Paplašinātā meklēšana

deja, der Tanz: deju vest; laiku pavadīt dejā; deju vakars. Zu diet.

Avots: ME I, 453

riņķdeja* Duomas I, 423 oder riņķa deja C. T. R. XlV, 68, ein Rundtanz.

Avots: ME III, 529

‡ stàdejas ² Lubn. "padibenes": s. nav jāsajauc.

Avots: EH II, 572

‡ taidejaidi Strods Par. vōrdn. 172, = tâdējâdi.

Avots: EH II, 664

‡ viêndejais AP. "viendien (vai viņdien) sietais": še nu tev nuo tā viendejā siera!

Avots: EH II, 795

apjàust, tr., wahrnehmen, begreifen, erfassen: prātiem apjaušums SDP. VIII, 97, sinnlich wahrnehbar. viņš sāk apjaust, ka nevar vis visas lietas izspriest A. XII, 389. par garīgu sauc visu tuo, kuo apjauš iekšējiem vē̦ruojumiem Pūrs II, 196. apjaušams, anschaulich, handgreiflich (jetzt oft gebr.): apjaušamas gle̦znas Vēr. I, 1323, anschauliche Bilder. idejas ve̦stas apjaušamā sakarā ar dzīvi RKr. X, 29. dzīvi iztē̦luot juo uzskatāmi un gaiši apjaušami Jans. 7.

Avots: ME I, 91

bim̃bala, ‡

2) Plur. bimbalas, das Geläute, das Klingeln:
dzirdeja zvanu b. Janš. Bandavā II, 55.

Avots: EH I, 219

I dēt, dēju (li. dė´ti, aksl. дѣти "legen" ), tr.,

1) dêt, legen (Eier):
vista dēj uolas;

2) duori dẽt, [dravu dēt Für.], einen Waldbienenstock anlegen, einen Baum zum Bienenstock herrichten, ihn aushöhlend und Fluglöcher darin ausbohrend. So auch
egli, priedi, uozuolu dẽt, eine Tanne, Fichte, Eiche zum Bienenstock herrichten: tautu meita skaidas lasa, man dējuot uozuoliņu BW. 11508. In dieser Bedeutung n. BW. 11479, 4 das Präs. deju st. dēju in Sinohlen, das Part. perf. pass. diets st. dē̦ts in AP. n. BW. 8851, Selsau, Erlaa, Nitau, Meiran BW. 11479. skrej, bitīte, sit spārniņus pie nedieta uozuoliņa 12333, 2. [Wenn deju und diets hier alt wären, sprächen sie für die Zusammenstellung von dēt 2, dẽjala und r. дѣль "Waldbienstock" mit ahd. zīdalweida "Waldbezirk, wo Bienenzucht getrieben wird", slav. dĕlъ "Teil", ai. dáyatē "zerteilt", dāti "teilt, gr. δαίς "Portion" u. a., s. Wood PBrB. XXIV, 533 und Gauthiot MSL. XVI, 275. Aber man hätte auch deju, dēju, diets etwa nach leju (giesse), lēju, liets bilden können, und dēt in duori dēt könnte urspr. die Bed. "machen" gehabt haben];

3) roden, aushauen [?]:
krustiem dē̦tu [gelegt?] (Var.: cirstu, līstu) bē̦rzu birzi sav māsiņu cauri ve̦stu BW. 13701, 1;

4) dẽt C., PS., ein Stück Eisen od. Stahl anlegen, anschweissen:
šie lemeši jau trešuo reizi dē̦ti. So besonders in der Zstz. mit uz-: uzdēt cirvi, lemešus;

5) dẽt Smilt., machen (Würste):
kausim circeņus, dēsim desiņas, kārsim (Jānīša) de̦guna galā, sagt man, um ein weinendes Kind zum Lachen zu bringen;

6) bē̦rnam pupu dēt [wohl durch dēt "saugen"
beeinflusst], dem Kinde die Brust geben St.;

7) wetten
Spr.;

[8) pūru dēt U., an der Aussteuer arbeiten
]. Refl. dẽtiês Wolm., Smilt., [Līn.], in Kurl. dêtiês,

