Paplašinātā meklēšana

‡ atvītene Dobl., eine zurückgeflochtene Peitschenschnur; eine Kosakenpeitsche.

Avots: EH I, 181

dzìtene (unter dzìtava): jau saulīte dzītenē BW. 28878, 2.

Avots: EH I, 362

‡ dzītenis "me̦tamais tīkls" Lubn.

Avots: EH I, 362

‡ glītene (Neölogismus?), eine schmucke, hübsche Frauensperson (?): pacēlās ... jaunavas, šmaugas glītenes Veselis Dienas krusts 38.

Avots: EH I, 393

[glīte̦ns St., geschmückt.]

Avots: ME I, 627

[īten Manz. Post. 15, = itin: īten tas " eben das " Manz. Lettus.]

Avots: ME I, 838

izdzìtene, die Zeit, wo das Vieh auf die Trift getrieben wird Latv.: ap ganu izdzīteni Lub.

Avots: ME I, 733

I mītene LKVv., = mitene.

Avots: ME II, 649

II mĩtene: mĩtenes AP., gegerbte Pasteln.

Avots: EH I, 823

II mĩtene, mĩtne [Bauske, mîtne Warkh.], mĩtnene, mĩtna āda, mĩteņa āda Plahnen, gegerbtes Leder: mĩteņu, mĩtnes (Behnen, Bauske), mītna (Siuxt, Hofzumberge) pastalas, Pasteln aus gegerbtem Leder Mag. XIII, 2, 52. viņš apava mītna pastaliņas Vēr. II, 1299.

Avots: ME II, 649

mîtenieks: auch BW. 30243, Tdz. 51677.

Avots: EH I, 823

mîtenieks Spr., mîtnieks Mar. n. RKr. XV, 126, = mitenieks.

Avots: ME II, 649

mîtenis, [ein eingetauschtes Pferd Lis.]; die Schindmähre: mītenis nekust ne nuo vietas Saul. Zu mît; vgl. miêtenis, mītala.

Avots: ME II, 649

mîteniski: kājas m. (pamīšus) vien iet Saikava.

Avots: EH I, 823

mîteniski, wechselweise [Bers., Salis]: pārlūzušajai kārtai salika galus mīteniski un sasēja klūgām, die Enden legte man übereinander; [mîteniski ² iet Bauske "die Fussohlen nach innen kehrend gehen"].

Avots: ME II, 649

I nītenis, jemand, der schlaff, wankend geht: nītenis, kas slābani meimeruo kâ nītis Lös. n. Etn. IV, 161.

Avots: ME II, 747

[II nĩtenis Bauske "kuoks nĩšu piesiešanai"(?).]

Avots: ME II, 747

‡ pamîten Saikava, Sonnaxt, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157

[pamītenis, pamītan(i), pamītu Ar.], pamītim, = pamîšãm: dzīvuo daudz tautas pa mītim kuopā. [kājas likt pamītenis B.Vēstn.]

Avots: ME III, 72

‡ pamîteniski Saikava, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157

pītene,

1) pîtene ² Bauske, ein aus Baumwurzeln geflochtener Korb
Lind. n. U., Fianden, Mag. XIII, 2, 50, Bielenstein Holzb. 365;

2) pītenes, Strohdecken über Mistbeeten
U.

Avots: ME III, 235

pītenes, eine Speise aus gekochten und gestossenen Erbsen, Zwiebeln und Hanf Etn. IV, 164.

Avots: ME III, 235

pîtenis Jürg., C., Kl., pîtinis Warkl., Flechtwerk, Korbwefk U., ein geflochtenes Behältnis Bielenstein Holzb. 359; ein aus Kiefernwurzeln geflochtenes, zylinderartiges offenes Gefäss Bers., Lasd., Laud., Fest.; ein aus Baumwurzeln geflochtener Korb Jürg.; eine Strohmatte Konv. ² 3734; ein geflochtenes Drahtgestell: nuolika gludekli drāšu pītenī Duomas III, 13. Vgl. li. pìntinis "Korb, Matte".

Avots: ME III, 235

plītenis, ein schwerer Regenguss: ta tad bija plītenis, nuoblieķēju arumus vienā ķieblā! Zu plĩtêt I?

Avots: ME III, 349

pusrītenis U., der Nordostwind.

Avots: ME III, 433

rîtenis: "ārā jau rītenis muodies" ME. III, 540 zu verbessern in "rīten[i]s jau pamuodies pūš" ... "Purap." ebenda in "Pumpurs".

