Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'aucene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'aucene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

aucene

‡ *aucene oder *aucenis "?": lindraki nebij ne˙kas cits kâ viens bezgalīgs maišel[i]s, ar auceni uz vēdera saraucams Mekons Debess vaļā 9.

Avots: EH I, 183


baucene

baucene, die Mütze, bieza ziemas ce̦pure ar ausainēm Dobl. n. Etn. III, 129.

Avots: ME I, 266


knaucene

knaucene "?": kur mana dižā knaucenes nūja? BW. piel. 2 21230, 1.

Avots: EH I, 628


pārslaucene

pãrslàucene: auch Jürgens 35, Lubn., Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 211


pārslaucene

pãrslàucene, eine Kuh, die nach einmaliger Begattung zwei Jahre nach einander Milch gibt Peb. pārslaucene - guovs, kas bez atnešanās divi gadi nuo vietas duod pienu Druw. n. Etn. IV, 162; ["guovs, kās paliek nevadājusies" Celm.]

Avots: ME III, 176


pusslaucene

pusslaucene, pus˙slaucenes, ein halber Melkeimer: guovis visas brīnum pienīdzes, - pa pusslaucenes slaucienā nuo katras Janš. Dzimtene V, 114.

Avots: ME III, 434


raucene

raũcene, ‡

2) "ar kuo kaut kuo sarauc" (mit au) Grünh.: ūzes bij bez kņuopēm, bez klapēm; r. vien tās valdīja Mekons Debess vaļa" (1873), S. 9; ‡

3) raucenes Segew. "Beinkleider".

Avots: EH II, 355


raucene

raũcene, raũcenis Bauske, s. ŗaucene; raũcene, ein Riemen oder eine Schnur zum Zusammenziehen der Spitze einer pastala N.-Bergfried.

Avots: ME III, 481



ŗaucene

ŗaucene (od. *ŗaucenis?),

2) "?": ŗauceņu kre̦kls ir ar garām, ar linu diegiem izrakstītām piedurknēm un augstu apkakli Suitu k., S. 33.

Avots: EH II, 394


saraucene

saraucene Grünh., eine Pastelschnur.

Avots: EH XVI, 440


slaucene

slaũcene Siuxt, Gr.-Essern, Wandsen, Ruj., Selg., Adiamünde ("Melkeimer"), Karls., Wohlfahrt, Ahswikken, Gramsden, Wain., PS., Wolm., Bahten, slàucene 2 Fehteln ("Melkeimer"), Saikava, (mit aũ) Salis, Jürg. ("Milcheimer, in den man die noch ungeseihte Milch zusammengiesst"), slaucene U., Bielenstein Holzb. 324 f., Memelsh., LievenBersen, Papendorf, slaucenis U., (mit àu) C., slauca Tē̦va draugi 243, slauce U., Bielenstein 1. c. 325, slaucīte U., Bielenstein 1. c. 325, slaucis U., slaũcis ("Melkeimer") Wolmarshof, slaucītis AltOttenhof, slaucenieks Blaum., der Melkeimer, Milcheimer (s. Abbild. bei Bielenstein 1. c. 325), ein Kübel V.: piena vienmuļīga čurkstēšana slaucenē RA. spuodri nuobe̦rzta slauca Tē̦va draugi 243. agrāk lietuoja piena atnešanai nuo kūts īpašu spanni - slauceni Etn. II, 137.

Avots: ME III, 918


slaucene

I slaũcene: auch BW. 32467, Behnen, Blieden, Degalen, Lesten, Orellen, Puhren, Ramkau, (slaũcenīte) Gr.-Roop, BW. 32421, 5.

Avots: EH II, 521


slaucene

II slaũcene Frauenb. "Schimpfname für eine sittlich verkommene weibliche Person od. für ein Tier".

Avots: EH II, 521


taucene

taucene,

1): auch Iw. (mit 2 ), Saikava; ‡

3) ein gewisser brauner od. gelber, auf Waldwegen od. zwischen Baumstümpfen wachsender essbarer Pilz
(mit àu 2 ) Meiran, Lubn.