1) sich lassen, sich bergen, Schutz, Ruhe finden:
kur lai es dējuos? kur lai dējamies, kad mums pat šīs te̦lpas jāatstāj Seib. aiz priekiem viņš nezina, kur dēties. nelabi gari ik nakti nuoblandās pa istabu, ka ne˙kur dēties LP. V, 207. ze̦ltmatim prāts vairs ne˙kur dēties VI, 460;

2) sich machen, geschehen:
kad man būtu kāds 1000 dāldeŗu par padē̦klu, tad dē̦tuos tâ, ka par 10 gadiem man būtu kāds pūrs ze̦lta ābuolu Stāsti kraukļu kr. 58;

3) herkommen:
tik daudz ūdens katru dienu izpumpē̦ts, kur tad lai viņš dejas [mit e!], vajaga vienreiz trūkt Siuxt. [Zu apr. acc. pl. senditans "gefaltete", ai. ádhām, arm. edi "ich setzte", gr. ϑήσω "ich werde setzen", la. fēcī "ich machte", got. gadēƥs "Tat", ahd. gitān "getan" u. a., vgl. Hübschmann Arm. Gr. 439, Walde Wrtb. ² 266 unter faciō, Boisacq Dict. 969 f., Berneker Wrtb. I, 193 u. a.]

Avots: ME I, 464, 465

diêt [C., Kl.], diêt ² [Tr., Bl., dìet ² Kr.], deju, intr., hüpfen, tanzen, auch singen Spr.: nakti jautri dzīvuoja un deja BW. III, 1, 13. tas le̦cams, tas dejams. pieņēma viņu ar kruoņiem, diešanām un bungām Jud. 3, 7. Wohl zu ai. dīyati "fliegt", [le. dĩdît, air. dian "schnell", gr. δῖνος "Wirbel", δινέω "drehe" u. a., s. Leskien Abl. 271, Fick Wrtb. I ^4, 68 u. 459, Stokes Wrtb. 144, Solmsen PBrB. XXVII, 363, Boisacq Dict. 189.]

Avots: ME I, 483, 484

izdailêt, izdailinât (li. išdàilinti), izdaiļuot, tr., verschönern, ausbilden, bilden: balsi, dvēseli, garu, prātu, sirdi, talantu. izdailināti cilvē̦ki mums pasniedz (dziesmas), lai pacilātu un izdailē̦tu svē̦tkus - tur deja gan de̦r Rainis. vajag izdaiļuot garu tâ˙pat, kâ ārieni MWM. XI, 188. Refl. - tiês, sich verschönern, sich ausbilden, sich veredeln: sirds izglītuojas un izdaiļuojas Vēr. II, 673; "sich schön machen vor Leuten" Gr. - Sessau: ej, meitiņ, uz balli izdaiļuoties.

Avots: ME I, 724

izve̦dums,

1) die Ausfuhr, der Export;

2) die Ausführung:
idejas izve̦dums Vēr. II, 360.

Avots: ME I, 826

laukums,

1) laũkums C., [N. - Peb., Jürg., Arrasch, Wandsen, làukums Wolm.], eine freie Fläche, ein freier Platz: mežā atruonas liels laukums Mat. skat vien, cik ātri ļautiņu bari pa dārziem un laukumiem izdalās MWM. III, 324. dejas laukums, der Tanzplatz Saul.;

2) làukums, die Blässe:
guovij laukums pierē (vgl. Konv. ² 1892; [Flecken von anderer Farbe als die Grundfarbe (kad bē̦rns svārciņus vienreiz būs apmīzis, tūlīt būs laukumi) U.]: baltu bārdu, kas ne˙sen vēl bija raiba - spīdīgi me̦lniem un zilgani baltiem laukumiem Jauns.; [das Durchbrochene in Spitzen St., U.].

Avots: ME II, 427, 428

le̦cams, Part. Praes. von lēkt, zum Springen gehörig, bestimmt: zaķīšam sade̦guši le̦camie kamozuolīši RKr. VIII, 31. tas le̦cams, tas dejams, sein Alltagsrock ist zugleich sein Sonntagsrock.

Avots: ME II, 443

mel˜dija, deja">meldeja BWp. 564 [aus Brucken], mel˜diņš [Wolm., Salis], die Melodie [hieraus entlehnt]: bē̦rns laiž meldiņu vaļā, das Kind flennt; meldiņu uzņemt, eine Melodie anfangen.

