Paplašinātā meklēšana

‡ àizpē̦rsluôt,

1) (beim ersten Schneefall) mit einer dünnen Schneeschicht bedecken:
ceļš jau aizpē̦rsluots;

2) sich mit einigen Schneeflocken bedecken:
luoga rūtis aizpē̦rsluojušas.

Avots: EH I, 42

‡ apḕrst, ringsum auftrennen Trik.: a. lakatam malas.

Avots: EH I, 80

‡ appērsêt U. (unter pērsêt), bereifen.

Avots: EH I, 104

appḕ̦rsluôt, intr., mit Flocken von Schnee, Asche bedeckt werden: kuoki ziemā appē̦rsluojuši.

Avots: ME I, 111

appērsnes, Mehltaupilz Konv. ¹ 102, s. apsar̂mes.

Avots: ME I, 111

nùopḕ̦rslât, nùopḕ̦rsluôt Spr., nùopā`rsluôt, sich mit Reif (auch Staub Spr.) bedecken: kuoki nuopē̦rsluojuši.

Avots: ME II, 828

pãrpḕ̦rslât, vorübergehendinkleinen Flocken schneien.

Avots: ME III, 169

pē̦rs (wohl aus *pẽ̦rsa), der Reif (auf den Bäumen) Angermünde.

Avots: ME III, 210

pẽrsêt U., -ẽju, sich mit Reif bedecken.

Avots: ME III, 210

pẽ̦rsla,

1): auch Dunika, (mit ê̦r ² ) Lems. n. FBR. IV, 86, Ramkau, (mit ḕ̦r ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH XIII, 229

pẽ̦rsla Tr., Wolmarshof, Selg., pḕ̦rsla Jürg., C., PS., Nötk., Peb., Arrasch, pê̦rsla ² Salis,

1) = pārsla: ziemel[i]s ārā sniega pē̦rslas ārda Aps. Jē̦kabs Ubags 33, Kl., Gr.-Buschhof;

2) "plēnes, kuŗas paliek krāsnī pēc uogļu izdeg šānas, kamē̦r vēl nesairst pe̦lnuos" Mar. uguns pē̦rsla "eine Feuerflocke" Kreuzb. sade̦gušu salmu pē̦rslas vējš ne̦s pa gaisu Erlaa.

Avots: ME III, 210

‡ pê̦rslaiņi ² Ramkau, Handschuhe mit in gleichmässiger Entfernung voneinander eingestrickten andersfarbigen Sternchen.

Avots: EH XIII, 229

pḕ̦rslaîns, s. pā`rslaîns (ME. III, 176).

Avots: EH XIII, 229

‡ pē̦rslājs, = pā`rslaîns: p. sniegs FBR. XIV 74.

Avots: EH XIII, 229

pḕ̦rslât C., in kleinen Flocken schneien A.-Peb. n. U.

Avots: ME III, 210

pḕ̦rsluôt, s. pā`rsluôt (ME. III, 176).

Avots: EH XIII, 229

uzpē̦rslât AP., C. u. a., = uzpārsluôt: sniegs uzpē̦rslājis.

Avots: ME IV, 364

apenis: auch Linden, Ramkau, Samiten; nom. plur. apenieši BW. 13781, 3 var. aperenes: die dazu gegebene Etymologie ist wohl zu streichen J. Al.; vgl. appērsnes.

Avots: EH I, 80

bužu, - od. bužaruncis, ein blaues, streifiges Arbeitshemd Degl., Pērsietis.

Avots: ME I, 357

[ìegãrdzêtiês Jürg., Bers. u. a.], ìegārgtiês, ìegārktiês Schujen, Bers., aufröcheln: krūtis piepēži iegārdzās Saul. Vēr. I, 1042. slimnieks tâ savādi iegārcās Pērsietis Jaunā R. IV, 220. [vistiņa vēl reizi iegārdzējās un bija pa˙galam Jürg.]

Avots: ME II, 16

ìeklaust par, sich erkundigen nach: Laiviņš mani cildījis ieklaust arī par viņa uotruo draugu Pērsietis A. v. J. 896, S. 754, [Bers., Fest.].

Avots: ME II, 27

‡ kàlpèris ² Auleja, ein (dem Wuchs od. der Leistüttgsfähigkeit nach) geringerer Knecht: kalpērs ņēma mātes meitu BW. 22277 var. kas bij kāds kalperīt[i]s 988, 8 (dies schon ME. II, 144 unter kal˜ps erwähnt).

