Paplašinātā meklēšana

àizduõmas, àizduõmi, gewöhnl. Pl. t., selt. d. Sing., Argwohn, Verdacht: aizduomas vēlās, krita uz viņu; radījās, sacēlās aizduomas, ka... es entstand der Verdacht, dass...; aizduomas sacelt pret..., erwecken, aizduomas turēt, hegen, aizduomās, auch aizduomā atstāt. Kača nevarēja panest, ka nevainīgs cilvē̦ks tuop ar aizduomu apvaiņuots Laps. Ievā sacēlās nelabi aizduomi Blaum. *

Avots: ME I, 23, 24

apduõma, s. apduõms.

Avots: ME I, 83

duõma,

1): man neiziet tā d. nuo galvas AP. man duomas, ka ..., ich denke, dass ...
Sonnaxt. Indriķis ne duomiņu nebūtu viņu ņēmis Janš. Bandavā II, 176. kaļķītis ne duomiņu nevar nuoturēties lūpu kaktā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136. ar savu duomu, durch sein Nachdenken (nachdenkend) Elger bei Günther Altlett. Sprachdenkm. I, 192.

Avots: EH I, 350

duõma, gew. im Pl., lokal auch in der masc. Form,

1) der Gedanke, die Meinung:
velti, puisīt, tava duoma, od. velti, tavi duomi BW. 15238. kur le̦pnas duomas, tur īss paduoms. viņai duomas nestāvēja pie šās vietas Kaudz. M. visi prāti un duomas griežas Apsk. I, 193. bet ne duomas gulēt LP. I, 146. ne duomiņas tevi negaidīju Vēr. II, 1307. duomu duomas izduomāju ganuos cūkas ganīdams. duomu duomāt Ltd. 1404. tādas duomas lieci pie malas. viņš ieņēmis aplamas duomas galvā. viņš nuogrimis dziļās duomās. [viņš palika duomās U., er blieb in Gedanken vertieft.] ne tā dzied, ne runā, ar duomām vien staigā BW. 817. vienādās duomās būt, derselben Meinung sein ;

2) die Überlegung:
viņš gribēja labāki mirt nekâ atsacīties nuo savām duomām ;

3) der Verdacht:
nebij ne˙viena cilvē̦ka, uz kuŗa varē̦tu mest jel zādzības duomas Kaudz. M. ;

[4) duomi Lis., Absicht: kur (od. uz kuŗu pusi) tev duomi stāv, was für eine Absicht hegst du?]
Nebst li. dūmà aus slav. duma, [und zwar muss le. duoma zu de Zeit entlehnt sein, als in slav. duma statt u noch ein geschlossenes ō gesprochen wurde].

Kļūdu labojums:
Überlegung = Meinung, Ansicht

Avots: ME I, 532, 533

ìeduõma: nebija ieduomas (es fiel gar nicht ein), ka juo varēs šite satikt Oknist.

Avots: EH I, 510

ìeduõma, ein Einfall, eine Einbildung, ein Wahn U.: tā nebij tukša ieduoma MWM. VIII, 72. saule, kuŗu te tikai ieduomās var redzēt Vēr. II, 971. ar šādām ieduomām tu liec mani pa˙visam mierā Kaudz. M. 127.

Avots: ME II, 12

izduõma, izduõmãjums, izduõms, Erdichtung, Erfindung: tās ir tukšas te̦nkas un izduomas MWM. tas prātīgs izduoms Seibolt. tādu smalku izduomu tev jau vis+maz viens ve̦se̦ls ve̦zums A. XVIII, 313.

Avots: ME I, 730

neapduõma, neapduõmĩba, die Unbedachtsamkeit, Unbesonnenheit: savā neapduomībā viņš daudzkārt nepareizi rīkuojas. ai jel manu miļķa dabu, manu gudru neapduomu! BW. 5296.

Avots: ME II, 707

nuoduoma (unter nùoduõms): pārdesmit uolekšu kre̦klu drēbes un vadmalas, - tā bij tā nuôduõma ² ("?") ve̦cākiem. tuo jau gādāja, cik varēja (von der Aussteuer der Tochter) Frauenb.

Avots: EH II, 42

‡ *paduoma, = paduõms 1: bij man labas uoša irkles, labas tē̦va paduomiņas BW. 30761, 2.

Avots: EH II, 129

pamatduõma, der Grundgedanke JR. VII, 32.

Avots: ME III, 66

pãrduomas*

1) die Überlegung, Reflexion, der Gedanke:
viņš nuogrima pārduomās Latv.;

2) die Gedanken eines Übermenschen, übermenschliche Gedanken
Vēr. I, 638.

Avots: ME III, 154

pusduõma,* der halbe Gedanke: tikai pusduomas duomājuši Stari II, 791.

Avots: ME III, 425

saduoma, Erfindung: tā mana saduoma Ar., Bauske.

Avots: ME III, 619

sir̂dsduõmas* MWM. VIII, 27, die innersten, geheimsten Gedanken.

Avots: ME III, 844

*àizirdzêt od. *àizirgt, fort-, hinrieseln, -fluten (von Tönen): tâ kâ nievu skaņa aizirdz gaisuos Plūd. Domas I, 537.

Avots: EH I, 26

‡ II ņarga "(suņu) plêšanās" Heidenfeid, (mit ar̃) Zögenhof; ein aus der Ferne hörbares Gebell Saul., Sessw.: suņu ņargā Domas IV, 121; "kaķu plēšanās" Heidenfeld; heftiger Streit Heidenfeld. Vgl. ņe̦rgāties 2 - 4.

Avots: EH II, 112

skalbs,

1) scharf:
vanagam skalbi (Var.: skarbi) nagi BW. 2589, 1 var.;

2) scharf, schrill, laut:
izkapts skalbi žvankš Druva I, 618. smieties smieklus skarbus, skalbus Plūd. Domas I, 537. dāmu balsis pieņēmas arvienu skalbākas un stiprākas A. v. J. 1896, S. 573. skalbi iesaukties Bers. kas tik skalbi, gauži dzied? BW. 133, 4. zvans, izkapts skàlbi ² (= skaidri, skanīgi) skan Warkl. Adv. skalbi, laut und deutlich St.: meldiņus, kas skanēja skalˆbi Kr. Mag. XV, 2, 59. In der Bed. 1 zu šķelˆt? in der Bed. 2 zu skaļš 1 ?

Avots: ME III, 868

sme̦lgs: kas katrā duomā sme̦lgas gara sāpes ... kalis Domas I, 1173.

Avots: EH II, 535

taũpît (li. taupyti "schonen, sparen") AP., Bershof, Iw., Lin., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit àu ²⁾ Kl., Nerft, Preili, (mit aû) Lös., -u, -ĩju, schonen, sparen, aufhalten, aufschieben U.: sējams laiks klāt; kas nu vairs taupīs? U. netaupīju kumeliņa BW. 26678, 1 (ähnlich 13598, 1 ). tautām taupīja alutiņa (Var.: alutiņu) 19718. bij manim taupījuse diže̦naju tē̦va dē̦lu 21428 var. labākas avis viņi taupījuši I Sam. 15, 15. kas cita guodu netaupa, pats savu nuolaupa Br. sak. v. 408. maizīte jātaupa siena laikam 682. kas zirgu mīļuo, netaupa pātagu 1535. taupa, taupa, - pēc ne suņam, ne kaķam 1201. kas gan sevi laupa, uotru taupa! 620. pie zivīm sāls netaupa 122. taupi maizi, netaupi darbu! RKr. VI, sak. v. 425. kuo rītam taupa, tuo kaķis apē̦d Birkert Sakāmv. S. 58, No 891. vienu kumuosu ēd, uotru taupi! 895. taupi jaunumā, tad būs tev ve̦cumā! 901. Refl. -tiês, geschont, gespart übrig bleiben, sich bewahren: ēd raušus, lai maize taupās! RKr. VI, sak. v. 664. maize taupījusies LP. VI, 79. Zu li. táupti "zusammenpressen", taupóti "schonen, sparen", čiáupti bùrną "den Mund schliessen" (s. Leskien Abl. 313 und Būga LM. IV, 435 f. und 444), ahd. thaupān "domare" (nach Trautmann, s. IFA. XXV, 34, und Wood Post-conson. w in Indo-Europ. 101).

Avots: ME IV, 138, 139

tripinât,

1) = kratît, tricinât, schütteln, erschüttern: braucuot pa cietu, nelīdze̦nu ceļu stipri tripina Lös. vakar mani braucuot stipri tripināja Meselau. pa sasalušu zemi: braucuot vāģi tripina vienā tripināšanā Vīt.;

2) "?": bij savādi redzēt, kâ viņš tripināja (trippelte?)
pa celīti šurp ar savu lieluo kuli ple̦cuos Domas III, 595.

Avots: ME IV, 238

trîsmastnieks Domas IV, 405, trîsmastu kuģis B. Vēstn., ein Dreimaster.

Avots: ME IV, 241

tvertne,

1) "pajumte cilvē̦kiem" (mit er̂ ) Warkl.;

2) der Behälter, der Bassin:
ūdens (ūdeņu Domas III, 361) tvertne Dr. strūklakas tvertne Dr.

Avots: ME IV, 291

I ûdele N.-Rosen n. FBR. VIII, 42, Geistershof, Lenzenhof, Lindenberg, N.-Peb., N.-Schwanb., Sermus, Sessw., Wenden, ūdele Holmhof, die Steinotter Kr. (mit û), U.; der Steinmarder Mag. XX, 3, 10 (belegt der Gen. plur. ūdeļu); die Sumpfotter, der Nerz (foetorius lustreola L.) RKr. VIII, 86; Natur. XXXVII, 25; Konv.2 2319, Römershof, (mit ù) Arrasch, (mit ù ²⁾ KatrE., Saikava; ein der Wasserratte ähnliches, rotbraunes Tier (mit ù ²⁾ Lubn.: dīķī ieme̦tušās ūdeles Domas I, 124. ūdru, ūdeļu, se̦rmuļu . . . ādām R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 31. Dissimiliert (vgl. uot[r]aļa) aus *ūdrele (zu ûdrs)? Anders Petersson Zur Kenntnis 9.

Avots: ME IV, 404

ūdenstūkste, Wassersucht (?): kājās neārstējama ūdenstūkste Domas IV, 338.

Avots: ME IV, 405

ūķelêt "sprechen, sagen, erzählen" Apsesdēls: "te, lūk, būs arī drāniņas", ūķe1ē pusdienas nuo drāniņām raisuot Domas III, 459.

