Paplašinātā meklēšana

atgrìezenisks, reflexiv, zurückbezüglich: atgriezenisks darbības vārds, ein reflexives Zeitwort KM.

Avots: ME I, 159

‡ bieze, = biezājs: stiebru b., dichtes Röhricht Brasche.

Avots: EH I, 224

biezeklis, ‡

2) ein dichter Wald
Lemb., Bolwen.

Avots: EH I, 224

[biezeklis Wid., ein dicker Mensch.]

Avots: ME I, 306

bìezenĩca: auch ("Dickgrützë) Lös.

Avots: EH I, 224

bìezenīca, od. bìezaunīce Druw., etw. Dickes, so ein Dickgrütze Bers., Lubahn.

Kļūdu labojums:
bìezaunīce = bìezaunīce ²

Avots: ME I, 306

biezenis (unter biezājs), ‡

2) das Püree*.

Avots: EH I, 224

bìeze̦ns, dicht: bieze̦nais jeb blīznais gaiss MWM. VI, 583.

Avots: ME I, 306

[ģiezens (wohl als ģiezenis aufzufassen) "jem., der abgemagert, beinahe wie ein Skelett aussieht" Stelpenh.: izdilis kâ ģiezens.]

Avots: ME I, 701

gnieze,

1) = gnēze U.;

2) weibliche Scham
AR. n. A. XIII, 252.

Avots: ME I, 634

I griêze: auch Ramkau, Saussen, (mit iê ² ) Kabillen, Salisb.: g. grieza rudzīšuos BW. 2484.

Avots: EH I, 408

I griêze (li. griežė˜), die Schnarrwachtel: grieze griež die Schnarrwachtel schlägt. rudzu tīrumā grieze iesāk savu vienmuļuo" griez, griez" A. XVII, 3. Zu griêzt, [li. griežti " schreien"].

Avots: ME I, 660

II griêze,

1): auch Bērzgale; eine messerähnliche Pflugsehar
("arkla daļa, kuo pieiiek arklam priekšpušē, kad iet cietās zemēs art") Warkl. arklus iesiet, griezes uzsist Pumpurs Lāčpl. (v. J. 1888), S. 129; ‡

3) "= pavāle"' Linden in Kurl.: kad siens ūdenī; tad citādi nevar izkaitēt, kâ uz griezēm. nuo griezēm var redzēt, cik katrs pļāvis platas vāles.

Avots: EH I, 408

II griêze,

1) ein Pflug mit einer messerähnlichen Pflugschar, ein Abschtech pflug
Mar., [Domopol]: grieze - vienlemesis, ar kuŗu plē̦sumu plēšuot nuogriež ve̦lē̦nas platumu Sissegal n. A. XIII, 329;

2) aufgepflugtes Dreschland
Mar. n. PKr. XV, 115. Zu griêzt.

Avots: ME I, 660

III grieze, jem., der den Kopf hin- und herdreht: kas tā tāda griezes galva? BW. 21231. Vgl. grieza III. Zu grìezt.

Kļūdu labojums:
21231 = 21234 var.

Avots: ME I, 660

IV grieze, ein Hutkopfband L. [?]

Avots: ME I, 660

[V griêze Domopol " ein Backfisch".]

Avots: ME I, 660

[VI grìeze ² Domopol, in mēness grieze, der Mondwechsel.]

Avots: ME I, 660

II griezeniski: grìezeniski ada (eine Strickart), ja adatu bāž valdziņā nuo labās puses uz adīkļa iekšpusi un jaunuo valdziņu izve̦lk uz ārpusi, kādēļ valdziņi drusku sagrìežas Ramkau. zeķes ada g., tad ir stipras ebenda.

Avots: EH I, 408

griezeklis, ‡

2) griêze II 1, eine messerähnliche Pflugschar
Lettg.

Avots: EH I, 408

griezeklis ,* das Schnittmuster Karls.

Avots: ME I, 660

grieze̦lē̦ns: auch (mit iê ) Prl. n. FBR. VI, 94.

Avots: EH I, 408

[grieze̦lē̦ns Jauns., das Junge einer die Schnarrwachtel.]

Avots: ME I, 660

‡ griêzelêt AP., C., Ermes, Jürg., Kalz., Lemb., schnitzeln Segew.

Avots: EH I, 408

‡ grìezelêt ² Kalz., zwecklos wiederholt drehen (wenden, kehren): kuo tu vienmē̦r griezelē savu pulkstinu?

Avots: EH I, 408

griezene, ‡

4) Plur. griezenes "lieldienu šūpuoles, kur četri sēdēja, kad ratu grìeza" Brucken.

Avots: EH I, 408

griezene,

1) das Band, in das die Femerstange des Schlittens gesteckt wird
Lös. n. Etn. III, 177;

2) [in Üxkül griezenis], eine lange Stange, mit deren Hilfe ein an dieselbe befestigter kleiner Schlitten auf dem Eise in die Runde dreht wird:
griezenes ir grieztavas, ar kuŗām vizina ragutiņas riņķī (unb.); [

3) griezenes sakta (nach M. Siliņ zwischen Goldingen und Windau) " griezeniski savīta sakta"]. Zu grìezt.

Kļūdu labojums:
2. nozīmei jāskan (die Bed.2 muss lauten): griezenes, eine Vorrichtung, mit der man einen kleinen Schlitten an einer langen Stange auf dem Eise in die Runde dreht

Avots: ME I, 660

I griẽzenis,

1): samaitātā durch samaitātājā zu ersetzen; ‡

5) eine Art Bohrer, der beim Dachdeclcen gebraucht wird
(mit ìe ) Ramkau; ‡

6) radförmig zusammengerollte, fürs Spinnen vorbereitete Wolle
Meselau, (mit ìe ) Ramkau (vgl. die Bed. 3).

Avots: EH I, 408

I griẽzenis,

1) Wirbel
Ruj.: cilvē̦kam jābaidās, ka dabas spē̦ki neierauj samaitātā griezenī Aps. V, 27; [

2) eine Stelle, wo Pferde, in die Runde gehend, Lehm treten
Ruj.;

3) grìezenis ² Lis., ein Spiralring].

Kļūdu labojums:
samaitātā = samaitātājā

Avots: ME I, 660

II griêzenis, abgeschnittenes Stück, Schnitzel: biešu griezeņi Luopk. III, 131.

Avots: ME I, 660

‡ III griêzenis Lubn. der Schnlttkohl: aizgājusi ravēt griezeņus A. Sprūdžs Asaru liekņa 62.

Avots: EH I, 408

I griezeniski,

2): schräg
("šķībi un šļaupi") Frauenb.: g. pārgriêzt kādu priekšme̦tu.

Avots: EH I, 408

I griezeniski,

1) " griezeniski [= schneidend?]!"
tē̦vs pamāca un parāda, kâ jāihceļ (kārkli), kâ jāpieliec, kâ jāpieve̦lk ar cirvja zuobiem Baltpurviņ Druva I, 1344; [

2) " quer"
Ronneb. (im Gegensatz zu gareniski " der Länge nach")].

Avots: ME I, 660

[II griezeniski aizsviest " so wegschleudern, dass der geschleuderte Gegenstand horizontal mehrfach um sich herumdreht"; apstrādāt griezeniski " spiralförmig" Weinsch. grìezeniski ² Laud. "apkārt griezdamies".]

Avots: ME I, 660, 661

griezes LKVv., Gänsegekröse W.

Avots: ME I, 661

[ìeze ² Borchow, Warkl., eine Eisspalte; vgl. iezis.]

Avots: ME II, 91

[ìezelêt, sabbelnd teilweise zerbeissen: zirgs jaunuo pavadu jau iezelējis Nigr.]

