Paplašinātā meklēšana

àizlaĩku, àizlaĩkus, Adv., vorzeitig; bei Zeiten: es mērķus aizlaikus sev nespraužu Latv. viņš varēja adresi aizlaikus zināt Jaunsudr.... kuŗš aizlaikus jau gādāja, lai Jurģu dienā būtu vieglāk Jauns.

Avots: ME I, 36

aplaĩkiem, zuweilen, periodisch Spr.

Avots: ME I, 99

bezlaĩka teikumi, zeitlose Sätze *; bezlaikā, vor der Zeit, vorzeitig: lai sadega zelta nauda ar zilām ugunīm, ne es savu vainadziņu bezlaikā nuovalkāju BW. 6568; bezlaikā akls palikt LP. VI, 404.

Avots: ME I, 284

blaĩkš, Interj. zur Bezeichnung eines lärmenden Falles, Schlages, bauz, bardauz: viņš blaikš gar zemi.

Avots: ME I, 307

blaĩkšķêt, -u, -ēju, intr., klappern, poltern, lärmend fallen,"bauzen": sviedis gaļu pa kaktiem, ka blaikšķējis vien LP. VII, 140.

Avots: ME I, 307

brĩvlaĩks,

1): die Ferien.

Avots: EH I, 243

brĩvlaĩks,

1) die freie Zeit, Musse:
meitas dabūja šuo brīvlaiku, lai viņām būtu iespēja pūru darināt Ein. III, 125;

2) die Zeit der Freiheit:
šinīs brīvlaikuos Dünsb.

Avots: ME I, 335

citkā`rtlaĩkuos, vormal, früer: citkārtlaikuos ve̦lnam bijuši savi luopi LP. VII, 1165.

Avots: ME I, 389

dìevvā`rdlaĩks od. dìevvā`rdu laĩks, die Zeit des Gottesdienstes.

Avots: ME I, 487

dzìmtlaĩki ,* die Zeit der Leibeigenschaft.

Avots: ME I, 551

dzìmtslaĩki, die Zeit der Leibeigenschaft.

Avots: ME I, 551

gaŗlaĩkuôt, ‡

2) sien langweilen
Deglavs Rīga, II, 1, S. 346.

Avots: EH I, 386

gaŗlaĩkuôt ,* langweilen Karls. Refl. - tiês, sich langweilen: sliņķis vienmē̦r gaŗlaikuojas.

Avots: ME I, 607

gaŗlaĩks ,* die Langweile Kronw. * ej pruojām! tu dari man gaŗlaiku Rainis Uguns un nakts 101.

Avots: ME I, 607

‡ ìeklaĩkšêtiês Dunika, erschallen, erknarren: duris pārs reizas ieklaikšējās.

Avots: EH I, 519

iẽlaĩku, iẽlaĩkus, rechtzeitig, vorzeitig: mums šķiršanās būtu vēl grūtāka, ja mēs ielaikus zinātu savu likteni A. XVII, 707.

Avots: ME II, 35

kalaĩk [Nitau], bis, kamē̦r: kâ gaidīji, gaidi vēl, pūru piedarīju BW. 7621, 2 [aus Wessen]. Vgl. kaleit und laiks.

Avots: ME II, 140

kuõplaĩks ,* die Zeit, Epoche des Zusammenlebens: un šī leišu un latviešu pasaule viņu kuoplaikā nav vis barbariska Lautb.

Avots: ME II, 346

laĩkâk, laĩkâkis, laĩkâkis Etn. III, 124, laĩkâku (Komparativ von dem Adv. laĩkâ, zur rechten Zeit), früher, zeitiger: viņa aizgāja gulēt laikāk A. XX, 403.

Avots: ME II, 404

‡ laĩkâkus Serbig. n. FBR. IV, 58, = laĩkâk.

Avots: EH I, 712

laĩkam, ‡

2) "einst"
Latv. Av. n. Diet.

Avots: EH I, 712

[laĩkam, Adv., wahrscheinlich, vermutlich. Wohl der Dat. s. zu laĩks; vgl. (unter laiks) laikam, laiku od. laikā "passend".]

Avots: ME II, 404

laĩkam [Stuhrof, bis: pagaidi mani, leikam es aiziešu uz māju.] ne˙vienam nevajaga mana pūra kustināt; leikam [Var.: iekam, kamē̦r] lika tautu dē̦ls divi ze̦lta gabaliņi BW. 16650, 2 [aus Gotthardsberg].

Avots: ME II, 446

laĩkbìedris ,* der Zeitgenosse.

Avots: ME II, 404

laĩkgadi: laĩ[k]gaduos (svē̦tkuos un jaungadā) deva luopiem sìenu Seyershof.

Avots: EH I, 712

laĩkgadi (laika gadi), die hohen Festtage Wilkenhof. Nach Schlau Mag. XX, 3, 64 soll das Jahr in zwei Jahreszeiten zerfallen, die sich nach dem zunehmenden und abnehmenden Sonnenlichte richteten und in denen je fünf laikgadi berechnet würden. [Vgl. serb. gôd "Festtag".]

Avots: ME II, 404

laĩki, Adv., früh, frühzeitig: nāc citā rudenī, laiki, laiki vasarā BW. 15184. Gew. laiku, laikus.

Avots: ME II, 404

laĩkkavēklis, auch laika kavēklis, der Zeitvertreib: tāds laikkavēklis jauņas paaudzes audzinātājam pa˙visam nepieklājas Vēr. I, 1245.

