Paplašinātā meklēšana

àizgrâbîgs, ergreifend, rührend, begeisternd: cik sirsnīgu un aizgrābīgu vārdu runāts! A. XV, 2,245. svilpuot aizgrābīgi Purap. J. str. 33.

Avots: ME I, 27

atriêbîgs, rachsüchtig: atriebīgas duomas; atriebīga sirds. lai skrien ratā šis atriebīgais tēviņš Seib.

Avots: ME I, 186

‡ atskarbīgs "absplitterig; widerstämmig" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 166

‡ bezdar̂bīgs, untätig.

Avots: EH I, 213

bīgs: anscheinend anch in der Bed. identisch mit bīks (unter diesem Stichwort ist das Fragezeichen hinter "Gerausches" zu tilgen), s. J. Alunāns IMM. 1933 II, 229.

Avots: EH I, 223

bīgs, Interj., husch: nuokūluse rudzu riju, bīgs uz suola istabā BW. 12574. [Wohl identisch mit bīks.]

Avots: ME I, 303

‡ čaîbîgs Jürg., verzogen, verzerrt (vom Gesicht); geziert, affektiert (im Benehmen): čaibīga seja Jürg. viņa tāda čaibīga meitanegrib ne ēst, ne runāt ebenda. čaibīga jaunkundze PV.

Avots: EH I, 282

‡ čãrbîgs Frauenb., bröckelig: č. biezpiens.

Avots: EH I, 287

‡ čiebîgs PV., oft jammernd; viel feilschend.

Avots: EH I, 292

dabîgs (li. dabingas),

1): šitā ķēve pa[r]˙lieku dabīga (ruhig);
ar viņu var braukt kaut kurš meitietis AP.; ‡

2) natürlich.

Avots: EH I, 300

dabîgs, gutgeartet, guten Charakter habend: dabīgs cilvē̦ks [U.].

Avots: ME I, 428

dar̂bîgs (li. darbìngas), tätig, arbeitsam: darbīgs cilvē̦ks.

Avots: ME I, 439

duobîgs, dumpf: duobīgi nuobraikšķēdama sagāzās telts Vēr. II, 351.

Avots: ME I, 531

drebîgs: par tre̦nktu stirnu drebīgāka Fr. Adamovičs, Rudens ziedi 135. zvaigžņu d. mirguojums ebenda 99.

Avots: EH I, 332

drebîgs ,* zitternd, beberig: drebīga skuopulība Vēr. 747.

Avots: ME I, 496

‡ gārbîgs, seine Sachen zu schonen pflegend, sparsam Warkl.: g. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 390

‡ ģaubīgs, ergötzlich Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 425

glâbîgs (li. globìngas "schützend"), ‡

2) vorsorglich, gut nährend
(?) AP.: glābīga cūka izglabā visus sivē̦nus.

Avots: EH I, 392

[glâbîgs, errettend, heilbringend Wid.]

Avots: ME I, 623

‡ grābîgs, viel erwerben wollend (?): g., netaupīgs zemkuopis Pet. Av. III, 292.

Avots: EH I, 400

gribîgs,

1) begehrlich, ernsten Willen zeigend
U. ;

2) brünstig, geil.

Avots: ME I, 654

gūbîgs Kursiten, habsüchtig: g. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 421

iegribîgs, oft (und plötzlich) nach etwas verlangend (?): (Baibele) nav vairs tik iegribīga un gražīga Janš. Mežv. ļ. II, 463.

Avots: EH I, 514

ìeriebîgs, verhasst: dažiem ļaudīm latviešu teātris būs bijis ieriebīgs Druva I, 700.

Avots: ME II, 58

izdabîgs, L., gefällig, dienstfertig: viņš ir laipnīgs pret mums, izdabīgs A. XII, 571.

Avots: ME I, 724

‡ kar̂stgribîgs M. 3, gierig.

Avots: EH I, 589

labdabîgs: l. audzējs.

Avots: EH I, 709

labdabîgs, gutgeartet, gutmütig: mūsu kungs ļuoti labdabīgs Janš. viņš atbildēja mīkstā, labdabīga balsī Janš.

Avots: ME II, 394

‡ lê̦ndabīgs ² Sassm., sanftmütig.

Avots: EH I, 737

lẽ̦tdabîgs, leichtsinnig: mūs[u] māsiņa lē̦tdabīga BW. 598.