Avots: EH II, 668


taucene

taucene,

1) eine Art Suppe, Fettgrütze
Ahs. n. RKr. XVII, 57 (mit 2), Nigr. n. Etn. I, 42: izvārījušas siltu taûceni 2 Janš. Mežv. ļaudis II, 74. pavārīt taucenīti Janš. Paipala 38;

2) eine Art Pflanze
Konv. 2 994 (in sumpfigen Wiesen; pinguicula?), 2321, (ein Unkraut in Gemüsegärten) AP. (mit 2). Zu tàuks "fett".

Avots: ME IV, 135


uzmaucene

uzmaucene, eine gestrickte wollene Weibermütze Saikava; eine Mütze mit Ohrenklappen Erlaa, Grünw.

Avots: ME IV, 356

Šķirkļa skaidrojumā (12)

atbuktēt

atbuktêt, (Eingebogenes) zurechtmachen: guovs iespērusi (skārda slaucenei) gumbu; būtu labi, ja varētu atbuktēt atpakaļ Siuxt.

Avots: EH I, 136


bizā

bizã! Siuxt, = biz! b., guosniņas, b˙! dunduris astē, slaucene kaklā.

Avots: EH I, 222


kraņa

kraņa, ein Schimpfwort, gew. inbezug auf ein lebendiges Wesenweibilchen Geschlechts, auf ein Weib, eine Kuh, etwa mit dem deutschen Aas wiederzegeben: ak tu ve̦cā kraņa! ak tu kraņa! izspēra pienu nuo slaucenes! Naud., Wain., Kand., Etn. I, 137. Aber auch von einem alten, schlechten Pferde ausgesagt, die Schindmähre Naud., Gold., Stockm. n. Etn. I, 89.

Avots: ME II, 259


krimst

krìmst: praes. auch krim̂tu 2 Laidsen, Salis, krimšu Mahlup. Refl. -tiês,

2) Vorwürfe machen:
kuo tu kremties man apkārt? Adsel. krìmtējs: ein Nagetier Zundu P. (1898) I, 58; kuoka krimtējs, wer Holzgeräte anfertigt, ein Drechsler Siuxt: kuoka krimtēji taisīja slaucenes, riteņus, ratus.

Avots: EH I, 654


pārlaistīt

pãrlaîstît, tr.,

1) übergiessen, bespritzen:
istaba jāpārlaista, iekam tuo slauka;

[2) von neuem begiessen;

3) wiederholt aus einem Gefäss ins andere giessen:
kruodzinieks pārlaistīja alu nuo vienas pudeles uotrā.] Refl. -tiês, überfliessen, übergehen: piens pārlaistījies pār slaucenes malām.

Avots: ME III, 163


pelēkgaišs

pe̦lê̦kgàišs, hellgrau: pe̦lē̦kgaišas skārda slaucenes Veselis Saules kaps. 6.

Avots: ME III, 196


rags

I rags,

1): laikam visi vēl guļ kâ laksti? - nē, visi ir kājās kâ ragi PV.;

4): auch (rags) AP.; ragus laist, schröpfen
Salis;

5): auch Frauenb., Iw. (auch sg. rags);

6): ne̦stavu ragi, die Handhaben einer Tragbahre
Ramkau;

9): auch ("laivas gals") NB.; ‡

22) slaucenes r., die Tülle eines Melkeimers
Salis; ‡

23) der Fühler (die Antenne) des Krebses
Seyershof; ‡

24) ragus ietaisīt (Diet.) od. uztaisīt, sich betrinken:
nuo bē̦dām abi uztaisījuši tādus ragus, ka taisni ne˙maz vairs nemāk iet Janš. Apsk. 1903, 32 ; ‡

25) ja laikā nebūtu attapies, maksā ragā (= maksā cieti)! Allasch, C., Siuxt, Trik.

Avots: EH II, 349




slauciens

slàuciêns, das einmalige Metken: guovis visas brīnum pienīdzes - pa pusslaucenes slaucienā nuo katras Janš. Dzimtene V, 114.

Avots: ME III, 918


slaucis

II slaucis, s. slaucene.

Avots: ME III, 918


taukene

taukene(s),

1) = tauku zâle(s), pinguicula Dz. V.;

2) = tauku sakne(s), symphytum officinale Mag. IV, 2, 77. Vgl. taucene und li. taukìniai "symphytum officinale".

Avots: ME IV, 136