Avots: ME II, 404

laĩkme̦ti: laika me̦ti - auch Frauenb.,

1): katram laikme̦tam bij sava dziesma Siuxt. pa laikme̦tiem vien cepām baltmaizi ebenda. galdus apklāja tik pa laikme̦tiem Iw., Kand.; auch im Sing.: būtu labi, ja viņš man pa katru laikme̦tu ieduotu naudu Kand. dē̦ls sūtīja tē̦vam pa katru laikme̦tu naudu šurp Strasden; ‡

3) das Solstitium
BielU. Zur Bed. des Wortes s. auch Schlau Mag. XX 3, 56.

Avots: EH I, 712

laĩkme̦ti, laika me̦ti Kursiten,

1) die hohen Festtage (Weihnachten, Neujahr, Ostern usw.)
Kursiten; die drei hohen Feste N. - Sessau n. U.: ja pa svē̦tku laikme̦tim... plāceņus ce̦puši par LP. VII, 352. [viņš arī bija iece̦lts par dziedātāju baznīcā, par kuo kâ atlīdzību dabūja trīs uotruos upuŗus pa visiem trim laikme̦tiem Janš. Dzimtene V, 250. uz laikme̦tiem kungi visus apdāvina ibid. 444.] laikme̦ta (sic! 0 jeb svē̦tku dienās, an Festtagen LP. VII, 332: selbsterwählte Tage, die man feiert L., die katholische Fastenzeit U.;

2) der Sing.
laikme̦ts, der Zeitraum, die Epoche: kad septiņu gadu laikme̦ts apkārt, medinieks nuoiet mežā LP. VII, 238. akmeņu laikme̦tā, in der Steinzeit. laikme̦tiem, zuweilen, von Zeit zu Zeit: uz krusta laikme̦tiem parādās mazi sacietējumi Preip.

Avots: ME II, 404, 405

laĩkraksts ,* die Zeitung, Zeitschrift, das Journal.

Avots: ME II, 405

laĩks,

1)

a): kad nav barĩbas, tad luopus laiž ārā jau raibā laikā (so früh, dass der Erdboden stellenweise noch mit Schnee bedeckt ist)
Seyershof. augšā ceļamais l. Ahs., die Zeit zum Aufstehen (frühe Morgenstunde);

b): nuogāja tāds dieva l. (Unwetter)
BielU. viņš stāv nuo stundas laika (seit einer Stunde) Siuxt. kâ iekrīt tie vaļas Laiki (= brīži) Sonnaxt. nu beigsies drīz darāmie laiki (die Arbeitszeit) ganiem: paliek arvienu aukstāks Siuxt;

gb): ķēniņa dē̦ls kâ laikam bē̦rns ... Salisb. pļāpāja kâ laikam sieva BielU. atnāku tâ kâ laikam mājā Seyershof. ganiņš laikiem (hin und wieder)
ņēma rīsti ruokā Liepna. laikiem "strē̦kiem" Oknist n. FBR. XV, 183. te bija laikiem (vor Zeiten, ehemals) pagasta māja Autz n. FBR. XVI, 149; ‡

c) tam laikam "während dieser Zeit, zur Zeit"
Diet.;

h): manu laiku (zu meiner Zeit)
bija citādi Siuxt. ilgus laikus kâ nie̦sam redzējušies Grenzh. n. FBR. XII, 9. senāk laikus, früher Sonnaxt. se̦nus laikus, in alten Zeiten Behnen n. FBR. XVI, 149. iesvētīnuos laikus (zur Konfirmationszeit) es biju pate ņiprākā ebenda;

i): ve̦cā laikā Liepna, Mahlup, in alten Zeiten.
laikā nākt Siuxt, reifen;

j): ar savu laiku viss iznīkst Behnen n. FBR. XVI, 149. ar laikiem (mit der Zeit) izcirtīs. visus mežus Sonnaxt. rūsa nuoēda labību bez laika (noch unreif)
Linden: teļš atradās bez laika (zu früh) Sonnaxt. cilvē̦ks dzīvā da savam laikam (bis ihm zu sterben bestimmt ist) Kaltenbr. luopi stāv līdz lalkam (kāmē̦r laiks iekšā dzìt) Seyershof. es nuo visiem laikiem ("arvien") redzēju, ka ar zirgiem kūla Siuxt. par laikiem (mit der Zeit) paliks bagāti Sonnaxt;

5): ceļa l., Schlittenbahn
Siuxt. ķīlu l., der Vorfrühling, die Zeit des Schneesehmelzens und Eisganges ebenda: ķīlu laikā vīri pa mājām, mežā nevar braukt. àuksti ² laiki Liepna, kaltes Wetter. silti laiki, warmes Wetter Sonnaxt. šuodien tādi draņka laiki BW. 2471 var. skanēj[a] purvi, skanēj[a] meži uz sausiem laiciņiem 14302. labuos laikuos Orellen, bei gutem Wetter: re, kur pie debesīm aitiņas, būs laiks (gutes Wetter) Oknist (ähnlich in Bērzgale, Lubn., Smilt.);

6)

a): cik sen bija tie laiciņi BW: 20840;

b): laika dienas auch Fest. n. FBR. XVII, 97, BielU., Meselau; ‡

7) das Lebensalter,
mûžs: tur viņš nuodzīvāja visu savu laiku C., Linden in Kurl., Smilten, Trik. viņš ar mani vienu laiku (gleich alt) Kaltenbr.

