Paplašinātā meklēšana

‡ aîdêt ² Rutzau, (mit aĩ ) Dunika (li. aidė´ti ), lärmen (Rutzau), widerhallen: kas dimdē[ja], kas aidē[ja] gar istubinu? VL. aus Rutzau FBR. VIII, 141. tāds truoksnis, ka visa istaba aidēt aid Janš. Mežv. ļaudis II, 9.

Avots: EH I, 4

‡ àizbaĩdêt Siuxt, = àizbaĩdît.

Avots: EH I, 7

‡ àizvaĩdêt, = àizvaĩdêtiês: tis aizvaidēja Pas. IX, 408.

Avots: EH I, 61

àizvaĩdêtiês, jammernd aufschreien, aufstöhnen: aij, ai, ai! sasistais aizvaidējās Dok. A.

Avots: ME I, 58

apvaidêt Spr., wegen der beginnenden Geburtswehen zu jammern anfangen.

Avots: ME I, 133

atvaĩdêt intr., jammernd antworten: šī atvaid: e̦smu tava nelaiķe LP. VI, 369.

Avots: ME I, 206

baîdêt (unter baĩdinât): auch Linden.

Avots: EH I, 198

glaidêt (so zu lesen!): auch (mit ài ² ) Bērzgale.

Avots: EH I, 391

[glaidêt Kaunata, glaidît Dricēni, streicheln. Wohl zu glieds "glatt" u. a.]

Avots: ME I, 621

‡ ìebaîdêt Oknist, = ìebaĩdît: zirgs tâ iebaidē̦ts, ka nevar braukt Oknist. ar draudiem iebaidējami Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 54.

Avots: EH I, 503

ìevaĩdêtiês, ìevaidêt Spr., einen Seufzer ausstossen, aufseufzen, aufstöhnen: atkal viņš ievaidas tik skumji Vēr. II, 439. apkārt tai me̦ldri ievaidas Asp.

Avots: ME II, 85

‡ izbaîdêt Oknist, = izbaĩdît 1: lai neizbaidē̦tu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 43.

Avots: EH I, 433

izklaîdêt, izklaîdinât [li. išklaidìnti], izklaîdît, tr.,

1) zerstreuen, vertreiben:
palaidnīgi bē̦rni dažkārt izklaidē savas drēbes Ahs. it kā pilienu ruožu eļļas izklaidē pa ve̦se̦lu jūŗu... Asp. vējš izklaidē un aizdze̦n miglu MWM. XI, 305. izglītuotās šķiras tik re̦tas un izklaidē̦tas A. XX, 625. izklaidēt skumjas MWM. IX, 907. lugas gaita tuop izklaidināta A. XII, 322. pa visām galerijām izklaidīgi viņa darbi Vēr. II, 617. izklaidīt, aussperren (Buchdr.) Dr.;

2) (als Neologismus) zerstreuen, konfus machen:
šādi lieki skati izklaidē uzmanību A. XIII, 382. duomas bij izklaidē̦tas A. XII, 618. ne˙maz nee̦smu izklaidē̦ts Vēr. II, 141. Refl. izklaidētiês, - îtiês, - uôtiês, sich zerstreuen, konfus werden: viņš gribēja atstāt savu saimniecību, lai varē̦tu izklaidēties B. Vēstn. pats viņš itkâ izklaidījās Fall. tas bij sajucis un gluži izklaidējies B. Vēst. vēl nebija izklaiduojies tumšais gara stāvuoklis Druva II, 14. Subst. izklaidējums,

1) das Zerstreute;

2) * die Zerstreuung:
tas būs īsti labs izklaidējums B. Vēstn.

Avots: ME I, 751

izvaidêt,

1): tâ sabijusies, ka nepaspēja ... ne izkliegt, ne i. Ciema spīg. 7; ‡

2) = izslimuôt: pēc tīfa izvaidēšanas Austriņš Gaŗā jūdze I, 288. Refl. -tiês, ‡

2) = izslimuôt AP., Auleja; diese Bed. hat i. wohl auch im Zitat unter i. 1. ME. I, 824.

