Paplašinātā meklēšana

beznuoža, ein Schwachsinniger Etn. III, 130.

Avots: ME I, 285

nenuožs,

1): faul, ungewandt
Saikava; tāds kâ n. (von einem ungewandten, schwer begreifenden Menschen) Heidenfeld, Prl.; 2): auch (mit ùo ² ) Saikava.

Avots: EH II, 17

nenuožs

1) ohne Lebenskraft und muntern Geist
Gr. -Sess.;

2) (gespr. mit nochl. a für e) ein einfältiger, dummerhafter Mensch
Bers., [Kreuzb. - Zu nuoža].

Avots: ME II, 725

‡ nož,

1) = noš 3 Wessen;

2) wenigstens
Oknist: varēja n. labi izgulēties. n. cik, n. kāds būtu!

Avots: EH II, 28

I nuõža: auch (mit ùo ² ) Bers., Sonnaxt: cik tad šam tās nuožiņas! Sonnaxt.

Avots: EH II, 110

[I nuõža Bl., C., N.-Peb.], nùoža ² [Kr.], nùožs ² Lös., Laud., [Warkl., Sessw.], körperliche, geistige Kraft, Energie: vairs ne˙maz man nuožas Erlaa, Lub. man ruokas bez nuožas Vīt. dūšīgi, ar visu nuožu kuo darīt Etn. IV, 164. krūts plešas plaši nuo nuožas Rainis. [gulēja kâ sists, bez nuožas Vīt. 50. vai tev vēl ir kaut cik nuožas? Bers., Fest. - Zur Etymologie eine ganz unsichere Vermutung bei Sommer Balt. 127.]

Avots: ME II, 893

[II nùoža ² "die Rute" (?) Kreuzb.]

Avots: ME II, 893

nùožabît: auch Blieden, Frauenb.

Avots: EH II, 110

nùožabît, tr., abmurksen, umbringen Selg. n. Etn. IV, 161, Kursiten [hier auch: nùožebît].

Avots: ME II, 893

nùožagarêt (unter nùožagaruôt): viņš tuo lika n. Pas. VIII, 269, Wolmarshof.

Avots: EH II, 110

nùožagaruôt, [nùožagarêt A.-Schwanb.], tr., ab-, durchprügeln: mani tē̦vs pat vairāk reizes nuožagaruoja Treum.

Avots: ME II, 893

nùožaguôt, ‡

2) einmal schnucken
Bers. u. a. ‡ Refl. -tiês, eine kurze Weile schnucken Bers. u. a.: viņš nuožaguojās.

Avots: EH II, 110

nùožaguôt, anfangen zu stottern Spr.

Avots: ME II, 893

‡ nùožakât Lems., PS., Wolmarshof, beschmutzen: bē̦rns nuožakājis visu kreklu. Refl. -tiês Lems., PS., Wolmarshof, sich beschmutzen: bē̦rns nuožakājies pa˙visam netīrs.

Avots: EH II, 110

‡ nùožarbinâtiês Trik., (vom Bett aufstehend) sich rekeln (perfektiv).

Avots: EH II, 110

‡ nùožā`rbinâtiês Wolmarshof, = ‡ nùožarbinâtiês.

Avots: EH II, 110

‡ nuožārbîtiês Lemb., eine gewisse Zeit hindurch klettern: n. visu dienu pa sē̦tām un kuokiem.

Avots: EH II, 110

‡ *nùožārdzêt (erschlossen aus ostle. nūžuordzē̦ť, wo uor wahrscheinlich aus ār - nicht ur - entstanden ist), ein Schallverbum: (gre̦dze̦ni) nuoskanēja, *nuožārdzēja nuo kuoceņa kuoceņā Tdz. 54972.

Avots: EH II, 110

nùožât ² , tr., vermögen, können Etn. IV,161: viņš vairs nenuožā Lub., [Fest.]. nùožãvâtiês, nùožãvuôtiês, gähnen: viņš nuožāvājas Vēr. II, 24.

