Paplašinātā meklēšana

adinât, 1) : auch C., Erlaa, Golg., Kegeln, Lems., Sessw., Trik.; ‡

2) freqn. zu adît, stricken:
tā būs laba līgaviņ[a], kas būs mani gaidījus[e], raibus cimdus adināj[u]se BW. 32037, 9 var.

Avots: EH I, 3

adinât, -u od. -ãju, -ãju, stricken lassen; caus. zu adît.

Avots: ME I, 11

ādinât [wohl aus ārdinât], ärgern, foppen (Ermes).

Avots: ME I, 236

‡ àizaûdinât, àizaûst lassen, machen Bauske.

Avots: EH I, 6

‡ àizbèdinât, bekümmern, sich grämen machen: meita māti aizbēdinājusi.

Avots: EH I, 9

‡ àizbidinât, fortscheuchen Stenden, Wandsen.

Avots: EH I, 9

‡ àizbîdinât Plm., fortscheuchen.

Avots: EH I, 10

‡ àizbīdinât, langsam, mit Mühe (hinter etwas) hinschieben: a. aizšaujamuo durīm priekšā Schwanb., Treiden.

Avots: EH I, 9

‡ àizbiêdinât, wegscheuchen: suņi aizbiedinājuši putnus.

Avots: EH I, 10

àizbilˆdinât, tr., entschuldigen, nach U., auch àizbildêt: aizbildini mani, ka tik ilgi Tev nee̦smu rakstījis. Refl. -tiês, sich antschuldigen, sich rechtfertigen: visi aizbildinājās ar steidzamiem darbiem LP. I, 170. tev jāaizbildinās par viņam nuodarītām pārestībām. man jāaizbildinājas, vai pat jāatvainuojas Vēr. I, 1464. aizbilˆdinâtãjs, der Fürsprecher; àizbilˆdinãjums, aizbildinâšanâs, die Entschuldigung.

Avots: ME I, 19

‡ àizbirdinât, hinter etw. streuen: a. kam kuo aiz kakla.

Avots: EH I, 9

‡ àizbridinât, fort-, hinwaten lassen, machen: a. zirgu līdz pašai dzelmei Wandsen.

Avots: EH I, 12

‡ àizbruzdinât,

1) ein knarrendes Geräusch hervorbringend forttreiben
Dunika;

2) = àizbruzdêt: žīds aizbruzdināja (fuhr polternd fort) pa sasalušuo ceļu.

Avots: EH I, 12

‡ àizdimdinât,

1) auch àizdimdinêt, dröhnend sich entfernen
Gr. - Buschh.;

2) einen dröhnenden Lärm verursachend zufallen lassen, betäuben:
kalējs citiem aizdimdina ausis Lems.;

3) erdröhnen lassen:
kas tuo zvanu aizdimdinājis? Bauske.

Avots: EH I, 19

‡ àizdindinât KatrE., = ‡ àizdimdinàt.

Avots: EH I, 19

àizêdinât, tr., etwas füttern, satt füttern: kas tuos šuonakt aizēdinās (Var.: aizgrīdinās) BW. 19448.

Kļūdu labojums:
aizgrīdinās = aizrīdinās

Avots: ME I, 25

‡ àizgludinât, zuglätten: uz ceļa visas bedres jau aizgludinātas Dunika.

Avots: EH I, 24

‡ àizguldinât,

1) schlafen legen
(perfektiv): a. bē̦rnu;

2) hinter etwas betten:
a. bē̦rnu aiz skapja;

3) verschlafen lassen:
māte meitu aizguldinājusi (hat nicht zeitig geweckt).

Avots: EH I, 26

‡ àizdzĩdinât, wiederholt wegtreiben: a. kam mušas O. - Bartau.

Avots: EH I, 22

‡ àizir̃dinât, lockernd zuschütten: a. vagu Bauske.

Avots: EH I, 26

‡ àizjādinât, hin-, wegreiten machen: nīcenieks ar savu... kumeļu aizjādinās viņu sev līdza Janš. Mežv. ļ. II, 11 (ähnlich S. 142).

Avots: EH I, 27

‡ àizkal˜dinât, zu schmieden anfangen machen: aizkaldinājis ratus (die Eisenteile eines Wagens), bet kalējs kalšanu pārtraucis Golg.

Avots: EH I, 28

‡ àizkãrdinât,

1) lüstern machen;

2) hin-, weglocken.

Avots: EH I, 30

‡ àizklâdinât AP., wiederholt zudecken (verdecken): a. luogu.

Avots: EH I, 31

àizklîdinât, fact. von àizklîst, zerstreuen, verjagen, vertreiben: aizkl. prātuojumus Pūrs. III, 104. un aizies gadi un arvien tālāk tie mūs aizklīdinās Vēr. II, 686.

Avots: ME I, 32

‡ àizlādinât, mit Hunden weghetzen.

Avots: EH I, 36

‡ àizlaîdinât,

1) allmählich hin-, weggehen lassen
C.: gans aizlaidinājis guovis līdz mežam;

2) a. guovi, machen, dass eine Kuh allmählich zu milchen aufhört
C., Golg., Sessw.; durch nachlässige Behandlung eine Kuh zu milchen aufhören lassen Trik. (bewusst, absichtlich dies bewirken - heisse dort nur: àizlaist).

Avots: EH I, 35

àizlidinât, dahinschweben, fortfliegen: aizskrēja vanags, aizlidināja. Refl. -tiês: dvēsele aizlidinājās uz viņsaules laimes mājuokļiem Alm.

Avots: ME I, 36

‡ àizliêdinât, verlöten: a. cauru kannu.

Avots: EH I, 37

‡ àizmàldinât, irreführend wohin geraten lassen.

Avots: EH I, 38

‡ àizmeldinât, = ‡ àizmeldêt Spr.; = àizbilˆdinàt Laud., Lös., Rutzau, Sessw. u. a.: aizmèldini ² mani pie mācītāja! Selsau.

Avots: EH I, 38

‡ àizmērdinât, = àizmērdêt: a. kustuoni.

Avots: EH I, 39

‡ àizmudinât, mahnend, antreibend hinbekommen: a. puiku uz ganiem.

Avots: EH I, 40

‡ àizmuldinât, sich verirren machen Trik.: nezin kurp viņš mani aizmuldinājis.

Avots: EH I, 40

àizpelˆdinât, fakt. zu aizpeldēt, wegschwemmen, bis zu einer gewissen Stelle schwemmen; baļķus pa upi līdz jūŗai.

Avots: ME I, 43

‡ àizplezdinâtiês,

1) hin-, wegflattern, die Flügel schwingend hin-, wegeilen Dunika: pīles aizplezdinājās pa le̦du;

2) auf Glatteis oder durch Kot mühsam hin-, weggehen
Dunika, Kal.

Avots: EH I, 42

‡ àizplidinâtiês Meselau, = ‡ àizplezdinâtiês.

Avots: EH I, 43

àizpludinât, auch àizplûdinât, (und BW. 33625, 10: aizpļundinât), tr., wegflössen, fort-, wegschwemmen: ūdens plūdi aizpludina zemes pīšļus Hiob 14, 19. mežus aizplūdināja uz pilsē̦tu A. XX, 561. un dzeŗuot aizplūdināt rūpes nuost Rain. Refl. -tiês, wegschwimmen: uzvilka laivas priekšgalu sēklī, lai neaizpludinātuos pruom Laps.

Avots: ME I, 44

‡ àizpũdinât Wandsen, = àizpũdêt: a. sìenu Spr.

Avots: EH I, 44

‡ àizraûdinât, weinen machen Bauske: a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 45

àizrîdinât, àizrîdît, tr., hetzend fortjagen: licis ar suņiem tuo aizrīdīt nuo savas mājas durvīm Etn. IV, 111. gani aizrīdina vilku LP. VII, 1128.

Avots: ME I, 47

àizrĩdinât, àizrĩdît, tr., füttern, übermässig füttern, sodass sich der Gefütterte verschluckt: ja tevi ve̦lns aizrīdīs, gan mēs kruķi dabūsim BW. 19243. Refl. -tiês, sich verschlucken, sich verstopfen Mag. XIII, 2, 56.

Kļūdu labojums:
sodasss sich der Gefütterte verschluckt = so dass der Gefütterte sich verschluckt BW. 19448; sich verschlucken lassen

Avots: ME I, 47

‡ àizrūdinât,

1) weinen machen
Lubn.: a. bē̦rnu;

2) jem. ein Unrecht (etwas Schlimmes) antun
A.-Laitzen, Saikava: a. uotru.

Avots: EH I, 46

‡ àizsalˆdinât, zufrieren lassen: a. aku; gefrieren lassen: a. kartupeļus.

Avots: EH I, 47

àizsêdinât, tr., hinsetzen: vīra māte aizsēdināja jaunuo pāri galda galā BW. III, 1, 18.

Avots: ME I, 49

‡ àizskañdinât,

1) klingelnd betäuben:
a. kam ausis;

2) hinschallen machen:
a. dziesmas līdz svešām zemēm;

3) für eine kurze Zeit zu klingeln anfangen:
a. zvaniņu.

Avots: EH I, 48

‡ àizsklidinât, hin-, weggleiten machen Stenden: kas var le̦dus gabaliņu tālāk a. (pa le̦du)? Refl. -tiês, hin-, weggleiten, -glitschen Stenden; mit Schlittschuhen hin-, weglaufen Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 48

‡ àizskriedinât pakaļ Für. I (unter skriet) "eiligst nachschicken".

Avots: EH I, 48

‡ àizslidinât, hin-, weggleiten (-glitschen) machen: a. puiku (pa le̦du), einen Knaben (der noch nicht Schlittschuh zu laufen versteht) an der Hand haltend und selbst mitlaufend auf Schlittschuhen hin-, weggleiten machen.

Avots: EH I, 49

‡ àizslîdinât,

1) = ‡ àizslidinât;

2) hingleiten machen:
a. laivu pa kuokiem līdz ūdenim Salis.

Avots: EH I, 49

àizšļûdinâtiês, hinglitschen, hingleiten: aizšļūdināties pa uolainuo ceļu uz istabu Poruks.

Avots: ME I, 55

‡ àizsmīdinât, lachen machen: a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 50

àizsmir̂dinât, ‡

2) mit Gestank vertreiben:
a. blaktis ar petroleju nuo dzīvuokļa; ‡

3) a. pĩpi, schlechten Tabak (in der Pfeife) zu rauchen anfangen;
‡

4) dünkelhaft in einem Auto hin-, wegfahren
Trik.: kas tad tur aizsmirdina?

Avots: EH I, 50

àizsmir̂dinât, verstänkern, durchstänkern: visu pasauli.

Avots: ME I, 51

‡ àizspîdinât,

1) für eine Weile blenden:
a. kam acis;

2) aufleuchten machen, anzünden:
a. mazu uguntiņu Golg., Stenden.

Avots: EH I, 50

‡ àiztrûdinât, modern (faulen) machen (ingressiv): kartupeļi pagrabā aiztrūdināti.

