Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tirkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tirkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (28)
attirkšķēt
attir̃kšķêt C., intr., sich knarrend herbewegen, herknarren: rati attirkšķēja nuo viņpus upes A. XII, 733.
Avots: ME I, 205
Avots: ME I, 205
nostirkšķēt
nostirkšķēt
nùostir̃kšķêt, nùostir̃kšêt, auch nùostir̃kšt, einen klirrenden, plärrenden Schall, Laut von sich geben: ratis vien nuostirkš, kad de̦guns iebrauc luogā MWM. VIII, 542. dzelzis vien nuostirkšēja! BW. 16824, 4. sita pa galdu ar dūri, ka visa istabiņa nuostirkšķēja Degl. "vienu gadu esi te, uotru tur,"Vīrulis nuostirkša nuo pakaļas Aps.
Kļūdu labojums:
Vīrulis = Virulis
Avots: ME II, 859, 860
Kļūdu labojums:
Vīrulis = Virulis
Avots: ME II, 859, 860
nostirkšķināt
nùostirkšķinât,
1) intr., erknarren (von der Uhr)
U.;
2) tr., mit Unrat besudeln
Mag. XIII, 3, 57.
Avots: ME II, 860
1) intr., erknarren (von der Uhr)
U.;
2) tr., mit Unrat besudeln
Mag. XIII, 3, 57.
Avots: ME II, 860
notirkšķēt
nùotirkšķêt, nùotirkšêt, intr., einen schnarrenden, knarrenden, klirrenden Schall von sich geben: āra pie durvīm nuotirkšķēja pulkstenis Laps. rūts klusu nuotirkšķēja MWM. X, 241.
Avots: ME II, 875
Avots: ME II, 875
satirkšķēt
stirkš
stirkša
stirkšēt
stirkšêt, -u, -ẽju,
1) stir̃kšêt Salis, stirkšêt Schwanb., Fest., stir̃kšķêt Widdrisch, Siuxt, C., Ekau, Grünwald, Selg., Wain., stirkšķêt Memelshof, stir̃kstêt (auch mit -gst- geschr.) Arrasch, Neugut, Rönnen, Neuhausen, Dond., Wandsen, stir̂kstêt 2 Stenden, lautnachahmendes Verbum, zur Bezeichnung des Lautes, der beim Reissen von Stoff (od. Leder) entsteht:
viņš plēš drēbi; ka stirkst vien Rönnen. ve̦lns nuoplēsa ādas, ka stirkstēja vien LP. VII, 203. drēbe plīstuot stirkš(ķ);
2) stir̂kšķêt MSil., U., stirkšēt U., klirren:
luogi stirkš U. sāk stirkšēt rūtis MMW. VIII, 366. glāzu stirkšķēšana, Aneinanderklingen der Gläser U. zuobins un pieši stirkš Celm.;
3) "= tirkšķēt" Nigr. (stirkstêt), zur Bezeichnung anderer Laute: sniegs stirkstēja (= gurkstēja
1) Hofzumberge. pulkstenis stir̃kš, ratiņš griežuoties stir̂kš Nötk, durvis stirkšķ JK. III, 1; Pas. II, 165 (aus Kalleten). visi lē̦kāja apkārt, ka... krāsns stirkšķēja Duomas I, 420. tautiešam vara bulte garēm skrēja stirkš(ķ)ēdama BW. 35477, 4. sāka rakstīt, ka stirkšēja vien A. v. J. 1896, S. 752. kniedes vien stirkš Duomas II; 1024. pļatē, ka stirkst Stenden;
4) stirkstêt, viel sprechen
Kl. - Roop; stirkšķêt, sehr schnell und undeutlich sprechen;
5) "?": nuosien, lai stir̂kšķ (bindet sehr fest zu)
Siuxt.
