Paplašinātā meklēšana

ĩsteniẽks (unter ĩstniẽks),

1): prieks ve̦cākiem, ir citiem īsteniekiem, Janš. Dzimtene II ² , 250. īstenieki, leibliche Geschwister
Ozolnieki (Kr. Mitau); īstenieku bē̦rni, Gesehwisterkinder ebenda: tautas ī: ("wirklich und wahrhaft zu etwas gehörend") Diet.

Avots: EH I, 501

kakteniẽks ,* der Winkeladvokat: kakteniekiem darba pilnas ruokas Apsk.

Avots: ME II, 139

lìksteniẽks, lìkst(i)niẽks, eine Person, die die Wiegenstange aus dem Walde holt BW. I, S. 181.

Avots: ME II, 487

muĩteniẽks, muĩtiniẽks, muĩtniẽks, der Zöllner, Zolleinnehmer: daudz muitinieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem pie galda Matth. 9, 10.

Avots: ME II, 662

[nasteniẽks, Le. Leseb., der Hausierer.]

Avots: ME II, 694

pluôsteniẽks, pluôstiniẽks, pluôstniẽks, ein auf einem Flosse mit dessen Führung Beschäftigter, der Fährmann auf einem Prahm, Fährknecht: pluostnieki iet cits citam talkā Etn. IV, 61. pluostenieku dveselīte ūdens virsu plivināja BW. 30753, 1.

Avots: ME III, 365

preteniẽks, s. pretiniẽks.

Avots: ME III, 387

raiteniẽks, ‡

2) plur. raĩtenieki "liels bars" NB.: kur jūs visi, r., iesit?

Avots: EH II, 351

raiteniẽks, raĩtiniêks Dunika (li. raĩtininkas), raitnieks Wallhof n. Manz. Lettus, U., (mit ài ² ) Warkh., Warkl., der Reiter: uz baznīcu un mājās braucuot 4-6 raitnieki jāj braucējiem pa priekšu RKr. XVI, 110 (aus Ober-Bartau). . . . kāds es biju raitenieks: zīda pušķi zemi slauka, drebēt dre̦b kumeliņš BW. 13910, 2. pavaicāju kumeļam, kur palika raitenieks 31933, 12. nuozviedzas kumeliņš, pie kapiem piejājuot: te gul mans raitenieks (Var.: raitinieks), mans auziņu devējiņš 27638, 6 var. Zu raits III.

Avots: ME III, 471

rateniẽks, s. ratniẽks.

Avots: ME III, 480

reiteniẽks, der Reiter: nuozviedzās kumeliņš, kapu kalnu piebraucuot: te gul mans reitenîeks (Var.: raitenîeks) BW. 27638, 6.

Avots: ME III, 506

šepteniẽks Wid., šeptiniẽks, wer Geschäfte treibt.

Avots: ME IV, 16

sēteniẽks: Kārlis gribēja aizvest savus linus uz Rīgu kuopā ar citiem sēteniekiern Sieva 113.

Avots: EH II, 484

sēteniẽks, der Gesindebesitzer (?): es turīgs sētenieks Seifert Chrest. II, 40.

Avots: ME III, 834

sìmteniẽks, s. sìminiẽks I.

Avots: ME III, 841

šķieteniẽks Nigr., šķiêtnieks ² Ahs. n. Rkr. XVII, 55, einer, der Weberkämme (šķieti) anfertigt und verkauft: šķietnieks taisa un pārduod šķietus Ahs. n. RKr. XVII, 55.

Avots: ME IV, 54

ĩstniẽks, ĩsteniẽks, ĩstiniẽks,

1) naher Blutsverwandter, ANgehöriger, ein treuer ANhänger:
mana paša īstenieki nuoliek mani nuovāratā BW. 8489. ne tie visi īstenieki, kas bāliņa vedībās 16267. īstenieku bāleliņi par svešiem palikuši 3865, 3. es pie brāļu draudzes luocekļiem gan nepiede̦ru, bet pazīstu kādus nuo viņas īsteniekiem K. Müller. mājas vadītājs neuzlūkuoja sevi par īstenieku, bet par piemājuotāju Aps. [īstenieki L., Geschwisterkinder];

2) der Echte:
ķēniņš apmanījis, ka šis tikai viltnieks, bet stabulnieks tas īstais, tādēļ atdevis īstniekam meitu LP. V, 286;

3) der Besitzer, der Eigertümer Gstrsh.

Avots: ME I, 838

lìkstinieks (unter lìksteniẽks), ‡

2) ein Bogenschütze
Ausekļa raksti (1888) I, 70.

Avots: EH I, 749

pìrtiniẽks, pirteniẽks Biel. H. 110, = pirtnieks.

Avots: ME III, 228

pluôstniẽks, s. pluôsteniẽks.

Avots: ME III, 365

pretiniẽks, pretniẽks, preteniẽks, pretimnieks PlKur.,

1) der Gegner, Widersacher:
Sprw. tam vairāk pretinieku nekâ matu uz galvas. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs! pretenieks, ein Widerspenstiger Sackenhausen;

2) wer gleichen Schlages, von gleichem Werte ist:
es šim zirgam pretinieku nemāku atrast, ich kann kein Pferd gleichen Schlages, gleicher Güte finden U. muļķīša kumeļam visā stallī nav ne˙viena pretinieka, ne izskatā, ne skriešanā. pirtī, tur mans ve̦ctē̦vs varbūt tam tu būsi pretinieks LP. VI, 445;

3) kas tai meitai bija pretinieks? mit wem hat es das (verführte, geschwängerte) Mädchen zu tun gehabt?
U.

Avots: ME III, 387

raitnieks (unter raiteniẽks): auch (mit ài ² ) Zvirgzdine.

Avots: EH II, 351

ratniẽks, rateniẽks MWM. VIII, 723, ratiniẽks, der Stellmacher, Felgenbauer.

Avots: ME III, 480

šķiêtnieks ² (unter šķieteniẽks): auch Frauenb.

Avots: EH II, 640

til˜tiniẽks, til˜teniẽks Wid., til˜tniẽks Dr. (f. -niẽce), der Brückner, Brückenwüchter (die -in); tiltinieki, Leute, die zum Brückenbau gehen L. Vgl. die ortsnamen apr. Tiltenikin und li. Tiltininkai (bei Gerullis Apr. Ortsn. 183).

Avots: ME IV, 189