Avots: ME IV, 408

uz (li. už-, aksl. vъz-), Prap., mit dem Gen. (gewöhnl. auf die Frage "Wo?" oder "worauf?") od. Akk. -Instr. (gewöhnl. auf die Frage "wohin?"),

1) eine Bewegung nach oben bezeichnend, 'auf':
uz kalniņa dziedāt kāpu (ich stieg auf den Hügel, um zu singen) BW. 224, 1. le̦c uz luoga (springt aufs Fenster) 2732. ar trepēm uz zirga kāpj (steigt mit Hilfe einer Treppe aufs Pferd) Saussen n. BB. XIV, 117;

2) bedeutend, dass sich etwas auf der Oberfläche eines Gegenstandes befindet od. bewegt, ,auf`:
uz galda (galdu), auf dem Tisch U. uz ceļa, auf dem Wege U. uz acīm (auf den Augen, d. h. tief in die Stirn gedrückt) ce̦purīte BW. 21877. es nuocirtu uz ruobežu (auf der Grenze)... uozuoliņu 1690 (aus Saucken). uz siênas (an der Wand) karinej kule Pas. IV, 46 (aus Višķi). uz durvīm (in, an der Tür) stāvē̦dama BW. 15120. tas spēlē uz cimbuoli un... pijuoli (auf der Geige; häufiger der Gen. gebräuchlich) Blieden n. Mag. XlII, 12. (fig.) uz vietas, auf der Stelle U.: viņš tevi uz vietas saplēsīs Dīcm. pas. v. I, 69;

3) die Bewegung zu einem bestimmten Ziel bezeichnend, 'nach, zu':
uz Rīgu braukt, nach Riga fahren U. uz baznīcu iet, nach der Kirche zu gehen (neben baznīcā iet, in die Kirche gehen) U. uz tuo pusi (in AP. und Wolm, mit dem Dat.: uz tai pusi), auf die Seite, nach der Gegend. es biju uz pagrabu (ich war in den Keller gegangen) Wolm. Ancis iznāk uz durvīm A. XX, 162. jāaizjājuot uz krustceļa LP. VI, 149. aizbrauca uz mācītāju rādīties, (das Brautpaar) fuhr zum Pastor, um sich demselben vorzustellen Mag. XIII, 2, 57. cilvē̦ks sāka braukāt uz dakteriem (zu Ärzten) A. XX, 503. Mālnieks atnācis uz tevi (ist zu dir gekommen) Blaum. St. 55. nebraucis uz brāli ciemā LP. VI, 92. lai palaiž juo uz māti aizbraukt Pas. IV, 437 (aus Nīcgale). viņa ir uz mums sūtīta par spiegu V, 33 (aus Schonberg). nuove̦d juo uz sevim (führt ihn zu sich [nach Hause]). 229 (aus Preili). (līgaviņa) ik svētdienas uz māmiņu (besucht jeden Sonntag die Mutter) BW. 22438. medinieks uz tetepiem (Birkhühner zu jagen) iedams LP: VII, 454. gājuši uz medņiem A. XX, 944. kas uz turien[i] (dorthin) nuoiet, nepārnāk vairs atpakaļ Dicm. pas. v. I, 46. (fig.) kad iet uz puostu (wenn das Verderben naht), tad sarauj ar juostu Br. sak. v. 974. jau nāk drīzi uz gaismi,nu (die Morgendāmmerung wird bald anbrechen) BW. 13559. uz pŗiekšu, vorwärts. viena diena uz priekšu vai atpakal (ein Tag hin oder her) A. XVI, 317;

4) bedeutend die Richtung einer Handlung, nach Verben mit der Bedeutung "legen, setzen, werfen, fallen"
u. ähnl.: ņem katlu, liec uz kāša (nimm den Kessel, lege [hāngej ihn auf den Haken)! RKr. VII, 365 b. uz e̦ze̦ra linus sēju (auf dem See sāte ich Flachs) Saussen n. BB. XIV, 117. uz galdu liekams RKr. Vll, 686. uz kumeļa ziedi bira Mag. VIII, № 29;

5) bezeichnend die Richtung nach Verben mit der Bedeutung "schauen, horchen, sagen, fragen"
u. ähnl. und nach Ausdrücken verschiedener psychischer Bestrebungen: Pēteris... nuoskatās uz izpiē̦stuo vagu Purap. Kkt. 43. cits uz cita (Var.: citu) raudzījās (sahen aufeinander, einander an) BW. 3138 var. uz tevim klausuoties (dich, deine Stimme anhbrend) 382, 1. gailīt[i]s saka uz vistiņas (Var.: vistiņu; der Hahn sagt zum Huhn) 2470. runā laudis uz... mana augumiņa (die Leute verleumden mich) 8818 var. Laim[a] uz Laimas vaicājās (die eine Laima [Glücksgöttin] fragt die andere) 4376, 2. vuicā sniedze uz cīŗuļa (die Ammer fragt die Lerche) RKr. VIII, 56. "kâ tas izskatās?" viņa rājās uz brāli (schalt sie den Bruder) Janš. Bandavā 11, 152. man neticēja, bet gan manam ienaidniekam, kas uz mani uzme̦luoja (der mich belog) Mežv. ļ. I, 388. skubināt uz krāpšanu (zum Betrug antreiben) Austr. kal. 1893, S. 37. dusmuoties uz dē̦la (dem Sohn zürnen) Dīcm. pas. v. I, 39. uz sava brāla dusmīgs (auf seinen Bruder bose) Grünh. uz tevim cerējuot (Var.: duomājuot; an dich [in Liebe] denkend) BW. 11018, 5. dievs... apžē̦luojas uz Jē̦kuba (Gott erbarmt sich über Jakob) Pas. IV, 49 (aus Lixna). tik uz dievu apduomāju (nur an Gott denkend gelang ich zur Einsicht), kas māsai maizes duos BW. 13730. uz kam raudi (wen beschuldigst du weinend), tautu meita? tavas pašas vaina bij 21709. uz ve̦cā bāleliņa visas manas asariņas (dem alten Bruder gelten alle meine Tränen) 14581. uz priedītes cirvi trinu, uz meitiņas kājas avu (ich schärfte das Beil, um die Kiefer zu fällen, ich legte die Fussbekleidung an, um das Mädchen zu freien) 13912. viņa prāts stāv, ne̦sas uz dišlera amatu, er hat Lust zum Tischlerhandwerk U. viņš ir uz kaušanuos, er ist geneigt zu Prügeleien U. mēs bijām div[i] māsiņas, simtiem tādu nedabūja, uz vērpšanu, uz aušanu (Var.: pie vērpšanas, pie aušanas; unter hundert fand man nicht solche zum Spinnen und Weben geneigte) BW. 6874, 1. tas jau ir uz mantu, der ist habgierig Kav. zē̦nam pārgājuši visi prieki uz karašām (dem Knaben ist alle Lust zu den Festbroten vergangen) LP. III, 94. tas bijis ļuoti kāŗs uz naudu (sehr geldgierig) VII, 1120. ve̦lns tīri traks uz ķēvi (der Teufel ist sehr erzürnt auf die Stute) 1, 90. ne visiem ļautiņtem uz mantm labs prātiņš (nicht alle Leute sind mir wohlgesinnt) BW. 933. kas tev uz man? was hast du gegen mich? U. tas jau uz manis, das ist ja auf mich gemünzt Seew. n. U. vai es tevi uz nelabu mācīšu (werde ich dich Schlechtes lehren)? LP. I, 141. viņš nebus uz mieru (er wird [damit] nicht zufrieden sein) Lippaiken n. Mag. X, 3, 78. viņš tâ kâ uz mīksču Mag. XIII, 1, 17, es scheint gelinder zu werden. uz lietu arī, kad suns zâli ē̦d (Regen ist auch zu erwarten, wenn der Hund Gras frisst) Etn. II, 71. ja zīlīte ap luogu lē̦kā, tad tas uz salu 96. vari laikā un debešuos nuoskatīties un tad tāmēt, vai uz lietu, uz sausu A. XI, 466. suns vīļājas uz mīkstu laiku (der Hund wälzt sich, wenn gelinderes Wetter zu erwarten ist) RKr. VI, 816. kad ve̦ciem cilvē̦kiem utis aug - tas uz miršanu (das bedeutet den nahen Tod) Etn. II, 111. kad cūkas uz paviļām ruok, tad tas uz miršanu (dann ist [im betreffenden Hause] ein Todesfall zu erwarten) LP. VII, 414. Sprw.: uz savu nelaimi saraujas. uz cita izstiepjas Br. sak. v. 853. putni le̦c uz puosta (wenn Schlimmes bevorsteht) LP. IV, 19. ģīmi uz smiekliem savilkt (das Gesicht zum Lachen verziehen) DL. dalīt uz pusēm (pusi), auf die Hälfte teilen. dzer ... uz pādītes veselību (auf das Wohl der Tauftochter)! BW. 2015;

6) bei Zeitbegriffen
(dialektisch auch mit dem Dativ),

a) auf die Frage "auf wie lange?":
lai aizve̦d mani uz vienu dienu pie tē̦va (man möge mich auf einen Tag zum Vater bringen) LP. 111, 2. e̦smu uz deviņiem gadiem nuoburts 1, 47. ne uz dieneņas, ne uz nedēļas, tautās nuogāja uz visa mūža BW. 5180;

b) auf die Frage "wann?":
nuo rītiņa es dziedāju, uz vakaŗu (Var.: vakara 136, 1; gegen Abend) gavilēju: nuo rītiņa tautas jāja, uz vakara bāleliņi BW. 451, 2. jauni ļaudis uz rudeni precējās 13777. uz citam rudeņam (im nächsten Herbst) 7872; 11591. vēl neiešu šuoruden, ne uz citu vasariņu (auch im nächsten Sommer nicht) 10596. uz nākuošam pavasaram, im nächsten Frühjahr Smilt. uz nākuošai svētdienai, am nächsten Sonntag ebenda. uz pašiem svē̦tkiem, gerade zum Fest Kav., kurz vor dem Fest BielU. uz Jurģiem, am Georgitag ders. uz Jāņiem, zu Johannis U. uz tuo pašu dienu atnācu, ich kam zum (bestimmten) Tage selbst an U. nākt tâ uz pusnakti (so gegen Mitternacht) Etn. I, 65. viņš uz pusnaktim aizmiga Pas. V, 240 (aus Rositten). uz nakts (in der Nacht) būs lietus Prl. n. FBR. VI, 115. uz trešdienas (am Mittwoch) būšu mājā ebenda. visu rītu smalki malu, uz gaismiņu (bei Tagesanbruch) puspušām RKr. VIII, 56;

c) auf die Frage "zu wann?":
uz rītdienai uzduots, zu morgen aufgegeben Plm. taisa uz parītu kāzas (rüstet die Hochzeit zu übermorgen) LP. I, 64;

