Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'drēbi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'drēbi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (69)
aizmāršīga
àizmā`ršîga PS. (àizmā`rkšîgs Serb., Bers.), vergesslich: mugurā drēbi nevar šūt, tad paliek aizmāršīgs JK. II, 89, RKr. XVI, 23.
Avots: ME I, 39
Avots: ME I, 39
aizplēst
‡ àizplèst kam kùo priekšã, vor jem. etwas ausbreiten (so, dass er nicht sieht): a. kam drēbi priekšā Warkl. u. a.
Avots: EH I, 42
Avots: EH I, 42
aizstiept
àizstìept, tr.,
1) spannend zumachen, vorspannen:
drēbi luogam priekšā;
2) hinwegschleppen:
aizstiepuši katlu uz dārzu LP. VII, 1141. Refl. -tiês,
1) sich erstrecken:
tīrums aizstiepās līdz kalna galam;
2) langsam hin-, weggehen.
Avots: ME I, 53
1) spannend zumachen, vorspannen:
drēbi luogam priekšā;
2) hinwegschleppen:
aizstiepuši katlu uz dārzu LP. VII, 1141. Refl. -tiês,
1) sich erstrecken:
tīrums aizstiepās līdz kalna galam;
2) langsam hin-, weggehen.
Avots: ME I, 53
apmirt
apmir̃t (li. apmir̃ti), intr.,
1) hinwegsterben (in grossem Umfange):
radi ir apmiruši Kaudz. M. 17. visas zivis apmira II Mos. 7, 21. raugi, mēs apmirstam, mēs eimam buojā IV Mos. 17, 12. vārdi apmirst virs mēles Liew. 11;
2) betäubt, gelähmt werden:
muskuļi apmiruši Preip.;
3) tr., durch den Tod weihen, sterbend verderben:
triju augumu apmirta sakta Saul. vilnānu drēbi mirējam nelika pagalvī, juo mirējs tuo apmirstuot un tad aitas neizduoduoties. neturēja arī ēdienu istabā, lai mirējs tuo neapmirst, un apmirtu ēdienu vairs neēda BW. III, 3, 865.
Avots: ME I, 107
1) hinwegsterben (in grossem Umfange):
radi ir apmiruši Kaudz. M. 17. visas zivis apmira II Mos. 7, 21. raugi, mēs apmirstam, mēs eimam buojā IV Mos. 17, 12. vārdi apmirst virs mēles Liew. 11;
2) betäubt, gelähmt werden:
muskuļi apmiruši Preip.;
3) tr., durch den Tod weihen, sterbend verderben:
triju augumu apmirta sakta Saul. vilnānu drēbi mirējam nelika pagalvī, juo mirējs tuo apmirstuot un tad aitas neizduoduoties. neturēja arī ēdienu istabā, lai mirējs tuo neapmirst, un apmirtu ēdienu vairs neēda BW. III, 3, 865.
Avots: ME I, 107
aptvaicēt
‡ aptvaicêt, eine Weile in heissem Dampf halten: a. drēbi, lai neraujas, lai neburzās.
Avots: EH I, 123
Avots: EH I, 123
atbalināt
badot
čirkšēt
glabastīt
iekšdrēbe
ìekšdrẽbe, die Innenseite eines Kleidungsstückes: iekšdrēbi varēja redzēt cauri Niedra.
Avots: ME II, 31
Avots: ME II, 31
ielietāt
ìelietât,
[1) benutzend od. tragend bequem od. brauchbar machen:
jaunu drēbi, zābakus, jaunu ieruoci Mar.;
2) zu benutzen anfangen
Fest.].
Avots: ME II, 40
[1) benutzend od. tragend bequem od. brauchbar machen:
jaunu drēbi, zābakus, jaunu ieruoci Mar.;
2) zu benutzen anfangen
Fest.].
Avots: ME II, 40
izdūdelēt
‡ izdūdelêt,
1) = izraûdât: acis izdũde̦lē̦tas sausas Lemsal;
2) "?" pilns kâ acs izdūde̦lē̦tu kleišu A. Brigadere Skarbos vējos 308;
3) wellenförmig krauseln
Golg., N.-Peb., Sessw., Tlrsen: i. drēbi, matus. Refl. -tiês Dunika, = izraûdâtiês. dūdelêt "weinen" beruht auf d. dudeln.
Avots: EH I, 444
1) = izraûdât: acis izdũde̦lē̦tas sausas Lemsal;
2) "?" pilns kâ acs izdūde̦lē̦tu kleišu A. Brigadere Skarbos vējos 308;
3) wellenförmig krauseln
Golg., N.-Peb., Sessw., Tlrsen: i. drēbi, matus. Refl. -tiês Dunika, = izraûdâtiês. dūdelêt "weinen" beruht auf d. dudeln.
Avots: EH I, 444
izklaināt
‡ izklainât Bērzgate, Warkl., gerade ausstrecken, ausglatten: i. dzelzi, sagrumbātu drēbi. Refl. -ties Warkl., sich ausglätten (?), sich gerade ausstrecken (?).
Avots: EH I, 455
Avots: EH I, 455
izlaidināt
[izlaîdinât,
1) "izkausēt": taukus Domopol;
2) Gefrorenes aufwärmen, auftauen lassen
Bers., Ronneb., u. a.;
3) Gerstenkörner ausbreiten und anfeuchten, um sie zur Malzbereitung keimen zu lassen
Mar.; izl. (= plāni izklāt) sìenu, linus N. - Peb., Mitau;
4) "bespringen lassen":
izl. ērzeli Karkel;
5) izlaidināt luocekļus Druw., Wessen "nuo grūta darba piekusis nuogulties uz atpūtu";
6) izl. bites, luopus, die Bienen, das Vieh ausfliegen resp. (aus dem Stall) hinausgehen machen Weinsch.;
7) izl. drēbi, ein Kleid auslassen, d. h. weiter od. länger machen Weinsch.;
8) "abkühlen":
izl. sniegā nuokarsē̦tu dzezi Sessw.;
9) ausfliessen machen, leer werden lassen:
peles maisu izlaidinājušas, t. i. izgrauzušas maisu, un labība izbirusi Stolben.]
Avots: ME I, 760
1) "izkausēt": taukus Domopol;
2) Gefrorenes aufwärmen, auftauen lassen
Bers., Ronneb., u. a.;
3) Gerstenkörner ausbreiten und anfeuchten, um sie zur Malzbereitung keimen zu lassen
Mar.; izl. (= plāni izklāt) sìenu, linus N. - Peb., Mitau;
4) "bespringen lassen":
izl. ērzeli Karkel;
5) izlaidināt luocekļus Druw., Wessen "nuo grūta darba piekusis nuogulties uz atpūtu";
6) izl. bites, luopus, die Bienen, das Vieh ausfliegen resp. (aus dem Stall) hinausgehen machen Weinsch.;
7) izl. drēbi, ein Kleid auslassen, d. h. weiter od. länger machen Weinsch.;
8) "abkühlen":
izl. sniegā nuokarsē̦tu dzezi Sessw.;
9) ausfliessen machen, leer werden lassen:
peles maisu izlaidinājušas, t. i. izgrauzušas maisu, un labība izbirusi Stolben.]
