Paplašinātā meklēšana

krìetns: mit iẽ auch Frauenb., Grob., Iw.,

1): nav krietni ("labi"), kad kaķis istabā dzīvuo Seyershof;

2): kad cālē̦ni nāk krietnāki (grösser),
tad sāk duot zaļus putrāmus AP. lielajiem vēršiem ausis krietnas Sonnaxt. vair neatminu krietni Ramkau;

3): būs jau ar tuo pašu jāmirst krietni ("wahrscheinlich")
AP. es gribēju ņemt sev krietni ("gan˙drīz") vai vēl vienu cūciņu ebenda.

Avots: EH I, 658

krìetns, (kriẽtns Dond., Dunika, Līn.],

1) tüchtig, rechtschaffen, brav:
krietns cilvē̦ks, darbs;

2) gehorig, tüchtig:
kruogā ve̦cais paturēja krietnu pusdienu Dīcm.; so namentl. das Adverb krietni, dial. auch krieti, pa krìetnam: krietni od. pa kvietnam nuopērt, saēsties Etn. I, 27; III, 144;

3) krietni, im Ernst, ohne Scherz:
būs vai nu krietni Mada jāprecē Blaum. Zu kriet; [anders v. d. Osten-Sacken IF. XXIII, 381].

Avots: ME II, 284

nekrìetns, unedel, niederträchtig, abscheulich: nekrietna sieviete; nekrietns vīrietis.

Avots: ME II, 719

[pakrìetns, ziemlich krietns: p. gabals; p. puika.]

Avots: ME III, 49

skrìetns ² Kr., flügge Infl. n. U.; zu skrìet.

Avots: ME III, 897

àizruobs,

1) Anlass, Veranlassung zum Groll, der Groll
C.: kāds aizruobs dievietes prātam, ka tik daudz likusi ciest juo cilde̦nam vīram Siliņš;

2) Ausfall (in den erhofften Einnahmen):
caur krusu mums ienākumuos šuogad paliek krietns aizruobs Dr.

Avots: ME I, 48

ârgalis, der Geck, einer, der sich nicht gut benimmt; f. ârgale: ir jau tāda ārgale, vai nu viņu kāds krietns puisis precēs Purap.

Avots: ME I, 242

atsàucîgs, einer, der auf einen Ruf antwortet, empfänglich, teilnahmvoll: beidzis dzīvuot silts, krietns, atsucīgs un ievē̦ruojams cilvē̦ks Vēr. I, 1224. cilvē̦ka ciešanām rūp viņa dvēsele visatsaucīgākā Up.

Avots: ME I, 188

be̦strs: "brašs, krietns">krietns" Pūņi, Sassm. (be̦stri puiši, rudzi), "brašs, spirgts" Neu-Salis (b. puisis), "mundrs, spēcīgs, plecīgs, liels" Lemsal (b. tēviņš, be̦stra līdaka).

Avots: EH I, 213

blāgs (li. blõgas "schwach, kraftlos" ), schwach in Krankheiten Oberl. n. Mag. IV, 2, 110; schlecht, von kotigem Wege, von schlechten, streitsüchtigen Menschen, von keifenden Weibern, unartigen [blàgs ² Aahof] Kindern Adsel, Oppek.; zänkisch, böse Annenhof, Mar.: viņš blāgs cilvē̦ks, ne ar kuo nevar satikt RKr. XV, 107; listig Sessw.; blāga diena, schlechter Tag N. - Schwanb., A. XI, 81; blāga seja A. VIII, 1, 111. [blàgs ² (= sirdīgs) suns, bl. (= slikts) laiks, bl. (= nekrietns) luops Mar. - Wohl entlehnt aus wr. блáгий "schlecht, hässlich"; man beachte den Schleifton von li. blõgas und den Umstand, dass auch in Marienburg, wo altes ā zu uo geworden ist, nicht * bluogs, sondern blāgs gesprochen wird.]