Avots: ME IV, 1073
1) stir̃kšêt Salis, stirkšêt Schwanb., Fest., stir̃kšķêt Widdrisch, Siuxt, C., Ekau, Grünwald, Selg., Wain., stirkšķêt Memelshof, stir̃kstêt (auch mit -gst- geschr.) Arrasch, Neugut, Rönnen, Neuhausen, Dond., Wandsen, stir̂kstêt 2 Stenden, lautnachahmendes Verbum, zur Bezeichnung des Lautes, der beim Reissen von Stoff (od. Leder) entsteht:
viņš plēš drēbi; ka stirkst vien Rönnen. ve̦lns nuoplēsa ādas, ka stirkstēja vien LP. VII, 203. drēbe plīstuot stirkš(ķ);
2) stir̂kšķêt MSil., U., stirkšēt U., klirren:
luogi stirkš U. sāk stirkšēt rūtis MMW. VIII, 366. glāzu stirkšķēšana, Aneinanderklingen der Gläser U. zuobins un pieši stirkš Celm.;
3) "= tirkšķēt" Nigr. (stirkstêt), zur Bezeichnung anderer Laute: sniegs stirkstēja (= gurkstēja
1) Hofzumberge. pulkstenis stir̃kš, ratiņš griežuoties stir̂kš Nötk, durvis stirkšķ JK. III, 1; Pas. II, 165 (aus Kalleten). visi lē̦kāja apkārt, ka... krāsns stirkšķēja Duomas I, 420. tautiešam vara bulte garēm skrēja stirkš(ķ)ēdama BW. 35477, 4. sāka rakstīt, ka stirkšēja vien A. v. J. 1896, S. 752. kniedes vien stirkš Duomas II; 1024. pļatē, ka stirkst Stenden;
4) stirkstêt, viel sprechen
Kl. - Roop; stirkšķêt, sehr schnell und undeutlich sprechen;
5) "?": nuosien, lai stir̂kšķ (bindet sehr fest zu)
Siuxt.
Avots: ME IV, 1073
stirkšināt
stirkšinât Schwanb. (mit ir̂), Ruj., Widdrisch (mit ir̃), stir̂šķinât Saikava,
1) tr., fakt., zirpen:
sienāzītis stirkšina savu dziesmiņu R. Sk. II, 54; 2 stir̂kšķinât MSil., U., intr., freqn., klirren.
Avots: ME IV, 1073
1) tr., fakt., zirpen:
sienāzītis stirkšina savu dziesmiņu R. Sk. II, 54; 2 stir̂kšķinât MSil., U., intr., freqn., klirren.
Avots: ME IV, 1073
stirkšķēt
stirkšķiens
stirkšķiêns, das (zeitlich begrenzte) Klirren: zuobe̦nu stirkškieniem Vēr. II, 18.
Avots: ME IV, 1073
Avots: ME IV, 1073
stirkšķis
stir̃kšķis,
1) ein Geschwätziger
Jürg. (vgl. stirkšêt 4);
2) die Ruhr
N. - Bartau (vgl. stirkšêt 3);
3) ein sehr heftiger Mensch
(mit ir̂ 2 ) Ekau, Grünwald.
Avots: ME IV, 1073
1) ein Geschwätziger
Jürg. (vgl. stirkšêt 4);
2) die Ruhr
N. - Bartau (vgl. stirkšêt 3);
3) ein sehr heftiger Mensch
(mit ir̂ 2 ) Ekau, Grünwald.
Avots: ME IV, 1073
tirkšēt
tirkšêt,
1): brauc, ka rati vien tir̃kš Ramkau; "viegli, gaiši skanēt" (mit ir̃) Orellen; "rībēt" (mit ir̃) Seyershof; ‡
5) (vor Kälte od. Angst) zittern, beben
(mit ir̃) Seyershof.
Avots: EH II, 684
1): brauc, ka rati vien tir̃kš Ramkau; "viegli, gaiši skanēt" (mit ir̃) Orellen; "rībēt" (mit ir̃) Seyershof; ‡
5) (vor Kälte od. Angst) zittern, beben
(mit ir̃) Seyershof.