Avots: EH I, 712, 713

laĩks (li. laĩkas "Zeit"),

1) die Zeit,

a) mit Eigenschaftswörtern, Zahlwörtern, Fürwörtern, Partizipien:
ilgs, liels laiks, geraume Zeit: pēc liela laika viņš pārnāca mājās. gaŗš laiks, die Langeweile: palicis (uznācis) dikti gaŗš laiks LP. IV, 103. jauki, laimīgi, priecīgi, bēdīgi, grūti, dārgi laiki, schöne, glückliche, fröhliche, traurige, schwere, teure Zeiten; jauni, ve̦ci laiki, die alten und neuen Zeiten. pirmais laiks, die erste Zeit der Schwangerschaft (die ersten 18 - 20 Wochen), uotrs laiks, die zweite Periode der Schwangerschaft (20 - 22 Wochen dauernd) JK. VI, 19. kāds, savs laiks, eine gewisse Zeit: paiet jau arī kāds od. savs laiks. tāds laiks, laiciņš, eine kleine Weile: man te tāds laiciņs jāpaliek. jauns laiks, Neumond, ve̦cs l., Altlicht. aŗams, kuļams, pļaujams laiks, die Pflug-, Dresch-, Mähezeit; linu plūcams od. raujams, mē̦slu, siena ve̦dams laiks; ē̦dams, gulams od. gulēt ejams, mirstams, sējams laiks, die Ess-, Schlafens-, Sterbe-, Saatzeit;

b) mit vorangehendem Genitiv: baiļu, bē̦du laiks; die Schreckens-, Trauerzeit:
nāk meitām baiļu (Var. bē̦du) laiks BW. 18771; baznīcas l., die Zeit des Gottesdienstes; bizmaņu l., die Zopfzeit, die Zeit der Dunkelmänner; ceļa l. die Zeit, wo die Wege gut sind, namentl. die schöne Schlittenbanzeit; darba, dienasvidu l., die Arbeits-, Mittagszeit; dieva laiciņš,

a) eine Gott geweihte Zeit:
svē̦ts vakars, dieva laiciņš Konv. ² 149;

b) die von Got herrührende, schöne Zeit;
gaiļu, ganu l., die Zeit des Hahnengeschreis, der Hütung; gavēņa l., Fastenzeit; klausības od. klaušu l., die Zeit der Frohndienste; lapu od. rudens l., die Herbstzeit: nāk rudens lapu laiks BW. 18771; luožu l., die Zeit der Rekrutierung; mēŗa l., die Pest; pusdienas l., die Mittagszeit; putraimu l., das Jahr 1844 Etn. IV, 152; rīta l., der Morgen: rīta laiks - ze̦lta laiks, Morgenstunde hat Gold im Munde; sējas, skuolas l., die Saat-, Schulzeit; me̦stru, puoļu, spranču, zviedru laiki, die heermeisterlichen, Polen-, Franzosen-, Schwedenzeiten: teļu l., die Zeit des Kalbens, auch die Zeit, wo Kälber geschachtet werden; tirgus l., Marktzeit; vakara l., die Abendzeit: vaļas l., die freie Zeit, Musse; valdības l., die Regierungszeit; veļu l., die Zeit des Erscheinens der verstorbenen Geister; verdzības od. ve̦rgu laiki, die Zeit der Leibeigenschaft; vidus laiks, die Zwischenzeit: pirmāk mice, pēc ce̦pure, vidus laika vainadziņš BW. 24733, 9; vidus laiki, Mittelalter; ze̦lta l., goldene Zeit; ziedu, ziemas l., Blüte-, Winterzeit;

c) mit abhängigem Infinitiv: laiks gulēt iet jau pienācis;

d) mit folgendem Temporalstz: kur jau tas laiks, kamē̦r (kuopš, kad) nee̦sam tikušies;

e) als Subj.: laiks aiziet, aizte̦k, die Zeit vergeht, verrinnt. laiks man iet tautiņās
Ltd. 1197. vēl man laiks, vēl man laiks sav[u] pūriņu pieluocīt BW. 7622. ve̦ci laiki - labi laiki;

f) als Obj., laiku duot, ievē̦ruot, izlietuot, kavēt od. pakavēt, nuogaidīt, nuokavēt, nuopļāpāt, nuolikt, pavadīt, die Zeit gönnen, wahrehmen, ausnutzen, vertreiben, abwarten, versaümen, verplaudern, bestimmen, verbringen;

g) im Dat., laikam,

a) wahrscheinlich, wohl:
tas jau laikam ar samazgām kristīts;

b) gewöhnlich:
runājušies, kâ jau laikam pazīstami; [Instrumental] laikiem, zuweilen; laikiem - laikiem, bald - bald: laikiem līst, laikiem saule spīd; [sen laikiem U., (siet) längst];

h) Akk. [resp. Instrum.] der Zeit:
duod, dieviņ, tâ dzīvuot, kâ dzīvuoja tē̦vu laiku BW. 25748. saimnieks gāja vienu laiku, uotru LP. VII, 617. laiciņu viņš gulēja, eine kleine Weile schlief er. citu gadu šādu laiku tev vīru atvedīšu LP. VI, 195. tuos laikus saimnieks katru Jāņu nakti pārvilcis ačgārniski pīlādzi LP. VII, 694. viņš man visu laiku (immer, unauförlich) bāžas virsū. savu laiku ievas zied, savu laiku ābelītes; savu laiku es valkāju savu ruožu vainadziņu BW. 5947. ne savu laiku arī nē! nie und nimmer! es neietu savu laiku uz jūrmalu sievas ņemt BW. 30963. pašu laiku,