Avots: ME II, 462

ļur̃bîgs, ungeschlacht, plump, maulaffig, schwatzhaft: ļurbīgs cilvē̦ks.

Avots: ME II, 544

negribîgs: auch Linden in Kurl.; dē̦li ... mācīties negribīgi Janš. Līgava II, 413. Anna negribīgi nuometa kapli Anna Dzilna 163.

Avots: EH II, 12

negribîgs, unlustig, nicht wollend; negribīgi, wider Willen: paspīd saulīte, bet tâ negribīgi. [tādas mūžam saduzušas dienas... padara cilvē̦ku drūmu un ne uz kuo negribīgu, nespējīgu Janš. Dzmitene IV, 122.]

Avots: ME II, 713

nir̂bîgs: ņirbīgas zvaigznītes Jauns. B. gr. I ³ , 39. ņirbīgu mudžeklî Delle Negantais nieks 194.

Avots: EH II, 114

ņir̂bîgs, flimmernd, schillernd: ņirbīgs sniegs Druva III, 49; ņirbīgas krē̦slas AU.

Avots: ME II, 903

nuodabîgs: ernst; sich nicht verstellend Vank.; cik viņš (ein Pferd) nuõdabīgi (bedächtig) iet, - nu tâ kâ ve̦cs zirgs! AP. viņa jau ir tādā. nuõdabīga (ernst), - aplam nesmejas ebenda.

Avots: EH II, 37, 38

nuodabîgs, andächtig: jūs e̦sat bezviltīgs, nuodabīgs cilvē̦ks A. XII, 407. biedri nuodabīgi skatījās ugunskurā Aps.

Avots: ME II, 771

pašdar̂bîgs,* selbsttätig. pašdarinâts, selbst-, eigengemacht: pašdarināts alus; pašdarinātas drēbes.

Avots: ME III, 112

pašgribîgs,* setbstsüchtig: prāts ir pašmīlīgs un pašgribīgs B. Vēstn.

Avots: ME III, 112

pìedabîgs,* angemessen A. v. J. 1896, S. 372, Konv. ² 3053: chrēstomatijai piedabīgs raksturs Druva II, 113.

Avots: ME III, 242

pretdabîgs,* unnatürlich, widernatürlich: tautas dzīvie luocekļi, kas tagad cits nuo cita pretdabīgi atšķirti Kundziņš Kronwalds 195. rīmes latviešu dzejai gluži pretdabīgas Aus. II, 70.

Avots: ME III, 386

raîbîgs Kr., C., Ruj. n. U., Ronneb., Smilt., Golg., = riebîgs, eklig, Ekel, Widerwillen erweckend: raibīgs ēdiens Erlaa. raibīgs cilvē̦ks - tāds, kas saceļ riebumu Drosth., Bers.

Avots: ME III, 468

I raîbîgs: auch AP., (mit aî ² ) Orellen: čūska ir r. kustuonis Seyershof. pa˙visam tāds r. izskatījās Orellen.

Avots: EH II, 350

‡ II raîbîgs ² Siuxt, = ‡ ràibins ² : cīrulītim zilganīgi pe̦lē̦kas, tādas raibīgas uoliņas.

Avots: EH II, 350

reibîgs: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74,

1): r. alus - auch Andrupine, Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine. r. dzēriens Pas. IV, 204, 515. reibīgi taisīt alu Auleja. (dzēriens) kļūstuot stipri r. Janš. Mežv. ļ. II, 468. ‡ Subst. reibīgums Brīvā Zeme 1939, № 152, S. 2, das Betäubendsein.

Avots: EH II, 363

reibîgs U.,

1) reibîgs ² Salis, Ruj., schwindelig machend
Warkl.: r. alus Für. I;

2) widerlich
St.;

3) geil
St. In der Bed. 2 zu riêbt?

Avots: ME III, 505

riêbîgs,

3): r. alus "geiles Bier"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "geil"); ‡

4) "?": kviešiem bij 52 putni derīgi un tik viens pats r. Pēt. Av. I, 173.

Avots: EH II, 377

riêbîgs,

1) widerwärtig, ekelhaft, verhasst, hässlich:
riebīgs cilvē̦ks, skats; riebīga sirds U., der Widerwille;

2) unwillig
B. Vēstn. n. U., verdriesslich;

3) sehr lecker und daher nicht ir. einer grossen Quantität geniessbar:
bīde̦lē̦tu miltu biezputra ļuoti riebīga: daudz tās nevar ēst Nigr. riêbigums, das Widerwärtigsein.