Avots: EH II, 684
tirkšēt
tirkšêt, -u, -ẽju,
1) (mit der Schnarre
U. [tirkšêt]) schnarren (tir̃kšēt) AP., Arrasch, C., Dunika, Jürg., Orellen, Salis, (mit ìr 2 ) Gr.-Buschh., Sessw., (tir̃kšķêt) Bauske, Pe̦nkule, Selg., Stenden, (mit ìr 2 ) Kl., rasseln, klirren: vērpj meitiņas, tirkš ratiņi BW. 7073. tirkšēj[a] (Var.: čīkst) ... ratenīši 700, 1. tarkšķa puiksteņi tirkš R. Sk. II, 24. sabuojātais pulkstiens tirkšēja, līdz apstājās Dunika. vāģi braucuot tirkšķ Kl., Sessw. ar... raganu gaisa vāģiem, kas iet tirkšē̦dami Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 119. zuobeņi... tirkšķēja Asp. IV, 28. visi trauki tirkšķ Druva I, 1099; vom Geräusch, das beim Entzweireissen eines Kleiderstoffes entsteht (tir̃kšêt) Dunika: kuo tur nu tâ plēš, ka tir̃kšķ vien? in Wain. gehört;
2) zirpen
Wid., (tikšķêt) Wahnen: sienāži tirkšķ Wahnen;
3) "?": vienumē̦r ar lūpām tirkšējis it kâ zirgus turē̦dams Etn. II, 156;
4) lange und schwer verständlich sprechen
(tir̃kšêt) Dunika, (schnell) dummes Zeug sprechen (tir̃kšêt) AP., C., faseln (tirkšķêt) V.: kuo tu te tirkši tik daudz? Dunika u. a. Zu terkšêt.
Avots: ME IV, 195, 196
1) (mit der Schnarre
U. [tirkšêt]) schnarren (tir̃kšēt) AP., Arrasch, C., Dunika, Jürg., Orellen, Salis, (mit ìr 2 ) Gr.-Buschh., Sessw., (tir̃kšķêt) Bauske, Pe̦nkule, Selg., Stenden, (mit ìr 2 ) Kl., rasseln, klirren: vērpj meitiņas, tirkš ratiņi BW. 7073. tirkšēj[a] (Var.: čīkst) ... ratenīši 700, 1. tarkšķa puiksteņi tirkš R. Sk. II, 24. sabuojātais pulkstiens tirkšēja, līdz apstājās Dunika. vāģi braucuot tirkšķ Kl., Sessw. ar... raganu gaisa vāģiem, kas iet tirkšē̦dami Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 119. zuobeņi... tirkšķēja Asp. IV, 28. visi trauki tirkšķ Druva I, 1099; vom Geräusch, das beim Entzweireissen eines Kleiderstoffes entsteht (tir̃kšêt) Dunika: kuo tur nu tâ plēš, ka tir̃kšķ vien? in Wain. gehört;
2) zirpen
Wid., (tikšķêt) Wahnen: sienāži tirkšķ Wahnen;
3) "?": vienumē̦r ar lūpām tirkšējis it kâ zirgus turē̦dams Etn. II, 156;
4) lange und schwer verständlich sprechen
(tir̃kšêt) Dunika, (schnell) dummes Zeug sprechen (tir̃kšêt) AP., C., faseln (tirkšķêt) V.: kuo tu te tirkši tik daudz? Dunika u. a. Zu terkšêt.
Avots: ME IV, 195, 196
tirkšināt
tir̃kšinât, ‡
2) "trīcināt" Seyershof: dzilna liek knābi kuokā un brē̦kdama tirkšina kuoku.
Avots: EH II, 684
2) "trīcināt" Seyershof: dzilna liek knābi kuokā un brē̦kdama tirkšina kuoku.
Avots: EH II, 684
tirkšināt
tir̃kšinât AP., C., Jürg., Nötk.; tirkšķinât, freqn., fakt. zu tirkš(ķ)êt, einen schnarrenden Laut verursachen; zirpen: tirkše̦nāju ar tiem skalu vāģīšiem. uz kundziņu tirkše̦nāju BW.12807, 4. siseņi tirkšina Jürg. ierauga... putniņu, kas tur tirkšinājis LP. VI, 65.