7) in verschiedenen Verbindungen: (beim Komparativ) uz manim ve̦cāks, älter als ich Loddiger.
lielāks uz tuo, grosser als der Smilt. u. a. dzer glāzīti uz glāzītes, ēd plāceni uz plāceņa (trink ein Glas nach dem andern, iss einen Fladen nach dem andern)! BW. 33240. kad nuogāju pie tautieša, tad grūtums uz grūtuma (Var.: grūtumuos nuodzīvuoju) 23943. izteica paldies uz paldies (dankte einmal nach dem andem) JK. jaunākai māsai nāk precinieks uz precinieka LP. IV, 119. Sprw.: labāk ēdiens uz ēdiena nekâ sitiens uz sitienu Br. s. v. p. 29. uz (Var.: aiz, pie) ce̦kula turē̦dama (am Schopf haltend) BW. 2720, 2. uz mums gādā (sorgst für uns) Geistt. Lieder und Psalmen v. J. 1671, S. 82. apmīt (meitu) uz kumeliņu (das Mädchen gegen ein Pferd tauschen) LP. VI, 940. lai mijuot kaltu uz viņa izkapti V, 105. nu būt[u] mijis... uz kaimiņu cūkganīti BW. 22448, 1. uz arāju (Var.: arāja) māsu devu, ne uz rudzu tīrumiņu (Var.: tīrumiņa; einem Landmann [Pflüger] gab ich die Schwester, nicht gegen ein Roggenfeld): ja būs labs arājiņš, tad būs rudzi tīrumā 25954. vecīte bija par valdinieci uz visiem kustuoņiem (Herrscherin über alle Tiere) Pas. V, 109 (infl.). es uz acīm e̦smu slimīgs (ich habe kranke Augen) Stricken n. Mag. XIII, 10. uz ausīm kurls (taub) Wirben. skaista meita uz acīm (das Mädchen hat sch6ne Augen) BW. 12327. Andrejs ar Marģietu uz vienām actiņām (haben gleiche Augen [?]). vai tie bija mazgāj[u]šies vienā acu ūdenī? 21361. dzīvuot uz sevi(m), für sich (d. h. nicht als Knecht) leben: pats iesākdams uz sevi dzīvuot Etn. IV, 105. nuoduot... gājēju rīcībā pa gabaliņam zemes, lai tie var dzīvuot uz sevi Janš. Dzimtene IV, 92. uz ruokām vien maizi pelnīt, von der Hände Arbeit allein leben U. viņš uz maniem liniem daudz nepelnīs Wolm., er wird an meinem Flachs nicht viel verdienen. (sa)derēt uz kaut kuo, auf etwas wetten: mēs bijām derējuši uz matiem, un man vajadzēja ļaut Jurkam krietni manus matus pavilnuot Domas II, 295. uz vienu ruoku, im Einverständnis: saimnieks dzīvuo ar ve̦lnu uz vienu ruoku LP. I, 77. uz reizi, auf einmal, plötzlich: uz reizi sāk zeme dimdēt LP. III, 4. uz labu laimi, auf gut Glück: ne˙kuo darīt - jājāj uz labu laimi LP. IV, 92. uz mata, auf ein Haar, genau: kurpe viņai uz mata uzgāja Dīcm. pas. v. I, 66. uz rāviena, sofort, momentan, uz cirtiena (mit einem Hieb) galva nuost LP. IV, 34. es duošu tev uz izbailēm (nach dem Schreck) gaļas saēsties LP. III, 106. uz ruozītes (für eine Rose) uortu ņēmu, uz maguones pusdalderi BW. piel. ² 6447. stabuli uz divpadsmit balsīm (eine Flote mit 12 Tonen) LP. IV, 222. Vgl. Le. Gr. §§ 573-6 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 190.

Avots: ME IV, 311, 312, 313, 314

uzklīduonis,* wer sich umherschweifend einfindet: katrs uzklīduonis, ceļa gājējs Domas III, 309.

Avots: ME IV, 342

uzkniêbt,

1) kneifend auf etw. befestigen
(perfektiv): uzkniebis brilles uz de̦guna Domas I, 495;

2) kneifend zum Vorschein bringen:
asinis uzkniebt;

3) Schläge versetzen:
uzkniebt zirgam ar pātagu;

4) lielu ce̦nu uzkniebt, teuer verkaufen
Ogershof.

Avots: ME IV, 343

uzlĩņât, ein wenig regnen (perfektiv): lietus uzlīņāja Domas II, 453.

Avots: ME IV, 353

uzmàciêns, das einmalige Bedrängen, Befallen, der Überfall: vē̦tras uzmāciens Baltpurviņš Domas I, 1098.

Avots: ME IV, 357

uzmava,

1) der Muff
L., Dr., V. (nach U."schwerlich im Gebrauch"): izvilkusi ruoku nuo uzmavas Janš. Dzimtene V, 158;

2) was zum Aufstreifen dient, z. B."der Ring, der auf das Ende eines Rohrs usw. aufgestreift wird"
Lennew., Stolben, (auch am Gürtel ein kleiner Riemen, hinter den man das Ende des Gürtels steckt) Fehgen, Schwanb., Selsau, Sessw., Tirsen, der eiserne Schutzring auf dem Ende einer hölzernen Achse Holmhof: Pēteris korķē; pudeles uzmava klikst Domas IV, 457. šauteni ar slauķi tīruot uz stuobra gala uzmauc uzmavu;

3) die Tülle;

4) "striķim trešā kārta" Alswig. Nebst li. ùžmova "was aufgestreift wird"
zu uzmaut I.

Avots: ME IV, 357

uzme̦ts,

1) = uzmata I: zirgiem malu uzmetiņu (Var.: uzmatiņu) BW. 8199 var. puisis bija aizsūtīts... malt zirgiem uzme̦tu Janš. Dzimtene ² III, 154. būs arī taviem zirgiem miltu uzmetiņš Domas II, 999;

2) "Entwurf, Skizze"
Stockm.

Avots: ME IV, 359

uzpirkstenis Bewehrt - Swehthof, uzpirkstiņš, uzpirkstis Dr., uzpirkstnis V., Domas III, 2, uzpirkstnieks Dr., der Fingerhut: maziņu kāpuru, kuo var uzpirkstenī ielikt Veselis Daugava I, 420.

Avots: ME IV, 365

uzrastiês, sich einstellen, sich (unerwartet) einfinden: var˙būt ka... tavam brāļam uzruodas prāts A. v. J. 1902, S. 393. ve̦lns viņu ziņa, kur tās uzradušās MWM. XI, 222. nezin nuo kurienes uzradies vācietis Domas I, 1011.

Avots: ME IV, 371

uzstāvîgs,

1) = uzstājîgs Bers., Erlaa, Grünw., Kalz., Lubn., Ubbenorm: auga Vilis lielāks, palika uzstāvīgāks Domas III, 203;

2) "= iznesîgs" Meiran.

Avots: ME IV, 384

uzsvars,

1) das Übergewicht
U., LKVv.;

2) Hervorhebung, Betonung, Nachdruck, Akzent:
Urķis runāja ar sevišķu uzsvaru Puriņš Nauda 43. ar uzsvaru (Nachdruck) sacīt Purap. J. str. 76. ar sevišķu uzsvaru aizrāda Jansons Domas 4. ar zīmīgu uzsvaru pieliek A. Up. J. l. 6. runai piešķir pareizu uzsvaru Konv. ² 566. vārdu akcents jeb uzsvars Antrop. II, 204.

Avots: ME IV, 387

vâjulis, ein Kränkelnder, ein Schwächling Wid.: tas, kas nedzinās pēc varas, bij vājulis Domas I, 731.

Avots: ME IV, 494

valduonîgs,* herrscherisch: valduonīgiem vārdiem Domas I, 1194. augstuo, valduonīguo prātu Hamlets 53.

Avots: ME IV, 452

valds, die Herrschaft: negribē̦tu . . . dzimteni redzēt ze̦m puoļu muižinieku valda L. W. 1921, No 45, 22. lai jaunuo kungu valds par ve̦cuo stiprāks tiek Domas III, 941. turēji mani savā valdā II, 260. jūtu valds V. Egl. bē̦rns bez valda (= nevaldāms, zügellos, ausgelassen) Kreuzb. bē̦rniem nav ne˙kāda vàlda (= savaldīšanas) Nötk. izaug pa˙visam bez valda Rite.

Avots: ME IV, 452

vāluogs,

1) das Schiebfenster in der Riege
L., U., (mit à ² ) Sessw.: atšauj vaļā bīdāmuo vāluogu siênā Domas II, 997;

2) die Windfahne
L., U. Vgl. dazu Leskien Nom. 519.

Avots: ME IV, 498

vaļš Bers., Līn., = vaļîgs, unbefestigt, los, locker, frei (eig. und fig.): man šie zābaki ir tik vaļi, ka divi pāri zeķu ieiet Frauenb. gan vaļš, gan intims puosts Domas III, 945.

Avots: ME IV, 466

valˆšķêt Saikava, valšķêt U., valkšķêt Vīt., valšķêt Wessen, -u od. -ēju, -ẽju, valšķuôt Austr., valškuôt U., valšķīt St., refl. valkškêtiês Vīt., valkšķîtiês Vīt., valˆšķuôtiês Golg., valkšķuot und valšķuoties St., valškuotiês U., Falschheit üben, sich mit Falschheit, Betrug abgeben, (St.) heucheln: kuo nu valkšķē (valkšķējies, valkšķies) gan ar savu izrunu, gan skatu! tava valkšķība jau sen zināma Vīt. šīs . . . acis . . . nemāk valšķēt Domas I, 591. vīrieši izgudrēm prašņāja, valšķuojās Upītis Sieviete 109. meklē citu muļķi! kuo tu valšķuojies pie manis? Vilibalds Kas uzvarēs 131; valšķêt Wessen, lügen.

Avots: ME IV, 460

vaņģîgs "?": tumsa nuogulās vaņģīguos klajumuos Domas I, 1095.

Avots: ME IV, 474

vara, auch vare U., Mar, n. RKr. XVII, 139, auch im Plur. gebraucht, die Macht, die Gewalt: Sprw. kam (kur U.) spē̦ks, tam (tur U.) vara Br. sak. v. 1152. lai variņa, kam variņa, mūs[u] kungam liela vara BW. 31337. tev, brālīti, liela vara 13759. kas tuo (sc.: muižu) baltu balināja? darbinieku sūra vara 31409. maksā, dievs, zirga varu, bāleniņa arumiņu! 27899. kam, puisīti, varas raugi, kam mauc manu gredzeniņu? 6292. tev, dieviņ, spē̦ks, varīte 6933. bij (sc.: māmiņa) varīti iede̦vusi: es varēju druoši malt pretī trim malējiem 7955. gāju kultu, gāju maltu, es varītes nežē̦luoju 6866 (ähnlich: 16406). svešai mātei maizes žē̦l, man bij sāvas varas žē̦l 4447 var. māršas grib manas varas bāliņuos paliekuot 17392. man[a] varīte tâ nuobira kâ . . . sudrabiņš 22078. varītes vilcējiņš Ar. (wohl aus dem VL.), der die Kraft (einas andern) aussaugt. viņam nav varītes AP., C., Erlaa, er hat keine Kraft. ar varu, ar vari, ar varīti, varām, varēm, ar varām, ar varēm Ogershof, PS., Salis, ar varītēm Orellen, Serbigal, Siuxt, Vīt., par vares Saikava, mit Gewalt, mit Anstrengung: ar varu pretuoties nelīdz LP. IV, 100. ar varu izspiest asaras III, 70. vaiņadziņu ar varīti (Var.: variņu) nuovarēt BW. 13331. ar varīti nevediet! 13504. varām ve̦sta nedzīvuošu 13584 var. varēm, tautas, nevediet! 13503, 1. tas raujas visām varēm pruojām tikt Juris Brasa 107. žņaudz juo ar varām! Pas. V, 150 (aus Marienhausen). ar varēm (Var.: ne ar varu) nedabūja BW. 10087 var. cilvē̦ks, kas nuo uotra visu ar varēm grib izdabūt Etn. II, 1. pats līdzi nācis ar varēm A. XXI, 405. spieda ar varēm . . . nagus saujā A. v. J. 1896, S. 885. ar piespiešanuos un varēm viņš varēja ieduomāties 734. ar lielām varēm, mit grosser Anstrengung U. ar varītēm nuoņēma Serbigal n. FBR. IV, 62. teļš . . . ar varītēm uz māju Urellen n. FBR. XI, 46. ar lielām varītēm piedabūju Vīt. - par varu, par vari Mar. n. RKr. XVII, 111, (neben vara) C., Erlaa, Mahlup, Peb., Segewold, Selsau, Wolmarshof, pa vari Biel. n. U., par varas (mit hochle. a gesprochen!) Oknist, par varēm, par varītēm, mit Gewalt; unbedingt; sehr Biel. n. U.: pircējs ... par varu kaulējies pēc saitiņas LP. III, 26. viņš par varu gribējis, lai ... VII, 176. dievam bij par varu skaisti rāceņi 1176. pušām raušu . . . ķēdes, ieš[u] par vari (Var.: varu) tautiņās BW. 18189, 4 var. viņš ... par varēm gribēja būt bezrūpīgi viegls Domas I, 625. vīrelis grib .,. par varītēm līdzi braukt LP. VI, 1, 344. - iet uz varītēm, wetteifern, wettkämpfen. - varas darbs, die Gewalttat U.: varas darbus nedariet! BW. 13503, 1. varas darbu (pie sievietes) darīt St., notzüchtigen. varas (vares Golg.) vīrs, einer, der Macht, Gewalt hat, "vare̦ns vīrs" Golg. vares kungs,