Avots: ME II, 91

ìezelîtiês, sich einsaugen, ansaugen, - von Blutegeln; vom Flachse, wenn der Bast sich so an den Stengel ansaugt, dass er nicht zu trennen ist U.

Avots: ME II, 91

I ìezelˆt, ergrünen, grün werden: rudzi negribuot lāgā iezelt Saul. sējumi bij diezgan labi uznākuši un iezē̦luši A. XI, 37. cilāts akmens neiezeļ Purap. Fig.: draudzes skuolas daudzmaz iezē̦lušas Kronv. Das Refl. - tiês ungew.: jauni sējumi iezē̦lušies St.

Avots: ME II, 91

II ìezelt, = iedzėlt, stechen.

Avots: ME II, 91

ìezèltît, intr., Hiebe versetzen, prügeln: krekliņu pacēlis, labi tam iezeltīja Dok. A. [Vgl. iezaltēt.]

Avots: ME II, 91

[ìezemdêt, in die Erde (besonders in Sand oder Schlamm) versinken: kuoks tik dziļi iezemdējis, ka gŗūti izvilkt Nigr. malā izsviestais kuģis tik ātri iezemdējis, ka nevar vairs ārā dabūt N. - Bartau.]

Avots: ME II, 91

‡ *kaulgrieze oder *kaulgriezis "?": (meita) kaulgriezi (von einer Laus gesagt) nuokāvusi Anekd. IV, 90.

Avots: EH I, 594

ķieze Spr., = ķe̦za.

Avots: ME II, 390

kniezerêtiês, zaudern, säumig sein [?]: nekniezerējies tu ar daudz! Latv. av. 1901, No 4.

Avots: ME II, 249

krieze: zu streichen, weil falsch für kriece!

Avots: EH I, 658

krieze, der obere Teil des Kopfes Frauenb.

Avots: ME II, 285

kriẽzes: auch Adiamünde. Aus alternhd. krō"ss "Gekröse", s. Sehwers Unters. 58.

Avots: EH I, 658

kriẽzes, das Gekröse Gr.-Sessau; [ Gänse- od. Entenhälse Würzau].

Avots: ME II, 285

[miẽze, ein faules Frauenzimmer: jūsu meitas tādas miezes tik ir Dond.]

Avots: ME II, 657

‡ miêzene ² Sussikas, ein gewisser Pilz.

Avots: EH I, 826

‡ mìezenis AP. "miežu plācenis".

Avots: EH I, 826

‡ *miẽzerêt, zu erschliessen aus samiẽzerêt.

Avots: EH I, 826

nieze: ādā ir kāda nelāga n. Siuxt.

Avots: EH II, 28

nieze, das Jucken: līdzi ballei ve̦se̦ls me̦nesis, bet kājās tāda nieze Duomas IV, 243.

Avots: ME II, 752

[niezeklis Fest., Bers., niẽzêklis Wolmarshof, niezeklis Warkl., das Jücken, die Krätze; identisch damit ist nīdzeklis Infl. n. U. "eine jückende Stelle", wenn mit ostle. ī aus ie; in Warkl. sei niezēklis auch ein aufdringlicher Mensch.]

Avots: ME II, 752

pìegrieze, der Femerstrick Manz.; der Femerstangenring L., überhaupt der Knebel, womit etwas angedreht wird Harder n. U.

Avots: ME III, 252

pìegriezenis "valgs, ar kuo piegriež ilksi (ragavu) pie mietnes" Lis.: ve̦cu, nuotrūkušu ragavu piegriezeni LP. VII, 330.

Avots: ME III, 252

pìezeģinât, = piekuodinât; es tev piezeģinu: nedari tâ! Karkeln; beruht auf mnd. anseggen.

Avots: ME III, 312

I pìezelêt "mit Grünendem vollwachsen": piezelējis ūdens Warkl.

Avots: ME III, 312

II pìezelêt, kauend (zelējuot), sabbelnd besudeln: guovs piezelējusi sili Dunika.

Avots: ME III, 312

I pìezeltiês, mit Unkraut vollwachsen: druva piezē̦lusies ar nezālēm.

Avots: ME III, 312

II pìezeltiês, sich ansaugen: dēle piezē̦lusies pie kājas Salis.

Avots: ME III, 312

pìezemdêt, sich mit Schlamm füllen: piezem̂dējis ² , piesūnuojis valks Janš. Dzimtene ² II,144.

Avots: ME III, 312

pìezoņ̃ķêtiês, sich sattessen, vollfressen Dond.; vgl. piezaņ̃ķêtiês.

Avots: ME III, 313

I riêze "cirtienu starpa pļavā, kas izceļas ar gaŗākiem grieziem vai nenuopļautu zâli; tāda rieze (arī: rieza) var būt arī nuopļautā druvā vai ābuoliņa laukā" Bers. Wohl zu riezis.

Avots: ME III, 551

II rieze: aus nd. rēs, s. Sehwers Unters. 101.

Avots: EH II, 380

II rieze, eine Reihe (von Mistfudern) Depkin n. U. Aus mnd. *rese (neben reise) "Zug" (vgl. mnd. resen od. reisen "reisen")?

Avots: ME III, 551

III riẽze Wain., = riezis.

Avots: ME III, 551

‡ rudzmiêze ² Salis, rudzmiêzis ² ebenda, = rudmìese.

Avots: EH II, 382

sabieze Br. m. 885 "= sabiezums": liela sabieze Ar.

Avots: ME III, 594

‡ sagriezelêt Segew., zerschnitzeln.

Avots: EH XVI, 410

samiẽzerêt,

1) verprtigeln Windau:
vecītis tuos e̦suot samiezerējis LP. VI, 776;

2) in einem Mörser zerbröckeln
(tr.) Irmelau;

3) verknülten:
s. svārkus kâ miezerī Schibbenhof, Schujen, Salgaln, Sessau.

Avots: ME II, 688

saũlgrieze,

1) die Sonnenblume (helianthus annuus L.)
U., RKr. II, 72;

2) der Alant (inula helenium L.)
Konv. ^l 48.

Avots: ME III, 773

*šķē̦rsgrieze od. *šķē̦rsgriezis, eine Quersäge: sagriezt ar šķē̦rsgriezi A. XXI, 442.

Avots: ME IV, 36

vĩgriêze C., Grobin, vīgrieze Nigr., vĩgriêzne AP., C., Jürg., (mit ì ² ) Heidenfeld, vīgriesis, vigriêznis Burtn., PS., Wolm., vìgriests ² Kalzenau, Selsau, vìgrêsts ² , -s Kl., KatrE., Plur. vĩgrieži Karls., Dond., Schnehpeln, (mit iê ² ) Ladenhof n. FBR. XI, 72, vīgrieži L., U., Mag. 1V, 2, 84; RKr. II, 78; Etn. 1, 28, Frauenb., vĩgriežņi A.-Ottenhof, N.-Salis, Trik., (mit ì ² ) Erlaa, Kalzenau, Sessw., (mit iê) Kl., vīgriežņi Nitau n. Etn. I, 84, vìgriêksts ² (acc. vìgriêksti ² ; i-Stamm?) Warkl., vīgriežņi, vīgrižņi, die Sumpf-Spierstaude (spiraea ulmaria L.); vĩgriêzne Ramkau, ulmaria pentapetala; vīgrieži Etn. II, 148, ledum palustre; vīgrieši Konv. ¹ 849, polygonum bistorta L.: Jāņa zâle, kuo plūc Jāņa vakarā: vīgrieznīte (Var.: vīgriezīte)... BW. 32402 var. audzināju... liepu vīgriezī (Var.: vīgriezē) 13921. ieķēruos vīgrieznī 21871, 1. kas čīkstēja vīgrižņuos? 32976, 2. purva niedre teica mani, vīgriestiņš (Var.: vijgriestiņš) nicināja 8707, 4 var. vīgriešņu... čumuruos A. XVII, 289. Nebst li. vingirýkštis "Metkrant", vengrýkštis oder vangarýkštė "spiraea" (bei Būga KSn. 1, 300) wohl zur Wurzel von vengre: ihre Früchtchen sind spiralfürmig gewunden, weshalb wohl auch der Name im Le. mundartlich nach griezt "drehen" umgebildet ist.