Avots: ME IV, 196
Avots: ME IV, 196
tirkšis
tirkšis
tirkšis,
1) eine Schnarre
(tirkšis) Bielenstein Holzb. 601 ts. ebema Abbild. Fig. 54s1, (tir̃kšķis) Bauske, Stenden; eine Nachtwächterschnarre (tirkšis) U.; eine Art schnarrendes Kinderspielzeug (tir̃kšis) Nötk.; eine windmühlenartige Maulwurfsscheuche (tir̃kšis) Nötk.;
2) ein Schwätzer
(tirkšis) V., (mit ir̃) AP., Dunika, (tirkšķis) V., (mit ir̃) Bauske, (mit ìr 2 ) Bers., Kalnemois;
3) ein schnarrender Lärm
(tir̃kšis) C., (tirkšs) Alswig, Mar., (tir̀kšķis) Bauske, Stendeu, (mit ìr 2 ) Bers., Kalnemois;
4) Diarrhöe
(tir̃kšis) AP., (tirkšs) Vīt., (tìrkšķis 2 ) Bers., Kalnemois; der Furz N.-Peb.: ēd vien jē̦lu gaļu, paliksi ar tirkšu! Zaravič. tam jau tirkšs piemeties, vienmē̦r jāskrien uz aizpakši Vīt.
Avots: ME IV, 196
1) eine Schnarre
(tirkšis) Bielenstein Holzb. 601 ts. ebema Abbild. Fig. 54s1, (tir̃kšķis) Bauske, Stenden; eine Nachtwächterschnarre (tirkšis) U.; eine Art schnarrendes Kinderspielzeug (tir̃kšis) Nötk.; eine windmühlenartige Maulwurfsscheuche (tir̃kšis) Nötk.;
2) ein Schwätzer
(tirkšis) V., (mit ir̃) AP., Dunika, (tirkšķis) V., (mit ir̃) Bauske, (mit ìr 2 ) Bers., Kalnemois;
3) ein schnarrender Lärm
(tir̃kšis) C., (tirkšs) Alswig, Mar., (tir̀kšķis) Bauske, Stendeu, (mit ìr 2 ) Bers., Kalnemois;
4) Diarrhöe
(tir̃kšis) AP., (tirkšs) Vīt., (tìrkšķis 2 ) Bers., Kalnemois; der Furz N.-Peb.: ēd vien jē̦lu gaļu, paliksi ar tirkšu! Zaravič. tam jau tirkšs piemeties, vienmē̦r jāskrien uz aizpakši Vīt.
Avots: ME IV, 196
tirkška
tirkšķēt
tirkšķināt
tirkšķinât, ‡
2) "?": klusu tirkšķinādamas savas ze̦lta vārpstes Janš. Līgava II, 436.
Avots: EH II, 684
2) "?": klusu tirkšķinādamas savas ze̦lta vārpstes Janš. Līgava II, 436.
Avots: EH II, 684
tirkšķināt
tirkšķis
tirkšķoņa
tirkšļi
tir̃kšļi Nigr., eine Art Schlingpflanzen: apiņi un tirkšļi, vīdamies ap kuokiem un krū-miem Janš. Dzimtene 2 III, 302. Wahrscheinlich aus li. tirkšIiaĩ "Mispeln" entlehnt.
Avots: ME IV, 196
Avots: ME IV, 196
tirkšs
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (4)
strikšēt
stirkšêt: auch (mit ir̃ ) Orellen, Sermus, Wainsel; zirgi piebrauc un stir̃kš ("?") vien pie durīm Seyershof.