Avots: ME I, 760
izžmaugt
‡ izžmaugt,
1) (etwas Nasses) ausdrücken:
slapju drēbes gabalu var ruokās i. AP., Fehsen; Lös., Meselau, N.-Peb., Sessw. u. a. i. me̦du nuo šūnām Buschh. bei Kreuzb. i. sulu nuo uogām caur drēbi ebenda. izžmaugts gurķītis Ezeriņš Leijerk. II, 260;
2) "gewaltsam herausreissen, -ziehen"
Schwanb.
Avots: EH I, 499
1) (etwas Nasses) ausdrücken:
slapju drēbes gabalu var ruokās i. AP., Fehsen; Lös., Meselau, N.-Peb., Sessw. u. a. i. me̦du nuo šūnām Buschh. bei Kreuzb. i. sulu nuo uogām caur drēbi ebenda. izžmaugts gurķītis Ezeriņš Leijerk. II, 260;
2) "gewaltsam herausreissen, -ziehen"
Schwanb.
Avots: EH I, 499
kopa
I kuõpa (li. kúopa "ein Haufen, eine Menge"), auch kuops,
1) der Haufe:
sviests, maize un siers bija sakŗauti lielās kuopās Druva II, 297. viens sēž uz lielas malkas kuopas LP. VI, 472. vē̦lns ar zē̦nu sakŗāvuši lielu kuopu kuoku ar visām saknēm LP. VI, 402. zvaigžņu kuopa, das Sternbild Etn. I, 91; pe̦lnu kuopa, ein Aschenhaufen; smilšu kuopa,
a) ein Sandhaufen,
b) ein Grabhügel,
häufiger in dieser Bedeutung kapu kuopiņa LP. VII, 1062; kapeņu kuopiņas, die Grabhügel Jan. tev tuo būs sadedzināt, lai tā ir gruvešu kuopa V Mos. 13, 16. Oft von Getreidehaufen, Garben, namentl. in der Deminutivform: nuosēduos uz miežu kuopām MWM. II, 498. dievs duod sliņķa gājumā kuopu kuopas (kuopa) galiņā BW. 28146. meitas, pasteidzat atlikušās kuopiņas auzu sakŗaut tupešuos Grob. agrāki skaitījuši 14 gabaliņu (= kuopiņu) rudzu gubā, 15. kâ ce̦purīti virsū Etn. IV, 150. kuõpiņa, die ungebundene Garbe Ruj., Kokn., Wolm., [Ronneb.], Oppek., Sessw., Salisb. n. U. tē̦vs sāka siet rudzu kuopiņas kūļuos JR. mazs mans svainīt [i] s kâ pupu kuopiņa BW. 21449. [kuõpiņa Rutzau "rudzu guba"];
2) ein Bund, Bündel:
stiebrus sasien zināma re̦snuma kuopiņās A. XXI, 440;
3) die Menge:
izvilka tie lielu kuopu zivju Manz. lielas kuopas cilvē̦ku;
4) sehr beliebt ist der Lokativ kuõpâ, zuhauf, zusammen:
[kuopā tikt U., zusammenkommen, eins werden, sich versöhnen; kuopā ņemt, zusammennehmen (z. B. Heu).] vai jau visi kuopā? sind schon alle beisammen? brauksim kuopā, turēsimies kuopā. In der Volkssprache wird auch die Deminutivform so ge-braucht: nu mēs visas kuopiņā BWp. 269, 9. Zur Verstärkung des Lok. wird nicht selten der Gen. Plur. kuopu vorgesetzt: kuopu kuopā ņe̦muot, zusammengenommen Etn. IV, 138. Bei imperfektiven Verben entspricht kuopā dem Praefix
sa- der perfektiven Verba: dunduri ē̦d zirgu tīri kuopā, die Bremsen fressen schier das Pferd auf Kaul. neplēs drēbi kuopā. = nesaplēs drēbi. sākuši zarus vīt kuopā LP. VI, 242. me̦lns kungs cē̦rtuot laidara vārtus kuopā VII, 250. Oft tritt kuopā zu einem mit sa- zusammengesetzten Verb: mums jāsamētas kuopā, wir müssen uns verbinden; saņemt visus piecus prātus kuopā, alle fünt Sinne zusammennehmen. Dabei wird der Lok. kuopā oft durch viens verstärkt: lai luopus sagriežuot vienā kuopā LP. VI, 626. viss saplūdis vienā kuopā Vēr. I, 1388. salikt, samaisīt vienā kuopā A. XII, 315; MWM. X, 647;
5) in genitivischen Verbindungen kuopas, kuopa, kuopu (Gen. Pl.), sogar kuopus, gemeinsam, gemeinschaftlich, zu einer Gemeinschaft gehörig:
kuopa trauks, ein Gefäss, das mehrere zusammen benutzen Aps. Sprw.: kuõpa [Jürg.] cūka nebaŗuojas. kuopu zupa Kaudz. M.; kuopus darbs A. XII, 606. [Wenn mit uo aus ōŭ, zu serb. kù`pa od. kù`p "Haufen", le. kupt, kuprs u. a., s. Trautmann germ. Lautges. 23 und Wrtb. 138 und Būga LM. IV, 439.]