Avots: ME II, 595

mičuôt, der jungen Ehefrau auf der Hochzeit die Haube aufsetzen: pēc pirmās maltītes ve̦d brūti uz klēti, kur mičuotāju māte viņu mičuo BW. III, 1, 12. mičuojamais galds, ein mit Speisen und Getränken besetzter Tisch, an dem das junge Paar vor der Aufsetzung der Haube sitzt. mičuojamā maltīte, das Mahl, welches nach der Aufsetzung der Haube abgehalten wird: pēc mičuošanas vedējmāte (mičuotāja) izdalīja mičuojamuo maltīti. pa+priekš deva jaunajam pārim, tad citiem ēdienus un dzērienus nuo mičuojamā galda BW. III, 1, 11. Die bei diesem Mahle genossenen Speisen und Getränke heissen mičuojamā (RKr. XVI, 186). od. mičuota (BW. 24832) maize, mičuojamais (RKr. XVI, 186) od. mičuots (BW. 24831) brandvīns, mičuota karaša BW. III, 1, 62, mičuots siers BW. 24832 var. u. s. w. - Subst. mičuôtãjs, f. mičuôtãja, diejenige Person, welche der jungen Frau die Haube aufsetzt; mičuôšana, das Aufsetzen der Haube; mičuošanas deja, ein Tanz, welcher nach dem Aufzsetzen der Haube getanzt wird.

Avots: ME II, 623

‡ II mudît Warkl., ersticken (tr.), nuoslāpēt. Refl. -tiês ebenda, ersticken (intr.): man bija jãmudejas pa dūmiem.

Avots: EH I, 828

‡ nuobaûkšķinât ² Frauenb., erdröhnen machen: beigās dejai vēl bungas vien nuobaukšķināja.

Avots: EH II, 31

uotrâdĩba, die Gegensätzlichkeit, Verkehrtheit, das Gegenteil: ideja pārvēršas uotrādībā MWM. IX, 397.

Avots: ME IV, 424

pabiras [Nigr., Gr.-Essern, Warkl. (li. pabiros "подсыпь")], pabires [PS.],

1) was sich streut, abfällt, abrieselt, ausgerieseltes Korn
L.: [siena, ābuoliņa pabiras Fest.]. pabiras - rijā izkrituši graudi C., Laud., Mar, pāris si vē̦nu kušņāja paserē pabiras Vīt. vis˙vairāk me̦lnuo graudu ir pabirēs B. Vēstn. kūlu riju, neizkūlu, vēl palika pabiriņas BW. 18305;

2) unreif abgefallene Früchte, abgefallene Blätter:
kur ziedeja ābelīte pabirīšu nebirusi? BW. 27724;

3) Abfälle, Ūberbleibsel allerlei Art, z. B. vom Klee, Kohlen, Heusamen u. s. w.:
meklēja siena pabirās graudu LP. V, 119. mīļa Māŗa dvieļus auda nuo liniņa pabirām BW. 28478. agrāk izdedzinātu uogļu pabiras Kaudz. paliku pusēdis, tādas pabiras vien te bija LP. V, 338. nuo skuju kuoku žagariem nuokritušās adatas sauc par pabirām;

4) der Schund, das Gesindel:
kuo šitie, mužiku pabiras! Duomas I, 574.

Avots: ME III, 8

padejuôt(iês), intr., ein wenig tanzen: viņš padejuoja šad un tad pa dejai Stari I, 269.

Avots: ME III, 16

padejuôt(iês), intr., ein wenig tanzen: viņš padejuoja šad un tad pa dejai Stari I, 269.

Avots: ME III, 16

[paknaisît, ein wenig kratzen: p. pakausi Warkl. Refl. -tiês,

1) sich ein wenig kratzen
Drosth.: grāvracis nuoņurdeja, paknaisījās, tad pēkšņi... uzlēca sē̦dus Veselis Saules kapsē̦ta

Avots: ,

[pašķiñdêt, erklingen: nauda vien pašķindeja Bauske.]

Avots: ME III, 113

pretešķĩba, der Widerspruch, der Gegensatz: idejas izve̦dumā ir pretešķības Vēr. II, 360. - Vgl. pretišķĩba.