Avots: ME II, 893

nùožaûdêt, nùožaût, nùožâvêt, nùožavêt, tr., abtrocknen: atpūš vējiņš, tuo nuožaudē.

Avots: ME II, 893

‡ nùožaudît, = nùožaûdêt (?): nuokultas un nuožaudītas sē̦klu makstiņas Klēfelda Padoms (1789), S. 128.

Avots: EH II, 110

‡ nùožaûdîtiês Meselau, eine gewisse Zeit hindurch hin und her laufen, klettern od. böse Streiche machen, die Zeit totschlagen: n. visu dienu pa kuokiem.

Avots: EH II, 110

‡ nùožautiês Dweeten, (mit aû) C., Fest., Heidenfeld, Lubn., N.-Peb., Prl., Saikava, Sessw., (mit aû ² ) Jürg., Lemb., Zögenhof, sich unvorsichtig benehmend hinunterpurzeln: nuožaûsies vēl zemē un nuositīsies Druw. n. RKr. XVII, 87.

Avots: EH II, 110

nùožavêt (unter nùožaûdêt): nuožavēju asariņas BW. 4358, 4.

Avots: EH II, 110

nùožâvêt (unter nùožaûdêt), ‡

2) = izžâvêt: (lašus) nuožāvējām Jaun. Ziņas 1938, № 65. ‡ Refl. -tiês, sich abtrocknen.

Avots: EH II, 110

‡ nùožebinât "?": es tuo kauliņu nuožebināju Dond.

Avots: EH II, 110

nùožē̦las, (das Bedauern, Leidwesen, Schmerzgefühll: Ve̦rlē̦na nuožē̦lu dziesma. [mani pārņe̦m lielas nuožē̦las Jürg., Vank., Segew., Autz, Grünh. nuožē̦lu pilns. ka nav gājis uz kaimiņiem Veselis Tīr. ļaudis.]

Avots: ME II, 893

nùožẽlniẽks* der Büsser: bieži paspīdēja zem prieka tē̦rpas nuožēlnieka kre̦kls Zalkt.; Druva I, 561.

Avots: ME II, 893

nùožẽ̦luôt,

2): auch Wilzen; ‡

3) (liebkosend) beschwichtigen, beruhigen:
n. maziņuo, lai neraud Frauenb. rāja mani māmulīte, izrājuse nuožē̦luoja BW. 4186; ‡

4) geizend zu knapp anfertigen
Lems.: nuožē̦luoti (= šauri) brunči. Refl. -tiês: leitis gan priecīgs ..., bet tuomē̦r nuodunduo un nuožē̦luojas: "ak skāde, ka ..." Pas. XII, 389.

Avots: EH II, 110

nùožē̦luôt, tr.,

1) bereuen, bedauern:
nuožē̦luo pats sevi, bet ne citu. tik nuožē̦luojami e̦suot, ka nezinuot, kur muļķītis palicis LP. IV, 153. duodi, duodi, māmuliņa, gan tu mani nuožē̦luosi! BW. 15318. [tu esi bēdīgs un nuožē̦luotins Offenb. 3, 17;

2) durch Neid behexen:
tas bē̦rns ir nuožē̦luots Biel. n. U., es hat einem leidgetan, das Kind nicht selber zu besitzen.] Refl. -tiês, jammern, wehklagen: nuoraudājies vīrs, nuožē̦luojies LP. VII, 976. Subst. nùožē̦luõjums, die Reue: nelīdzē̦tu. arī ne˙kā, ja es tâ gribē̦tu vīst un nīkuļuot nuožē̦luojumā un satriekumā Vēr. II, 1339; nùožē̦luôšana, das Bereuen; grē̦ku nuožē̦luošana, die Reue; nùožē̦luôtãjs, wer bereut, bedauert, der Tröster.

