Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tniẽks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tniẽks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (91)

adatnieks

adatniẽks, ‡

2) die Nadeldose
Vīt.; ein aus mehrfach zusammengebogenem Papier od. aus zusammengerollten Federn bestehender Nadelbehälter Ass. Kalt.: iespraud adatniekā adutas! ‡

3) ein dünnleibiger, hagerer Mensch:
viņa tievuma un kalsnējuma dēļ tuo devēja par adatnieku Aps. I,14; ‡

4) ein Spitzfindiger, ein Pfiffikus:
kuo tu tādam adatniekam padarīsi!

Avots: EH I, 3

adatnieks

adatniẽks, f. -niẽce (li. adatniñkas), Nadler, Nadelverfertiger oder - händler.

Avots: ME I, 11

aitnieks

àitniẽks, ‡

2) ein Schafspelz Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 5

aitnieks

àitniẽks f. -niẽce, der Schäfer, die -in. Purap.

Avots: ME I, 14

akotnieks

akuõtniẽks, der Pfifficus, Klügling: viņš blēdis, liels akuotnieks. - U. und Etn. II, 113 dafür akutnieks.

Avots: ME I, 65

amatnieks

amatniẽks: auch BW.10101; 21908,2 u˙a., f. amatniece BW. 12583; 12774 u. a. In Frauenb. sei amatnieks nur ein solcher Handwerker, der Holz bearbeitet, z. B. ein Tischler.

Avots: EH I, 69

amatnieks

amatniẽks, f. -iece, Demin. -ciņš, der Handwerker [li. amat (i) ninkas dass.]: pie viņa atnākuši divi amatnieki: ze̦lta kalējs un dreimanis LP. IV, 158. trīs meitiņas māmiņai, visas trīs amatnieces: viena vērpa, uotra auda, treša zīdu šķeterēja;

2) seltener: der ein Amt, eine Obliegenheit übernommen hat:
kāzu amatnieki bija - pavārs, rīka-meita, alus nesējs BW. III, 1, 63; [nach Stender auch: ein Zauberer]. amatnieki, ein Spielchen BW. V, S. 197. dial. amadnieks RKr. XVI, 23.

Avots: ME I, 70

asmītnieks

asmĩtniẽks, der Achtelhaker, der Inhaber von 1/8 Haken Land: nuo asmītniekiem bij ar laiku cē̦lušies pusasmītnieki (zu li. ãšmas, apr. asma-, aksl. осмъ, der achte).

Avots: ME I, 144

bārkstnieks

bā`rkstniẽks ,* Posamentier: bārkstnieku darbi Konv. 2 3507.

Avots: ME I, 274

gaitnieks

gàitniẽks,

1): auch AP.;

2): kas ... tavi gaitnieki un aptekšņi būtu bijuši Lange Latv. ārste, S: 3. saimnieks ... gaitnieci bij padzinis Azand. 40.

Avots: EH I, 379

gaitnieks

gàitniẽks,

1) der Frohnarteiter:
man gaitās ejuot labi, ja atlika dienvidus brītiņš, kamē̦r citi gaitnieki gulēja A. XVI, 434;

2) der Arbeiter, der Knecht:
jāduod gaitniekam liela alga Plūd. rakst. I, 137;

3) der Wanderer*
Latv.

Avots: ME I, 589

gātnieks

gātniẽks, ein Herumtreiber; der herumbattelt U. [Abgeleitet etwa von einem * gāta "gaita"; vgl. Le. Gr. § 683 b.]

Avots: ME I, 619

grāmatnieks

grãmatniẽks Konv. 2 2213,

1) einer, der zu lesen versteht, Bücher zu lesen liebt :
kristāmā bērniņa juostā iesēja ve̦cas grāmatas lapu, lai bē̦rns labs grāmatnieks BW. I, 186. arī grāmatniekam vēl mūžam jāmācuoties nuo dzīves A. XV, 33 ;

2) der Blättermagen
Bers., Lasd.

Avots: ME I, 644

gultnieks

gultniẽks,

1) ein Mieter einer Bettstelle;

2) der Tischler, der Betten anfertigt
Mag. XX, 3, 222.