a) ein Tyrann
L.;

b) "= vare̦ns k." Mar. n. RKr. XVII, 111. varas dē̦ls, ein Mensch, der viel verrichtet, ausrichtet Matkuln. varas valdīšana, die Schreckensherrschaft Brasche. Zu varêt und apr, acc. s. warrin oder warrien "Gewalt, Macht". Li. (instr. s.) varu "mit Gewalt" bei Daukantas Lit. Mitt. III, 286 und 300 ist wahrscheinlich ein Lettizismus. Vielleicht weiterhin - wenn der Begriff "Macht, Gewalt" auf eine Bed. "Herrschaft, Eigentum, Besitz" zurückgeht (zur Bed. vgl. ksl. vlastь "Macht": sloven. vlâst "Grundeigentum, Besitz")- zu mhd. wer "Besitzrecht, Gewalt", afries. ware "Verwahrung, Besitz" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 393 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 284), wozu le. vērties "schauen". Wie verhält sich dazu estn. wara "Vorrat, Vermögen, Kraft" ?

Avots: ME IV, 474, 475

varla "?": ek tu, varla! Jauns. Domas III, 596. vàrla ² Oknist, ein Schimpfwort. Auf li. varlė˜ "Frosch" beruhend?

Avots: ME IV, 480

I vēceklis,

1) der Fächer, Wedel, mit dem man sich Luft zufächelt
St., U., (vè̦ce̦kls ² ) Lubn., Warkh.: piegādā istabām caur ventilātāriem un vēcekļiem vē̦sumu A. v. J. 1899, S. 402;

2) der Pendel an der Uhr
Domas III, 265;

3) "womit man schwenkt
(vēcina)" Nötk. (mit ẽ ).

Avots: ME IV, 547, 548

vēciens, das einmalige, vollendete Wedeln, Schwingen: spārna vēcienā Domas II, 1092. caurumiņš ar katru vēcienu palika sarkanāks III, 3.

Avots: ME IV, 548

I vecis (li. vetušis bei Būga KSn. I, 167),

1) auch vecītis, ein Alter:
večiem mīl jaunas meitas BW. 13106. - večuos iet, betteln gehn. Jancis vēl spējuot pastaigāt večuos ar kulēm Domas II, 2. nabadze bij atkūlusies večuos LP. Vl, 506. svinīguo iešanu māju nuo mājas dēvē... par "čigānuos iešanu"; Rīgas tuvumā "iet vecīšuos" Konv. ² 391;

2) der Herrnhuterprediger
Serben;

3) vecītis U. od. meža vecis Etn. II, 100, der Wolf:
es redzēju meža veci BW. 30562, 1;

4) vakara vecis, ein am Abend geborenes Kind
Etn. I, 90;

5) Plur. veči, die Eltern:
nuobučuoja brūtgāna večus BW. IlI, 1, S. 17;

6) veči, = veļi, die Geister der Verstorbenen
Bers. n. Etn. I, 59, Frauenb., Karls.: pie mājas gariem piede̦r..."vecīši" Mag. XX, 3, 28. vecīšus aizraidījuši apskatīja ēdienu, vai tas aiztikts BW. V, S. 156. līdz nākuošam vecīšu laikme̦tam LP. VII, 287;

7) "?": viņa ve̦cākie... dzīvuoja Ventiņuos par večiem Sadz. viļņi 19.

Avots: ME IV, 515, 516

vê̦de̦rs (li. vė´deras "Magen" in Volters LChr. 377, ₄₀ und 378, ₄₂ , apr. weders "Bauch" ) Arrasch, Jürg., KatrE., Lubn., Neuenb., Schujen, Zvirgzdine, (mit ê̦ ² ) BL, Dunika, Iw., Līn., Nigr., Ruj., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen, vē̦de̦rs Glück, U., vê̦dars AP., Nerft, Preili, PS., Saikava, Wainsel, Wolm., (mit ê̦2) Dond., Frauenb., Kand., Lemsal, Rutzau, vē̦dars Ugalen n. FBR. VII, 18, vē̦dars U., ein Demin. vēderelis R. Sk. II, 65,

1) der Bauch:
Sprw. vē̦de̦rs nav spieģelis (sagt man zu einem, der alles verschmäht) Br. sak. v. 1356. vē̦de̦rs nav grāmata 1357. nu vē̦de̦rs par kungu (von jem., der zu viel gegessen hat) Bers. vē̦dē̦ru sajuozt LP. I, 79. pilns vēdēriņš BW. 2953. caurs vē̦de̦rs,

a) Durchfall
St., U., Golg., Salis: uozuola mizas, savārītas, lietuo pret cauru vē̦de̦ru Etn. I, 110;

b) der Bruch (Krankheit).
jē̦ls vē̦de̦rs, ein Magen, der schlecht verdauf St., U. vē̦de̦ra apstāšana, Verstopfung U. salmu od. sìena vē̦de̦rs, der Hängebauch bei Pferden Lopkopība II, 88. abi... nuolika labus vē̦de̦rus (assen sich tüchtig satt) LP. VI, 254. tam es neticu tādas pasakas R. stāsta pats nuo sava vē̦de̦ra (erzählt auf eigne Faust, erdichtet selbst) RA. glasīt vē̦de̦ru (glāsīt Sessw.) Mag. IV, 2, 154, U., faulenzen. vē̦de̦ra daļa od. vē̦de̦ra tiesa od. (fig.) vē̦de̦rs, das tägliche Brot: viņa salasa vē̦de̦ra tiesu. nevarējis nuopelnīt ne maizes jeb, kâ mē̦dz teikt, ne vē̦de̦ra daļas JK. V, I, 64. ne ve̦de̦ru nevar nuopelnīt, er (ein fauler Arbeiter) kann nicht einmal das tägliche Brot verdienen U. mazākais vē̦de̦ru nuopelnīšuot LP. IV, 61. varuot kalpuot par velti - par vē̦de̦ru VI, 368. par ve̦de̦ru darbu me̦klē̦dami Seifert Chrest. Il, 185, par 1 ¹ / ₂ = rublīša un vē̦de̦ru nedēļā JR. IV, 74. strādājuši ... par pus vē̦de̦ra vien Domas II, 963. ietu bez . .. algas un par tādu vē̦de̦ru, kâ tas nu... iznāktu 1090;

2) eine vorstehende Erhabenheit
L., U.: klaipa vē̦de̦rs Alksnis-Zundulis. kaplim zuobi nav taisni, bet izliekti ar vē̦de̦ru uz āru Konv. 1600. kaudzi ar lielu vēde̦ru mest St., eine k. in der Mitte stark erweitern. sìena kaudzei var būt ve̦de̦rs Meiran. vē̦de̦rs (vē̦dars Für. I, unter kāja) apakš kājām od. kājas vēderiņš V., der Fussballen L., St., U. vēderiņš, der Ballen an der Hand Dr.: apkārt īkša vēderiņam A. v. J. 1897, S. 229. Plur. vēderiņi, die Ballen an der Innenseite der Finger Bers., Erlaa, Golg., KatrE., Lindenberg, Nötk., PS., Rentzen, Sehren, Sepkull, Wolmarshof; die Fussballen U., Adiamünde; die Ballen an den Zehen einer Katze Golg., Lindenberg, Rentzen, Sepkull, Wolmarshof: Mārtiņam... Rakstiņš (Hundename) izrāvis visus vēderiņus un ikrus gurniem Kaudz. Izjurieši 213. Zu li. pa-údrė "pavėdarė" (s. Būga KSn. 1, 239), ai, udáram "Bauch" u. a., s. Walde Vrgl. Wdb. I, 190 f., dohansson IF. II, 15 f., Meillet Et. 168, Osthnff BB. RXIX, 255 und Zubatý AfsIPh. XVI, 418.

Avots: ME IV, 548, 549

I vẽlîgs,

1) begehrlich, verlangend
Vīt.; "kurš vē̦las, meklē citu tuvumu" Dobl.; gefälhg, zuvorkommend Grünwald, MSil., Nötk., Sessw.; gönnend, gütig, willig Jürg., Lennew.; mit Herablassung wohlwollend Nikrazen; freundlich, gut Dobl., Erlaa, Golg., Lindenberg, Weissenstein, Wenden, Wolmarshof; munter, fröhlich U.; übermütig Manz. Lettus, L., U.; lüstern, geil, frech, mutig, ungezähmt St., gefallsüchtig (von Mädchen) U.; üppig U.: vēlīgs jau vari būt, bet neesi tik par daudz izvēlīgs Vīt. vēlīgs bē̦rns, ein Kind, dem die Nähe der Eltern etwünscht ist Dobl. vēlīga meita (atraitne), ein Mädchen (eine Witwe), das die Nähe der Männer sucht ebenda. viņš uz meitām bij ļuoti vēlīgs Apsk. v. J. 1903, S. 66. izlutināts bē̦rns tuop vēlīgs Glück Sirach 30, 8. kas vēlīga ir, tā dara ir tē̦vam, ir vīram kaunu 22, 5. kad tās Kristum pretī vēlīgas tapušas Bibelausgabe v. J. 1739, Timoth. 5, 11. vēlīg[u] meitiņ[u] i[r] redzēju ar vēlīgu villainīti BW. 20682. lustīgi, vēlīgi man[i] bāleliņi, ne tādi skumīgi . . . 20910. vēlīgs puisis 9471, 1 var. Lustīgam, vēlīgam, tam ar mani nuodzīvuot 10220. vēlīga Grietiņa kūmās iet; vai būs vēlīga pādē̦nu auklēt? BW. piel.2 1641 1 . vēlīgi puišeļi vedībās jāti BW. 25714. vēlīga meita N.-Peb., ein den Burschen zu viel erlaubendes Mädchen. kungs šuodien tāds vēlīgs (gütig, wilhg) Jürg. runā ar vēlīguo balsi Neik. 27. sieviete vēlīgi smejas Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 13. līgavas vēlīgajuos smaiduos Jansona domas 2l. vēlīgu vaigu rādīdama LA. viņai vēlīgi me̦tas ap dūšu Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 465. saldi vēlīgs izskats Vēr. II, 1398. tev sludina vēlīguo vēsti MWM. VI, 767. cik daba vēlīga Mācītāja meita 29;

