Paplašinātā meklēšana

‡ galīgi, zuletzt, schliesslich Pas. IX, 158.

Avots: EH I, 380

pus˙zùobgalîgi, Adv., halb spottisch: vīrs pus˙zuobgalīgi, pus˙nepacietīgi iesaucās Seifert Latv. Chrest. III, 2, 203.

Avots: ME III, 436

vis˙galīgi, endgültig: vis˙galīgi nuosacīt Sadz. viļņi 96. pavasarī viņiem... vis˙galīgi jāiziet Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 87. tukšuo pīpīti vis˙galīgi izsūkājis IV, 144.

Avots: ME IV, 622

‡ àizčer̂kstêt Golg., PS., Sessw., (mit er̃ ) AP., Jürg., heiser werden: putām mutē un galīgi aizčerkstējušu balsi viņš izgrūda... vārdus Daugava v. J. 1928, S. 996.

Avots: EH I, 15

‡ apkā`rtceļš, der Umweg: pa bezgalīgiem apkārtceļiem A. Brigader Daugava I, 15.

Avots: EH I, 91

apkŗupt (unter apkrupt): kâ pirts de̦rē̦tu! e̦su nuo me̦lnumiem galīgi apkŗupis (die Haut ist sehr schmutzig) Frauenb.

Avots: EH I, 94

asgalîgs, spitz: asgalīgie taustekļi Up.

Avots: ME I, 143

atsvešinât, tr., entfremden: vakardiena viņu galīgi atsvešinājusi nuo Paulīnes A. XVIII, 389; bē̦rnus atsv. savai tautai Kundz. Kr. 199. Refl. -tiês, sich entfremden: viņi nuo baznīcas atsvešinājušies Vēr. II, 597.

Avots: ME I, 199

‡ beîdzamiskis ² Grobin, Adv., = galīgi, vollständig: sievas visu izpirka, beidzamiskis.

Avots: EH I, 211

izbezdinât Stenden, (einen Ofen) langsam erkalten lassen: krāsni nav laikā aiz šāvuši un tâ tuo galīgi izbezdinājuši.

Avots: EH I, 434

‡ izķirmeņuôt, = izķir̃minât: ķirmgrauzis ... izķirmeņuo, sagrauž un galīgi sabuojā ... kuoku Janš. Dzimtene II ² , 137.

Avots: EH I, 461

‡ izpeizât,

1) "izvañdît" Kokn.: i. kārtīgi saliktus salmus;

2) = izpèizêt 2; materiell schädigen Römershof: viņš mani galīgi izpeizāja.

Avots: EH I, 470

izzust, intr., verschwinden, vergehen: zemes mantas izzudīs GL. spīdekļi izzudīs Zach. 14, 6. man gribē̦tuos pazust, galīgi izzust Saul. izzūd kâ rīta salna.

Avots: ME I, 832

maĩnîgs, veränderlich: cilvē̦ka prāts, laiks ir mainīgs; mainīga parādība Stari II, 290. bezgalīgi mainīgus veidus viens un tas pats priekšme̦ts var manās acīs pieņemt Plūd. vienumē̦r ir bijis ļaužu liktenis mainīgs Adam. bet arī Gaimas jēdziens ir mainīgs A. XVI, 536.

Avots: ME II, 550

‡ mìele AP. "raugs, kas nuostājas alus dibe̦nā"; "?" Strods Par. vōrdn. 112. Plur. mìeles (s. ME. II, 652),

1): auch ("raugs") Bērzgale, Lixna (mit ie ), Ramkau (mit ìe ), Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (mit ìe ² ), "alus raugs" Siuxt (mit iê ² ): izbaudījuši ļaunuo līdz mielēm Sējējs 1936, S. 1020. rāceņi sapuva mielēs (pūdami kļuva galīgi jē̦li) Siuxt. visi karpāniņi (Kartoffeln) vienas mielēs (sapuvuši) AP.;

2): mieļutapa - auch BW. 26990 var. mieļu dzē̦rajiņ[a] 20026.

Avots: EH I, 825

negalîgs: negalīgi "badīgi, negausīgi" Roop n. FBR. XV, 157.

Avots: EH II, 11

nùoblunkšķêt (unter nùoblunkšêt): auch Kalz., (mit un̂ ) Saikava: akmens nuoblunkšķēja vien, kad iekrita ūdenī Saikava. vēl pa ilgam vīns stikliņā nuoblunkšķ; vēl vis nav galīgi nuorūdzis ebenda.

Avots: EH II, 33

‡ nùodĩvelêt AP., unnütz (zwecklos) abhetzen: tikām dīvelēja zirgu, kamē̦r nuodīvelēja galīgi.