Avots: ME I, 679

iemītnieks

ìemītniẽks, der Einwohner: istabas iemītnieks; būdiņas iemītnieki Asp.

Avots: ME II, 46

īstnieks

ĩstniẽks,

1): īstnieki, Geschwister von einem Vater
Stender Deutsch-lett. Wrtb., leibliche Geschwister U.

Avots: EH I, 501

īstnieks

ĩstniẽks, ĩsteniẽks, ĩstiniẽks,

1) naher Blutsverwandter, ANgehöriger, ein treuer ANhänger:
mana paša īstenieki nuoliek mani nuovāratā BW. 8489. ne tie visi īstenieki, kas bāliņa vedībās 16267. īstenieku bāleliņi par svešiem palikuši 3865, 3. es pie brāļu draudzes luocekļiem gan nepiede̦ru, bet pazīstu kādus nuo viņas īsteniekiem K. Müller. mājas vadītājs neuzlūkuoja sevi par īstenieku, bet par piemājuotāju Aps. [īstenieki L., Geschwisterkinder];

2) der Echte:
ķēniņš apmanījis, ka šis tikai viltnieks, bet stabulnieks tas īstais, tādēļ atdevis īstniekam meitu LP. V, 286;

3) der Besitzer, der Eigertümer Gstrsh.

Avots: ME I, 838

izkaptnieks

izkaptniẽks,

1) der Sensenschmied;

2) der Sensemann
Brasche.

Kļūdu labojums:
Sensemann = Sensenmann

Avots: ME I, 748

jātnieks

jâtniẽks, ‡

4) ein Dachreiter
AP.; ‡

5) ein dachartiges Gerüst (2 Paar kreuzweise in die Erde eingetriebene Holzstangen, die durch Seitenstangen verbunden werden) zum Trocknen des gemähten Getreides auf dem Felde
AP.

Avots: EH I, 562

jostnieks

juôstniẽks, der Gürtelmacher Manz.

Avots: ME II, 128

kārtnieks

kā`rtniẽks: auch (mit ā`r 2 ) Kaltenbr., (mit âr 2 ) Sussikas.

Avots: EH I, 605

kārtnieks

kā`rtniẽks (fem. kā`rtniẽce), der Frohnarbeiter AP.: kārtnieki - ļaudis, kuŗiem klaušu laikuos bija jāiet muižā strādāt, tuos pēc kārtas apziņuojuot nuo pagasta mājām Konv. 1 priesteris nedeva kārtniekam vaļu nuoiet II Chron. 23, 8. arī kārtniecēm muižā bijuši jāada cimdi Etn. III, 74.

Avots: ME II, 202

ķekatnieks

ķe̦katniẽks,

1) der Stelzenläufer ;

2) der Fastnachtsnarŗ jem., der
ķe̦katās iet.

Avots: ME II, 361

klētnieks

klẽtniẽks, der Aufseher über die Klete: Sprw. lē̦ti pazīt klētnieka zirgu un meldeŗa cūku.

Avots: ME II, 224, 225

kūtnieks

kũtniẽks, f. -niẽce, einer (eine), der (die) im Stalle arbeitet, das Vieh im Stalle pflegt Lub.

Avots: ME II, 338

kvartnieks

kvàrtniẽks, ein Hofsarbeiter, ursprünglich, der für ein Quart, 25 Kopeken, für den Gutsherrn arbeitet Ruj.: muižas kvartnieki bij pruojām nuo darba jau sen Duomas II, 460 ; 964 ; 965. ābuoliņa lauks bij raibs nuo kvartnieku kre̦kluotiem stāviem Duomas III, 53.

Avots: ME II, 351

lielpilsētnieks

liẽlpìlsẽtniẽks, der Grosstädter: mūsu laucinieki runā skaidrāku latviešu valuodu nekâ pilsētnieki, sevišķi lielpilsētnieki RKr. VIII, 19.

Avots: ME II, 500

lupatnieks

lupatniẽks,

1): hinter "zirgs" ME. II, 515 ergänze man "Birk. Latv. sakamv. un par. 2761" ‡

2) eine Lumpendecke
Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lubn., Oknist, Sonnaxt

Avots: EH I, 762

lupatnieks

lupatniẽks, der Lumpenhändler: tagad jau katrs lupatnieks smalks Duomas I, 236. Sprw.: mē̦tājas kâ lupatnieka zirgs.