2) erwünscht
(?) Kronw. n. U. Subst. vẽlîgums, die Begehrhchkeit; die Gefälligkeit, Willigkeit, Gütigkeit, Freundlichkeit; die Fröhhchkeit, Munterkeit, Übermütigkeit; die Gefallsucht: pestītājam būs . . . mūsu vēlīgumu maksāt Manz. Post. III, 50. nuo lielu vēlīgumu un pārgalvību nezinādami kuo darīt 105. lustīt manu, vēlīgumu! BW. 85, 2. es tuo savu vēlīgumu . . . neatstāju 17852. vai tas tautu dusmu pūķis nuoņems manu vēlīgumu? BWp. 1011. acis smējās vēlīgumā Apsk. v. J. 1903, S. 487. In den Bedd. "übermütig, üppig, munter, fröhlich, gefallsüchtig" aus mnd. welich "mutwillig, munter"; sonst zu vẽlêt I. Welche Bed. jedesmal in den Zitaten vorliegt, kann nicht immer sicher entschieden werden.

Avots: ME IV, 558

ve̦lnuôt, den Teufel anrufen: zē̦ns devās... laukā ve̦lnuodams..., kuo mēle nesa Izglītība v. J. 1910, S. 643. "kāds ve̦lns..." ve̦lnuo vien katru baltu stundu! uzmetīsies auguons mēlē Domas IV, 235.

Avots: ME IV, 533

veltenis,

1) "?": kâ brīnumaiņā veltenī sagriezušies kuoku kruoņi A. Upītis Vārds v. J. 1913, S. 49;

2) der Filz:
siltas velteņa kurpes Domas III, 515. zābakuos ar velteņu uoderi Daugava I, 680;

3) ein Klumpen Moos und Beerenkraut (womit man zwecks Erhaltung der Wärme die Oberlage belegt)
Vīt. (mit elˆ): re̦dzuot šuo pe̦lē̦kuo velteni... likās... neiespējams, ka šai... purvājā... Veselis Saules kapsēta 124;

4) = rullis 2, die Feldwalze;

5) plur. velteņi, Filzstiefel;

6) siena velˆtenis Nötk.,

a) eine Walze zum Hinwälzen des Heus vor die Scheune
Meselau, Seltingshof;

b) das vor die Scheune hingewälzte Heu
Festen, Lemburg, Selsau.

Avots: ME IV, 534

ve̦n̂kucis, ein eingewickelter länglicher Gegenstand, z. B. ein in Kleider gewickeltes Kind: kas par ve̦nkuci, un kâ spirinās... Domas III, 460.

Avots: ME IV, 537

ve̦se̦ls (slav. veselъ "froh") Glück, Dond., Frauenb., Lemsal, Pankelhof, Rutzau, Schujen, ve̦sals Glück, U., Arrasch, C., Dunika, Jürg., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Memelshof, Ogershof, Peb., PS., Saikava, Segewold, Sehren, Selg., Sessw., Stenden, Wandsen, Widdrisch, Wolm., Zvirgzdine,

1) gesund:
ve̦se̦ls kâ rutks Br. sak. v. 1049; Etn. IV, 77; LP. II, 55; VII, 328, Grünh., Salis. ve̦se̦ls kâ ābuols. ve̦se̦la kâ biete Kaudz. M. 61. ve̦se̦lu padarīt LP. III, 38. dziedē tās sāpes ve̦se̦las Br. 129. ņemi ve̦se̦ls! LP. II, 9; V, 104. valkā ve̦se̦ls! Gļiebava. sargā ve̦se̦ls! LP. VI, 666. lai ņe̦m ve̦se̦ls šuo mantu Etn. I, 115. ēdi viņus ve̦se̦ls! LP. VI, 362. sveiks, ve̦se̦ls! (Begrüssung) Br. 72. dzīvuo ve̦se̦ls! lebe wohl! U. ve̦se̦li! lebt wohl! adieu! U. (Antwort) paši ve̦se̦li! lebt ihr auch wohl! U. ve̦se̦li mūs apraudzījuši! St., lebt wohl, nachdem ihr uns besucht habt! ve̦se̦li ē̦duši! gesegnete Mahlzeit! U. ve̦sals! sagt man zu einem, der schnuckt Etn. I, 113. - viņš ir ve̦se̦ls, ihm ist wohl (er ist gestorben) Biel. n. U.;

2) ganz, heil, unversehrt
U.: ve̦se̦ls kâ pauts Etn. IV, 77; LP. IV, 42, Grünh. ve̦se̦ls kâ dzimis Br. 206. ve̦se̦ls kâ pimbers Etn. I, 98. ve̦se̦la āda, eine heile Haut U. ve̦sals mēnesis (vgl. li. vesulỹs oder veselinis "September" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197), dei September Etn. IV, 100. dzīve ir viens kuopējs ve̦se̦ls (ein ungeteiltes Ganzes) Domas II, 1285;

3) ganz, voll:
ve̦se̦ls rubulis, ein ganzer Rubel U. ve̦se̦la pudele alus, eine ganze (volle) Flasche Bier. ve̦salu jūdzi iet Frauenb. ve̦se̦ls gads ebenda. ve̦se̦lu augu nakti A. v. J. 1896, S. 733. māsām, kuru bij mājās ve̦se̦las divas (ganze zwei) Purap. Subst. ve̦se̦lums, das Gesundsein U.: tur ne˙kāda ve̦se̦luma nav, da ist nichts vOn Gesundheit U. Wohl zu ide. *u̯esu-s "gut" (zur Bed. vgl. d. wohl), got. wizōn "schwelgen", ai. vástō "vor dem Fressen" mir. feis "Essen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 307 f.; vgl. auch v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 267).

Avots: ME IV, 543, 544

vē̦smuôt, leise wehen, hauchen: vē̦smuoja zieduoņa vē̦sma LA. patīkami vakarā vē̦smuoja pavasara gaiss Krišs Laksts 55. vē̦smuo dze̦strums Vēr. II, 318. birzes vē̦smuoja MWM. VI, 785. kuoki vē̦smuo kâ silta dvaša Stari I, 6. Daugaviņa vē̦smuo jauki Jauns. Domas III, 63. atmiņa vēl vē̦smuo nuo tāļa zieduoņa Jaunības dzeja 61. par nāves vārtiem vē̦smuoja mūžība R. Sk. II, I10. viņa... vē̦smuo ar Parīzes smaržām A. Brigader Daugava I, 1200.

Avots: ME IV, 570

vẽzêt, -ẽju Nigr., schwingen, schwenken Wid.: vēzēt izkapti Domas IV, 473. vīrs vēzē augsti abas ruokas MWM. VI, 420. vēzēt savādi ruokas Purap. 284. slaidi vēzēja... sitamuo atpakaļ, lai trieciens būtu juo stiprs Janš. Bandava lI, 200. Refl. -tiês,

1) (zum Schlagen oder Werfen) ausholen
(mit è ² ) Vīt.; die Hand zum Schlagen aufheben; sich zu schlagen anschicken (mit ẽ ) Nötk., Selg., (mit è ² ) Kl., Sessw.: viņš vēzējās it kâ uz sišanu Vīt. divi dur, divi vē̦zas (Rätsel) RKr. VII, 674. puisis vēzējās man ar vē̦zu iesist Zvirgzdine. e̦suot tâ vien vēzējies, bet tikkuo nācis pie sviediena Jaun. mežk. 3;

2) sich hin- und herschwingen:
šūpuoles... vēzējās izplatījumā, grima lejā un cēlās augšā Veselis Daugava I, 431. elpekļi laižuoties sāk vēzēties (trīcēt) Konv. ² 2065. Wohl nebst an. vega "bewegen, schwlngen, wiegen", got. wēgs "Wogenschlag" u. a. zur Wurzel von ve̦z(u)ms.

Avots: ME IV, 573, 574

vibiņa Zögenhof, gew. Plur. vibi ņas Domas II, 37, Zögenhof, vibiņi U., Dond., Kürbis, Markgrafen, Salis, Ubbenorm, Widdrisch, = riķi, zedeņi, Zaunspricker: vibiņu sē̦ta. sataustīja vibiņu uz puķu duobes Kaln. Ozolk. m. 36; vibiņi, Weidenruten zum Körbeflechten Kolzen. Aus vabiņa . stibiņa? Oder aus dem Finnischen (vgl. liv. vib "Wiegenstange" und estn. wibu "elastische Stange")?

Avots: ME IV, 575

*vīcinis od. "vīciņš, der Plügelschlag: putns viegliem vīciņiem aizliduo Domas III, 401.

Avots: ME IV, 634

viedêt -u od. -ẽju, -ẽju sehen, Sehvermögen besitzen Kremon n. U., Gr.-Würzau, Kurmene, Salwen, (mit iê ) Selsau, Setzen, (mit iẽ ) Bauske, Nigr., (mit ìe ² ) Golg., Warkh., (mit iê ² ) Segewold; mit Mühe sehen, wahrnehmen Golg., Salgaln, (mit iẽ ) Serbigal; "skatīties" (?) Gr.-Würzau, Salwen; "izzināt, ģist". Nerft: es vēl varu drusku viedēt (sagt ein alter Mensch mit schwachem Sehvermögen) Spr. svīda gaismiņa; nu jau varēja drusku viedēt ceļu Golg. gaisa kuģis gāja tik augstu, ka tik knapi varēja viedēt Salgaln. vilnaines rakstu krāsas tâ izdzisušas, ka zaļuo grūti viedēt ebenda. cik acis vien vied Plūd. Uz saul. tāli 10. vārpu jūrai... gala ne viedēt..., ne redzēt R.Ērglis Pel. bar. vectēvi 173, ja viņš ietu stāvus, tad viņa tē̦ls būtu pret luogu viedējams Janš. Līgava I, 38. nuo tumšajām... mākuoņām bija viedējams, ka.., var uznākt... lietus gāziens Dzimtene V, 59. jaunajam nuo sejas viedējams, ka padoma viņam... netrūkst Bandavā I, 32. Part. praes. pass. viedams, sichtbar, wahrnehmbar MWM. VII, 572, XI, 210, Dr.; (fig.) bedeutend: tē̦ls vienmē̦r viedamāks riežas Vēr. 131. ieduomās viedams Jauns. III, 64. dziesmās viedamu vietu ieņe̦m dabas elements Plūd. Llv. II, 183. viedamas pē̦das 66. Subst. viedêjums, Wahrnehmung (?): viņa skrēja... uz tuo pusi, uz kuru pēc viņas viedējuma bija duomājamas... sudmalas Janš. Dzimtene IV,66. Nebst vidêt

I, veĩds, vīdêt

I zu li. išvýsti "erblicken", (alt) veizdi "sieh!", pavidalas, vaidas, "Erscheinung", apr. widdai "sah", waidinna "(sie) zeigen", waisei "du weisst", stawīds "ein solcher", weydulis, "Augapfel", serb. vȉdjeti, lat. vidēre, "sehen", got. witan beobachten", wait, aksl. vědě ai. vēda, gr. οῖδα, arm. gitem, ir. rofetar "ich weiss", got. fairweitjan "umherspähen", ir. adfiadat "sie verkünden", gr. εἴδομαι, "erscheine", ἰδεῖν "erblicken", av. vista "bekannt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 338 und 357 f., Walde Vrgl. Wrtb.,236ff.