Avots: ME III, 387

pũka Līn., Iw., Salis, Karls., Ruj., Serbigal, AP., pùka ² Nerft, Kl., gew. der P. pũkas gebr.,

1) die Flocke, der Flaum:
sniega pūku gausā deja Niedra. pārslas krīt baru bariem kâ vates pūkas Vēr. I, 1034, ziedi pūkām pārklāti Konv. ² 1143. ziedi dus kâ sārtas vilnas pūciņas uz zaļiem spilveniņiem A. v. J. 1899, S. 469;

2) pūkas, Milchhaare
U.;

3) Fasem; was im Weben abgeht; Charple
U.;

4) pūka Mag. IV, 2, 12, Ronneb., sē̦klas pūka U., die haarige Samenkrone, dle sich abblasen lässt:
kâ ziedu pūkas vējš uz mājām duomas nesa A. v. J. 1899, S. 97;

5) lietus pūka, eine kleine Regenwolke
Alksnis-Zundulis;

6) pūka Mag. IV, 2, 24, pũka Karls., pūkas (li. pūkų̄ žolė! RKr. II, 71, Wid., Wollgras (eriophorum
L.). Nebst li. pũkas "Flaumfeder" aus r. пухъ "Flaum".

Avots: ME III, 445

radîgs, häufig, gedeihlich, ausgiebig U.: lietus ir īsti radīgs, der Regen ist recht gedeihlich, reichlich U. rudzi ir radīgi, der Roggen gibt (in der Riege) viel aus U. maza, maza man zemīte, bet radīga labībiņa BW. 21304. radīga rasa Odiseja V, 93. idejas... ruotājas viņa radīgajā fantazijā Pūrs I, 46. Zu radît.

Avots: ME III, 462

rùosinât, tr., bewegen, regen, anregen, antreiben: ar saviem rakstiem tas neatlaidīgi bija ruosinājis ideju, ka latviešiem vajag piekuopt kuģuošanu De̦glavs Rīga II, 1, 386. idejas, kas... dzīvi ruosina A. v. J. 1897, S. 68. ruosinādams dzīvuo St., er lässt sich sein Hauswesen angelegen sein. Zu ruoss.

Avots: ME III, 582

sadũšinât, sadũšuôt Wid., tr., antreiben, anfeuern, (jem.) Mut einflössen: šis apstāklis tuos vēl vairāk sadūšuoja Pē̦rkuoņdē̦ls. Refl. -tiês, Mut fassen: Zaniņa sadūšuojās MWM. VIII, 337. kâ viņš bij muocījies, kamē̦r tikai sadūšinājās iet pār dejas laukumu Vēr. II, 34.

Avots: ME III, 619

salaidît, ‡ Refl. -tiês, = sataisîtiês 1: sazalaideja i[r] nuogāja Pas. X, 414 (aus Welonen).

Avots: EH XVI, 423

satver̂sme, ‡

3) der Inhalt (?):
kāda milzīga ideja pildīja visu viņa smadzeņu satversmi Aps. Raksti I ² 135.

Avots: EH XVI, 459

šaũbîgs,

1) wackelig ("selten")
U., schwankend: šaubīga niedra Niedr. Vidv. XX, 452;

2) wankelmütig, skeptisch, zweifelhaft, unstät:
prātā šaubīgs; šaubīgs kâ niedre;

3) (als ein fragwürdiger Neologismus) zweifelhaft
(passiv), bedenklich, unsicher, verdāchtig: lieta paliek vēl šaubīgāka A. XI, 594. šaubīga ideja M. Arons Kr. Valdem. 53. šaubīgs tēviņš, ein verdächtiger Kerl.

Avots: ME IV, 5

II skrajš: s. mežs Behnen, Erwalen, Laidsen, Lipsthusen, Postenden, Spahren, Talsen, Warkl. skraja vieta (kur re̦ti kuoki) Warkl. debess paliek skraja ebenda. skrajā vārpā Latv, konv. vārdn. s. v. gladiola, tikai kādās skrajās būdiņās ... uguntiņš paspīdeja Hugenberger Kapeiķu grāmatiņas No 2, S. 21. Subst. skrajums: auch Lipsthusen, Postenden, Tals.; aiziesim uz tuo skrajumu! Stenden. viņš ieraudzīja skrajumu Birznieks-Upītis No rīta 39.