Avots: ME IV, 635

àizgriêzt, tr.,

1) eine Schnittwunde beibringen, anschneiden:
sieviete gulējusi ar aizgrieztu rīkli LP. VI, 185. spārni aizgriezti Vēr. II, 817;

2) von dem bösen, vor dem Essen gehörten Geschrei der Schnarrwachtel:
kad grieze aizgriež, tad ruokas sagriež JK. II, 71.

Avots: ME I, 27

atņēmiens, die Weg-, Entgegennahme, die Wiederholung: grieze vienmērīguos atņēmienuos tarkšķina savas pāri nuotes Plūd. atņēmieniem, zu wiederholten Malen, stossweise: vējiņš atņēmieniem iešalcās kuokuos A. XV, 2, 123. vāveres asie nadziņi atņēmieniem nuočaukstēja uz augšu A. XV, 2, 174.

Avots: ME I, 180

atriêzt ‡

2) zurückwerfeud emporheben:
a. galvu Auleja, (mit iê ) Oknist. asti vien atrieze Pas. I, 343. Refl. -tiês Okuist, den Kopf zurückwerfen.

Avots: EH I, 162

biezājs, [biezēklis Kreuzb.], biezêknis [C.], bieuoknis Ahs., bieziens Sassm., biêzenis ² Ruj., das Dickicht: labāk palikt biezājā Vensk. 62. visur tāds biezeknis kâ mūris Apsk. I, 334. līduši biezienā raudzīt LP. V, 361. izlēcis nuo biezuokņa stirnu buks LP. VII, 986. lauzīdamies cauri tumsības biezuokņiem Duomas III, 831.

Avots: ME I, 306

blīzns, dicht, fest, kompakt (zu blîzt): blīznais jeb bieze̦nais gaiss MWM. VI, 583.

Avots: ME I, 317

‡ II cirpt, = cir̂pstêt: tālu cirpa grieze A. Brigadere Skarbos vējos 286.

Avots: EH I, 273

dagrìezt, tr., hinkehren, hinlenken: pie durvīm es dagriezu (kamanas) Ltd. 1788. [dagrieza (kehrte zu) man muguru Drsth. Refl. -tiês, sich hin wenden zu: dasagrieze siena kaudzi Sprogis 206.]

Avots: ME I, 430

dižgalˆvis, der Grosskopf, Starrkopf: dižgalve saulgrieze Janš.

Avots: ME I, 475

griediņš: g. grieda (Var.: grieze grieza) druviņā BWp. 2483, 1.

Avots: EH I, 407

I griêza: g. (Var.: grieze) grieza rudzīšuos BW. 2480.

Avots: EH I, 408

‡ griezauka,

1) ein Schimpfname
Lubn.;

2) Drehkrankheit der Schafe
(mit ìe ² ) Meiran;

3) = iezene">griezene 2 (mit ìe ² ) Meiran.

Avots: EH I, 408

‡ griezavas Wessen; = iezene">griezene 2.

Avots: EH I, 408

I griêzne PS., = ieze">grieze, die Schnarrwachtel [Smilt., Trik.]: griež grieznīte rudzīšuos BW. 27995, 1 var.

Avots: ME I, 661

I griêznis, der Schneidezahn MWM. VI, 65;

2) = ieze">grieze, die Schnarrwachtel: grieznītis grieza rudzīšuos BW. 27995 var.

Avots: ME I, 661

griêzt, [griẽzt Katzd.], -žu, -zu (li. gríežti "нарѣзывать"),

1) schneiden:
maizi, kuoku, sluotas. ne nuo katra kuoka var svilpes griezt. uz cita kuoka (birkas) savu parādu griezt. seine Schuld auf einem anderen schieben. griez uz kuoka, tautu meita, manus lielus parādiņus BW. 6270. pret dieva dāvanu, vai nu viņa lejama, vai griežama, nevajaguot le̦puoties Kaudz. M. mans cirvis dziļāku skaidu griež nekâ tavējais JR. IV, 82. tas man sirdi od. sirdī griež, das schneidet mir ins Herz U. kādam guodu griezt U. [oder zu grìezt?] jemandem verleumden;

2) schlagen (von der die Schnarrwachtel):
grieze griež (li. grįlyt;ežia);

3) geigen
(so auch li. gríežti): vijuoli griezt;

4) knirschen mit den Zähnen
(so auch li. gríežti): ve̦lns nuo tās dienas zuobus vien griež uzmanim;

5) [par ausi griêzt PS., ein Ohrfeige verabfolgen].
pliķi griezt Mar. Refl. -tiês,

1) sich schneiden:
ja divas taisnas līnijas griežas ar trešul... Būvm.;

2) schneidend eindringen:
riteņi griêžas dubļainā ceļā līdz rumbām. skaņas plūst, ausīs griezdamās MWM. V, 486. [Nebst graizît nach Scheftelowitz BB. XXVIII, 295 zu arm. ergicanem " (zer)reisse".]

Kļūdu labojums:
[oder zu grìezt?] = nach d. jem. die Ehre abschneiden]

Avots: ME I, 662

I grieztava,

1) etw., womit man etw. dreht, die Kurbel:
tecelei ir grieztava, ar kuŗu tuo grìež Nötk. n. A. XIII, 329. grieztava ir griežamais rīks pie virvju vīšanas Saussen n. Etn. III, 117;

2) = griezene 2;

3) der Weberbaum,
riestava Adsel n. A. XIII, 329;

4) ausgebreitete Melde (atriplex patulum)
RKr. II, 67.

Avots: ME I, 663

grieztuvis Lassen, der Bohrer Bezzenberger Le. Di. -Stud. 170; [grìeztuve ² Domopol, = iezene">griezene 2].

Avots: ME I, 663

‡ griẽzulis,

1) = iezene">griezene 2 Grenzhof n. Fil. mat. 63, Fockenhof;

2) "ein drehbares Kettenglied in einem Strick"
Behnen, Dunika: lai saitē piesieta guovs saiti nesagriež un nenuožņaudzas, saitē iesien metalla griẽzuli;

3) "womit ein Kind zu gehen lernt"
Dunika.

Avots: EH I, 409, 410

griļ˜ļas, = iezene">griezene 2 Drnd., [Wandsen, Stenden, Selg.], Etn. IV, 33.

Avots: ME I, 655

gril˜lis Neuermühlen, = iezene">griezene 2 ; vgl. auch grillêt.

Avots: ME I, 655

griñdulis, = iezene">griezene 2 K., [Neuermühlen].

Avots: ME I, 656

grindzins: asti grieze grindzinā (Var.: gredzenā ) BW. 19664, 1.

Avots: EH I, 406

grĩzeklis [Wandsen, grĩze̦kls Nigr., Līn.],

1) ein [hölzener
Edwahlen] Riegel: grīzeklis ir kluoķis, kuo aizgriež, lai durvis nevar attaisīt Nigr. Hasenp., Wain. durvīs grīzeklis vaļā palicis LP.;

2) (unb.) ein Strick von Stroh, Neu od. Baumzweigen (?);

3) = griezene 2: bē̦rns savās grīzekļa ragutiņās sē̦dē̦dams Astr. 17; [

4) ein Drehholz
Bielenstein Holzb. 568 f.]. zu griezt.

