Paplašinātā meklēšana

àizlidinât, dahinschweben, fortfliegen: aizskrēja vanags, aizlidināja. Refl. -tiês: dvēsele aizlidinājās uz viņsaules laimes mājuokļiem Alm.

Avots: ME I, 36

‡ àizplidinâtiês Meselau, = ‡ àizplezdinâtiês.

Avots: EH I, 43

‡ àizsklidinât, hin-, weggleiten machen Stenden: kas var le̦dus gabaliņu tālāk a. (pa le̦du)? Refl. -tiês, hin-, weggleiten, -glitschen Stenden; mit Schlittschuhen hin-, weglaufen Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 48

‡ àizslidinât, hin-, weggleiten (-glitschen) machen: a. puiku (pa le̦du), einen Knaben (der noch nicht Schlittschuh zu laufen versteht) an der Hand haltend und selbst mitlaufend auf Schlittschuhen hin-, weggleiten machen.

Avots: EH I, 49

aplidinât, ‡ Refl. -tiês, (wiederholt) um etwas herumfliegen, -flattern: putns dažas reizas aplidinājās ap mežu Dunika, Kal. tauriņš aplidinājās ap puķu duobi ebenda.

Avots: EH I, 98

aplidinât oder apliduôt, umflattern, umschwärmen: tauriņš puķītes ziedu aplidina LP. VI, 916. viņu apliduoja ve̦se̦ls bars karstu pielūdzēju. liegs sārtums apliduoja Emmas apaļuos vaidziņus Laps. 90; B. Vēstn. apliduotājs, der Verehrer, Anbeter, Courmacher: viņai bija daudz apliduotāju A. XVII, 709.

Avots: ME I, 101

‡ apslidinâtiês (ar slidām), Schlittschuh laufend herumgelangen (um) Salis u˙a.: a. (ar slidām) e̦ze̦ram vis˙apkārt.

Avots: EH I, 114

atlidinâtiês, atlidenêt Spr., atliduôt, herschweben, schwebend herfliegen, herflattern: bet naktī atliduo pie muļķīša salds miegs LP. IV, 152.

Avots: ME I, 173

‡ atsklidinât Dunika, Rutzau, = ‡ atslidinât: ragutiņas atsklidināja uz šuo upes krastu. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, = ‡ atslidinâtiês.

Avots: EH I, 166

‡ atslidinât, hergleiten machen. Refl. -tiês Dunika, hergleiten; auf Schlittschuhen herlaufen, auf einem Schlittchen herrodeln.

Avots: EH I, 167

ìelidinât, ìeliduôt, ielidēt Spr., intr., herein -, hineinschweben: te skuķis ielidināja Apsk. I, 448. tauriņš bija ieliduojis klusajā kaktiņā MWM. VIII, 529. sapņi ieliduoja manā dvēselē Vēr. II, 1070. Refl. - tiês,

1) sich hinein -, hereinschwingen, hinein -, hereinschweben:
pa šuo caurumu tu e̦suot ielidinājusies LP. VII, 506;

2) ins Schweben geraten, im Schweben, Fliegen eine gewisse Fertigkeit erlangen:
mazie putniņi jau labi ielidinājušies.

Avots: ME II, 38

izlidinât, ‡

2) "?": izvērpsim tik smalkus, līdze̦nus pavedienus, kâ i. izlidināsim un izaudīsim tik plānus un mīkstus aude̦klus, ka ... Janš. Mežv. ļ. II, 240. Refl. -tiês,

1): die Flügel ausschwingen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausschwingen"); ‡

2) hinausflattern
Dunika.

Avots: EH I, 463

[izlidinât, hinausfliegen lassen: izl. baluožus. dzē̦rājs izlidināja ce̦puri pa luogu ārā (= izsvieda). Refl. - tiês, zur Genüge hin und her flattern.]

Avots: ME I, 764

‡ izsklidinât Dunika, eine Zeitlang (zur Genüge) sklidin̂t 1: i. (pa le̦du pavizināt) meitas.

Avots: EH I, 480

klidinât: granti uz ceļa vajaga labi tāļu un plati k. ‡ Refl. -tiês "?": sniega pērsliņas pa gaisu jūk un klidinās Janš. Pag. pausm. 3.

Avots: EH I, 616

klidinât Gr. - Essern, = klîdinât.

Avots: ME II, 226

klîdinât [auch PS., C., Trik., Arrasch, Dond., Dunika], fakt. zu klîst, auseinanderjagen, zerstreuen: mākuoņus vējiņš pie debesīm klīdināja Rainis.

Avots: ME II, 230

lidinât, ‡

3) schweben machen:
kuokles skaņa šurp jauku vē̦smu lidina Celm.; ‡

4) "?": ieradušas pāri azaida laikam l. pa gultiņu Janš. Dzimtene III ² , 297. Refl. -tiês: sauli re̦dz lidināmies jau tuvu virs bangainās jūŗas Janš. Tie, kas uz ūdens 31. karsuonī lidinādamās (schwebend; echt le.?) starp dzīvību un nāvi ebenda 30.

