Paplašinātā meklēšana

‡ apskrubît Lis. u. a., = apskrubinât: a. kaulu.

Avots: EH I, 113

‡ apskubît "schlecht (liederlich) beschneiden (das Haar), liederlich abmahen" Freiziņ.

Avots: EH I, 113

apšķubît: auch Golg.

Avots: EH I, 119

apšķubît, s. apšķibît.

Avots: ME I, 129

atšaubît, atšaudît, zurückprellend machen L.

Avots: ME I, 200

‡ baubît, -ĩju, Elger Dict. 6, = pirst "bombum facerë.

Avots: EH I, 206

čaĩbîtiês, sich freundlich stellen, eine freundliche Miene machen, sich zu einer freundlichen Miene zwingen: Taksis čaibījās reizu reizēm, lūpas atviezdams, kâ smiedamies Vīt. 82.

Avots: ME I, 401

čubītes: eine Speise (biguzis) aus Wasser, Brot und Zucker Brucken.

Avots: EH I, 294

čubītes, eine Speise, = biguze Etn. I, 20. piena č., eine Speise aus Milch und zerbröckeltem Schwarzbrot Stelp.

Avots: ME I, 418

gubît,

2): verderben
(tr.) Gr.-Buschh.: gubī savu mantu, māti; verlieren Auleja, Wessen.

Avots: EH I, 415

gubît, -īju, tr.,

1) rauben, heimlich od. gewaltsam wegnehmen; ["haschen, fangen"
PS., Lis.];

2) gewaltsam wegschaffen, abtreiben, z. B. die Leibes frucht
Agel. n. U. [Wenigstens in der Bed. 2 aus r. губи́ть "verderben".]

Avots: ME I, 674

[ìeskrubît,

1) = ìeskrubināt: peles ieskrubinājušas kaulu Lis.;

2) einschrapen:
duobumu kausam N. - Peb.]

Avots: ME II, 66

‡ izlubît N.- Peb., ausschlürfen: i. visu bļuodu putras.

Avots: EH I, 464

izšaubît ,* wankend machen: sace̦rē̦tāja nebija izšaubāma Druva III, 783. Refl. - tiês, zur Genüge zweifeln: tas crējis un izšaubījies gana MWM. VI, 836.

Avots: ME I, 809

[lubît, -ĩju, spleissen: viņš lubī lūkus U.]

Avots: ME II, 509

‡ II lubît, zu erschliessen aus ‡ izlubît.

Avots: EH I, 759

ļubît, essen, geniessen (verächtlich) Kaugershof.

Avots: ME II, 541

‡ nùoškubît (mit hochle. šk aus šķ ?),

1) "nuotriekt" Golg.: n. ābelei visus ābuolus;

2) "nuozagt" Sessw.;

3) "=nùošķipelêt" Lubn.: n. sniegu;

4) "abschneiden"
A.-Schwanb.: n. matus, bārdu.

Avots: EH II, 94

[pagubît, "paķert" Lis.; rauben: Jānis pagubīja visus ābuolus viens pats A. XIII, 492.]

Avots: ME III, 31

‡ pagubīte KatrE. "maza gubiņa": cik šim tā sìena! tādas pagubītes vien sakrāvuši!

Avots: EH II, 135

‡ pašubîtiês Nitau "paslīdēt".

Avots: EH XIII, 180

rubît, s. rubinât I.

Avots: ME III, 552

sagubît Lis., = saķert.

Avots: ME II, 631

‡ sašaubît, wanken machen, zweifelhaft werden lassen: savu guoda vīra slavu Brencis ... negribēja s. A. Upītis Pirmā nakts 399.

Avots: EH XVI, 453

sašaubîtiês, (plötzlich) stark zweifeln: Lauciņš gan kâ sašaubījās un duomāja,... vai nebūtu labāk, ka paliktu... pie sava RA. tas sašaubījās atkal par savu nuoduomu ebenda. man arī ticība sašaubās, vai tik... Jaunie mērn. laiki IV, 72.

Avots: ME III, 753

saskrubît,

2): auffressen
Frauenb.: zirgs saskrubīja visu klēpi salmu; das Fleisch an Knochen (knuspernd) aufessen Sermus.

Avots: EH XVI, 448

saskrubît, tr.,

1) roh bearbeiten:
klēts augša... ar... saskrubītuo spuoļu blāķi paspārnē Austriņš Nuopūtas vējā 88;

2) "zernagen"
Druw., Tirsen; auch saskrubinât, mit einem scharfen Werkzeug zerbröckeln Nötk.: žurka saskrubījusi kuoku Lennew.;

3) "sagraizīt": s. ar nazi galda malu Sessw., Salisb., Allend.; "nuogriezt (kuokam) daudz zaru" Allend.

Avots: ME III, 734

saskubît Warkl., = saskubinât.

Avots: ME III, 734

šaũbît, Refl. -tiês,

1): krūms ... sāk luocīties un š. Pas. XIV, 155;

2): mit aũ AP., Lemb., N.-Peb., Serben, Smilt., Zögenhof, mit aû ² Dobl., Ziepelhof.