Avots: EH II, 581
Avots: EH II, 581
strikšināt
stirkšinât: "2" ME. III, 1073 zu ersetzen durch "2)"; ‡
3) von verschiedenen Lauten:
ar ruokām appļauj malas, lai var ar mašīnu s. (mit ir̃ ) Orellen. puika tik min paminu un stir̃kšina ratiņu Seyershof. spārnuots ... mākuonis (von Schwalben) stirkšinādams paņirb gaisā A. Upītis Pirmā nakts 24. ar koleru saslimušie sēdēja uz puodeļiem un tik stirkšināja (entleerten sich hörbar) Frauenb.
Avots: EH II, 581
3) von verschiedenen Lauten:
ar ruokām appļauj malas, lai var ar mašīnu s. (mit ir̃ ) Orellen. puika tik min paminu un stir̃kšina ratiņu Seyershof. spārnuots ... mākuonis (von Schwalben) stirkšinādams paņirb gaisā A. Upītis Pirmā nakts 24. ar koleru saslimušie sēdēja uz puodeļiem un tik stirkšināja (entleerten sich hörbar) Frauenb.
Avots: EH II, 581
strikšis
‡ stirkšis,
1) "priekšme̦ts, kas stirkš" (mit ir̃ ) Orellen; "ein hölzernes Gerät, das von Jägern zum Heraustreiben der Hasen aus einem Wald gebraucht wird"
(mit ir̃ ) Frauenb.;
2) ein sich leicht aufregender, ungeduldiger Mensch
(mit ir̃ 2 ) Kolberg.
Avots: EH II, 581
1) "priekšme̦ts, kas stirkš" (mit ir̃ ) Orellen; "ein hölzernes Gerät, das von Jägern zum Heraustreiben der Hasen aus einem Wald gebraucht wird"
(mit ir̃ ) Frauenb.;
2) ein sich leicht aufregender, ungeduldiger Mensch
(mit ir̃ 2 ) Kolberg.
Avots: EH II, 581
strikšķēt
Šķirkļa skaidrojumā (15)
irināt
irinât,
1) [einen Ton von sich geben]:
kaut kur zilā krē̦slā maija zvaniņš irināja Bārda. [zemes vēzis irina Akurater (="tirkšķina");
2) "šķetināt": i. dziju Serben, Ronneb.;
3) irināt zemi "den Boden auflockern"
Kurs., Dond. u. a.;
4) "(jätend Pflanzen) undichter machen"
Walk.]
Avots: ME I, 710
1) [einen Ton von sich geben]:
kaut kur zilā krē̦slā maija zvaniņš irināja Bārda. [zemes vēzis irina Akurater (="tirkšķina");
2) "šķetināt": i. dziju Serben, Ronneb.;
3) irināt zemi "den Boden auflockern"
Kurs., Dond. u. a.;
4) "(jätend Pflanzen) undichter machen"
Walk.]
Avots: ME I, 710
izdega
izde̦ga (li. ìšdaga),
1) eine ausgebrannte Stelle im Walde, Brandstelle;
izde̦gas - vieta, kur mežs izdedzis, bet īpaši sūnājs, tā ka tur ve̦'lāk sa- krājies ūdens, nedziļš Gold. n. Etn. I, 32. kâ gan uguns izde̦gās ieme̦tusēs? Aps. izde̦gā aug tikai stiebri un zaķa lini AU.;
2) die Rodung:
žē̦luo, dievs, tuo tautieti, kas izde̦gu (Var.: de̦gumus) dedzināja! BW. 29264, 2. izde̦gā baļķi cirtu 22020. izde̦gā zaļa zāle 29239;
3) eine von der Sonnenglut ausgebrannte, versengte Stelle:
saules izde̦gā tirkš sienāzis A. XX, 516.
Avots: ME I, 726
1) eine ausgebrannte Stelle im Walde, Brandstelle;
izde̦gas - vieta, kur mežs izdedzis, bet īpaši sūnājs, tā ka tur ve̦'lāk sa- krājies ūdens, nedziļš Gold. n. Etn. I, 32. kâ gan uguns izde̦gās ieme̦tusēs? Aps. izde̦gā aug tikai stiebri un zaķa lini AU.;
2) die Rodung:
žē̦luo, dievs, tuo tautieti, kas izde̦gu (Var.: de̦gumus) dedzināja! BW. 29264, 2. izde̦gā baļķi cirtu 22020. izde̦gā zaļa zāle 29239;
3) eine von der Sonnenglut ausgebrannte, versengte Stelle:
saules izde̦gā tirkš sienāzis A. XX, 516.