Avots: EH II, 506

šļûdêt AP., Bers., C., Drosth., Jürg., Kalz., Kl., Lasd., Laud., Lennew., Lis., Lubn., Nötk., Odsen, PS., Prl., Saikava, Selsau, Sessw., Serben, Sessau, Schujen, Schwanb., Wenden, Wolmarshof, (mit û ² ) Grünw., Salisb., Selg., Schibbenhof, -u, -ẽju, intr., gleiten, ausgleiten, rutschen Adl., Alswig, Kokn., Mar., Meselau, N. - Peb., Ramkau, Smilten, Stomersee: kāja sāka šļūdēt Adsel, Erlaa, Fest. te nest nav viegli: kāja drīzi šļūd Juris Brasa 340. tas debesis ne˙maz nevaruot paiet - šļūduot LP. V, 58. šļūdēt nuo zirgā uz leju Libek Pūķis 36, krasts šļūd uz leju Schibbenhof, Wolmarshof. sausā laikā pastalas šļūd Jürg. kad pakulu zeķes adījām, tad adatas šļūdeja tīri stāvu laukā AP. ātrāk viļņi šļūd Apsk. v. J. 1903, S. 226. daudz jūŗā gulbju šļūd Stari III, 114, ve̦zums sāka šļūdēt uz leju pa gluduo slīpumu Bers., Drobbusch, Druw., Fehsen, Lös., Sessw, gar sārtajām puķēm izkapte šļūd MWM. v. J. 1896, S. 650, šļūd- für šļūz- (vgl. služât) nach slîdêt, oder aber zu einer Wurzelform sleu-d(h)- neben sleu-g̑-, sleu-b-. Analog ist wohl auch slude̦ns zu beurteilen.

Avots: ME IV, 78

suôdēji Kr., Kl., Vīt., AP., (mit uô ² ) Bl., dejas">suodejas St., suodāji Stockm., Vīt., = suôdrēji, Tabaksol in der Pfeife Kokn. n. U., Bers., Festen, Spr.; Russ U.; Ohrenschmalz: ar ausu suodējiem jeb sviedriem Etn. IV, 52. Der Sing. suodējs A. XI, 111 als Schimpfname.

Avots: ME III, 1135

star̂pcêliêns,* der Zwischenakt, die Pause; dejas starpcēliens Vēr. II, 567.

Avots: ME III, 1046

stîguôt,

1) intr., keimen, ausschiessen
Wid.; "stîgas dzìt" Ar.;

2) tr., saitenartig in die Länge strecken:
mēness starus stīguo Vēr. II, 235;

3) tr., mit Saiten beziehen
U.; (Saiteninstrumente) stimmen: orķestris stīguoja un skaņuoja instrūmentus Upītis Sieviete 59. kuokles stīguot Aus. I, 2;

4) intr., auf Saiten spielen
Für. I: viņš labi māk stīguot, er kann gut spielen Für. I. lai kuokles stīguo, lai grìežas dejas Rainis;

5) = stīdzêt 4 Golg.

Avots: ME IV, 1075

‡ IV stùris ² Linden in Kurl., die Tour eines Tanzes ("tāda dejas daļa, kuŗā dejuošanas paņēmieni atkārtuojas rēgulāri"): kad sasit plaukstas, tad tas s. ir beigts un jāsāk atkan cits. Mit sekundärem s-.

Avots: EH II, 597

Tenis, Tenīss, Antonius; Tenīsa diena Etn. I, 63 oder Tenīšu diena Mag. XX, 3, 62, der 17. Januar (a. St.) cūku Tenīss Adl., Golg., Wolmarshof, BW. 29202 oder cūku Tenis, eine Art Schutzpatron der Schweine: cūku Tenīsiņ! (Var.: Tenīsīti) BW. 29194 (ähnlich Etn. I, 63). Tenīss lēca, Tenīss deja cūkkūtiņas pakaļā 29199. Tenīsīti, gādulīti, gādā taukus kāpuostiņus! 29200. Nebst estn. Tõnis aus nd. Tönnies, s. P. Schmidt RKr. XV, 16 und Schiller-Lübben mnd. Wrtb. unter Tonnies.