a) soeben, gerade um diese Zeit:
pašu laiku rietēja saule A. XII, 132;

b) eben recht, passend:
svārki man pašu laiku. nūja bij pašu laiku LP. VI, 487. tē̦vs teic lielu, māte mazu, tautiet[i]s teica pašu laiku BW. 15067, 3. laiku als Adv., früch, frühzeitig: mēs tik laiku sanākušas BW. 19093. kam tik laiku tu nuomiri! 3905, 3;

i) im Lok., laikā, zeitig, rechtzeitig, früh:
rītā jau vīrs laikā ticis debesīs. dienas, nakts laikā, am Tage, in der Nacht; skaidrā dienas laikā, am hellen, lichten Tage LP. VII, 492. saule jau bruokasta laikā VI, 4. tuo savā laikā nee̦smu piedzīvuojis, das habe ich meine Lebtage nicht erlebt. laikā - laikā, bald - bald: laikā lietus līst, laikā jauks LP. VI, 434. ne..kādā laikā, niemals, durchaus nicht. šinīs od. šuos mūsu laikuos, bei jetzigen Zeiten; viņuos, vec,uos, sen se̦nuos laikuos, in alten, uralten Zeiten. laikā od. pašā laikā,

a) zur rechten Zeit,

b) passend, eben recht:
laikā (Var.: laiku [Wessen], laikus) man mātes svārki, laikā mātes villainītes BW. 3198 [in Laitzen dafür laikam: ce̦pure laikam];

j) nach Präp.: ar laiku, mit der Zeit:
gan ar laiku viņš pieņemsies prātā. bez laika, zur Unzeit, vorzeitig: bez laika galu atrast. dievs duod tautām izputēt, kas bez laika bildināja BW. 14877, 1. Sprw.: neiesāc ne˙kā bez laika. nuo šī laika, von nun an. laik(u) nuo laika, von Zeit zu Zeit. nuo laika gala, nuo laikiem, nuo laiku laikiem, nuo se̦niem laikiem, von jeher, seit uralten Zeiten: viņš man nepatīk nuo laika gala Kaudz. M. pa laikam, nach einiger Zeit: pa laikam iznāca māte Janš., JK. III, 67; pa laikam, = laikam, gewöhnlich: sulainis, kâ jau pa laikam nemierīgs gars, gribējis zināt JK. laiku pa laikam od. pa laikiem, von Zeit zu Zeit: saimnieks laiku pa laikam gājis birztiņā LP. VII, 885. brālis arī pa laikiem apraudzīja māsu tautās BW. I, S. 490; [pa laikiem U., von jeher]. pa(r) gaŗu laiku, pa gaŗam laikam, für die lange Weile, nachlässig: jaunākais par gaŗu laiku apsuolījies LP. V, 159. savu darbu tie strādājuši tikai tâ pa gaŗam laikam LA. par tuo laiku, unterdessen: par tuo laiku pārnāca mežsarga trīs dē̦li Dīcm. pēc laiciņa, pēc kāda laika, nach einer Weile; pēc tāda laika, nach einiger Zeit; pēc liela laika, nach langer Zeit. pie laika [wohl ein Germanismus!], beizeiten, rechtzeiting: es pie laika (Var.: laiku, laikus) ceļu griezu BW. 10157. bēdz pie laika siliņā 18857. pret rīta laiku, gegen Morgen. šis nams taisīts uz laiku laikiem. [uz laika U., genau passend];

2) die (grammatische) Zeit, das Tempus:
pabeigti un nepabeigti laiki, vollendete und unvollendete Zeiten;

3) die Frist, der Termin:
zināms, nuolikts laiks, eine bestimmte Zeit. naudu nuoduot uz īsu laiku;

[4) freie Zeit, Musse:
man nav laika, ich habe keine Zeit];

5) das Wetter
[vgl. aksl. годъ "Zeit": r. погода "Wetter", klr. негода "Unwetter"]: jaunā mēnesī laiks mainās. laiks tâ kâ uz mīkstu, taisās snigt. laiks apmācies, aptumšuojies, es ist trübes Wetter; laiks atlaižas, pielaižas, es tritt mildes Wetter, Tauwetter ein; laiks atme̦tas silts, das Wetter eird warm; laiks nuoskaidruojies, das Wetter ist heiter, hell geworden. auksts, karsts, silts, labs, jauks, lē̦ns laiks; bargs laiks, das Ungewitter; duomīgs l., unbestimmtes Wetter; gruozīgs l., unbeständiges Wetter; mīksts l., lindes W., Tauwetter; me̦lns laiks, schneeloses Wetteŗ schneelose Zeit (Herbst und Frühling): kur pavasarī me̦lnā laikā se̦sku ņemsi LP. VII, 1252; skaļš laiks, Frostwetter, wo ein Knacken und Krachen, namentl. in den Wänden, zu vernehmen ist; dubļu, lietus, pē̦rkuoņa, sala, siena laiks, Kot-, Reegen-, Donner-, Frost-, Heuwetteŗ auch Erntewetter: tirgus dienā tirguotājiem siena laiks. Von schlechtem Wetter: suņa laiks, Hundewetter. tāds laiks, ka guodīgs saimnieks ne savu suni nedze̦n ārā. laikam dievs ve̦lnam laiku uz renti izdevis. Von schönem, sonnigem Wetter: tāds laiks, ka saulīte tīri pa zemi rit;