Avots: ME I, 726
paņirbēt
paņirbêt: spārnuots ... mākuonis (gemeint sind Schwalben) stirkšinādams paņirb gaisā Upītis Pirmā nakts 24.
Avots: EH XIII, 161
Avots: EH XIII, 161
ratenis
ratenis: auch Lubn., Saikava, Sonnaxt; vērpa tâ, ka rateņi rūca un tirkšķēja vien Janš. Līgava I, 228. In Vergleichen: zirgs stīvs kâ r. Saikava. ve̦lkas kâ r. uts suoļiem ebenda.
Avots: EH II, 355
Avots: EH II, 355
stirgste
stirkstēt
štirkstēt
strikstēt
talzīt
tarkšķis
tarkšķis, =tarkšis,
1) eine Schnarre, Klapper
U., Janš. Mežv. ļaudis II, 391, Biel. Holzb. 601 (mit Abbild.), (mit ar̃) Arrasch (für Kinder), Bl., (mit ar̂ 2) Kandau (für Jäger), eine windmühlenähnliche Vorrichtung zum Scheuchen von Maulwürfen Behnen, Drosth., Sissegal, eine Rassel: tarkšķa pulksteņi tirkš R. Sk. 11, 24;
2) der durch tarkšķis 1 u. a. hervorgebrachte Lärm
Memelshof: dzird tikai tautisku tarkšķi. Poruk III, 286. griezas tarkšķis Baltp.;
3) ein Schwätzer
Memelshof, (mit ar̂) Bers., Drosth., Ogershof, Sessw., Sissegal, (mit ar̂ 2) Behnen, (mit ar̃) AP., Arrasch, Bauske, Bershof: vai tu klusēsi, tarkšķe! Līguotnis Stāsti II, 21.
Avots: ME IV, 133
1) eine Schnarre, Klapper
U., Janš. Mežv. ļaudis II, 391, Biel. Holzb. 601 (mit Abbild.), (mit ar̃) Arrasch (für Kinder), Bl., (mit ar̂ 2) Kandau (für Jäger), eine windmühlenähnliche Vorrichtung zum Scheuchen von Maulwürfen Behnen, Drosth., Sissegal, eine Rassel: tarkšķa pulksteņi tirkš R. Sk. 11, 24;
2) der durch tarkšķis 1 u. a. hervorgebrachte Lärm
Memelshof: dzird tikai tautisku tarkšķi. Poruk III, 286. griezas tarkšķis Baltp.;
3) ein Schwätzer
Memelshof, (mit ar̂) Bers., Drosth., Ogershof, Sessw., Sissegal, (mit ar̂ 2) Behnen, (mit ar̃) AP., Arrasch, Bauske, Bershof: vai tu klusēsi, tarkšķe! Līguotnis Stāsti II, 21.