Avots: EH I, 59

‡ àizvedinât Spr. u. a., durch Überredung oder durch Lockungen hin-, wegführen (mitzukommen bewegen): a. kuo uz kruogu.

Avots: EH I, 62

àizvẽdinât, wedelnd verscheuchen, z. B. mušas.

Avots: ME I, 59

apbèdinât, auch apbè̦dât nach L., tr., betrüben, in Trauer versetzen: visu mūžu tu mani allaž apbēdināji LP. VII, 87; apbē̦dāta sirds, bekümmertes Herz GL. Refl. apbè̦dâtiês, in Angst, Sorge sein (L.).

Avots: ME I, 77

‡ apbilˆdinât, (um viele Mädchen nacheinander) werben Bauske : apbildinājis gan˙drīz visas nuovada meitas.

Avots: EH I, 73

[apbirdinât, fallend bedecken: tur tevi ziediņi apbirdinās BW. 33778].

Avots: ME I, 77

‡ apdzeldinât Frauenb., = ‡ apdzaldît.

Avots: EH I, 79

‡ apdziêdinât Spr., zuheilen (intr.) machen ("залѣчить").

Avots: EH I, 80

apdzirdinât [li. apgìrdinti] und apdzirdît [li. apgìrdyti], durch einen Zaubertrank behexen: kad tik Rasas kungs nav dze̦lte̦nmaizes un vīna apbūris, lai mani ieēdinātu un apdzirdinātu A. XVI, 306. vilkacis e̦suot apdzirdīts cilvē̦ks LP. VII, 926; s. Etn. I, 75. apdzirdināšana, das Behexen durch einen Zaubertrunk: viņš nuo apdzirdīšanas bij nuomiris LP. VII, 674.

Avots: ME I, 84

‡ apêdinât,

1) (den ganzen Vorrat) auf(fr)essen machen:
meitas apēdinājušas jau visu ē̦damuo Siuxt. a. sienu luopiem Stenden;

2) a. cilvē̦ku Wolmarshof, einem Menschen etwas Schädliches zu essen geben
(perfektiv): ar netaisnu maizi gan savu bē̦rnu neapēdināšu Kaudz. Izjurieši 163;

3) sättigen, beköstigen
Jürg.: nevar visu saimi a.

Avots: EH I, 80

‡ apgar̂dinât muti, einen guten Geschmack im Munde erzielen: ieduod man ar a. muti! Nitau. Trik. Refl. -tiês, die Lippen beleckend eine angenehme Geschmacksempfindung zur Schau tragen: iedzert šņabi un apgardināties Dunika.

Avots: EH I, 81

‡ apgludinât, ringsum glätten, glatt machen (perfektiv): a. malas.

Avots: EH I, 82

apgùodinât, ehren, mit Ehrbezeigungen überschütten: kungs deva apguodinātu valstību I Chron. 30, 25, gab ein löbliches Königreich.

Avots: ME I, 89

‡ apgrimdinât, wiederholt versenken: a. linus mārkā Fest., Schwanb.

Avots: EH I, 84

‡ apgruzdinât,

1) anschwelen machen, lassen:
a. stabiem galus Schwanb.;

2) = ‡ apgrkàzdêt: a. graudus Dunika.

Avots: EH I, 84

‡ apgŗuzdinât Stenden, = ‡ apgruzdinât.

Avots: EH I, 85

apgùldinât: betten, hinlegen, sich hinlegen machen, lassen: apgul˜dināt guovis Kat., Rutzau.

Avots: EH I, 85

apgùldinât oder apgùldît [li. apguldýti], zu Bette legen: bē̦rnus. tē̦va māti apguldīju BW. 30196, 1.

Kļūdu labojums:
tē̦va māti = tē, vu, māti
30196, 1 = 30961, ¹

Avots: ME I, 89

‡ apgurdinât, ermüden, ermatten (tr.): a. līde̦ku. kaķis apgurdinājis peli Salis. tē̦vs apgurdinājis dē̦lu Warkl.

Avots: EH I, 86

‡ apir̃dinât,

1) ringsum auftrennen
(tr.): a. lakatam malas Trik.;

2) rings um etwas auflockern:
a. zemi ap ābeli. a. ābeles, die Erde um die Apfelbäume auflockern.

Avots: EH I, 86

‡ apkal˜dinât (li. apkáldinte), (wiederholt) beschlagen Spr.: a. zirgu, ratus. a. pūra lādi (ar ornāmentiem). Refl. -tiês, mit dem (wiederholten) Beschlagen endgültig fectig werden: vai e̦sat nu reiz apkaldinājušies? Fest.

Avots: EH I, 89

‡ apkaudinât, umbringen lassen (perfektiv).

Avots: EH I, 90

‡ apkuôdinât, abbeizen: a. graudus Sessw. a. dzijas.

Avots: EH I, 95

‡ apkvel˜dinât Dunika, (mit elˆ ² ) Bauske, bebrühen: a. teļa kājas, luopa iekšas.

Avots: EH I, 96

‡ aplādinât, durch häufiges Rügen, Schimpfen, Heruntermachen abstumpfen: aplādināts cilvē̦ks, luops Frauenb. aplādināta meita Stenden ve̦cā māte bē̦rnus aplādinājusi pa˙visam; vai tie vairs kuo klausa! ebenda. Refl. -tiês: puika par daudz aplãdinājies Schnehpeln, der Knabe hat sich an jenl. so gewöhnt, dass er allen Respekt verloren hat.

Avots: EH I, 98

aplaîdinât, tr., anstecken, behaften: ar kašķi.

Avots: ME I, 99

aplidinât, ‡ Refl. -tiês, (wiederholt) um etwas herumfliegen, -flattern: putns dažas reizas aplidinājās ap mežu Dunika, Kal. tauriņš aplidinājās ap puķu duobi ebenda.

Avots: EH I, 98

aplidinât oder apliduôt, umflattern, umschwärmen: tauriņš puķītes ziedu aplidina LP. VI, 916. viņu apliduoja ve̦se̦ls bars karstu pielūdzēju. liegs sārtums apliduoja Emmas apaļuos vaidziņus Laps. 90; B. Vēstn. apliduotājs, der Verehrer, Anbeter, Courmacher: viņai bija daudz apliduotāju A. XVII, 709.

Avots: ME I, 101

‡ apliêdinât, = apliêdêt: a. sienu Trik., Wolm.

Avots: EH I, 99

‡ apļun̂dinât ² Dunika, eine Plüssigkeit (spülend) umschütteln: a. piena stuoveri.

Avots: EH I, 100

apmàldinât, caus., irre leiten, verwirren: vedējs veda brūti aizsietām acīm ap galdu, apmaldinādams, lai nezinuot iet atpakaļ BW. III, 1, 54.

Avots: ME I, 104

‡ apmẽrdinât und apmẽrdît Salis, (vor Hunger oder durch Gift) umkommen machen: a. žurkas.

Avots: EH I, 101

‡ apmirdinât,

1) (eine ganze Reihe von Objekten) sterben machen
Trik.: tâ jau var visus cilvē̦kus apmirdināt;

2) (Lebewesen) erstarren machen
Bauske: mušas tikai apmirdinātas, bet nav pa˙galam;

3) = ‡ apmirdît 1 Festen.

Avots: EH I, 102

‡ apmudinât Bauske "= apšķebinât": a. dūšu.

Avots: EH I, 102

apmùldinât: bē̦rnus ar māņiem apmuldinājuši Pet. Av. I, 53.

Avots: EH I, 103

apmùldinât, tr., betören, verwirren Spr.

Avots: ME I, 109

‡ appelˆdinât, um etwas herurnschwimmen lassen: a. zirgu ap laipām (oder laipām apkārt).

Avots: EH I, 104

applûdinât, appludinât, auch applûdît, tr., bewässern, überschwemmen: pļavas. ūdens applūdināja grāmatu drukātavu Kundz.; fact. von applûst.

Avots: ME I, 111

apradinât, ‡

2) zähmen (Tiere):
daudz apradinātu zaķu Pas. Vlll, 269. Refl. -tiês: krievu tautas apradinājās ar leišiem Pet. Av. I, 62.

Avots: EH I, 107

apradinât, tr., gewöhnen, durch Gewohnheit abstumpfen, annehmbar erscheinen lassen: gan viņa apradināja tautu ar daudz nepareizībām vārduos un teikumuos Pav. Refl. -tiês, sich an etw. gewöhnen, sich vertraut machen: Jurītis apradinājās ar jaunajiem apstākļiem Purap.

Avots: ME I, 113

‡ apraûdinât, weinen machen (perfektiv): meita apraudināja māti Lemsal, Nitau, Salis, Trik.

Avots: EH I, 108

aprèmdinât (unter aprèmdêt): besänftigen, lindern (perfektiv) Ewers.

Avots: EH I, 108

‡ aprimdinât Selsau, (mit im̃) Bauske, Trik., Wolm., (mit im̂ ² ) Siuxt, lauwarm machen: a. ūdeni.

Avots: EH I, 109

‡ apriñdinât Salis, = ‡ aprimdinât.

Avots: EH I, 109

‡ aprudinât, ringsum rötlich (braunrot) färben: a. dzijas Bauske, Wandsen.

Avots: EH I, 110

‡ aprûdinât ² Bauske, weinen machen (perfektiv): a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 110

‡ apsalˆdinât, sich erkälten machen (lassen): a. zirgu Warkl.

Avots: EH I, 111

apsêdinât, sich setzen lassen.

Avots: ME I, 119

‡ apskañdinât ar dziesmām visu nuovadu, im ganzen Gebiet Lieder erschallen lassen.

Avots: EH I, 113

‡ apskumdinât, betrüben Salis: a. savus ve̦cākus. Subst. apskumdinâšana, das Betrüben Pet. Av. II, 179.

Avots: EH I, 113

‡ apslidinâtiês (ar slidām), Schlittschuh laufend herumgelangen (um) Salis u˙a.: a. (ar slidām) e̦ze̦ram vis˙apkārt.

Avots: EH I, 114

apsludinât, tr., verkündigen (in grossem Umkreise).

Avots: ME I, 123

‡ apsmir̂dinât, mit Geruch (Gestank) anfüllen, stinken machen: kad vilnainu luputu dedzina, tad apsmirdina visu istabu Ahs. sīpuolus mizuojuot, apsmirdina pirkstus Siuxt.

Avots: EH I, 115

‡ apspîdinât C., Lichtstrahlen (dat.) aussetzen: ar spuoguli a. kaimiņus.

Avots: EH I, 116

apstādinât, caus.,

1) zum Stehen bringen:
zirgu C. čūsku var apstādināt RKr. XII, 30. viņu apstādināja kāda savāda balss A. XVI, 861;

2) umherstellen, umringen lassen
U.

Avots: ME I, 125

‡ apšũdinât Bauske, = ìešũdinât. Refl. -tiês, sich alle nStigen Kleider nähen lassen: e̦sat jau agrāk apšūdinājušies Janš. Līgava I, 495.

Avots: EH I, 120

‡ apsvil˜dinât, = apsvilinât.

Avots: EH I, 118

‡ aptrûdinât, anfaulen lassen Salis: a. kartupeļus.

