Paplašinātā meklēšana

‡ àizkārpît,

1) = ‡ àizkar̂pît 2: suns aizkârpījis ² bedri Siuxt;

2) = ‡ aizkar̂pît 3 Lemsal (mit àr ² ).

Avots: EH I, 30

‡ apkārpît,

1) = ‡ apkar̂pît I: vistas dārzā citus stādiņus izkārpī jušas, citus zemēm apkārpījušas ² Siuxt;

2) = ‡ apkar̂pît 2 (mit ā`r ) Jürg., Nitau.

Avots: EH I, 91

atkārpît, los-, wegscharren: smiltis; bedri vaļā. Refl. -tiês, sich losmachen, sich befreien: nāk miegs kā lietuvē̦ns; nevar ne atkārpīties Naud. man tik grūti nākas atkārpīties nuo familijas tējas Pur. St. 40.

Avots: ME I, 166

‡ atskā`rpît Wolmarshof, = atkārpît: zirgs atskārpījis kuokam saknes.

Avots: EH I, 166

[ìekarpît, einscharren Bauske. Refl. - tiês, sich einscharren.]

Avots: ME II, 25

ìekārpît, enischarren: [suns iekārpīja kaulu zemē Arrasch. Refl. - tiês,

1) sich einscharren:
[bē̦rns iekārpījies smiltīs, sienā Salis]. (zirgi) iekārpījās aizvien dziļāk un dziļāk (dumbrājā) Latv.;

[2) fig., hineingelangen:
viņš iekārpījies parāduos Ruj.].

Avots: ME II, 26, 27

[ìeskārpît, einscharren: kaulu zemē Arrasch.]

Avots: ME II, 65

[izkarpît Mesoten, = izkārpīt 1. Refl. izkar̂pîtiês nuo ūdens Jürg., Arrasch, aus dem Wasser mühsam (zappelnd) herausgelagen.]

Avots: ME I, 748

izkãrpît, Refl. -tiês, ‡

4) "izkauties, izlamāties" Seyershof: kad cilvē̦ks sirdīgs, tad izkârpās ² ar.

Avots: EH I, 455

izkãrpît, tr.,

1) ausscharren, auskratzen:
viņa izkārpīja bedrīti MWM. X, 918. vistas izkārpījušas duobes;

2) ausreiben:
miegu nuo acīm JK. V, 70. Refl. - tiês, scharrend, mühsam herauskommen: muša izkārpījās laukā LP. V, 8;

2) zur Genüge scharren:
vistas visu dienu izkārpījušās pa duobēm;

[3) zur Genüge sich auswälzen:
zirgs jau izkārpījies Ruj.].

Avots: ME I, 750

‡ izterpît, herausziehen Allend., Lems. und Ruj. n. U. (unter terpīt).

Avots: EH I, 489

karpît: auch (mit ar̂ ² ) Siuxt. Refl. -tiês, ‡

2) schelten
(intr.), streiten, Händel suchen (mit ar̂ ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 589

karpît [AP., Bauske], s. kārpît.

Avots: ME II, 163

kā`rpît, Refl. -tiês: būšuot krietni jākārpījas, kamē̦r mālam tikšuot cauri Kaudz. Izjurieši 12.

Avots: EH I, 603

kā`rpît [Jürg., Arrasch, Wolmar. Walk, PS.], Smilt., [kârpît ² Salis, Ruj.], kar̂pît Mar., [kar̂pît ² Bauske, Sessau], kãrpît [Bl., C., Serbigel, Trik., Schujen], - u, - ĩju, tr., scharren, die Erde aufwerfen, kratzen: suns, vērsis, zirgs, vista kārpa zemi. staigā vērši bauruodami, smilšu kalnu kārpīdami BW. 12946. lai iet (vīra māte) ceļu mauruodama, visus cē̦rpus kārpīdama 25341, 5 (Var.: skāripīdama Zirau). jau apse̦gluoti braši kumeļi aiz nepacietības vien zemi kārpa Asp. nagiem es kārpīju zemi RSk. II, 110. Refl. - tiês, mit den Füssen scharren, zappeln, sich zu befreien suchen Smilt., [Salis, Ronneb.]: luste, luste vanagam, re̦dz vistiņu kārpāmies BW. 10217. vērsis ar kājām kārpījies XX, 304. bē̦rns tikmē̦r kārpījās, kamē̦r tika nuo autiņiem ārā A. XVI, 475. [Gewöhnlich (so von Lenskien Abl. 332, Trautmann Wrtb. 129, Zuptza Gert. Gutt. 11, Meringer IF. XVI, 131, Persson Beitr. 861) zu cirpt gestellt und somit mit li. karpýti "mehrfach mit der Scheere schneiden" identifiziert. Aber dagegen, dass le. kārpīt eine Iterativform zu cirpt ist, spricht ausser der ganz abweichenden Bedeutung auch die Nebenform kār̂pît mit ihrer Intonation. In der Bed. stimmt kārpīt sehr gut zu an. harfr od. herfe "Egge"; Berneker Wrtb. I, 575 stellt mit einem Fragezeichen auch kãrpa "Warze" zu kārpīt, was nicht unmöglich wäre, während mit cirpt allenfalls nur eine entfernte Wurzelwandtschaft annehmbar wäre.]

