Paplašinātā meklēšana

‡ pazìepes ² Auleja, Seifenwasser, worin etwas gewaschen worden ist: paziepēs kaidus lakatus izmazgā.

Avots: EH XIII, 193

ziẽpes,

1): Demin. ziepītes BW. 25653;

4): ziẽpju puķe Nigr., ziẽpju puķīte Siuxt, eine gewisse Pflanze (Seifenkraut?).

Avots: EH II, 811

ziẽpes,

1) seltener der Sing. ziepe L., St., U., loc. pl. ziepeņās BW. 20341, 8 var., die Seife:
ziepēs ruokas nuomazgāju BW. 15909, 1 var. paduod man ziepi (ein Stück Seife)! Nigr. ziepju pūslis, die Seifenblase Brasche. ziepju ūdens, Seifenwasser Brasche. ziepju vārītājs, der Seifensieder Brasche; ziepju zâles,

a) Seifenstein;

b) "ein Gift";

2) auch Sg. ziepe, Pech, Malheur, Unglück:
nu iznāca ziepe (ķe̦za) Golg. nu būs ziepes! sagen Seeleute (auch im Sinne von Sturm). ziepes savārīt, eine Sache (eine Arbeit) ungeschickt tun, verderben Grünw.;

3) nekul ziepes! sprich keinen Unsinn!
Saikava;

4) ziẽpītes, eine gewisse Pflanze
Bauske; ziepītes od. suņu ziepes, polygala amara L. Birsman; svēteļa ziepes, polygala amara L. od. saponaria ifficinalis L. Etn. III, 159: svēteļa ziepes putuo, kad ar viņām mazgā ruokas vai ģīmi Etn. II, 147. Nebst estn. sēp aus mnd. sepe.

Avots: ME IV, 744

‡ ãduôgs ² Siuxt, ãduõgs Schibbenhof, ein aus Zwirn gestricktes oder aus Leinwand genähtes Sackchen, das in der Badestube als Waschlappen diente: cits āduogu nuodarīja cimda veidā - galu nuoŗauca un uotru galu aizšuva ciet, cits nuodarīja kâ zeķu liêlu un abjus galus aizšuva ciet Siuxt n. Fil. mat. 66. āduogā daruot atstāja kādu caurumiņu, iemeta pa ziepju drupačiņai un tad ņēma līdz uz pirti mazgāties: tad nebij ziepes jāsit ebenda. Aus mnd. hārdōk.

Avots: EH I, 192

aprìebt C.,

1) wie apraibīt, tr., streichelnd und besprechend die Schmerzen lindern, heilen, bestreichen:
auguoni, ruoku. tās ziepes, ar kuŗu miruoni mazgājuši, uzglabājuši, lai dziedinātu un apriebtu dažādas vainas LP. VII, 384;

2) behexen:
raganas guovi apriebušas Naud.;

3) aufspüren, finden, behexen:
es apriebu (Var.: apsedzu) caunes pē̦das BW. 11113; JKaln.

Kļūdu labojums:
ar kuŗu = ar kuŗām

Avots: ME I, 116

drupins (unter drupans): drupinas ziepes KatrE.

Avots: EH I, 336

glums,

1): sēņu trauks tīri g. pieglumējis AP. mārkā ir tīri g. ūdens ebenda: linsē̦klu pe̦lavas savārītas tīri glumas ebenda. gluma (ļuoti tre̦kna), gaļa nav garda ēst Kaltenbr. g. māls; nevar paiet Zvirgzdine: glumas ziepes Sonnaxt: gluma mute, Mund voller Schleim
(in einem handschriftl. Vokabuaar).

Avots: EH I, 395

iznižģêt, tr.,

1) verschmaddern, tändelnd verbrauchen:
kuo tu iznižģē ziepes Kand.;

2) = izmižģēt U., Naukschen. Refl. - tiês, zur Genüge tauchen]:
mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.