Avots: ME I, 658

ìegriêzt, einschneiden, hineinschneiden, einen Schnitt anfangen: kad iegriež vai iecē̦rt kādā luoceklī Etn. II, 135. ar... rungu, kuŗai iegriezti deviņi riņķi RKr. VIII, 1. maizes kukuli iegriezt, anschneiden Etn. I, 87. Refl. - tiês,

1) hineinschneiden:
viņa balss ma[n sirdī iegriezās kâ nazis MWM. XI, 193;

[2) unvorsätzlich eingeschnitten werden
(mit dem Agens im Dativ): man iegriezās pirkstā, es passiert mir, das ich unvorsätzlich (ohne es selbst zu wollen) mir in den Finger einschnitt];

3) aufschreien (vom Ruf der Schnarrwachset):
pa reizei grieze iegriežas Vēr. I, 1095. Subst. ìegriêzums, der Schnitt, Einschnitt, Ausschnitt: iegriezumam uzliek suņu kumeļu lapas un apsien Etn. IV, 117. kakla iegriezums, apšūts zilu... apšuvi Etn. IV, 109.

Avots: ME II, 19

ierzekls,

1) "venteŗa atskarbis (vgl. iedzirklis)" Edwahlen n. U.;

2) Verschlingung, die eine stark gedrehte Schnur macht
U. [Wenigstens in der Bed. 1 vielleicht durch Metathesis aus * iezerkls > * iedzerkls; vgl. iedzerkle.]

Avots: ME II, 60

ìezaltêt, tr., prügeln: ņem tik kādu vicu un iezaltē krietni Naud. [Vgl. iezeltīt.]

Avots: ME II, 90

ìezis [PS., Trik., Serben, N. - Peb.], ieze Apsk., der Sandfels, felsenartige Sandlagerung, besonders an Flussufern, Gestein PS., Wend.: Gaujas krastā atruodas Sietiņu iezis; šai iezī ir liela ala LP. VII, 949. pie šiem smilšakmeņiem piede̦r Gaujas ielejas ieži Konv. ² 588. ze̦ms valnis nuo balganiem, drupulainiem ieža akmeņiem Saul. visi ieži e̦suot nuoguldījumi ūdenī Konv. ² 1032. [kâ kāds putniņš paliek drīz tre̦nkāts ieža duobums Diez. - Nach L. u. U. iezis auch: sandiger, schlechter Ackerboden. Vgl. ieza.]

Avots: ME II, 91

kam,

1): kam ļaužu? Pas. IX, 259;

4): kam ar svešu kaitējuse, sen slavīte maliņā Tdz. 39361; ‡

5) weil:
meita ... nuotiesāta ..., kam atsagrieze bez vīra Pas. IV, 276 (aus Dricēni).

Avots: EH I, 580

V kāsinât, im VL. vom Wachtelgesang gebraucht [?] U.: grieze grieze rudzīšuos, paipaliņa kārkliņuos; grieze rudzus briedināja, paipaliņa kāsināja BW. 27996. [Wohl aus und gleich kārsināt; s. karsināt II.]

Avots: ME II, 203

‡ kla Dunika, OB., = klàu: k., kâ grieze griež!

Avots: EH I, 607

klikstêt, klikšķêt, - u, - ẽju, intr.,

1) wackeln, klappern:
pakavi, nažu ģelzis klikst. meitiņa nevarēja tik labi staigāt, bet klikstēja kâ pīle un krita ik acu˙mirkli GG. II, 81. kūkuotājam pie katra sauciena klikst galva kâ izmežģīts ģelzis Brig. un tu kuo vēl klinksti kâ grieze Druva I, 403;

[2) klinkstêt, kränkeln
U.;

3) klinkšêt Dunika, kurz (metallisch) erklingen:
bises gailis klinkš, bet sprādziens nenāk. - - kst - könnte hier auf - gst - beruhen (vgl. klidzêt), doch kann das k hier auch alt sein (vgl. klikatas)].

Avots: ME II, 227

[*I kupêt] od. *kupt, gut gedeihen: grieze vēl griež kupuošā druvā Lautb. [lai kup tē̦va pūŗu lauki! Schönberg. kupuoša (strotzende) greznība Janš. Dzimtene ² II, 475; wohl zu kupls und kupinât "mehren".]

Avots: ME II, 317

kvìešalus, Wiezenbier: dzirdīja visas meitas ar kviešalu Seib.

Avots: ME II, 356

laîdenis,

1) ein hölzerner Behälter mit durchlöcherten Wänden zum Aufbewahren gefangener Fische
Lasd.;

2) zum Trocknen ausgebreietes Heu:
uzcirst laideni C., B. Vēstn.;

3) etwas Ausgebreitetes, Üppiges:
tik gaŗi lini kâ ruogu laidenis VL., Etn. II, 35;

4) laĩdenis, ein Netz
Hen.;

[5) laĩdenis Schwitten, = iezene">griezene 2.] Zu laîst.

Avots: ME II, 403

lĩdz, lidz [Dunika], Stenden,

1) Adverb -

a) gleich, ebenso wie:
kad nuomiru, tad gulēju līdz ar kuoka gabaliņu BW. piel. ² 63, 1 var. [tâ līdz U., desgleichen.] lai es arī balta augu līdz citām māsiņā, auf das ich weiss (zart) wüchse, gleich den andern Schwesterlein BW. 2856. tās vistas jau šuogad līdz mežuoņiem, die Hühner sind ja in diesem Jahre gleich wilden Tieren. duošu cimdus, duošu zeķes līdz saviem brālīšiem, ich werde (dir) Handschuhe, werde dir Strümpfe geben, ebenso wie meinen Brüdern BW. 15840, 14;

b) gerade so viel:
divsimti līdz, gerade 200. [nu ir līdz U., nun ist die Zahl voll. vai līdz, vai lieks U., Paar oder Unpaar.] it līdz sešpadsmit, gerade 16 Kaudz. M. visi līdz, alle und jede: lai dievu visi līdz nu teic G. L. lai neauga rudzi, mieži... līdz deviņas vasariņas, auf dass gerade 9 Jahre Roggen und Gerste nicht wüchsen LP. VII, 573;

c) zugleich, mit:
nāc man līdz! laimīt mana, līksmīt mana, līdz ar mani tautiņās! BWp. 83, 2. Oft in Verbindung mit ar: prāts līdz ar cilvē̦ku aug, der Verstand wächst zugleich mit dem Menschen. ka varē̦tu kumeliņu līdz ar dienu apse̦gluot, auf das wir das Rösslein mit Tagensanbruch satteln könnten BW. 13937;

2) Präp. mit d. Dat., Akk. - Instr., auch (selten) mit d. Gen., bis, bis zur, bis zum,

a) lokal:
viņš iebrida dubļuos līdz auklām od. auklu vietām. nuobridies līdz kaklam LP. VI, 303. tautas savus vaŗavārtus līdz pusīti (līdz pusei, līdz pusītes BW. 9189,