Avots: EH I, 122

‡ apvedinât KatrE., herumgeleiten, -führen um: draudzene mani apvedināja ar līkumu apkārt purvam.

Avots: EH I, 125

apvẽdinât, tr.,

1) etw. lüften:
drēbes;

2) umfächeln, umwehen:
ruožu smarša apvēdināja meiteni MWM. VIII, 742.

Avots: ME I, 135

‡ apvem̃dinât, vomieren machen: a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 125

apzelˆdinât, tr., ein wenig ringsum verbrennen: viņš nātrēs pirkstus apzeldinājis Lauva, Buschh. (dzeldinât).

Avots: ME I, 137

[apzîdinât, auffüttern. Weinsch.]

Avots: ME I, 138

apziedinât, mit Geschenken ausstatten Konv. ² 1062: zirgu vajadzēja apziedināt RKr. XVI, 121. kas manu ē̦rkuli apziedan BW. 33444.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist) Konv. ^{2 1062}

Avots: ME I, 138

I ārdinât, tr., härten. Refl. -tiês, sich abhärten: iet ārdināties A. -Autz, aus der heissen Badstube in den Fluss baden gehen. Zu ãrdêt.

Avots: ME I, 241

II ārdinât, auch ādinât, tr., foppen, reizen, necken; sirdi ārdinât U., das Herz quälen. [Nebst le. ērdinât "reizen" wohl zu an. erta "aufreizen, necken" und ai. ardáyati "regt auf", s. Bezzenberger GGN. v. J. 1875, 229, T. Torbiörnsson LiqMet. I, 69, Boisacq Dict. unter ἄρδις und ἐρέϑω Fick Wrtb. III ^4, 19 und Falk-Torp 196 f.]

Avots: ME I, 241

atbaidinât (unter atbaĩdît): auch Salis, Stenden.

Avots: EH I, 134

‡ atbirdinât Salis, Schwanb., = ‡ atbãrstît 2.

Avots: EH I, 135

‡ atbļaûdinât, sich laut schreiend, weinend nähern, herkommen lassen, machen: a. bē̦rnu nuo baznīcas uz māju Oknist.

Avots: EH I, 135

atbrĩdinât, tr., zurückscheuchen, warnen: tautas dziesma nuo tam atbrīdina, das Volkslied warnt davor BW., S. 491.

Kļūdu labojums:
BW., S.491 = BW. I, S.491

Avots: ME I, 151

‡ atdimdinât,

1) = ‡ atdimdêt;

2) durch Donnern sich loslösen machen
Wandsen: pec pē̦rkuona kuokiem miza atdimdināta (atlē̦kusi).

Avots: EH I, 139

‡ atdzeldinât (?) Bauske "= sadzelˆdinât": a. nagus (pirkstus) ar nātrēm.

Avots: EH I, 140

atdzèmdinât, wiedergebären, erwecken: es negribu grieķu mākslu atdzemdināt JR. V, 13. Volga viņus gluži atdzemdina, erweckt (übertragen) zum neuen Leben.

Avots: ME I, 155, 156

atdzīdinât, freqn. von atdzīt, wiederholt wegjagen, vertreiben: atdzīdina sīvus suņus BW. 13646, 27.

Avots: ME I, 156

‡ atdziêdinât, wegkurieren, durch unverständige Behandlung verlieren machen Wandsen: pūšļuotājs viņam atdziedinājis kāju.

Avots: EH I, 140

‡ atdzimdinât Glück Titus 3, Schwanb., = atdzèmdinât.

Avots: EH I, 140

atdzir̂dinât, mit Milch aufmästen: teļu.

Avots: ME I, 156

atêdinât, tr., auffüttern, zu sehr satt machen.

Avots: ME I, 157

atgãdinât: atgâdinet ² Strasden.

Avots: EH I, 142

atgãdinât kuo kam, jem. an etw. erinnern: tuo tad arī kāzenieki tiem taisni atgādināja BW. III, 1, 45. Refl. -tiês, sich erinnern, eingedenk sein, mit d. Akk. u. Gen.: bet atgādinies katru brīdi tuo mīklu Vēr. I, 1443. atgãdinājums, die Mahnung.

Avots: ME I, 158

‡ atgar̂dinât, bis zum Überdrüss mit Leckerbissen traktieren AP.: e̦sam jau atgardināti.

Avots: EH I, 141

atgùldinât: atguldina (Jē̦kubu) mīksta gulta Pas. VII, 290 (ähnlich 340).

Avots: EH I, 143

atgùldinât, atguldît Spr. [li. atguldýti], tr., zurücklehnen, betten: viņš atguldināja viņu sēdeklī Rain.

Avots: ME I, 160

‡ atirdinât Trik., = atḕrst: a. vìli.

Avots: EH I, 144

‡ atkãrdinât AP., herlocken: visādi izmēģinājuos, bet ne˙kâ nevarēju viņu šurp a.

Avots: EH I, 147

‡ atķidinâtiês "?": nevar nuo dadžiem a., so viele Kletten sind an den Kleidern haften geblleben, dass man mit dem Abldsengar nicht fertig werden kann Dunika.

Avots: EH I, 152

‡ atkūdinât, weghetzen Dond.: māte grib savu dē̦lu nuo sievas a.

Avots: EH I, 151

atlaîdinât,

1) a. dzelzi (nicht: Eisen härten, sondern) Eisen erweichen
Festen u. a. a, cirvi, kas pārāk trausli nuorūdīts Golg. a. nazi Siuxt, ein Messer durch Hitze stumpf machen: karstā ūdenī nazi nedrīkst bāzt, juo tad tuo ātri var a.;

2) mākulītis atlaidināja BielU. "der Nebel wandelte den Frost in Tauwetter".

Avots: EH I, 152

atlaîdinât, fact.,

1) machen, dass etw. nachlässt, erkalten lassen Lind. Mag. XIII, 2, 66; atlaidināt dzelzi, Eisen härten;

2) mākulītis atlaidināja, der feine Nebel bewirkte als Umschlagen des Wetters
(Erlaa n. Biel. II, 401);

3) atlaidināt muguru, dem (müden) Rücken ein wenig Erholung gönnen.

Avots: ME I, 170

atlidinâtiês, atlidenêt Spr., atliduôt, herschweben, schwebend herfliegen, herflattern: bet naktī atliduo pie muļķīša salds miegs LP. IV, 152.

Avots: ME I, 173

atmuôdinât, tr., aufwecken, auferwecken: sieva gan izmuodinājusies, bet nevarējuse tuo atmuodināt LP. V, 373; meitu nuo miruoņiem atmuodināt LP. VII, 135.

Kļūdu labojums:
135 = 185

Avots: ME I, 179

‡ atmudinât, hereilen machen Salis: a. meitu nuo lauka uz māju.

Avots: EH I, 156

‡ atmùldinât Trik., (durch falsche Auskünfte über den Weg) herirren machen: kas tevi šurp atmuldinājis?

Avots: EH I, 156

atpelˆdinât, tr., heranschwemmen: malku, uozuolu LP. V, 230.

Avots: ME I, 181

atpludinât, [auch atplûdinât], tr., anherschwemmen: malku.

Avots: ME I, 182

atradinât, fact. zu atrast 2, abgewöhnen: tuo ieradumu vajaguot viņam atradināt LP, VI, 566. Refl. -tiês, sich entwöhnen: nuo smēķēšanas, od. mit abhäng. Inf.: smēķēt.

Avots: ME I, 183

‡ atrîdinât AP., = atrîdît.

Avots: EH I, 162

atsalˆdinât, versüssen: rūgtumu Kronw.

Avots: ME I, 188

atšaũdinât, fact., Erholung gönnen, sich erholen, verschiessen lassen: ruokas, AP., zirgus C.

Avots: ME I, 200

atsêdinât,

2): vajaga saberzt nātri sulā un likt uz auguonu virsū, tad viņš atsēdina tuo auguonu Seyershof; ‡

4) upe atsēdina Segew., der Fluss bildet (ausserhalb seines Bettes) stagnierendes Wasser, lässt seine Fluten gegen die Strömung hin rückwärts kreisen oder drängt (anschwellend) das Wasser seines Nebenflusses an der Mündung zurück.

Avots: EH I, 164

atsêdinât, faut.,

1) hinsetzen, sich setzen, sitzen lassen:
istabā atsēdināja brūti uz krē̦sla BW. III, 1, 49;

2) übertr., (eine Krankheit) rückgängig machen, ersticken:
auguoni Etn. III, 159, ruozi II, 165. suņanaglu var pašā sākumā atsēdināt, ja tuo trīs reiz apraiba IV, 21;

3) zurücksetzen:
Trīna jutās gan atsēdināta MWM. IX, 495.

Avots: ME I, 189

‡ atsildinât, aufwarmen Stender Deutschlett. Wrtb.

Avots: EH I, 165

atskaidinât, ‡

2) = atšķaîdît Für. I (unter skaidināt).

Avots: EH I, 165

atskaidinât, abspannen, das Holz verdünnen L.

Avots: ME I, 191

‡ atšķaidinât "allmählich verdünnen".

Avots: EH I, 173

‡ atšķîdinât, verdünnen: a. krāsu, ķīseli.

Avots: EH I, 174

‡ atsklidinât Dunika, Rutzau, = ‡ atslidinât: ragutiņas atsklidināja uz šuo upes krastu. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, = ‡ atslidinâtiês.

Avots: EH I, 166

‡ atskraidinât "=atdzisinât" Mesoten: a. izce̦ptuo maizi.

Avots: EH I, 166

‡ atslidinât, hergleiten machen. Refl. -tiês Dunika, hergleiten; auf Schlittschuhen herlaufen, auf einem Schlittchen herrodeln.

Avots: EH I, 167

‡ atslîdinâtiês, auf dem Eise hergleiten (ohne Schlittschuhe) Bauske.

Avots: EH I, 168

‡ atsludinât, Botschaft zurückbringen Lukas 7, 22.

Avots: EH I, 168

atspēdinât (zu pê̦da), tr., zurücktreten lassen, zurückschieben Bers., N. - Schwnb., Ruj.

Avots: ME I, 195

‡ atspîdinât,

1) "von neuem blank machen, glänzen machen"
Vīt.;

2) (Licht) reflektieren:
"balsnēja sejä nerāda vis tikai drusku baltuma, bet gan atspīdina šuo īpašību vis˙cauri ādai un nuo katras vietiņas Etn. III, 166.

Avots: EH I, 169

atstãdinât: (atstâdinât Wolm.), ‡

2) a. kam algu nuost Segew., jemandem vom Lohn abziehen.

Avots: EH I, 171

atstãdinât, (li. atstódinti), auch atstâdît, fact., zurücksetzen, zurückstellen, entfernen, von sich tun: nuo augstāku ļaužu sadzīves Rol. atstādini nuost nuo sevim netiklu muti Spr. Sal. 4, 24. atstādināt nuo amata, des Amtes entsetzen.

Avots: ME I, 197

‡ atstràdinât, abarbeitcn lassen Bauske.