Avots: ME I, 311

citâds [li. kitódas; in Westkurl. auch citējāds], anderer Art, anders gestaltet, aussehend: pie jums ar pa˙visam citādas ierašas nekā pie mums; adv. citâdi,

1) auf andere Weise, anders, in anderer Beziehung, sonst:
es pie šā darba ķe̦rtuos citādi. citādi viņš krietns cilvē̦ks;

2) sonst, zu anderer Zeit, in früheren Zeiten:
vēl aiz˙vien viņš nebij pārnācis mājās, kâ tuo citād(i) mēdza darīt A. XIV, 2,33.

Avots: ME I, 389

dzîvnieks,

1) ein lebendes Wesen, ein Tier:
putni un citi dzīvnieki. mikrobi ir sīki dzīvnieciņi Vēr. I, 953;

2) auch dzīvnieks. ein tüchtiger Arbeiter:
krietns darba dzīvnieks jau ir [Bauske] und Apsk. I, 282. tādu dzīvnieku puisi nee̦suot ne˙kad vēl turējuši Janš. liela darba dzīveniece BW. 7149;

[3) ein leben Könnender, ein sein Auskommen Habender
U.].

Avots: ME I, 560

galve̦ns, ‡

2) tüchtig ("krietns">krietns, dūšīgs") Gramsden (mit alˆ ² ): iekš bībelstāstiem es biju dikti g.

Avots: EH I, 381

izuõrêt, tr., heraus -, hinausexpedieren, hindurchführen: izuorēja viesus nuo mājām. izuorēt luopus nuo laidara. krietns braucējs izuorē ve̦zumu caur visām urgām Ahs.

Avots: ME I, 823

‡ jibjuõns NB. "nekrietns cilvē̦ks" (ein Schimpfname).

Avots: EH I, 565

krieti, = krìetni, Adv. von kriets, = krietns, gehörig Lind., Spr., Dond., Fehteln.

Avots: ME II, 284

I luķis [Steip., Fest.], = luča: kad krusttē̦vs mirs, tad krustdē̦lam būs krietns luķis Druw. [tam tik luķis pie meitām Fest.]

Avots: ME II, 512

mal˜dît [li. máldinti], -u, -ĩju, tr., intr.,

1) mahlen (von einem Mahlgast):
mēs vēl nevaram dabūt maldīt Nigr., Gold.;

2) mahlen lassen, zum Mahlen zwingen;

3) hin- und herdrehen
Spr. Subst. maldîtãjs,

1) der Mahlgast:
šuodien sudmalās daudz maldītāju Nigr.;

2) einer, der mahlen lässt, zum Mahlen anhält, zwingt
Katzd.: es būt[u] laba malējiņa, būt[u] man krietns maldītājs BW. 6908.

Avots: ME II, 557

matars (unter matara),

1): auch Lubn.; ‡

2) "krietns tēviņš" Lubn.

Avots: EH I, 784

neķitrs (unter neķītrs ): "krietns">nekrietns" Saikava, Zügenhof; "unsauber" Kalz. n. BielU.

Avots: EH II, 14

[nekrē̦ts (?) grastig, hässlich; unartig Für. I, unter krē̦ts; für nekriets? Auch in Welonen und Makašē̦ni werde ein nekrē̦ts für nekrietns gebraucht.]

Avots: ME II, 719

nekrìetelis: "nekrietns cilvē̦ks; palaidnīgs bē̦rns" Frauenb.

Avots: EH II, 14

nereĩze, ‡

2) "slikts, nekrietns darbs vai netikums" Kaltenbr.: darīt nereizi. tādas nereizes tiku pārredzējis daudz.

Avots: EH II, 18

nuovalks (unter nuovalka),

1): auch Bewershof, Fehteln; ‡

3) "nuovazāts priekšme̦ts (lamas vārds)" Dunika (nuõval˜ks); ‡

4) ein kränkliches, schwächliches Kind od. ein solches Haustier
Frauenb.: tādu nuovalku nede̦r audzināt; ‡

5) "niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvē̦ks" (nuõvalˆks ² ) Rutzau.