Avots: ME III, 542

šaũbîgs,

2): wankend, unbeständig, wankelmütig
Lng.; šaubīgiems lab[u] paduomu duot Lat kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 279). man tâ šaûbīgi ² ("bailīgi, nedruoši") ir nuo miruoņa Salis.

Avots: EH II, 622

šaũbîgs,

1) wackelig ("selten")
U., schwankend: šaubīga niedra Niedr. Vidv. XX, 452;

2) wankelmütig, skeptisch, zweifelhaft, unstät:
prātā šaubīgs; šaubīgs kâ niedre;

3) (als ein fragwürdiger Neologismus) zweifelhaft
(passiv), bedenklich, unsicher, verdāchtig: lieta paliek vēl šaubīgāka A. XI, 594. šaubīga ideja M. Arons Kr. Valdem. 53. šaubīgs tēviņš, ein verdächtiger Kerl.

Avots: ME IV, 5

savdabîgs,

2): auch Heidenfeld.

Avots: EH XVI, 464

savdabîgs,

1) eigenartig
Siuxt, Schlampen;

2) sich absondernd, in sich zurückgezogen:
viņš tāds savdabīgs nuo laika gala: ne˙maz negrib kuopā ar citiem Siuxt. - Adv. savdabīgi, frei: skuoluotājs teic bē̦rniem savdabīgi priekšā Ahs, n. RKr. XVII, 51.

Avots: ME III, 783

‡ skarbīgs "?": nuoskārtu nuo skaļajām, skarbīgām balsīm Blaum. Raksti III ⁶ (1939), 27.

Avots: EH II, 502

šķebîgs, Ekel empfindend Dr.; eklig, widerlich: nepārē̦zdamies pārāk šķebīguo saldumu Austriņš Daugava I, 978.

Avots: ME IV, 24

šķuobîgs: ē̦kas pamati bij šķuobīgi ("nedruoši, nuošķiebušies") PV. š. ("gruozīgs, šaubīgs, nepastāvīgs") cilvē̦ks PV.

Avots: EH II, 642

šķuobîgs, wackelnd, wankend Etn. III, 148. šķuobīgi pamati. šķuobīga ē̦ka A. XI, 494. (fig.) šķuobīgais raksturs B. Vēstn. šķuobīgs četrstūris tam bija ģīmis Lautb.

Avots: ME IV, 57

skubîgs,

2): auch (eilig)
Pampeln, Rutzau, Schrunden, (flink) Dunika, Nötk.: s. zirgs Aahof, Grawendahl, Meselau, Raiskum, Selsau, Sessw., Stom. skubīgi (adv.) vedināja tuo ārā Sārts Druvas san 76.

Avots: EH II, 514

skubîgs Karls.,

1) "?": skubīgs vīrieša sejs A. XXI, 178. skubīgs le̦pnums 201;

2) eilig, keine Musse habend
Luttr., Vank.; flink, kein Anspornen nötig habend Hirschenhof, Medsen; selbst eilend und andere anspornend Neuhausen, Memelshof.

Avots: ME III, 901

skurbîgs: skurbīgu ķēves pienu Dünsb. Etnografija 61.

Avots: EH II, 516

skurbîgs, berauschend: sk. dzēriens Pūrs III, 51, Celm.

Avots: ME III, 905

slābîgs, schlaff: slābīga virve Etn. III, 165.

Avots: ME III, 921

šuobīgs L., St., =šaubîgs, wackelig: šuobīgs krusta kuoks Hugenberger bei Plūd. Latv. rakstn. I, 66.

Avots: ME IV, 112

‡ sudrabīgs, reich an Silber, mit Silber geschmückt Tdz. 37782; 45623.

Avots: EH II, 599

‡ trubīgs Seyershof "lang und dick".

Avots: EH II, 697

urbîgs, durchbohrend, durchdringend: urbīgās acis MWM. VIII, 456. viņas . . . skats raudzījās tik urbīgi A. v. J. 1901, S. 714; urbīgs cilvē̦ks Dond. "kas urbjas sīkumuos".

Avots: ME IV, 302

vaĩrâkzil˜bîgs* Konv. ² 2256, mehrsilbig.