Avots: EH I, 172

atvadinât, tr., ableiten, folgern: kādus spriedumus mēs nuo tā varam atvadināt Pūrs II, 1. *

Avots: ME I, 206

‡ II atvadinât, verschalen lassen, machen Warkl.: a. alu. Refl. -tiês Warkl., = atvadêtiês.

Avots: EH I, 177

‡ atvedinât,

1) (wiederholt) herführen, -locken;

2) fig., zurückführen
(?): nuodarbuojās ... ar saimniecības un kārtības jautājumiem, bet . . . tuos atvedināja nevis uz materiāluo, bet uz garīguo ... plāksni J. Veselis Daugava 1934, S. 9.

Avots: EH I, 179

atvẽdinât (li. atvėdìnti): zãles tveici un karstumu nespēja a. ... atvē̦rtās... vējrūtis Līg. J. Burtnieks 1934, S. 514.

Avots: EH I, 180

[atvẽdinât Salis. Ruj., Kreuzb., tr., abkühlen. Refl. -tiês, sich abkühlen.]

Avots: ME I, 209

atvelˆdinât s. unter velˆdinât I.

Avots: EH I, 179

atzeldinât [li. atžéldinti], tr., von neuem grün machen, wieder zu Kraft, Blüte bringen: labību.

Avots: ME I, 212

aûdinât,

2) = aûst - auch Seyershof.

Avots: EH I, 183

aûdinât, fact. zu aûst, also weben lassen: gaŗus dvieļus audināju, šķituos tālu nuolīguot BW. 22402. Wird aber im VL. sehr oft für aûst "weben" gebraucht: vēver(i)s kre̦klus audināja BW. 9631; 3096; 5723; 11526; so kann auch BW. 22402 gefasst werden.

Kļūdu labojums:
3096 = 12335, 2
gefasst = aufgefasst

Avots: ME I, 215

I badinât: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84. Refl. -tiês: būtu ir maize, kuo b. pāris gadu Janš. Mežv. ļ. II, 338, Segew.

Avots: EH I, 197

I badinât (li. bãdinti), fact., hungern lassen: luopus, cilvē̦kus. Refl. -ties, Mangel leiden, sich einschränken: viņai nebija jābadinās kā dažai labai Degl. pilsētnieki dārguma dēļ badinās ar malku Ahs. viņi salst un badinās Druva I, 391.

Avots: ME I, 247

II badinât, fact. zu badît, mit Hörnern stossen lassen: sāka zē̦nus badināt MWM. VIII, 246.

Avots: ME I, 247

baĩdinât: auch PlKur.

Avots: EH I, 198

baĩdinât, baîdît [E., PS., Ruj., Dond., Selg. u. a., baîdît Kr., Mar.], -u, -īju (li. baidìnti, baidýti "scheuchen"), dial. auch baidât BW. 13738, 5 var., baîdêt [Preili, Warkhof, Nerft], tr., ängstigen, scheuchen: bē̦rnu, zirgu. Sprw.: baida kā kaķi ar pūsli. Refl. -ties, sich fürchten, ängstigen, ängstlich, schüchtern sein: kuo baidies? muižu jau nepaspēlēsi Etn. IV, 121. Mit d. Gen. [ader Akk. (nebaiduos tautu dē̦lu, ne ar sīvu māmuļīti RKr. XVI, 76)] od. nuo: baidās kā ve̦lns nuo pē̦rkoņa, kā pūķis nuo krusta. dzēru alu, brandavīnu, divējādi baidījuos: laukā baidu (gew. baiduos) svešu ļaužu, istabā bāleliņu BW. 19621, 2. Mit abhäng. Inf. od. ka: zirgs baidās pār tiltu iet. es baiduos, ka tik neuznāk lietus. Mit einem Partizip: vainājama nebaiduos RKr. XVI, 76 Subst. baĩdîtãjs, wer ängstigt; baĩdîtãjiês, wer sich fürchtet: lai bē̦rns nebūtu baidītājies JK. VI, 9. - Kausativ zu bîtiês.

Avots: ME I, 250

bèdinât [li. bėdinti], tr., betrüben, Kummer bereiten: pirms tu mani priecināji, pēc tu mani bēdināji BW. 11033.

Avots: ME I, 288

‡ bidinât,

1) scheuchen
Stenden;

2) antreiben, anspornen
in West-Kurl. gehört.

Avots: EH I, 218

bîdinât [C., Ruj., Bers., Kalz.], Spr., tr., scheuchen, schrecken, warnen. Refl. -tiês, sich fürchten, erschrecken, gew. mit sa- Dr.

Avots: ME I, 303

biêdinât: mit iẽ FBR. IV, 68 (aus Dond.). ‡ Refl. -tiês: nelikties b., sich nicht abschrecken tassen Stender Deutsch-lett. Wrtb. unter abschrecken.

Avots: EH I, 224

biêdinât, caus., bange machen, warnen, drohen: nerunā, suns biedinājis LP. IV, 229. "ja suni nepārduosi, tad apgāzīšu tavu kruogu!"dē̦ls biedina IV, 48. ar nāvi biedināt, mit dem Tode bedrohen. Subst. biedinājums, die Warnung.

Avots: ME I, 305

bil˜dinât: mit il˜ Dunika,

1): bildināja mani gaŗām iedams (sprach einige Worte mit mir)
Ramkau; jem. zu einer Aussprache veranlassen BielU.

Avots: EH I, 219

bilˆdinât, tr.,

1) anreden, um etw. angehen:
kas guodīga mātes meita, ceļā uotru bildināja BW. 13215. bildināšu meitu māti, bet es viņu nelūgšuos BW. 14705;

2) grüssen:
viņš manis ne˙maz nebildina AP.;

3) werben, anhalten:
arājs mani bildināja, oft mit dem Zusatz: par līgavu. Refl. -tiês,

1) (viel und lange) reden:
ej, bāliņi, bildinies, lai es slauku istabiņu BW. 14355, 4;

2) sich melden:
pie lielkunga iegājis A. bildinājās: e̦smu nācis pie jums izrunāties Neik.

Avots: ME I, 295, 296

bir̃dinât [C., Wolm., Salis, Dond., Selg. u. a., bir̂dinât ² Tr. (li. bìrdinti)], auch birdît, -u, -īju,

1) fact., streuen, schütten, fallen machen:
vējš birdina ziedus, rasu; sē̦klu zemē birdināt; asaras b., Tränen vergiessen, auch asaras kā pupas b. vāverei pieci pirksti, pieci ze̦lta gredzentiņi; le̦c priedē, le̦c eglē, ze̦lte vien birdināja BW. 2346. cīrulis birdina savus dziesmu trizuļus A. XX, 165;

2) fallen (von Schneeflocken, vom Regen in geringen Masse):
lietutiņš, sniegs sāk birdināt; so auch lietus, sniegs birdina. Refl. -tiês, fallen, fliessen: daža asara birdinājas iz acīm Liev. 167.

Avots: ME I, 297

bļaudinât, fact., schreien lassen, zum Weinen reizen: bē̦rnu Kand.

Avots: ME I, 319

bļaudinât: mit aû Trik., Wolm., (mit aû 2) Salis.

Avots: EH I, 233

blîdinât ² , [dick werden lassen, auffüttern]: tam vis sieciņu nav, kuo zirgus blīdināt Duomas IV, 236. [Vgl. blîst.]

Avots: ME I, 315

bļûdinât: auch Oknist.

Avots: EH I, 234

bļûdinât, [caus. zu bļaût; bliūdinti], schreien machen: kuo jūs man tur tās vārsmas bļūdinājiet? Jauns. Druva I, 835.

Avots: ME I, 321

‡ l bradinât, undicht weben Saikava: kas tur nu tādu bradeni kuo b., - piesit reizas piecas ar sistavārn, un jau uolekts nuobradināta.

Avots: EH I, 236

‡ II bradinât,

1) = bradât: pats vis pa upi bradinā un meklē... stabulīti Pas. II, 72;

2) (li. bradìnti) waten lassen:
b. zirgus pa ūdeni Schwanb,

Avots: EH I, 236

‡ brazdinât(iês) Kaltenbr., brazdinêt(iês) ebenda, geringen Lärm verursachen: kuo tu te brazdinē? Vgl. li. brazdinti dass.

Avots: EH I, 239

bridinât (li. (brìdinti),

1) causat. von brist, waten, schtreiten lassen:
es nebristu bridināma, neraudātu raudināma BW. 9186. kam tu mani agri cēli, aukstu rasu bridināji 5364. tautas mani bridināja pa asiem rugājiem 13727. tiltiem grīsta tā upīte, nebridiņa kumeliņa BW. 22853. pēc tas mani dziļus dubļus kājinām bridināja RKr. XVI. 163;

2) iterat. von brist: dažu augstu kalnu kāpu, dziļus dubļus bridināju BW. V, 213. daža laba straujupīte man ceļā bridināja Rutz. n. RKr. XVI, 112.

Avots: ME I, 331

brîdinât ² Biel., hinhalten, an der Nase herumführen.

Avots: ME I, 333

brĩdinât, brĩdenêt [Bl.], tr.,

1) rügen, schelten, bedrohen:
mazi nākat ēst un dzert, lieli tautu brīdināt BW. 17521, 4;

2) warnen
LP. IV, 42;

[3) ansputen
U.: zirgus]. Subst. brĩdinātājs, der Warnende; brĩdinājums, die Rüge, der Verweis; die Warnung. [Vielleicht als alte Iterativform zu slav. briti "scheren, rasieren", bridъkъ "scharf" ai. bhrīņāti "versehrt" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 94.]

Avots: ME I, 333

briêdinât, fact. zu briêst,

1) schwellen, quellen machen, dicht machen, ausdehnen:
izkaltušuo mucu iemērkt ūdenī briedināt. aukstums briedina ķermeņus Pūrs III, 75. re̦snu briedināt BW. 21498, 1;

2) schwellen machen, zur Reife bringen, grobkörnig werden lassen, Segen verleihen, verschlagsam machen:
labs, izdevīgs laiks un gaiss augļus, graudus briedinās. dievs svētī, kuplini, briedini jaunuo rudzu maizīti, sagt man, wenn man zum erstenmal im Jahr frisches Roggenbrot ist LP. VI, 130;

3) fig., quelen machen, füllen, reif werden lassen:
br. savu maku, savu spriedumu, savas duomas.

Avots: ME I, 336, 337

brizdinât, intr., poltern, klopfen; sle̦pkavas brizdinājuši pie durvīm tik dikti, ka pat gulē̦tājs uzmuodies LP. VI, 628; vgl. brazdêt.

Avots: ME I, 333

bruzdinât, ‡ Refl. -tiês, = bruzdinât: izdzirda... egļu zaruos kaut kuo dikti bruzdināmies Janš. Mežv. ļ. II, 527. puisis bruzdinājās pie durīm Dunika, Kal.

Avots: EH I, 245, 246

bruzdinât, ein knarrendes Geräusch hervorbringen, klopfen: kas namā bruzdina BW. 2723. kāds braucējs pa ceļu bruzdināja Sudr. Ed.; pie durvīm br.