Avots: EH II, 105

pìetikt,

1) an etwas, zu etwas kommen, herankommen, sich nähern:
sitis ļaudis, kur tik pieticis Etn. IV, 72. ne˙kâ un ne˙kâ muļķītim pietikt LP. IV, 221. gudruojuši visādi šim pietikt Etn. II, 77;

2) ausreichen, hinreichen, genug sein, genügen:
Sprw. ar "paldies" vien nepietiek. pietiks ir atliks (ruft man einem Kargen zu) Seew. n. U. augums bija tev, māsiņ, ne auguma vien pietiek (Var.: ne auguma vien ir gan) BW. 5383, 1. nakti vežu līgaviņu, dienu laika nepietika 18411 var. stallī ragi neiegāja, laukā rūmes nepietika 32416, 5. ievainuotais bijis nuo asiņu nuoplūšanas jau ļuoti vājš... tas varējis pietikt vēl kādas piecas-sešas stundas Janš. Dzimtene V, 112. tas būs krietns cilvē̦ks, un ar tuo pietiek Alm. Kaislību varā 104. vai vēl nepietika, ka mani grāvī iesviedi? LP. lI, 21. vīram pietika, kuo Krišus tam sacīja VI, 1, 515. ņemi šuo zuobinu un cērti, ka katram ar cirtienu pietiek! IV, 226; part. pietiekams, pietiekuõšs, genügend; befriedigend: pietiekams ce̦ns Trik. pietiekami liels gabals Kaudz. Ve̦cpiebalga 23. ganāmie pulki neienesa pietiekuoši daudz uzturas A. v. J. 1899, S. 305;

3) (mit etwas) auskommen, sich begnügen:
stiprais vēl smādējis nūju par vieglu, bet pietikt jau varuot LP. VI, 1, 457. visi ē̦d, cik vien jaudā, tikai jaunajam pārim jāpietiek ar nuo dalītuo tiesu BW. III, 1, 19. - Part. pieticis, = pãrticis, wohlhabend, sein Auskommen habend: saimnieks arvien bijis pieticis LP. VI, l, 66. - Refl. -tiês, sich genügen lassen, begnügen U. Subst. pietikšana, das Auskommen U.

Avots: ME III, 304

pļocka, verregnete̦wasse Erde: bij krietns lietus, un zeme dārzā palikusi par pļocku Dond.; eine - Spełchelmasse, Schmutz, Kot Widdrisch. Vgl. pļuks I und plockas.

Avots: ME III, 371

plorza, comm., plorzaks "krietns%20cil%20v%C4%93%CC%A6ks">nekrietns cil vē̦ks" Ubbenorm; plor̃za, jem., der lästig od. unpassend schwatzt Ruj., Salis, Widdrisch.

Avots: ME III, 352

pràvs C., PS., Neuenb., prâvs ² Līn., Bl., pràvs ² Kl., recht gross, ansehnlich U.: prāvas siena grīstes BW. III, 1; 23. puika diezgan prāvs, var pats jau maizi pelnīt Laud. - prāvs, hurtig, fürnehmlich, fürtrefflich Für. I; tas ir prāvs vīrs, das ist ein hurtiger Kerl. - prâva ² ("braša, le̦pna") dziesma Nigr.: nuo rīta dziedāju prāvaju dziesmu nuo uošu, nuo liepu, nuo uozuoliņu VL. prāvāki, die Vordersten, Fürnehmsten Für. I; prāvs, erfahren L. Subst. prizvums, die Grösse, Ansehnlichkeit; grosser Wuchs U. Etwa zu and. frao, ahd. frō "Herr" (wozu Walde Vergl. Wrtb. II, 37)? In der Bed. "hurtig" etwa (vgl. Mahlow AEO 33) zu ahd. frao, frō "strenuus, alacer" (wozu Walde i c. II, 88)? In beiden Fällen aber macht das le. à Schwierigkeiten. Eher daher vielleicht entlehnt (etwa in der Bed. von le. krietns) aus slav. pravъ "recht". In Oppek., wo altes ā zu uo geworden ist, spricht man z. B. von einer pràva ² (= krietna, spēcīga) rùka (< ruoka).

Avots: ME III, 384

II re̦ñkulis, = pi(c)ka: krietns re̦nkulis sviesta Schibbenhof.