Avots: ME IV, 133
terkšēt
ter̂kšêt 2 Karls., tèršķêt 2 Prl. n. FBR. VI, 93, -u, -ẽju,
1) terkšēt U., Etn. IV, 166, te̦rkšêt N.-Peb., (mit e̦r̃) Salis, terškêt U., (mit èr 2 ) Saikava, terkšinât Wid., terkšķinât U., Sessw., Spr., (mit er̂ ) Saikava, (mit der Schnarre) sclmarren, klappern; auch vom Geräusch der Rädet
(terkšķināt) U.: terkšķinam terkšķinuot zvirbuļi aizlaidās Saikava. tec, vārpstīt terk-šē̦dama! BW. 7057 var. lai tas mans arājiņs kâ ecēša neterkšķēja 9986 var. pulkstenis ierkškē̦dams nuosita trešuo rīta stundu B. Vēstn. vāģi teršķēt vien aizteršķ Saikava. terkšķuošās skārda balsis A. v. J. 1896, S. 575. terkšķuoša bases balss Sudr. E.;
2) terkšêt U., Etn. IV, 166, Nötk., (mit er̂) C., PS., Wolmarshof, (mit èr 2 ) Selsau, te̦r̃kšêt Salis, terkšķêt Daudsewas, KL-Salwen, ter̂kšķêt Saikava, (mit èr 2 ) Bers., Kalz., Meiran, teršķêt U., (mit er̂) Golg., (mit èr 2 ) Saikava, terkšinât Wid., schwatzen; viel und schnell sprechen:
taisi tik vaļā! kuo tik ilgi terkši! MWM. VII, 803. teršķ ziņas, neziņas Saikava;
3) das Geräusch des Truthahns
U. (terkšķinēt), das KolIern des Birkhahns u. a. Vogelstimmen ausdrückend: rubenis . . . aizlaidies terkšē̦dams LP. V, 102. pe̦lē̦kais strazds terkšina Etn. 11, 51. Nebst tarkš(ķ)êt und tirkšêt wohl zur Wurzel von terêt.
Avots: ME IV, 166, 167
1) terkšēt U., Etn. IV, 166, te̦rkšêt N.-Peb., (mit e̦r̃) Salis, terškêt U., (mit èr 2 ) Saikava, terkšinât Wid., terkšķinât U., Sessw., Spr., (mit er̂ ) Saikava, (mit der Schnarre) sclmarren, klappern; auch vom Geräusch der Rädet
(terkšķināt) U.: terkšķinam terkšķinuot zvirbuļi aizlaidās Saikava. tec, vārpstīt terk-šē̦dama! BW. 7057 var. lai tas mans arājiņs kâ ecēša neterkšķēja 9986 var. pulkstenis ierkškē̦dams nuosita trešuo rīta stundu B. Vēstn. vāģi teršķēt vien aizteršķ Saikava. terkšķuošās skārda balsis A. v. J. 1896, S. 575. terkšķuoša bases balss Sudr. E.;
2) terkšêt U., Etn. IV, 166, Nötk., (mit er̂) C., PS., Wolmarshof, (mit èr 2 ) Selsau, te̦r̃kšêt Salis, terkšķêt Daudsewas, KL-Salwen, ter̂kšķêt Saikava, (mit èr 2 ) Bers., Kalz., Meiran, teršķêt U., (mit er̂) Golg., (mit èr 2 ) Saikava, terkšinât Wid., schwatzen; viel und schnell sprechen:
taisi tik vaļā! kuo tik ilgi terkši! MWM. VII, 803. teršķ ziņas, neziņas Saikava;
3) das Geräusch des Truthahns
U. (terkšķinēt), das KolIern des Birkhahns u. a. Vogelstimmen ausdrückend: rubenis . . . aizlaidies terkšē̦dams LP. V, 102. pe̦lē̦kais strazds terkšina Etn. 11, 51. Nebst tarkš(ķ)êt und tirkšêt wohl zur Wurzel von terêt.
Avots: ME IV, 166, 167
tirāt
II tiŗât, -ãju, schnarren (mit der Nachtwächterschnarre) Lems. n. U. (mit r?); lärmen L., U.; viel und laut reden Biel. n. U.; "= tirkšēt" Wid. (tirāt). Zu terêt.
III tiŗât (?) Bērzpils "verstreuen".
Falls zuverlässig, vielleicht aus *izstiŗât (als iz-tiŗât aufgefasst) entnommen, und in diesem Fall zur Wurzel ster- "ausstreuen" bei Walde Vrgl. Wrlb. II, 638.
Avots: ME IV, 198
III tiŗât (?) Bērzpils "verstreuen".
Falls zuverlässig, vielleicht aus *izstiŗât (als iz-tiŗât aufgefasst) entnommen, und in diesem Fall zur Wurzel ster- "ausstreuen" bei Walde Vrgl. Wrlb. II, 638.
Avots: ME IV, 198