Avots: ME II, 344
1) der Haufe:
sviests, maize un siers bija sakŗauti lielās kuopās Druva II, 297. viens sēž uz lielas malkas kuopas LP. VI, 472. vē̦lns ar zē̦nu sakŗāvuši lielu kuopu kuoku ar visām saknēm LP. VI, 402. zvaigžņu kuopa, das Sternbild Etn. I, 91; pe̦lnu kuopa, ein Aschenhaufen; smilšu kuopa,
a) ein Sandhaufen,
b) ein Grabhügel,
häufiger in dieser Bedeutung kapu kuopiņa LP. VII, 1062; kapeņu kuopiņas, die Grabhügel Jan. tev tuo būs sadedzināt, lai tā ir gruvešu kuopa V Mos. 13, 16. Oft von Getreidehaufen, Garben, namentl. in der Deminutivform: nuosēduos uz miežu kuopām MWM. II, 498. dievs duod sliņķa gājumā kuopu kuopas (kuopa) galiņā BW. 28146. meitas, pasteidzat atlikušās kuopiņas auzu sakŗaut tupešuos Grob. agrāki skaitījuši 14 gabaliņu (= kuopiņu) rudzu gubā, 15. kâ ce̦purīti virsū Etn. IV, 150. kuõpiņa, die ungebundene Garbe Ruj., Kokn., Wolm., [Ronneb.], Oppek., Sessw., Salisb. n. U. tē̦vs sāka siet rudzu kuopiņas kūļuos JR. mazs mans svainīt [i] s kâ pupu kuopiņa BW. 21449. [kuõpiņa Rutzau "rudzu guba"];
2) ein Bund, Bündel:
stiebrus sasien zināma re̦snuma kuopiņās A. XXI, 440;
3) die Menge:
izvilka tie lielu kuopu zivju Manz. lielas kuopas cilvē̦ku;
4) sehr beliebt ist der Lokativ kuõpâ, zuhauf, zusammen:
[kuopā tikt U., zusammenkommen, eins werden, sich versöhnen; kuopā ņemt, zusammennehmen (z. B. Heu).] vai jau visi kuopā? sind schon alle beisammen? brauksim kuopā, turēsimies kuopā. In der Volkssprache wird auch die Deminutivform so ge-braucht: nu mēs visas kuopiņā BWp. 269, 9. Zur Verstärkung des Lok. wird nicht selten der Gen. Plur. kuopu vorgesetzt: kuopu kuopā ņe̦muot, zusammengenommen Etn. IV, 138. Bei imperfektiven Verben entspricht kuopā dem Praefix
sa- der perfektiven Verba: dunduri ē̦d zirgu tīri kuopā, die Bremsen fressen schier das Pferd auf Kaul. neplēs drēbi kuopā. = nesaplēs drēbi. sākuši zarus vīt kuopā LP. VI, 242. me̦lns kungs cē̦rtuot laidara vārtus kuopā VII, 250. Oft tritt kuopā zu einem mit sa- zusammengesetzten Verb: mums jāsamētas kuopā, wir müssen uns verbinden; saņemt visus piecus prātus kuopā, alle fünt Sinne zusammennehmen. Dabei wird der Lok. kuopā oft durch viens verstärkt: lai luopus sagriežuot vienā kuopā LP. VI, 626. viss saplūdis vienā kuopā Vēr. I, 1388. salikt, samaisīt vienā kuopā A. XII, 315; MWM. X, 647;
5) in genitivischen Verbindungen kuopas, kuopa, kuopu (Gen. Pl.), sogar kuopus, gemeinsam, gemeinschaftlich, zu einer Gemeinschaft gehörig:
kuopa trauks, ein Gefäss, das mehrere zusammen benutzen Aps. Sprw.: kuõpa [Jürg.] cūka nebaŗuojas. kuopu zupa Kaudz. M.; kuopus darbs A. XII, 606. [Wenn mit uo aus ōŭ, zu serb. kù`pa od. kù`p "Haufen", le. kupt, kuprs u. a., s. Trautmann germ. Lautges. 23 und Wrtb. 138 und Būga LM. IV, 439.]
Avots: ME II, 344
lāsumains
lāsumaîns: auch (mit ã ) Frauenb.; kad drēbi krāsuo un neizduodas, tad tā paliek làsumaina 2 Linden in Kurl. lāsumainiem vaigiem Janš. Līgava I, 53 (ähnlich 433). gaišziluo, lāsumainuo saitni Veselis Daugava 1934, S. 5.
Avots: EH I, 729
Avots: EH I, 729
mērot
mẽ̦ruôt (unter mẽŗuôt): m. lielu ceļa gabalu (neben mērīt drēbi) AP., C., Heidenfeld, Jürg., Lemb., Lems., Meselau, Serbig., Wenden, Windau.
Avots: EH I, 809
Avots: EH I, 809
mest
mest,
1): m. (sienuot) dze̦naušku uz zvendzeļa Saikava. dze̦nauškas vaļā m. (losbinden) ebenda. tev katrā vietā me̦t de̦gunā (wirft vor) Siuxt. m. kaulu pierē (vorwerfen) Seyershof. mani rājusi, pat situsi, bet tevi ne˙kad nav me̦tusi man priekšā Janš. Dzimtene II 2 , 11;
2): tis aizbļāvēs un kai me̦tams pa luogu ārā nuo kambaŗa Pas. XII, 159. m. (= rakt) granti Saikava. mē̦slus me̦t (= liek ar dakšām ratuos) vīrieši Seyershof. guovis ne˙kad neme̦t ragus ebenda. saimnieks vēlējis m. svē̦tvakaru, lai visi tiktu laikus uz pirti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136;
3): auch Dunika, Orellen, Seyershof; m. kam par slejiem Saikava. m. kam ar dūri par kupri Zvirgzdine. zirgs me̦t (= speŗ) Siuxt. cita guovs tâ me̦t, ka spanni pa gaisu aizme̦t pruojā(m) ebenda;
5): kuo viņš labu pe̦lna, tuo jau viņš me̦t (= žūpuo) Seyershof;
6): Emmai tâ žilba acis, ka tās mela mirgas Janš. Dzimtene V, 374. līdz brucinu (izkapti), līdz (izkapts) me̦t pārasmeņus Janš. Dzimtene II 2 , 175. vājas guovis tik lielu starpu nemete (wo?), waren nicht so lange gelt (keine Milch gebend).
