Paplašinātā meklēšana

‡ apkvel˜dinât Dunika, (mit elˆ ² ) Bauske, bebrühen: a. teļa kājas, luopa iekšas.

Avots: EH I, 96

‡ apkvel˜lêt Dond. Kal., = ‡ apkvel˜dinât: a. luopa iekšas Kal. svaiga gaļa jāapkvellē (muss ein wenig gekocht werden) Dond.

Avots: EH I, 96

[ìekveldêt, ein wenig abbrühen: zarnas Lautb., Wandsen; zur Reinigung in heisses Wasser stecken Nigr.]

Avots: ME II, 34

ìekve̦lduôt, gew. refl. - tiês, sich entzünden, entbrennen: pasaku valsts, kur iekve̦lduo pat kalnu sirdis Vēr. II, 313. kur viņš pieķeŗas, tas iekve̦lduojas II, 351.

Avots: ME II, 34

ìekvelˆgtiês, [schrill aufschreien]: biezuoknī iekveldzās kāds zvē̦rs Druva I, 465. [šis suns dze̦n zaķi klusu, tik reižu reizēm iekve̦ldzas Fest. putns iekveldzās Druw. In Wessen und Brucken dafür auch iekvelkstēties.

Avots: ME II, 34

‡ izkveldêt, austrocknen (tr. (?); "scheint dem adstringere zu entsprechen"): zâles, kas muti izkveldē (bei Skorbut) Lesten (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 460

‡ izkvel˜dinât Frauenb., erhitzen.

Avots: EH I, 460

kve̦lda: "1" MB. II. 352 zu streichen.

Avots: EH I, 689

kve̦lda,

1) das Abbrühen:
iekšas gaļa vēl kve̦ldā, das Eingeweide wird noch gebrüht Naud. kve̦ldu ūdens ir ūdens, kur,ā iekšas kveldinātas Kursitten. [kvè̦lda Arrasch, die Ofenhitze in der Badstube: liela kve̦lda nāk nuo ce̦riem].

Avots: ME II, 352

‡ kve̦l˜dât Siuxt, = kvel˜dêt 3, schmerzen: visa āda kve̦ldā, kad nātres sadzē̦lušas vai karsts ūdens nuoplaucējis.

Avots: EH I, 689

kvelˆde ² , ‡

2) in der Verbindung zuobu kvelde, Zahnweh
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 689

[kvelˆde ² Salis, die Hitze, Glut.]

Avots: ME II, 352

‡ kve̦l˜de̦ns Schwitten, Zögenhof, sehr heiss: k. ūde̦ns; kve̦lde̦nā ("?") ambra Veselis Netic. Toma mīlest. 94.

Avots: EH I, 689

kveldêt,

2): stark heizen
(mit elˆ ² ) Seyershof: kuo tu kvelˆdē ² tik daudz tuo pirti!

3): mute kveld (wird trocken)
Lesten.

Avots: EH I, 689

kvelˆdêt, [kvelˆdêt ² Salis, kvelˆdêt Wandsen],

1) tr., brühen
Smilt.: ar ūdeni kveldējam tuos Hug. ;

2) tr., erwärmen:
lai muodruos klusi kveldē Rainis ;

3) kve̦lduôt Frauenb., intr., = kvēlēt U., glühen: debesis kve̦ld Rainis. liekas, ka kve̦lduošuo de̦be̦su zīds klātuos austrumuos Baltp. man ruoka vēl tagad kve̦lduo, kur nātres iedzēla Frauenb. [Vielleicht nebst kvildēt, kvèlêt zu ae. hwelian "contabescere", hwelung "Eiterung", s. Zupitza Germ. Gutt. 57.]

Avots: ME II, 352

kvelˆdinât ² : auch Grenzhof (Mežamuiža), (mit el˜ ) N.-Salis, OB., Siuxt.