6) der Pl. laiki,

a) Zeiten,

b) auch laika dienas Kav., bestimmte zu beobachtende, auch zu feiernde Tage, Festtage:
laikus turēt, die Tage beobachten, beobachten, was an bestimmten Tagen zu tun erlaubt ist und was nicht. nāc, māsiņa, laikiem (Var.: laikuos) sērst; laikiem gaida bāleniņš BW. 17531. - Wohl zu likt (s. dies), [li. núolaikas "mussig" u. a. s. de Saussure MSL. VIII, 445, Berneker Wrtb. 155, Būga Изв. XVII, 1, 34 und KZ. LI, 110. Ursprünglich vielleicht ein Adjektiv (= gr. λοιπός) mit der Bed. "übrig > müssig"; in diesem Fall als Subst. zunächst mit der Bed. "Musse"].

Avots: ME II, 405, 406, 407

laĩkstar̂pa, laĩku star̂pa, der Zeitabschnit: lielās laikstarpās bij aizmirsušās briesmas MWM. VIII, 9. dievs sacīja: lai tuop spīdekļi, kas nuošķiŗ dienu nuo nakts, un kas duod zīmes un laiku starpas un dienas un gadus I Mos. 1, 14. Was zwischen Neumond und Vollmond geschehen ist, ist geschehen laiku starpā Mag. XX, 3, 57.

Avots: ME II, 407

laĩku,

1): auch AP., Siuxt; s. auch ME. II, 406, unter laĩks 1h) a.; ‡

2) passend:
ce̦puri ..., kura būtu man l. Jauns. B. gr. ³ I, 212.

Avots: EH I, 713

laĩku, laĩkus, früh, rechtzeitig: viņš laiku juo laiku pačukst jaunajam medniekiem LP. V, 211. ja rītu būs sauss laiks, vistas iet laiku gulēt Etn. II, 95. laiku, laiku (Var.: laikus, laikus) ceļu griezu BW. 10157.

Avots: ME II, 407

‡ laĩkušņa N.-Peb., = laiksne.

Avots: EH I, 713

laũnaglaĩks (gew. launaga laiks), Mittagszeit.

Avots: ME II, 429

nelaĩks,

1): auch (plur. nelaiki) Nautrēni; kaidā nelaika dienā pasacēle viesulis Pas. VII, 340; schlechtes Wetter Perkunen;
‡

3) nelaiks Auleja, nelaiki Behnen, Marzenhof, Nötk., Wesselshof "nedienas": laicīt kaidam nelaikam, kad kaida slimība ci kas Auleja; ‡

4) nelaiki, Zeitmangel
Auleja: galva nesukāta - vis aiz nelaiku.

Avots: EH II, 14

nelaĩks,

1) das Unwetter:
kāruoja zināt, uz kurieni šis tādā nelaikā iešuot MWM. VIII, 589;

2) die Unzeit, unrechte Zeit,
gew. im Lok.: nelaikā, zur unrechten Zeit; zu früh: nu tu esi nelaikā atnākusi LP. VII, 70. viņa bē̦dādamās nelaikā nuomiruse V, 353. lietuvē̦ns - maza bē̦rna dvēsele, kas nelaikā atšķirta nuo miesām VI, 178. agri (Var.: nelaiku) sniegi sasniguši BW. 24340. nelaikā dzimis bē̦rns od. nelaika bē̦rns, ein zu früh geborenes Kind: it kâ nelaika bē̦rns tâ lai viņš tuo gaismu nere̦dz Tr. IV, 429.

Avots: ME II, 720

‡ nelaĩku, Adv., frühzeitig, zu früh Auleja; zur unrechten Zeit Pilda n. FBR. XIII, 53. netaujā n˙! Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 145. n. sniegi paklāja zaļu zâli tīrumā BW. 24340, 2. dievs duod galu tautiešam, ka n. bildināja 14877, 1 var.

Avots: EH II, 14

‡ nelaĩkus, Adv., zu früh, unzeitig Seyershof: n. man nuojēme munu miršu vainuceņu Tdz. 47470.

Avots: EH II, 14

nùoblaĩkšķêt, nùoblaĩšķêt, intr., eine kurze Zeit gehörig poltern, knallen, klatschen: sviest meitas pret sienu, lai nuoblaikšķ LP. IV, 98. dē̦ls iesviež lāčus e̦ze̦rā, lai nuoblaišķ IV, 2.

Avots: ME II, 762

‡ nuoklaĩkšêt Dunika, erschallen: aizcirta duris, ka nuoklaikšēja vien.

Avots: EH II, 53

pagaŗlaĩkuôtiês, sich ein wenig langweilen: paldies, ka ar mani te pagaŗlaikuojāties! Vēr. I, 1370.

Avots: ME III, 27

palaĩki [Nigr.] (li. palaikai), die Uberbleibsel, der Rest, das Nichtnutzige, Untaugliche: es tavus palaikus vis neēdīšu Nigr. n. Janš. [nuopurinādamas nuo sevis rasas pilienus, šuos pēdējuos miglas palaikus Janš. Dzimtene IV, 44.] visi viņu kaunināja, vai viņš cita palaikus vāks; kas citam vairs nede̦ruot, tas šim derēšuot, auf ein Mädchen bezogen LA. kuģa palaiki, die Schiffstrümmer LA. [man cita palaĩki (nuovalkātas drēbes) jāvalkā Ellei.] Zu palikt.