Avots: ME III, 511

šaũdīkla N. - Bartau, ein minderwertiges (altes) Schiessgewehr (eine Pistole und dergl.): ar šaũdīklu darbuojuoties jau dažam nuotikusi nelaime Janš. nav ne˙viena, kam kāda šaũdīkla Janš. Bag. Čāp. dē̦ls 54. mums nav ne˙kādas šaudīklas, bet viņiem krietns ieruocis Janš. Dzimtene IV, 190.

Avots: ME IV, 6

I šķe̦sts Etn. "krietns">krietns (?)".

Avots: ME IV, 29

spraũns: "ve̦se̦ls, dūšīgs" (mit aũ ) Nigr.; (mit àu ² ) gesund; wohlhabend; "brīvs nuo kādas neveiksmes vai likstas" Auleja; "krietns; uzvedīgs" Saikava; munter, gesund, kräftig Warkl.; Demin. spràuneņš ² Warkl. "jautrs; kustīgs; veselīga izskata".

Avots: EH II, 557

star̂psējums,* die Zwischensaat; kuopā sastādīti zirņi lē̦ti sazied, un ja nav starpsējumu, ne˙kas krietns neizaug Peņģ. Sakņu dārzs 65.

Avots: ME III, 1047

stràdniẽks, f. -niẽce, stràdnica ² Prl. n. FBR. VI, 94, der Arbeiter, die -in: nav bijis... ne+kāds darba strādnieks Etn. II, 86. nuo dē̦la iznāktu krietns darbu strādnieks JR. IV, 83. lauka (Sassm.), meža strādnieks, ein Feld-, Waldarbeiter; vgl. aruss. страдьникъ "Arbeiter".

Avots: ME IV, 1084

svāpurs,

1) = kāpurs, Raupe Wessen;

2) ein ziemlich kleiner und schwächlicher Mensch
Adl., Lubn. (mit â), Selsau, "knauķis" (mit â) Kreuzb.: kuo šis man tāds svāpurs padarīs? kuo tu tāds svàpurs ² zini? Laud. svāpura ("?") skuķiem Dz. V. tāds svāpurs ieduomājies izpildīt liela puiša vietu! Fest.; ein kleiner, aber aufgeweckter u. geschickter Mensch, auch ein solches Kind (mit â ) Gr. - Buschh.; "neglīts, krietns%20z%C4%93%CC%A6ns">nekrietns zē̦ns", Vīt. (mit â); ein kleiner, ausgelassener und unsauberer Junge Sessw.; "mazs, ruotaļīgs bē̦rns, kas tiecas darīt pakaļ pieaugušiem" Bers. (mit â), Adsel; "pusaudzis" (mit à

2) Hirschenhof.

Avots: ME III, 1144

svètîgs,

1) gesegnet, verschlagsam (vom Brot od. Heu gebraucht
Oppek. n. Mag. XIII, 25), heilsam U.: ja Jē̦kaba dienā saule spīduot, tad maize svētīga Etn. IV, 91. es svētīga (Var.: ražīga) malējiņa: lai es malu, cik maldama, man galdiņš līcin līca BW. 8062, 1 var. svētīgs un krietns darbs Pilsonis 12;

2) selig, glückselig
U.

Avots: ME III, 1155

ticis (li. tìkęs "wohlgeraten"), f. tikusi, auch tikušs Warkl., Part. praet. act. zu tikt I, = tikls: Sprw. tikušam sēnes aug, netikušam kāti vien Br. sak. v. 1077. es tikuse darbeniece (Var.: laba darba meita) BW. 7013, 1 var. es tikuse mātes meita 7276, 2. kam tā (= māsiņa) auga netikuse, kam staigāja neraže̦na? 5731. audz, mana pādīte, audz labi tikuse! tikušas lūkuo bajāru dē̦li 1456. tāda māte, tāda meita, abas divas netikušas: dzīva vilna pūriņā, ciemā te̦k villainīšu 6917, 3. pašam meitu brāķmanim nav tikusi ligaviņa 21318, 3 var. maza biju, bet tikusi 7522. netikuša (für netikusi) tā meitiņa, kās man pate dāvājās 11154, 2. kupa liela dziedātāja, tā tikusi darbiņā VL. aus Kalleten. tikuši vīri (fleissige Männer) Glück I. Chron. 27, 9. ticis saimnieks Ob.-Bartau. kāds ticis (wohlgeartet) puisis! St. ticis suns Gramsden. esi rātna, paklausīga uiz tikusi! Kaudz. M. 4. visādi ticis vīrs LP. VI, 849. viņš ... būs katrā darbā krietns darītājs un vaduonis, juo viņš ir vispār ticis jauneklis Janš. Dzimtene V, 249. māte je̦m drēbītes līdz baznīcā, lai bē̦rns būtu ticis darbā JK. VI, 37. caur tikušu strādāšanu . . . sakrājis Lautb. Luomi 167. tikuša (für tikusi) paskubināšana ūz atgriešanu nuo grē̦kiem Glück Zephanja 2. - Adv. tikuši,