Avots: ME IV, 164

timss,

1) tìmss ² Aahof, A.-Laitzen, Bers., Gr.-Buschh., Kl., Kroppenhof,, Mar., Marzen, N.-Rosen, N.-Schwanb., Odsen, Ogershof, Preili, Prl., Saikava, Selb., Selsau, Warkl., Wessen, timss Alswig, Korwenhof, Odensee, tìmšs ² Adl., Golg., Lis., Lös., Lub., N.-Peb., Schwanb., Adj., = tùmšs: iegaja vienā lielā un timsa mežā Pas. IV, 18 (aus Ružina). laiks paliek timšs Zaravič. rudenies timši vakari Prl. n. FBR. VI, 96. timšas acis N.-Peb. timsi tautu svece de̦g VL. aus A.-Laitzen. Dazu das Subst. timsums Stirniene, die Dunkelheit;

2) Subst., = timsa, die Dunkelheit: timsam me̦tuoties Pas.III, 481 (aus Kapiņi). vakarā jās sēdeja līdz timsam IV, 194. timsam timstuot II, 47 (aus Rositten).

Avots: ME IV, 191

‡ tupeniskums, das Hockendsein: t. ir krievu kazaka (dejas) svarīgākā daļa Jürgens 73.

Avots: EH II, 703

veiduols* auch veiduolis*, das Bild, Porträt LKVv., Wid.; das Ideal (Kronw.); das Modell, das Vorbild: izstatīt bildes jeb veiduoļus aplūkuošanai K. Müller. duomas zīmēja priekšā veiduolus Vēr. I, 668. atgādinuos viņas sejas veiduolu II, 277. apģē̦rba pamata veiduols A. XI, 11. idejai un veiduolam līdzi se̦kuo jūtas MWM. XI, 309. liec pīšļuos gāzties veiduoliem! Asp. VII, 5.

Avots: ME IV, 522, 523

vẽlĩba,

1) der Übermut
Manz. Lettus, L., St., U.; die Frechheit St., U.; die Vennessenheit St.; die Üppigkeit U.: tava vēlība (dein Stolz) priekš manām ausīm ir nākusi Glück Jesaias 37, 29. ... trūkst vēlība: pametīsim ... zīmes, ka mēs esim priecīgi bijuši Weish. Sal. 2, 9. pacelties spārnuos tam vēlība aug JR. IV, 117. sirds viņam dietin deja aiz vēlībām;

2) die Gefälligkeit, Freundlichkeit, das Wohlwollen, "laba vēlēšana" Lemburg, Lennew., Lindenberg, Weissenstein, (mit ẽ ) Nötk.: laipnības un vēlības pilna LA. znuots ir ... liede̦ns puisis ... jūsu meitai gan prieka un vēlības (Willigkeit) Janš. Bandavā I, 28;

3) der Wunsch
Livl. und Kurl. n. U.: kur nu tam izdabāsi? viņam ir vēlība vēlības galā Vīt.;

4) die Erlaubnis
Oppek. n. U., Mag. XIII, 26.

Avots: ME IV, 557, 558

I vir̂pulis (li. virpulỹs "das Zittern") Prl., (mit ir̂ ² ) Karls., (mit ir̃ ) N.-Wohlfahrt,