Avots: ME III, 55

[palaĩkus, Adv., zeitig R. Lībeks Sadzīves cīniņš.]

Avots: ME III, 55

paš˙laĩk, pašu˙laĩk, soeben: paš˙laik ienāca sieva A. XX, 644. viņš paš˙laik nāk nuo guļamistabas Vēr. II, 551. trešā vasara pašulaik iesākusēs Aps.

Avots: ME III, 114

pašu˙laĩk: "pat˙laban" Kaltenbr.; gerade recht Behnen n. FBR. XVI, 149: zābaki man p.

Avots: EH XIII, 180

pašu˙laĩk, s. paš˙laĩk. [pašumêtiês,

1) "ausgleiten, sich verdrehen":
man kājas pašumējās un es nuokritu gar zemi Salisb.;

2) = pamisêtiês: meitai pašumējies: e̦suot jau gaidībās Jürg., Nitau.]

Avots: ME III, 117

‡ pat˙laĩk Ramkau, = paš˙laĩk: p. bija jau vakars Pas. XII, 350. pat- kann hier aus dem alten acc. s. masc. gen. pati gekürzt sein.

Avots: EH XIII, 183

‡ pêclaĩki, spātere Zeiten, die Zukunft: aizbēdzēji ir bijušies viņas atstāt re̦dzamas pēclaikiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 5.

Avots: EH XIII, 226

pêclaĩkā, in der Folgezeit, in der Zukunft: latvieši pēclaikā atkal iztaisīsies par tautu Kundziņš Kronv. 106. ka pašam pēclaikā gaļas nepietrūkstuot Upīte Medn. laiki 6.

Avots: ME III, 205

pirmlaĩks,* die Urzeit. = pirmlaiku, primitiv: pēc pirmlaiku tirguošanās kārtas Blaum, Pie skala uguns 95.

Avots: ME III, 226

plaĩkšķēt Arrasch, Bauske, -u, -ēju, klatschen, patschen, laut schallen Lennew., Grünwald, Neuenb., (mit aĩ Kursiten: plaikšķ, piemē̦ram, ūdens krizdams nuo augstas vietas; kad šauj, tad plaikšķ Neuhausen; par plaikšķēšanu sauc arī truoksni, kas ceļas situot ar plakanu sitamuo pa plakanu priekšme̦tu. slapjas drēbes staigājuot plaikšķ. lietus piles plaîkšķ ² Zerrauxt.

Avots: ME III, 315

plaĩksnîtiês N.-Peb., plàiksnîtiês ² Lis., Golg., Kl., plaîksnîtiês C., Kreuzb., plaiksnuôtiês Etn. IV, 165, (hin und wieder) scheinen, leuchten: varēja redzēt plaiksnāmies smagu saules gaismu A. XX, 644, Salisb. pa miglāju plaiksnījās lē̦na gaisma Saul. I, 58. pie horiconta plaiksnuojās garās strīpās ruožaini debestiņi Stari I, 168. blāzmai caur kuokiem plaiksnuoties Austriņš. grūti bija nuoteikt, kas plaiksnījās viņa sejā. man likās, ka viņš smīnēja Jauns. Urspr. (mit -ksn- aus -skn- ) wohl gleichbed. mit plaikšķîties (vgl. plaisīties, atplaiksnīties und ādas atplaiksnījumi "saplaisājumi") und in diesem Fall zu plaîsa, plîst, plaišķīties; vgl. auch plīksnîties.

Avots: ME III, 314

plaĩkums, der Fleck Dond.: tauku plaikums uz drēbes. Wohl nebst li, pleĩkė (in Tvereč) "calvitium" zu le. pliks.

Avots: ME III, 315

prìekšlaĩk, priekšlaĩkã; prìekšlaĩku, prìekšlaĩkus, Adv., vorher, vordem, vorzeitig, vor der Zeit, verfrüht: man jau jūsu nauda nuoskaitīta. . varu ieduot jums jau priekšlaik De̦glavs Rīga II, 1, 440. tik tre̦knas neuzbaŗuojuši, . kâ Māŗa priekšlaik LP. V, 413. Visvalds ar savu nāvi ievadītu savus ve̦cākus priekšlaikā bedrē Lautb. Luomi 65. priekšlaikā ne˙kuo neizteikt ebenda 182. ja pats nebūsi priekšlaikā ietaupījis MWM. VIII, 330. ja nauda man priekšlaiku ieduotuos ruokā LP. VI, 1, 222. meita apgalvuoja, lai nepriecājuoties priekšlaiku VI, 611, tuo jau tâ priekšlaiku nevar zināt CTR. I, 58. ve̦lns nevarēja iztlkt priekšlaikus nelūkuojis LP. VII, 1176: brūtgāna māju tuvumā striķus jau priekšlaikus atraisa BW. III, 1, 15.

Avots: ME III, 396

šâdulaĩk, Adv., um diese Zeit: pē̦rn šādulaik Bārda Zem. d. 195.

Avots: ME IV, 12

savulaĩk, je: savulaĩk es neiešu (nie werde ich gehen) aiz e̦ze̦ra sievu ņemt VL. aus Ahs.

Avots: ME III, 793

se̦nâklaĩki: se̦nâklaĩkus, adverbial, in früheren Zeiten Blieden.