Avots: EH I, 740

lidinât, lidenêt, - ẽju BW. 13380,

1) intr., freqn., schweben, besond. vom Habicht [nach U. auch vom Schlittschuläufer auf dem Eise]:
div[i] pe̦lē̦ki vanadziņi aiz kalniņa lidināja BW. 13399. vidū saule lidināja 3692. riet[i], saulīt, rietē̦dama, nelidini meža virsu! 14994. par laukiem ze̦lta vē̦sma lidina Dok. A. tas (gre̦dze̦ns) pa virsu lidināja BW. 6233. Häufig so reflexiv: div [i] pe̦lē̦ki vanadziņi teju vien lidinās BW. 14201; 30611;

2) tr., auspannen, fein spinnen:
kam plāni nevērpi, nelidināji? RKr. XVI, 190. [Zu laist (ies).]

Avots: ME II, 466

‡ nuoglidinât, anglätten, abschlichten Rutzau: n. mālus; n. maizes kukuli pirms cepšanas.

Avots: EH II, 46

[nuolidināt, herabfliegen: kâ putns nuolidina (in der neuen Ausg. dafür das Refl. - nās) Glück Spr. Sal. 26, 2.]

Avots: ME II, 810

nùopludinât,

1): pili var n. (überschwemmen)
Pas. VIII, 361.

Avots: EH II, 77

nùoplidinât,

1) schwingen
(perfektiv): gailītis spārniņus nuoplidināja BW. 24889, 3;

2) niedertreten, abtrampeln:
vistas auzas nuoplidinājušas C. nùoplikšêt,

Avots: ME II, 831

‡ nuosklidinât, glatt, schlüpfrig machen Frauenb. Refl. -tiês Dunika, = nuoslidinâtiês 1: n. nuo kalna zemē.

Avots: EH II, 86

[nùoslidinâtiês,

1) herab-, hinabglitschen, -gleiten:
n. nuo kalniņa ar ragūm C., N.-Peb.;

2) bis zur Erschöpfung
slidinâtiês: n. pa˙visām stīvs Bauske.]

Avots: ME II, 852

palidinâtiês, ein wenig schweben, fliegen: ķēniņa dē̦lam ietīkas ar ērgli palidināties LP. IV, 159.

Avots: ME III, 59

‡ paplidinâtiês, eine Weile hin und her fliegen (flattern): tad atkal šautuos gaisā, paplidinātuos, palidinātuos Janš. Dzimtene III, 227. viņas ... ne˙maz vēl nav dabūjušas ar vīriešiem pagruozīties (beim Tanzen); tik ir, cik pašas paplidinās (tanzend) 323.

Avots: EH XIII, 163

‡ pãrlidinât, hinüberfliegen machen, hinüberschleudern: savas dubļenes spēcīgiem kāju spērieniem pārlidināja ģē̦rbtuves margām Daugava 1936, S. 116. Refl. -tiês M. 374 u. a., hinüberschweben, -flattern.

Avots: EH XIII, 205

‡ pasklidinât Dunika, eine Zeitlang gleiten machen: p. ragus, akmini pa le̦du. Refl. -tiês Dunika, eine Zeitlang Schlittschuh laufen.

Avots: EH XIII, 173

plidinât, (die Flügel) bewegen: vistiņa spārniņus vien plidināja RKr. XVI, 195; FBR. VII, 70; sich baden (von Gänsen und Enten) U. Refl. -tiês, hin und her fliegen (vgl. lidināties): pie luoga plidinājas mušu bars Apsk, v. J. 1903, S. 68. (mušas) lidinās un plidinās gar ē̦kas sienmali Janš. Čāp. 19. viņš plidinās kâ vēja vanaģelis, skriedams ūbelim pakal Janš. Dzimtene ² I, 346. Vgl. pledinât.

Avots: ME III, 343

salidinât, (mehrere) hineinfliegen machen: s. baluožus pajumtē Jürg. -Refl. -tiês,

1) eine gewisse Zeit hindurch hin und her fliegen:
mākuonis trīs dienas pa debešiem salidinājies LP. VII, 1298;

2) zusammenfliegen
MSil., Schibbenhof u. a.

Avots: ME II, 671

saplidinât, mehrfach hin und her schwingen: s. spārnus, brunčus Nigr.

Avots: ME II, 703

sasklidinâtiês Dnnika., Dond., = saslidinâtiês.

Avots: ME III, 732

saslidinâtiês, Schlittschuhe laufend sich überanstrengen: zē̦ns par daudz saslidinājies Arrasch.

Avots: ME III, 737

sklidinât

1): auch Iw., Luttr., Spahren Stenden; weitere Belege bei Būga Liet. k. žod. CXV;

3): auch Assiten. Refl. -tiês: auch Dond. n. IMM. 1932 I, 21, Gramsden, Leegen, Luttr., Pilten, Spahren, Stenden; strautiņš lē̦kādams pa akmentiņiem sklidinās Janš. Pag. pausm. 3.