Avots: EH I, 492

izvaidêt, tr., jammernd, wehklagend hervorbringen: dziļākās duomas smadzenes izvaid bezvaida murguos Duomas I, 588. Refl. - tiês, längere Zeit zur Genüge wehklagen, jammern: nāku raudzīt, vai būsi jau izvaidējies Kaudz. M.

Avots: ME I, 823, 824

klaîdêt: auch Oknist; "gaisināt" (mit ai ) Stom.

Avots: EH I, 608

klaîdêt [C., PS., Arrasch, Wolm., N. - Peb., klàidêt Jürg.], - ẽju, freqn. zu kliêst, zerstreuen, verscheuchen: saule klaidē nakti Stari II, 578. [vējš klaidē mākuoņus Jürg.] tumšuo nakti klaidē̦dama MWM. X, 256.

Avots: ME II, 208

laidêt

1): l. dzelzi Ermes (mit aî ); ‡

2) laidêt Bērzgale, schmelzen
(tr.): l. alvu, le̦du.

Avots: EH I, 712

[laidêt (linus) Warkl., Lis., = laidinât l.]

Avots: ME II, 403

naidêt : sācis kaimiņus n. (anfeinden) (mit aî ) Heidenfeld, Saikava. Refl. -tiês "nīsties" (mit aî ) Meselau, Prl., Saikava: n. (prs. naîdējuos ) nieku dēļ Ramkau. lai naidējas bāleliņi BW. 838 var.

Avots: EH II, 3

[naidēt, anfeinden L.; "im Zorne vernichten" Bilskenshof.]

Avots: ME II, 689

nùovaĩdêt, ‡ Refl. -tiês, einen Seufzer tun, eine Klage aussprechen: "tad mēs abas e̦sam kritušas krāpniekiem naguos!" ... nuovaidējās Radagaisene Janš. Dzimtene V, 107.

Avots: EH II, 104

nùovaĩdêt, intr., Wehklage erheben, einen kläglichen Laut von sich geben: viņš tikkuo dzirdami nuovaidēja Dok. A. nuovaidēja sē̦tas vārti, aiz māsiņas aizveruot BW. 18227.

Avots: ME II, 881

‡ pabaîdêt Oknist, = pabaĩdît.

Avots: EH II, 119

savaĩdêt: vīrs ... saslima ..., ... savaidēja nepilnu nedēļu un nuomira Austriņš Raksti V, 26.

Avots: EH XVI, 462

savaidêt, savaidât, eine gewisse Zeit hindurch stöhnen (krank sein Spr.); stöhnend zusammenschwatzen: brālis ne˙maz neklausās, kuo šī tur savaida (wohl mit -ā zu lesen) LP. 1, 142.

Avots: ME III, 779

šķàidêt ² : auch (mit aî ) AP. ‡ Refl. -tiês AP., = šķaîdîtiês 3.

Avots: EH II, 628

šķàidêt ² Sessw., (mit aî) Meiran, Lubn., Saikava, = šķaidît: uogas.

Avots: ME IV, 21

uzvaidêt, aufseufzen, aufächzen: ubags vēl uzvaidēja, tad nuomira Bauske.

Avots: ME IV, 396

vaĩdêt,

1): auch (mit ài ² ) Kaltenbr., Sonnaxt;

2): auch AP., (mit ài ² ) Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, Višķi; v. ar vē̦de̦ru Sonnaxt. ar ... karsuoni vaidēja Austriņš Raksti V, 35. Refl. -tiês: auch (mit ài ² ) Gr.-Buschh., Kaltenbr.; vaidējās, ka nu beigušies Heidenfeld. žē̦luojies par savu nelaimi, vaidies! Kādas izlas. gar. jaukas dziesm. (1742) 11. ‡ Subst. vaĩdêšana, das Jammern, Stöhnen:
būs man liela v. BW. 34739. caur dienisku vaidēšanu LLD. II, 1720.

