist n. Ceļi VIII, 235. Mit sekundärem r zu pẽšņs?

Avots: EH XIII, 229

pina: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, 1): auch Oknist; ‡

2) ein geflochtenes Band
Auleja; "nuo diegiem sapīta aukliņa vai nuoplē̦sta šaura drēbes strēmelīte, ar kuo mē̦dz kuo apsiet (piemē̦ram, zeķi ap kāju)" Warkl.; snātines ar pinas sējām Auleja; ūzu p. BW. 25388; ein ins Haar geflochtenes Band Oknist: me̦lni mani mati bija, zaļas manas matu pinas BW. 5526; ‡

3) *pina od. *pine (gespr.: pin) Salis, eine zopfartig geflochtene Fussfessel der Pferde.

Avots: EH XIII, 233

pìrkstinieks, tine">pirkstine Lettg., pirkstnieks Bielenstein Holzb. 437, ein Fingerhut Döbner n. U.

Avots: ME III, 223

putas (li. putà), auch putes Glück Spr. Sal. 26, 23, nom. pl., der Schaum: Sprw. lai izput kâ jũŗas putas! baltāks nekâ jūras putas, teci, teci, strauj-upīte, sarkanām putiņām (Var.: putītēm) ! BW. 24518, 9. putu putās, in Schaum aufgelost, z. B. von einem Pferde, mit dem man gejagt hat U. zirgi bij putās Kaudz. M. 118. zirgi vienās putās LP. IV, 15. saimnieks apturējis savus putās nuobrauktuos zirgus JK. - putu gabaliņš, ein im VL. oft gebrauchtes Kosewort für einen schtinen und lieben Menschen: manu baltu bāleliņu, kâ tuo putu gabaliņu! BW. 21288. pulu pīpe, die Meerschaumpfeife Wand., Rnj. n. U.: iznāk pats tautu dē̦ls, putu pīpi smē̦ķē̦dams BW. 13646, 17. Zu pùst (s. dies), li. pùsti "schwellen", pùtntenos "Geschwuist", pāpautas "Schwlele" und wohl auch le. pàuts (s. dies).

Avots: ME III, 439

‡ II ràvine ² snātine Auleja "ļuoti rupji pakulu svārki".

Avots: EH II, 362

sasitenis, sasite̦nā vāla od. sasite̦nvāla Sehren, sasitine Nerft, = piespaĩle: man jāizārda sasitenis.

Avots: ME III, 730

sēntiņa (unter sẽne): auch (mit ẽ ) AP., tine">sēntine Pas. IX, 79.

Avots: EH II, 481

tīna Līn., tĩne BL, Dond., Dunika, Iw., Kand., Selg., Segew., Stenden, tìne ² Adl., Golg., Gr.-Buschh., KL, Marzen, Ogershof, Saikava, Schwanb., Sefsau, Sessw., Stom., Warkl., tīne L., U., Spr., Bielenstein Holzb., tīnis AP., Arrasch, Bauske, C., Jürg., PS., Serbigaj, tīnis U., Bielenstein Holzb., Demin. verächtl. tīnele, ein grosses, rundes hölzernes (nach oben sich verjüngendes Bielenstein Holzb., Dunika; fassartiges Spr.; aus Dauben geferligtes Bielenstein l. c. 235; aus einem Holz gehöhltes Serbigal) Gefäss mit Deckel zum Aufbewahren von Kleidern (U., AP.; der Aussteuer Spr., Stom.), Mehl (U., AP., Dunika), Getreide (AP., Dunika), Sahne (Stom.), zum Einsalzen, Einmachen des Kohls usw. U. (vgl. die Abbildungen bei Bielenstein Holzb. S. 236): nesa skapi un tīnas klētī Janš. Bandavā I, 22. (pupas) glabajās... kādā tīnelē Mežv. ļ. I, 27. miltu gan vēl tīnas galā e̦suot 166. gaļu iesālīja tīņuos A. Melnalksnis Mazsalaca 51. tīņi vien klaudzēja pa klēti Kaudz. M. 22. zeķes, kuo atradu... mātes tīnī Jaunie mērn. laiki I, 137. Nebst li. týnė "Wanne" und estn. tīń "Zuber, Wanne" aus mnd. tine "Kübel, Zuber".

Avots: ME IV, 201

tīteklis,

1) was gewickelt ist (z. B. ein Knäuel)
Nötk. (mit î); das zu Wickelnde (mit î) Ramkau;

2) die Ranke (z. B. von Erbsen, Hopfen)
Domopol (mit î), Meiran (tîte̦kls); "staipeknis" Allasch, Laud.;

3) das Spinngewebe
N.-Peb.;

4) = tîtavas 1 Ramkau (mit î); "dziju uztinamais" Ruhental; "worauf gewickelt wird": gribu tīt dziju kamuolā; paduod man kādu tītekli! Sessw.;

5) tiņājas kā tī teklis, sagt man von einem Hunde, der immerfort im Wege ist
N.-Peb. Etwa aus tītenis + tineklis?

Avots: ME IV, 206