Paplašinātā meklēšana

‡ apuôdzenis Lubn., = akacis 1 (an einem See).

Avots: EH I, 124

apzvẽrdzeniski sēdēt Dond., rittlings (auf einem Stuhl) und mit dem Gesicht gegen die Rücklehne gekehrt sitzen.

Avots: ME I, 138

‡ atsprūdzenisks "?": švīka pār kaklu ... jums nuo atsprūdzeniska zara, kad līdām caur krūmiem A. Niedra Anna Gaigala.

Avots: EH I, 170

dedzenis,

1) der Schwefel
U., dafür gew. sē̦rs;

2) eine ausgebrannte Stelle
U.

Avots: ME I, 450

I dzenis: sila dz. BW. 3072, 1 var. raibais dz. 2698.

Avots: EH I, 355

I dzenis (li. genỹs), der Specht (gewöhnlich die kleineren Arten; vgl. dzilna), bišu dzenis. der Bienenfresser (merops apiaster); cūku dz., mittlerer Buntspecht (picus medius) RKr. VIII, 88, n. Natur. XXXVII, 40 weissrückiger Buntspecht od. Weisspecht (picus leuconotus); dižraibais dz., grosser Buntspecht (picus maior); zivju dz., Eisvogel. dzenis kaļ, der Specht pickt. Sprw.: cilvē̦ka mūžs raibs kâ dzenis. dzenis izkaļ pats savus bē̦rnus. [Nebst apr. aytegenis "der kleine Specht" und genix "Specht" zu dzenêt.]

Avots: ME I, 545

II dzenis, das Holz, welches zwischen den beiden Zacken der lemesnīca eingeklemmt wird Schlehk n. Mag. IV, 2, 114, Dond. [Wohl zu dzìt nebst ir. gein abret. gen "Keil", an. gandr "Stecken" u. a., s. Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 110 und Fick Wrtb. III ^4. 124. sowie Bielenstein Holzb. 474.]

Avots: ME I, 545

III dzenis: zirgu dz. (kâ ve̦cie kurši sauca kučieri) Janš. Mežv. ļ. I, 87.

Avots: EH I, 355

*III  dzenis, der Kutscher [?"der Treiber" Bers.]: sirmi zirgi vērzelēs, dzen[i]s kamanu galiņā BW. 3433. ["kamanām, ragavām un ratiem par dzeņiem sauc kāšiem līdzīgus dzelžus, aiz kuŗiem ve̦zumu sienuot aizme̦t virvi" Laud.]

Avots: ME I, 545

IV dzenis,

1): Demin. dzenīte BW. 9741 var.; ‡

2) dzenītis, der Nabelstrang
Frauenb.

Avots: EH I, 355

IV dzenis [li. genỹs dass. bei Būga РФВ. LXXV, 156], = dzeinis 1: dzeni laida uozuolā BW. 3438, 1. dzeņu vīt 30394, 1. "dzenis ir nuodze̦nāts kuoks vai virve, kuŗā dravnieks turas" Tals. [Zu r. жень "снасть для лаженья борти" wenn das e hier nicht auf ģ zurückgeht.]

Avots: ME I, 545

‡ V dzenis "der Holzhacker" in einem handschriftl. Vokabular.

Avots: EH I, 355

‡ gredzenis Siuxt n. BielU., acc. s. gredzeni BW. 26909, 3 var., (Demin.) gredzenīt[i] 6403, 1, gre̦dzanīt[i] 10082, 7 (aus Angermünde), = gre̦dzens.

Avots: EH I, 402

īdzenis, der Verdriessliche, Mürrische, BRummbär: ne tādam īdzeņam manu mūžu īdzināt BW. 10220.

Avots: ME I, 834

klidzenis, eine wajckeliges Messer Bers., Smilt.

Avots: ME II, 226

‡ kļudzenis "zusammengekrolltes Garn" NB.

Avots: EH I, 626

klùdzenis ² ein Stück Holz, der Klotz auf dem Schlitten, auf den beitm Balkenführen das dicke Ende des Balkens gesetzt wird Lös. klūdzeņu klūdzeņiem mest pruojām, eiligst davonlaufen Etn. I, 55. [Semasioloģish vgl. kūlenis: kūleņu kūleņiem.]

Avots: ME II, 238

[kundzenisks Bauske, Lautb., Lennewarden, = kundzisks: pa kundzeniski dzīvuot, Herrschaften angemessen leben.]

Avots: ME II, 314

lĩdzeniski SPr., = lĩdzâs.

Avots: ME II, 480

‡ liñdzeniskis Siuxt, wie geschleudert: kad guovs speŗ kājas iet l.

Avots: EH I, 743

midzenis,

1): sviedīšu cūciņu midzenī BW. 1572. kaķu midzenī 18570, 1 var. peļu midzenī 6916. lai pelītes neievilka savā bē̦rnu midzenī 2984 var. vilkšu salmu midzenī 12584; ‡

3) "der Kopf"
Frauenb:: tu dabūsi vienreiz pa midzeni!

Avots: EH I, 811

midzenis, [midzinis Dunika], das Lager eines Tieres: cūku midzenis, das Lager der Schweine. lācis paņēma meitu uz muguras, aiznesa mežā, savā midzenī LP. VI, 1, 493. peles puosta bišu midzeņus J. R. III, 23. Auch fig.: tas neiedruošināsies izbāzt galvu nuo ikdienišķuo rūpju midzeņa Izglītība J. 1910, S. 645. [Um Mitau auch als Schimpfwort ( "Schlafmütze") von Menschen: tas miega midzenis gan vēl šuorīt nav uzcēlies.]

Avots: ME II, 623

‡ pakliedzeniski, Adv., halb schreiend, übermässig laut: lieliski, p. smieties Vīt.

Avots: EH II, 142

‡ pasedzenis AP., ein weisses Tuch (kürzer als die villāne) aus feinem Garn, das man im Sommer beim Kirchgang um die Schultern nahm.

Avots: EH XIII, 170

raûdzenis ² Bauske, = raudzis.