Avots: EH II, 622

šaũbît, -u, -ĩju, wackeln (schwanken) machen L., von der Stelle wegbringen U.: katru... vējs turpu un šurpu šauba Ev. vējiņš šauba (mit aû ² Bl., Bauske, Dond., mit àu ² Lubn., Warkl., Lis.) egiīt[i] ceļa maliņā BW. 8894, 2. vē̦tras nav spējušas tuos šaubīt A. 1898, II, 128. ka tie savā vietā dzīvuo un vairs netuop šaubīti (dass es daselbst wohne und nicht mehr in der Irre gehe) Glück II. Sam. 7, 10. es nuoduošu tuos, ka tie šaubīti taps visās zemes valstībās (ich will sie in allen Königreichen auf Erden hin u. her treiben lassen) Jerem. 15, 4. Part. šaubāms (gebildet als Ersatz für šaubīgs 3): šaubāma lieta A. 1896, 162. laiki sāk kļūt atkal šaubāmi MWM. 1899, 493. Refl. -tiês (li. siaubýtis "wanken" KZ. LII, 270),

1) nicht fest auf einer Stelle sein, wanken, wackeln:
katra (debess) pār mūsu galvu šaubās Manz. Fost. I, 490. kas tu... zemi kustinājis un šķēlis esi, dziedini viņas plīsumus, juo viņa šaubās Glück Psalm 60, 4. kalni virzīsies un pakalni šaubīsies Jesaias 54, 10. šaubās (Var.: klūp) kāja, krīt[u] pie zemes BW. 13465;

2) šaũbîtiês C., Līn., PS., Arrasch, Dunika, Ermes, Jürg., Nigr., Ruj., Schujen, Wolm., (mit aû ² ) Bauske, Dond., lw., Kandau, Salis, Selgerben, Wandsen, Widdrisch, (mit àu ² )hochle. (unbek. in Pilda), zweifeln, in Zweifel sein, nicht bei seiner Meinung bleiben:
šaubījās puišam prāts BW. 11959. valuodiņa šaubījās Ld. 10847. Subst. šaũbîšanâs, das Zweifeln. Zu atšaubu, li. siaũbti "umherrasen, tollen", siūbúoti "sich wiegen, schaukeln, schwanken", s. Trautmann Wrtb. 293, Leskien Abl. 310, Charpentier MO. II, 31, Bezzenberger GGA. 1898, 5511.

Avots: ME IV, 5

skrubît,

1): auch Dunika, Lems.;

3): spuoļu skrubīšana Austriņš Raksti VII, 18; ‡

4) = skrubinât 1 Dunika, Sermus.

Avots: EH II, 512

skrubît, -ĩju,

1) mit dem Schrubhobel hobeln
U.;

2) mit einem stumpfen Beil behauen
(gew. in der Zstz. mit ap-) Freiziņ;

3) schrubben
V. vgl. skrubt.

Avots: ME III, 898

I skubît(iês) Warkl., = skubinât(iês).

Avots: ME III, 901

II skubît: "abhacken, behauen" Gr.-Buschh.; "šķīt, ēst" PV.: kazas skubī lapas ar lielu kāri.

Avots: EH II, 514

II skubît, ĩju, schlecht mähen, (das Haar) schlecht besehneiden Arrasch, Freiziņ; (Äste) abhacken, behauen Stelp., C., Jürg., Ermes, Wandsen, Bauske. Zu serb. skúbēm "raufe, rupfe"?

Avots: ME III, 901

III skubît: ist entschieden mit skubît II identisch.

Avots: EH II, 514

III skubît "schlingen" Arrasch; vielleicht zur gleichen Wurzel wie skubît II.

Avots: ME III, 901

škubît (unter šķubît 1): schneiden (das Haar od. den Bart) A.-Schwanb.

Avots: EH II, 628

šķubît,

1) škubît Golg., Stetp., = šķibît: nuolaistam kuokam zarus škubīt Stelp.;

2) gern essen
U. (unter šķibuôt). Vgl. apšķubît. Für *skubît (mit dem šķ- von šķibît oder *šķaub- < *skeub-); zu aksl. skubǫ "zupfe, reisse" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 555).

Avots: ME IV, 54

I skubît(iês) Warkl., = skubinât(iês).

Avots: ME III, 901

slubît, -īju, schlaff gehen: kur nu slubīsi pa pašu pusdienas laiku? Tirs. n. RKr. XVII, 78. Nebst slubur- entweder zu li. (žem.) slubnas "schwach, matt" resp. zu got. sliupan "Schleichen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 710), oder aber zu li. šlùbas "hinkend, lahm" (vgl. auch le. slums).

Avots: ME III, 940

‡ subît, -īju Lubn., N.-Schwanb., viel essen.

Avots: EH II, 599

šubîtiês, = misêtiês Druw.; einen Fehltritt tun Golg.: gāju un kāja šubījās, un es pakritu Druw.

Avots: ME IV, 104

ubît, -ĩju, suchen N.- Bartau: mūs ubī N.-Bartau.