Avots: ME I, 776

izsàlît, durchsalzen: gaļa nu izsālīta. mīkstas ziepes var pārvērst par cietām, vajag tikai piemest sāli, jeb, kâ saka, ziepes izsālīt. [Refl. - tiês, eingesalzen, zur Genüge salzig werden: gaļa vēl nav izsālījusies Bauske.]

Avots: ME I, 796

izžļidzinât, ‡

2) beim Waschen vergeuden
Frauenb.: i. visas ziepes.

Avots: EH I, 499

‡ izžļugt Frauenb., = izmìrkt, izžulˆgt: ziepes izžļugušas. (gaļas gabals žāvējuot) atkusis vaļā un izžļudzis ("kļuvis mīksts un jē̦ls, taukiem ārā te̦kuot").

Avots: EH I, 499

nùokuôst,

2): vilks nuokuodis zirgu Mahlup; ‡

3) beizend od. ätzend in einen gewissen Zustand bringen
Orellen: ziepes mazgājuot nuokuož bē̦rnam acîs sarkanas. Refl. -tiês,

1): nuo kuņķa nuokuodās FBR. IX, 116;

2): auch AP., Auleja, Frauenb., Mahlup; lai ziedu krāsas nuokuožas spilgtākas A. Brigadere Dievs, daba, darbs 99; ‡

3) unabsichtlich abgebissen werden:
man nuokuodās tikai mazs gabaliņš.

Avots: EH II, 58

[nùošļapstêt Planhof "nuoburt, nuogriezt": ja kāds iet garām, un zvejuotājiem vairs zivis nelien tīklā, tad saka, ka tas nuošļapstējis. ziepes vāruot nelaiž bē̦rnus klāt, lai bē̦rni ziepju nenuošļapst.]

Avots: ME II, 868

‡ pasā`rme ² Erlaa "šķidrā sula, kas labi neizde̦vušām ziepēm sasalstuot paliek apakšā": kad ziepes ir izvārījušās un nav stipras, tad pasārmes nav.

Avots: EH XIII, 170

‡ III putinât,

1) schäumen (tr.):
ziepes p. ("sakult putās") Bers. kad ziepju puķīti (saponaria) taisa slapju un putina, tad taisni tâ kâ putuo Salis;

2) den Schaum von kochender Fleischsuppe abnehmen
Ramkau.

Avots: EH II, 338

samazgât,

1): s. guovij krustus ar saltu ūde̦nu AP. s. (reibend benetzen)
galvu ar ūdeni Frauenb. kad maizei liela garuoza, tad samazgā ar ūdeni un apse̦dz ar villānu drēbi Ramkau. četruos ūdeņuos samazgājām bē̦rnu Sonnaxt; ‡

3) "verwaschen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: s. ziepes. ‡ Refl. -tiês, sich gründlich waschen (?): kur uotrs samazgājies ar ziepēm, - balts vien iekšā ūdens Seyershof.

Avots: EH XVI, 429

satriept,

1) verschmieren:
s. plaisu ar māliem Wandsen;

2) fertigschmieren:
s. daudz sviestmaižu; fig.: dzejnieks satriepis (schnell und schlecht verfasst) daudz dzeju;

3) aufschmieren:
s. uz sienas mīklu Warkl.;

4) waschend verbrauchen: s. ziepes Kl.;

5) (mit iẽ) = satreipt Dunika.

Avots: ME III, 766

še̦muruôts, kompliziert Gr. - Sessau: še̦muruots raksts, ein kompliziertes Muster. še̦na (> hochle. šana), = šene, šej(i)ene, das Hier: pruojām nuo še̦nas Blaum. (ähnlich Pas. V, 167, aus Warkl.). nuo še̦nas līdz Rīgai Kl. še̦nas tē̦vs, unser Wirt KI. še̦nas ziepes, zu Hause hergestellte Seife Grawendahl, Peb.

