Paplašinātā meklēšana

dzinẽjs,

1): kumeļa dzinējiņa BW. 2686, 12. cauņu dzinējam 21318, 14. pē̦du dzinējiņa 13458, 2; darba dz., ein Vorknecht, Fronvogt
Livl. n. BielU.; ‡

5) ādu dzinējiņš (Var.: ģē̦rmanīt[i]s) BW. 20446 var., ein Gerber;
‡

6) nomen agentis zu dzìt 17: vagas dzinējiņš BW. 26045 var. stigu, ežu dzinējiņu 25930.

Avots: EH I, 358

dzinẽjs [li. ginė˜jas],

1) der Treiber
(zu dzìt). Verfolger: čigāni bē̦guši nuo dzinējiem LP. VII, 258. sliņķis labs stārasta. zaglis labs pē̦du dzinējs;

2) Juchzer, Treiber auf der Klapperjagd:
iet uz medībām par dzinēju LP. III, 61;

3) ein Gerichtsbote, ein Diener der Höfe od. der Gemeindegerichte
in Livl., der als Bote fungiert, den Nachrichtendienst erfüllt (auch kazaks genannt): dzinējs (pagasta sulainis) pirmiņ prasīja Blaum. bē̦rnus atstāja pagasta dzinēja sievas uzraudzībā A. XIV. 2. 1;

4) bārdas, matu dzinējs. der Barbier;
matu dzinējs auch der Schelfer: sīkās nātres derīgas pret plauskām un matu dzinējiem (nelabām plauskām) Bers. Etn. I, 66.

Kļūdu labojums:
bē̦guši... 258 = bē̦gdami... 958

Avots: ME I, 551, 552

‡ dzinẽjspè̦ks* die Triebkraft.

Avots: EH I, 358

izdzinẽjs,

1) jemand, der vertreibt
(izdze̦n): raganu izdzinējs LP. I, 125;

2) jemand, der seine Leute schindet, mit Arbeit abquält:
tas nav tāds izdzinējs A. XVIII, 168.

Avots: ME I, 732

luõpdzinẽjs, luõpdzinis [AP.], der Viehtreiber; brūtgānu mājās nuonākuši, luopdziņi laida guovis un aitas tūlīt kūtī BW. III, 1, 47.

Avots: ME II, 527

pakaļdzinẽjs, pakaļdzinẽjiês, der Verfolger: pakaļdzinējiem nebijis barības līdz LP. VI, 651. pakaļdzinējies nuorāvis tam svārkus LP. VII, 72.

Avots: ME III, 39

tvàikdzinẽjs* Veselis Saules kapsēta 184, die Lokomobile.

Avots: ME IV, 288

‡ dzìnējs ² Kaltenbr., = dzinējs 3.

Avots: EH I, 361

izsmurgât,

2): übertölpeln (izmuļķuôt) Segew.: visus sulaiņus izsmurgājis ... bārdas dzinējs Pas. XII, 81.

Avots: EH I, 481

lìetvẽ̦nu od. lìetuvē̦nu dzīt, ein Spiel: lietvē̦na gaidītājs pane̦m maisu un tur tuo atplē̦stu apakšā. (lietvē̦na) dzinējs uzkāpj nama augšienē, dauzās, dze̦n tādu brīsniņu, tad paķeŗ ūdens ķipi un uzgāž gaidītājam virsū Etn. III, 188; II, 7.

Avots: ME II, 508

metenis,

1) auch metenĩca Bers., Schwanb., metiêns, gew. der Plur. meteņi, n. U. auch metiņi und metieņi [sic!], Fastnacht [vgl. miesmieši]. meteņa dienā (vakarā) Laima me̦tuot savas dāvanas, nuo kam tad arī cēlies vārds metenis. - metenī (gew. meteņuos) maize un gaļa jāliek istabā zemē, tad suns jāve̦d pāri. ja suns ņe̦m maizi pa˙priekš, tad labs gads, bet ja gaļu, tad bada gads Etn. II, 35. vastlāvju (jeb meteņu) vakarā vajaguot labi iztrakuoties... puiši, meitas, vīri un sievas apģērbjuoties tâ spuociski, ka nepazīst, un tad iet vai pašu vai ciemiņu istabā iekšā un taisa dažādus juokus un niķus II, 25; LP. VII, 296. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gar,i auga. metiens suola aukstas dienas, suola visu sasaldēt Mag. XX, 3, 9. meteņuos jeb vastlāvjuos mājas mātes jau agri nuo rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas... bē̦rniem iede̦vuši maisu un saukuši, lai nākuot uz riju meteņa dzīt... nu metēja dzinējs lējis nuo augšas maisa turē̦tājiem ūdeni virsū Etn. IV, 28;

2) ein altes, schlechtes Pferd
Friedrichswald;

3) ein Netz
Lub.