Avots: ME II, 893

nùožẽ̦lums, die Reue: kad es atgriezuos, tad nuožē̦lums man nāca Jer. 31, 19; Ezechiel 27, 31. tīk dievam grē̦ku nuožē̦lums GL. [nuožē̦lums par savu gara nabadzību Austriņš Nuopūtas vējā 107.]

Avots: ME II, 893

‡ nùožerbinâtiês Meselau = nùodre̦buļuôtiês: nuo saltuma vai nuo bailēm n.

Avots: EH II, 110

nuõži: auch Seppkull n. FBR. XIV, 66.

Avots: EH II, 110

[nuõži Salis, Adv., immer.]

Avots: ME II, 893

nùožibêt, s. nùozibêt.

Avots: ME II, 893

[nùožibinât Gramsden, = nùožvibinât 2; "= nùozibinât" Sessau.]

Avots: ME II, 893

nùožīguôt, tr., verfaulenzen, vertrödeln: mātes meita, miegulīte, žīguot dienu nuožīguoja BW. 4702.

Avots: ME II, 894

nùožîgs, energisch, kräftig, gewandt: nuožīgs cilvē̦ks Nerft, [Fest.].

Avots: ME II, 894

nùožīkstêt "?": korģis nuožīkst tam gar ausīm MWM., VIII, 492; ["nuočīkstēt" Kursiten: jaunām pastalām auklas cauri ve̦lkuot āda nuožīkst Drobbusch; erdröhnen: kuoks nuogāzās, ka nuožīkstēja vien N.-Peb., Bauske].

Avots: ME II, 894

‡ nùožīkstinât Warkl. "?": n. ar rīksti gar ausi.

Avots: EH II, 111

nùožìlbt, intr., erglänzen, aufblitzen: tiklīdz šī dzirkstele pamirdz, tad nuožilbst priekš tavam acīm kâ liesma Vēr. II, 59. zibinim nuožilbstuot I, 220.

Avots: ME II, 893

nùožilît,

1): hinter "Jauns." ME. II, 893 zu ergänzen "B. gr. I, 160"; zur Bed. 4 gehörig;

4): mühsam abschneiden
Bers., Fest., Nerft.

Avots: EH II, 110

nùožilît,

1) "?": es uzrāpuos līdz atvasām un nuožilīju [zu n. 4?] Jauns.;

[2) "nuokaut" (verächtlich) Vank., Jauns.;

3) "unordentlich wetzen (ein Messer)"
Jauns.;

4) mit stumpfem Messer uneben abschneiden
Mesoten, Gramsden, Siuxt, Erlaa, Kaiz., Autz, Grünh., Grünw.;

5) "ablecken"
(?) Kursiten.]

Avots: ME II, 893, 894

‡ nuožinât "?": aizsmaka ... kakliņš ... bāleliņus nuožinuot Tdz. 46923, 1.

Avots: EH II, 110

nùožirbt,

1) erstarren, ohnmächtig werden
Mag. IV, 2, 131, [("mit ir̂") Serben, Peb., Sessw., Lös.: viņš gan˙drīz nuo bailēm nuožirba; acis nuožirbst skatuoties ilgi uz vienu vietu, lasuot grāmatu vai strādājuot smalku darbu Sessw., Laud., Lös., Druw.; "apreibt" Sessw.; "sterben" Vīt.;

2) "nùotirpt": sēžuot nùožirba ² kājas Mar.;

3) "von einer Ohnmacht erwachen"
Kerstenbehm;

4) "nuovārgt, nuoliesēt" Kursiten].

Avots: ME II, 894

[nùožirît N.-Peb., Warkl., = nùožilît 4.]

Avots: ME II, 894

[nùožļabinât "sabbelnd mit Speichel besudeln" Neu-Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 894

‡ nuožļāgt, begiessen Lubn. Refl. -tiês, sich (unversehens) mit Wasser begiessen Lubn., (mit à) Wolmarshof, (mit â ² ) Frauenb.; sich bepissen Frauenb.

