Paplašinātā meklēšana

àizkãrtît, s. àizkãršuôt.

Avots: ME I, 31

‡ àizvā,rtît,

1) hin-, wegwälzen:
bē̦rni aizvārtījuši drēbes pruojām Meiran;

2) zirgs aizvārtījts duobi, das Pferd hat sich wälzend das Beet eingedrückt.
Refl. -tiês, sich hin-, wegwälzen : a. līdz kādai vietai.

Avots: EH I, 62

‡ apkārtît, = apkāršuôt Spr., Bers., C., Kl.: a. istabu, riju Warkl. Subst. apkãrtījums, die zum Bedachen aufgestellten Stangen: apkārtījumu apklāja tāsēm K. Jürgens Mana vectēva nostāsti 7.

Avots: EH I, 91

apvā`rtît, ‡

2) oberflächlich (eine Arbeit) verrichten (ausführen)
Grenzhof n. FBR. XII, 23.

Avots: EH I, 125

apvā`rtît (li. apvartýti), tr., freqn. zu apvḕrst, fortgesetzt wenden, kehren, wälzen, hin und her wendend beschmutzen: apvārtīts taukuma gabals. viņš mani pe̦lnuos apvārtījis Jer. III, 16. suns jau ar neapvārtītu neē̦d, sagt man zu einem, der etw. Essbares auf die Erde fallen lässt PS. Refl. -tiês, sich wiederholt umwenden, wälzen, sich wälzend, wendend beschmutzen: maize smiltīs apvārtījusies.

Avots: ME I, 134

‡ atkãrtît sẽ̦tu līdz kādai vietai, die eingesteckten Zaunpfähle bis zu einer bestimmten Stelle mit Zaunstangen belegen Erlaa.

Avots: EH I, 147

‡ atvā`rtît (li. atvartýti, r. отворотúть), = ‡ atcilât 4 Oknist. Refl. -tiês, sich herwälzen Arrasch u. a.: kumeļš atvārtījies līdz sē̦tai.

Avots: EH I, 179

ìevā`rtît, tr., einwühlen: drēbes sìenā, dubļuos.

Avots: ME II, 87

izvā`rtît, ‡

2) "?": tuo (die Wollsnaut)
izžāvēsim, izbrautīsim un izvārtīsim mīkstu Janš. Mežv. ļ. I, 66; ‡

3) "uzmanīgi izkuopt" Warkl.: i. bē̦rnu uz ruokām.

Avots: EH I, 494

izvā`rtît (li. išvartýti, [serb. [izvrátiti]), tr., sich wälzend niederdrücken, durch -, auswühlen: zirgi auzas izvārtījuši. Refl. - tiês, sich zur Genüge von der einen Seite auf die andere wenden, kehren, sich zur Genüge herumwälzen: lai zirgi izvārtās. sulainim iepaticies ķēvei ļaut izvārtīties LP. VII, 658.

Avots: ME I, 826

kãrtît: auch Ramkau (= kãršuôt 1), (mit ā`r ² ) Warkl. (= kãršuôt 1).

Avots: EH I, 605

kãrtît, - ĩju U., Bers., Lub., = kāršuot.

Avots: ME II, 202

nùokãrtît: šuodien nuokārtīja ... ē̦kas jumtu Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 10.

Avots: EH II, 53

[nùokãrtît Peb., C., Kl., Bers., = nùokãršôt.]

Avots: ME II, 796

nùovā`rtît, Refl. -tiês,

1): nuo kalna n., sich vom Berge ab kugeln
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "kugeln"); ‡

2) sich besudeln, beschmieren:
n. dubļuos. n. netīrs.

Avots: EH II, 106

nùovā`rtît, tr., freqn.,

1) sich hinund herwälzend niederdrücken, an den Boden drücken:
kas tuos rudzus nuovārtīja? BW. 32549;

2) hin- und herwälzend beschmutzen:
maizi, gultu. Refl. -tiês, sich hin- und herwälzen: viņš līdz rītam nuovārtījās pa gultu.

Avots: ME II, 884

nùovērtît L., für nùovḕrst.

Avots: ME II, 886

[pãrtît,

1) in reine Windeln wickeln:
p. bē̦rnu;

2) umwickeln, von neuem wickeln:
p. kamuolu.]

Avots: ME III, 183

[pãrvā`rtît, (mehreres od. mehrfach) umwenden: p. sìenu Warkl.]