Avots: ME III, 485

rudzenis "?": kâ pussakaltušas puķes stumbrs rudzeņa (fehlerhaft für rudeņa?) laikā LA.

Avots: ME III, 555

‡ rûdzenis Lubn., gegorene Milch; auch von einem mürrischen Menschen: staigā sievai pakaļ kā r. J. Purapuķe (ähnlich Ermes, Sessw.).

Avots: EH II, 387

‡ sedzenis, = sedzene: pārklāja ... ... ar raibiem sedzeņiem Janš. Dzimtene I, 384.

Avots: EH XVI, 474

slêdzenis, ‡

2) "atslē̦ga" Azand. 17.

Avots: EH II, 524

slêdzenis,* der Verschlusslaut.

Avots: ME III, 927

smedzenis (n. pl.; li. smegenys) Selsau, Saikava, smedzeņi Saikava, smedziņi Warkl., Kraslaw, Kapiņi, Pas.I, 148, das Gehirn: prusakam ielīst galvā un izēst smedziņus Pas. III, 289 (aus Lixna); zu smadzenes.

Avots: ME III, 956

smidzenis, eine Art kleiner Fliegen Erlaa; vgl. smicenis.

Avots: ME III, 961

‡ II smidzenis Salis, feiner Regen.

Avots: EH II, 537

smildzenis,

2): auch Allend., Kalz.

Avots: EH II, 537

smildzenis,

1) "?": es e̦smu vairāk izpētījis nekâ jūs visi, smildzeņi, kuopā MWM. v. J. 1897, S. 753.;

2) = smildziens Serben, Lasd., Laud., (mit ilˆ) Raiskum;

3) feiner Regen
N.-Peb.

Avots: ME III, 962

spīdzenis: "4" ME. III, 1002 zu verbessern in "3".

Avots: EH II, 553

spīdzenis, ein aalartiger Fisch U.; zu spīga 4.

Avots: ME III, 1002

‡ spiedzenisks (Neoiogismus?), = spiedzîgs: ļuoti smalku, spiedzenisku balsi Sārts Str. 122.

Avots: EH II, 554

sprâdzenis: auch AP., Fest.

Avots: EH II, 557

sprâdzenis C., Golg., U.; sprādzens Spr., ein Krepierling U., Spr.; das Aas Spr.: guļuot kâ sprādzenis Kaudz. M. 315. ve̦cs kâ sprādzens Etn. IV, 4. kurš (= miesnieks) sprādzeņus... pārvērš de̦sās V. Eglītis. Zu sprâgt.

Avots: ME III, 1014

sprudzenis,

1): kad duošu vienreiz, tad zuobi aizies kâ sprudzeņi pa gaisu Anekd. IV, 38.

Avots: EH II, 561

sprùdzenis,

1): ein Rundholz (ein Knebel), mit dem etwas (z. B., ein Fuder, ein zu schlachtendes Schwein) fester zusammengeschnürt wird
(mit û ) AP.; izvilcis sprūdzeni nuo pudeles kakla Vanagu ligzda 268. puikām aiztaisa svārciņus ar sprùdzenīšiem ² (maziem kuoka puļķīšiem) Linden in Kurl. kuoka sprùdzeņi ² (ar tiem bikses samete kuopā) Aahof n. Zemzare Lejasc. 114, Sonnaxt; ‡

3) "?": lamatās bija s. - kas? lapsa? - kâ tad! vare̦ns kūmiņš! Janš. Mežv. ļ. I, 189. Wohl nicht zu sprauga, sondern - mit ū < un. - zu spruñgulis, s. Būga Liet. k. Žod. CVII.

Avots: EH II, 562

sprūdzenis Serbig., (mit ù ² ) Kroppenh. bei Kokn., Warkh.,

1) ein Hölzchen
Lis., Warkl., = sprungulis Lubn. n. Etn. I, 91; ein Stöpsel; ein Knebel für Schweine U., Serbigal; = sprūds 5 (mit ù) Nötk., (sprûdzens) N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411: aukliņu vajaga piestiprināt pie sprūdzenīša LP. VII, 598. zārku trīs vietās ar sprūdzeņiem sagrìeza cieti BW. III, 3, 864. iegāja kūtī, pagrìeza sprūdzeni - gaišs! Veselis Saules kapsē̦ta 148. biksiņas bij aizgrìeztas ar kuoka sprūdzeni Vēr. II, 515. kâ sprūdzeņi (Var.: sprunguļi; sprūdziņi U.) arājiņi BW. 9762 var.; "= sprūds 7" Schujen;

2) wer sehr beweglich ist:
kâ sprūdzens viņš nuometās pa trepēm lejā A. XX, 6. kumeliņš kâ sprūdzens mē̦tājās nuo kalniņa uz kalniņu BW. 31846 var. Wohl zu sprauga.

Avots: ME III, 1025, 1026

sprudzenis,

1) "puļķītis": dzirnavas (?) sprudzenis K. w. 393;

2) ein Mensch von sehr kleinem Wuchs:
tīrais sprudzenītis, dē̦ls kâ ķipītis Purap. 43. Eigentlich wohl ein "Knebel"; zu sprugas.

Avots: ME III, 1023

stiñdzenis, sehr grosse Kälte Ekau, Grünwald; Erstarrung: mašīnas atkal nuogrimušas savā stindzenī Druva II, 855.

Avots: ME IV, 1070

I valdzenis,

1) ein Strick, womit das Kleinvieh angebunden wird
Bers:, Kalzenau; ein Strick, mit dem eine Kuh um den Hals angebunden wird (mit àl ² ) Erlaa;

2) = valdziņš (s. valgs I 3), die Masche beim Strickzeug Setzen (mit àl ² ).

Avots: ME IV, 452

II valdzenis,

1): der Westwind
(mit "al˜") Ekau, Grünw.

Avots: EH II, 752

II valdzenis,

1) der Südwestwind
Konv. ² 2320;

2) "Feuchtigkeit"
Nötk. (mit alˆ ); (wo?) "liêtiņš" (?) Zu valgs II.