Avots: ME IV, 293

zĩdaũbĩte, eine seidene Haube: pūriņā zīdaubītes saluocītas BW. 24447, 2.

Avots: ME IV, 731

žubît,

1): nagen
Alschw.

Avots: EH II, 821

žubît, -ĩju,

1) in kleinen Bissen essen
Schibbenhof: aitas žubī sìenu;

2) das Maul rümpfen
L., St., die Lippe aufwerfen. Vgl. žubinât II.

Avots: ME IV, 827

žubīte,

1) s. žube I 1;

2) s. žube II.

Avots: ME IV, 828

[čube BW. 33487, čubele Gramsden, čubīte Nigr., BW. 2470, čubenīte BW. 27227, 2, = čubiņa.]

Avots: ME I, 417

II čumiņa, = biguze, čubītes Etn. I, 20.

Avots: ME I, 420

‡ nebijis (eigentlich part. prt. von nebût "nicht sein" ), = ne˙bût 1: kab juo (= viņu) kai (= kâ) n. nuogubīt Pas. IX, 209 (ähnlich XII, 387 u. a.).

Avots: EH II, 10

[niekrunis, ein Schwätzer: it kâ daži šaubītuos par viņa vārdu patiesību un uzskatītu viņu par niekruni Janš. DZimtene ² II, 127.]

Avots: ME II, 750

salube Dond., salupe Ahs., ein nom. pl. salupīši BW. 2728, 3 var., ein wattierter Umhang mit grossem Kragen u. ohne Ärmel Heniņ: vilkam kaula kažuociņš, lapsai zīda salubīte BW. 2392. blusai brūna salupīte BW. piel. ² 2728, 4. Vgl. salaps.

Avots: ME II, 677

saņudzinât U., Dunika, Assiten, saņudzît, tr., verwickeln, verwirren (z. B. Garn) U.: zīlīte, žubīte audekļu meta, atskrēja vanags, saņudzināja (Var.: samudžināja) BW. 2527 var. (vainadziņš) savītis un saņudzīts Lautb. Margeris 100.

Avots: ME II, 696

šaubĩba,* das Wankelmütigsein, die Skepsis, der Skeptizismus: viņa šaubībai... tā gāja palīgā Kundz. Kronw. 64. iztvīcis ērkšķainā šaubības ceļā Pūrs I, 38. var sākt šaubīties paši un vest šaubībā arī jūs Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 52, izklīdināt šaubību 156.

Avots: ME IV, 5

šuobîtiês L., St., U., (mit "uô" ) Bauske, šaubīties; schwanken, nicht fest stehen, šķunbīties Mar. ("stabs vējā šuôbâs"), Nötk. Aus šaubīties + šķuobīties?

Avots: ME IV, 112

I šube (?) U., šubīte (?), = žub(īt)e, der Fink; vgl˙li. (bei Kurschat in Klammern) šiubė dass.

Avots: ME IV, 104

I žube,

1) žube L., U., RKr. VIII, 89, AP., Bers., Frauenb., Golg., Heidenfeld, Kalz., Kl., Lennew., Lis., N. - Peb., PS., Prl., Saikava, Sessw., Setzen, Stockm., Tirs., Zvirgzdine, Demin. žubīte L., U., RKr. VIII, 89; Konv. ² 2319, Adl., C., Jürg., Lubn., Mahlup. Meiran, Memelshof, Naud., PS., Siuxt, Wandsen, žuba U., RKr. VIII, 89, der Fink, Buchfink (fringilla coelebs)
L. (žubīte), U.; der Ortolan L. (žube), die Fettammer (emberiza hortulana L.) St., RKr. VIII, 89; das Meischen, Feldmeischen U.; (žube) ein gewisser Vogel Adsel, Gramsden, Schwarden: žube žubina Etn. II, 51. zīle dzied, žube (Var.: žuba) vilka, lakstīgala vizināja BW. 2697. zīlītei, žubītei pabe̦ram linsēkliņu 5738. zīle, žube aicināja kaņepēs šūpuoties 2524 var. zīle žubi (Var.: žūbi)... pievīla ar uozuola kuoduoliņ[u] 15019. kad žube saka: spīd, spīd, tad gaidāms labs laiks Etn. II, 127. ziemas žube Konv ² 2319, der Bergfink (fringilla montifringilla L.) Natur. XXXVII, 76;

2) ein kleines Frauenzimmer
St.; žubīte, Liebkosungswort U.: vai vakariņas gatavas, žubīte? (zur Ehefrau gesagt) Stāsti Kraukļu kr. 94. citā reizē, manu žubīt! Saul. III, 20. Nach Būga Aist. Stud. 106 f. (als etwas Funkelndes, Buntes) zu li. žiuburỹs "etwas Leuchtendes", le. žuburis II. Ob li. šiubė "Fink" (bei Kurschat in Klammern) in žiubè zu ändern ist?

Avots: ME IV, 827

II žube Bielenstein Holzb. 677, Demin. žubīte ebenda, Kawall n. U., = žebērklis.

Avots: ME IV, 827