Avots: EH XVI, 477

se̦nâklaĩki, frühere, ältere Zeiten: se̦nāklaikuos bijuši burvji LP. VII, 682.

Avots: ME III, 816

se̦nlaĩki: nuo senlaikiem viss stāv grāmatā pierakstīts Sonnaxt. uogas piedēstītas nuo sen˙laikiem ebenda. nu jau senlaikiem (längst) tādu nav ebenda. tis jau nav smagi senlaikuos (ist nicht sehr lange her) ebenda. luopi kūtī jau senlaikiem (seit langem, von alters her) Siuxt.

Avots: EH XVI, 477

se̦nlaĩki (nom. pl.), alte Zeiten, die Vorzeit U.: jau nuo se̦nlaikiem LP. VII, 326, seit langer Zeit, seit uralten Zeiten. viss se̦nlaiku izskatā Kaudz., alles sieht aus wie früher, wie in alten Zeiten. es biju se̦nlaikuos (in alten Zeiten, früher) liela vērpēja LP. IV, 228. se̦nlaikus od. sen laikiem U., vor, seit langer Zeit: par . . . kaŗiem, kas se̦nlaikus pluosījušies Vēr. v. J. 1904, S. 548. sade̦guši i[r] griesti, i[r] jumti jau se̦nlaikus Rainis.

Avots: ME III, 817

‡ siênlaĩks ² Orellen, die Zeit der Heumahd: sienlaikam sākuoties Pas. XIII, 168.

Avots: EH II, 495

šîlaĩka ² (gen. s.), der Gegenwart angehörend, modern: š. cilvẽ̦ks Roop n. FBR. XV, 158.

Avots: EH II, 627

‡ šilaĩkus Orellen n. FBR. XI, 43, Adv., = šìlàik(s) ² .

Avots: EH II, 626

‡ šîlaĩkus ² Orellen n. FBR. XI, 43, Adv., = šìlàik(s) ² .

Avots: EH II, 627

šùolaĩku (gen. pl.), zeitgenössisch, modern: šuolaiku mākslinieks MWM. VI, 479; da šuolaika, bis jetzt Pas. V, 426.

Avots: ME IV, 112

šuoslaĩkuôs (loc, pl.) A. XXI, 695, Adv., heutzutage.

Avots: ME IV, 113

tùolaĩk,

1): auch (mit uõ) Frauenb., (mit ùo ² ) Kaltenbr., Pilda, Skaista, Sonnaxt, Višķi; kur ... t. biji? Tdz. 59105. t. tevi muodināšu BW. 22803, 7;

2): auch (mit ùo ² ) Baltinow, Bērzgale, Marienhausen u. a., s. Augstkalns FBR. XI, 49.

Avots: EH II, 709

‡ ve̦claĩkus Kaugurciems, in alten Zeiten.

Avots: EH II, 767

viduslaĩki, das Mittelalter.

Avots: ME IV, 581

viênlaĩkus, Adv., zur selben Zeit, zugleich: tā bija labākā cieņas parādīšana... vīram, bet vienlaikus arī... grizetes vērtīgākā īpašība Ezeriņš Leijerk. I, 100.

Avots: ME IV, 660

‡ àizlaika Lettg., = àizlaĩku: sestdien aizlaika vajag darbus beigt Zvirgzdine.

Avots: EH I, 35

‡ blaikšêt Segew., = blaĩkšķêt. blaiskums: kad zilā slimība, tad cūka nuositas ar pumpām un blaîskumiem ² Siuxt.

Avots: EH I, 225

jaûndaĩcîgs, jaûnlaĩka, jaûnlaĩku, modern, neuzeitig: jaunlaicīga ve̦de̦kla A. XII, 785; jaunlaika rakstniecība JR. VII, 182.

Avots: ME II, 100

klaîkstêt ² [klaĩkšêt Dunika], - u, - ẽju, intr., knallen: kruogu durvis klaikst Teod. [aus Siuxt].

Avots: ME II, 209

làicît ² ,

1): auch Sessw.;

2): kad ir kas labāks; laicī kādam nelaikam (für schlechte Zeiten)
Aulejā. miežus laika sē̦klai ebenda. gaļa jālaika (jālaicī Līksna, Nīcgale) vasarai Kaltenbr., Oknist. mums (acc.) te nelaicīs: dzīs pruojām Kaltenbr. man Laimiņa laicījusi slave̦nuo tē̦va dē̦lu Nerft; am Leben lassen OB.;

3): Zeit geben
-auch OB.; warten - auch Dunika; ‡

4) bestimmen
(mit aĩ ) Rutzau: kâ dieviņš laicīs ("nuoteiks"), tâ būs;

5) sich (von jem. etwas) leihen
Rutzau. Refl. -tiês,

1): sich in acht nehmen
Lng.; nu tad tik laîkies ² (sargies)! Schrunden n. FBR. XIII, 106; ‡

2) vörkommen, sich (auf)halten:
kur žusi laĩkās Nidden; kur ūdens laĩkās ebenda. - Zur Bed. vgl. auch nuolaicît 1.

Avots: EH I, 711

[laikāties Für. I, auf der Wacht sein; laĩkâtiês, ausweichen, zu vermeiden suchen: es laikājuos ar viņu satikties Dubeņi - In Warkl. habe man ehemals ein laikāties "sich sehnend warten" gebraucht. - Zu laicît und apr. laikūt "halten".]

Avots: ME II, 404

‡ laiķelis, geringschätziges Demin. zu laĩks: kādu laiķeli mēs varam arī papriecāties Janš: Bandavā II, 197.