Avots: ME IV, 15

šene U., Erlaa, Meiran, Saikava, N. - Schwanb., Sessw., Warkl., = šej(i)ene, das Hier: uz šeni Andrepno, hierher. labas dienas tevi uz šeni atnese Pas. V, 90 (aus Bewern). šenes ziepes AP., zu Hause hergestellte Seife. ni˙kas manis nevar nuo šenes izvest Pas. IV, 290 (aus Rositten). iešu nuo šenes Apsk. 1903, S. 376 (ähnlich Und. Psal. 38; Rainis Ant. un Kl. 99; MWM. VI, 331; IX, 685).

Avots: ME IV, 15

sist,

1): kad jumtus juma, tad sita (= kūla) gaŗus salmus (= kūla tâ, lai salmi nesalūst) Frauenb. nei tās grima ūdenī, nei sit vilnis maliņā Zemzare Lejasc. 126. man iekrita kuopā sistā (pļautā) vāle (d. h., ein Doppelschwaden)
ārdīt Linden in Kurl. sit ce̦puri padusē! BW. 18996. dažs ratenis sit (bildet beim Spinnen) gruodu dziju Sonnaxt. vīri paši sita (= taisīja) un vija virves Siuxt. kluonu s. "taisīt kluona grīdu" ebenda. sienas s. "ē̦kas liet" ebenda. es duomāju cepli s., ar Pieteri mālu vest Tdz. 58789. (krītuot) pilieni ... sit (bringen hervor) burbuļus Apsk. 1903, S. 485. sitis pēdējs gals (die letzte Stunde hat geschlagen) Virza Kar. Nameitis (1939), S. 47. kāpuosti bij jāsit (piespiežuot jāapbīda ar smiltīm), kad lietiņš bij vai slapjš Seyershof. kad kāpuostus sit, tad nuoravē ar viņus Iw. tie kuoki sit (treiben) atvases Linden in Kurl., Siuxt;

5): auch Siuxt; ‡

7) migla sita BW. 6694, 4, Nebel bildete sich (erhob sich);
‡

8) ziepes s. "ziepēt": ganu kulēm ne˙maz ziepes nesita Ramkau, Siuxt, Sonnaxt; ‡

9) vējš sit iekšā (bläst hinein)
liêtu Seyershof. kad (ziepes vāruot) pieliek zâles, tad tūliņ sit smaku (fängt an zu stinken) ebenda. smārds sit (dringt) nāsīs Auleja. krūmuos nesit (dringt nicht) vējš ebenda. dūmi (krāsnij kuŗuoties) sit (strömt) ustaba ebenda. kviešu šalka sit (der Weizen rauscht) Skalbe Raksti I (1938), 308; ‡

10) atkala sit Schwanb., es glatteist.
Refl. -tiês,

1): "kauties, plêsties" Salis: laiž aunus, lai sitas; "badīties" Seyershof: aitas sitas. kur kājiņa nesitās ce̦lmainā līdumā? BW. 8562, 5 var. kad vanags virsū sitas ("strauji uzbrūk ar sitieniem"), tad cālis beigts Seyershof. vakarā sitas ("strauji steidzas") lejā uz tīrumu ebenda. ap ugunskuru sitās jauni spāri un liduoja kuopā ar dzirkstelēm gaisā Anna Dzilna 74. vai tā bija Kristīnas balss vai pūces brēcieni, kas laikiem sitās ap viņu Stērste A. Z. 64. dziedāja tik skaņi, ka atbalss priedēs sitās Jauns. R., dz. un j. 161. kad ātri steidzas, tad mē̦dz teikt: "iet, kâ (= ka?) sitas" Strasden;

2): tavs gars pie mums laid sitas (= piestājas) Manz. Spred. ⁴ 378. kuiļi sitas ("ātri apgriežas") sunim pretī Siuxt. viņam vajadzēja tikai ... s. klātu un iepazīties Jauns. Raksti III, 332. s. citādās duomās, auf andere Gedanken kommen
Diet. nav kur s. (= dēties) Meselau;

3): kab sistuos ap zemi, pašiem labāk būtu Auleja. tagad viņš sitas viens Kaltenbr. saimnieks smagi sitas ar pienu (visādi mēģinādams iejemt vairāk naudas) Kaltenbr. ar badu sitas Daudsewas n. FBR. XVII, 159; ‡