Avots: EH II, 111

[nùožļakstêt, einen plätschernden Laut von sich. geben: nuožļakstēja ūdens Leijerk. I, 199. flhnlich das Refl. -tiês: le̦dum ielūstuot ūdens nuožļakstējās Dunika.]

Avots: ME II, 894

‡ nuožļãkstêt Stenden, = nùožļakstêt: iekrita dīķī, ka ūdens vien nuožļākstēja.

Avots: EH II, 111

‡ nuožļakstinât Dunika, mit durchnässtem Schuhwerk gehend beschmutzen: n. grīdu.

Avots: EH II, 111

‡ nuožļañkstêt Dunika, = nùožļakstêt.

Avots: EH II, 111

‡ nùožļaûdzîtiês Ermes "nùostaipîties".

Avots: EH II, 111

nùožļebinât,

1) [undeutlich sprechen
Mesoten, Gramsdenl: smagas lūpas miegaini nuožļebināja AU.;

[2) "apvazāt" Kursiten; "nùošļakstinât; besudeln": bē̦rns ē̦duot nuožļebinājis priekšu Segew., Mitau;

3) "mit langen Zähnen essen"
Gramsden, Vīt., Behnen, Kursiten;

4) sabbelnd abbeissen:
n. gruoža galu Autz, Grünh., Neu-Bergfried, Grünwald; sabbelnd begeifern Sessau].

Avots: ME II, 894

‡ nuožļeĩbt Kal. begreifen, verstehen: sāku tuo lìetu n. Aus dem Žemaitischen (mit ei aus ie)?

Avots: EH II, 111

‡ nùožļìebt ² Gr.-Buschh., (allzu feines Garn) spinnen (perfektiv).

Avots: EH II, 111

nuôžļir̂kstêt ² [MSil., = nùošļur̃kstêt]: tad meita nuožļirkstē̦dama (pēc naudas) pazuduse LP. VII, 1072. [kad min uz dubļuos ieme̦stu laipu, tad (ūdens) nuožļirkst vien Gramsden. izrāva kāju nuo dubļiem, ka nuožļirkstēja vien Behnen. man tâ iesita, ka nuožļirkstēja vien Vank. luoga rūts pārplīsa, ka nuožļirkstēja vien Vank., Golg., Frauenb.]

Avots: ME II, 894

‡ nuožļur̂gâtiês ² Dunika, = nùoraûdâtiês 1 (vulgär).

Avots: EH II, 111

‡ nuožļuŗgžņât (?) Frauenb. "nuoplūkāt`: zirgs zâli nuožļuŗgžņājis vien.

Avots: EH II, 111

[nùožļur̂kstêt Lis., = nùošļurkslêt: aizgāja ar slapjiem zābakiem, ka nuožļurkstēja vien Kalz.]

Avots: ME II, 894

nùožmaûgt: auch Frauenb., Rutzau (mit aû ² ), Vank.

Avots: EH II, 111

nùožmaûgt, tr., erwürgen: cilvē̦ku. Refl. -tiês, sich erwürgen: putns trūkstas un nuožmaudzas Vīt.

Avots: ME II, 894

[I nùožmīkstêt (mit ostle. ī aus ie?) "schielend hinblicken" (?) Dricē̦ni.]

Avots: ME II, 894

II nùožmīkstêt: aizskrien pa krūmiem, ka nuožmīkst vien (wo?).

Avots: EH II, 111

II nùožmīkstêt (einen sausenden, rauschenden, knallenden Schall von sich geben: piepeži gaisā nuožmīkst kâ milzu spārni A. XVII, 585. [gan sita guovij, ka rīkste vien nuožmīkstēja Serben, Segew., N.-Peb., Lennem., Autz, Grünh.]

Avots: ME II, 894

[nùožmiũkstêt Neu-Wohlfahrt, = nùožmīkstêt.]