1) vir̂pulis Burtn., Golg., Gotthardsberg, Heidenfeld, KatrE., Kl., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Mahlup, Mar., Meiran, N.-Wohlfahrt, Schwanb., Selsau, Sessw., Smilt., Trik., Warkh., Wenden, Wolmarshof, vìrpulis PS., vir̃pulis A.-Ottenhof, AP., C., Frauenb., Jürg., MSil., Nötk., N.-Salis, Salis, Salisb., Selg., Sermus, Siuxt, Wandsen, vir̂pulis ² Arrasch, Nauksch., Ruj˙· Thorney, virpulis ² Zvirgzdine, virpulis Adl., Alswig, Autz, Behnen, Behrshof, Bers., Erlaa, Essern, Gr.-Buschh., Grenzhof, Kalzenau, Kokn., Laud., Loddiger, N.-Peb., Popen, Ramkau, Salwen, Saucken, Schwarden, Selb., Usmaiten, Warwen, Wessen, Wolgund, Würzau, ein Wirbel, ein Wasserwirbel Meselau, Schrunden, ein Windstoss Vīt., der Sturm, Wirbelwind (virpuls) U.: vēja, ūdens, sniega, smilšu, lapu virpulis. ziemu sniegs tiek griezts virpuļuos Frauenb. nuo viesula uz lielceļa griežas smiltis virpulī Frauenb. sacē̦lusies auka, virpulī vien griezusies LP. VIl, 1041. vēja virpuļuos pa gaisu braukt Pürs II, 68. putekļu virpuļus Apsk. v. J. 1903, S. 462. upēs... virpuļus . . . saceļ ve̦lni Pūrs I, 114. Gaujas virpulī LP. VII, 586. sniegs griezus un virpuļuoja balti pe̦lē̦kā virpulī A. XX, 401. vējš sacēla virpuļuos nuobirušās lapas Aps. IV, 90. augat, mani gari lini, virpuļuos grìezdamies! Etn. II, 35. izgrūst kuplus dūmu virpuļus Jaun. mežkungs 2. dūmi lieliem virpuļiem griezās A. v. J. 1897, S. 135. tas sāka uz papēža virpulī grìezties Poruk MWM. v. J. 1896, S. 902. dejas virpuļuos Janš. Līgava II, 495. juoņuo negantuos virpuluos Skalbe Ab. 34. (fig.) smieklu virpuļi Stari II, 769; A. XVII, 303. sadzīves virpulī A. v. J. 1898, S. 43. virpul[u] virpuliem U., virpuļu virpuļiem Nötk., virpuļu virpuļuos, im Wirbel, wirbelartig: sniegi gāja virpul[u] virpuliem, von Schneewirbeln U. dzeja iet virpuļu virpuļiem Apsk. v. J. 1903, S. 109. matu grīztes, kas virpuļu virpuļiem nuovēlās uz kakla 209. virpuju virpuļuos aizrauj katru Asp. Ziedu klēpis 135;

2) eine zusammengedrehte Stelle im Haar, der Haarschopf
Erlaa, Kalzenau; eine vom Winde zusammengedrehte Stelle im Getreide;

3) eine unruhige, bewegliche Menschenmenge
Autz, Behnen, Popen, Salwen, Usmaiten, Warwen;

4) ein beweglicher Mensch, der hin und her geht
Vīt.;

5) "?": teci, teci, virpulīt, uz avuotu ūdenī! VL. SDP. III, 28. Zu vḕrpt.

Avots: ME IV, 609, 610

zvàļâtiês AP., C., Jürg., Nötk., zvãļâtiês Bauske, zvàļâtiês ² Erlaa, Lubn., Meiran, Saikava, Schwanb., zvāļâtiês Vīt., -ãjuôs, zvãļuôt N. - Bartau, zvāļuôtiês Brasche, Dr., V., (mit à ) Nötk., schlingern, schuckeln Brasche, Dr., V., wanken, schwanken; sich wälzen (= vāļâties) Vīt.; "slinki gāzelēties" AP.: laiva zvāļuo (zvāļājas Jürg.) N. - Bartau. ve̦zums zvāļuo ebenda. ve̦zums zvāļājas gan uz vienu, gan uotru pusi, - ka neieliekas tikai grāvī! Vīt. rati pa ežām zvāļājas Bauske. lielās slēpes zvīļuojās un zvāļuojās pa ceļu Janš. 3. burti deja un zvāļājās viņas acu priekšā A. v. J. 1896, S. 817. rumpis zvāļuojas nuo vienas puses uz uotru un krīt zemē Janš. Mežv. ļ. I, 34. zvāļuojuoties iet, watscheln V. viņš gāja zvāļādamies Druva I, 985. dzē̦rājs iedams zvāļuojas Vīt. mēs, visi jūrnieki, ejam... zvāļuodamies Janš. Dzimtene ² III, 233. zvīļuojas un zvāļuojas uz vienu un uotru pusi, it kâ ietu pa līguojuošam laipām 213. viņiem miegs nenāk, bet tâ˙pat tik zvāļuojas aiz gaŗa laika Vīt. Zu zvelt II.

Avots: ME IV, 767

‡ žvinguôt "?": dejas reibuonis, izdze̦rtas vīna ... glāzes žvinguoja galvā Veselis Cilv. sac. 224.

Avots: EH II, 824