Avots: EH I, 689

kvelˆdinât ² [auch Gr. - Essern, Salis, kvel˜dinât Neuermühlen, Weinsch., Wandsen, Dunika], tr., brühen, abbrühen L., Smilt.: kveldina cūkas zarnas, plaušas, aknas, sirdi, iekšas Gr. - Sessau. kveldināt apzīmē aknas, plaušas un citas luopu iekšas applucināt Kursitten, Kand. ; [in Libau dafür angeblich kvel˜inât (vgl. kvellêt)].

Avots: ME II, 352

kve̦lduôt, s. kveldêt 3.

Avots: ME II, 352

kve̦lds,

1) glühend
[Schrunden]: katrs ne̦rvs vēl manī trīc nuo tavu lūpu kve̦ldā pieskāriena Duomas II, 370 ;

2) [kve̦lˆds ² "etwas (Fleisch, Pilze u. a.) zum Abkochen":
puodā atruodas kve̦lds Grünh., Hofzumberge].

Avots: ME II, 352

kveldzîgs "?": tam Jānis atbild, duomās, kveldzīgi Juris Brasa 407.

Avots: EH I, 689

[kvelgt, -dzu, heulen (von Hunden) Warkl. ; vgl. ìekvelˆgtiês.]

Avots: ME II, 352

kvelkšis,

1) das Geheul, Gebell, lautes Gerede ;

2) der beller, Schreihals
Etn. IV, 99 ;

[3) kvelkšķis Bers. "jem., der Unsinn schwatzt".]

Avots: ME II, 352

[I kvelkstêt "mit Birkenreisern in der Badstube schlagen und reiben Bergm. n. U.]

Avots: ME II, 352

II kvel˜kstêt [Bl.], kvelkš (ķ) êt, -u, -ẽju, intr., [kvèlkstēt ² Lis., Bers.], belfern (vom Anschlagen der Hunde auf der Jagd), laut sprechen: suns, zaķi dze̦nādams, kvelkstēja Elv., [Wessen]. suns jau kvelkstēt sāk St. [kvelkšķêt Bers., Unsinn schwatzen.] Vgl. kvalkšķêt.

Avots: ME II, 352

‡ kve̦l˜lat Salis, = kvel˜lêt 2.

Avots: EH I, 689

kvel˜lêt,

2): auch Iw.. Stenden.

Avots: EH I, 689

[kvel˜lêt (aus * kvel˜nêt?), -ẽju,

1) brennen, glühen:
krāsns kvellē Dond. ;

2) kvel˜lêt, brühen
Dond., Nigr., Preekuln, Wandsen ; wofür auch kvel˜linât Libau ; vgl. kveldinât ; mit ll aus ln?]

Avots: ME II, 352

‡ *kvellinât, zu erschliessen aus nùokvellinât.

Avots: EH I, 689

‡ kvelm[j]ains Schwitten, heiss, schwül: uzplūst kvelmaini garda maizes smaka Brigadere Dievs, daba, darbs 177.

Avots: EH I, 689

kvelme, die Glut: tam izdziest nakts kvelmēs Akur. [saules kvèlme Austriņš Naidnieki 24.]

Avots: ME II, 352

‡ kvelmêt, rauchen (?): k. pīpi Celm.

Avots: EH I, 690

‡ kvelm[j]ains Schwitten, heiss, schwül: uzplūst kvelmaini garda maizes smaka Brigadere Dievs, daba, darbs 177.

Avots: EH I, 689

[kvelˆst ^2, -šu, -su, ununterbrochen bellen: kuo tas suns tur kvelš? Ruj.]

Avots: ME II, 352

lùokvel˜ve,* Bogengewoibe MWM. VIII, 48.

Avots: ME II, 526

nùokvelˆdinât: auch (mit el˜ ) Dunika, Frauenb., Siuxt, (auch mit elˆ ² ) Salis; gaļa, vairākkārt stipri nuokveldināta Bigauņc. 40.