3) vien atvēra; veŗat, tautas, līdz galam! Ltd. 1019. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101; līdz Rīgai od. Rīgi (Grünh.) od. līdz Rīgu;

b) temporal: līdz šuo baltu dienu, bis auf den heutigen Tag;
līdz rudenim, bis zum Herbst; [līdz šim, bis jetzt]; līdz šim laikam od. līdz šuo laiku, bis zu dieser Zeit; līdz Miķeļiem, bis Michaelis; līdz gaismai (līdz gaismi Lesten, Neuenburg), līdz gaismu (Apschuppen), so auch līdz saulei, bis Tagesanbruch;

c) bei ungefähren Quantitätsangaben:
par kartupeļiem tagad maksā līdz rublim, für Kartoffeln zahlt man bis zu einem Rubel. pieci līdz seši pē̦di (Dual), fünf bis sechs Fuss LP. VI, 236;

d) zur Bezeichnung des Grades, bis zu dem etwas geht:
viņš... muocija tuos līdz beidzamam, er quälte sie bis aufs Äuserste. tas bija tâ līdz nagiem (līdz ar nagiem LP. IV, 92), das war Matthäi am letzten;

a) zur Bezeichung der Gleichstellung, des Rangverhältnisses:
svešai mātei drauga bē̦rns ne līdz kuoka gabaliņu, für die Stiefmutter gilt das fremde Kind nicht einmal soviel, wie ein Holzstück RKr. VIII, 45. audz, mana pādīte, līdz mani liela, wachse so gross wie ich! lai zied mani vaigu gali līdz sarkanu ābuoliņu BW. 5416. es uzaugu pus mežiņa, vainags līdzi meža galu (Var.: meža galu (Instr.) vainadziņš), ich wuchs halb so gross wie der Wald, mein Kranz aber in gleicher Höhe mit dem Wipfel des Waldes BW. 5313, 2. re̦dzu savu arājiņu līdz bāliņam nee̦sam, ich sehe, dass mein Mann nicht auf gleichem Niveau mit meinem Brüderchen steht 21399. augu tieva, augu gaŗa, līdz bāliņa neizaugu 5300. kas tā tāda griezes galva sēd līdz (neben) manu bāleliņu? 21231, 3. In manchen Fällen ist es nicht leicht zu entscheiden, ob līdz als Präp. oder als Adverb anzusehen ist: līdz lapām es zaļuoju, gleich den Blättern grünte ich 5979. bārenīte puškuojās līdz bajāra meitiņām; smuidra egle līguojās līdz kuplām eglītēm 4631; vgl. līdz 1a. Zuweilen wird līdz ar in dieser Bedeutung gebraucht: tieva, gaŗa es uzaugu līdz ar (Var.: līdz pat) meža galiņiem 5313, 1. man ruociņas nuosalušas līdz ar le̦da (= - us) gabaliņu, mir sind die Hände wie ein Eisstück gefroren 1618;

f) im temporalen Sinn wird
līdz in N. - Bartau mit dem Infin. statt eines verbalen Substantivs konstruiert: tuo var duomāt, kuo tas līdz paaugt (= līdz paaugušanai od. līdz tas auga) būs apēdis, man kann sich denken, wieviel er bis zum Erwachsen verzehrt haben wird. es strādāšu līdz kamē̦r beigt (= līdz beigām od. līdz kamē̦r beigšu), ich werde arbeiten, bis ich es beenden werde Etn. II, 155;

3) Konjunktion,

a) sobald als; zu
līdz gesellt sich oft in dieser Bedeutung kuo, tik (s. tiklīdz), im Hauptsatz steht oft līdz, tūliņ: [līdz viņš nāk, līdz sāk trakuot U., kaum kommt er, so beginnt er auch tolle Streiche.] līdz iegāju, līdz pazinu, māte meitu izde̦vuse, sobald ich eintrat, erkannte ich gleich, dass die Mutter die Tochter verheiratet habe (eig. zu gleicher Zeit trat ich ein, zu gleicher Zeit erkennte ich...) BW. 18356, 2. nuo rīta tē̦va dē̦ls, līdz kuo pamuodies, tūliņ steidzies uz jūŗmalu LP. III, 58. kuo līdz es paliku viens... Egl.;

b) solange als, während:
lustīga, vēlīga, līdz jauna meita BW. 165. es lustēju, līdz es jauna, līdz nē̦sāju vainadziņu 162;

c) bis:
cilvē̦ks mācās, līdz kāju kapā speŗ. es neiešu tautiņās, līdz brālītis sievu ņems BW. 3171. duod, māmiņa, manu tiesu, līdz saulīte nenuogāja! 1494. nevaru mieru ātrāki atrast, līdz mani kauli nebūs paglabāti kapsē̦tā Etn. IV, 84.- In nominalen Zusammensetzungen mit Verbalnomina entspricht līdz dem deutschen mit, z. B. līdzgājējs, der Begliter. Was die verbalen Zusammensetzungen betrifft, so verbinden sich nur die Verbalformen nominalen Charakters, der Infintiv und das Partizip mit līdz zu Kompositis: lĩdznãkt, mitkommen, lĩdznãkdams, mitkommend, lĩdznãcis, mitgekommen; aber viņš nāca līdz, er kam mit - ebenso wie im Deutschen. [Richtiger aber ist die Schreibung lĩdz(i) nãkt, lĩdz(i) nãkdams usw., denn sonst müste man z. B. auch gaŗãmiet, gaŗãmiedams usw. (statt gaŗãm iet usw.) schreiben. - Nebst līg, līgans, līgt zu līdzs, li. lýg, lýgus "gleich, eben" apr. stesmu polīgu "desgleichen", got. galeiks "gleich"; s. auch Le. Gr. 508 f.]

Avots: ME II, 477, 478, 479

‡ mīksniene "?": karstamu guļu tâ aizdzine: viens ... nuogrieze sērmaukša ... nūju un ar tuo tai rijā, kur vājie gulēja, ap sienām gāje apkārt, sizdams un sacīdams: "sausnien ārā, mīksnien iekšā!" Mag. IV, 1, 73.

Avots: EH I, 821

‡ nìezakls ² Zvirgzdine, = iezeklis">niezeklis, die Krätze: bē̦rniem datika n.

Avots: EH II, 28

[niezê̦tãjs, = iezeklis">niezeklis: man te iemeties tāds niezē̦tājs Lennew.]

Avots: ME II, 752

‡ *nùobiezêt (> tahm. nuobiezt), sich bewölken Kand.: laiks tâ nuobieze; kad tik neuznāk lietus!

Avots: EH II, 32

II nùogriêzt, ‡

2) absägen
Kaltenbr., Saikava: n. virsūni, kuoku; ‡

3) abschlachten, töten
Fianden (hier nur von kleinen Tieren, z. B. Hühnern; aber: cūku nuokaut ): nuogriež ... guovi Pas. IX, 204. nuogrieze teļu XII, 470. nuogrieze vērsīti 489. tevi taisās n. XI, 281 (ähnlich 56). se̦ska, kai damanās, visus cāļus nuogriež Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡

3) (für) sich abschneiden:
n. nuo siera Ramkau. nuogriezās nuo tā labu riecienu Janš. Mežv. ļ. I, 19; ‡

4) sich töten
Fianden: tur cilvē̦ks nuogriezies.

Avots: EH II, 47

paā`rdît: maisam izgrieze un paārdīja caurumiņu Sonnaxt; "izārdīt" Oknist: visa pļava stāv paārdīta.

Avots: EH II, 119

paieza, ieze">paieze U., [ ieze">pajieze Juris Brasa 40], der Raum unter einer Sandsteinwand (iezis): līda ārā nuo paiezām.

Avots: ME III, 36

paîpala: mit àI ² Nerft, Demin. paipalīte BW. V, S. 479, № 2480, 1 (neben paipala ebenda und griezīte: grieze), paipaļīte BW. 18255: paipalai (sc.: piederēja) smalki kārkli BW. 2480. Als Kuhname Etn. I, 165.