Avots: EH II, 377

rîtenis C., der Ostwind U., Lubn.: ārā jau rītenis muodies MWM. IX, 540. griezīgais rītenis dzina viņam sniega adatas acīs Niedra. lē̦nais rītens puķu smaršu kvēpina kâ vīrāku Purap. Vgl. li. rytinis vė˜jas dass.

Avots: ME III, 540

sadzìtene ^2, die Zeit, wenn das Vieh heimgetrieben wird Lub.

Avots: ME III, 622

‡ šķītenîgs Pas. XI, 381; XII, 234; XIV, 487, verschwenderisch.

Avots: EH II, 639

‡ šķĩtenisks PS., verschwenderisch.

Avots: EH II, 639

spītenis, der Schwarm: biš[u] spītenis... pārskrēja pār namiņa čukurīti BW. 19567 (aus Lennewarden). Zu spiets, spiest II.

Avots: ME III, 1004

svìtene ² : viena raiba svītenīte, tī - tē̦vam, tī - dē̦lam BW. 20453. 8.

Avots: EH II, 620

svìtene ² N. - Rosen, ein weisses Umlegetuch. Wohl zu svīta II.

Avots: ME III, 1165

tītene A. v. J. 1896, S. 656, = kazvija, tītenis 1, die Winde (convolvulus).

Avots: ME IV, 206

I tītenis,

1) die Schlingpflanze
MSil.; eine Art Pflanze (mit î) Adsel, Golg., Saikava, Schwanb., Sessw.; tîtenis C., Sessw., (mit î ² ) Jürg., Segew., Widdrisch, Plur. tīteņi RKr. II, 70; Konv. ² 1663, 3510, (mit î ² ) Behnen, die Winde (convolvulus L.); der Hopfen Fockenhof: kad grib, lai luopi ātrāki dzemdē, tad viņiem ieduod tīteņus, kas gar zemi aug (marnakas) Etn. II, 147. zaļais tītenīt[i]s stiepj lūdzuot ruokas Asp. VII, 55. tītenīšu stīdziņā Ziedu klēpis 83; lauka tīteņi, convolvulus arvensis Konv. ² 3510; linu tīteni, Flachsseide (cuscuta europaea L.) RKr. II, 70; Vēr. II, 414;

2) eine Art Raupe:
ievas . . . nuobendē kāds tārps - tītenis A. Melnalksnis Mazsalaca 16;

3) Plur. tīteņi, Spinngewebe (unter freiem Himmel)
Vīt.: augustā labā, jaukā laikā tīteņi ve̦lkas Vīt. Zu tît.

Avots: ME IV, 206, 207

II tĩtenis Trikaten, = tītiņš II.

Avots: ME IV, 207

tītenisku Ar., Adv., windend, flechtend.

Avots: ME IV, 207

tîteniski, Adv.,

1) rollend:
t. sajemt virvi, einen Strick zusammenrollen (mit î) Saikava, Sessw.;

2) kopfüber
(mit î) AP., Arrasch, Bers., C., Drosth., Golg., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., (mit î ² ) Bauske: tīteniski nuovēlās nuo trepēm Drosth., Saikava u. a. tīteniski izgrūst pa durvīm AP., Arrasch, C.; tīteniski iet Nerft "tīdamies pa kājām iet".

Avots: ME IV, 207

‡ tulĩte̦nās (wohl mit Betonung der 2. Silbe) Kand., sofort.

Avots: EH II, 702

‡ vītenājs, = vītene I 1 (?): zelmeņus ... zāļu vītenāju apvītus Sudrabkalns V. b. 1. 82.

Avots: EH II, 793

I vītene,

1): pilī nāca un gāja ļaužu vītenes (Reihen)
Vindedze 123.