a) gehörig, wacker, hurtig, fleissig, anständig
U.: strādāja tikuši Glück Nehem. 3, 20; Kaudz. M. 26. strādā tikuši un turies guodam! Saul. Daugava I, 54. es tikuši darbuojuos Glūck Judas 3 (ähnlich: Aps. VII, 25). ja jūs tikuši klausīsiet Glück II Mos. 15, 26. tikuši uzlūkuot, fleissig aufsehen Elv.;

b) "gar bald"
Manz. Lettus.

Avots: ME IV, 180

tikrs (li. tìkras "recht, echt", apr. tickars [fem. tickra] "recht"), recht, Erz-Lng., Für. I; gut, tauglich Rutzau; wert: tikrs zaglis, Erzdieb Für. I. tikrs viltnieks, Erzketzer ebenda. Jē̦kabs ir krietns un tikrs zē̦ns katrā vietā Janš. Bandavā II, 230. pašu nuovadā nav ne˙vienas meitas tevis tikras - tās ir visas nabadzes Janš. Čāp. 12. cirvis šeit tam tikrais, das Beil ist hier(zu) gut Rutzau. Vgl. auch tam tikram. Zu tèikt (s. dies); urspr. etwa: passend (vgl. tikls).

Avots: ME IV, 183

tukšiniẽks U., tukšeniẽks, tukšniẽks, einer, der nichts hat, ein ganz Bedürftiger U.: pilni... ceļi gan braucējiem - ve̦zumniekiem, kâ tukšiniekiem - kājiniekiem Aps. Bag. radi 4. vai mēs kādi tukšenieki? pūriņš bija sīkas naudas, sieciņš baltu dālderīšu BW. 26959. kā ubags viņš bij piedzimis, kā tukšinieks A. v. J. 1900, S. 530. tukšinieks, kam manta nekrājas MWM. VI, 280. krietns saimnieka dē̦ls un arī ne tukšnieks U. b. 104, 15.

Avots: ME IV, 256

uzdzîvuôt,

1) (arbeitend) in die Höhe, auf den Höhepunkt, in einen möglichstguten Zustand bringen:
krietns zemkuopis, kas mājas tâ pruot uzdzīvuot Janš. Dzimtene ² II, 314. savu muižu viņš vare̦n uzdzīvuojis Bandavā II, 375. lauciņi apsē̦ti, arī ē̦kas nav nuolaistas. mani bē̦rni jau cītās visu uzdzīvuot Mežv. ļ. I, 166. uzdzīvuotas sē̦tas II, 344;

2) "vorwärtskommen"
Wid.;

3) erwerben
Wid., Bauske, Frauenb.: uzdzīvuot mantu; zeitig besorgen: visu uzdzīvuot allaž uz priekšu Janš. Mežv. ļ. II, 230;

4) aufleben, sich belustigen, schlemmen, prassen:
krustībās vajadzēja uzdzīvuot līksmi BW. I, S. 181. dzīruojām, dzīruojām sākām uzdzīvuot itin tâ krietni LP. VI, 425. uzdzert, uzdzīvuot tuo viņš prata V. Eglītis Zilā cietumā 16. jaunībā, kad iegribējās uzdzīvuot CTR. I, 32. Dazu das Subst. uzdzîvuôtãjs, der Schlemmer, Prasser, der Lebemann: Slē̦ga bij uzdzīvuotājs, kas mīlēja daudz vairāk izduot... Alm. Kaislību varā 75. Refl. -tiês, (im Leben) vorwärtskommen, etw. werden, zu etwas gelangen: tâ viņš... sev nuodibināja kreditu..., izgāja nuo klizmas un pa˙tiešām uzdzīvuojās Deglavs Rīga II, 1, 583. uzdzīvuoties par turīgu vīru Sessw.