Avots: ME I, 340

budinât, ‡

2) aufregen
(refl. -tiês, sich aufregen): nebudinies pate un nebudini mani! Janš. Atpūta № 387, S. 5.

Avots: EH I, 249

budinât (li. (bùdinti), budît, - u, - īju [Wid.], caus., wecken, [durch einen Zuruf warnen L.], anfeuern, anstacheln, antreiben: kam agri necēli, nebudināji? BW. 6690. vai ruociņu tev nebija, kumeliņu bubināt? 1380. [Weiterhin zu apr. budē "(sie) wachsen", aksl. бъдѣти "wachsen", ai. budhyatē "erwacht", gr. πεύϑομαι "erfahren", ir. buide "Dank", got. anabiudan "befehlen" u. a.]

Avots: ME I, 345

‡ čàdinât ² Zvirgzdine, ärgern, reizen: kuo tu čādinā ve̦cāku cilvē̦ku! kam tu čādinā tuo vistu?

Avots: EH I, 287

‡ ceidinât (mit ostle. ei aus ī?) Bē̦rzgale, Vidsmuiža, necken ("ķircināt"); cèldinât ² Ludsen "spīdzināt, vārdzināt".

Avots: EH I, 262

‡ čèidinât ² Pilda, necken, reizen, ärgern; quälen.

Avots: EH I, 288

cilˆdinât: auch Warkl.,

2): ik˙katrs mē̦dz savus piederīguos c. Sassm.;

4) überreden
Erlaa: meitu cildināja, cildināja, kamē̦r sacildināja, lai iet.

Avots: EH I, 270

cilˆdinât [C., Ruj., Salis, K., Warkhof],

1) oft heben;

2) anregen, erheben, preisen, loben:
bagātnieks cildinājis savu meitu LP. III, 100. [darbs vīru cildina Bers.;

3) sich heben lassen:
c. maizi Wandsen, den Brotteig durch Gärung sich heben lassen]. Refl. - tiês, sich erheben, rühmen, brüsten: kuo tu tik daudz cildinies? subst. cildinātājs, der Anregen, Lobsprecher.

Avots: ME I, 381

‡ cuĩdinât Dunika, OB., = cuinât: c. suņus.

Avots: EH I, 279

‡ čumdinât PV., čumdît. -u, -īju Briņģi bei AP., PV. "= gumdīt": vīrs grib duot, bet sieva čumda uz neduošanu.

Avots: EH I, 295

[dabir̃dinât Drsth., hinzustreuen.]

Avots: ME I, 428

[dãdinât Ruj., gackern.]

Avots: ME I, 446

[daradinât Drsth., gewöhnen an.]

Avots: ME I, 438

dãrdinât, ein knarrendes, polterndes Geräusch hervorbringen: lai rati rīb, tas aprasts tam, viņš ne˙maz nedzird dārdinām Apsk. I, 236.

Avots: ME I, 447

[dasêdinât Drsth., nebenan sitzen lassen.]

Avots: ME I, 442

dedinât, auch wohl dēdinât Kokn.,

1) gackern, kakeln, schnattern:
vistas, zuosis dedināja R. Sk. II, 252;

2) laut schwatzen
Dond.

Avots: ME I, 450

I dedinât,

1): auch Alschw., Sessau, Siuxt.

Avots: EH I, 313

‡ II dedinât, faulen machen, lassen Warkl.: kuoku.

Avots: EH I, 313

I dêdinât: auch (mit ê ² ) Siuxt; ar vistu ... dēdināšanu Janš. Dzimtene V, 200, Seyershof.

Avots: EH I, 318

I dêdinât (li. dėdinti), fact., eine Henne an einem bestimmten Orte Eier legen lassen [C., PS., Lis.].

Avots: ME I, 461

II dēdinât, den Waldbienenstock aushöhlen: citu dienu artu gāju, citu uozuolu dēdināt BW. 19609. ai, uozuol, līdzini zarus, ja gribēji dēdināms 14849.

Avots: ME I, 461

[III dẽdinât PS., N. - Peb., anschweissend od. spitzend verlängern lassen: d. lemesi.]

Avots: ME I, 461

IV dēdinât, s. dedinât.

Avots: ME I, 461

dèldinât, ‡ Refl. -tiês Warkl. "= dilt".

Avots: EH I, 314

dèldinât [N. - Peb. u. a.], caus., iter., abnutzen, verschleissen: vai es savus zābaciņus tevis dēļ deldināšu BW. 11296.

Avots: ME I, 453

didinât,

1) zittern, [frösteln
Lis.]: kad tie ziemas vēji pūta, visas piecas didināja. kuo tu didini, vai tev salst? Mar. n. RKr. XV, 112;

2) die Zähne klappern:
viņš nuo saltuma zuobus didina Druw. Etn. II, 33;

3) = dīkt, leise brüllen, leise dröhnen:
kad vakaruos sadze̦n guovis mājā, tad viņas didina, dīc, lai nāk slaukt Nötkensh. pē̦rkuons didina Smilt., Burtn. Refl. -tiês, zurückschaudern, sich fürchten: kuo nu didinies, ka neleci pār gŗāvi, slīkt jau neslīksi Blieden n. Etn. I, 120, A. XI, 630. [Vgl. didelêt.]

Avots: ME I, 466

dĩdinât: auch Dond.

Avots: EH I, 325

dĩdinât, tanzen lassen, treiben: kuo, nelieti, dīdināji badmirušu kumeliņu BW. 14445, 2.

Avots: ME I, 477

I dildinât: zē̦ns pirktuo nazi pa ruokām vien dil˜dina NB. Ursprünglich identisch mit dildinât II (li. dildinti)?

Avots: EH I, 320

I dildinât, etwas beständig in den Händen hin u. herkehren, z. B. ein kleines Kind Kalleten, [Ahswikken; auf den Knieen schaukeln Selb.].

Avots: ME I, 467

[II dilˆdinât ^2,

1) stumpf machen;

2) abnutzen:
kuo par velti manus rīkus dildini? Dond.]

Avots: ME I, 467

dìmdinât [C. u. a., dim̃dinât Nigr.],

1) fact., dröhnen machen, erschüttern:
Rīga dimd, Rīga dimd! kas tuo Rīgu dimdināja? skaļas gaviles dimdināja birzi;

2) intr., dröhnen, tosen:
karstajās dienās pamalē dimdina tik savādi Vēr. I, 829.

Avots: ME I, 468

dindinât,

1): pē̦rkūns diñde̦na Ramkau; ‡

2) jem. in den Ohren liegen:
šī nu vienmē̦r vīram dindinā[ju]si, lai ve̦d bē̦[r]nus uz mežu Pas. III, 463 (aus Serbigal).

Avots: EH I, 320

dìndinât ² [Lis.], BW. 33050, dial. für dimdināt.

Avots: ME I, 469

dudinât,

1): auch A.-Schwanb., Naud., Pampeln;

3): aiziet kâ pē̦rkūns dude̦nādams Ramkau; ‡

4) vor Kälte zittern
Lettg.

Avots: EH I, 339

dudinât, intr.,

1) leise Laute von sich geben, leise sprechen, vor sich hin murmeln, brummen:
viņi galvas sabāzuši dudināja. ve̦cā māte dudināja, sivēniņus ganīdama. par kuo tad nu tâ klusu dudiniet;

2) leise wiehern:
zirgs bubina, dudina, kad tam duod ē̦damuo Etn. II;

3) donnern
U. Refl. -tiês. halblaut miteinander sprechen: dudinājās abi.,. visu laiku MWM. XI, 173. [Zu li. dūdénti "fortgesetzt tuten". daudýtė "Pfeife", slav. duda "Pfeife; Dudelsack", s. Būga РФВ‚. LXX, 105.]

Avots: ME I, 510

dũdinât, s. dūduot 1.

Avots: ME I, 524

dumdinât, intr., dumpf tönen Nötkensh.: sāk tuornī lē̦ni, lē̦ni dumdināt R. Sk. I, 33. Vgl. dundināt [und dimdināt].

Avots: ME I, 514

duñdinât [Wandsen],

1) bei sich murmeln, brummen:
dziesmiņu Freiziņ;

2) dröhnen, tönen, rasseln
Oppek. n. U.: tēlefōna izolātuors, kuŗš pastāvīgi dundināja Latv.

Avots: ME I, 516

‡ dzeîdinât ² (?) Ruhental "dīdzināt".

Avots: EH I, 352

dzeldinât, ‡

2) härten;
rūdīt Trik., (mit elˆ ) Meselau: dz. izkapti.

Avots: EH I, 353

dzelˆdinât ² [Mesoten], ein Stechen, Brennen verursachen, quälen: kas viņa sirdi krimta, dzeldināja? Līdumnieks. vēl bij man nātrai būt, dzeldināt ravē̦tāju BW. 24548. Refl. -tiês. sich stechen, brennen, versengen lassen: mums nav vaļas pagātnes nātrās dzeldināties Apsk. I, 1.

Avots: ME I, 541

dzèmdinât, tr., gebären, erzeugen: dē̦lu dz.

Avots: ME I, 544

[dzẽrdinât Ladenhof. Lat, kat. 36, = dzirdinât.]

Avots: ME I, 548

dzẽrdinât: auch Nabben n. FBR. XI; 66,. Orellen p. FBR. XV, 147, Adiamünde, Lems., Salis, Ulpisch, (dzerdenāt) Elger (Gunther Altle. Spr., I, 145).

Avots: EH I, 356

‡ dzidinât "?": zīlīte ... nemitīgi, dzidināja, it kâ ziņuodama ... jaunu vēsti Janš. Bandavā II, 180.

Avots: EH I, 357

I dzĩdinât,

1): verscheuchen, wegjagen
Bartau, (mit ĩ ) Dunika: dz. mušas nuo me̦dus Dunika, dz. knaušus, bites ebenda; ‡

3) stark necken, reizen
(mit ĩ ) Schnehpeln: kuo tu dzīdini tuo bē̦rnu? ‡

4) sich weigern
Für. I. ‡ Refl. -tiês, sich wehren, sich weigern: dz. nuo suņiem, knaušiem Dunika. uz lauka piesietais zirgs neē̦d, bet tikai dzīdinās nuo bimbaliem ebenda. "ne˙vienu lāstiņu vairāk!" ... dzīdinājās Marutā Janš. Dzimtene V, 103. "ne˙kāda ruokas bučuošana nav vajadzīga ...", dzidinādamās nuoteica Pe̦nkulene Bandavā I, 21, abas ruokas izplētis it kâ dzīdinādamies Mežv. ļ. I, 109. par dzīdināšanās zīmi ... kratām galvu II, 293.

Avots: EH I, 361

I dzĩdinât [Līn.], iter. zu dzìt,

1) wiederholt treiben, antreiben, anspornen:
iznāk ve̦ca māmulīte sīvu(s) suņu(s) dzīdināt BW. 13646, 1, 27. viņas nedzē̦rušas alu, tik dzīdinājušas vien Janš. [ganus dzīdināt Nigr., die Hirten mit dem Vieh hinausgeleiten. dzĩdinât (N. - Bartau) savu priekšu. vorwärts kommen Brasche Palejas Jānis];

2) dzīvību dzīdināt, das Leben schleppen, hinziehen
Turlau. Etn. IV, 65.