Avots: EH II, 793

I vītene,

1) vîtene Golg., Mar., vîtenis Nötk., das Gewinde, die Guirlande:
mē̦tru viju vītenīti BW. 33090. raibā puķu vītenē Treum. Gaujm. 39. aizviji cieši... luogu kâ zaļa vītene Asp. ziedu klēpis 131. šmaugām vītenēm gar viņu augšup sliedzās MWM. VI, 323. vīteņi - tie stiepjas paši pretī Druva II, 906. viju, viju, nesaviju vītenīša vainadziņa BW. 6211, 5 var. sīpuolu vītene Mar., (mit i ) Kokn., Stockm., vîtenis Aiviekste. apīņu vîtene A.-Ottenhof, Sessw. "ap mietu savijušies apīņu stādi";

2) vî-tenis ² Schnehpeln, eine Art Schlingpflanze;
vītenis, die Schlingpflanze Erlaa;

3) vītene U., vîtenis Druw. n. RKr. XVII, 86, vītens U., das Flechtwerk;
vîtenis A.-Ottenhof, Golg., PS., Wolmarshof, (mit i ² ) Orellen, eine Strohdecke (auf Mistpallen U., als Fenstervorhang Orellen): izrauj iz lieveņa jumta salmu vīteni Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 527. salmu vīteņi bij luogiem aizlaisti priekšā B.Vēstn.;

4) eine (gewundene) Peitsche
Blieden n. Etn. I, 105, (mit î ) Kaltenbrunn, Nötk., (mit î ² ) Frauenb.; ein aus gespaltenem Holz geflochtener Peitschenstiel (mit î ² ) Wandsen;

5) vîtene Bewershof, vîtenis Aiviekste, ein aus Wurzeln geflochtener Korb.

Avots: ME IV, 646

II vītene,

5): ein Abgemagerter mit blassem Gesicht
A.-Schwanb.

Avots: EH II, 793

II vītene,

1) etwas Welkes
Borchow, Lubn., Meiran, Sessw., (auch vītenis) Wessen;

2) ein welker gefällter Baum (besonders eine Espe)
Marienhausen (mit î ); ein Baum, der dürr zu werden beginnt (vìtene ^2, vitenis ² ) Druw. n. RKr. XVII, 86; eine Blume, die zu welken beginnt (vītene, vītenis) Serben, (vĩtene) Nötk.: šī priede ir tāda vītene Druw. n. RKr. XVII, 86. purvājs ar... vītenēm priedēm Poruk V, 358;

3) vĩtenis C., Ramkau, (mit ì ² ) Druw. n. RKr. XVII, 86, Saikava, Selsau, Vīt., vītenis N.-Peb., vītens Peb. n. U., unfertiges Heu ("apvītis sìens"): apvītis siens ir tik tāds vītenis Vīt. mums tāds vītenis ir uz pļavas, bet duomājam bāzt šķūnī Saikava;

4) ein ältliches Mädchen
Nötk.,N.-Peb., Sessw.: vai meitiešu trūkums pasaulē! gan jau kādas vītenes dabūšu Saul. III, 79;

5) ein kränklicher Mensch
(vìtenis ² ) Golg., Saikava, Selsau; ein abmagernder Mensch (vìtenis ² ) Druw.; ein Rekonvaleszent (von Menschen und Tieren gesagt) Vīt. (vìtenis ² ): mans biedrs ir tāds vītenis, kâ uz diluoni Druw. n. RKr. XVII, 86. nav jau ve̦se̦ls, ir vēl tāds vītenis Vīt. biju bāls kâ vītenis Poruk III, 53;

6) eine halbgemästete Kuh
(mit ì ² ) Vīt., ein solcher Ochs (vìtenis ² ) Vīt.: šī guovs ir tik tāda vītene; vēl labi jābaruo, lai sauktu par nuobaruotu Vīt. nuo buļļa, tāda vīteņa, nav lāga gaļas luopa ders. Zu vĩst.

Avots: ME IV, 646, 647

I vītenis,

1): lapu vīteņiem dārzuos Daugava 1939, S. 533.

Avots: EH II, 793

I vītenis, s. vītene I.

Avots: ME IV, 647

II vītenis,

3): mit ì ² Heidenfeld.

Avots: EH II, 793

II vītenis, s. vītene

II.

Avots: ME IV, 647

vîteniski Bers., Erlaa, Saikava, Sessw., (mit î ² ) AP., Segewold, Siuxt, vîteniskis ² Siuxt, Adv., sich windend, sich rankend: apīņi aug vīteniski ap mietu. dažiem zirgiem sari savijas vīteniskis Siuxt. vīteniski savīts dvielis Alksnis-Zundulis.

Avots: ME IV, 647

vîteniskis ² (unter vîteniski): mit î Fest.

Avots: EH II, 793

vīte̦ns,

2): viņš ... re̦ti bija pilnā, tik tāds v. Jürgens 31.