Avots: ME IV, 452

vìrtedzenis ² Kreuzb. "nuoplē̦sta liepas vai kārkla lūka saritinājums".

Avots: ME IV, 617

zirgudzenis Janš. Mežv. ļ. II, 73 und 75, der Kutscher.

Avots: ME IV, 727

zmaûdzenis AP., ein Knebel, der dem Schwein beim Schlachten ins Maul gesteckt wird.

Avots: ME IV, 747

žvandzeniski "?": ruoku žvandzeniski atsviedis Dz. V.

Avots: ME IV, 841

‡ apžê̦kš ² AP. (wohl aus *apžē̦rgš). = dzeniski">apzvẽrdzeniski: uzsēsties aitai a. uz muguras.

Avots: EH I, 129

dzeinis,

1) eine Tritze
(li. geinỹs). ein Kletterstrick, ein Strick nebst Zubehör, mit dessen Hilfe der Imker in die Höhe zum Waldbienenstock klettert Bielenstein Holzb. 199: uozuoliņš dzeiņa raud, dzeinītis raud vijējiņa BW. 1905. priežu dēļ dravinieki gaŗu dzeini vīdināja 1338. dzaini [wohl mit ostle. ai aus ei; doch vgl. auch cainis] ritināju 30256 [aus Aahof]; auch ein Strick überhaupt Erlaa, "ein schlechter Strick" Sessw., Bers.;

[2) dzèinis N. - Peb., Bers. "закрутка (ein Knebel)"];

3) ["sašķē̦rē̦ts aude̦kls, kuo pašureiz uz stellēm griež" AP.], aufgeschorenes Garn
[li. geinỹs "основа ткани"]. das Garn für den Aufzug der Weber [Bielenstein Holzb. 394 u. 399], Bers.: brāļa māsa dzeini vilka deviņiem kamuoliem. mūsu meitām vēl stāv aude̦kls dzeinī Selb. pūrā man smalki dzeiņi Lasd. A. XI, 84. [Zu r. жень "Tritze" (wenn mit e aus ģ; doch vgl. auch le. dzenis) und weiterhin vielleicht nebst dzeika zu dzija; vgl. auch Walde Wrtb. ² 291 f. unter fīlum und 327 unter fūnis.]

Kļūdu labojums:
1338 = 7338

Avots: ME I, 540

[dzeņa, wohl = dzenis IV: kapli kalt. dzeņu vīt BW. 1985.]

Avots: ME I, 545

dzeņaukste, dzeņauksts, -s, dzeņaukša [Drsth.], Grünh., Tirs., dzeņaũska PS., hochle. dzeņaukša Saussen. dzeņauksis Mag. III, 1. 97. LP. VI, 75. dze̦nūška (mit hochle. šk aus šķ) Selb., [Kreuzb., Grawendahl], dzeņauste, [dzenauksis Glück Hoib 39. 13], dze̦naukša [Warkh., Lis,, N. - Peb., Wessen], Upīte. dze̦nuôška (mit hochle. šk für šķ) RKr. XVII, 129. ein Riemen od. Strick zu beiden Seiten des Kummets, der das Krummholz mit der Femerstange verbindet, die Kummetschnur, Kummet-. Würgriemen [vgl. Bielenstein Holzb. 565]: arāji dzeņaukstis pārgriezuši LP. VII, 1294. vilks iekuodis zirgam saku dzenaukšās Upīte Medn. laiki 11. [Nach U. auch: ein jeder Strick mit einer Schlinge am Ende. Zu dzenis IV?]

Avots: ME I, 546

dzenêt: auch Auleja, Kaltenbr., Warkl.: dz. balkas Warkl. dzenis bija dzenējis kādā izpraulējušā priedē Janš. Dzimtene I ² , 158. dzenēja tām (eglēm) zarus nuost Mežv. ļ. II, 455.

Avots: EH I, 355

dzênis ² [Dond.], = dzeinis 1: dravinieki gaŗu dzēni ritināja BW. 1190 [aus Windau], dzēnīti nesa mugurā Dond. Akk. auch dzēnu BW. 30283. [Wohl zu dzenis IV.]

Kļūdu labojums:
1190 = 1990

Avots: ME I, 548

dziẽdzeris,

1) eine Drüse;

2) eine Mandel:
dziedzeŗu iekaisums, Mandelentzündung;

3) ein Gewächs, eine Erhöhung in der Kopfhaut
Mag. XIII, 2, 59 [auch: dziedzenis (?) L. - Vielleicht zu gr. γόγγρος "Auswüchse an Olivenstämmen", γογγρώνη "Schwellungen im Halse", an. kǫkkr "Klumpen"].

Avots: ME I, 562

dzilˆna [li. gilna Miež. "Wachholderdrossel"], dzilnis, der Specht [nur die grösseren Spechtarten; die kleineren - dzenis]; me̦lnā dzilna, Schwarzspecht (picus martius); pe̦lē̦kā dz., Grauspecht (picus viridis); zilā dz., Blauspecht; zilais dzilnītis, Spechtmeise; krievu dzilnītis, östliche Spechtmeise (sitta uralensis). [Nebst r. желнá "Schwarzspecht" wohl zu dze̦lts "gelb"; vgl. Trautmann Wrtb. 88. Būga РФВ. LXXV, 156, Zubatý AfslPh. XVI, 425. Hirt BB. XXIV, 57.]

Avots: ME I, 550

izkal˜t [li. iškálti], tr., fertigschmieden, ausmeisseln: izkalu zuobentiņu nuo bitītes dze̦nuoliņa BW. 15994. cits izkaļuot it brangus tē̦lus JR. VII, 36. Sprw.: dzenis izkaļ pats savus bē̦rnus. [Refl. - tiês, zur Genüge schmieden.]

Avots: ME I, 747

kāplis,

1) [kâplis Drosth.], eine Stufe
U., [Lenzenhof;

2) ein Strick zum Steigen
(dzenis 1) Bielenstein Holzb. 574;

3) Steigbügel, Wagentritt
AP.].