Avots: ME II, 894

[nùožņaigt (= nùožņaûgt) Pas. III, 451: miruons gribēja mani nuožņaigt Pas. III, 450.]

Avots: ME II, 894

‡ nùožņaûdzît,

1) = nùožņaugât AP., Aps., Heidenfeld, N.-Peb., Prl., Saikava, Sessw., Wolm., (mit aû ² ) Kegeln, Lemb.: n. sēnes. ruokas vien nuožņaudzīja aiz sāpēm Jürg.;

2) erwürgen:
čūska nuožņaudzīja dzīvnieku(s) Saikava. Refl. -tiês Heidenfeld, die Hände zusammenpressen: sāpēs n.

Avots: EH II, 111

nùožņaugât, tr., freqn., wiederholt abdrücken, abpressen, auspressen: pēc katras reizes saknes labi nuožņaugā Latv.

Avots: ME II, 894

nùožņaûgt [li. nužniaugti], tr., erwürgen: kāds cilvē̦ks raganu nuožņaudzis Etn. III, 57. [Refl. -tiês, sich erwürgen: guovs valgā nuožņaugusies Bauske.]

Avots: ME II, 894

‡ nùožņeigt (mit hochle. ei aus ī?) Warkl. "ohne eine Waffe langsam ermorden".

Avots: EH II, 111

nùožņiêbt,

1): auch Heidenfeld; čigāns nuožņiebis aitu, meža zaglis - stirnu, saimnieks - cūku Grünw. (mit ie);

2): auch Saikava (mit ie).

Avots: EH II, 111

nùožņiêbt, s. nùozniebt.

Avots: ME II, 894

nùožņirkstêt, intr., einen hellen, klirrenden Schall von sich geben: iedūra iesmu zemē, tâ ka akmeņi vien nuožņirkstēja Purap. viņš pārme̦t vē̦rstuvi uz uotra lemeša, tâ ka spandas nuožņirkst Stari III, 225. [Ähnlich das refl. -tiês Oppek., Bers.]

Avots: ME II, 894

‡ nùožņûgt Bērzpils, Nautrēni, abpressen, auspressen: n. kāpuostus, matus (lai šķidrums izte̦k).

Avots: EH II, 111

‡ nùožņurcît Meselau, = nùožņaugât: n. slapjuo veļu.

Avots: EH II, 111

‡ nuožņurdzît AP., Frauenb., Heidenfeld, Prl., wiederholt drückend allmählich abquälen od. umbringen: nenuožņurdzi mazuo kaķē̦nu!

Avots: EH II, 111

‡ nuožņurît Grawendahl, Heidenfeld, Meselau, Zögenhof, = nùožurnît.

Avots: EH II, 111

‡ nùožņurkât, drückend (knutschend) abquälen Heidenfeld: n. kaķē̦nu.

Avots: EH II, 111

[nùožuoguôt, abzäunen LKVv.]

Avots: ME II, 894

nùožs ² (unter nuôža I): auch (Verstand, Vernunft) Saikava: vai tad nebij nuoža pamērīt - tad zinātu, vai gana, vai ne!

Avots: EH II, 111

nùožubinât: n. asakas, n. gaļu nuo kaula NB.

Avots: EH II, 111

nùožubinât, tr., abnagen: lai suns kaulu nuožubina Naud.

Avots: ME II, 894

‡ nuožuknît Dunika, = nùožurnît.

Avots: EH II, 111

nùožulinât,

2): nuožulināts (= nuoņurdzīts) kaķē̦ns Schibbenhof.

Avots: EH II, 111

nùožulinât,

1) [nùožulît Salis, Widdrtsch, Wolmarshof, C., Selg., Nigr.], tr., mit stumpfem Messer abschneiden:
es tautu kuniņu nuožu lināju, ich habe den Behälter des Mahlstockes abgeschnitten BW. 25597; [2) "samaidzît; beschmutzen": kakē̦ns spêlējuoties peli pa˙visam nuožulina Alswig.]