Avots: EH II, 793

vīte̦ns

1) welk
(mit ĩ ) C., Nötk., (vĩtans) AP.: v. sìens N.-Peb.;

2) vĩtans AP., schlaff (von einem vom Alkohol Berauschten gesagt).

Avots: ME IV, 647

‡ ziemeļrītenis A. Upītis Sm. lapa 344, der Nordostwind.

Avots: EH II, 811

dzìtava, dzìtene, die Zeit, wo das Vieh nach Hause zu treiben ist: saule jau dzītavā BW. 28878. saule jau nāca ganu dzītenē Bers. Etn. II, 176. [Fest,, Stelp.], dze̦nat, gani, sētiņā, jau saulīte dzītavā Ar. 671.

Avots: ME I, 559

izziêdêt, intr.,

1) auf -, emporblühen:
sarkanais dābuoliņš nuo saknītes izziedēja BW. 10603;

2) aus -, verblühen, verwelken:
izziedējušas pieneņu galviņas MWM. VI, 841. tautu meitu vainadziņš izziedējis, izputējis BW. 24276. tā bija ve̦ca meitene gaŗu seju un izziedējušām acīm Latv.;

3) eine Zeitlang blühen:
savu pavasaru izziedējis, tītenītis snauž bezapziņas snaudā RKr. VII, 79.

Avots: ME I, 832

mituôt, mîtuôt Preekuln, Gold., Spr., tr., tauschen, wechseln: tautu meita, me̦lnacīte, mituosim gredzentiņus (Var.: mītuosim gre̦dze̦niem)! BW. 6399, 5. es pūriņu nemituotu ar bajāra meitiņām 4883. mituosim kumeliņus (Var.: kumeļiem)! 14611, 1, [Rutzau]. mituosim vietas! LP. VII, 656. mītenieki bāleliņi sajājuši kalniņā, mītuo bē̦rus kumeliņus, liek māsiņas piede̦vām BW. 30243. es māsiņa, tu māsiņa, mums abiem bāleniņi, mituosim bāleniņus! 11542, 1. Refl. -tiês, untereinander wechseln, tauschen, sich durch Austausch der Schwestern verschwägern: tautas dē̦ls, mans brālītis, tie znuotiem saukājās, vai tie bija paduomājuši māsiņām mituoties (Var.: mītuoties 10792)? BW. 14357. Subst. mituõjums, der Tausch, das Getauschte; mituôtãjs, der Tauscher; mituôšana, das Tauschen. Zu mit(u)s.

Avots: ME II, 639

nùoknukšêt(iês), [nùoknukšķêt(iês),

1) einen knurrenden Laut von sich geben
Grünwald]: Rudzītene nuoknukšējās MWM. X, 594, [Serben, Neu - Wohlfahrt, Serms, Peb., Selsau, Lemsal. viņš ir pa˙visam nuoknukšķējies Grünwald, ist knurrend ganz ermattet;

2) nuoknukšēties "atraugāties" Vank.].

Avots: ME II, 800

nùoknukšêt(iês), [nùoknukšķêt(iês),

1) einen knurrenden Laut von sich geben
Grünwald]: Rudzītene nuoknukšējās MWM. X, 594, [Serben, Neu - Wohlfahrt, Serms, Peb., Selsau, Lemsal. viņš ir pa˙visam nuoknukšķējies Grünwald, ist knurrend ganz ermattet;

2) nuoknukšēties "atraugāties" Vank.].

Avots: ME II, 800

paadît, tr.,

1) ein wenig, dann und wann stricken:
lai ziemu paada kādu cimdu Vēr. II, 189;

[2) "doppelte Sohlen machena:
vīzes vēl nav paadītas Wellig 4, unter adīt.] Refl. -tiês, ein wenig, dann und wann sich mit dem Stricken beschäftigen: Rudzītene paadījās MWM. X, 924.

Avots: ME III, 3, 4

pītiņš Etn. IV, 164, = pītenes.

Avots: ME III, 236

plītnieks, plītenieks Manz., ein Prasser, Schwelger, Zechbruder, Saufbruder: kad plītnieks dievszin kuo bez gausa tik vē̦de̦rā sev krāj St. plītnieku es augšā traucu nuo pilna kausa Asp. labāk būtu tuo dieniņu zem eglītes pasēdēj[u]se nekâ savu ruoku devu tādam kruoga plītniekam BW. 15422,1.

Avots: ME III, 350

rītnieks L., rītenieks St., ein Prasser.