Avots: ME II, 193

‡ ķiukt,

1) = ķiûkstêt ² : (suņi) riedami un ķiukdami Janš. Mežv. ļ. I, 392;

2) schreien (vom Specht):
(dzenis) tikai ķiukst (oder zum Inf. ķiukstêt?) un klikšina Janš. Atpūta № 375, S. 4.

Avots: EH I, 705

klajš (li. klajùs " irreführend"],

1) offen, frei:
tīri lauki, klaji lauki, kur atveda mūs[u] māsiņu RKr. XVI, 222. iesim, irbe, tecēties pa tuo klaju atmatiņu BW. 30609. klajās vietās jeb pa klaju mežu spuokiem e̦suot pavē̦lēts katru nakti spuokuoties LP. VII, 95. viens divi - eža midzenis klajš LP. V, 217. klaja jūŗa, offenes Meer Konv. ² 456. kam, tautieti, purvu bridi man pakaļ, bārenei? vai neredzi klaju ceļu, kur aizgāja mātes meita BW. 3130. apakš klajas debess od. uz klaja lauka, unter freiem Himmel. manai mātei jādzīvuo zem klajas debess LP. VII, 1139;

2) offen, offenbar, öffentlich:
klaja nepatiesība. precniekus slānīt sle̦pus vai klajā cīnā Od. klaji izsaukt, öffentlich ausrufen Elv. sakāt klaji Skola III, 429. klaji darbuoties it kâ uz skatuves Kaudz. M. [klaji smieklā licis Glück Kolosser 2, 15];

3) frei von dem gewöhnlichen Zubehör,
oft synonym mit tukšs, leer, baumlos, blätterlos: tukša, klaja tautu sē̦ta, ne tai žuoga, ne tai mieta BW. 19025, 2. leja ir klaja nuo kuokiem, baumlos Lautb. aiz lapenes bij klajāks, hinter der Laube waren die Bäume weniger dicht bei einander Latv. daudz nuo kuokiem bija palikuši klajāki Zalkt. II, 63. klajas puķes, einfache Blumen [L.], St. kruogs sāk mesties klajāks, der Krug wird allmählich menschenleer JR. IV, 92. visi ir klaji, alle sind blakn, leer Oppek n. U. klaja putra, dünne (d. i. ohne das gewöhnliche Quantum der Grützkörner) Grütze Mar. n. RKr. XV, 118; klajas sulas, Molken, die sich von der erwärmten Milch absondern Lasd.;

4) klaji, verkürzt klaj, zur Verstärkung von visi: visi klaji, visi klaj, alle ohne Ausnahme:
visi klaj ir pruom Etn. III, 38. mēs visi klaji tur bijām Allend., Salisb. viņš jums rādīs visiem klajiem Kragenhof. [Wie skaidrs zu šķîst gehört, so gehört wohl auch klajš (ursprünglich etwa: " sich zerstreut habend", klar, offen) zu klīt (= klîst) " sich zerstreuen", wozu es auch Leskien Abl. 275 und Nom. 256 gestellt hat.]

Avots: ME II, 210

klaũdzinât [Dond., Līn., Selg., Bauske, C., Jürg., N. - Peb., Dunika, klaûdzinât PS., klaûdzināt ² Salis., Ruj., klàudzinât Wolm., Trik., Serbigal, AP., klàudzinât ² Preili, Nerft],

1) fakt. zu klaudzêt, klappern, poltern machen, zum Klappern, Poltern bringen:
man nebija ze̦lta piešu, kuo grīdiņas klaudzināt BW. 24098, 1. mani bē̦ri kumeliņi tukšu sili klaudzināja 31077. es neiešu uz Daugava laivas galu klaudzināt 10904. nāc pie manis, jauna skuķe, šūtu kurpju klaudzināt 14775;

2) intr., klopfen, pochen, poltern:
pie durvīm kāds klusi klaudzināja A. XX, 136. sausā priedē dzenis klaudzina Vēr. II, 1114. Refl. - tiês. intensiv klopfen, pochen, poltern: viņs mācās ar vārdiem klaudzināties, er übt sich im Wortgeklingel A. XII, 18. Subst. klaudzinâšana, das Klopfen, Poltern; klaudzinâtãjs, der Polterer, Klopfer; vārdu klaudzinātājs, der Wortfechter Rainis.

Avots: ME II, 215

klikstinât, klikšķinât, klikšinât,

1) klappern
(trans.): puika klikstina izlūzušuo nazi Ahs.; klappern (intr., wie in der Mühle) U.;

2) hämmern (vom Specht), klappern:
kuo, dzenīti, klikšķināji (Var.: klikšināji, klikstināji) BW. 16746. milniņ[u] vien es dzirdēju kâ dzenīti klinkstinuot 8091. dzīva dzilna klikšķināja pa Kačiņas vēderiņu BW. 20232, 1;

3) schreien (vom Adler):
dzenis, ērglis klikšķina Etn. I, 34. Vgl. klidzināt und klikstêt.

Avots: ME II, 227

‡ knokšinât, klopfende Laute erzeugen Salis: dzenis ar knābi knokšina.

Avots: EH I, 633

II kuôlis,

1) [kuôlis Jürg.], kuôle C., der Mehlwurm
Ruj., Aps., Segewold, Ekau;

2) [kuôlis ² Ruj., Salis], der Holzwurm:
dzenis ve̦se̦lus kuokus ne˙būt neaizkaŗ, bet tikai tārpu un kuoļu ievainuotuos Konv. ² 697, Salis; [kuôlis Wolmarshof], die Motte in W. - Livl. u. Kokn. n. U., [Salisb.];

3) der Pl. kuôļi, der Wurmfrass;

4) kuolis, ein Geizhals
U. [Vgl. kaļi.]

Avots: ME II, 343

midzeklis, [midzeknis Fest., Memelshof, N. - Peb., Bers.], = dzenis">midzenis: bezdarba midzeklī sust Zeif. Chrest. III, 2, 145.