Avots: ME III, 186

pãrvḕrtît (unter pãrvḕrst), ‡

3) p. acis, die Augen verdrehen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Auge").

Avots: EH XIII, 216

pãrvērtît, s. pãrvērst.

Avots: ME III, 187

pavā`rtît, Refl. -tiês: palaižam (scil.: ērzeļus) sē̦tsvidū p. Pas. XIV, 446.

Avots: EH XIII, 189

pavā`rtît (slav. *povortiti),

1) eine Weile hin und her drehen od. wälzen:
p. ce̦pamuo reņģi miltuos. suns neē̦d gaļu nepavārtījis;

2) "pašũpuôt": p. bē̦rnu uz ruokām Warkl. - Refl. -tiês, sich eine Weile hln und her wälzen: cūka pavārtījās dubļuos.

Avots: ME III, 134

pìevārtît,

1) = pievāļât 1: p. gultu (netīru);

2) sich wälzend beschmutzen:
slapjš suns pievārtījis istabu;

3) sich wälzend etwas unerwünscht füllen:
p. drēbes ar dadžiem Dunika.

Avots: ME III, 309

pìevērtît, bekehren.

Avots: ME III, 310

‡ sârtîtiês ² AP., = sā`rtuôtiês: meteņdien iet meitas s. uz kruogu (t. i. iedzert), lai būtu sārti vaigi.

Avots: EH XVI, 473

savā`rtît, hin und her wälzend unsauber machen Spr., sich wälzend verwühlen Salis: savārtītajiem sāniem Zalktis 1, 101. visas pa putekļiem savārtītas A. XX, 649. (pumpurs) smiltīs savārtīts 225. puisis ar meitu plē̦sdamies savārtījuši gultu Ahs. Refl. -tiês, sich hin und her wälzend unsauber werden.

Avots: ME III, 783

uzkārtît, (beim Dachdecken) mit Stangen belegen: uzkārtīt klēti Kl.

Avots: ME IV, 341

uzvā`rtît (ksl. vъzvratiti "reddere"),

1) (hin)aufwälzen:
zē̦ns uzvartījis sev akmeni uz kāju Dunika;

2) aufwühlen:
uzvārtīt dūņas dīķī Bers. Refl. -tiês, sich (hin)aufwühlen (auf etw.): zirgs uzvārtījies puķēm.

Avots: ME IV, 397

vā`rtît,

2): suns jau nevārtīta neē̦d Ramkau; ‡

3) sich wälzen:
dubļuos vārtīdami (richtig?) Manz. Post. I, 15. Refl. -tiês,

1): acis lē̦nām vārtījās pa saviem duobumiem Jauns. Raksti IV, 277.

Avots: EH II, 765

vā`rtît (li. vartýti "fortgesetzt vertikal wenden", r. вороти́ть "umwenden"), -u, -ĩju,

1) wälzen
U.: nevārti nazi pa ruokām! Warkl. savas ruokas vārtīdama (die Hände ringend?) kliedze ar asarām Zvirgzdine;

2) besudeln
Salis: puods puodu vārta, abi vienā me̦lnumā Birk. Sakāmv. 85. Refl. -tiês,

1) sich wälzen
U.: tev mute vārtās kâ zuosu šķilis BW. 19368. vārtīties pa gultu;

2) sich besudeln
Salis. Zu vḕrst "wenden".

Avots: ME IV, 510, 511

I vērtît, -u, -ĩju, freqn. zu vḕrst, wenden, kehren St., U., abwendig machen L. Refl. -tiês, sich wenden St.

Avots: ME IV, 568

II vẽrtît,

1): auch Roop, Salis, Wainsel, BW. 6799 (aus Kastran) ‡ Subst. vērtîtājs, der Windigende (> Bekrittelnde):
man[a] auguma vērtītāji BW. 8524, 2.

Avots: EH II, 779

II vērtît,

1) = vẽtît, windigen Lemburg, (mit ẽr ) Orellen n. FBR. Xl, 40, Gotthardsbetg, Lenzenhof, Lindenberg, Nötk., Raiskum, Rentzen, Rosenbeck, Schibbenhof, Serben, Wolmarshof: labību;

2) lüften, kühlen:
istabu.

Avots: ME IV, 568

àizkãršuôt, àizkãrtît Oger,

1) Stangen vorlegen, mit Stangen versperren:
aizk. ceļu;

2) mit Stangen umzäunen, einfriedigen:
kādu zemes gabalu aizkāršuot.