Avots: EH II, 40

I nùokũlât: auch AP.; kad pļavā zāle ve̦ca paliek, tad pļava ir nuokūlājuse Ramkau. sīpuoli galīgi nuokūlājuši (izdzeltējuši) Linden in Kurl. Refl. -tiês, ‡

3) nuokūlājies zirgs Vank., ein mageres, mit langem Haar bewachsenes Pferd.
guovis bija nuokūlājušās un vājas Vanagu ligzda 203.

Avots: EH II, 58

nùolĩdzinât, Refl. -tiês: gribējās galīgi n. ar bijušuo Jauns. Nesk. saulē 94.

Avots: EH II, 63

nùolìetât,

2): auch Siuxt u. a.; viņi bē̦rnu vienmē̦r dauzīdami nuolietās AP. tâ apiedamies var vis˙stiprākuo zirgu n. ebenda; ‡

3) "briesmīgi nuopelt, nuosūdzēt" Bers. Refl. -tiês, ‡

2) sich abplagen
AP.: saimenieks bij galīgi nuolielājies, viens pats tur strādādams.

Avots: EH II, 64

nùomàkt, tr., überwältigen, überwinden, vernichten: tu nuomāc visus, kas manu dvēseli apbēdina Psalm 143, 12. manas dusmas mani gandrīz ir nuomākušas 119, 139. sveša, ļauna griba bija pārveikusi, nuomākusi manu labuo gribu Plūd. vispārības apziņa viņam galīgi nuomākta Vēr. I, 1438. [tevi nuomākt Pas. II, 177]. Refl. -tiês, sich bewölken: debess nuomākusies.

Avots: ME II, 817

nùoplaiksnîtiês, [nuoplaikšķitiês Ar.], nùoplaikšîtiês, sich aufklären, zum Vorschein kommen: pret vakaru debesis nuoplaiksnījās [N.-Peb.], Druw. n. Etn. IV, 161. sejas nuoplaiksnās kâ netīri smīni Zalkt. smieklu ē̦na nuoplaiksnījās viņas vārdu skaņā Latv. [Līruma sejā... nuoplaiksnījās ass un nievājuošs smīns Veselis Saules kapsē̦ta 27.] mākuonis nav vairs ne˙kad galīgi nuoplaikšķījies Baltp. īgnums nuoplaikšījās nebēdīgā smīnā Vīt.

Avots: ME II, 829

nùospẽlêt,

1): dziedādama vien staigāju, ar tautām spē̦lē̦dama; nuo galviņas nuospēlēju savu zīļu vaiņadziņu BW. 449. ‡ Refl. -tiês, alles verspielen:
e̦smu galīgi nuospēlējies Jauns. Raksti VIII, 101.

Avots: EH II, 89

plāksnaîns, schichtenartig, schichtenweise: plāksnainu egļu sienu zīmēja ugunskura liesmu lāsmuojumi Veselis Saules kapsē̦ta 100. tuorņi, kas apakšā šķita bezgalīgi spē̦kā un nesasniedzami, tagad slīd plāksnaiņi uz leju Latv. plāksnainais iezis, der Gneiss Dr.

Avots: ME III, 329

puve: (celtne) puves galīgi apsē̦sta A. Upītis Sm. lapa 186.

Avots: EH II, 340

sablektêt(iês), sich zusammenschichten, zusammenballen: apakšā sablektējusēs kārta nāk virspusē Vīt. 19. grāmatas sablektējušas un papīri sapelējuši galīgi Austriņš Nuopūtas vējā 138.

Avots: ME III, 595

sablektêt(iês), sich zusammenschichten, zusammenballen: apakšā sablektējusēs kārta nāk virspusē Vīt. 19. grāmatas sablektējušas un papīri sapelējuši galīgi Austriņš Nuopūtas vējā 138.

Avots: ME III, 595

sadrauvêt, tr.,

1) zerschlagen:
bē̦rns sadraũvēja lampu Sassm.;

2) (fig.) zerschlagen, niederschmettern; bedrohen
Oppek, n. U.: bē̦du ziņa mani stipri sadraũvēja Dond. viņš gribēja sadrauvē̦tā šaubas un pretestību galīgi iznīcināt De̦glavs Rīga II, 1, 50;

3) erschrecken
(tr.) Mar. - Refl. -tiês,

1) (bei einer schweren Arbeit) sich überanstrengen:
tas ir sevi sadrauvējies akmiņus lauzdams, ka nesmeķ vairs ne ēst Blieden n. Etn. II, 49;

2) zu fürchten anfangen
MSil.: iekšā iet viņa sadrauvējās, palika stāvam pie vaļējām durvīm Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 36; "satrūkties": zirgs sadrauvējies Nlar.;

3) traurig werden
Nötk., Fehteln, Kokn.;

4) "sich verzanken; einander schelten"
Vank.;

5) "sadrūzmēties (z. B. vom Eis in Flüssen), sich reiben" Sessw.