Avots: ME II, 623

midzene,

1) [?] = dzenis">midzenis: cūku midzenē BW. 21358 var. [aus Siggund, Kabillen, Brucken, wo der nom. s. dazu wahrscheinlich midzenis lautet];

2) die Mooshummel (bombus muscorum).

Avots: ME II, 623

midzinât [li. mìginti],

1) fakt. zu migt, einschläfern:
miedziņš mani midzināja BW. 6764 var. ej, miedziņ, kammarī, saiminieces gultiņā: saimniecei liela vaļa, tai bij tevi midzināt! Skalbe Āb. 27;

[2) Schnitzel u. dgl. Abfälle fallen lassend gleichsam einen
midzenis herstellen: kuo tu midzini? Gr. - Essern (zu einem Schnitzenden gesagt)].

Avots: ME II, 623

midzinis (unter midzenis): auch Kaltenbr. n. FBR. XVII, 55, Oknist n. FBR. XV, 175, Kal., OB., Zvirgzdine, midzins Wessen: peles vilks midzinī BW. 25694 (aus Dricēni).

Avots: EH I, 811

I miga,

1) = dzenis">midzenis, midzis, Tierlager; Streu: zaķis guļ migā, suns, cūka - midzenī AP. n. U. cisām pielika klāt kādu mazumiņu salmu nuo cūku migas, lai bē̦rns mierīgi guļuot BW. I, S. 181. lāči sev meklēja migas A. v. J. 1897, S. 377. peles migu ietaisīj [u] šas pašā matu galiņā BW. 20236. jūs vēl kūņājaties pa migu Alm. tu tik zini pūt un gulēt un nevari nuo migas izlīst JK. III, 3. salmu miga Kaudz. M. 139;

2) ein schläfriger Mensch, Schlafmütze
Blieden n. Etn. II, 81: viņu dēvēja par "migu" Deglavs MWM. v. J. 1898, S. 960. Zu miegs, migt.

Avots: ME II, 623

[migulis,

1) "ein vor allem die
miga

I 1 Liebender:
raibais sivē̦ns jau tīrais migulis: negrib ne+maz ēst, - tikai migā vien lied iekšā Bers.;

2) ein schläfriger, ungeschickter Mensch
Schrunden, Sessw., N. - Schwanb., Fest., Alt - Rahden;

3) = dzenis">midzenis Sessw.]

Avots: ME II, 625

mudze̦ns, [dzenis">mudzenis Bers.], der Mischmasch, Wirrwarr: rudzi, mati vienā mudze̦nā Spr., Kokn.

Avots: ME II, 660

mûžs, lokal mūža BW. 5598,

1) die Lebenszeit, das Leben:
kar, Dēklīte, vieglu mūžu! BW. 1203. ruzu kaudze tam gadam, tē̦va dē̦ls mūžiņam BW. 22912. kâ es mūžu nuodzīvuošu? 25958. viņš tur nuodzīvuoja gaŗu, ilgu, sirmu mūžu. es neraugu mūžu labu (vieglu lē̦tu), kad tik labs mūža draugs. viņš gribēja tiem saldināt sūruo mūzu Pav. pati māte durvis vēra man mūžiņu vaicādama; kuo vaicāji man mūžiņu? vai tu pati ne- zināji, kādas dienas kalpiņam? JK. I, 97. Sprw.: saules mūžu (-a) ne˙viens nedzīvuo. de̦guna galu var redzēt, mūža gala nevar. dzenis ir raibs, cilvē̦ka mūžs vēl raibāks. mūžā jāre̦dz daža diena, gan balta, gan me̦lna. vecītis tādu labu ēdienu un dzērienu vēl dzērienu vēl savā mūžā nebij baudījis Dīcm. kas tuo savu mūžu dzirdējis? wer hat das je gehört? vai gan visu mūžu (so auch: visu cauru mūžu) bez īpašuma jāblandās man še? Aus. lai dievs tev duod cāl,a mūžu un zvirbuļa veselību, scherzhaft bei der Danksagung Etn. II, 14. nezin, kas nav piedzīvuots tai kaķa mūžā, in dem kurzen Leben. kalpiņš mūža (gew. mūžam) neslinkuoja, der Knecht hat nimmer in seinem Leben gefaulenzt BW. 10103. Oft in Verbindung mit diena: mūžu dienu, mūža dienu od. dien, dienu mūžu, immer, in negativen Sätzen - nimmer: es tevi neredzēju mūža dienu Rainis. juo cilvē̦ks un daba mūža dien tie stāvēs viens pret uotru A. XI, 461. ķēniņ' gudruo dienu mūžu LP. IV, 111. muļķim dienu mūžu laime;

2) der Vokativ als verwundernder Ausruf: ak mūžs, kas jumtu! Vēr. II, 1457. tu mūžs, cik neredzīgas jau palikušas acis! Aps.;

3) Der Pl. mūži, Zeiten:
mūži nāks un atkal paies MWM. X, 256. princesei uz visiem mužiem būtu jāpaliek stikla kalnā Rainis; uz mūžiem, für immer, so auch uz mūžu, mūžu mūžuos in alle Ewigkeit: tas slēdz savas acis uz mūžiem! Rainis. aizdarīt acis uz mūžu Purap. tumsas valguos mūžu mūžuos viņi smaks Vēr. II, 86;

4) in genitivischen Verbindungen: mūža draugs, der Gatte;
mūža maize, Lebensunterhalt, Brot für das ganze Leben Ltd. 1688; mūža mežs, der Urwald; mūža miegs, der Tod; mūža nams, der Sarg: ej sē̦tā brūvē alu, taisi man mūža namu! BW. 1137. [Demin. dazu - mūžiņš, mūdiņš und mūziņš BW. 9213, 2. Nach Fortunatov BB. XXII, 160 ^1, der zur Bed. li. ámžias Lebensdauer": apr. amsis "Volk" vergleicht, zu slav. mǫžь "Mann"; vgl. zur Bed. auch an ǫld "Zeit(alter), Menschengeschlecht" und ahd. ferah "Leben": firihi "Volk", gen. pl. virho "der Männer, Leute". Wenn Fortunatovs Etymologie richtig ist, war mūziņš die älteste Deminutivform, wofür mūdiņš (vgl. auch mūdīns) etwa nach dem Muster von mežs "Wald": * mediņš. Nicht ganz undenkbar wäre auch ein Zusammenhang mit li. ámžias und apr. amsis, wenn diese dissimilatorisch (vgl. z. B. li. dilal endrė neben nėndrė "Rohr") ein m- verloren haben; zu le. mū- aus * mun- < * mum - vgl. z. B. le. mìesa < * mensā, apr. mensā: got. mimz; zum Ablaut vgl. z. B. li. tamsá le. tùmsa "Finsternis".]