Avots: EH II, 505

sklidinât Dond., Nigr., Dunika,

1) tr., fakt., gleiten lassen
Bielenstein Holzb. 561: tik ilgām sklidināju (sc.: dē̦lu māti), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.;

2) intr., freqn., gleiten:
es pa ļaužu valuodām kâ pa le̦du sklidināju BW. 8478 var.;

3) geweichten Flachs zum Trocknen ausbreiten
Amboten, Bahten. Refl. -tiês, (auf dem Eise) glitschen Dunika, Frauenb., Wid.: iesim uz le̦du sklidināties! Ahs. sklidināšanās pa glumu le̦du Janš. Bandavā I, 122. In der Bed. 3 zu skliest.

Avots: ME II, 883

slidinât U., gleiten machen. Refl. -tiês, (auf dem Eise) glitschen U.; Schlittschuh laufen Celm.: bē̦rni vairs neslidinājās pa dīķa spuožuo ledu A. Upītis; im Winter vom Berg sitzend herunterrutschen Memelshof.

Avots: ME III, 931

uzklidinât, aufstreuen: uzklidina plānu... kārtiņu Janš. Dzimtene V, 353.

Avots: ME IV, 342

uzklîdinât, in dünner Schicht, undicht auf etw. streuen (perfektiv): uzklīdināt zirņiem kviešus Bauske. uzklīdināt pļavai mē̦slus. uzklīdināt pamatkrāsai citu krāsu (tupfenweise drüberfärben).

Avots: ME IV, 342

uzlidinâtiês, hinaufschweben: uzlidinātiēs gaisā. daža lapa uzlidinājās uz grāmatu Poruk Dzīve un s. 15.

Avots: ME IV, 352

uzslidinâtiês, glitschend, Schlittschuh laufend geraten auf: viņš nevilšus uzslidinājās uz plānā le̦dus Bauske.

Avots: ME IV, 380

bal˜tums [li. baltùmas],

1) das Weisse, ein weisser Gegenstand:
acu, uolas baltums, das Weisse des Auges, das Eiweiss; ieraudzījis baltumu uz ceļa LP. IV, 230; padarīt darbu pa dienas baltumu, während des Tages; lidināties debess baltumā LP. VII, 1296; kre̦kls sniega baltumā, das Hemd ist schneeweiss;

2) der weisse Fluss:
sievas, kuŗām baltumi iet, dzeŗ baltuo nātŗu un baltā ābuoliņa savārījumu RKr. VI, 12.

Kļūdu labojums:
RKr. = Jk.

Avots: ME I, 259

sašļūkât,

3): eine gewisse Zeit hindurch
"slidināties" Saikava: puika tikmē̦r sašļùkāja ² pa le̦du, kamē̦r bija sasalis.

Avots: EH XVI, 454

šļùcerêt ² Meiran, mit den Füssen zum Vergnügen auf dem Eise gleiten (slidināties).

Avots: ME IV, 77

šļũcinât Iw., Tr., fakt. zu šļùkt, = slūcinât,

1) gleiten machen, auf dem Eise herumziehn
U., (längs der Erde) schleppen: es tevi izvedīšu uz skliduo le̦dutiņu, šurpu turpu šļūcināšu BW. 14609, 1 (ähnllch: 23621, 4 var.; Iw. n. FBR. VI, 58). pa trešuo (taku) darbenieki žagariņus šļūcināja 20233, 1. kājas pa le̦du šļũcināt (gleiten machen) Widdrisch, Wolmarshof. šļùcināt ² kuokus nuo kalna lejā Warkl. laivu šļūcināt ² pa kuokiem nuo krasta ūdenī Salis;

2) scharren.
Refl. -tiês Lin. (mit ũ), rutschen V., mit einem Schlltten vom Berge fahren U.; šļũcināties (gleiten, slidināties) pa le̦du kājām Ruj., Salls, Widdrisch, Wolmarshof.

Avots: ME IV, 77

‡ šļũckât Seyershof "ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nuokusušu sniega ceļu". Refl. -tiês (s. ME. IV, 78), in einem kleinen Schlitten wiederholt bergab fahren (mit ū) Meiran; auf Schneeschuhen sich fortbewegen Nötk; "slidināties bez slidu" (mit ũ) Ruj.

Avots: EH II, 647

staĩgât,

1): s. sliktus ceļus (von schlechtem Lebenswandel)
Frauenb. s. pa miegam (von Mondsüchtigen) ebenda. (māmiņa) staigā ciemus zvanīdama BW. 8680, 2. gar malām staigā lietus debeši Ramkau. skats mierīgi ... staigā pa zāli Janš. Dzimtene V, 111. pār jūŗu ar laivu s., über Wasser reisen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "reisen" ); gaisā lidināties od. s., in den Lüften schweben ebenda (unter "schweben" ). vē̦de̦rs bē̦rnam nestaigā (ist verstopft) Seyershof; ‡

2) gären
Auleja: alus staigā - taî i[r] čaukst. Refl. -tiês: uz talkām ar var s. Saikava. Subst. staĩgâšana: celiņa s. BW. 6902; staĩgâtājs: der Pendel einer Uhr (wo?); dēļu grīdas staigātāja BW. 21610.

Avots: EH II, 568