Avots: ME III, 541

šķiêts ² (li. skiẽtas "Querbalken bei der Egge; Leinweberblatt", serb. štît, air. scíath "Schild") Iw., Līn.,

1) šķìets Drosth., PS., (mit ìe ² ) Gr. - Buschh., Kl., Kr., Kreuzb., Lis., Meiran, Ohselshof, Saikava, Sessw., Warkh., Warkl., (mit iê ² ) Arrasch, Bauske, Bl., Dond., Dunika, Jürg., Tr., Plur. šķìeti C., der Weberkamm
Elv., U., Bielenstein Holzb. 401, 410, Adsel, Bers., Grobin, Lubn., Nerft, Selb.: man jāauž kre̦klu drēbe, bet šķieta nav tāda, kurā aust Selb. pamāte viņu sūtīja pēc šķieta aude̦klam Saul. III, 187; Demin. šķietiņš, der Kamm bei der Bandweberei Bielenstein Holzb. 418: šķietiņš prievietu aušanai RKr. XVI, 161;

2) = braukts, das Streichwerkzeug zum Reinigen des Flachses Lubn.;

3) šķiêts ² Dond., Wandsen, das Querholz vorn am Zweispännerwagen, woran die Schwengel angebracht werden:
šķiets uzniedē̦ts ar divām niedēm priekšā uz šķēri; katrā galā viņam iekabināts... zveņģelis RKr. XVII, 37. zirgus sajūguši kuopā; mūs[u] zirgs ilksīs, Brammanīšu - piejūgts šķietā blakus Janš. Bandavā I, 27;

4) e̦nkura šķiets, der Ankerbalken
L., Bergm. n. U., Mag. II, 3, 119, Adiamünde, Kaltene, Nogallen, (mit iê ² ) Salis;

5) "?": krē̦slu iepītnes šķieti Konv. ¹ 185; šķiêti ² Bauske "ve̦lki, me̦ti";

6) Ried, Riet
V. Wenigstens in den Bedd. 1 - 4 nebst šķieta I zu apr. scaytan "Schild", an. skīđ "Scheit", skeiđ "Weberkamm", and. skēth "Unterschied", g. skaidan, ahd. scidōn "scheiden" mhd. schīten "spalten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 5431, s. Zubatý AfsIPh. XVI, 414 f., Trautmann Wrtb. 264, Būga KSn. I, 282.

Avots: ME IV, 54

slids (li. slidùs "glatt"),

1) glatt, schlüpfrig
U.: slidas (Var.: slīdas, slidan[a]s, slīde̦n[a]s) bija mātes kurpes, ieslīdēja tautiņās BW. 16970;

2) schräge
U.: slida (Var.: līka, greiza) kuoka laipu meta, lai es krītu ūdenī BW. 18802 var. pa slidu atmatiņu Rutzau. Nebst slîdêt, slaids und li. slýsti "gleiten" zu ae. slídan, mhd. slīten "gleiten", ahd. slito "Schlitten", ae. slidor "glatt", mir. slóet "Schleifbahn", sowie (?) ai. srēdhati "gleitet ab", slav. slědъ "Spur" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 707 f., Siebs KZ. XXXVII, 320, Reichelt KZ. XXXIX, 75; vgl. auch sliede.

Avots: ME III, 931

šņakarêt, ‡ Refl, -tiês, schnüffeln: (suns) kaut kuo šņakarējās ap ... pīteni A. Upītis Sm. lapa 247.

Avots: EH II, 651

II spiêst ² (li. spiẽsti "schwärmen") Dunika, spiešu, spietu, schwärmen (von Bienen): bites spieš oder (reflexiv, bei Für. I) spiešas. Nebst spiets, spītenis zu li. speĩsti "umringen", spìsti "in Schwärmen ausbrechen", la. spissus "dicht" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 658 und Persson Beitr. 393 und 399.

Avots: ME III, 1006

spĩtls Gramsden, = spītenis, spiets; vgl. li. spietli(u)s dass.