7) ausschlagen
(intr.), sich bilden: mazam bē̦rnam pēc dažam nedēļām sāk s. tādas mazas pūtelītes Sonnaxt. mātei bresme citūr nesitās kâ ģīmī Siuxt; ‡

8) fallend od. geschlagen entzweigehen
Seyershof: galuodiņas sitas (= sasitas), kad krīt uz kuo cietu. Subst. sitējs: bundziņas sitējiņš BW. 2686, 7. pārveda ... mātei pliķu sitējiņu 23325.

Avots: EH II, 490

I šļugât (mit ž-?), -ãju "zu stark seifen, Seife verbrauchen" Frauenb.: ka tu man atkal tās ziepes šļugā ārā ar savām drānelēm! Frauenb. Vgl. li. žlùginti "kochend brühen".

Avots: ME IV, 74

smā`rdīgs Gr.-Buschhof, Saikava, Sussei, = smar̂dîgs: smārdīgas ziepes Ekengraf, Memelshof.

Avots: ME III, 955

stīgât,

1): maisus s. (mühsam heben;
mit î ² ) ratuos iekšā Siuxt;

2): kārtīgi izrūdīti kaļķi stîgā kâ biezpiens AP. me̦dus, sīraps stîgā un arī biezpiens - uz pannas ce̦puot - tuop staipīgs, sīksts un stîgā Nötk. nuoburts piens un ziepes stîga ² Salis;

3): gurķi stîga ² Salis; ‡

5) = stîguôt 4 (?): kumeļam stīgām šuvu iemauktiņus; ... izjāju prūšus, leišus stīgādams, kuoklē̦dams BW. 13248, 8 (aus Selg.); "vilkt stīgu" (mit î ) Wessen; ‡

6) "?": guovs stîgā uz vēršuošanuos, arī grūta guovs stîgā AP. ‡ Refl. -tiês PV. "?": guovs stīgājas (= slienājas Lemb., hier mit î ² ).

Avots: EH II, 582

sũduôt, ‡

2) eitern
Orellen: ziepes nevajag laist mazam bē̦rnam acīs, juo tad acis sūduo.

Avots: EH II, 607

I šūnât, -ãju,

1) schäumen, abschflumen
Lind. n. U.;

2) intr., schäumen
(mit ũ ) Bauske: ziepes labi šūnā Bauske.

Avots: ME IV, 109

trĩt: prs. triņu Lesten, Nötk.;

1): aitas (od. avis Dunika) t. - auch Lttic. 247 (aus Planhof). kuoka traukus t. (ar smiltĩm mazgāt) Smilt. veļai trin ziepes bez žē̦lastības Sonnaxt; ‡

2) schmieren
(mit ì ² ) Auleja: ratus ar de̦gutu t. Refl. -tiês, ‡

2) sich anschmeicheln
Auleja: jī vis trinās da kaidam labākam cilvē̦kam.

Avots: EH II, 697

uzkul˜t,

1) aufschäumen
(tr.), zu Schaum schlagen (perfektiv): uzkult ziepes. uzkult putas;

2) schlagend, prügelnd hervorbringen, zum Vorschein bringen:
māte bē̦rnam uzkūlusi čūlas Salis;

3) noch, von neuem dreschen:
rudzus vēl uzkult Drosth. Refl. -tiês,

1) umherschlenkernd sich einfinden
LKVv.: atkal jau tas žīds uzkūlies Grūnh., N.-Peb., Schibbenhof, Stockm. netīši es te uzkūluos JK. V, 131. viņš uzkūlās uz kapiem LP. VII, 150;

2) sich aufdrängen
Gļiebava: uzkulties uotram (uz kakla) Schibbenhof.

Avots: ME IV, 346

zeļ˜ģêt Trik., -ẽju, schmieren; verschmieren, vergeuden: nezeļģē ziepes!

Avots: ME IV, 707