Avots: ME II, 894

nùožulît (unter nùožulinât),

1): auch Burtn., Wenden; ‡

3) lange kauend aufessen
Nötk.

Avots: EH II, 111

nùožũpuôt, ‡ Refl. -tiês: n. līdz nesamaņai Sessw., bis zur Bewusstlosigkeit saufen.

Avots: EH II, 111

nùožũpuôt, tr., vertrinken: naudu.

Avots: ME II, 894

nùožūrât, ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch regnen
Plm.: lietus var n. visu dienu.

Avots: EH II, 111

nùožūrât, tr., begiessen: galds nuožūrāts ar ūdeni un pienu Katzd.

Avots: ME II, 894

[nùožurbît Gramsden "mit einem stumpfen Messer töten". I

Avots: ME II, 894

nùožur̃gât: bē̦rni kaķē̦nu pa˙visam nuožurgājuši Frauenb.

Avots: EH II, 111

nùožur̃gât, nùožurdzît, tr., in Schweiss bringen, abarbeiten, abquälen: zirgus Kand. zirgi kâ kaķi nuožurdzīti Sil. Refl. -tiês, sich abquälen, sich abmühen.

Avots: ME II, 894

nùožurgt, intr., durchnässt werden, abgequält werden [Fest.]: zirgs tagad nuo ceļa nuožurdzis Vīt.

Avots: ME II, 894

‡ nuožur̂knît ² Dunika, = nùožurnît.

Avots: EH II, 111

nùožurnêt, intr., durchnässt werden, vor Nässe verkommen: šitādā laikā uz ceļa jānuožurn Vīt.

Avots: ME II, 894

[nùožurnît, mit einem stumpfen Messer abschneiden Dunika.]

Avots: ME II, 894

nùožût: ganz trocken werden BielU.

Avots: EH II, 111

nùožût [li. nudžiúti], intr., von oben abtrocknen, abtrocknen: kārkliem gali nuožuvuši BW. 21384, 4.

Avots: ME II, 894

nùožvadzêt, nùozvadzêt intr., erklirren. ķēdes nuožvadzēja aiz durvīm LP. VI, 607. pie vindas piekaltais spainis nuožvadz MWM. XI, 222.

Avots: ME II, 894, 895

nùožvadzinât, nùozvadzinât, ein Gekrächze, Geklirr, Geklapper hervorbringen: "me̦luo", nuožvadzina arī žagata Ver. II, 7.

Avots: ME II, 895

nùožvakstêt, nuožvakšķêt, nùožvākstêt, auch refl. -tiês, ein Geräusch von sich geben, wie beim Schlagen, Fallen, Rauschen des Wassers, des Waldes: tâ licis, ka nuožvakstējis vien JU. viņš mani nuosvieda gar zemi, ka tikai nuožvakstējās vien A. XVI, 886. zivs aizpe̦ld garām, ka nuožvākst vien LP. IV, 45. ūdens nuožvākst V, 387. ievēlusies upē, ka nuožvākstējis vien VII, 1074. te uz vienu reizi mežs tâ kâ nuožvākstē̦tu LP. IV, 188. nuožvakšķ zeme atjājuot BW. 32970, 2.

Avots: ME II, 895

‡ nuožvãļuôtiês Dunika, Perfektivform zu žvãļuôtiês: viņš tikai nuožvāļuojās un pakrita.

Avots: EH II, 111

nùožvakstêt: auch Dunika, Preekuln; spārni nuožvakst vien Pas. VIII, 380.

Avots: EH II, 111

nuožvañkstêt Dunika, = nùožvarkstêt.

Avots: EH II, 111

‡ nùožvargzdêt N: Peb., = nùožvarkstêt: spainis iekrita akā, ka nuožvargzdēja vien.

Avots: EH II, 111

nùožvarkstêt, ‡ Refl. -tiês, erklirren: izbēris naudu, ka nuožvarkstējies vie[n] Pas. XIV, 60.

