trūkt [li.
trúkti "reissen, brechen, platzen"] (in Grundsahl angeblich so in der Bed. 2, in der Bed. I dagegen trùkt; Rosenberger unterscheidet Mag. IX, 2, 16 trũkt "mangeln" von trûkt 2 "reissen"), -kstu, -ku (eine reflexive III p. prt.
trūcēs Zbiór XVIII, 271),
1) entzweigehn, reissen (intr.),
brechen (intr.),
auseinanderspringen U.:
striķis trūkst (pušu), der Strick reisst U.
izkapts trūkst (pušu), die Sense bricht U., Bers., Gr.-Buschh., Marzen, Saikava, Warkl.
glāze trūkst (pušu), das Glas springt entzwei U.
ātri rāvu . . . dzirnus, lai tās trūka (Var.:
plīsa) gabaluos BW. 22478 var.
pavediens negribējis un negribējis trūkt LP. IV, 216.
ieskanējās trūkdama klavieŗu stīga A. XX, 953.
man sirds trūkst, mir bricht das Herz U., Bauske, PS., Saikava, Selsau, Stenden.
man(im) sirds par viņu pušu trūkst, er jammert mich Brasche.
vēru durvis, spēru kāju, trūkst (verstummen, horen auf) ļaudim valuodiņas BW. 8603;
2) mangeln, fehlen U.:
man trūkst naudas, veselības, druošības, mir fehlt Geld, Gesundheit, Mut U.
trūktin trūkst tev, māmiņa, trūkst trijās vietiņās: stallī guov[j]u, klētī pūra, kambarī malējiņas BW. 18379 var. Sprw.:
putna piena vien trūkst Br. sak. v. 976 (ähnlich: LP. VI, 858).
kad muižā darbu trūks, kad ellē ve̦lnu! 671.
daudz vairs netrūka, kad bija beigts RKr. VI, 550.
vai tam daudz trūkst nuo kunga (ist er nicht beinahe ein Herr)? Alm. Kaislību varā 127.
tik jau manis tur trūka Etn. IV, 43.
tā tik vēl trūka, ka jūs būtu neguodīga tē̦va dē̦li Rainis Zelta zirgs 53.
ne˙kas tiem netrūka Pas. III, 467;
3) zusammenfahren, erschrecken (intr.) U. (unter
trukt). Refl.
-tiês, erschrecken (intr.) AP., Bauske, Drosth., PS. (mit
ũ ), Kl. (mit
ù 2 ), Spr., Wessen, erschreckt auffahren U.,
scheu werden U.;
(schnell) aufstehn, aufspringen: lai nuobēdza baidiklīši, lai māsiņa netrūkstas BW. 26178, 7.
sit pie vārtu stuburiņa, lai trūkās Jāņa māte 32638, 1.
trūkās mans kumeliņš nuo pe̦lē̦ka akmentiņa 15932, 4.
trūksties, manu kumeliņ, kad es gruožus kustināju! A. 913.
zirgs trūkstas Kaudz. M. 236.
viņa gulēja netrūkdamās tālāk Janš. Mežv. ļ. I, 15.
kad bē̦rna lakatus mazgājuot sit jeb plīkšķina gaisā, tad bē̦rns trūkstas nuo miega BW. I, S. 182.
trūkties nuo gultas augšām Etn. I, 56.
trūkās augšā, cik ātri varēja JR. IV, 156.
tūlīt trūkstas abi nuo gultas ārā BW. III, 1, S. 97.
zē̦ns trūkās kā putniņš tē̦vam nuo ruokām Krišs Laksts 50.
kājās trūkties, blitzschnell aufstehen Infl. n. U.:
meita trūkās kājās Pas. IV, 283 (aus Atašiene; ähnlich: Zbiór XVIII, 473; LP. V, 29).
jis trūkās un saka: "ai, cik ilgi es nuogulēju!" Pas. III, 385 (aus Bikava).
sunītis trūkās nuo suola ze̦maškas Pas. IV, 384. - Subst.
trũkšana,1) das Entzweigehen;2) das Fehlen, Mangeln; trũkšanās, das Erschrecken (intr.),
das Aufschrecken (intr.);
trũkums,1) das abgeschlossene Entzweigehn; der Bruch St., U.;
das Resultat des Entzweigehns -a) die Spalte, der Riss: maizes kukulim ir rieva (trūkums) RKr. XIX, 97;
b) der Bruch: nabas trūkums, der Nabelbruch (hernia umbilicalis) Preip. 56;
vē̦de̦ra trūkums, Flankenbruch, Bauchbruch (hernia ventralis) 55;
trūkuma kaite (Wid.) od.
tr. valna (Bers., Smilt.),
der Hodenbruch. - trūkuma puķe Gr.-Buschh.,
eine Art Blumen; trũkuma zāle Gr.Buschh.,
a) Wolverlei, Arnika (arnica montana L.) U., Mag. IV, 2, 61; 89; RKr. II, 67:
trūkuma zāļu tēja nuoderīga, kad pārcēlies Etn. II, 150;
b) geranium silvestre Grünh.;
2) der Mangel U.;
die Armut: trūkumu ciest, Mangel leiden, darben U.
nespējīgs vecītis, lielu trūkumu ciezdams LP. IV, 191.
izdara nuoziegumu . . . nabadzības vai trūkuma spiesti Vēr. I, 1259.
kaujamies... ar savu trūkumu Aps. Bag. radi 15. Sprw.:
kur nauda, tur nav trūkuma JK. II, 372,
bads māca lūgties, trūkums diedelēt. darbu trūkums A. XI, 98;
3) das einmalige Erschrecken (intr.),
Aufschrecken (intr.):
satrūkās ciema suņi; pa tam suņu trūkumam izte̦k ciema dze̦ltanītes BW. 13250, 6.
Zu traukt, trauks s. diese und Walde Vrgl. Wrtb. 1, 731, Reichett KZ. XXXIX, 64, Hirt Abl. 8, Scheftelowitz KZ. LVI, 172.'Avots: ME IV,
251,
252