Avots: ME II, 680, 681

nadži,

1) zirgu nadži, Nelkenwurz (geum rivale)
Peņģ., Konv. ² 697;

2) dzenis piede̦r pie pāŗu nadžu putniem, t. i. viņiem nagi stāv pāŗiem: divi uz priekšu un divi atpakaļ
Konv. ² 697.

Avots: ME II, 686

nùovìetuôt, [nùovietât LKVv.], hinplacieren, unterbringen, wegstellen: stādus nuovietuo vē̦sajās mājās Konv. ² 1074; nuovietuot traukus Vēr. II, 1096. Refl. -tiês, sich hinstellen, sich unterbringen: dzenis nuovietuojies pie stāvā stumbra MWM. VI, 946.

Avots: ME II, 889

‡ pakliedziski Vīt., = ‡ pakliedzeniski: p. runāt, saukt, smieties.

Avots: EH II, 142

pakš(ķ)inât, intr., tr., den Schall pak(š) hervorbringen, patschen, klopfen, paffen: zirgi pakškina kājām AU. pakšķināja ar plaukstu uz viņa kaklu Niedra. mierināja, vinam uz ple̦ca pakšķinādams A. XX, 949. kâ [stārķis Ar.] dzenis pakšķinādams MWM. VIII, 326. ņēmās pīpīti pakšināt Zemk., [pakšķināt Grünwald]. gultā gulēja tē̦vs, pakši nādams sīkus, zilus dūmiņus Latv. [pakšķinât (schliessen und darauf hörbar öffnen) muti Mitau. zirgs pakšķina, läuft in kleinem Trab Grünwald. lietus piles pakšķina, fallen schallend Grünwald.]

Avots: ME III, 50

pakš(ķ)inât, intr., tr., den Schall pak(š) hervorbringen, patschen, klopfen, paffen: zirgi pakškina kājām AU. pakšķināja ar plaukstu uz viņa kaklu Niedra. mierināja, vinam uz ple̦ca pakšķinādams A. XX, 949. kâ [stārķis Ar.] dzenis pakšķinādams MWM. VIII, 326. ņēmās pīpīti pakšināt Zemk., [pakšķināt Grünwald]. gultā gulēja tē̦vs, pakši nādams sīkus, zilus dūmiņus Latv. [pakšķinât (schliessen und darauf hörbar öffnen) muti Mitau. zirgs pakšķina, läuft in kleinem Trab Grünwald. lietus piles pakšķina, fallen schallend Grünwald.]

Avots: ME III, 50

peča, comm., die Plappertasche: tu tik esi tāds peča Frauenb. Hierher auch (?) dzenis peča BW. 2675, 3 (Var.: Pēča).

Avots: ME III, 191

pìeķibinât, sich anhaken: dzenis pieķibinājas zara apakšā MWM. VI, 947.

Avots: ME III, 264

‡ pušnis "peles midzenis", Seyershof: kad peles rudenī taisa blāķī vai rudzu statiņā augšā pušņus, tad ir dārgi rudzi; "?" Kalupe n. FBR. XVIII, 36.

Avots: EH II, 337

ràibs (li. raĩbas "graubunt", von Vögeln), Adv. ràibi, bunt, fleckig, schekkig: Sprw. raibs kâ dzenis. cilvē̦ka mrtžs tik raibs kâ dzenis (kâ dzeņa vē̦de̦rs Kaudz. M. 157) od.: dzenis raibs, vēl juo raibāka cilve̦ka dzīve Celmiņ. cilvē̦ka mūžs ir raibs kā pupu zieds Kaudz. M. 113. mūsu dzīvība raibāka nekâ puķu ziedi, unser Leben ist bunter (bewegter) als Blumenblüten Sissegal n. U. pazīstams kâ raibs suns. pārkrāsuoja guovis gan par sarkanām, gan par raibu raibām LP. VII, 1161. aud, māmiņa, trejas raibas (bunte Tücher oder Röcke), tev trejādas meitas bija: pirmajai diži raibu (gross gemustert),...vidējai sīki raibu (fein gemustert)... I BW. 7411. raiba mute od. raibs ģīmis, raiba seja, ein Gesicht mit Sommersprossen U.: kam raiba mute, tas lai pavasarā tuo mazgājuot varžu kurcēkļuos Etn. II, 83. kas izgrūž bezdelīgu perēkļus, dabu raibu gīmi II, 79. - raibas acis, bunte Augen (eig.: bunt vor den Augen; von einem Berauschten gesagt): tev acis ir raibas, du bist berauscht U. Gliemulis pacēla apskurbušās, kâ saka, raibās acis R. Sk. II, 145. pacien[āj]uot tik viens uotru, kamē̦r visiem acis e̦suot raibas Druva II, 787. raibs me̦tas priekš acīm, es wird bunt, es flimmert vor den Augen Stari II, 155. raibajā būt, berauscht, betrunken sein: kad bijām jau labi raibajā, tēriņus kruodziniekam samaksādami laidāmies mājā Latv. - Subst. ràibums,

1) das Buntsein:
ziedi, ziedi, kumeliņ, pupu ziedu raibumā! BW.15954. tā (laimes māte) vēlēja manu mūžu dzeņa spalvas raibumiņu (Var.: raibumā; so bunt, wie das Gefieder des Spechtes) 5030;

2) das Buntwerk; ein bunter Fleck; das Muster, Stickmuster:
me̦lna guovtiņa, balti raibumi Rkr. VII, 1212. es adīju raibus cimdus, bērziņā lūkuojuot: cik lapiņu bērziņā, tik raibumu cimdiņā BW. 7239. bij manā pūriņā trijtrijādi raibumiņi: sīļa nagi, vanadziņa, teterīša snābulīši 25191, 1. - vasaras od. teteŗa raibumi, Sommersprossen: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83;

3) der Schwindel od. Rausch ("weil es in des Trunkenen Gemtit bunt stehet")
Für. I. - Nebst reibs II zu li. raĩbti "flimmern (von den Augen)". ribėti "mirgėti", klr. ribyj "bunt", ir. riabach "gesprenkelt", schwed. ripa "Schncehuhn", s. Būga KSn. I. 21, FalkTorp 928, Walde Vrgl. Wrtb. II, 346.