Avots: ME IV, 329, 330

I vaķē̦ns, ein dickes, kleines Kind Golg.; ein feistes Ferkel oder ein anderes so beschaffenes Tier Lis.: Annas bērns jau krietns vaķē̦ns Golg. tas tik ir vaķē̦ns - apaļš kâ pūpuols! ebenda. Vgl. vaķans.

Avots: ME IV, 449

‡ va˙zi (< vai zini?), weisst du: v., tas ir gan krietns vīrs Janš. Dzimtene II, 361.

Avots: EH II, 760

vẽ̦rte̦ns AP., Dunika, ziemlich gross AP., Dunika, "krietni paaudzis" Dunika, tüchtig ("krietns">krietns, pamatīgs") Dunika; wert(voll): ve̦rte̦na runga AP. ve̦rte̦ns suvē̦ns, bullis Dunika. šādi, tādi ganeļi, - nevis vē̦rte̦ni puikas, kas nuoduomājuši precēties Janš. Bandavā II, 36. mēs e̦sam . . , vērte̦nākie vīri valstij Dzimtene ² I, 305. tu . . . esi vē̦rte̦na saimniece ... izce̦pdama tādus ... raušus Mežv. ļ. I, 278. tu esi man gan ve̦rte̦ns dē̦ls! (ironisch) Dunika. kaut būtu..,vē̦rte̦ns sievietis, kāda ievē̦ruojama meita Janš. Bārenīte 81. Mit. li. vertinaĩ (adv.) "wert" zu vergleichen?

Avots: ME IV, 568

II zalaks, ein fauler Strick. Mag. XIII, 2, 47, Neik. n. U.; ein Faulpelz Fockenhof, Pankelhof, zalāks Alksn.-Zund., Naud., Siuxt, zalaka Nötk., comm., zalags Nötk., zalāgs Alksn.Zund., ein Faulpelz; zalaka Nötk., comm., zalags Nötk., ein Herumtreiber; zalaka Dickeln n. U., comm., ein liederlicher Junge; zalāks Alksn.-Zund., zalāgs ders. "krietns">nekrietns, nelāgs cilvē̦ks"; zalāks Alksn.-Zund., zalāgs ders., ein Mensch von grossem Wuchs: guļ kà zalaks Fockenhof. ciema puiši kâ zalāki bez darbiņa vazājas Alksn.-Zund. liels kâ zalāks ders. Falls ein Erbwort, zu gr. χαλάω "werde schlaff "?" Anders und auch ganz unsicher Petersson Ar. und arm. Stud. 94. Vgl. auch zaltens

II.

Avots: ME IV, 683

II zutenis,

1) zutenis U., Kleinb. St. 56, Aahof, AP., Dond., Heidenfeld, Nötk., Saikava, Selsau, Wandsen, zutens Celm., zutene V., Schwanb., acc. s. zuteņu Etn. III, 144, zutnis LP. I, 24; III, 57, Frauenb., Gr. - Buschh., Jürg., Naud., zutne U., LP. II, 69, Schibbenhof, zutenīca Vīt., zutenice Infl. n. U. ein Bautel Lems., Oppek. und Stockm. n. U., ein Geldbeutel (aus Aalhaut Aahof), ein langer, gestrickter Geldbeutel Schibbenhofd, eine Geldkatze V.: naudas zutenīte BW. 2273. krietns naudas zutens ("= vīkstuols") Celm. viņam ir naudas pilna zutenīca Vīt. pārvedīs sievu ar labu zutni Janš. Dzimtene ² III, 38;

2) = zutiņš, das Neunauge Spr., L.

Avots: ME IV, 753