Avots: EH II, 748

vaĩdêt AP., Iw., Lin., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm. u. a., (mit ài ² ) Kl., Lös., Nerft, Preili, -u, -ẽju,

1) (weh)klagen, jammern
L., U., seufzen, stöhnen: tē̦vs aiz sāpēm vaid. ar tuo ve̦cumu vienmē̦r vaid Lös. ūpis vaid LP. IV, 238, der Uhu schreit;

2) krank sein, siechen:
viņa vaidēja visu ziemu, tad nuomira Golg. visi, kas vaidēja, tie vaidēja... tikai pašu vājībā (aus Schwäche), un tâ mira ar Kaudz. Izjurieši 14. Refl. -tiês, jammern, stöhnen. Subst. vaidê̦tãjs, wer leidet Spr. Ableitung von vai II; vgl. auch mir. fáed "Schrei" und Brugmann IF. XIII, 145, Persson Beitr. 537, Trautmann Wrtb. 338 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 212 f.

Avots: ME IV, 434

apsalˆt [li. apšálti],

1) etwas gefrieren, befrieren, vor Frost leiden:
rāceņi apsaluši. ceļš apsalis. lai apsala ļaužu mēles, ap manim runājuot BW. 8866. Ilzei sirds tā kā apsala A. XX, 403;

2) von Frost vernischtet werden in grossem Umfange:
šuonakt visas puķes apsalušas. Refl. -tiês, sich erkälten: ne viņš neapsalstas, pat ne vaidēt neievaidas. apsalums, alles, was von Frost gelitten hat, die Frostbeule. Refl., die Erkältung: Gusts tikai ar vieglu apsalumuos pārlaida šuo gadījumu Aps. IV, 78.

Avots: ME I, 117

glieds, glatt Fehsen [Wohl zu glaidēt].

Avots: ME I, 628

‡ II kudît Warkl. "žē̦luot". Refl. -tiês Warkl., sich beklagen, jammern (žē̦luoties, vaidēt): k., ka vē̦de̦rs sāp.

Avots: EH I, 667

rim̃t: auch AP., Jürg., Lemb., Lems., N.-Wohlfahrt, Trik., (mit ìm) Hohenbergen, (mit ìm ² ) Kaltenbr., Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit im̂ ² ) Schrunden n. FBR. XIII, 99 (neben prs. rim̃stu ebenda 100), Dobl., Lieven-Bersen, Ramkau, Ziepelhof,

1): nevaru r. (= izturēt), cik salts! Kaltenbr. zirgi nerimst (= negrib stāvēt uodu vai dunduru dēļ) ebenda. cik jis nerima ("nevarēja nuociesties nestrādājis")! ebenda. viena ustabā nakti nevaru r. (= nuomierināties) Zvirgzdine. slimnieks rìmst ² vaidēt Warkl. es nevarē̦tu ādā r. Sonnaxt (ähnlich: Jauns. Raksti VIII, 332). Refl. -tiês: auch (mit im̃ ) Seyershof.

Avots: EH II, 372

samiêgt, tr., zudrücken, fest drücken Pas. I, 284, II, 143, fest halten, zerdrücken: slimā samiedza acis Vēr. II, 654. pulksteni saujā samiedzis Duomas I, 675. ceļa galus samiedzis MWM. VIII, 589. kam jūs palaidēt, kam nesamiedzēt? Pas. III, 192 (aus Eglüne). čūskas samiedz lūškās! IV, 290. cik jis svītu samiedz, vējš atkan tuo izpleš Rositten, žē̦lums samiedz... sirdi L. W. 1921, № 50, 34. Refl. -tiês, sich zusammen-, zudrücken; samiedzies šauri skats Apsk. v. J. 1903, S. 448. re̦tumis samiedzās kāds vaibstiņš Upītis Sieviete 154.