Avots: ME IV, 652, 653

viegldìenis, einer, der leichte Tage lebt, keine Sorge kennt: tâ jautāt un nezināt viegldieņiem Domas III,321.

Avots: ME IV, 653

viegliņām ² Jummardehn, viegliņam U., vìeglītēm ² Ogershof, Oknist, vie˙glinãm oder vìe˙glĩtēm C., vìe˙glĩti-ņām C., (mit ìe ² ) Sessw., viegli vie˙glītiņām Bauske, Adv., leicht, sachte; gemach, langsam U.: ūdeni..., kas viegliņam te̦k Glück Jesaias 7, 1. nuo sē̦klas, kas viegliņam uzdīgst Markus 4. maiss jānuoliek tīrumā viegliņam un ne uz akmens Etn. II, 73. juoki nekutina vis viegliņam... ne̦rvus A.v. J. 1898, S. 322. runādams atvilka viņš... ruoku viegliņam Dünsb. Od. 2, 23. jis izstiepe ruoku viegleņām Pas. IV, 313 (aus Welonen). vieglītēm uzcēlās Etn. III,32. pane̦s vieglītēm A.v. J. 1898, S. 91. aizmaksājām vieglītēm (leicht, ohne Mühe) Apsk. v. J. 1903, S. 210, pārlekšu viegli vieglītēm Asp. Ziedu klēpis 129. viņa.. vie˙glītiņām tās (= drānas) nuovilka Dīcm. pas. v. 1, 59. gūlās vie˙glītiņām pār visu kâ... migla Domas III, 309.

Avots: ME IV, 653

viênbûte,* viênbûtne*, das Einzelwesen: viņi dzīvuo... kâ vienbūtne Veselis Saules kapsēta 45. beigs eksistēt akmeņa vie˙nbūtne un radīsies neskaitāmas citas vienbūtnes 110. tas atdalīts par vienbūtni Rainis Domas I, 1096. kuo viņš kâ vienbūte reprezentē Vēr. I, 1124.

Avots: ME IV, 657

viêngubu Nötk., Adv., in einem Haufen, aufeinander, zusammen Grünw., Kokn., Lennew., Lubn., Marienhausen, Meiran, Naud., Odensee, Tuckum: maisi same̦sti viengubu Grünw. sakrāvuši auzas un miežus viengubu Marienhausen. visi zvirbuļi uz˙reiz bij viengubu Plūd. Izglītība II, 175. skaidas... sviestas atžubu, viengubu Domas I, 279.

Avots: ME IV, 658

viênmuļš,

1) = viênmulîgs 1, einförmig: vienmuļš kuoks Jürg.;

2) eintönig, monoton
(eig. und fig.): vienmuļa valuoda Kaudz. M. 307. vienmuļā balsī A.v˙j.1896, S. 97. nuogurusi nuo... skaitļiem vienmuļiem JR. IV, 64. vienmuļa vieta Segewold. vienmuļš lauks. vienmuļa dzīve. zil vienmuļi debesis tālās Kārstenis Gāju p. 32. cilvē̦ku dzimums ir ļuoti vienmuļš Rainis Vertera cieš. 7. - Subst. vienmuļums, die Eintönigkeit, Monotonie: stepju kūtrais vienmuļums Domas II, 1163.

Avots: ME IV, 662

vienpatĩba* Dünsb., vienpatnība, die Einsamkeit, Abgeschlossenheit, Verschlossenheit: jūties slims nuo savas vienpatības Domas III, 1060. vienpatnība... bij latvieša dabā A. Brigader Daugava I, 689.

Avots: ME IV, 662

vĩķaita, ein Feld, wo Wicke wächst: vīķaitā ganījās guovis Domas I, 118.

Avots: ME IV, 639

I vilcîgs,

1) zäh, dehnbar
U., Bers., Lubn., N.-Peb., (mit il˜ ) Frauenb., Schibbenhof, Sehmen, (mit ìl ² ) Mahlup, (mit ilˆ ² ) Bauske, Swehthof: me̦dus ir vilcīgs Bers., Nötk. jārauga, vai ir jau piens vilcīgs Frauenb. vilcīgu mīklu Izgl. III, 16;

2) andauernd, gedehnt, gestreckt:
sāpes nav asas vairs, bet... dziļas un vilcīgas Domas III, 456. (duomas) bija neatlaidīgas, vilcīgas kâ bezgalīgi garas čūskas Veselis Saules kaps. 25. ārs liesmuoja dunē̦dams vilcīguos graudienuos Tīr. ļaudis;

3) "sich ohne Widerstand zie hen lassend" (von Stricken)
Wessen;

4) gut ziehend (von Pferden)
Pilten (mit ilˆ ² ),Ahswikken (mit il˜): v. zirgs;

5) gierig
(rijîgs) Sessw., habgierig Kalzenau; diebisch (mit ìl ² ) Saikava. Zu vilkt.

Avots: ME IV, 586

vìrma, das Vibrieren (?): silta gaisa virma Domas II, 129. saules virma III, 326. sudrabainajā virmā Seifert Chrest. III, 3, 204. Neologismus ?

Avots: ME IV, 608

virmaîns "?": virmainajā (gekräuselt?) līmenī zalguoja mēnesis Apsk. v. J. 1903, S. 611. virmainas ("virmuojuošas"), tvaņainas cietēju e̦lpas Domas III, 958.

Avots: ME IV, 608

virmuôt Allendorf (mit ir̂ ² ), Aahof, Annenburg, Ekau, Garrosen, Grünw., Kalzenau, Meiran, Mesoten, Sessw., Vīt., sich leicht zitternd und flimmernd bewegen, kräuseln, vibrieren; kleine Blasen werfen (vor dem Sieden) Üxküll, (mit ir̂ ² ) Grünwald: dienvidū klusā laikā saulītē skatuoties viss gaiss virmuo (mit ìr ² Adl.) un ņirb Kurs., Vīt. nuo pusdienas debesīm virmuo karstums Domas III, 432. siltuma tâ ir virmuo Kalzenau. ūdens jau virmuo, drīz sāks pilnīgi vārīties Annenb. ūdens katlā pamazām vārīdamies virmuo Sessw. ūdens upē nuo lē̦na vēja virmuo ebenda. vēja pūsmai pūšuot jūra trīcēja virmuodama D. Gorkijs 8. ūdens ap akmeņiem virmuo un krāc A. v. J. 1903, S. 30. vietām virmuo lielas ūdeņa paltes Stari III, 225. tumšs virmuo . . atvars Druva II, 1395. garaiņi virmuo Meiran. ielu uguņu blāzma virmuoja gaisā Laivitņš. pie ... debess ... zvaigznes virmuo Kurcijs Bez prieka un dailes 65. virmuojuoša ze̦lta putekļu straume Domas III, 409. ļaužu drūzma ... sāka virmuot Upītis Sieviete 288. kas tur virmuoja cilvē̦ku ... ! Ezeriņš Leijerk. II, 144. Wohl zur Wurzel von virt.

Avots: ME IV, 608

virmulis, = mutulis 3-6 (?): šalciens kâ nuo virmuļuos sakultas milzīgas jūras A. Upītis J. 1. 37. seja . .. pazuda truokšņainā, drūzmaiņā virmulī Domas III, 659. nuo . .. virmuļa, kas smadzenēs maisās, viņu . . pārņe̦m . . . dullums A. XX, 169. ūdens gājis virmuļiem ² (wirbelnd, sprudelnd) Erlaa.

Avots: ME IV, 608

I vìrsnis ² Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Oknist, virsnis Lubn., Preili, virsne Spr., (mit ìr ² ) Gr.-Buschh., Plur. viršņi Aiviekste, Kreuzb., virsnes U., Aiviekste, Kreuzb., Wessen, = virsis, Heidekraut: zied silā viršu lauki Dz. V. sila virsnis Domas II, 137. zem priedēm virsnis Sudr. E. zilsarkanie viršņi Vēr. II, 137. viršņu kalnu ganīdama viršņu viju vainadziņu BW. 4681. ruden zied viršņu kalni 7456. ruden guovis viršņus ēda 7456 var. viršņi (Var.: virši) manas kurpes plēsa 18272, 13 var. pe̦lavu vietu var izpildīt virsnes (virši) Būvmācība 77. tīru nuo apģē̦rba virsnes un sūnas Stari 26. - purvja (?] virsnes, Gagel, Sumpfmyrthe (myrica gale) Mag. IV, 2, 77.

Avots: ME IV, 613

II virst AP., -stu oder -du, -du, intr., (langsam) sieden, kochen Ruhental: tur vird gardi kāpuostini BW. 11245. spē̦ks virda augšup Daugava 1928, S. 837, ūdens virda AP. ūdens virst, sāks vārīties Vīt. nemitīgi virda uz augšu nemiers A. XX, 244. virduošā ūdinī Pas. III, 292. jis vēl tagad katluos vird IV, 83. sēnes virst katlā Grawendahl. melōdijas tâ kâ avuots vird (sprudeln, wallen) V. Egl. Eleģijas 61. kas (truoksnis) ašs un nemitīgs iz tumsas šurpu vird Domas I, 972. Zu vir̂t. Vgl. auch verdêt II und verst, sowie die Notiz zu vir̂t. Der Infinitiv virst ist nur erschlossen und vielleicht gar nicht üblich.

Avots: ME IV, 614

viskuõpa,* viskuõpĩba*, die Gesamtheit: nuo tautas viskuopas stāvuokļa Domas I, 351. pacelties ap vienu viskuopas lietu 674. dzīvnieku viskuopība Konv. ² 893; 2114.