Avots: ME I, 556

II dzîdinât [li. gỳdinti], fact. zu dzît. heilen lassen Neik.

Avots: ME I, 556

I dziêdinât, tr., heilen: dziedinājis savam šunelim aklu aci LP. V, 414. dziedināma kaite, eine heilbare Krankheit. ūdenim piemīt dziedināmas (dziedinātāja) spē̦ks LP. VII, 362. Refl. - tiês, sich einer Heilkur unterziehen, sich heilen: avuotā dziedinājušies akli LP. VII, 362.

Avots: ME I, 561, 562

II dziêdinât [li. [giedint], fact. von dziedāt, singen lassen, zum Sigen verlassen: dzied māsiņa dziedināma. bāliņš skaisti dziedināja, tautietis gauži raudināja BW. 21.

Avots: ME I, 562

dziêdinâtava,* die Heilanstalt, das Sanatorium.

Avots: ME I, 562

dzildinât, tr.,

1) aufhalten, die Zeit hinziehen
Karls.;

2) cūkas tiek tâ dzildinātas. die Mastschweine werden aus Mangel an Futter nur eben hingehalten
Salisb. n. U.



Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen) dzildinât 2, un tai vietā jāliek ( zu ersetzen durch einen sebständigen Artikel): dzildzinât, hinhalten (?): cūkas tiek tâ dzildinātas, die Mastschweine werden aus Mangel an Futter nur eben hingehalten Salisb. n. U.

Avots: ME I, 549

dzimdinât,

1): auch Elger (Günther Altle. Spr. I, 210); ‡

2) gebären:
ja es būtu par ķēniņa sievu, es dzimdinātu ķēniņam divpadsmit dē̦lu Pas. IV, 374 (aus Lixna). sieva dzimdināja meitu X, 413 (aus Welonen). dieva dzimdinātāja Warkl. ‡ Subst. dzimdinātāji, die Eltern Zvirgzdine: bē̦rniem vajag klausīt savus dzimdinātājus.

Avots: EH I, 358

[dzimdinât infl., erzeugen: viņš divi dē̦lus dzimdināja Glück Apost. 7. 29.]

Avots: ME I, 550

dzir̂dinât: auch AP., Ramkau, mit ir̃ Kand.

Avots: EH I, 359

dzir̂dinât [Wolm., Jürg., Warkh., Dond., dzir̃dinât Pl., Nigr., Salis], dzir̂dît [PS., C., Wolm., Kl., Bers., Lis,, Warkh., Nerft. Preili. AP., Serbigal. dzir̃dît Salis, Līn., Tr., Weinsch., Pl., Bl., Wandsen. Nigr., Gr. - Essern] (li. gìrdinti, gìrdyti). tränken, zu trinken geben, bewirten, traktieren: mežā audzis kumeliņš. rīta rasu dzirdināts BW. 3254. pirku vīnu, pirku me̦du meitu mātes dzirdināt 14662. jāšu es pie straujas upes dzirdīt sava kumeliņa 13275. manu māmuliņu vīnu, me̦du vien dzirdīja 14669. dzirdināt pasauli; dzirdīt pagastveci. par dzirdināšanu palika brūtgāna tē̦vam ap kannu apsietās dāvanas BW. III, 1. 44. kāziniekiem gāja kāds ar alus kannu pretī, un brūtei bij par šuo dzirdījumu zieds jāduod BW. III, 1. 47.

Kļūdu labojums:
3254 = 13254

Avots: ME I, 552, 553

I ērdinât, locker machen Wend.

Avots: ME I, 575

II ērdinât, reizen, necken U.: neērdini suni, ka neiekuož Etn. III, 66. kuo tu tur ve̦cuo cilvē̦ku ērdini Wend. [Vgl. ārdinât II.]

Avots: ME I, 575

‡ gadinât (li. gadìnti "beschädigen") "bestossen" Für I: salna augli gadinājusi "der Frost hat die Frucht bestossen": (= beschädigt): Zur Etymologie s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 673:

Avots: EH I, 375

gādinât L., besorgen.

Avots: ME I, 615

[gañdinât Rutzau "quälen".]

Avots: ME I, 599

I gañdinât, schrecken (die I, 599 gegebene Bed. "quälen" ist zu streichen!) NB., Rutzau: g. meitas. Aus li. gañdinti.

Avots: EH I, 382

‡ II gàndinât ² Meselau, zur Reife bringen, grobkörnig werden lassen: g. riekstus.

Avots: EH I, 382

gar̂dinât, ‡ Refl. -tiês, beim Essen auf verschiedenerlei Weise das Empfinden des Wohlgeschmacks äussern Dunika: ē̦d gardinādamies, ja ... gribēja atzīmēt kuo jauku, tad gardinādamies teica: "salds kâ me̦dus! gards kâ me̦dus!" A. Brigadere Dievs, daba, darbs 182.

Avots: EH I, 383

gar̂dinât [li. gárdinti u. gar̃dinti], würzen (in übertragenem Sinne) Ronneb.: gardināja kuopmaltītes ar jaukām galdarunām Mag. 1913, 2. St.

Avots: ME I, 602

gaudinât, caus., betrüben, zur Klage veranlassen, jammern lassen: negaudinu bāleliņu BW. 132; 17272; [gàudinât PS., (einen Hund) heulen lassen].

Avots: ME I, 610

[ģedinât Stelpenh., öfters ausfragen, ausforschen. - Ein Lituanismus; vgl. li. gedáuti "спрашивать (о том, чего нѣт, но что желательно имѣть)".]

Avots: ME I, 695

‡ *glīdinât, zu erschliessen aus saglīdinât.

Avots: EH I, 393

‡ glimzdinât (?) Schwanb. "allmählich aufessen; mahlen"

Avots: EH I, 393

gludinât, glatt machen, glätten: gludu galvu gludināju BW. 9924.

Avots: ME I, 629

‡ glūgzdinât PV. "= glùzdêt ² ".

Avots: EH I, 395

glūzdinât, mit Geräusch die Handmühle drehen, mahlen: uotra (dzirnaviņas) lē̦ni glūzdināja BW. 7978. malu, glūzdināju 8106. ne auziņas glūzvināju 10112.

Kļūdu labojums:
7678 = 7978 var.;
11012 = 10112 var.

Avots: ME I, 631

gùodinât, ‡ Refl. -tiês,

1) einander
gùodinât;

2) es als eine Ehre für sich betrachten, sich rühmen:
kungu nams ... guodinājas, ka cars ... braukdams gaŗām, reiz e̦suot tur apmeties . K. Kundziņš Smiltene 28.

Avots: EH I, 423

gùodinât, tr.,

1) ehren, Ehre erweisaen:
manis dēļ tautas jāja, tevi pa˙priekšu guodinās BW. 14123, 4. Mit fakt. Akk.: dieviņš guodu guodināja BW. 5004;

2) verehren:
jaunie vairs nemācēja dievus guodināt LP. VII, 323;

3) für etwas ansehen, für etwas ausgeben,
nennen (mit par konstruiert): guodināju Irmu par māsīcu MWM. V, 726. Subst. gùodinãjums, Ehrenbezeugung: Bismarkam netrūkst guodinājumu Balt. V.

Avots: ME I, 689

graudinât * Konv. ² 379, zu Körnern machen.

Avots: ME I, 638

‡ *graûzdinât, erschlossen aus nùograûzdinât.

Avots: EH I, 399

‡ grebzdinât,

1) = grebzdêt (tahmisch?);

2) = grebinât 1: g. kaŗuotes Salis.

Avots: EH I, 402

grèmdinât [PS., Jürg., Kand.], = gremdêt.

Avots: ME I, 648

grìmdinât [Schujen, grim̂dinât ² Ruj., Dond.], U., grimdît, -u, -ĩju, versenken : spē̦ku grimda jūŗas dziļumā Step.

Avots: ME I, 655

‡ grudinât, rollen (vom Donner) Borchow, Lubn., Zvirgzdine: pe̦rkūns... saka g. Pas. VII, 174 (aus Rēzna). Zu graûst ²

Avots: EH I, 410

‡ *gŗuzdinât, zu erschliessen aus ‡ apgŗuzdinât.

Avots: EH I, 415

gruzdinât (li. grùzdinti), rösten, braten, brennen: gruzdini tad atkal viens pats savus pirkstus sprukstuos! Seif. III, 2, 291.

Avots: ME I, 666

‡ gŗũzdinât Iw., = grūzdinât 2: uz kaila lauka, kur ne˙kā vairs nav kuo ēst, luopue var tikai g. ("badā tuŗēt").

Avots: EH I, 415

I grũzdinât [Ruj.], = gruzdinât.

Avots: ME I, 670

II grũzdinât, grūzinât, nagen lassen: es neduošu ganiņam atmatā grūzdināt BW. 29439, 2. lai nesaka sveša māte atmatā grūzdinātas BW. 28988, 2 (Var.: grūzināja). puika grūzdina visu rītu guovis uz plika lauka Ahs. Zu graûzt.

Avots: ME I, 670

gùldinât: mit ul˜ Kal., Rutzau, Salis.

Avots: EH I, 416

gùldinât [li. guldinti], gùldît, -u, -ĩju (li. guldýti), tr.,

1) schlafen legen, niederlegen, betten:
es jūs ar˙vienu e̦smu guldinājis, guldīšu arī tagad LP. VI, 179. māte savu laisku meitu padzirnē guldināja BW. 7949. pirmuo nakti tautietis mani uz ruociņas guldināja BW. 23048, 3. tapsi guldīts savā kapā II Kön. 22, 20;

1) schlafen, rasten lassen:
svešas mātes raibuliņas kalniņā guldināju BW. 28973, 1. ganīs tautu miglacīte, silmalā guldīdama 29006;

3) (guldît) term. techn. für das Betten des Brautpaares:
ap pusnakti nuovadīja jaunuo pāri uz guļu, guldīja BW. III, 1, 8. vedējmāte taujāja pēc brūtes un gribēja viņu vest guldīt Vēr. I, 53.

4) anlegen:
naudu bankā. Refl. -tiês, sich legen, lagern: dziļas plaisas guldinās viņu starpā Pūrs III, 90. [kur tu gadījies pusdienā Glück Das hohe Lied 1, 7]. guldîts, Part. pass., niedergelegt, gebettet: guldīts brandvīns, siers = guldāms br., s., der Branntwein, der Käse, der den Gästen für das Betten der Braut ausgeteilt wird BW. 25088, III, 1, 44: šī izdala pa gabalam guldīta siera BW. III, 1, 98. [guldīti brunči, gefaltete Weiberröcke Biel. n. U.]