Avots: ME II, 607

pagaida St., pagaids L.,

1) nauda par pagaidu, Interessen, Zinsen
L., St. (eig. Geld für das Warten); der Sing. ungewöhnlich, dafür gew. der Plur. pagàidas, pagaidi Elv., das zeitweilige Warten: mē̦dz uz katra atbē̦rta pūra labības uzbērt par pagaidām (für das Warten) lieku lāpstu Konv. ¹ 139; Konv. ² 209. Aus der Vorstellung naudu par pagaidu, pagaidām ņemt, Geld für das Warten (auf die Zurückzahlung) nehmen, hat sich der Begriff der Zinsen, Prozente entwickelt: Geld als Prozente, Zinsen nehmen. pagaidas - procenti par aizduotas naudas vai labības pagaidīšanu Nigr. [naudu izduot uz pagaidu, uz pagaidiem, uz pagaidām, Geld auf Zinsen geben U. nuo kāda guodīga naudinieka, kur nav jāmaksā lielas pagaidas, aizņemšuoties naudu Janš. Dzimtene IV, 53.] tev nebūs ņemt pagaidas III Mos. 25, 36. [pagaidus plēst Glück Nehem. 5. pagaidus dzīt V Mos. 23. kas savu. mantu vairuo caur pagaidiem Spr. Sal. 28, 8.] pagaidu dzinējs, pagaidu plēsējs, der Wucherer II Mos. 22, 25; pagaidu maksātājs. pagaidu istaba, ein Zimmer zum Warten, ein Wartezimmer; pagaidu vieta, ein vorläufiger, interimistischer Ort: šinī gadījumā debesis nav ieskatītas par laimes vietu, bet drīzāk par pagaidu vietu, kurp jāsanāk visiem Etn. IV, 170. pagaidu kvīte, eine Interimsquittung. cietums ir dažreiz pagaidu suods B. Vēstn. tur bij pagaidu priekšraksti lauku skuolām Kronw. vis pirms jālūkuo pagaidu zārks dabūt LP. VII, 384. pagàidãm, pagaidu, pagaidus B. Vēstn., pagaidiem Golv., pagaižām, einstweilen, interimistisch. vorläufig, aushilfsweise, als Notnagel: Anniņu paņēmās glabāt pagaidām tās pašas sieviņas Kaudz. kaimiņuos turēju pagaidām (Var.: atsakāmu, aizbāžam) arājiņu; kad man dievs citu deva, tam es skaisti atsacīju BW. 10493. ēd, ciemiņ, pagaidām sestdien ce̦ptu plācenīti! rīta agri miltus malšu, tad es tevi pamieluošu 19256;

2) der Notnagel:
ak, tad mēs bijām tie pagaidas! A. XVI, 778;

[3) Frühstück, damit man die Mahlzeit erwarten kann
("wohl mehr lokal und scherzweise") U. - Zu pagaida 1; s. auch Schwabe Latvju kult. vē̦sture I, 1, 243.].

Avots: ME III, 25, 26

skapelis (unter skapis): pie sienām karināmie skapeļi Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 43.

Avots: EH II, 501

šķetinât,

1): auch Liepna, Seyershof, Warld.;

2): auch Dunika;

3): viesulis šķetina ("virpuļuo, jauc, grìež") Salis; ‡

4) schnell fahren
Seyershof; nav jāgriež skati atpakaļ, bet jāšķetina (= jāiet) tālāk ar steigšanu vien Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 40. Refl. -tiês,

1): dzijs šķetinājas laukā (reffelt sich los)
AP.; pinkern Salis. ‡ Subst. šķetinājums Seyershof, vollendetes Zwirnen; Gezwirntes: kad šķetina trīs dzīves kuopā, tad iznāk smuks š. valgu šķetinājumu lē̦ti nedabū vaļā.

Avots: EH II, 632

šķirpta: eine geplatzte Stelle in einem Gefäss (mit ir̂ ) Warkl. n. FBR. XI, 122; zāģis ar šķirptām, te dziļām, te se̦klām Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 6.

Avots: EH II, 637

šķirptaîns: pāri šķirptainajai mežu svītrai Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 9.

Avots: EH II, 637

skripstêt: s. mē̦dz neziesti rati un jauni apavi Zvirgzdine. rakstīdams, ka skripstēja vien Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 53.

Avots: EH II, 510

slaucenis (unter slaũcene): nāk ar diviem slauceņiem pa laidara vārtiem Sudr. E. Veinu dzinējs (1941), S. 19.