Avots: ME IV, 623

vîstuôklis Schwanb., Wolmarshof, vistuôklis ² Selg., vīstuoklis Wid., Bers., Kalzenau, vîstuôlis Gr.-Buschh., vīs-tuolis Wid., vîstuõls Arrasch, PS., vīstuols Spiess n. U., Demin. vīstuoliņš U.,vīstuolītis U., Zusammengebundenes (Kleider u. dergl.) U;. ein Wickel V.; ein Knuppchen U.; (vīstuolis) ein Strohbündel zum Dachdecken L.: lupatu vīstuolu Kaudz. M. 73. ar drēbīšu vīstuolīti (Var.: vīkstuolīti) BW. 25161 var. sāls vīstuolītis, ein Bündelchen mit Salz U. konfekšu un apfelsīnu vīstuols Domas I, 15. vīstuolīti tauku aizdaram Pas. III, 171 (aus Ruj.). nuolika... naudas vīstuoli Kaln. Ozolk. m. 80. taisījuši vaļā vīstuoli LP. VI, 83. izņemt miruonim nuo pagalvja vīstuoli VII, 146. iznāca ar mazu vīstuolu - klēpja bē̦rnu B.Vēstn. bē̦rnu, vīstuola lakatiņiem (Windeln) satītu BW. I, S. 181. vīstuoļu drēbītes (Windeln) BW. 26163.

Avots: ME IV, 644

vīvinât,

1) summen (von Bienen)
U.,("scheint in Livl. unbekannt"); summen, sausen Vīt.; leise singen, harmonische Töne von sich geben Spr.; "die Laute vī- vī- vī von sich geben" (mit ĩ ) Nötk.; singen (von der Nachtigall gesagt): lai stāv... uozuoliņš bitītēm jāvīvina BW. 29105, 2 var. jaunas meitas kâ bitītes vīvināja 172 (ähnlich: 5352; 22735). dzē̦rājiņi kâ bitītes vīve̦nāja 19128. es dziedāju, man skanēja, es mācēju vīvināt 819, 4 var. klausīties, kad es skaisti vīvināju 974, 2. dziesmas... pārtecēja... vītuolā; cik vītuols luocījās, tik zariņi vīvināja 1050, 5 var. smalkāki kukaiņai vīvina Etn. II, 51. sikspārnis vīvināja Domas II, 1429. lakstīgala skaņi vīvina Jaun. mežk. 118. meža galuotnēs vīve̦na maza vēja pūsma Vīt. kuoku zari vīvināja Vēr. II, 1153;

2) "bewegen"
(mit ì ² ) Lös. uozuols lapas vīvināja BW. 17197, 2. gar[i] uozuoli, augsti zari, augsti zarus vīvināja 11832; "die Flügel schwingen": putns vìvina ² Aiviekste. In der Bed. 1 dürfte es zu li. vyvénti "Glück wünschen (?)" gehören, sowie zu li. vývu "weine" in (nach K. Būga) Salantai und vievėti "weinen" bei Būga РФВ. LXVI, 232).

Avots: ME IV, 649

vizmaîns "?": viņi staigāja pa vizmaiņu pļavu Domas II, 90; "flimmernd": v. gaiss Bauske.

Avots: ME IV, 631

I žabravât, betteln Oknist, Wessen: Leišuos tāda žabravāšana jau visiem e̦suot apnikuse Domas III, 594. Nebst oder durch li. žebravo`ti dass. (bei Skardžius Die slav. Lehnw. 247) aus wruss. жебровáть.

Avots: ME IV, 784

zāliena "?": Andrs... guļ zālienas tīklā Domas IV, 368.

Avots: ME IV, 698

zâliens, = zâlaine, ein Grasplatz Wid.: nuo kura zāliena... sē̦ku pļaus? Jēkabsonu K. pa līdze̦ni cirptiem zālieniem pastaigājās Domas III, 1156.

Avots: ME IV, 698

I zampa,

1) flüssiger Kot, Jauche
Lennew. (mit àm ² ), Ringmundshof: kūts zampā jāmirkst A. Upītis Vārds v. J. 1913, S. 38. kūtīs mē̦slu zampa jābrien Domas I, 122;

2) eine schlecht gekochte, magere Suppe
Nötk.

Avots: ME IV, 689

žaudekle Aiviekste, = šaudekle: (siļķes) gulēja... kâ sudrabuotas žaudekles Jauns. Domas II, 1037. Mit š- zu lesen?

Avots: ME IV, 790

I žeberkste U., Ekau, Grünw., Mesoten, žeberkste L., RKr. VIII, 86, = zebirkste, zebieksts: žeberkstīte, ne meitiņa Domas II, 1005. ļauna žeberkste, ein böses Weib U.

Avots: ME IV, 799

žẽ̦labaîns, kläglich, wehmütig: lai nedzirdē̦tu žē̦labaiņuo šņukstēšanu Domas II, 1028. žē̦labaini ste̦n Līgotnis. žē̦labainā balsī Pūrs I, 154. žē̦labaina sirsniņa Dr. vēja kuokle žē̦labaina U. b. 85, 50. žē̦labainas dzejas MWM. VII, 903.

Avots: ME IV, 805

zè̦ltsir̂dĩte, die ein goldenes (gutes) Herz Habende: ak tu, māmiņ, ze̦ltsirdīti! Domas II, 995.

Avots: ME IV, 706

žẽ̦lums, das Leidtun, die Reue L., U.; das Herzeleid U.: sirds ieņe̦m tādu žē̦lumu LP. VI, 1032. žņaudzīt ruokas aiz žē̦luma III, 70. tē̦vs žē̦lumā apņe̦mas... tēviņu pārmācīt IV, 185. žē̦lumiem (vor Herzeleid) nevarēju uz māsiņu raudzīties BW. 5731 var. es nuomiršu bēdiņās, jaunu meitu žē̦lumuos 13250, 52. nuosarkuši nuo lieliem žē̦lumiem 21824. ļaudis dara žē̦lumiņu 8580 var. meitu māmiņai trīs žē̦lumi padarīju 16718. ai jel manu žē̦lumiņu, kalpam ruokas de̦vumiņu! 15365 (ähnlich: 15460). ve̦cmāti pārņe̦m gaužs žē̦lums Latvju tauta XI, 1, 73. tik liela saimniecība uz kakla, kur tur laika par žē̦lumiem duomāt? Domas III, 204. man sirdī tāds žē̦lums, ka nevaru ne paciest Frauenb. žē̦luma gals (von höchstem Leidtun), kâ viņš ir nuonīcis! ebenda. tīri žē̦luma gals redzēt, cik tam žīdam tas zirgs ir vājš: tik tie četri kauli vien ir! ebenda.

Avots: ME IV, 806, 807

ze̦mde̦ga Kreuzb., Warkl., ze̦mde̦gas Gilsen, Golg., Gr.-Buschh., Heidenfeld, Laud., Lubn., Memelshof, Saikava, Sessw., Warkh., zemde̦gas U., Morastbrand; zemde̦gas U., Erdbrand; zemde̦gas L., St., U., Borchow, Lubn., Meiran, ausgebranntes Land; zemde̦ga Üxküll, ze̦mde̦gas Lis., Oknist, ausgebrannter Morast; zemde̦gas Spr., Torfasche; zemde̦ga Blieden, Weinsch., ze̦mde̦gas Blieden, Lesten, der Torf: nesuodi mūs ar ugunsgrē̦ku, zemde̦gu! Kleinschmidt 22. debesis kūpēja kâ nenuodzēšama zemde̦ga Domas I, 77. kad kāda zemde̦ga ietaisuoties, tad nee̦suot vis pa juokam Jauns. Baltā grām. I, 235. zemde̦gu trūduos izlīda virši MWM. IX, 601. pa dziļuo, muklaiņuo zemde̦gu Siliņš 58. zemde̦gu rakt, griêzt Blieden.

Avots: ME IV, 708

žẽ̦purs Kegeln, Lems., Nötk., Schibbenhof, = žeperis I 1: žē̦purus šķibīdams LP. VI, 509. nuo žē̦puru vešanas Domas IV, 479. žē̦puri Segew., = ķē̦rpas.

Avots: ME IV, 807

I zibinât (li. žìbinti "mit einer Fackel u. a. leuchten"),

1) leuchten lassen, blitzen
L., U., BW. 33704: kas uguni zibināja? BW. 10033, 1 var. zibinādami ar elektrisku kabatas late̦rnu Veselis Netic. Toma mīl. 125. savas griezīgās acis zibināja Kaudz. Izjurieši 119. dusmu starus zibina Zeif. III, 2, 151. kuo tu tur zibini (entzündest [streichend] Zündhölzchen)? Lubn. zibins zibināja BW. 16691, C., Ruj., Salis, Trik., Wolm. visu vakaru pamalē zibināja Nötk. sāka... zibināt ar˙vienu stiprāk A. XX, 252, pē̦rkuonis sācis zibināt krustim RKr. VIII, 2. acis zibināt zibināja Austr. kal. v. J. 1893, S. 32; flimmern: druvas zibināja, kad vējiņš saules vizmu uz viņum trīsināja MWM. VIII, 484;

2) sehr schnell bewegen,

a) einen Finger (warnend oder drohend):
Andrievs zibina man ar pirkstu Eldgasts Vižņi 50 (ähnlich in Ruj.);

b) die Flügel:
cīrulis gaisā spārnus zibina Sessw.;

c) die Füsse:
bē̦rns zibina kājas Lubn. kuo nu tur ziblni (läufst zwecklos hin und her) nuo klēts uz istabu? Bauske. Refl. -tiês, flimmern: saule pa vēja kustinātām ābeļlapām zibinās istabā uz grīdas Domas I, 225; "= žibināties". nezibinies man priekšā! Dond. n. RKr. XVII, 65.

Avots: ME IV, 716, 717

žĩduôtiês,

1) jüdeln
Dr., feilschen: nebūtu kuo žīduoties un dalīties Domas I, 1125. viņš nav... kâ tu, ar kuŗu pastāvīgi jāžīduojas. viņš manas vēlēšanās nuolasa nuo acīm Deglavs Rīga II, 1, 568;

2) lange, saumselig etw. tun:
kuo tu žīduojies tik ilgi? Frauenb.

Avots: ME IV, 813

IV zīļuôt,

1) glänzen, schimmern
(mit ĩ ) Wesselshof: mēness uz e̦ze̦ra zīļuo Ramdam. sviests, tauki putrai virsū zĩļuo Jürg.; perlen, moussieren (mit î ² ) Segew.;

2) "?": upe te tiktikkuo zīļuoja uz priekšu Domas II, 34. Zur Bed. 1. vgl. zīle II 4.

Avots: ME IV, 734

zīļuotne, die Perlenschnuŗ -kette: ap kaklu dzintara zīļuotne Janš. Dzimtene ² I, 518. zvaguļiem nuošūtas zīļuotnes mirdzēja Jansona Domas 48.

Avots: ME IV, 734

zìlpuķe(s), zilpuķīte(s) Treim. Sāp. un sm. 91, Janš. Bandavā II, 236, eine Art Blumen: skaisti zied zilpuķīte Kegeln n. Latv. Saule v. J. 1928, S. 726. vidū sniega zilpuķītes Domas II, 1003. gāju pa zilpuķu pakalnēm Vēr. II, 397.

Avots: ME IV, 720

zìlpuķe(s), zilpuķīte(s) Treim. Sāp. un sm. 91, Janš. Bandavā II, 236, eine Art Blumen: skaisti zied zilpuķīte Kegeln n. Latv. Saule v. J. 1928, S. 726. vidū sniega zilpuķītes Domas II, 1003. gāju pa zilpuķu pakalnēm Vēr. II, 397.