Avots: ME III, 1004

spraĩds,

1) eine Stelle, wo Leute zusammengedrängt stehen
("kur ļaudis saspriedušies") U.; le̦dus spraidi Erlaa, zu einem Haufen zusammengedrängtes Eis;

2) Gewölbe:
tilta šaurie spraidi ve̦d pie kalna virsuotnes Valdis;

3) ein zwischen den Vorderbeinen eines Schweins angebrachter Knüppel, der es am Laufen hindert
(mit aî) Warkl., Saikava;

4) Bretter unter einem zu mauernden Gewölbe, die nachher, sobald das Gemauerte hart und fest geworden ist, entfernt werden
(mit ai) Jürg., Arrasch;

5) spraîds, ein Hölzchen in der Weberspule, um welches das Garn gewickelt ist
Warkl. Nebst spraislis, spraidît zu li. sprainas "starr sehend" (wenn aus *spraidnas "die Augen aufspreizend"), an. sprita ada "auseinander sperren", ahd. sprīzan "in Stücken auseinander fliegen" (woneben mit ide. t mhd. sprīden od. sprīten "sich ausbreiten" u. a.), s. Persson Beitr. 393 und 874 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 671 f.; vgl. auch spriesl(i)s und spriêst.

Avots: ME III, 1008

tītaniski, Adv., = tīteniski 2: sasietuo puisi... tītaniski iegrūda cietumā RA.

Avots: ME IV, 206

tīteklis,

1) was gewickelt ist (z. B. ein Knäuel)
Nötk. (mit î); das zu Wickelnde (mit î) Ramkau;

2) die Ranke (z. B. von Erbsen, Hopfen)
Domopol (mit î), Meiran (tîte̦kls); "staipeknis" Allasch, Laud.;

3) das Spinngewebe
N.-Peb.;

4) = tîtavas 1 Ramkau (mit î); "dziju uztinamais" Ruhental; "worauf gewickelt wird": gribu tīt dziju kamuolā; paduod man kādu tītekli! Sessw.;

5) tiņājas kā tī teklis, sagt man von einem Hunde, der immerfort im Wege ist
N.-Peb. Etwa aus tītenis + tineklis?

Avots: ME IV, 206

tītinisku Ar., = tītenisku.

Avots: ME IV, 207

I vìešņa (li. viešniá Tiž. IV, 475, Specht Širvydas 28) C., Trik., (mit ìe ² ) Gr.-Buschh., Lubn., Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, (mit iê ² ) AP., Arrasch, Jürg., viešņa L., U., Spr., viešiņa A.-Ottenhof, (mit ìe ² ) Erlaa, (mit iê ² ) AP., viešiņa Spr., viešna, ein weiblicher Gast: celit krē̦slu! viešņa (Var.: viešna) nāk BW. 26549, l. viešiņa (viešniņa BWp. 2199) nāce, kukuli nese 2199. nu atnāca tā viešiņa, kuru sen gaidījām 26551, 17. Laima man viešņās nāce 1197 var. nu Anniņa guoda viešņa 22790 var. Krauklītenei atbraukuse viešiņa Aps. IV, 12. svē̦tku viesi un viešiņas A. XI, 464; viešņa St.,Gelag, Versammlung. Nebst (älterem) li. viešni dass, zu viesis.

Avots: ME IV, 671, 672

II vītinis (?) Wessen "= vītene

II 1".

Avots: ME IV, 647

vîtiniski Gr.-Buschh., Adv., = vīteniski.

Avots: ME IV, 647

vītne, das Flechtwerk U.; die Ranke (mit ĩ ) MSil.; das Gewinde, die Guirlande Adiamünde, Ekau, Erlaa, Gold., Grürrwald, Kokn., Kr.-Würzau, Rutzau, Schwanb., Sessw., (mit î ) Aiviekste, Baltinow, Bers., Borchow, Burtn., C., Kalzenau, Kl., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Nötk., Selsau, Serben, Smilt., Šķilbē̦ni, Wenden, (mit î ² ) Allendorf, AP., Arrasch, Gr.-Würzau, Jürg., Siuxt, Warwen; eine lange Reihe: sīpuolus rudenī sapin vītnēs Šķilbē̦ni. vārti izpuškuoti... puķu vītnēm A.v. J. 1899, S. 253. ar puķu vai zaļumu vītni apvilktu galdu BW. III, 1, S. 10. kruoņi un vītnes sakalst A.XVI, 296. viņš nesa padusē zirņa vītni A.v. J. 1897, S. 796, vīna vītnes Rainis Ant. un Kl. 51. dūmu vītnes MWM. VIII, 598. laidās meža. zuosu, dzērvju... bari aizceļuošanas vītnēs Veselis Trīs laimes. Vgl. vītene

I.

Avots: ME IV, 648