suoļus m. "uotram pakalpuot vai kuo pastrādāt" Seyershof. (kuļammašīna) sāka m. savu smuguo suoli Anna Dzilna 96. m. (=spert) lielāku suoli Saikava. kad būšuot kur me̦tuši mājas (sich niedergelassen) uz palikšanu Janš. Mežv. ļ. I, 72. viņa dvieļus meta gar siênu (vgl. sienas mest ME. II, 605) Linden in Kurl. m. drēbi kre̦klam Seyershof. pūrvietu m., laukus m. uz pūrvietām Siuxt (vgl. asi mest ME. II, 604). svārkus, kas nav nuo austas, ne arī nuo me̦stas (gewirkt?) drēbes Pas. IX, 381. tīklu(s) m. (knüpfen) - auch Salis u. a. puiši meta (knüpften) murdus FBR. XVI, 93. spuoles m. Ramkau "savē̦rptuo dziju nuo ratiņa spuoles satīt uz tītavām". Refl. -tiês,
1): man visi (vārdiem) me̦tas virsū Frauenb. re, kâ viņš me̦tas! es tikkuo tieku līdza Janš. Dzimtene V. 10. ar kādām kauna acīm metīsies (griezīsies) uz mātes māti runāt! Seyershof;
2): m. par sevi Seyershof. kur lai mēs me̦tamies (paliekam) Orellen. vilki ķē̦ruši suņus, tâ ka suņi ne˙kur nav varējuši m. (dēties) Seyershof. šuogad ne˙viens putns neme̦tas pie mājas ebenda. kad knauši metīsies (uzlaidīsies), tad nuoēdīs kājas Frauenb. ja rubenis me̦tas bē̦rza galā, tad būs salts laiks Linden in Kurl. piesaka timā (scil.: kruodziņā) nemesties (einkehren)
Borchow n. FBR. XIII, 35;
3): pavasaŗuos, kad sāk mežā, sniegam kūstuot, me̦lnums m. Seyershof. nuo kā tāda vaiņa (Krankheit)
varēja m. Saikava. sirds le̦pna me̦tas (wird) Dobl. n. BielU. ziemu jau viņš me̦tas gurde̦ns (pflegt schwach zu werden) ebenda. suns tâ metās (uzbaruojās, apvēlās) kâ kumeļš, - spīdēja vien spalva Seyershof. kâ me̦tas (= klā-jas, sviežas)? Baar in seinem Exemplar von U. pa šķietam me̦tas aude̦kls (Passivform zu aude̦klu mest?) Auleja;
4): metīsimies ar kauliņiem, ne uz naudu, bet uz cilvē̦ku dvēselēm Pas. IV, 27;
5): me̦tamies biedrinieki! BW. 20828. ne˙maz nemetēs ar mūsiem; aizgāja gaŗām Ramkau. miltēžuos m., Freundschaft schliessen
Wessen;
6): grīda me̦tas Siuxt. mitrs kuoks me̦tas ebenda, Iw.;
7): izbrauču pa tādu starpiņu, - ni˙viens ritenis nemetēs pie cita ratiem Saikava. ce̦lms meties ritiņuos Kaltenbr. aizgāja, ka kājas pie zemes nemetēs Ramkau. laiva jau me̦tas pie dibe̦na BielU. vārdi viņam me̦tas, er liest falsch
Baldohn n. BielU. balss ne˙maz vairs neme̦tas Daugava 1928, S, 53. izkūlām riju tâ, ka ne˙maz nemetās (ohne Verwickelungen) Seyershof. lai re̦dz Pēteris ..., kâ me̦tas darbi, kad trūkst viņas galvas Delle Negantais nieks 80; ‡
9) sich ankleiden
Saikava: es lieku šai m., bet viņa vēl nav apme̦tuses. meties labi drīzi! ‡ 10) = izmestiês 6 Sonnaxt. ‡ Subst. me̦tājs Orellen, ein Säufer. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 80 f. und E. Hermann IF. L, 238 f.
Avots: EH I, 802
1): m. (sienuot) dze̦naušku uz zvendzeļa Saikava. dze̦nauškas vaļā m. (losbinden) ebenda. tev katrā vietā me̦t de̦gunā (wirft vor) Siuxt. m. kaulu pierē (vorwerfen) Seyershof. mani rājusi, pat situsi, bet tevi ne˙kad nav me̦tusi man priekšā Janš. Dzimtene II 2 , 11;
2): tis aizbļāvēs un kai me̦tams pa luogu ārā nuo kambaŗa Pas. XII, 159. m. (= rakt) granti Saikava. mē̦slus me̦t (= liek ar dakšām ratuos) vīrieši Seyershof. guovis ne˙kad neme̦t ragus ebenda. saimnieks vēlējis m. svē̦tvakaru, lai visi tiktu laikus uz pirti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136;
3): auch Dunika, Orellen, Seyershof; m. kam par slejiem Saikava. m. kam ar dūri par kupri Zvirgzdine. zirgs me̦t (= speŗ) Siuxt. cita guovs tâ me̦t, ka spanni pa gaisu aizme̦t pruojā(m) ebenda;
5): kuo viņš labu pe̦lna, tuo jau viņš me̦t (= žūpuo) Seyershof;
6): Emmai tâ žilba acis, ka tās mela mirgas Janš. Dzimtene V, 374. līdz brucinu (izkapti), līdz (izkapts) me̦t pārasmeņus Janš. Dzimtene II 2 , 175. vājas guovis tik lielu starpu nemete (wo?), waren nicht so lange gelt (keine Milch gebend).
suoļus m. "uotram pakalpuot vai kuo pastrādāt" Seyershof. (kuļammašīna) sāka m. savu smuguo suoli Anna Dzilna 96. m. (=spert) lielāku suoli Saikava. kad būšuot kur me̦tuši mājas (sich niedergelassen) uz palikšanu Janš. Mežv. ļ. I, 72. viņa dvieļus meta gar siênu (vgl. sienas mest ME. II, 605) Linden in Kurl. m. drēbi kre̦klam Seyershof. pūrvietu m., laukus m. uz pūrvietām Siuxt (vgl. asi mest ME. II, 604). svārkus, kas nav nuo austas, ne arī nuo me̦stas (gewirkt?) drēbes Pas. IX, 381. tīklu(s) m. (knüpfen) - auch Salis u. a. puiši meta (knüpften) murdus FBR. XVI, 93. spuoles m. Ramkau "savē̦rptuo dziju nuo ratiņa spuoles satīt uz tītavām". Refl. -tiês,
1): man visi (vārdiem) me̦tas virsū Frauenb. re, kâ viņš me̦tas! es tikkuo tieku līdza Janš. Dzimtene V. 10. ar kādām kauna acīm metīsies (griezīsies) uz mātes māti runāt! Seyershof;
2): m. par sevi Seyershof. kur lai mēs me̦tamies (paliekam) Orellen. vilki ķē̦ruši suņus, tâ ka suņi ne˙kur nav varējuši m. (dēties) Seyershof. šuogad ne˙viens putns neme̦tas pie mājas ebenda. kad knauši metīsies (uzlaidīsies), tad nuoēdīs kājas Frauenb. ja rubenis me̦tas bē̦rza galā, tad būs salts laiks Linden in Kurl. piesaka timā (scil.: kruodziņā) nemesties (einkehren)
Borchow n. FBR. XIII, 35;
3): pavasaŗuos, kad sāk mežā, sniegam kūstuot, me̦lnums m. Seyershof. nuo kā tāda vaiņa (Krankheit)
varēja m. Saikava. sirds le̦pna me̦tas (wird) Dobl. n. BielU. ziemu jau viņš me̦tas gurde̦ns (pflegt schwach zu werden) ebenda. suns tâ metās (uzbaruojās, apvēlās) kâ kumeļš, - spīdēja vien spalva Seyershof. kâ me̦tas (= klā-jas, sviežas)? Baar in seinem Exemplar von U. pa šķietam me̦tas aude̦kls (Passivform zu aude̦klu mest?) Auleja;
4): metīsimies ar kauliņiem, ne uz naudu, bet uz cilvē̦ku dvēselēm Pas. IV, 27;
5): me̦tamies biedrinieki! BW. 20828. ne˙maz nemetēs ar mūsiem; aizgāja gaŗām Ramkau. miltēžuos m., Freundschaft schliessen
Wessen;
6): grīda me̦tas Siuxt. mitrs kuoks me̦tas ebenda, Iw.;
7): izbrauču pa tādu starpiņu, - ni˙viens ritenis nemetēs pie cita ratiem Saikava. ce̦lms meties ritiņuos Kaltenbr. aizgāja, ka kājas pie zemes nemetēs Ramkau. laiva jau me̦tas pie dibe̦na BielU. vārdi viņam me̦tas, er liest falsch
Baldohn n. BielU. balss ne˙maz vairs neme̦tas Daugava 1928, S, 53. izkūlām riju tâ, ka ne˙maz nemetās (ohne Verwickelungen) Seyershof. lai re̦dz Pēteris ..., kâ me̦tas darbi, kad trūkst viņas galvas Delle Negantais nieks 80; ‡
9) sich ankleiden
Saikava: es lieku šai m., bet viņa vēl nav apme̦tuses. meties labi drīzi! ‡ 10) = izmestiês 6 Sonnaxt. ‡ Subst. me̦tājs Orellen, ein Säufer. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 80 f. und E. Hermann IF. L, 238 f.