Avots: ME II, 198

[nùokārpît,

1) abscharren, abschaben, abkratzen:
n. ābelēm sūnu Wandsen; kaķis nuokārpījis pe̦lavas nuo griestiem Salis;

2) wühlend od. sich unruhig bewegend hinunterstossen:
bē˙rns nuokārpījis se̦gu Dond. Refl. - tiês,

1) sich abschinden
Ruj., Bauske;

2) durch unruhige Bewegungen sich entblössen:
bē̦rns nuokārpījies pliks Dond.;

3) "nuospirināties": cālis nuokārpījās Bauske.]

Avots: ME II, 796

nùokarpîtiês, ‡

2) durch unruhige Bewegungen in einen gewissen Zustand geraten
Vank.: zirgs (nemierīgi ar priekškājām zemi kasdams) nuokarpījies gluži slapjš.

Avots: EH II, 52

[nùokarpîtiês, Bers., = nùokārpîtiês 3.]

Avots: ME II, 794

[pakarpît, = pakārpît.]

Avots: ME III, 41

[pakārpît, ein wenig scharren: suns pakārpīja zemes Arrasch, Widdrisch.]

Avots: ME III, 44

pãrpît: kad pine̦kli bij nuobrieduši, ņēma pārpina (= pina uotrreiz) Siuxt. '

Avots: EH XIII, 208

[pãrpît, von neuem (richtiger) flechten: p. matus, vaiņagu.]

Avots: ME III, 170

pìekārpît, vollscharren: vistas piekārpījušas pilnu bedri.

Avots: ME III, 256

pìekarpîtiês "sich fest anklammern, anhalten" Kronw.

Avots: ME III, 255

sakā`rpît,

1): skuķis (ar ruokām) sakārpījis smiltis sev vis˙apkārt Salis; ‡

2) scharrend zerstören (?)
Salis: vistas sakārpījušas visu lecekni.

Avots: EH XVI, 416

sakā`rpît, tr., zusammenscharren, -kratzen; scharrend, kratzend erreichen, erlangen Dond.

Avots: ME II, 648

saskārpît, aufscharren: zirgs kājām saskārpījis zemi C., Wolmarshof.

Avots: ME III, 732

skārpît U., Walk, = kārpît. Refl. -tiês,

1) scharren
Schwanb.;

2) sich widersetzen
Ermes (mit ā`r ), Ruj. Zu šķērpele, s. dies und Persson Beitr. 861.

Avots: ME III, 880

skarpîtiês, sich entgegenstemmen Saikava.

Avots: ME III, 874

terpît, -ĩju, aushalten U., AP., Fianden, Gr.- Roop, Kosenhof, Laud., Mar., N.-Peb., N.- Schwanb., Papendorf, Odsen, Rosenbeck, Schujen, Sermus, Smilt., Stolben, (mit er̃ ) Nötk., PS., (mit èr ² ) Aahof, Adl., A.- Schwanb., Bers., Fest., Geistershof, Golg., Grawendahl, Lis., Lub., Meselau, N.-Laitzen, Selsau, Sessw., Stom.: pie tik smaga darba nevarēja vis terpīt Nötk, bez putras ilgi nevar terpīt N.-Schwanb. viņam gan bija daudz kuo terpīt AP., Laud, nevar terpīt, cik te karsts Gölg. viņš jau vairs nevar terpīt: par daudz nuoguris Bers. vai tu tik vien vari terpīt? N.-Peb. - cauri terpīt, durchfülven Lemsal und Salis n. U. Aus r. терпѣть "dulden, teiden".

Avots: ME IV, 167

I tērpît Wessen, = tērpinât I 1, Pferden das Maul reinigen.

Avots: ME IV, 174

II tērpît Oppek. n. U., viel Qual leiden. Beruht wohl auf r. терпѣть "leiden".

Avots: ME IV, 174

‡ uzkarpît Behnen,

1) = uzkārpît 1;

2) = uzkãrpît 2.

Avots: EH II, 724

uzkārpît,

1) scharrend, kratzend aufwühlen:
vista uzkārpījusi duobi;

2) scharrend, kratzend an die Oberfläche geraten lassen, zum Vorschein bringen:
vista uzkārpījusi naudas gabalu. Refl. -tiês, mit den Füssen scharrend, zappelnd, sich sperrend hinaufgelangen: zē̦ns uzkārpījās gan beidzuot uz ve̦zuma. (fig.) viņš nu ir uzkārpījies uz augšu, er ist nun wohlhabend geworden.

Avots: ME IV, 341

uzskā`rpît Wolmarshof, = uzkārpît 1: zirgs stāvē̦dams uzskārpījis pagalmu.

Avots: ME IV, 378

‡ atkārnît Trik., = atkārpît: stirnas var a. kuokiem saknes.

Avots: EH I, 147

‡ kā`rpt Serbig., Wenden, = kā`rpît: (zirgs) kārpj ar priekškājam zemi Janš. Mežv. ļaudis I, 149.

Avots: EH I, 603

sakar̂pît Golg., = sakā`rpît: vista sakarpījusi daudz graudu Bauske, Behnen, Siuxt, Kursiten.

Avots: ME II, 645