Avots: ME II, 515

mazgruntnieks

mazgruñtniẽks ,* der Kleingrundbesitzer: ziemas lielākuo daļu strādā ar liniem, kuŗus mūsu pusē daudz sēj (mazgruntnieki ar˙vien 6. tīrumu) Etn. III, 73.

Avots: ME II, 572

mazpilsētnieks

mazpìlsẽtniẽks, der Kleinstädter, der Einwohner einer Provinzstadt.

Avots: ME II, 573

melnsimtnieks

me̦l˜nsìmtniẽks ,* der Reaktionär, nach dem russ. черносóтенецъ.

Avots: ME II, 599

mietnieks

miêtniẽks: auch (mit miê- 2 ) Seyershof.

Avots: EH I, 826

mietnieks

miêtniẽks C., [Serbigal], der Rosstäuscher U.: [zirgu mietnieks Janš. Dzimtene IV, 187.] mietnieks savu kumeliņu ruokā veda lielīdams BW. 30237.

Avots: ME II, 656

negantnieks

negañtniẽks, f. -niẽce, negañtnis Kleinb., f. -tne, auch negantis, fem. -te, [negantē̦ns Jaunie mērn. laiki I. 24], ein Massloser, Ruchloser, Abscheulicher: arī tai bija maz jācieš nuo negantnieka viegli negantnieci VI, 485. tuo nu gan negantis uzsūtījis ar ūdeni un maizi VII, 647.

Avots: ME II, 712

nemēstnieks

nemēstniẽks: "Vīt." ME. II, 723 zu ersetzen durch "P. W. Šis ar mani tiesāties? 22".

Avots: EH II, 16

nemēstnieks

nemēstniẽks "?" brauc nu pruojām nemēstnieks! Vīt. [Bers. Wohl für richtiges namēstnieks (s. dies), indem na - als die hochlettische Form der Negation aufgefasst ist.]

Avots: ME II, 723

neprātnieks

nepràtniẽks, f. - niẽce, nepràtnis Mar., f. - ne, der (die) Unverständige, Unvernüftige: saimniece neievē̦ruojuse neprātnieku LP. VI, 908. gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece tuo nuopuosta Spr. Sal. 14, 1.

Avots: ME II, 728

nezinātnieks

nezinātniẽks,

1) der Unwissende, Unkundige, Unerfahrene:
arī pie pe̦lnu sargāšanas tik var piedabūt nezinātnieku Etn. III, 189. valuodas lietā rakstītājs izrādījās pa˙visam nezinātnieks Kronw.;

2) der Laie, im Gegensatz zu
zinātnieks, der Mann der Wissenschaft.

Avots: ME II, 741

novārtnieks

nuõvā`rtniẽks, f. -niece Balss, nuõvârtņa 2 , comm., der (die) Verachtete, Gegenstand der Verachtung: vai es tev kāds nuovārtņa? Naud.

Avots: ME II, 884

novērtnieks

nùovērtniẽks,* der Abtrünnige, der Ketzer Latv., MWM. X, 473.

Avots: ME II, 886

pagastnieks

pagastniẽks (unter pagastẽ̦ns),

1): lielkungs saviem pagastniekiem taupīja malku Seyershof; ‡

2) der Gemeindeälteste
Švābe Drustu pag. tiesas spriedumi, S. 30; "pagasta amatvīrs" Mahlup.

Avots: EH II, 132

palatnieks

palatniẽks, einer, der in der palata 2 wohnt L.

Avots: ME III, 57

pantnieks

pañtniẽks* der Versemacher MWM. VII, 575.

Avots: ME III, 78

pārzinātnieks

[pãrzinâtniẽks, der Verwalter: mājas pārzinātnieks Wenden.]

Avots: ME III, 188

pavalstnieks

pavalstniẽks: mit al˜ Strasden; "Reichsgenosse" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 187

pavalstnieks

pavalstniẽks, pavalstinieks Glück, f. -ce, der Untertan, die -in: Vācijā bijis 620 krievu pavalstnieku Vēr. I, 1421. pavalstiniekiem bij ar tuo ķēniņu vienādu (suodību) paciest Weish. Sal. 18, 11.