Avots: EH II, 521

smags: unbek. in Grawendahl, Lemb.;

1): s. maiss, darbs Strasden. smagā labība Kav. smaga nauda Aus. I, 5. maksāt smagu galvasnaudu Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 7. kad zirgs pieē̦das smagu dābulu, tad viņš s. skriet Linden in Kurl. de̦r pret kle̦pu un smagām krūtīm Etn. III, 6. viņas vaigs bija s. un nuopietns Kaudz. Mērn. l. 52. s. vējš pūš, - drīz būs lietus Linden in Kurl. nuo meža atplūda smaga šņākuoņa Vindedze 108; ‡

2) schwanger
Frauenb.: tā pašreiz bij[u]si smaga Pas. XII, 241 (aus Serbigal). s. cilvē̦ks Seyershof. Adv. smagi,

1): s. iet AP. rudeņuos jau nu zirgam ir smagāk Kand.;

3): auch Auleja, Oknist, Wessen; s. garda gaļa Sonnaxt. s. senlaikuos ebenda. s. līt Saikava. s. me̦lna mute ebenda. s. sasilis Kaltenbr. viņa ... s. klibuoja Vindedze 105. uzturēšanās Rīgā man s. maksāja Līg. medn. 169. s. jāpasakās (= jāpateicas) par tuo guodu Jauns. Raksti VIII, 323. Subst. smagums: villainīte uozuoliņa smagumā BW. 5675. visuos smagumuos un grūtībās prata apmierināt Jauns. Neskaties saulē 13.

Avots: EH II, 531

I spraunis: baznīcas s. (Turm) Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 44. sprauņa galā spīd saulē gailis 46.

Avots: EH II, 557

sprukstenis: kâ nu neaizies, tāds s˙! Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 44.

Avots: EH II, 561

‡ tuklvaidzis Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), jem. mit feisten Wangen.

Avots: EH II, 701

uzkul˜t,

3): klājienā palikušās ruogas vēl ar spriguļiem uzkuļ AP.; ‡

4) über etwas hinzurühren:
kad vārīja me̦lnuo sulu, beigās uzkūla miltus virsū Siuxt. kad biezputra iznāk mīkstāka, tad uzkuļ miltus AP.; ‡

5) u. sviestu Frauenb. "sakult mazu daļu sviesta sākumam"; uzkuļamais ebenda "ein Stückchen Butter, das man in die Sahne legt, um schneller kernen zu können".
Refl. -tiês,

1): auch Druw., Kand.; ‡

3) emporkommen, sich emporarbeiten:
uzkūlušies par saimniekiem Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), S. 7.

Avots: EH II, 726

uzràust, ‡

2) u. slimību Diet. "eine Krankheit übertragen, anstecken".
Refl. -tiês, ‡

2) zu Wohlstand kommen:
bet nu rau kâ uzrausušies, kamē̦r pasākuši ar luopiem Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 43.

Avots: EH II, 731

‡ uzsauksme,* der Aufruf (?): uzsauksmi proletāriešiem nevar diezgan atkārtuot Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 113.

Avots: EH II, 732

uzstèigt, ‡

3) sich beeilen:
ar ... mācībām u. vajag ... kamē̦r darīs vasaras darbus, citi būs panākuši un aizies vēl priekšā ... ziemu varēs atkal u. (eilig nachholen?) Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 87 (ähnlich ebenda 35).

Avots: EH II, 735

uzvẽdinât: kâ uzvēdinādami tam savu maiguo miedziņu Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 35.

Avots: EH II, 738

uzvḕrpt, ‡

2) auf etwas (und in die Höhe?) spinnen:
augsti dziju u. spuolē Orellen; ‡

3) hinaufwirbeln (tr.):
vējš uzvērpa dūmus līdz priežu viducim A. Upītis Laikmetu griežos I, 194. Refl. -tiês;

1): ja āķis uzvērpjas tâ augstu, dzija nuobrūk Orellen; ‡

2) hinaufwirbeln, -flattern:
sīki putni izbiedā iebrē̦kdamies uzvērpās gaisā A. Upītis Pirmā nakts 242. dzirksteļu strūkla šņākdama uzvērpās pret debesīm 385. tvaiks vē̦rpdamies uzvērpjas augšā Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 58.

Avots: EH II, 739

I valksna,

1): ieraudzīsi ... sapalus, kuri valksnām izgriežas nuo zālēm Jauns. Raksti V, 333. (nuo baznīcas) kājinieki ve̦lkas te valksnām, te bariem Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 45; "ein einmaliger Zug"
(?) Wessen; ‡

3) "vieta, kur zivis ķeŗuot bradini izve̦lk krastā" Lixna.

Avots: EH II, 753

I vāreklis,

1): virtuvē vāra uogu vārekli Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 71.

Avots: EH II, 763

‡ vē̦zdra Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 13, = vè̦zda ² .

Avots: EH II, 780

‡ zemlē̦cām, Adv., nach unten stürzend (?): ie̦le̦c ratuos un, kājās stāvē̦dams, brauc ... brižiem viss stāvs iet augšlē̦cām, z. Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 121 (ähnlich S. 8.).

Avots: EH II, 805

‡ žuogstarpa, eine Zaunlücke: izbāž ... purnu pa žuogstarpu Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 39.

Avots: EH II, 823