Avots: ME III, 468, 469

II riezt,

1) riẽzt, -žu, -zu, schneiden
Dunika;

2) "?": dzenis riezis arī riekstus MWM. VI, 947;

3) "zapfen"
Für. I. Refl. -tiês "?": zvanīšanas briesmīgā skaņa riezās visiem šausmīgi sirdīs Atbalss piel. 41. Wenigstens in der Bed. 1 und das Reflexiv wohl zur Wurzel von riezis, wozu auch ieriezties.

Avots: ME III, 551

‡ rûdzins Liepna, = ‡ rudzenis.

Avots: EH II, 387

sakal˜t,

1): s. (= apkait) zirgu Seyershof; ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch
kal˜t: dzenis visu cauru ziemu sakala mūsu dārzā AP.; ‡

3) "?": jau es diezgan muļķību esuot sakalis Jauns. Raksti IV, 232; ‡

4) (vieles) schmiedend zu etwas umformen:
šķē̦pus sakaluši lemešuos Tdz. 53034, 1. Refl. -tiês,

1): es savam vīriņam dzelža važas sasakalu Tdz. 49042. "sakalis" ME. III, 644 in "sakalies" zu verbessern;

2): cik tev šķībi sakaties! Saikava.

Avots: EH XVI, 415

*skadzene od. *skadzenis "?": nuocirtis žīda pirkstu kâ skadzeni Anekd. 67.

Avots: ME III, 864

šķaũdât: auch (mit àu ² ) Linden in Kurl., Skaista, Sonnaxt, Wessen, Pas. VII, 497 (aus Atašiene); dzenis ... sīki šķaudādams aizjuoņuo Jauns. Raksti VII, 56.

Avots: EH II, 629

smadzenes (li. smãgenės "Gehirn; Knochenmark"), smadzenis (nom. pl.; li. smagenys) Spriņģis, Peb., smadze̦ni Gr.-Buschhof, sowie Sussei n. FBR. VII, 140, N.-Rosen n. FBR. VIII, 43, smadzeņi, smadzines PlKur., smadziņi Rutzau n. FBR. VII, 122, smadziņi Mar. n. RKr. XVII, 136,

1) das Gehirn
(smadzenes Deg., Wolm., Siuxt, Selg., Wandsen, Kurs., Behnen, Grünh., Memelshof, Zögenhof, Widdrisch, Ruj., Ermes, Arrasch, Jürg., Saikava, AP., Karls., smadzeņi Spr., Lis., Golg., Selsau, Saikava, Wolmarshof, Salis, n. pl. smadzenis Lis., smadziņi Dond., Dunika, Warkl.); das Mark in den Knochen U.: izdauzīja visus smadzeņus nuo galvas Pas. I, 147. cilvē̦ka smadzeņi A. v. J. 1896, S. 242. ja uznāks vēl lietus, tad pielîs kâ smadzeņi. tam nav smadzeņu galvā ne tik daudz, cik vistas kājā gaļas Jlg. RKr. II, s. v. 545. smadzeņu kauss U., die Hirnschale. igauņiem vēl smadzeņi kauluos Kundz. Kronv. 102 dzīres nuo šķīsta vīna, nuo taukiem, smadze̦niem (ein Mahl von... Fett, von Mark) Glück Jes. 25, 6;

2) smadzenes Ruj., Salisb., Allend., Lemsal n. U., Deg., Kurs., Frauenb., Siuxt, Memelshof, Zögenhof, Widdrisch, PS., smadziņi Dond., smadzeņi Salis, = smaganas, das Zahnfleisch. Vgl. auch smedzenis, li. nom. pl, smãgens "Gehirn", nom. pl. smegenys "Knochenmark, Gehirn". Neben slav. mozgъ, av, mazga- "Mark, Gehirn", ahd. marg, ai, majján- "Knochenmark" stehend, dürfte li.-le. smagen- am ehesten dissimilatorisch oder durch le. smags, li. smagus "schwer zu tragen" beeinflusst aus *smazgen entstanden sein, dessen s- (nach Walde KZ. XXXIV, 514, s. auch Vrgl. Wrtb. II, 309) vielleicht aus li. smãkrės "Gehirn" bezogen ist. Vgl. auch Pedersen Mater. i prace I, I69.

Avots: ME III, 947

smedzeņi (unter smedzenis): ir gan tev lieli s. ("pārgalvība") Saikava.

Avots: EH II, 535

smedziņi (unter smedzenis): auch Auleja (hier daneben auch sme̦dzini > ostle. smadzyny); rubināt smedziņus (Knochenmark) Pas. IX; 424 (aus Līvāni).

Avots: EH II, 535

sniẽdze PS., C., Peb., Arrasch; Jürg., Zögenhof, sniedze Ermes, sniedze ² Saikava, Bers., Lis., Selsau, Gr.-Buschhof, Schwanb., Warkl., Kr., Kl., Prl., sniẽdze ² Karls., Iw., Selg., sniedzite, sniedzenis U., die Schneeammer, der Dompfaffe U., die Blaumeise Naturf. XXXVII, 85: bij man sniedze audzējama BW. 11064 - 6. sniedze kliedza 2531. sniedzes svelpe siliņā 30466, 3. sniedze, sniedze tautu meita Biel. 1439. viņš . . . kâ sniedze izskatās Lieventhal Brēz. un Hav. 138; sniedze, Name einer weissen Kuh Ar. Nebst li. snieginis "Dompfaffe" zu sniegs.