Kļūdu labojums:
2) schlafen, rasten lassen = liegen machen
nuovadīja = pavadīja

Avots: ME I, 676

gum̃dinât [Dond., gum̂dinât ² Nigr., Ruj.], Autz n. U., gew. gumdît C., [gum̂dît Ruj., Autz, Pl.], -u, -ĩju Nerft, tr., antreiben, anspornen, hetzen, anreizen; belästigen, quälen; anstrengen, sehr zusetzen: ragana gumdīja ļaudis uz nelabiem darbiem LP. radi sākuši vīru gumdīt LP. V, 73 viņš gumdīja, ka vajaguot tikai vienprātīgi biedruoties visiem kuopā Dzimt. V. visi tevi stumda un gumda Purap. sita mani, grūstīja un gumdīja MWM. VIII, 761. [runāja viņa..., sieviņas pie tam bikstīdama, stumdīdama un gumdīdama Janš. Bārenīte 95.] kas tevi skumdina, tik ātri pruojām duoties gumdina Lautb. Vidv. 50. [gumdît"saspiest" Wessen.] Refl. -tiês,

1) einander anspornen, anstacheln;

2) sich aufhetzen lassen gegen jem.:
neļāvusies nuo mātes gumdīties LP. III, 63. [Zu gumt.]

Avots: ME I, 681

gurdinât, auch gurinât L., U., fakt., müde machen: acis Vēr. II, 685.

Avots: ME I, 683

‡ īdinât "?": neklausies ļaužu mēles, neīdini paduomiņa! Tdz. 37031 (aus Lubn.). Kausativ zu īdêt 2?

Avots: EH I, 499

‡ ìebaîdinât Warkl., = ‡ iebaidelêt.

Avots: EH I, 503

ìebrīdinât: sāks tuo ie. Pas. XI, 263.

Avots: EH I, 505

ìebrīdinât, ìebrīdenêt, etwas einschüchtern durch Tadel und Warnung Autz n. U.

Avots: ME II, 4

ìebriedinât, tr., einquellen, einweichen V.

Avots: ME II, 5

‡ ìedudinâtiês, = ìeducinâtiês, ìedunêtiês: pē̦rkuonis iedude̦nājās Ramkau. ielās iedudinājās savāda rībuoņa Brigadere Daugava 1928, S. 1337.

Avots: EH I, 510

‡ ìedzemdinât, erzeugen (?): garīgās avis, ... kas tikušas iedzemdinātas nuo manu gurnu kvēles A. Grīns Septiņi un viens 8.

Avots: EH I, 511

‡ ìedzērdinât "jem. einen vergifteten Trank beibringen" Segew., Smilten.

Avots: EH I, 511

[ìedzirdinât,

1) = iedzirdît Nigr.;

2) nicht bis zum Sättigung tränken
Bauske;

3) einem das Trinken beibringen:
iedzirdināt (auch: iedzirdît) teļu PS.]

Avots: ME II, 13

ìeêdinât,

1) anfangen zu füttern, gewöhnen an ein Futter, anlocken durch ausgestreutes, ausgelegtes Futter, ködern
U.;

2) durch abergläubische Mittel für sich gewinnen
U.: puisis grib meitu ie ēdināt, lai viņu mīl LP. V, 35. burvis ieēdina uotram kaislību LP. VII, 666. ēdienus un dzērienus, ar kuŗiem citus var apdzirdināt un ieēdināt Etn. III, 51. tīri kâ ieēdināts, sagt man von einem, der allzu oft Besuche abstatten JK. II, 143.

Avots: ME II, 14, 15

ìegãdinât: auch Bērzgale, Kreuzb.

Avots: EH I, 513

ìegãdinât, erinnern U.

Avots: ME II, 16

ìegar̂dinât, reizen, Appetit erregen (indem ma[n hin und wieder etwas Verlockendes zeigt, zu essen gibt u. s. w.) Wen., Lasd., Illuxt: viņi mani tâ ar tuo ēdienu iegardināja Bers. iegardini vien viņu: nevarēsi pēc atkauties Mar. n. RKr. XV, 115. Refl. - tiês, "sich einschmecken": iegardināties ar blēdību iegūtā mantā BW.

Avots: ME II, 15, 16

‡ iegârdinâtiês ² Dunika, = ìegar̂dinâtiês: puišelis zupu negribēja strēbt, bet kad iegārdinājās, izstrēba visu.

Avots: EH I, 513

[ìegludinât,

1) glätten:
iegludināts ceļš;

2) bügelnd glätten:
iegludināts gludeklis Bauske.]

Avots: ME II, 17

ìeguodinât,

3): pa[r] ... meitu purvu ... ieguôdine̦ts ² Puhren n. FBR. XIV, 51.

Avots: EH I, 516

ìeguldinât,

1) hineinlegen, hineinbetten:
ieguldina zārkā LP. VII, 145;

2) einwiegen, einschläfern
Karls.

Avots: ME II, 20

[ìeĩdinât Ruj., ìeìdzinât ² Kl., leise brüllen (īdêt) machen: ieīdināt guovis.]

Avots: ME II, 22

ìejādinât, zum Reiten eindressieren, einreiten Karls., [Welonen u. a.].

Avots: ME II, 23

ìejuodinât: "(einen ermüdeten Menschen) aufmuntern, erheitern" Renzen.

Avots: EH I, 517

ìejuodinât A. XIV, 2, 314 (aus Serben) "?" [In Ottenhof und Marzenhof bedeute es: uzmudināt (man ar gribas ēst: viņš mani iejuodināja); in Ronneb. - Illusionen einflössen: iejuodinājis bē̦rnu uz tirgu un nu vairs nelaiž Wenden. kad bē̦rnus iejuodina ("satrakuo, ieskubina"), tad ilgi tie nevar aprimties Nötk.].

Avots: ME II, 23

[ìekaldinât, einschmieden lassen od. einschmieden: viņu iekaldināja dzelzīs.]

Avots: ME II, 24

ìekãrdinât, in Versucherung führen: ve̦lns iekārdinājis viņu LP. V, 139.

Avots: ME II, 26

[ìekņudinât,

1) = iekutinât Trik.;

2) gekitzelt zu werden gewöhnen:
sivē̦ns tâ iekņudināts, ka kņudinuot tas liekas gulus Nigr.]

Avots: ME II, 29

[ìekuodinât,

1) einschärfen
Ruj., Bers.;

2) einbeizen:
dzijas Bauske, Nigr., Bers.]

Avots: ME II, 33

‡ ìekudinât Frauenb., = iekutinât.

Avots: EH I, 523

‡ ìekundinât,

1) zu etw. anregen, bewegen
Für. I; 27 "Arbeit verschaffen" Dünab. In der Bed. 2 auf d. Kunde beruhend?

Avots: EH I, 523

[ìelādinât,

1) = ierīdināt: suni Nigr.;

2) verächtlich zu behandeln anfangen:
bē̦rnu Wandsen (hier mit ã), Bauske (hier mit â ² ).]

Avots: ME II, 37

[ìelaidinât, = ielaist 4: ielaidināts zē̦ns Ruj., Wandsen.]

Avots: ME II, 35

ìelidinât, ìeliduôt, ielidēt Spr., intr., herein -, hineinschweben: te skuķis ielidināja Apsk. I, 448. tauriņš bija ieliduojis klusajā kaktiņā MWM. VIII, 529. sapņi ieliduoja manā dvēselē Vēr. II, 1070. Refl. - tiês,

1) sich hinein -, hereinschwingen, hinein -, hereinschweben:
pa šuo caurumu tu e̦suot ielidinājusies LP. VII, 506;

2) ins Schweben geraten, im Schweben, Fliegen eine gewisse Fertigkeit erlangen:
mazie putniņi jau labi ielidinājušies.

Avots: ME II, 38

ìemàldinât, in die Irre führen, hinein -, hereinlocken: vadītājs savu vadāmuo iemaldina attakā LP. VII, 942.

Avots: ME II, 42

[ìemudinât,

1) aufmuntern:
viņš mani iemudināja uz lasīšanu Nigr., Ruj.;

2) hineinzugehen mahnen:
bē̦rnu istabā Arrasch.]

Avots: ME II, 46

ìepludinât, ìeplûdinât, tr., einströmen lassen: tuo (skābekli) ieplūdinādama pūslī A. XX, 515.

Avots: ME II, 52

ìeplûdinât, s. ìepludinât.

Avots: ME II, 52

ìeradinât, [ìeradît Mar. n. RKr. XV, 115], tr., angewöhnen: tas viņai jau nuo bē̦rnu dienām tâ ìeradināts LP. VII, 789. Refl. - tiês, sich angewöhnen.

Avots: ME II, 55

ìeraudinât, tr., zum Weinen bringen: bē̦rnu.

Avots: ME II, 56

ìeriñdinât, ìeriñduôt, tr., einreihen: teikumuos ierindina tikai svarīgākuos vārdus Plūd. Refl. ìeriñduôtiês, sich einreihen: cē̦lumiem jāierinduojas parādību virknē Pūrs III, 89.

Avots: ME II, 58

ìerūdinât, tr., zum Weinen bringen: tu māsiņu ierūdināji BW. 15741.

Avots: ME II, 59

ìesalˆdinât, ìesalˆdît, tr., ein -, versüssen.

Avots: ME II, 61

ìesêdinât, tr., einsetzen, wohin setzen: viņš iesēdinājis sievu ratu priekšā LP. V, 203. viņš iesēdina mirušuo māti sev blakus Apsk. IV, 80.

Avots: ME II, 62, 63

ìeskañdinât, tr., erschallen, erklingen lassen: lai cilvē̦ks šuo zvanu ieskandinātu Pūrs III, 115. Refl. - tiês, einen klingenden Ton von sich geben: divas balss dakšiņas ļaujas ieskandināties viena nuo uotras MWM. X, 45.

Avots: ME II, 64

[ìešķindinât, ertönen machen: zvanu Bauske.]

Avots: ME II, 77

[ìeskumdinât, etwas trauriges machen.]

Avots: ME II, 66

[ìeslīdinât, hineingleiten machen, hineinstecken: Fokss caurulīti kabatā (das Röhrchen) ieslīdināja kabatā Latvis.]

Avots: ME II, 67

ìesludinât, [einreden: tev grūta galva: nevar šuo patiesību iesludināt Kl.].

Avots: ME II, 67

[ìesmiêdinât, lachen machen: viņš mani iesmiedināja Drosth., Ruj., Salis, Warkh.]

Avots: ME II, 68

ìesnaũdinât, einschläfern: mūžīgs miers iesnaudina tautu.

Avots: ME II, 68

ìespãrdinât zirgu, ein Pferd wiederholt zum Ausschlagen reizen, das Ausschlagen beibringen.

Avots: ME II, 69

[ìešũdinât, mit Kleidern versehen, einkleiden: saimnieks puisi iešūdinājis Lautb.]

Avots: ME II, 78

ìetrûdinât, modern, faulen lassen: zemi.

Avots: ME II, 84

ìevēdinât, tr., in Schwung bringen: šūpuoli. Refl. - tiês, sich in Schwung bringen, in Schwung kommen.

Avots: ME II, 88

[ìevedinâtiês U., sich verführen lassen.]

Avots: ME II, 87

[ìezadinât, anfangen zu necken: bē̦rnu Lautb.]

Avots: ME II, 90

[ìezîdinât,

1) ans Saugen gewöhnen:
iezīdināts teļš Nigr.;

2) sich einsaugen lassen:
nekāp mārkā! iezīdināsi lēles kājā Salis.]