Avots: ME I, 31

atvḕrst,

1): a. kŗupi augšpē̦du Dunika, Kal., Rutzau. kad dievs... ļaunu paduomu... atvērš (geschrieben: #) LLD. II, 14; ‡

2) = ‡ atvā`rtît Oknist.

Avots: EH I, 180

‡ II nuoviļinât Dunika,

1) = nùovelˆt 1: n. balku nuo krasta upē;

2) = nùovā`rtît 2: n. kuo miltuos vai dubļuos Trik.

Avots: EH II, 107

pãrvḕrst, pãrvḕrtît, tr.,

1) verwandeln, umgestalten, verändern:
ūdeni par vīnu. [ve̦lns meitas pārvērse par ķēvēm Pas. III, 246. viņa sirds lai tuop pārvērtīta Glück Dan. 4, 13. kas par čūsku ir pārvērtīts II Mos. 7, 15.] pie pārvērtītiem tu rādies pārvērtīts Psalm 18, 27. jaunais likums pārvērsa apstākļus B. Vēstn.;

2) hinüberwenden, hinüberziehen:
es būt[u] savus gaŗus matus pār vainagu pārvē̦rtusi! Ltd. 1170. Refl. -tiês, sich verwandeln, sich verändern: par gaismas bē̦rniem pārvēršas GL. sviests pārvērties asinīs LP. VII, 557. Liena pārvērtījās it kâ sakarsē̦ts, sarkans tē̦rauds Kaudz. M. [Bei Manz. in dieser Bed, auch pārvērt(ies) (falsch?); pārvēries par nežēlīgu Post. III, 161. bē̦das taps drīz lielā priekā pārve̦rtas Post. I, 21.]

Avots: ME III, 187

pìevalˆstît, = pievārtît, liegend od. schlafend verwühlen, in Unordnung bringen: meitene pievalsta gultu Ahs.

Avots: ME III, 308

II vārstît, -u, -ĩju, = vā`rtît (?), hin und her wällzen L., U.

Avots: ME IV, 510

vḕ̦rst (li. ver̃sti (prs. verčiù) "wenden, kehren" ), Praes. -šu, Praet. -su (L., Bers., Dond., Jürg., Kl., Lubn., Memelshof, Saikava, Sehren, Selg., Stenden) od. -tu (A.-Ottenhof, Dunika, Oknist),

1) wenden, kehren, lenken, drehen
U.: vērst labību, das Getreide umwenden Dond., Lubn., Stenden. sienu vērst Oknist. ar bukarklu var labi zemi vērst Dond. akmeni vērta apkārt (uz sāniem) Dunika. vērsa ieruočus pret saviem virsniekiem Jürg. (fig.) kuo par labu vērst (wieder gut machen) A.-Ottenhof, Bers., Dond,, Jürg., Kl. u, a.;

2) stürzen
(tr.): vērtīšu tevi gareniski sienu iekšā Janš. Dzimtene V, 431;

3) schlagen:
viņš vērta zirgam ar buomu pa muguru Dunika. Refl. -tiês,

1) sich wenden, drehen
L., U.; lenksam sein Bergm. n. U.;

2) stürzen
(intr.), fallen: lacis vērtās man virsū Dunika. nebīstaties! vērsties nevērtīsimies Janš. Dzimtene ² III, 223.Subst. vḕ̦rsums Nötk., Gewende L.; saules vē̦rsums, Sonnenwende Manz. Lettus; vē̦rsuma diena, der Tag der Sonnenwende Kasparson. vērsu für älteres vērtu vielleicht unter dem Einfluss von vērzu (vērzt), Nebst vārtît, virst u. a. zu apr. wartint "kehren", wīrst "wird", r. вертѣть, aksl, vratiti "drehen", aksl. vtěteno "Spindel", ai. vartatē "dreht sich", vṛtti-ḥ "das Rollen", gr. ρ'ατάνη, "Rührlöffel", lat. vertere "kehren", air. frith- "gegen", cymr. gwerthyd "Spindel". ahd. werdan "werden" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I,274 f., Boisacq Dict. 837, Trautmann Wrtb. 354 f., W. Schulze KZ. LVI, 36.

Avots: ME IV, 566

II vẽ̦rtuve Raiskum, das Riegensieb. Zu vērtît II 1.

Avots: ME IV, 568