Avots: EH I, 802
mukāt
mulināt
mulinât, täuschen: viņš mani mulina, lai es pē̦rku sliktu drēbi Dond. [Zu slav. myliti "verwirren, täuschen"?]
Avots: ME II, 664
Avots: ME II, 664
nodrebt
nojāt
‡ nùojât ‡
4) = nùobraukt: n. da miesta Baltinow n. FBR. XI, 138. n. ar ve̦zumu Nidden; ‡
5) = nùovalkât: ātri nuojājis savu guoda drēbi Frauenb.; ‡
6) wegreiten:
nuojādams, atjādams Tdz. 54811. Refl. -tiês, ‡
3) = nùodaũzîtiês 2: te̦kulis nuojājies (nuovājējis), pārak bieži pakaļ skriedams aitām Dunika.
Avots: EH II, 49
4) = nùobraukt: n. da miesta Baltinow n. FBR. XI, 138. n. ar ve̦zumu Nidden; ‡
5) = nùovalkât: ātri nuojājis savu guoda drēbi Frauenb.; ‡
6) wegreiten:
nuojādams, atjādams Tdz. 54811. Refl. -tiês, ‡
3) = nùodaũzîtiês 2: te̦kulis nuojājies (nuovājējis), pārak bieži pakaļ skriedams aitām Dunika.
Avots: EH II, 49
noliedināt
[nùoliedinât,
1) vom Regen ganz nass werden lassen:
n. cilvē̦ku vai drēbi slapju;
2) fertig schmieden (lassen):
n. dzelzi Bers. - Refl. - tiês, sich dem Regen aussetzend nass werden.]
Avots: ME II, 812
1) vom Regen ganz nass werden lassen:
n. cilvē̦ku vai drēbi slapju;
2) fertig schmieden (lassen):
n. dzelzi Bers. - Refl. - tiês, sich dem Regen aussetzend nass werden.]
Avots: ME II, 812
nonerrot
‡ nùone̦r̃ruôt, beschädigen, verderben, verhunzen: nuone̦rrat (nepareizi šujuot vai piegriêžuot) drēbi Salis. ar tādu baidīšanu var bē̦rnu n. (einschüchtern Prl.) ebenda. pieci gadi gaŗuo zeķi kâ ne̦rruot nuone̦rruoju ("?") Ceļi VIII, 304 (aus Frauenb.). n. zirgu, ein (junges) Pferd schlecht einfahrend nückisch machen Lemb., ein Pferd einschüchtern ("ar niekiem iebaidīt") Prl.
Avots: EH II, 72
Avots: EH II, 72
novirkšķēt
nùovir̃kšķêt, nùovir̃kšêt,
[1) den beim Reissen von Kleidern hörbaren Laut von sich geben
Jürg., Kalz.]: varēja skaidri dzirdēt, ka nuovirkšķēja auklas Saul. [žīds pārplēsa aude̦klu, ka nuovir̃kšēja (nuovirkšķēja Autz, Grünh., nuovir̂kšēja Lis., nuoviršķēja Golg. u. a.) vien N.-Peb., C.; in Sessw. und Fest. so auch das Reflexiv: kad drēbi plēš, tā nuovirkš(ķ)as vien;
2) = nùošvirkstêt: karstie tauki uz pannas nuovirkšķēja ūdeni pielejuot Bers.]
Avots: ME II, 887
[1) den beim Reissen von Kleidern hörbaren Laut von sich geben
Jürg., Kalz.]: varēja skaidri dzirdēt, ka nuovirkšķēja auklas Saul. [žīds pārplēsa aude̦klu, ka nuovir̃kšēja (nuovirkšķēja Autz, Grünh., nuovir̂kšēja Lis., nuoviršķēja Golg. u. a.) vien N.-Peb., C.; in Sessw. und Fest. so auch das Reflexiv: kad drēbi plēš, tā nuovirkš(ķ)as vien;
2) = nùošvirkstêt: karstie tauki uz pannas nuovirkšķēja ūdeni pielejuot Bers.]
Avots: ME II, 887
pagumzīt
[pagumzît,
1) ein wenig knillen:
p. drēbi;
2) eine Weile knautschen:
tie viens uotru krietni pagumzīja Ruj.]
Avots: ME III, 32
1) ein wenig knillen:
p. drēbi;
2) eine Weile knautschen:
tie viens uotru krietni pagumzīja Ruj.]
Avots: ME III, 32
panākt
panãkt,
2): kādu katrs varēja p., tādu taisīja drēbi Seyershof. kad apalums panāk zināmu augstumu, tad sāk kaudzi raut Linden in Kurl.;
5): ziņas panāca (kamen),
ka tâ jātaisa Frauenb. viņi panāca ("bieži nāca") ballēs lai ebenda; ‡
7) folgen
(pakaļ iet) Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês: gulē̦tājam kapā panākas bailes Pas. XII, 370. Subst. panãkums, ‡
2) Erfahrung Diet.; ‡
3) die Folge, Nachfolge
Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH II, 159
2): kādu katrs varēja p., tādu taisīja drēbi Seyershof. kad apalums panāk zināmu augstumu, tad sāk kaudzi raut Linden in Kurl.;
5): ziņas panāca (kamen),
ka tâ jātaisa Frauenb. viņi panāca ("bieži nāca") ballēs lai ebenda; ‡
7) folgen
(pakaļ iet) Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês: gulē̦tājam kapā panākas bailes Pas. XII, 370. Subst. panãkums, ‡
2) Erfahrung Diet.; ‡
3) die Folge, Nachfolge
Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH II, 159
pārdīrāt
‡ pãrdîrât 2 (ein Affektausdruck) Salis, gewaltsam entzweireissen: p. drēbi pušu.