Avots: EH I, 713

‡ mũkņu laĩks Frauenb., die Zeit, in der sich die Fichtenrinde leicht ablöst.

Avots: EH I, 838

‡ palàiku ² Nerft, = palaĩkus: mēs tâ p. bijām nuobeiguši Jauns. B. gr. ³ I, 59.

Avots: EH II, 148

pliks (li. plìkas),

1) entblösst, nackt, kahl, bloss
(eig. und fig.): plikas ruokas, kājas. plika galva,

a) haarloser,

b) entblösster
Kopf. pliks un kails, kapp und kahl U. Sprw.: pliks kâ verstes stabs. pliks kâ zirnis, kâ zutis. juo pliks, juo traks (juo plikāks, - juo trakāks), - juo salst, juo skrej. plikam visur auksti, laiskam visur grūti. kâ pliks pa nātrēm skrien od. kuļas kâ pliks pa nātrēm. grūti ar pliku plūkties, ar muļķi runāt. tas paņe̦m pliku zuobinu (ein entblösstes Schwert) un nuostājas tuornī LP. IV, 160. guovis neganīju pa plikuo (kahl, graslos) ve̦cainīti BW. 28974. pliks kažuoks, ein Pelz ohne Überzug: Zeļķis bija šuvis saimniekam "plikuo kažuoku", t. i. aitādas kažuoku bez virsdrēbes MWM. X, 101. plika dzīvība, das blosse Leben: laimīgs tas, kas pliku dzīvību izvilka (wer mit dem blossen Leben davonkam) JK. V, 1, 52. mājenieki paspēja tikai izglābt pliku dzīvību iz uguns briesmām De̦glavs Ve̦cais pilskungs 87. viņa balss bija tāda plika (kahl, hart) un skaņa De̦glavs Rīga II, 1, 459. - ne plika vērdiņa, graša, ne plikas kapeikas, kein Groschen, gar nichts: par saviem sūrajiem sviedriem pats ne plika vērdiņa neredzi JR. IV, 86. nuo jums nevar izspiest ne plika vērdiņa Alm. man nav ne plikas kapeikas pie dvēseles, ich besitze keinen Groschen A. XXI, 782;

2) abgetragen
U.;

3) arm:
nu ir laiks plikajiem precēties: nu izauga divas vārpas viena stiebra galiņā BW. 12181, 3. nu ir laiks plikajiem (Var.: tukšajiem) alu dzert: nu aizgāja bagāti pār Daugavu zirgu zagt BW. 20982, 1. - Nebst pleiks zu li. pleĩkė "Glatze" und (?) le. plaĩkums "Fleck"; vgl. auch Persson Beitr. 881 und BB. XIX, 260 f., Trautmann Wrtb. 226 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 93.

Avots: ME III, 344

pļor̃ka laĩks, Schlackwetter: kam tādā pļorka laikā tīk ārā iet! Dond. n. RKr. XVII, 47.

Avots: ME III, 371

‡ rîbenis ² , in der Verbind. rîbeņa ² laĩks, das Gewitter Frauenb.: man ir bail nuo r. laika.

Avots: EH II, 375

slaika, eine Art Schlitten mit nicht vorn aufwärts gebogenen Schleifenenden Kurl, n. U. Plur. slaĩkas, ein grosser Bauernschlitten, wo 2 Pferde vorgespannt werden Sackenhausen, N.-Bartau; "divzirgu slēpes" Gramsden. zunächst wohl zu sliece (wenn ie hier aus ei; neben diesem sleik- ein ide. sleig- in an. slikr "glatt", ahd. slīhhan "schleichen", sleihha "Schleife, Schlitten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 390 f.); vgl. auch le. slieka und slaîks, sowie Osthoff IF. XXVII, 169.

Avots: ME III, 913

star̂pdaĩkme̦ts,* starplaĩks* B. Vēstn., die Zwischenzeit, die Übergangszeit; nu˙pat pārlaistais starplaikme̦ts Veselis Saules kapsē̦ta 186. starplaikme̦tā starp viduslaikiem un jauniem laikiem U. b. 118, 21.

Avots: ME III, 1047

‡ tuolai, = tùolaĩk 1: t. saiminieks saka Pas. VII, 365 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 709

tùolaik (li. tuolaik "damals" bei Miežinis),

1) tuõlaĩk, auch tuolaiku, zu der (vergangenen) Zeit, damals:
tuolaik, kad es uzaugu, skuolas bija re̦ti atruodamas Ahs. tuolaik bij tāds likums Dīcm. pas. v. I, 43 tuolaik (ausgespr.: tūlèik), ka[d] es ite biju, tu biji mazs Mar. n. RKr. XV, 141. viņam tuolaiku māja bij iedalīta Kaudz. M. 21 ;

2) dann
Infl.: taidi uzskati var mainīties tik tuolaik, ka[d]... L. W 1921, № 42, 2 ₃ . mani čorts dadzīs un tuolaik nuosiss Pas. 11, 72 (aus Kapiņi). ja tu iziesi nuo pils dzīvs, tuolaik es tev kalpuošu visu mūžu III, 299 (aus Dricē̦ni).

Kļūdu labojums:
Infl. = Infl., Ober-Kurl.

Avots: ME IV, 284, 285

‡ trañks laĩks Kl.-Gramsden "sauss, skaļš sala laiks".

Avots: EH II, 691