Avots: EH II, 111

nùožvarkstêt, nùožvar(k)š(ķ)êt, nùožvārkstêt, nuožverkstêt, nùožverkš(ķ)êt, intr., einen knarrenden, knatternden, klappernden, pol-ternden Schall von sich geben: viņš svieda āmaru kaktā ar tādu sparu, ka nuožvarkstēja vien Dok. A. durvis nuožvarkšēja MWM. VIII, 923. sieviete ielē̦kuse, ka nuožvaršķējis vien LP. V, 397. durvis nuožverkstēja Blaum.

Avots: ME II, 895

‡ nùožveirêt "mist bez vajadzības" Wessen: kruogā nuožveirēja visu dienu.

Avots: EH II, 111

nùožvibinât,

1) [=nùošvībinât Kursiten]: pēc katra sitiena zirgs nuožvibina asti Apsk.;

[2) "aufflackern"
Gramsden].

Avots: ME II, 895

‡ nùožvĩguôt Nötk., ein perfektives Schallverbum.

Avots: EH II, 111

nùožvĩkât: hinter "Sassm." ME. II, 895 zu ergänzen "n. RKr. XVII, 67".

Avots: EH II, 111

nùožvĩkât Sassm. [nùožvĩgât MSil.], nùožvĩkstinât Dond., abschrammen, zerkratzen: glāzi ar kramu; galdu ar bļuodu.

Avots: ME II, 895

‡ nùožvīkšêt, = nùožvĩkstêt: nuožvīkš mana zīžu kleita pār istabu pārejuot RKr. XIX, 132.

Avots: EH II, 111

‡ nuožvikšķêt Siuxt "?": nuokavām cūku, ka nuožvikšķēja vien.

Avots: EH II, 111

nùožvikstêt, ‡

2) = (ātri kustuoties) nùozibêt (?): zibens piepēži nuožvikstēja gar acīm Ahs. vaguoni nuožvikst vien gaŗām Stenden. ragus ... uz leju skrej, ka nuožvikst vien Dünsb. Etnogr. 97.

Avots: EH II, 111

[nùožvikstêt Stenden, = nùošvĩkstêt.]

Avots: ME II, 895

nùožvĩkstêt, s. nùošvĩkstêt.

Avots: ME II, 895

nùožvindzêt, nùožviñkstêt, nùožvingzdêt, intr., einen klingenden, sausenden Schali von sich geben: akmens man gar ausi nuožvindzēja Por. izkapts nuožvinkstēja. nuožvingzdēja pļauka gar ausīm RA.

Avots: ME II, 895

nùožviñkstêt (unter nùožvindzêt): auch Dunika, Grünw.; vējš vien nuožvinkst gar ausīm Pas. VI, 341; VIII, 240.

Avots: EH II, 111

nùožvir̃kstêt, ‡

2) grell aufflimmern
(mit ir) Waldegalen: gar acīm vien nuožvirkstēja.

Avots: EH II, 111

nùožvir̃kstêt [PS., Saus, MSil., nùožvir̂kstêt Lis.], = nùošvirkstêt: [brauca tik ātri pa ceļu, ka akmeņi vien nuožvir̃kstēja Jürg., Ermes. sabēra zirņus uz pannas, ka nuožvir̃kstēja vien C. kâ aizdedza paegli, tâ nuožvirkstēja vien PS., (mit "ir̃") Naud., Behnen. "nuožvir̂kstēja" vien ar ragavām pa kāpeni braucuot Serben, Peb., Lös., Sessw. maizi kuožuot nuožvir̃kstēja kāds smilšu graudiņš Autz, Grünh.].

Avots: ME II, 895

‡ nuožviukstêt, = nùošviukstêt (unter nùošvĩkstêt): lai tad ar nuožviukst reiz gaŗā vica Fr. Bārda.

Avots: EH II, 111

vien˙nuõži Salis, Adv., = viênnuõjs.

Avots: ME IV, 662