Avots: EH XIII, 198
Avots: EH XIII, 198
pavirgāt
pavir̃gât Nötk., Ronneb., pavìrgât 2 , ein wenig reissen, raufen: p. tinus, drēbi, papīru, zâli Selsau, Sessw., Lis., Lös. kaimiņu nuoķēra pie slinkuošanas un krietni pavirgāja aiz ausīm Dz. V. šuodien linu būsim krietni pavirgājuši Lis. viņu nu gan vajadzēja pavir̃gāt Plm.; "ein wenig strèbt" (?): p. putru (?) Schujen. Refl. -tiês "paplêsties": lai suņi paviŗgājas! Plm.
Avots: ME III, 138
Avots: ME III, 138
plēne
plẽne Ekau, Tr.,
1) plêne 2 Dond., Lautb., plêne Gr.-Buschhof, die weisse Asche auf Kohlen
Siuxt n. U., Funkenhof, plēnes Nötk., Kurs., Warkl., plẽnes Lemburg, Bauske, Flockasche: kalējs kala debesīs, plēnes bira Daugavā BW. 33724, 4. dzirkstuošās plēnes drāzās taisni gaisā B. Vēstn. nuo uoglēm jāpaņe̦m deviņi nažu gali plēņu Etn. IV, 109. pe̦lnu un plēņu čupas A. v. J. 1900, S. 930. pulveri dabuon, nātna drēbi par plēni sadedzinuot"
2) die Schneeflocke
U., BW. 10118, 1;
3) eine dünne Schicht
Spr.: sniega pērsliņas savienuojas par sniega plēni; plēne Lös. n. Etn. IV, 165, Demin. plēnīte Bers., plēntiņa Nerft, ein dünnes Seifenstückchen: ziepju plēntiņas Druva III, 50;
4) Zunder vom Baumschwamm
U., Bielenstein Holzb. 251, Feuerschwamm (polyporus igniarius Fr.) RKr. II, 76;
5) "sehnichte, aderichte Fleischteile"
Vank. In den Bed. 1-2 und 4 zu li. plė´nys (nom. pl.) "Flockasche" und (nach Būga PФB. LXXIII, 337) r. плѣть "горѣть без пламени" (vgl. auch an. flór "warm"); in der Bed. 3 dagegen wohl identisch mit li. plėnė "feines Häutchen des Körpers" (vgl. auch čech. pléna "dünnes Häutchen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 58).
Avots: ME III, 339
1) plêne 2 Dond., Lautb., plêne Gr.-Buschhof, die weisse Asche auf Kohlen
Siuxt n. U., Funkenhof, plēnes Nötk., Kurs., Warkl., plẽnes Lemburg, Bauske, Flockasche: kalējs kala debesīs, plēnes bira Daugavā BW. 33724, 4. dzirkstuošās plēnes drāzās taisni gaisā B. Vēstn. nuo uoglēm jāpaņe̦m deviņi nažu gali plēņu Etn. IV, 109. pe̦lnu un plēņu čupas A. v. J. 1900, S. 930. pulveri dabuon, nātna drēbi par plēni sadedzinuot"
2) die Schneeflocke
U., BW. 10118, 1;
3) eine dünne Schicht
Spr.: sniega pērsliņas savienuojas par sniega plēni; plēne Lös. n. Etn. IV, 165, Demin. plēnīte Bers., plēntiņa Nerft, ein dünnes Seifenstückchen: ziepju plēntiņas Druva III, 50;
4) Zunder vom Baumschwamm
U., Bielenstein Holzb. 251, Feuerschwamm (polyporus igniarius Fr.) RKr. II, 76;
5) "sehnichte, aderichte Fleischteile"
Vank. In den Bed. 1-2 und 4 zu li. plė´nys (nom. pl.) "Flockasche" und (nach Būga PФB. LXXIII, 337) r. плѣть "горѣть без пламени" (vgl. auch an. flór "warm"); in der Bed. 3 dagegen wohl identisch mit li. plėnė "feines Häutchen des Körpers" (vgl. auch čech. pléna "dünnes Häutchen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 58).
Avots: ME III, 339
pļurra
pļur̃ra drēbe, ein dünner und schwacher Stoff: žīds piedāvāja tādu pļurra drēbi pirkšanai Dond.
Avots: ME III, 374
Avots: ME III, 374
plūskāt
plūskât, -ãju,
1) plũskât Behnen, an den Haaren zupfen, reissen
U.;
2) abstäuben
St.,U.; plùskât 2 "schlagen" Warkl.: drēbi, salmus, cilvē̦ku.
Avots: ME III, 362
1) plũskât Behnen, an den Haaren zupfen, reissen
U.;
2) abstäuben
St.,U.; plùskât 2 "schlagen" Warkl.: drēbi, salmus, cilvē̦ku.
Avots: ME III, 362
putns
putns
1): ne˙viens p. tâ nedzied BW. 3215; 4159. meža putni 2684. putniņš sēd zariņā 2681. - alkšņu od. elkšņu putniņš, der Stieglitz
P. Alunāns; aukstais p., der Buchfink Ahs.: kad a. p. sāk brēkt, tad būs auksts laiks; aukstuma putniņš, das Rotkehlchen Salis; kārklu putniņš: "emberica schoenislus" (ME. III, 441) zu verbessern in "emberiza schoeniclus";
4): kad lika šūt ce̦pures, tad iekšpusē lika ādu un ārpusē drēbi un tuo putnu (Pelzwerk)
riņķī gar pieri Seyershof.
Avots: EH II, 339
1): ne˙viens p. tâ nedzied BW. 3215; 4159. meža putni 2684. putniņš sēd zariņā 2681. - alkšņu od. elkšņu putniņš, der Stieglitz
P. Alunāns; aukstais p., der Buchfink Ahs.: kad a. p. sāk brēkt, tad būs auksts laiks; aukstuma putniņš, das Rotkehlchen Salis; kārklu putniņš: "emberica schoenislus" (ME. III, 441) zu verbessern in "emberiza schoeniclus";
4): kad lika šūt ce̦pures, tad iekšpusē lika ādu un ārpusē drēbi un tuo putnu (Pelzwerk)
riņķī gar pieri Seyershof.
Avots: EH II, 339
sabodzināt
sačumurēt
sačurmāt
sačur̂mât, tr., verknüllen: nesačurmā drēbi: nevarēs nuogludināt Mar. n. RKr. XV, 133.
Avots: ME II, 606
Avots: ME II, 606
sagumbot
sagum̃buôt, tr:, verbiegen, verbuchten: trumulim sagumbuots dibe̦ns Gr.Sessau. s. drēbi, dēli Warkl.