Avots: EH II, 136

pavirzît, ein wenig lenken (auch perfektiv): pavirzu acis gar zemi Jauna Raža IV, 133. Refl. -tiês, sich (hin)lenken, sich (hin)wenden (perfektiv): nepacietīgākie bij pavirzījušies tuvāk pie galda Vēr. II, 68. Miezene pavirzījās sāņis MWM. X, 925. rītu plankums pavirzījies uz vidu Populāra astr. 47.

Avots: ME III, 139

puļ˜ķis Karls., AP., Bl., Līn., Iw., Salis, Dond., Selg., Kand., Wandsen, Gr.-Essern, Dunika, Bauske, Arrasch, puļˆķis Serbigal, Kr., Kl., Jürg., Golg., Sessw., Selsau, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, Nerft, C., PS., pul˜ka Ruj., C., Wolm., Widdrisch, Smilt., der Pflock, Stöpsel, der hölzeme Nagel, Deichsel nagel (pul˜ka Serbigal, Karls., Arrakst) U.: Sprw. muļķis kâ puļķis. suolītis ar šķībi liktām pulkām A. XXI, 440. taisījuši nuo zariem pulciņu LP. VII, 595. nabas pulka U., das die Pflugfemern auseinanderhaltende Querholz. miezeŗa pulka Smilt., die Stampfe des Mörsers. Nach Konv. ¹ 396 pulkas die Dollen im Boot. In Wain. und Rutzau n. A. XI, 83 pulķis - das eiserne od. hölzerne Stäbchen, womit der Flachswocken an die Spindel befestigt wird; in Lasd. puļķis - "ein Teil des Spinnrades". - Aus liv. pūlka resp. estn. pulk, s. Thomsen Beröringer 274.

Avots: ME III, 409

putpe̦lava Bw. 2482, 2 (S. 917), Sk. Do. 33, Warkl., putpe̦lē̦da lnfl., Illuxt, die Wachtel (ortygion coturniz L.): grieze grieza tīruos rudzuos, putpe̦lava (Var.: purpe̦lava) pe̦lavās BW. 1, c. Vgl. dazu li. pùtpela "Wachtel", le. putvista "Uhu"; putpe̦le̦da dürfte aus *putpe̦la nach pe̦lê̦da umgebildet sein, putpe̦lava - nach pe̦lavas (vgl. grieza grieza: briestiet, radzi! paipaliņa: pūt [für: put?] pe̦lavas! BW. 2481). Zugrunde liegt also vielleicht eine Deutung des Wachtelrufes; vgl. auch puspe̦lava und Etn. 11, 57.

Avots: ME III, 442

III riest (li. riẽsti, prs. riečiù, winden, rollen, wickeln), prs. - žu (U.) od. - šu (Erlaa, Sessw. n. U.), prt. -tu U., tr., intr.,

1) (auch prs. -stu), abfallen, sich trennen
U.: asaras riež, Tränen fliessen U. saujā riest asariņas BW. 22816. viņš... plakstieniem saspieda riestuošuo sajūsmas asaru Seibolt;

2) abfallen lassen, (Tränen) vergiessen:
visi, kas sē̦ruo, kas asaras riež Rainis. es neriestu (Var.: nelaistu, nenuoriestu) mūdiņā vienas gaudas asariņas BW. 1206, 1;

3) rìest ² Kl., Druw., Tirs., rìest C., -šu, -su (Nötk., Tirs.) od. -tu (Jürg., Buschh.), riêzt ² , -žu, -zu Karls., eine 2. sg. imperat. neried BW. 6479, 1 var., mehrere Halme treiben
Kl., stauden; Wurzeln, Ranken treiben, entwickeln: re̦tie rudzi augdami rieš ce̦rus Tirs. n. RKr. XVII, 75. kupluoja... rudzi..., riezdami nuo viena grauda ve̦se̦lu čumuru stiebru Janš. Dzimtene ² I, 217. kārklu krūms rieš atvases uz visām pusēm Jürg. rudzītis vārpu rieta BW. 27958, 4. auziņa krūmu rieš 7742, 1 var. audz, miezīti, riet krūmiņu! 32529, 3. labība krūmu rieš Buschh. puķīt[e] auga, krūmu riete (Var.: rieze) BW. 6479. es būt[u] audzis, krūmu rietis sudrabiņa ziediņiem 28196. mirte riež (prt. rieza) daudz pumpuru Memelshof. kaitīgie dīgļi varējuši... riest tik kuplu krūmu Vēr. v. J. 1904, S. 615. skābeņu čami riež lapu pie lapas Vēr. II, 53. tas... zarus ik˙gadus kuplāki riež R. Sk. II, 37. saule pumpurus rieš Stari I, 97. nu pupiņas ziedus rieta BW. 11372. - attīstība riesīs un briedinās tuoties plašaku krūmu A. v. J. 1900, S. 926;

4) riest, -šu, -tu, das Sieb in die Runde schwingend Unkraut u. Spreu vom Korn absondern
Wolm.;

5) ausbreiten, verbreiten:
drānas rieš ruožainas gaismas švītras Stari I, 144. rieš meži me̦lnuo ē̦nu Juris Brasa 152. spuožie lemeši riež šķiļuot uguntiņas Bārda. aizspēra kuģus pa bangām, aukpūtu riestām Seifert Chrest. III, 2, 113;

6) riest Spr., N.-Bergfried, rìest ² Kl., Prl., Laud., riêst ² Karls., -šu, -su (-tu Kalleten und Sessau (mit iẽ), Ruhental, Daudsevas, Kl., Salwen, Memelshof, Neugut, Golg., Lös., Odsen, Festen, Meselau, Bers., Laud.), riest ² , -žu, -du Laud., Odsen, rìezt ² , -žu, -zu (Fehteln) aude̦klu, den Webstuhl mit Garn bespannen
Lennew., (prt. riesu) Vank., Kl., das geschorene Garn auf den Weberbaum bringen U.; aude̦klu riêzt ² (riežu, riezu) "pagriezt buomi, lai me̦ti paiet uz priekšu" Sessau;

7) vēsti riẽst (Nigr.), -šu, -tu, Nachricht geben:
dievs tautām vēsti rieta VL. aus Lubn. jau zīlīte vēsti riete (Var.: saule vēsti atsūtīja), jauni radi bāliņuos BW. 1257, 1. kas tautām vēsti rieta (Var.: ziņu nesa)...? 14602; senden Nigr.: kam riet manu augumiņu cit[u] āriņu maliņā? VL. aus Lubn.;

8) de̦gunu riest, eingebildet sein
Infl. n. U.; die Nase hoch tragen;

9) "?": Kaupuram patmīlība riesa Seibolt;

10) "?": man saknes se̦nu laiku zemē riest Druva I, 562;

11) riêzt ² , -žu, drehend anhäufen:
pati riezu (smiltis) kalniņā MSil.;

12) "zu Ende gehen":
dziesme rìest ² (prt. riesa) Warkl. Refl. -tiês,

1) = riest 1: pavediens (vērpjuot) nuost vien rìešas Wolmarshof. acīs sāk asaras riesties Juris Brasa 262. acīs asaras rietās Poruk V, 101. asaras pār vaigiem riežas Ģētes dzejas 31;

2) stauden, sich entwickeln, spriessen:
riešas lapas pirmās JR. VII, 78. krūms rietas plašumā Jürg. nezāles... riezdamies un ple̦zdamies . . . L. A.;

3) sich bilden, entstehen, werden:
negaiss duobji riešas Brands 147. tē̦ls vienmē̦r viedamaks riežas Vēr. 131;

4) "?": ar līkumu taciņa riežas MWM. VI, 648;

5) sich absondern beim Sieben (vom Unkraut)
Wolm. Nomina agentis: rietējiņš (zu riest 3): rudzis krūma rietējiņš BW. 7742; (zu riest 4) riêsējs ² "Sleber" Kav. Zu rist II; ries- neben riet ist eine leicht verständliche Neuerung (vgl. z. B. prt. centuos neben censuos zum inf. censties). Dem neben riet- vorkommenden ried- entspricht li. riedėti "rollen" (intr.) Lit. Mitt. V, 277, Niemi 1,5; 33,5, LitMnd. I, 66 und 270 oder ridėti Niemi 1134; zu riez- vgl, z. B. prt. blenzu neben blendu und blensu (inf. blenst).