Avots: ME IV, 720

zilt (li. žìlti "ergrauen"), zilstu, zilu, blau schimmern Nötk.: viņpus upes kalni zilst Rainis Gals un sāk. 42. miglas šķiŗas, plašums auguot zilst Domas III, 940.

Avots: ME IV, 721

ziņkãre,* ziņkãrĩba U., die Neugier: aiz... ziņkāres es ievaicājuos Ezeriņš Leijerk. I, 146. ziņkāres pilnie saucieni Domas II, 31.

Avots: ME IV, 725

ziviķis "?": ve̦cs zvejs un rūdīts ziviķis Domas IV, 463.

Avots: ME IV, 729

žmakstinât Adsel, AP., Gramsden, Kokenhof, Kreuzb., Stockm., = šmakstinât, schmatzen: cūkas ē̦zdamas žmakstina Stockm. Šveņķis žmakstinādams nuolaizīja apakšlūpu Domas I, 4. kuo tu tâ žmakstini? AP.

Avots: ME IV, 821

žņauga,

1) ein Knebel
L., U., (žņaugs) Alschw., Memelshof, Naud., (mit aû ) Peb., (mit aû ² ) Bauske, Frauenb., Siuxt, Wandsen, A. - Ottenhof; eine Schlinge U., (mit aû ² ) Kand., (žņaugas) Alschw., (žņaugs) Kurl., Peb. und Sessw. n. U., (mit aû ) Kalz., (mit aû ² ) Siuxt, Wandsen, (mit àu ² ) Saikava; ein Kappzaum L., Würgezaum, Stangenzaum U., Bielenstein Holzb. 534, (žņaugs) Neik. und N. - Sessau n. U., (mit aû ) Trik., (žņaugi) V.; die Bremse, womit Pferde gebändigt werden Elv., St., U., Preip. 158; "ierīce savaldīšanai"(žņàugs ² ) Saikava; (fig.) die Bedrängnis, Not, Klemme (bes. Plur. žņaugas Alschw., žņaugi Alschw.): žņaugs, ar kuo pie kaušanas aizgrìeza cūkām purnus cieti Plūd. LR. III, 329. uzmaukt kaujamai cūkai žņaugu Kand. jāuzkuŗ uguns nuo cūku žņauga LP. VI, 104. ciešāk jūt tas manu žņaugu MWM. VI, 4. mani sevī slēdza krē̦slas žņauga X, 1. nu žņaudzējs pats ir žņaugās Druva I, 159. dzīves sastingušajuos žņauguos Rainis. man netīk jūsu žņaugi Gesangb. 61, 2. ar elles žņaugiem izbiedē Upīte Medn. laiki. vairuojas žņaugi un spaidi Vēr. II, 602. dažādie žņaugi nuokrīt nuo sirds LA. sievietes daba remdējas sirds žņaugās A. v. J. 1896, S. 267. sirds nuotirpa man kâ žņaugās JR. IV, 63. nu liks tevi tādā žņaugā (tāduos žņauguos), ka netiski vaļā Golg.;

2) ein Gerät (eine Schlinge an einem Stiel) zum Fischefangen;

3) die Kummetschnur
(žņaugs) Bielenstein Holzb. 563, Katzd., Lasd.;

4) "neliels kuociņš zirgu rīku iekšpuses augšējā daļā" (žņaugs) Assiten, (žņaûgs ²⁾ Siuxt;

5) "?": (zirgs) pārtapis tilta žņaugam Domas IV, 452;

6) eine schwere Last
(hauptsächl. fig.) Grawendahl, Heidenfeld (mit aû), (žņaûgs) Trik., (Plur. žņaûgas) Grawendahl, Meiran, (mit aû ² ) Alschw., (žņaûgi) C., Jürg., Heidenfeld, (mit aû ²⁾ Schnehpeln: uzlikt kam žņaugas Alschw., Meiran u. a. viņš man tuo tik˙pat kâ žņaugu uzkrāva Grawendahl, Heidenfeld. zem le̦dus žņauga Asp. Ziedu klēpis 141;

7) das Drücken, Magendrücken
(žņaûgi) Trik., (mit aû ²⁾ Autz: man uznāca vē̦de̦ra žņaugi Autz;

8) ein magereŗ langer Mensch
(mit aû ) Gr. - Buschh., Lubn.;

9) = žmauga 1 (eine Verengerung von Waldwiesen) Alschw.

Avots: ME IV, 824

žņe̦r̃ga C., Fockenhof, Grünw., (mit e̦r̂ ) AP., Meiran, (mit è̦r ² ) Schwanb., comm., = šņe̦r̃ga, wer beim Essen wählerisch ist Lennew.; žņe̦r̃ga Serben, eine Kuh, die nicht recht fressen will: žņe̦rga tāda! Domas II, 503.

Avots: ME IV, 825

I zūzêt Bers., Bewershof, Fest., Lasd., Laud., Odensee, Wessen, (mit ù ² ) Vīt., -ẽju, zùzât ² Vīt., -ãju, viel (Bier Odensee) trinken (verächtlich); zūzât Bilsteinshof n. Etn. II, 50, ständig trinken: mēs zūzējām visu augu nakti Bers. baltuo (Schnaps) vien tik zūzē Domas III, 19.

Avots: ME IV, 755

žvaguoņa, = zvaguoņa, žvadzuoņa: ķēžu žvaguoņa Domas III, 964.

Avots: ME IV, 840

žvairi "?": nuorimuši dienas žvairi, nečīkst smagie pluostu airi Jauns. Domas III, 68.

Avots: ME IV, 840

žvankstêt,

1) dumpf schallen, tönen
Lemsal (mit an̂ ² ): puikas svaida akmeņus, ka žvañkst vien Bauske. aizkrīt bultas žvankstē̦damas Vēr. II, 540. žvankstē̦damas sasitās... vaŗa bārkstis Domas I, 56. gaiss žvinkst un žvankst Pas. VI, 280. pannas žvankst krītuot uz ķieģeļiem Bers.;

2) Unsinn, dummes Zeug sprechen, faseln, schwatzen
Bers., Kl. - Salwen, Frauenb., Lubn., Mitau, (mit añ ) Bauske, A. - Ottenhof, Ruj., Rutzau, N. - Salis, (mit an̂ ) Adl., AP., C., Erlaa, Gr. - Buschhof, Heidenfeld, Kalz., A. - Laitzen, Meiran, Oknist, Prl., Saikava, Selsau, Sessau, Sessw., Sonnaxt, (mit an` ² ) Lemsal, Schnehpeln, viel, schnell und unaufhörlich sprechen Bixten (mit añ ), viel schelten Stockm. ("mit àn ² "), N. - Bartau (mit an̂ ² ), unaufhörlich (bis zum Überdruss Bers.), mit singender Stimme sprechen Vīt., sich wiederholend sprechen Nötk. (mit an̂ ); (grundlos) bellen Bers., Sessau (suns žvan̂kstēja visu nakti C., Saikava); "widersprechen" Trik. - Vgl. zvankstêt und švankstêt.

Avots: ME IV, 842

žvankstuoņa, = žvankstêšana: tē̦rauda sliežu žvankstuoņa Domas I, 56. jāklausās ieduomīguo rāpuļu (= cilvē̦ku) žvankstuoņā Ezeriņš Leijerkaste II, 200.

Avots: ME IV, 842

žvīguoņa, ein gewisses Geräusch Adl. (mit ì ² ), Wessen, (vom Blasen des Windes durch ein durchlöchertes Dach) Arrasch (mit ĩ ), (vom Entenflug) Bauske, C. (mit ĩ ), Lubn., Saikava (mit ì ² ). Von andern Geräuschen: priekš negaisa dažreiz tāda žvīguoņa nuoskrien gar visiem pakšiem N. - Peb. tvaika strūkļu žvīguoņa Domas III, 964. saplūdinājuse tādu žvīguoņu V. Egl. Zilā cietumā 81.

Avots: ME IV, 847

zvīļaîns,

1) "?": atspīd ziemeļblāzma zvīļaina Asp. IV, 27. ugunīgās ripas zvīļainuos gre̦dze̦nuos izplētās Stari II, 102. uzplūda zvīļaini plūdi V. Eglītis Eleģijas 64. (vēji) nuo smilgām rauj zvīļainuo plē̦ku Domas I, 914;

2) "buntfarbig schillernd":
zvīļains ūdens; "gleissend": zvĩļains ze̦lts Schwitten.

Avots: ME IV, 780

I zvìrgzds (li. žvir̃gždas "Kies") Wolm., (mit ìr ² ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Mahlup, N. - Laitzen, Schwanb., Sessw., (mit ir̂ ² ) Dond., zvirgzds Hochrosen, Memelshof, zvirgzde Hochrosen, (mit ir̂ ² ) Schibbenhof, Demin. zvirgstiņš Glück II. Sam. 17, 13, der Kieselstein; zvirgzde St., U., (mit ir̃ ) Bl., Plur. zvirgzdi L., Spr., Dond., (mit ìr ) Neuenb., PS., (mit ìr ² ) Kl., (mit ir̂ ² ) Karls., Līn., nom. pl. zvìrgzdis C., Kies, Grand, grober Sand; zvirgzde Vīt., (mit ir̂ ² ) Schibbenhof, Kieserde; zvir̃gzde Nötk., eine kiesichte Stelle; zvir̂gzdi ² "smalki akmens sadrupumi" Frauenb., Siuxt, "dedzinuot smiltīs sairis akmens" Nigr.: zirņi cieti kâ zvirgzdi Golg. zvirgzdiņš iekrita acī Lubn. druoši bridu pār upīti, zinu zvirgzdus (Var.: uolas) dibinā BW. 11095, 1 var. jūŗas zvirgzdus izlasīt 10034. čirkst... zvirgzdi 32931, 7 var. dieviņš jāj zvirgžu tiltu 33672. sīkuo zvirgzdiņu putriņu vārīja 33591. ar zvirgzdiem berž traukus Dond. zvirgzde iekritusi zirņuos Bauske. kungs kuoda... maizi, it kâ e̦suot zvirgzde Stāsts Kraukļu kr. 92. viņš ir manus zuobus ar zvirgzdiem sagrūdis Glück Klagelied. 3, 16. mēness atspīdēja nuobē̦rdams... lielceļu kâ ar sidraba zvirgzdiem Domas II, 1439. viss bij pārklāts kâ dimanta zvirgzdiem Apsk. v. J. 1903, S. 284. pēc lietus zvirgzdi dzied Zalktis Nr. 3, S. 47. zniega zvìrgzdi Jürg., körnichter Schnee (als Folge von Tauwetter). zvirgzdu akmins sadrupa, kad sita; tas neplīsa Siuxt. zvirgzdes zeme Vīt. mūsu zvirgzdē (Kieserde) aug labi ders. Nebst zvirgt, zvirgžņi, zvirksnis und li. žvirždas, žvir̃zdai "grober Sand" zu serb. zvr̂st "eine Art weichen Steines", s. Trautmann Wrtb. 375. Zum Suffix vgl. apr. sixdo "Sand". Der -ì Stamm in zvìrgzdis wohl nach smìltis.

Avots: ME IV, 777, 778