Avots: ME II, 632
Avots: ME II, 632
sagumzāt
sagūņāt
sairināt
sakodēt
sakuôdêt 2 ,
1) von Motten zerfressen lassen;
2) beizend verderben
(tr.): s. drēbi Dunika.
Avots: ME II, 660
1) von Motten zerfressen lassen;
2) beizend verderben
(tr.): s. drēbi Dunika.
Avots: ME II, 660
sakrunčot
sakrunčuôt: "savilkt (drēbi) čuokarā" (mit uñ) A. Brigadere (mündlich); "saburzīt" Allend.
Avots: EH XVI, 420
Avots: EH XVI, 420
saķurzāt
‡ saķur̃zât Salis, faltig machen, verknüllen: s. drēbi. Refl. -tiês Salis, sich verknüllen: drēbe saķurzājusies. Vgl. saķur̃zêtiês.
Avots: EH XVI, 422
Avots: EH XVI, 422
salocīt
salùocît, tr.,
1) zusammenbiegen, zusammenfalten:
papīru; avīzi Stari II, 185; vē̦stuli; drēbi. liniņi izkulstīti, pūriņā saluocīti BW. 28352. saluokāmais od. saluocāmais (RKr. VI, 98) nazis, ein zusammenzuklappendes (Taschen)messer;
2) aufessen:
kas man atlika, tuo levuks saluocīja kâ nieku Jauns.;
3) "пораскачать" Spr.;
4) "смутить" Spr. Refl. -tiês, sich zusammenfalten, zusammenbiegen:
papīrs saluocījies. mati tam saluocījušies un sapinkājušies Vēr. I, 898.
Avots: ME II, 677
1) zusammenbiegen, zusammenfalten:
papīru; avīzi Stari II, 185; vē̦stuli; drēbi. liniņi izkulstīti, pūriņā saluocīti BW. 28352. saluokāmais od. saluocāmais (RKr. VI, 98) nazis, ein zusammenzuklappendes (Taschen)messer;
2) aufessen:
kas man atlika, tuo levuks saluocīja kâ nieku Jauns.;
3) "пораскачать" Spr.;
4) "смутить" Spr. Refl. -tiês, sich zusammenfalten, zusammenbiegen:
papīrs saluocījies. mati tam saluocījušies un sapinkājušies Vēr. I, 898.
Avots: ME II, 677
samazgāt
samazgât,
1): s. guovij krustus ar saltu ūde̦nu AP. s. (reibend benetzen)
galvu ar ūdeni Frauenb. kad maizei liela garuoza, tad samazgā ar ūdeni un apse̦dz ar villānu drēbi Ramkau. četruos ūdeņuos samazgājām bē̦rnu Sonnaxt; ‡
3) "verwaschen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: s. ziepes. ‡ Refl. -tiês, sich gründlich waschen (?): kur uotrs samazgājies ar ziepēm, - balts vien iekšā ūdens Seyershof.
Avots: EH XVI, 429
1): s. guovij krustus ar saltu ūde̦nu AP. s. (reibend benetzen)
galvu ar ūdeni Frauenb. kad maizei liela garuoza, tad samazgā ar ūdeni un apse̦dz ar villānu drēbi Ramkau. četruos ūdeņuos samazgājām bē̦rnu Sonnaxt; ‡
3) "verwaschen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: s. ziepes. ‡ Refl. -tiês, sich gründlich waschen (?): kur uotrs samazgājies ar ziepēm, - balts vien iekšā ūdens Seyershof.
Avots: EH XVI, 429
sarotāt
sašķērēt
II sašķẽrêt,
1) (Stoff) zuschneiden
(perfektiv) Spr.;
2) hobelnd zerschneiden:
s. kāpuostus Dond.;
3) s. (nelietīgi sagraizīt) drēbi Ermes.
Avots: ME III, 755
1) (Stoff) zuschneiden
(perfektiv) Spr.;
2) hobelnd zerschneiden:
s. kāpuostus Dond.;
3) s. (nelietīgi sagraizīt) drēbi Ermes.
Avots: ME III, 755
saspurkšt
sastukāt
sastukāt,
1) zusammensticken
Für. I (unter stukāt): s. drēbi; s. gruožus Dunika;
2) eintreiben (einen Pfahl):
s. mietu zemē Saikava.
Avots: ME III, 750
1) zusammensticken
Für. I (unter stukāt): s. drēbi; s. gruožus Dunika;
2) eintreiben (einen Pfahl):
s. mietu zemē Saikava.
Avots: ME III, 750
savickulēt
škārdīt
sloksne
sluõksne: ein schmaler Streifen (Leder, Papier, Land) AP., (mit ùo 2 ) Liepna, Warkl.; "vîžu liekšanai sagatavuots lûks" Ramkau; "nuo kārkla vai lazdas vices izplê̦sta plāna strēmele pīšanai" Grob.; "lazdas skals gruoza pīšanai" Degalen; "dažus centimetrus plata strēmele, kuo uzšuj uz kre̦kla ple̦ciem, lai tie ir izturīgāki" (mit ùo 2 ) Kaltenbr.; lindrakus šujuot drēbi sagriêze slùoksnēm 2 Sonnaxt. klīdu pa mežu sluoksnēm Daugava 1936, S. 933.
Avots: EH II, 530
Avots: EH II, 530
šnārēt
šnãrêt Dond., -ẽju "mit einer Schere od. einem Messer schneiden": šuvēja griêž drēbi ar šķērēm, ka šnārē vien Dond. n. RKr. XVII, 56.
Avots: ME IV, 88
Avots: ME IV, 88
spala
I spala,
1): auch Sessw.; ‡
2) "ein hellerer od. dunklerer Fleck in einem farbigen Stoff"
Warkl.: s. ruodas drēbi krasājuot.
Avots: EH II, 545
1): auch Sessw.; ‡
2) "ein hellerer od. dunklerer Fleck in einem farbigen Stoff"
Warkl.: s. ruodas drēbi krasājuot.
Avots: EH II, 545
spīteru
spīteru vaiņags, eine Art Kranz unverheirateter Mädchen ("cieti ar sarkanu drēbi apšūti luoki, pie kuriem piestiprināts sudraba brokāts ar vizuļiem un visādu krāsu zīlēm") Hasenp. n. Plutte 64.
Avots: ME III, 1004
Avots: ME III, 1004
štāmet
stangales
stàngales 2 schmale (enge) Hosen Laud., Bers.; skruoderis izniekuojis drēbi un izšuvis bikses puikam kâ stangales.