Avots: EH II, 58

nùokvelˆdinât [Lis., Dobl.], nùokveldêt, tr., abbrühen: cūkas, gaļu.

Avots: ME II, 805

‡ nuokve̦l˜lat Salis, = nùokvel˜lêt.

Avots: EH II, 58

[nùokvel˜lêt Dond., abbrühen: n. luopu iekšas Preekuln.]

Avots: ME II, 805

[nùokvellinât N., - Peb., = nùokvēlinât

2.]

Avots: ME II, 805

[pakveldêt, ein wenig brennen (tr.): p. ar karstu dzelzi brūci Nigr.]

Avots: ME III, 52

[pakveldinât, ein wenig brühen: p. zarnas karstā ūdenī Nigr.]

Avots: ME III, 52

sakvel˜dêt, abbrühen: s. iekšas Lautb., Wandsen, (mit elˆ) Gr. - Buschhof, Bauske.

Avots: ME II, 661

sakvel˜dinât Siuxt, Frauenb., sakvelˆdinât ² Salis, Widdrisch: s. pilnu trauku de̦su.

Kļūdu labojums:
Widdrisch = Widdrisch (eine Menge) abbrühen

Avots: ME II, 661

sakveldinêt, erhitzen, glühend machen: s. dzelzi Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 661

uzkveldêt, abbrühen, bebrühen (perfektiv): uzkveldēt iekšas Wandsen.

Avots: ME IV, 349

uzkveldinât,

1): u. (abbrühen)
zarnas PV.;

2): auch AP., Lubn., Schwanb.

Avots: EH II, 727

uzkveldinât,

1) = uzkveldêt, abbrühen (mit elˆ ² ) Ruhental, Schibbenhof, Siuxt, Wlddrisch, (mit elˆ ) MSil., Würzau, (Wasser) heiss machen Ubbenorm erhitzen (perfektiv) Zerrauxt (mit elˆ ² ): uzkveldināt luopu iekšas (Grünwald, Schibbenhof), teļa kâjas (Würzau), aitas galvu (Ruhental). putraimi, kuŗus uzkveldina līdz biezputras biezumam Konv 2 1665;

2) noch, von neuem glühen machen:
uzkvelˆdināt ² uogles Daugeln.

Avots: ME IV, 349

uzkvellêt Stenden, = uzkveldêt.

Avots: ME IV, 349

kvalkšêt, -u, -ẽju, intr., heulen, bellen, mit lauter, heller, Stimme sprechen Lös. n. Etn. IV, 99. Vgl. kvelkstêt.

Avots: ME II, 351

kvèlêt, -u od. -ẽju, -ẽju, kvè̦luôt, [kvē̦lāt L.], intr.,

1) glimmen, glühen, schimmern:
bet galva de̦g, kvēlē kâ uguns Vēr. I, 1305. uogles beidz kvē̦luot I, 1311. aiz bailēm sirds izkūst kâ kvē̦luošs var,š Aps. Fig., glühen: se̦nās sāpes sirdī kvē̦l Krūza. dziļumā dusmas lai kvē̦l Rainis. gurdi rīta blāzma kvē̦l Apsk. kvē̦luošas acis, wie kvē̦luošas uogles ;

[2) brennenden Schimerz verursachen:
zuobi kvēlē U.] Refl. -tiês, glimmen, glühen, schimmern: Rīgas smēde kvē̦luojās BW. 6174, 8. tautu dē̦lu dvēselīte kâ uoglīte kvē̦luojās BW. 5377. ziedi kvē̦luojas MWM. VI, 924. [Anniņai sarkans kūsis, tas zem galda kvē̦luojas (Var.: kvē̦luo) BW. 34621. Vgl. kveldêt.]

Avots: ME II, 353, 354

kvildêt, lieblich scheinen wie die Sonne RKr. II, 57. Vgl. kveldêt.

Avots: ME II, 355

uzkvēlinât, = kveldin%C3%A2t">uzkveldinât 2.

Avots: ME IV, 349