Avots: ME III, 132

pētnieks

pẽtniẽks,* der Forscher: pētnieks ielaužas uotrā darba laukā A. v. J. 1896, S. 244. nebeidz viļināt... pētniekus Vēr. I, 1545.

Avots: ME III, 211

pilsētnieks

pìlsẽtniẽks, der Städter: uzcirties kâ jau pilsētnieks A. v. J. 1902, S. 203.

Avots: ME III, 217

pirtnieks

pìrtniẽks: ein Badstüber (der in der Badstube wohnt) Lng. (unter pērt); pirtniecei (Var.: pirtniekam) skaista meita BW. 14429. pirtnieka māmuliņa 5373.

Avots: EH XIII, 239

pirtnieks

pìrtniẽks, ein Badstüber, Einlieger, Einwohner U.: kalpiem, vaļiniekiem, pirtniekiem un iebūvniekiem A. v. J. 1899, S. 182.

Avots: ME III, 228

postnieks

puõstniẽks, = puostgalis, wer verwüstet, verheert, zerstört Etn. IV, 166: lietus, cūkas, puostnieki negantu skādi dara St.

Avots: ME III, 459

prātnieks

pràtniẽks, Demin. verächtl. pràtniẽķelis,

1) ein Weiser, ein Philosoph:
nuogājis pie kāda prātnieka aprunāties LP. V, 138. nuoslē̦pumainie spē̦ki aiz˙vien muļķē apzinīguos prātnieķeļus Stari II, 451;

2) wer alles verstehen will, ein Überkluger;

3) ein Egoist
Bergm. n. U.

Avots: ME III, 380

priekspilsētnieks

prìekspìlsẽtniẽks,* der Bewohner der Vorstadt, ein Vorstädter.

Avots: ME III, 397

pusasmītnieks

pusasmītniẽks: pusasmītnieki dzīvuoja vienā mājā zem viena jumta, katrs - savā mājas galā (ar kuopēju ķēķi) AP.

Avots: EH II, 330

pusasmītnieks

pusasmītniẽks, wer die Hälfte einer asmĩte inne hat: nuo asmītniekiem bija ar laiku cē̦lušies pusasmītnieki Aps. V II, 25. tâ jau iet . . . maziem pusasmītniekiem Austriņš Nuopūtas vējā 91.

Avots: ME III, 422

pusceturksnis

pusce̦turtniẽks, wer 1/8 Haken Landes hat, der Achtelhäker Bielenstein Holzb. 515.

Avots: ME III, 424

rakstnieks

rakstniẽks* Demin. verächtl. rakstnieķelis Apsk. v. J. 1905, S. 415, der Schriftsteller.

Avots: ME III, 474

rentnieks

reñtniẽks, der Pächter, Arrendator.

Avots: ME III, 512

runātnieks

runâtniẽks, f. runãtniẽce Widdrisch, runãtnĩca Selb., auch runãtnĩte Celm., ein Schwätzer (-in); ein Redner (-in): ak tu runātnieks! Vēr. I, 773. es jau tevi sen zināju runātnieka (Var.: runātāju) cilvēciņu BW. 6932, 1. dziedātāja tā meitiņa, runātnīca (Var.: ', runātāja) māmuļiņa 566 var. bildin ' mani sveši ļaudis, šķiet man[i] tādu runātnīcu 14865.

Avots: ME III, 561

sātnieks

sātniẽks, der Genügsame L., der Mässige, Enthaltsame: ēdienuos un dzērienuos ne˙kāds . . . gardumnieks, bet pieticīgs sātnieks Kundziņš Ve̦cais Stenders 111.

Avots: ME III, 809

senatnieks

se̦natniẽks,* der Altertumsforscher, Archäologe Dr., Wid., der Antiquar.