Avots: ME II, 91

ir̃dinât, locker machen, lockern: lietus zemi irdina. Zu irt II.

Avots: ME I, 709

izaûdinât, fertig weben: izaudini... vilnāniņas! Ltd. 2314. nevaru tik drīz vadmalas izaudināt A. XX, 246.

Avots: ME I, 713

izbezdinât Stenden, (einen Ofen) langsam erkalten lassen: krāsni nav laikā aiz šāvuši un tâ tuo galīgi izbezdinājuši.

Avots: EH I, 434

izbiêdinât (unter izbiêdêt): "= iztraucêt" Warkl.

Avots: EH I, 434

izbir̃dinât, ausstreuen, ausfallen lassen Ahs.: graudus. kuo par ziemu iemācās, tuo par vasaru izbirdina (vergisst man) Kand.

Avots: ME I, 716

izbļaûdinât Kand., = izbļāvinât.

Avots: ME I, 717

izbrĩdinât, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss rügen, schelten, warnen: es ešu izbrīdinājies tiku tikām, bet manis neklausa Saikava.

Avots: EH I, 436

izbrīdinât, bei Spr. auch izbrīdît, tr., einschüchtern, erschrecken, Furcht einjagen: smejas vien, ka vienreiz vagari ar mežsargu izbrīdinājis LP. VI, 516.

Avots: ME I, 718

izbriêdinât, quellen, anschwellen lassen: ūdenī izbriediņatas sē̦klas.

Avots: ME I, 719

‡ izbruzdinâtiês Dunika, = ‡ izklaũvêties: i. pie visām durīm.

Avots: EH I, 436

‡ izbudinât (li. išbùdinti ), aufwekken: kamē̦r tuo izbudināja nuo midzeņa Mekons Mellā grm. I, S. 24.

Avots: EH I, 436

‡ izcildinât = izliẽlît: māte nezin, kâ savus bē̦rnus i. Dond.

Avots: EH I, 438

izdēdinât,

1) eine Henne Eier legen lassen
B. Vēstn.;

2) einen Waldbienenstock aushöhlen.

Avots: ME I, 727

‡ II izdēdinât, Kausativ zu izdẽdêt: sausums izdēdinājis labību Segew., die Dürre hat das Getreide im Wachstum gehemmt.

Avots: EH I, 442

‡ izdimdinât, zur Genüge dröhnen machen PV., (mit um̃ ) Schibbenhof: i. Rīgu, grīdu, ustubu, kādas mājas (ar dziesmām un dejām) Līvāni. kamē̦r pē̦rkuons nav izdimdinājis zemi (gaisu N.-Peb.), nevar zemē sēdēt Mar., Smilten. Refl. -tiês, eine Zeitlang dröhnen donnern: pa nuomali pē̦rkuons izdim dinājās visu vakaru Bers., Salis u. a. eine Zeitlang mit der Faust (geger eine Tür) klopfen Sessw. u. a.; auf eine dröhnenden Diele sich austanzen Tirsen u. a.

Avots: EH I, 442

‡ izdiñdinât, (eine Reihe von Objekten) dröhnend fallen machen Ramkau: i. ārdu (rijā), lai (nuo tām) nuokrīt graudi.

Avots: EH I, 442

‡ izdirdinât Kalz., Lubn., (mit ir̃ ) Schibbenhof "iztirdīt, izprašņāt".

Avots: EH I, 442

izdudinâties, sich aussprechen, ausschwatzen: izdudināties sirsnīgi par visu, kas uz sirds Duomas II, 194.

Avots: ME I, 729

‡ izdzeldinât Warkl., = izdzeldêt (ar nātrēm).

Avots: EH I, 444

[izdzīdinât, (das Vieh nebst dem Hirten auf die Weide) hinausgeleiten: guovis izdzīdinājušas, meitas ieiet pavārdā Janš. Čāp. 9.]

Avots: ME I, 732

[izdzirdinât,

1) reichlich (viele) trinken lassen, mit Getränken traktieren:
saimnieks visus puišus izdzirdināja Dunika; nevar visus teļus ar pienu izdzirdināt Jürg.;

2) gänzlich austrinken lassen, tränkend verbrauchen:
izdzirdināt luopiem visu dzērienu C.]

Avots: ME I, 732

izêdinât,

1) oft satt füttern:
viesus;

2) verfütern:
barība, kuŗa tanī dienā izēdināma Konv. ² 2057;

3) ausbeizen:
šīs vietas izēdina ar skābi 1127. Refl. - tiês, satt füttern: cik reižu vēl (tevi) neizēdinājuos, kad laukus apstaigādams iegriezies pie mana vīra Seibolt.

Avots: ME I, 734, 735

izgãdinât, errinern, anordnen: lai tas katram izgādina, kuo būs darīt LP. VI, 294.

Avots: ME I, 737

izgludinât, tr., ausglätten, ausfalten: drēbes, grāmatai lapas. [Refl. - tiês, zur Genüge glätten.]

Avots: ME I, 738

‡ izgrebzdinât Salis, = izgrebît: i. kaŗuoti ar grebli.

Avots: EH I, 449

izguldinât,

2): ganuos i. guovis AP., ‡

3) ausbrüten:
saimniece liek vistai pīļu uolas i. Dond.

Avots: EH I, 450

izguldinât, izguldît (li. išguldýti),

1) schlafen legen, schön betten:
devis ar mīļu prātu ēst un izguldinājis LP. VI, 352;

2) izguldīt luopus, die Herde eine Zeitlang auf der Weide liegen lassen
Spr.

Avots: ME I, 741

izgurdinât, zur Genüge müde, matt machen: labi nu gan tās kājas izgurdināji A. XIII, 530.

Avots: ME I, 742

izir̃dinât, ‡

2) auftrennen, zertrennen
Seyershof: i. deķi plucekļuos.

Avots: EH I, 451

izjādinât [li. išjodinti], izjādelêt, gehörig hopsen, reiten lassen: tēte tuo paņēma uz celi un izjādināja Kleinb., [C., Dond.].

Avots: ME I, 745

[I izjuõdinât Nigr., jem. schimpfend "juods" nennen.]

Avots: ME I, 746

II izjuodinât, ‡

4) im Frühjahr (während das Vieh noch nicht beständig auf die Weide getrieben wird) das Vieh für eine kurze Zeit hinauslassen, damit es sich im Freien austummeln kann
AP.

Avots: EH I, 452

II izjuodinât, tr.,

1) ausspüren (Diebe)
Bergm.;

2) auseinandertreiben
U.;

3) ["izkaitināt, izjuodinājis Serben n. A. XIV, 2, 314.

Avots: ME I, 746

izkal˜dinât [li. iškáldinti], sich fertig schmieden lassen, fertig schmieden: izkaldinājis seši pāŗi lemešu LP. VI, 224. zuobe̦ns nav vēl izkaldināts VII, 494.

Avots: ME I, 747

izkārdinâtiês, alle Versuchungsmittel (vergeblich) anwenden: gan japāņi izdraudējušies, gan izkārdinājušies, durvis neatvē̦rušās A. XX, 293.

Avots: ME I, 750

izķedinât,

1): izķedinātu ... pakulu kušķi Kronw. Kopoti raksti un runas 156. izplaisinātuo jeb izķedinātuo mākuoņu krāsas Par piemiņu 1875, S. 389; ‡

4) i. nelietību Diet., ein Vergehen aufdecken, ausspüren;
aus li. iškedénti.

Avots: EH I, 460

izķedinât, tr.,

1) auszupfen:
vilnu Sackenhausen, Kalleten;

2) ent -, auswirren:
dzijas Kalleten;

[3) übervorteilen, narrieren Salis n. U.].

Avots: ME I, 759

izklîdinât, izklîdît Spr., tr.,

1) ausbreiten:
mē̦slus izve̦d uz luaka un izklīdina;

2) fig., auseinanderjagen, zerstreuen:
ienaidniekus, šaubas, skumjas. Refl. - tiês, sich zerstreuen: šķidrums izklīdinājās tvaikuos MWM.

Avots: ME I, 753

‡ izknidinât "?": sals izknidina palagus, dvieļus Dond.

Avots: EH I, 457

[izkuodinât,

1) schärfen, wetzen
Wid.;

2) ausbeizen:
izk. dzijas Bauske. izk. rē̦tas vai liekuo gaļu ar kuodīgām zālēm N. - Peb. izk. plankumu ar zālēm;

3) ätzend herstellen:
izk. drēbei caurumu;

4) izk. dūmus acis, die Augen vom Rauch leiden lassen.]

Avots: ME I, 758

izkuldinât, tr., durchprügeln: tu mani, ve̦cu vīru, izkuldināji Dok. A.

Avots: ME I, 756

‡ izkvel˜dinât Frauenb., erhitzen.

Avots: EH I, 460

izlaîdinât,

2): (etwas Vertrocknetes) weich werden lassen
Nötk.

Avots: EH I, 461

[izlaîdinât,

1) "izkausēt": taukus Domopol;

2) Gefrorenes aufwärmen, auftauen lassen
Bers., Ronneb., u. a.;

3) Gerstenkörner ausbreiten und anfeuchten, um sie zur Malzbereitung keimen zu lassen
Mar.; izl. (= plāni izklāt) sìenu, linus N. - Peb., Mitau;

4) "bespringen lassen":
izl. ērzeli Karkel;

5) izlaidināt luocekļus Druw., Wessen "nuo grūta darba piekusis nuogulties uz atpūtu";

6) izl. bites, luopus, die Bienen, das Vieh ausfliegen resp. (aus dem Stall) hinausgehen machen Weinsch.;

7) izl. drēbi, ein Kleid auslassen, d. h. weiter od. länger machen Weinsch.;

8) "abkühlen":
izl. sniegā nuokarsē̦tu dzezi Sessw.;

9) ausfliessen machen, leer werden lassen:
peles maisu izlaidinājušas, t. i. izgrauzušas maisu, un labība izbirusi Stolben.]

Avots: ME I, 760

izlidinât, ‡

2) "?": izvērpsim tik smalkus, līdze̦nus pavedienus, kâ i. izlidināsim un izaudīsim tik plānus un mīkstus aude̦klus, ka ... Janš. Mežv. ļ. II, 240. Refl. -tiês,

1): die Flügel ausschwingen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausschwingen"); ‡

2) hinausflattern
Dunika.

Avots: EH I, 463

[izlidinât, hinausfliegen lassen: izl. baluožus. dzē̦rājs izlidināja ce̦puri pa luogu ārā (= izsvieda). Refl. - tiês, zur Genüge hin und her flattern.]

Avots: ME I, 764

‡ izliedinât Dond., Sassm., = izliêdêt (?).

Avots: EH I, 463

izmàldinât, in die Irre führen, verschlagen: viņa nelaimes zvaigzne bij tuo izmaldinājusi pa visām zemēm Vēr. II, 65.

Avots: ME I, 768

[I izmaûdinât Kreuzb., Warkh., = izpeldināt: izm. zirgu.]

Avots: ME I, 769