Avots: ME III, 612

II sadrebt "satrunēt": tas kuoks jau galīgi sadrebis N.-Rahden.

Avots: ME III, 613

šagalîgs: šagalīgi ("strauji, bizenīgi") iet Orellen.

Avots: EH II, 621

sagandêt, sagandât Schujen, tr., verderben Wid., Ermes: veselību. vai tu krūtis pa˙visam gribi sagandēt? Blaum. nāvekļi viņu pamazām sagandēja un nuovadīja kapā Druva II, 433. viņš bija sagandējis . . . asinis ebenda 440. izgaruojumi plūda viņam nāsīs un likās visu miesu sagandējam LA. iet buojā druvās sējums, guovīs sagandējas krējums ebenda. Andrēju, kuŗš . . . iznācis tūļīgs, Smilģis sagandēja galīgi Druva I, 1291. sagandāta gaļa Schujen. Refl. -tiês, sagandîtiês B. Vēstn., verderben (intr.): sagandējies ēdiens Zaravič. barības vielu sagandēšanās A. XI, 620.

Avots: ME III, 624

saģist(iês), (zur rechten Zeit) bemerken, wahrnehmen, sich besinnen Wid.: dīvaini, ka tuo nebiju saģidies A. v. J. 1901, S. 24. tikai tad viņš saģidās, ka tam gribas dzert V. Eglītis. nu viņš tik galīgi saģidās, ka pievilts Austriņš Nuopūtas vējā 14. saģiduos, ka tas nebūtu pieklājīgi Latv. sieva saģidusēs, ka tas bija ve̦lns LP. VII, 270, dē̦ls duomā, kā tuo izdarīt. pēdīgi saģiedas gan VI, 383. kad saģidās, bija laiks iet Stari I, 367. nule vien sasaģida bāleliņi, kur palika tā māsiņa BW. 18365. saģist (nuojaust) kādu nelaimi Drobbusch.

Avots: ME II, 634

saģist(iês), (zur rechten Zeit) bemerken, wahrnehmen, sich besinnen Wid.: dīvaini, ka tuo nebiju saģidies A. v. J. 1901, S. 24. tikai tad viņš saģidās, ka tam gribas dzert V. Eglītis. nu viņš tik galīgi saģidās, ka pievilts Austriņš Nuopūtas vējā 14. saģiduos, ka tas nebūtu pieklājīgi Latv. sieva saģidusēs, ka tas bija ve̦lns LP. VII, 270, dē̦ls duomā, kā tuo izdarīt. pēdīgi saģiedas gan VI, 383. kad saģidās, bija laiks iet Stari I, 367. nule vien sasaģida bāleliņi, kur palika tā māsiņa BW. 18365. saģist (nuojaust) kādu nelaimi Drobbusch.

Avots: ME II, 634

sakvêpt: russig werden Lis.; nes jaunuos brunčus uz klēti, lai te galīginesakvē̦pst! AP.

Avots: EH XVI, 422

salìekt, saliẽkt Ahs., tr., krümmen, biegen, verbiegen, zusammenbiegen; (fig.) beugen: saliekt gre̦dze̦nā Kaudz. M. liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenē Cnp. 33. paziņuojums galīgi salieca jaunuo sievu Ezeriņš Leijerk. I, 54. -Refl. -tiês, sich krümmen, sich verbie gen, sich zusammenbiegen.

Avots: ME II, 674

‡ salupatuôt, zerfetzen: galīgi salupatuotās drānas Līg. medn. 192.

Avots: EH XVI, 427

samel˜nêt Ahs.; samelnêt Spr.; Fest., mundartlich auch samel˜lêt, bei Baltpurviņš I, 141. ein praet. samelna, intr., schwarz, dunkel, schmutzig (Spr.) werden (perfektiv): lai samell (Var.: nuomell) tā meitiņa kâ tie mani zābaciņi! BW. 15282. sazilēj[u]se, samelnēj[u]se sudrabiņa nesējiņa 21627. ilgi papļauts siens sāk melnēt un samelnê Fest. viņš galīgi samelnēja, un palika vairs tik ē̦na nua agrākā... sārtvaidzīgā puiša Veselis Tīruma ļaudis.

Avots: ME II, 682

samîkstît, tr., voilständig überwinden Sauken: es viņu galīgi samīkstīju.