Avots: ME III, 816

sētnieks

sẽtniẽks,

1): auch Līvāni n. FBR. XX, 136; būšuot jāpaņe̦m sētniece un jāaizbrauc Austriņš Raksti VII, 36; sētnieki Pas. XII, 280 (aus Driceni), die Hausgenossen;
‡

3) der Hofbauer:
rausīgais s. Ciema spīg. 6. naids abu sētnieču starpā 75; ‡

4) "ein Invalide, der von einem Bauernhof zum andern geht, um da eine bestimmte Zeit hindurch unterhalten zu werden"
Sessw.

Avots: EH II, 484

sētnieks

sẽtniẽks (f. -niẽce),

1) einer, der zu Hause bleibt, wenn die andern ausgehen
Wid., Celm.: jāpaliek par sētnieci, kamē̦r pats arpašu ciemā. vakarā, kad biedri nāca mājā, sētnieks tiem ar stīviem luocekļiem nāca pretī Pas. II, 80;

2) der Hausknecht:
vi[tīgie sētnieki, kuriem pirksti dręb pēc dzeramnaudas Duomas II, 867.

Avots: ME III, 834

sietnieks

siêtniẽks Wid., der Siebmacher.

Avots: ME III, 861

simtnieks

I sìmtniẽks,

1) Hunderter (beim Zählen):
jāraksta ... desmitnieki zem desmitniekiem un simtnieki ar tâ˙pat Latv.;

2) ein Hundertrubelschein:
savs simtnieks izputējis kâ vējā Apsk. v. J. 1903, S. 354;

3) ein Hauptmann, der 100 Mann unter seinem Kommando hat
Wid. Vgl. li. šimtiniñkas "wer es mit Hunderten zu tun hat".

Avots: ME III, 841

simtnieks

II simtniẽks (?), ein Zauberer N.-Sessau n. U. Fehlerhaft für zint(i)nieks?

Avots: ME III, 841

šķūtnieks

šķũtniẽks Salis, Wolm., der Schiesskerl, der den Vorspann Bringende, Kutschende L., U., Golg.: kungs bija apgādājis zirgu un šķūtnieku līdz stacijai Poruk II, 111. šķūtnieka zirgu nejūgs... zārkam priekšā Aps. Bag. radi 28. izkāpu un skatījuos pēc šķūtnieka Blaum. MWM. v. J. 1896, S. 637.

Avots: ME IV, 57

slotnieks

sluôtniẽks, ein Besenbinder V., Dr., Ar.

Avots: ME III, 946

spītnieks

spĩtniẽks Ahs. (f. -niẽce), ein Trotziger, Trotzkopf Wid.

Avots: ME III, 1005

sviestnieks

sviêstniẽks,* der Buttermann, Butterhändler Dr., Wid.

Avots: ME III, 1166

troņamantnieks

truõņamantniẽks Konv. 2 827, truõņmant(i)niẽks, der Thronfolger.

Avots: ME IV, 253

tršetnieks

trešetniẽks, 1/3 Lof. Livl. n. Bielenstein Holzb. 516.

Avots: ME IV, 232

vaktnieks

vaktniẽks, ein Wächter, Nachtwächter L., U.

Avots: ME IV, 449

Šķirkļa skaidrojumā (27)

īstenieks

ĩsteniẽks (unter ĩstniẽks),

1): prieks ve̦cākiem, ir citiem īsteniekiem, Janš. Dzimtene II 2 , 250. īstenieki, leibliche Geschwister
Ozolnieki (Kr. Mitau); īstenieku bē̦rni, Gesehwisterkinder ebenda: tautas ī: ("wirklich und wahrhaft zu etwas gehörend") Diet.

Avots: EH I, 501

kārtinieks

‡ kãrtinieks Drustu pag. tiesas spried. № 26, = kā`rtniẽks. reiz slaukušas kārtinieces guovis Pas. XIII, 422.

Avots: EH I, 605

līdzzinātājs

lĩdzzinâtãjs, lĩdzzinātniẽks B. Vēstn., der Mitwisser.

Avots: ME II, 483

muitenieks

muĩteniẽks, muĩtiniẽks, muĩtniẽks, der Zöllner, Zolleinnehmer: daudz muitinieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem pie galda Matth. 9, 10.

Avots: ME II, 662

nerātnis

nerãtnis, nerãtnē̦ns [Bauske, Bers.], nerãtniẽks der Ungezogene, Unartige: tu mīļi smaidīt par šituo nerātneņu Sudr. E. ai dieviņ, kuo darīšu? nerātnītis mani rāja BW. 21650.