Avots: ME II, 688

stenêt (li. stenė´ti), -u (ste̦nu Dond., Wandsen, Selg., Kand., Gr. - Essern, Bauske, Kl., Drosth., Schujen, Arrasch, stenu Siuxt, Gr. - Buschh., Memelshof, Dunika, Saikava, Selsau, PS., Wolm., Widdrisch, Salis) od. -ẽju (Lis., Golg., Schwanb., Warkh., Selsau, Drosth., Gr. - Buschh.), -ẽju, stöhnen, ächzen U., Wessen; schluchzen Gr. - Buschh.: ragana sāka stenēt un vaidēt Dīcm. pas. v. I, 52. ne vairs kunkstuot, ne ste̦nuot RKr. VIII, 78. cel tu, es stenēšu! Neik. 18. Zu apr. stenuns "gelitten", slav. stenati, ae. stenan, an. stynla "stöhnen", ai. stánati, gr. στένει "dröhnt", στόνος "das Stöhnen" u. a., s. Boisacq Dict. 909 und Watde Vrgl. Wrtb. II, 626.

Avots: ME IV, 1061

stràdât, -ãju, tr., intr., arbeiten: Sprw. strādā ar ruokām! strādā kâ ar savu mantu! kas strādā, tas ir ē̦d. kas nestrādā, tam nav, kuo ēst od. kas negrib strādāt, cieš badu. ē̦d kâ zirgs, strādā kâ gailis. strādā dienu, strādā nakti, tad būsi saimnieks! labāk strādāt nekâ vaidēt. Refl. -tiês, um die Wette arbeiten Salis, Wolm.: iesim strādāties LP. V, 380. - Subst. stràdâšana, das Arbeiten: strādniekiem grūta strādāšana ir parasta Schwitten. Sprw.: maize nenāk bez strādāšanas; stràdãjums, das einmalige; beendete Arbeiten; stràdâtãjs, der Arbeitende: Sprw. ēdēju daudz, dzērēju daudz, strādātāju vien maz. lūkuoš[u] darba strādātāju BW. 11817 var. Wohl aus r. страдáть "leiden, sich abmühen, arbeiten" entlehnt.

Avots: ME IV, 1083, 1084

trũkt,

1): kaistuošas ... acis, kuŗas draud aiz sāpēm ... t. nuo pieres Jauns. Raksti V, 199;

2): vai tev trūka sāls, maizīte? BW. 26867. pa˙visam četri vīri trūka Pas. VIII, 136. trūks kāda cūka 350 (vgl. li. jiems niekad netrūksta šieno Jablonskio Raštai IV, 10); ‡

4) "weniger (Milch) geben" (von Tieren;
mit ù ² ) Auleja: guovis maz piena duod; trūkst; ‡

5) intensiv beginnen
Auleja: trūka ² smieties; emporströmen (z. B. von heftigem Nasenbluten gesagt) ebenda: (asinis) trūkst pa nāsi. Refl. -tiês: auch (mit ù ² ) Kaltenbr,; "baidīties" (mit ù ² ) Saikava; vējš trùkās ² (= sācēlās) Auleja, Malta. cūka trùkās ² ("piepeši sāka") skriet Sonnaxt. trūcēs ve̦lns kājās Pas. XI, 55, Subst. trũkams, 1 b): ar trūkumu vaidēt Kalz. n. BielU., am Bruch leiden;

3): ārstēt trūkumus (se̦kas nuo pārbīšanās) Seyershof. pelines ... dzeŗ del trùkuma ² Ceļi VIII, 234; ‡

4) Urinverhaltung
(mit ù ² ) Auleja. ‡ Subst. trũcējs Seyershof, der (das) Fehlende: nevaru uzminēt, kas tas t. dārzā (die Rede ist von gestohlenem Gemüse). Zu diesem Verbum stellt Lane Language XIII, 27 f. auch kymr. trwch "broken, maimed".

Avots: EH II, 700