Avots: ME III, 977

spīga,

1) der Flaum
Dunika; die Federpose Nigr. (mit ĩ ); eine aus einer Federpose (Nigr.) od. einem Roggenhalm (Wandsen mit ĩ, Katzd.) gemachte Flöte: cālim jau dīgst spĩgas Dunika. putna spīgas dūdas ar iegrieztu plānu mēlīti Antrop. II, 108. zuoss spīgu "spalvu" (acc. s.) Telssen;

2) die Spule
V., Dr.;

3) spīga C., ein aalartiger Fisch
U., Sonnaxt. Nebst spīdzele, spīdzene 1 und spīdzenis zu spiegt I; zur Bed. 3 vgl. auch pĩkste 1.

Avots: ME III, 1002

spraũga C., Wolmarshof, Jürg., Arrasch, Karls., spràuga ² Kl., Kr., Kreuzb., Prl., spraûga ² Ruj.,

1) auch spraugs St., LKVv., eine Lücke
V., U., eine Ritze, Spalte Freiziņ; eine offene Stelie im Zaun U., Selb., der Raum zwischen zwei Häusern U., Selb., Tirs., (gew. mit einem Dach darüber) Golg., Schwanb.; der Raum zwischen zwei Stücken Waldes U.; ein Hain Gr.-Buschh. n. U. ("soll wohl heissen: lichte Stelle im Walde" U.): te ir ietaisīta tāda sprauga, ka nevar ne cilvē̦ks cauri tikt Selb. durvīs lielas spraugas Vēr. II, 524. viņi lūkuojas... dārzā, cik nu tuo atļauj . . . vārtu spraugas A. v. J. 1900, S. 408. iesita šinī mietu spraugā ce̦turtuo mietu LP. VI, 23. ielīst pa spraudziņu III, 19. pīpes kaula zīslis izēda viņam zuobuos apaļu spraugu Seibolt. pele izlien nuo aizkrāsnes spraugas LP. VI, 261. pa kupęnu spraugām ne taciņš nav mīts A. XX, 112. starp le̦dus spraugām Asp.;

2) = lākturis, ein Lichtspanhalter: spraugā de̦g skals Schujen;

3) sprauga(s), die Klemme, Verlegenheit:
e̦smu savu varuoni īstā spraugā ievedis A. XI, 754. es pat e̦smu dažā ziņā spraugās MWM. VII, 918. zeltenīte nu bija iedzīta spraugās De̦glavs;

4) "pamaza kūts" Zaļmuiža. - Wohl nebst spruga(s), sprūdzenis und (wenn ursprüngtich: zersprengen) spraugt "grob mahlen"
zu li. sprūgti oder (n. Būga Aist. Stud. 188) sprùgti "entspringen" und vielleicht n(h)d. spriegel od. sprugel "Schnellbogen", s. Persson Beitr. 871 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 671 und auch Scheftetowitz BB. XXVIII, 309 und XXIX, 36.

Avots: ME III, 1011

sprūdzinis,

1) ein Holzknüppel
(mit ù ² ) Gr.-Buschhof;

2) ein flinkes, gewandtes, kleines Mädchen
Mar.: meitene iet kâ sprūdzinis; vgl. sprūdzenis 2.

Avots: ME III, 1026

spruksts,

1) ein Knebel, Hölzchen zum Vorlegen
C., Bers.;

2) spruksts U., Etn. IV, I66, C., Lub., Bers., sprukstiņš U., Salis, wer (was) sich schnell bewegt; ein Leichtfüssiger, ein Springer
L., U.; ein beweglicher, kurzweiliger Mensch U., ein Irrwisch, Sausewind Salis; ein munteres Pferd U.: viņš kâ sprukstiņš aizspruka pruojām LP. VI, 827. viņa kâ sprukstiņš mukuse atpakaļ VII, 181. Pēteris nebij vairs nebēdnieka spruksts" bet guodīgs puisis Stāsti Kraukļu kr. 87. In der Bed. 1 (wenn mit ks aus gs ) wohl zu sprudzenis usw.; in der Bed. 2 eher zu sprukt, vgl. Persson Beitr. 871.

Avots: ME III, 1024

*sprundzene od. *sprundzenis "ein Mittel, um Wölfe fortzuscheuchen": garā auklā piesietu sprundzeni" kuo ve̦lk kamanām pakaļ B. Vēstn.; spruñdzenis "ein Holzknüppel" Smilten; "ein Leibchen (ohne Ärmel)" Bauske.

Avots: ME III, 1024

stabs,

1): kuodies vārtu stabiņā! BW. 21744 var. dzenis kala krustu stabiņa galā 2692, 5; "kuoka blanka, kas satur stelles" AP.; siekstes s. Ramkau "streļļu siekstes sastāvdaļä; rudzu stabiņi Fehteln; kad ziemā saulei aupušām ir stabi - le̦cuot vai rietuot, tad tas uz draņķa laiku AP. krās(n)ss. (Ofenröhre?)
Ramkau; stabu krās[n]s Rujen n. BielU., ein Wandofen von Ziegeln. - stabiņi,

a): auch AP.

Avots: EH II, 567

stīdzene, dzenis">stīdzenis, = stîga 1: pārkāries... pār žuogu kâ stīdzene Asp. dzērveņu stīdzeņi Druva Il, 713.

Avots: ME IV, 1074

valdzenieks, = dzenis%20I">valdzenis I.

Avots: ME IV, 452

‡ *zvadzene od. *zvadzenis "?": sudraba zvadzeņu juosta Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 27.

Avots: EH II, 813

zvērdz,- s. apzvẽrdzeniski.

Avots: ME IV, 772

zviedzeņa od. zviedzeņš (resp. zviedzenis) "?": nevarēsi tu paprasīt guoteņu un zviedzeņu ratus? Pas. VII, 414 (aus Preili).

Avots: ME IV, 782