Avots: ME III, 546, 547

III riêzt: līdaka jau riêž muguru Saikava. krūtis r. Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 83. suņi astes rieze Tdz. 57571, 1 (ähnlich 59231, Auleja). "rćižtis" ME. III, 551 zu verbessern in "réižtis".

Avots: EH II, 380

sabliezt,

1) tr., zerschlagen
U.: kungs ...likās dzirdēties lielā aukā un sablieze (sakūle od. sasita) ...lielus kungus Manz. Syr. XLVI, 21. rudzi sabliezti (niedergeschlagen) veldē Dunika;

2) =sabliezêt: slikti ce̦pta maize sabliest (mit "iê") Serben, Serbigal. Refl. -tiês,

1) "schallend zusammenstossen (intr.)"
MSil.;

2) sich dicht aneinander stellen:
cilvē̦ki baznīcā bij tâ sabliêzušies2, ka nevarēja tikt cauri Kursiten;

3) "sašķiebties": malkas strēķis sabliêzies2 Pe̦nkule.

Avots: ME III, 595

sadrumzêt, sadrum̂zît ² Sassm., sadrum̂zinât ² Dond., tr., zerbrockeln; zerstoren : piparus sadrumza miezerī smalkās druskās Sassm. cvībakus var viegli sadrumzināt Dond. grūti darbi sadrumzēja Luteŗa veselību Dünsb. Bazn. vē̦st. 125. kuo tu runā tādus tracīgus vārdus un māci, kâ sadrumzêt būs mūs! Dünsb. Od. 2, 21.

Avots: ME III, 614

sãns: redzējāt ... telīti? līki ragi, šļauni sāni BW. 28923. gāzās uz sāna Pas. XI, 273. izgrieze zivei nuo sāna gaļas gabalu Pas. VII, 403. gāja nuo viņa sāna (von jener Seite) pic kāpu Preili (Kur. Nehrung). mūs[u] māsa piesmieta! tautiešam sānu māsa ("?") Tdz. 45741; auch als fem. i- Stamm, pl. t.: dažam nuotirpst abas kājas, dažam vienas sānis aptirpst Bergm. ² (1792), S. 97.

Avots: EH XVI, 471

sariezt,

1): mūsu suņi astes rieze, jī sarieze ce̦kuleņi Tdz. 57571, 1. sariezta pierīte 57722. guovis sariêž astes i[r] bizinē Auleja; ‡

2) sich werfen (von Brettern)
Kalz. n. BielU. Refl. -tiês,

2): dēlis sariêzies - auch Saikava. stāv sariezies ("greizi") Erlaa; ‡

4) = sariestiês 2 (?): lapas bija sariezušās zaļganuos pumpuŗuos Vanagu ligzda 155.

Avots: EH XVI, 443

‡ savalcît,

1) "saluocīt" (gaŗāku drēbes gabalu; drēbju linus vērpšanai kuodeļā) PV. (mit àl ² ); "savilkt, sataisīt" (kuodeļu) Kalz. (mit àl ² ): savaicījusi katrai (scil.: meitai) lielu kuodeļu linu Pas. XV, 278. s. kuodeļu (= linus uz galda stiepjuot sataisīt vērpšanai) Druw. n. RKr. XVII, 85, (ņe̦muot tīri izsukātu linu griezeni pa saujām, izpurinuot un viegli saklājuot citu uz citas) Lubn.;

2) Schläge verabfolgen
Nötk.: es viņam krietni saval˜cīju.

Avots: EH XVI, 462

sazemdêt Nigr., = iezemd%C3%AAt">piezemdêt: grāvis pa˙visam sazemdējis.

Avots: ME III, 795

sazemêt,

1) schwarz, erdfarben werden; abmagern
Spr.;

2) = iezemd%C3%AAt">piezemdêt Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 795

skrìemenis ² (unter skrìemelis),

1): auch ("?") Skaista n. FBR. XV, 39,

2): auch Sonnaxt; ‡

7) "ein Gelenk"
Sonnaxt: skriemenī pamežģījis kaju. - uz dancīša tautu meita uz skriemeņa ("?"; Var.: skriemena; tehlerhatt?) apsagrieze BW. 24197.

Avots: EH II, 512

II smūdzis,

1): "cilvē̦ks ar šķietami šauru saprašanu" (mit "ù" ) Sermus; "tumšs, neattīstīts, māņticīgs cilvē̦ks" (mit û ² ) Lems.; wohl mit s. I identisch;

2): uodu dzē̦lumi niezeja ... visi kasījās ... lâdē̦dami tuos nelietīguos smūdžus A. Upītis Laikmetu griežos I, 89.

Avots: EH II, 541

sviķalaîns, mit einer sviķele versehen: sviķalainus cimdus adu BW. 7251 (aus Wiezenhof).

Avots: ME III, 1157

tar̃kšķinât Bauske, Blieden, tarkšinât, klappern (vom Storch) Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169, U.: kâ starķis tarkšķinādams uz ligzdas Latvija. sitējs . . . tarkšķinādams ar īkšķi RKr. XVI, 230; schnarren (von der Wachtel): tīrumā tarkšķināja grieza A. XX, 14. grieze... tarkškina savas ... nuotes Plūd. Mazā And. bērn. atm. 8; mit einem tarkšķis (auf der Jagd) lärmen Memelshof: kad tuo (tarkšķi) ātri griež un tarkšķina, tad ceļas nejauki skarbs . . . truoksnis Janš. Mežv. ļaudis II, 391.

Avots: ME IV, 133

uzsist,

1) einen Schlag versetzen:
Kalvis nu uzsit šim ar veseri pa galvu Pas. IV, 180 f.; (energisch und wiederholt?) schlagen: situ knipi uzsizdama uz knēveŗa de̦guniņu BW. 15206 (ähnlich 21808 var., wo dafür auch: situ knipi uz knipīša uz tautieša de̦guniņa);

2) aufschlagen (aufheften):
u. jumtu, ein Schindeldach herstellen. arklus tesiet, griezes (II

1) uzsist ("?") Lāčpl. 129. u. (bauen)
laivu Bielenstein Holzb. 607. uzsitamais, Umschlag Mag. IV, 2, 145;

3) aufschlagen (üffnen):
u. le̦du. u. grāmatu U. (ein Germanismus?);

4) aufschlagend finden:
sit par mūri, uzsit sudrabu RKr. VII, m. 793;

5) aufstreuen:
u. (uzbērt un iejaukt) miltus putrai, kuo vāra;

6) uzsist trumpas, ein Kartenspiel beginnen;

7) anschlagen (einen Ton):
izjauc sākumā uzsistuo skaidruo... akordu Vēr. II, 729. sirds sāka jau uzsist... citadus tuoņus Veselis Tīr. ļaudis;

8) im Aussehen, in der Farbe ähneln:
meita uzsit vairāk pēc mātes. šī drēbe uzsit (jeb izsit) vairāk pēc sarkanas... krāsas Druw. n. RKr. XVII, 85. Refl. -tiês,