Avots: ME III, 1044
Avots: ME III, 1044
stirkšēt
stirkšêt, -u, -ẽju,
1) stir̃kšêt Salis, stirkšêt Schwanb., Fest., stir̃kšķêt Widdrisch, Siuxt, C., Ekau, Grünwald, Selg., Wain., stirkšķêt Memelshof, stir̃kstêt (auch mit -gst- geschr.) Arrasch, Neugut, Rönnen, Neuhausen, Dond., Wandsen, stir̂kstêt 2 Stenden, lautnachahmendes Verbum, zur Bezeichnung des Lautes, der beim Reissen von Stoff (od. Leder) entsteht:
viņš plēš drēbi; ka stirkst vien Rönnen. ve̦lns nuoplēsa ādas, ka stirkstēja vien LP. VII, 203. drēbe plīstuot stirkš(ķ);
2) stir̂kšķêt MSil., U., stirkšēt U., klirren:
luogi stirkš U. sāk stirkšēt rūtis MMW. VIII, 366. glāzu stirkšķēšana, Aneinanderklingen der Gläser U. zuobins un pieši stirkš Celm.;
3) "= tirkšķēt" Nigr. (stirkstêt), zur Bezeichnung anderer Laute: sniegs stirkstēja (= gurkstēja
1) Hofzumberge. pulkstenis stir̃kš, ratiņš griežuoties stir̂kš Nötk, durvis stirkšķ JK. III, 1; Pas. II, 165 (aus Kalleten). visi lē̦kāja apkārt, ka... krāsns stirkšķēja Duomas I, 420. tautiešam vara bulte garēm skrēja stirkš(ķ)ēdama BW. 35477, 4. sāka rakstīt, ka stirkšēja vien A. v. J. 1896, S. 752. kniedes vien stirkš Duomas II; 1024. pļatē, ka stirkst Stenden;
4) stirkstêt, viel sprechen
Kl. - Roop; stirkšķêt, sehr schnell und undeutlich sprechen;
5) "?": nuosien, lai stir̂kšķ (bindet sehr fest zu)
Siuxt.
Avots: ME IV, 1073
1) stir̃kšêt Salis, stirkšêt Schwanb., Fest., stir̃kšķêt Widdrisch, Siuxt, C., Ekau, Grünwald, Selg., Wain., stirkšķêt Memelshof, stir̃kstêt (auch mit -gst- geschr.) Arrasch, Neugut, Rönnen, Neuhausen, Dond., Wandsen, stir̂kstêt 2 Stenden, lautnachahmendes Verbum, zur Bezeichnung des Lautes, der beim Reissen von Stoff (od. Leder) entsteht:
viņš plēš drēbi; ka stirkst vien Rönnen. ve̦lns nuoplēsa ādas, ka stirkstēja vien LP. VII, 203. drēbe plīstuot stirkš(ķ);
2) stir̂kšķêt MSil., U., stirkšēt U., klirren:
luogi stirkš U. sāk stirkšēt rūtis MMW. VIII, 366. glāzu stirkšķēšana, Aneinanderklingen der Gläser U. zuobins un pieši stirkš Celm.;
3) "= tirkšķēt" Nigr. (stirkstêt), zur Bezeichnung anderer Laute: sniegs stirkstēja (= gurkstēja
1) Hofzumberge. pulkstenis stir̃kš, ratiņš griežuoties stir̂kš Nötk, durvis stirkšķ JK. III, 1; Pas. II, 165 (aus Kalleten). visi lē̦kāja apkārt, ka... krāsns stirkšķēja Duomas I, 420. tautiešam vara bulte garēm skrēja stirkš(ķ)ēdama BW. 35477, 4. sāka rakstīt, ka stirkšēja vien A. v. J. 1896, S. 752. kniedes vien stirkš Duomas II; 1024. pļatē, ka stirkst Stenden;
4) stirkstêt, viel sprechen
Kl. - Roop; stirkšķêt, sehr schnell und undeutlich sprechen;
5) "?": nuosien, lai stir̂kšķ (bindet sehr fest zu)
Siuxt.
Avots: ME IV, 1073
stukāt
II stukât, sticken (?) Für. I, (an)stücken Libau, Turlau, Telssen, Nigr., Funkenhof, Neuhausen (an)schweissen Neuhausen: drēbi, dzelzi. Aus mnd. stucken "aus Stücken zusammensetzen".
Avots: ME III, 1102
Avots: ME III, 1102
švicains
švicains, ungleich, ungleichmässig (vom Gewebe): izaudis švicainu drēbi K.Schubert.
Avots: ME IV, 115
Avots: ME IV, 115
trinīts
trinīts,
3): trinîtā aust Auleja. trinîtu 2 drēbi auda spīļu palgiem Frauenb. t. aude̦kls Schnehpeln; ‡
4) trinîtā sist dēļus AP., = trinītī s. d. (s. trinītis ‡ 2).
Avots: EH II, 695
3): trinîtā aust Auleja. trinîtu 2 drēbi auda spīļu palgiem Frauenb. t. aude̦kls Schnehpeln; ‡
4) trinîtā sist dēļus AP., = trinītī s. d. (s. trinītis ‡ 2).
Avots: EH II, 695
tveicinēt
uzbrūnēt
uzbrũnêt, uzbrūninât, braunen, brauner farben (perfektiv): mērci uzbrūnēt Bauske. uzbrūnināt drēbi Dunika.
Avots: ME IV, 319
Avots: ME IV, 319
uzstaips
uzstàips 2 Golg., Heidenfeld, KatrE., Linden (in Kurl.; vgl. auch izstaips), ein Leichentuch: zārkam pārklāja "uzstaipu" jeb platu, šķidru drēbi BW. III, 3, S. 874 (ähnlich 867).
Avots: ME IV, 384
Avots: ME IV, 384
uzvaskot
uzvaskuôt, (noch, von neuem) mit Wachs versehen, überziehen: uzvaskuot diegu, drēbi.
Avots: ME IV, 396
Avots: ME IV, 396
vilnana
virpatas
viršķis
viršķis,
1) = virkšis 1 Bers., Golg., Kalzenau, Lubn., Stockm., (mit ìr 2 ) Saikava: drēbi plēšuot dzirdams viršķis Saikava. ta ta bija liels viršķis! tuo tālu varēja dzirdēt Bers.;
2) einer, der leeres Zeug spricht
(mit ìr 2 ) Saikava; "cilvē̦ks, kas taisa tukšu truoksni" Bers.: tāds viršķis vien ir: iede̦gas, uztruokšņuo, atkal nuodziest Bers.
Avots: ME IV, 616
1) = virkšis 1 Bers., Golg., Kalzenau, Lubn., Stockm., (mit ìr 2 ) Saikava: drēbi plēšuot dzirdams viršķis Saikava. ta ta bija liels viršķis! tuo tālu varēja dzirdēt Bers.;
2) einer, der leeres Zeug spricht
(mit ìr 2 ) Saikava; "cilvē̦ks, kas taisa tukšu truoksni" Bers.: tāds viršķis vien ir: iede̦gas, uztruokšņuo, atkal nuodziest Bers.
Avots: ME IV, 616