Avots: ME II, 729

nesātis

nesãtis, nesãtniẽks, nesãtnis Ahs., L., RKr. XVII, 40, ein Unmässiger, Nimmersatt: viens ceļa malā ē̦d kâ nesātis LP. VI, 471. ē̦dat, rijat, nesāšu ļaudis! BW. 19273, 2. [lācis kâ nesātis pie... kulbas klāt Pas. II, 108.] apsūdzējuši nesātnieku ve̦cajam tē̦vam LP. V, 95. (saimnieku maki) bija gluži kâ nesātņi Dz. V.

Avots: ME II, 732

pagastēns

pagastẽ̦ns, pagastniẽks, ein Mitglied des pagasts, ein zum pagasts Gehöriger: sāka te̦kalēt muižas ļaudis, te̦kalēja arī pagastē̦ni Purap. par ieme̦slu bij vājais veselības stāvuoklis un saduršanās ar pagastē̦niem Purap. tur pa lielākai tiesai apmetās viņa pagastnieki A. XVII, 97.

Avots: ME III, 28

plostenieks

pluôsteniẽks, pluôstiniẽks, pluôstniẽks, ein auf einem Flosse mit dessen Führung Beschäftigter, der Fährmann auf einem Prahm, Fährknecht: pluostnieki iet cits citam talkā Etn. IV, 61. pluostenieku dveselīte ūdens virsu plivināja BW. 30753, 1.

Avots: ME III, 365

postaunieks

puõstaunieks, = puõstniẽks Vīt., Golg., Schwanb., Odsen: puostaunieki bāteliņi Biel. 2174; in Bers., Oppek., Treppenhof auch glelchbed. mit "âksts, trakulis". Eigentlich: puostavnieks.

Avots: ME III, 459

pretinieks

pretiniẽks, pretniẽks, preteniẽks, pretimnieks PlKur.,

1) der Gegner, Widersacher:
Sprw. tam vairāk pretinieku nekâ matu uz galvas. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs! pretenieks, ein Widerspenstiger Sackenhausen;

2) wer gleichen Schlages, von gleichem Werte ist:
es šim zirgam pretinieku nemāku atrast, ich kann kein Pferd gleichen Schlages, gleicher Güte finden U. muļķīša kumeļam visā stallī nav ne˙viena pretinieka, ne izskatā, ne skriešanā. pirtī, tur mans ve̦ctē̦vs varbūt tam tu būsi pretinieks LP. VI, 445;

3) kas tai meitai bija pretinieks? mit wem hat es das (verführte, geschwängerte) Mädchen zu tun gehabt?
U.

Avots: ME III, 387

ratinieks

ratinieks (unter ratniẽks): auch Kaltenbr.

Avots: EH II, 355

rentenieks

‡ reñtenieks Ramkau, Seyershof, = reñtniẽks.

Avots: EH II, 366

sētinieks

‡ sētinieks, = sētniẽks ‡ 3: sen kāruoju muižas tupeņu sē̦klu iedēstīt mūsu tīrumuos. lai arī mums sētiniekiem izaugtu tādi ... tupeņi Van. ligzda 10. brīvi sētinieki 107.

Avots: EH II, 484

tiltinieks

til˜tiniẽks, til˜teniẽks Wid., til˜tniẽks Dr. (f. -niẽce), der Brückner, Brückenwüchter (die -in); tiltinieki, Leute, die zum Brückenbau gehen L. Vgl. die ortsnamen apr. Tiltenikin und li. Tiltininkai (bei Gerullis Apr. Ortsn. 183).

Avots: ME IV, 189

viltinieks

vìltinieks 2 Zvirgzdine, L., viltenieks vilˆtniẽks Wolm., U., ein Betrüger U.; ein Listiger: tautu meita viltiniece pieviļ manu kumeliņu BW. 14577.tu bij[i] liela viltiniece: tu ar mani saderēji, ej pie cita tē̦va dē̦la 15876. lapsa vilteniece 11053. Vgl. li. vìltinykas dass. bei Būga KSn. I, 38.

Avots: ME IV, 596