1) aufschlagen
(intr., = emporschnellen): mutulis... uzsitās augšup MWM. IX, 592. viļņu šļakatas uzsitās līdz ceļam;

2) "пристать, прилипнуть" Spr.; unvermutet sich bilden (= entstehen) an, auf:
man uzsities budzis Jürg.;

3) sich emporarbeiten, mit Mühe und Kraftaufwand in eine höhere Stellung gelangen:
uzsitīšuos par vīru A. XII, 524. nuo vienkārša skrīverīša uzsities par simtu tūkstuošnieku A. v. J. 1897, S. 850;

4) man uzsitās ar āmuru uz pirksta, es passierte mir, dass ich (oder ein anderer) unversehens mir mit dem Hammer auf den Finger schlug.
Subst. uzsišana, das Aufschlagen; das definitive zu Tode Schlagen: Matīss ar savu lieluo kūju pie lāču mātes klāt"pie uzsišanas" A. XX, 144. uzsitẽjs, der Aufschlagende; wer in der Schmiede mit dem grossen Hammer aufs Eisen schlägt: kalējam ir uzsitējs.

Avots: ME IV, 377

veģis Arrasch, C., Dond., Dunika, Karls., Pankelhof, Ruj., Salis, Selg., Wolm. (unbek. in AP., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., Luhn., Mahlup, Meiran, Ogershof, Oknist, Saikava, Schujen, Schwanb., Sehren, Sessw.), der Wecken, die Bretzel, das Weissbrot U., das Franzbrot, die Semmel V., die Striezel Brasche: dižuo ēdienu paē̦duot sabēra uz galda veģīšus, kuŗus vedēji sabāzās kabatā RKr. XVI, 162. tē̦vs pārveda nuo Liepājas veģi (Kringel, süsses Brötchen) Dunika. sviesta veģis, Butterweck Dr. Aus mnd. wegge "keilförmiges Gebäck, Spitzsemmel".

Avots: ME IV, 521

vêlîns Prl. n. FBR. VI, 76, vēlīns Sessw., Vīt., vēlins Lemburg, Wessen, (mit ê ) Nötk., spät eintretend, verspätet: vēlīna labība Sessw., Getreide, das spät gesät wird und spät reift. vēlīni lini Sessw., Vīt. vēlīnie rudzi neiezeļ N.-Peb., Vīt. vēlīna sēja Vīt. vēlinās vasaras līetutiņš A. v. J. 1902. S. 388. vēlins pavasars Austriņš M. Z. 69. vēlins zieds Stari 1, 262. vēlinas vakariņas A. v. J. 1897, 11, S. 135. vēlīns ciemiņš Sessw. vēlinie viesi A. v. J. 1899, S. 361. paraudzījās uz vēlinajiem meženiekiem Niedra Kad mēnesis dilst 264. māsiņa . . . kam augi vēlina bāliņuos? BW. 13645, 5.

Avots: ME IV, 558

vīdrieksne, vīdrēksne, vīdrīksne, vīdrikste U., vīderksne, Plur. vĩdriêksi ² Wain., vìdriêkši ² Linden, vìdrêkšņi ² Kaltenbrunn, vīdrikšņi Wid., Marienhausen, vīdrikšņas, vĩdriži Ladenhof n. FBR. XI, 72, Widdrisch, vĩdir̂kšņi ² Gramsden, vīdirkšņi U., gen. pl. demin. vīdreksnīšu BW. 32714, = ieze">vīgrieze U.; vīdriekši RKr. II, 78; Mežos un ārēs II, 39, Wassermerk (sium latifolium L.); vīdriekšņi, Mittwurz, Mägdekraut Für. I: šuogad pilnā pļava vīdriekšiem Linden. trakumam... labs līdzeklis ìr vīdrēkšņi Etn. IV, 106. vīdrēksnīšu (vīdreksnīšu 33011) krūmiņā BW. 32976, 2. nuorāvuos vīdrieksnīti (Var.: vīreksnīti, vīrekstiņu, vīrakstiņu) 21871 4 var. nuoķēruos vīdrīksne 21871, 3. kuŗa pirmā Jāņu zâle? bundurjānis, vīdrēksnītes ... 32393, 7. vīderksnīti, papardīti 32393, 1. lācis... auzas ēda vīdrikšņās (Var.: vidrikstēs) stāvē̦dams 2290, 2. Zu li. vendrýkštis "spiraea", s. Būga KSn. 1, 301. Da man daneben eln gleichbed. le. vīgrieze, li. vengrýkštis (bei Būga I. c. 300) hat, so dürfte das d in le. vīdrēk-, li. vendrīk- aus g (vor k ) dissimiliert sein.

Avots: ME IV, 635

vīdzirkne Prauenb., Plur. vīdzir̂kņi ² Frauenb., = ieze">vīgrieze.

Avots: ME IV, 635

viênmulîgs,

1) viênmuļīgs ² Frauenb., oben und unten gleich dick:
kuoku, kam abi gali ir vieņu re̦snumu bez tešanas, sauc par vîenmuļīgu Frauenb.;

2) vienmulîgs Gold. n. DL., viênmuļîgs ² Siuxt, eintönig:
vienmulīga dzīve. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. vilnīši vienmulīgi vienādi šļakstināja Janš. Bandavā II, 84, vienmulīgu skaņu, kas izklausās tik vienādi vilkta Līgava I, 202. grieze atkārtuoja savu vienmuļīguo saucienu Alm. Meitene no sv. 27.

Avots: ME IV, 662

viênskanîgs,* monoton: vienskanīgā griezes dziesma A.XX 83. bija dzirdama vienskanīga dziļa e̦lpuošana Baiss.

Avots: ME IV, 666

*vĩreklīte od. *vīreklītis, = ieze">vīgrieze: saguvuos vīreklīti (Var.: vīgrieznīti, vīrekstiņu ) BW. 21871, 5 var. vīrekl- wohl aus *vīgrekl-.

Avots: ME IV, 641

vìrēksne ² Sonnaxt, vīrēksne Memelshof, vīreksne, vīraksne, vìrêksnis ² Oknist, Plur. vīrēkšņi Barbern, acc. s. vīrieksnīti BW. 21871 var., vìrēkste ² Kalzenau, vīrekste, vìriêkste ² Buschhof bei Kreuzb., vìrēksts ^{2, -} -s Erlaa, KatrE., Kl., Gr.-Buschh., nom. pl. vìrēkstis ² Festen, vīrekstis (Sg. od. Plur.?) RKr. II,78, vīraksts, -s Spr., vīrekstiņa, vīrekstiņš, vīrakstiņi U., vîrāksts, vîrākste, vīrākšķi Sawensee, Stockm., vìrākšķi ² Bewershof, vīrakšķi U., = ieze">vīgrieze: griêza grieza rudzīšuos, paipaliņa vīrekstēs: griêzai rudzi piedereja, paipaliņai vīrekstiņš BWp. 2480. kas tur čaukst vīreksnēs? BW. 33011, 2. saguvuos vīrieksnīti (Var.: vīrakstiņu, vīrekstiņas, vīreksnīšu, vīgrieznīti ) 21871 var. pilns līcis ar vīriekstēm zied FBR. IV, 77. pa gar,kātainām vīraksnēm Veselis Tīr. ļaudis. sagaidīju vīrekstīnas RKr. XX, 54. vīr- wohl aus vīgr- wegen des nachfolgenden -k-.

Avots: ME IV, 641

‡ *zeķêt, zu erschliessen aus piezeķêt.

Avots: EH II, 803