Avots: ME IV, 441

viênstruôbîgs,

1): kažuokus šuva tādus viênstruobīgus ² ("bez ierāvumajuostas vietā") Seyershof; ‡

2) "nur einen Stengel habend"
Seyershof.

Avots: EH II, 797

viênzil˜bîgs,* einsilbig Konv. ² 2256.

Avots: ME IV, 668

zibîgs,

2): ieraudzīju kādu zibīgu vīriņu ... steidzuoties Austriņš Raksti IV, 562.

Avots: EH II, 806

zibîgs,

1) funkelnd
Nötk.: zibīgiem spīduļiem Austriņš Daugava I, 978. alkohola kāre padarīja viņu acis zibīgas Seibolt Dots pret dotu;

2) sich schnell hin und her bewegend, hitzig, feurig, schnell:
zibīgas (kas šaudās) acis Trik. zibīgs puika AP., C., Salis; z. zirgs AP. kâ bulta..., tik zibīgi es skreju Sapnis vas. naktī 44;

3) "?"sīkas, zibīgas adatiņas Upītis Sieviete 283.

Avots: ME IV, 717

žibîgs,

1) = zibîgs 1 Nötk.: acis... žibīgas MWM. VIII, 241 (ähnlich: X, 7; Deglavs Rīga II, 1, 200);

2) = zibîgs 2 A. - Laitzen, Alswig, Lis., Peb., Ronneb., Salis, Schibbenhof, Selb., munteŗ rasch N. - Autz und W. - Livl. n. U., Mag. XX, 3, 218; žibīgs zirgs Salis. žibīga meitene Apsk. v. J. 1903, S. 344. žibīgi puisē̦ni Lautb. steidzas tam žibīgi klātu Apsk. v. J. 1903, S. 335. panāksnieki pavada viņu aule̦kuos juo žibīgi Lautb. žibīgi viņš pacēlās sē̦dus Seibolt;

3) geblendet; schwächlich
L.; žibīgas acis, Augen, welche die Lichtstrahlen nicht vertragen U. žibīgs bē̦rns, ein schwächliches Kind L.

Avots: ME IV, 808

bĩks, Interj. zur Bezeichnung eines Geräusches [?]: atskrien sila bite bīks, aizskrien sila bite bīks Tr. III, 1052. [Vgl. bīgs.]

Kļūdu labojums:
bīks, = bīks!
bīks = bīks!

Avots: ME I, 303

‡ biserêt, sich umherlreiben (?): vai esi darbīgs, vai tâ˙pat biserē apkārt? Azand. 54.

Avots: EH I, 221

dzìt: dzĩt auch Frauenb., Iw., Kand., N.-Wohlfahrt, Pussen, Salisb., Siuxt, dzît ² AP., Ramkau, praet. dzĩnu Seyershof,

1)

a): dze̦namais zirgs, ein Arbeitspferd
Frauenb.; dze̦namās drēbes, Alltagskleider ebenda;

c): se̦rus dz. Linden in Kurl., = sarus pērt (s. unter sars 2); ‡

j) pasakas dz., Märchen erzählen
Diet.;

2): ‡

c) dz. uz dārgumu, verteuern
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡

3) brauen:
dz. šņapstu Kaltenbr. Refl. -tiês,

3): nedzinās, kab (sc.: alus) reibīgs būtu Auleja. es dzītuos nuo bē̦rniem kaut kuo (ich würde versuchen, etwas von den Kindern zu erlangen)
Seyershof; ‡

4) sich mit der Herde begeben:
vai uz upes malu dzīsaties? Saikava. nevajag dz. klāt (man soll sich nicht mit der Herde nähern) Kaltenbr.; ‡

5) sieh aufdringlich nähern, sichryraufdrängen:
kuo te nu dzenies man virsā, kâ kad rūmes nebūtu! AP. kad karstā laikā saplīsušas cūkām ausis, tad dze̦nas mūsas klāt Seyershof. vistas cilvēkam vien riņķī dze̦nas ebenda; ‡

6) "mit einer schweren Fuhre fahren"
Saikava: kur nu dzīsies ar tuo ve̦zumu? ‡

7) kräftig spriessen:
dārzuos jau zâle dze̦nas, lai gan ecē un ar Seyershof; ‡

8) hervordringen, quellen:
alus dze̦nas ārā nuo buteles Strasden; ‡

9) "?": cietlaižamā laikā jāduod guovei labāk ēst, tad (sc.: barība [?]) dze̦nas pienā Seyershof; ‡