Avots: ME II, 687

samuõcît,

1) stark quälen
(perfektiv): samuocījis bē̦rnu līdz asarām. pa˙visam samuocījis. Apsk. v. J. 1905, S. 237;

2) eine bestimmte od. längere Zeit quälen:
samuoca zē̦nu divas naktis LP. I, 66. Refl. -tiês,

1) sich stark quälen
(perfektiv): viņš galīgi samuocījās;

2) sich eine bestimmte od. längere Zeit quälen:
braucēji samuocās trīs dieniņas - ne˙kur tikt, ne˙kur pabūt LP. II, 2. ķēniņš... samuocījies ve̦se̦lu dienu IV, 123. ve̦lns samuocījies līdz pusnaktij IV, 134. samuocījies pāri par pusnakti VII, 182.

Avots: ME II, 691

‡ sapliekšêt "?": pakaišu paliekas bij galīgi sapliekšējušas un nuopelējušas A. Upītis Laikmetu griežos II, 165.

Avots: EH XVI, 437

uzsmīnêt, (spöttisch, überlegen) zulächeln: viņš tam uzsmīnēja zuobgalīgi.

Avots: ME IV, 381

uzvarêt: ka mēs pēc galīgi uzvaram LLD. II, 1531.

Avots: EH II, 738

uzvarêt U., AP., Bers., Dond., Golg., Jürg., KatrE., Kl., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Stenden, Wandsen, uzvārêt L., U., Arrasch, Bauske, Drosth., Frauenb., Pankelhof, PS., Ruj., Salis, Segewold, Selg., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Wolmarshof, siegen, besiegen: uzvarēt ienaidniekus. ruomieši tuos galīgi uzvārēja Antrop. II, 50.

Avots: ME IV, 396

var̂zât Drosth., Ronneb., (mit ar̂ ² ) Ruj., -ãju,

1) kreuz und quer einflechten
(mit ar̂ ) Kl., Ogershof;

2) verwirren, verwickeln
Spr., Bers., Dickeln, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Odensee, Pernigel, Vīt., (mit ar̂ ) AP., Borchow, Kaltenbrunn, Kokenhof, Sonnaxt, (mit ar̃ ) Salis; "samežģīt" Fehteln, Kokn., Stockm.: kuo tu varzā? tin kārtīgi kamuolā! Vīt. dzijs jāsāk varzāt vaļā (loswickeln, entwirren) Golg.;

3) schnell, oberflächlich
(ungewandt Nötk., mit ar̂ ) nähen Memelshof, flicken (mit Zwirn), stopfen Rutzau, Vīt.; nachlässig stricken, flicken (mit ar̂ ) Jürg.: adi kārtīgi, nevarzā! Jürg. varzāju kâ prazdams, bet galīgi neaizlāpīju Vīt.;

4) var̂zât Kr., zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen
Salis n. U., unordentlich, lässig machen Bers., (mit ar̂ ) Nötk.; "unnütz trödeln" Wessen;

5) "savirknēt" Oberland;

6) "schwatzen"
Dickeln; schwatzend umhergehen Kosenhof;

7) "versārī" Segewold: "viņš nuo puikas dienām pa tiesas lietām vien varzājis. Refl. -tiês,

1) sich verwirren, verwickeln
Vīt., Spr.; "režģīties, pīties" Saul.;

2) "pulkā staigāt, klejuot, niekuoties" Wessen; "kustīgi, skaļi ruotaļāties" Preili;

3) sich abplackern, abmühen
Druw. n. RKr. XVII, 85, Kosenhof: varzāties pa tiesām Erlaa;

4) kursieren
Segewold: naudai vajaga varzāties. varzât 1-2 (und 3?) zu varza 1 resp. 3; varzâties 2 wohl zu varza 5 und varzâties 3 zu varza 4. Dagegen varzât 4 wohl aus r. варзáть "дѣлать плохо, как ни попало".

Avots: ME IV, 482

I vilcîgs,

1) zäh, dehnbar
U., Bers., Lubn., N.-Peb., (mit il˜ ) Frauenb., Schibbenhof, Sehmen, (mit ìl ² ) Mahlup, (mit ilˆ ² ) Bauske, Swehthof: me̦dus ir vilcīgs Bers., Nötk. jārauga, vai ir jau piens vilcīgs Frauenb. vilcīgu mīklu Izgl. III, 16;

2) andauernd, gedehnt, gestreckt:
sāpes nav asas vairs, bet... dziļas un vilcīgas Domas III, 456. (duomas) bija neatlaidīgas, vilcīgas kâ bezgalīgi garas čūskas Veselis Saules kaps. 25. ārs liesmuoja dunē̦dams vilcīguos graudienuos Tīr. ļaudis;

3) "sich ohne Widerstand zie hen lassend" (von Stricken)
Wessen;

4) gut ziehend (von Pferden)
Pilten (mit ilˆ ² ),Ahswikken (mit il˜): v. zirgs;

5) gierig
(rijîgs) Sessw., habgierig Kalzenau; diebisch (mit ìl ² ) Saikava. Zu vilkt.

Avots: ME IV, 586