10) sich bei Geburtswehen winden:
guovs dze̦nas AP., Frauenb., Iw., Linden in Kurl., Sonnaxt: kaķiete sāk dz. Linden in Kurl. luops aiz sāpēm dze̦nas un ir, kad teliņš nāk pasaulē Siuxt. guovs dze̦nas, kad teļš atlēcis (nach der Geburt) Saikava; ‡

11) fahren (mit einem Boot):
zvejnieki grib dz. pa ceļu (weg) Pas. X; 414 (aus Welonen).

Avots: EH I, 362

‡ ìegribis C., Smilten "iegribīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 514

‡ menšķîgs Ruj., Salisb. "juocīgs, pārdabīgs".

Avots: EH I, 780

niêdre [auch Wolm., PS., C., Schujen, Ruj., Līm., Nigr., Sessw., Fossenberg, Grosdohn, Marzen, Stirniene, Annenhof bei Mar., Schmarden, Ellei, Wirginahlen, Matk., Jürg., Gr. - Essern] (li. nèndre.), niêdra, [niedra Serben, Marzenhof, Plm., Gotthardsberg, Alt - Laizen, Erwahlen, Sackenhausen, Hasau, Kreuzb., Ekau], ņiedra BW. 11059; 15143; 17550, 3, [Lis., N. - Peb., ņiedra Meselau], ņiêdre [Kl., ņiedre Lubn., Bers., Oselshof, Setzen], BW. 4261; 5037; 13234; 28429; [25915], niedrs L., Ruj. n. BW. 26544; BWp. 1217,

1) das Rohr, Schilf (phragmites communis);
kraujas niedre, Uferriedgras (calamgrostis litorea) RKr. II, 68; Vāczemes niedra, spanisches Rohr Mag. XIII, 3, 65. Sprw.: luokās od. šaubīgs kâ niedra. sāpes lai iznīkst kâ purva niedre. es meitiņa kâ niedrīte BW. 10569;

2) niedrs, der Lauf an der Flinte
L.;

3) der Rohrstock, Spazierstock
Stud.: kurpes kājā, niedre ruokā BW. 33636. [Zu ai. nada-h. "Schilfrohr", wenn ai. nad - hier aus nṇd -(?), oder wenn balt. nend - heir (mit Reduplikation) aus nen(e) d - (vgl. zur Reduplikation mir. nenaid "Nessel" vgl. auch Jacobsohn Arier und Ugrofinnen 91).]

Avots: ME II, 749

nùominêt, tr., Gott anrufen, feierlich versprechen, geloben, sich fest vornehmen: uozuols dievu nuominēja (Var.: dievuojās, zvērējās) saulei saknes nerādīt BW. 2799. tautietis dievu nuominēja, sakās vairs negaidīt! BW. 7410. So auch nuominēt dieva vārdu. nuo visa, kas riebīgs, es nuominēju reiz atteikties Plūd.

Avots: ME II, 820

‡ rem̃melīgs Seyershof "kustīgs, darbīgs" (von Kindern).

Avots: EH II, 365

šaũbît, -u, -ĩju, wackeln (schwanken) machen L., von der Stelle wegbringen U.: katru... vējs turpu un šurpu šauba Ev. vējiņš šauba (mit aû ² Bl., Bauske, Dond., mit àu ² Lubn., Warkl., Lis.) egiīt[i] ceļa maliņā BW. 8894, 2. vē̦tras nav spējušas tuos šaubīt A. 1898, II, 128. ka tie savā vietā dzīvuo un vairs netuop šaubīti (dass es daselbst wohne und nicht mehr in der Irre gehe) Glück II. Sam. 7, 10. es nuoduošu tuos, ka tie šaubīti taps visās zemes valstībās (ich will sie in allen Königreichen auf Erden hin u. her treiben lassen) Jerem. 15, 4. Part. šaubāms (gebildet als Ersatz für šaubīgs 3): šaubāma lieta A. 1896, 162. laiki sāk kļūt atkal šaubāmi MWM. 1899, 493. Refl. -tiês (li. siaubýtis "wanken" KZ. LII, 270),

1) nicht fest auf einer Stelle sein, wanken, wackeln:
katra (debess) pār mūsu galvu šaubās Manz. Fost. I, 490. kas tu... zemi kustinājis un šķēlis esi, dziedini viņas plīsumus, juo viņa šaubās Glück Psalm 60, 4. kalni virzīsies un pakalni šaubīsies Jesaias 54, 10. šaubās (Var.: klūp) kāja, krīt[u] pie zemes BW. 13465;

2) šaũbîtiês C., Līn., PS., Arrasch, Dunika, Ermes, Jürg., Nigr., Ruj., Schujen, Wolm., (mit aû ² ) Bauske, Dond., lw., Kandau, Salis, Selgerben, Wandsen, Widdrisch, (mit àu ² )hochle. (unbek. in Pilda), zweifeln, in Zweifel sein, nicht bei seiner Meinung bleiben:
šaubījās puišam prāts BW. 11959. valuodiņa šaubījās Ld. 10847. Subst. šaũbîšanâs, das Zweifeln. Zu atšaubu, li. siaũbti "umherrasen, tollen", siūbúoti "sich wiegen, schaukeln, schwanken", s. Trautmann Wrtb. 293, Leskien Abl. 310, Charpentier MO. II, 31, Bezzenberger GGA. 1898, 5511.

Avots: ME IV, 5

‡ šņapstīgs PV. "froh, heiter; čaibīgs; auch beim Wassertrinken eine Miene machend, als ob Schnaps getranken wäre".

Avots: EH II, 651

I šņiebt, -bju, -bu,

1) verziehen
(mit iê ) Arrasch, Bers., Jürg., Ogershof: nešņieb nu de̦guniņa! nav ne˙kas riebīgs Fest.; in Falten ziehen (mit ìe ² ) Fehteln;

2) "die eine Seite der Nase zudrückend schneuzen"
(mit ìe ² ) Sessw. Refl. -tiês Fest., Kl., Saikava (mit iê ), (das Gesicht, den Mund) verziehen: zirgs šniebjas, ausis piekļāvis taisās uz kuošanu Fest. runā, labini, viņa tik šņiebjas kâ šņieba ebenda. Reimwort zu škiebt, viebt.

Avots: ME IV, 96

svereklis Konv. ² 429,

1) der Hebel
Vīt., MSil., Dr.; "was am Ende des Brunnenschwengels angebunden wird" C., Jürg.: vindas ierīkuojums pastāv nuo stāvu zemē ierakta staba, kura... virsgalā svārstās ap tapu divstilbīgs svereklis Konv. 49. viņas vare̦nie sverekļi pacēla ve̦cuo pasauli MWM. VI, 379; "svīris" Schibbenhof;

2) ein Lot Schibbenhof; ein altmodischer, hölzerner Besemer
Odensee. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1151

traipeklis,

1) traipeklis U., Lubn., (mit aĩ) Bauske, Drosth., (mit aî ² ) Salis, (mit ài ² ) Bers., Sessw., tràipēklis ² Kl., traĩpe̦kls Dunika, der Fleck, Schmutzfleck
U.; der Schandfleck V.: riebīgs traipeklis MWM. X, 32. viņš redzēja uz kre̦kla piedurknes mazu traipekli nuo asinīm Kaudz. M. 352. mazgā tīru nuo putekļiem un traipekļiem Vēr. II, 941;

2) Plur. traipekļi, Exkremente:
cilvē̦ka traipekļi JK. V, 130.

Avots: ME IV, 218

utaîns, voll Läuse U., verlaust: raganas izskats bijis riebīgs - tīri utaina LP. V, 9.

Avots: ME IV, 310

viênstruôbîgs Salisb., = viênmulîgs 1: Maisiņš ir re̦sns, bet nav tā lielā vē̦de̦ra: viņš vairāk tāds vienstruobīgs Salisb.

Avots: ME IV, 666

I zvaĩgulis Ahs., Dond., zvaigulis Vīt., f. zvaĩgule Bauske, wer viel und übermässig laut lacht: tas ir liels zvaigulis Dond. bet riebīgs zvaigulis B. Vēstn. zvaigā kâ zvaigulis Ahs. und Dond. n. RKr. XVII, 66.

Avots: ME IV, 762

zvĩŗš (Subst. od. Adj.?) "kustīgs, darbīgs, mudīgs, žirgts mazs bē̦rns" Frauenb.

Avots: ME IV, 781