Avots: EH I, 578

klidinât: granti uz ceļa vajaga labi tāļu un plati k. ‡ Refl. -tiês "?": sniega pērsliņas pa gaisu jūk un klidinās Janš. Pag. pausm. 3.

Avots: EH I, 616

‡ nùoplaukšķinât,

1) eine Zeitlang klatschen:
dziesmu betdzuot, ar sajūsmu nuoplaukšķināja Janš. Dzimtene III ² , 325. uormanis nuoplaũkšķināja ar pātagu Degunen;

2) (mit der Handfläche) eine Weile leicht schlagen:
kâ tu mani pērsi, vai tâ˙pat ar ruoku nuoplaukšķināsi, jeb vai ar kuoku duosi? Janš. Dzimtene IV, 320.

Avots: EH II, 75

I uodzīte, ein kleiner Bach (mit uô ) Pērse, Selb.; eine sumpfige Stelle im Walde Lubn.: māsiņa . . . matus uodzītē izmazgāja; bāliņš . . . kumeliņus uodzītē dzirdināja VL. es iekritu (Var.: apmirku) uodzītē (Var.: upītē) BW. 16520 var. Etwa nebst dem Flussnamen Uodze (mit ùo ² ) zu kur. -vanga (in Ortsnamen), li. vanga "Acker", apr. wangus "schlecht bestandener Eichwald" (wozu Būga KSn. I, 72 f. und Trautmann Wrtb. 341) und weiterhin zu an. vangr (wenn mit g aus gh) "Aue" u. a. resp. zu and. wankon "wanken" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 218; vgl. auch le. kuron. vanga)?

Avots: ME IV, 413

uôma Prl.,

1) uõma Pankelhof, Ruj., Segew., (mit ùo) Nötk., (mit ùo ² ) Erlaa, (mit uô) Bers., Saikava, Sessw., uoma W.Livl. n. U., ùoms AP., C., Jürg., (mit uõ ) Arrasch, (mit ùo ² ) Erlaa, (mit uô ) Golg., KatrE., Mahlup, Schujen, loc. s. uõmā Adiamünde, Bauske, Dond., Salis, der Verstand, das Fassungsvermögen, der Sinn :
tas jau bez uoma Drosth. viņš tâ kâ bez uoma AP., Arrasch. bez uoma skrien un ķeŗ Jürg. vai tev uoms ar ir, vai nau? Erlaa, Fest., Golg. u. a. viņam laba uoma Bers., Erlaa, Ruj. u. a. tu jau esi tāds it kâ uomu izkūkuojis Kaudz. tas . . . nuotika bez kāda krietna uoma Kaudz. Izjurieši 57. kam vien maz uoms vēl paurē 234. viņam daudz kas ir uõmā Schibbenhof, er hat vieles im Sinn. tam ļauns kas uomā Stari III, 121. būtu... jārunā..., bet Arvim likās, ka visi vārdi nuo viņa uomas nuozuduši A. Brigader Daugava I, 306. uomā likt od. ņemt, wahrnehmen, beachten U.: jemieta jūsu laiku uomā! Manz. Post. II, 47. lai apduomīgi liekam uomā Aus.;

2) das Gemüt
Kronw., B. Vēstn. n. U.: iespaidi, kuŗi uztrauc uomu Straut.;

3) die Stimmung, Laune
(mit uõ ) Schibbenhof, (mit uô ) Pērse: labā uomā būt, guter Laune sein Adl., Grawendahl, Jürg., Mar., N.-Schwanb., Peb., Schibbenhof, Selsau, Sessw., Stom., Tirs., Welkenhof. viņam laba uoma Schibbenhof. Wohl nebst li. ũmas "Sinn" aus dem Altrussischen (vgl. r. умъ "Verstand").

Avots: ME IV, 419

pā`rsla, [pãrsla Widdrisch, Bauske, Behnen], pḕ̦rsla,

1) eine Flocke von Schnee, die Eisnadel in der Luft:
virs nuolauztās galuotnes pārslas [Warkl.] birst AU. cik brīnišķīga sniega pērsliņas samērība! Pürs I, 37;

2) eine Flocke von Asche:
labāk man sniegs apsniga lielu ļaužu tīrumā, nekâ man pē̦rslas (Var.: pārslas) bira vāju (aužu namiņā BW. 10118. par pe̦lnu pē̦rslām nuobira zemē Aps.;

3) die Flocke vom Reif:
uzsedzi se̦gu, lai mugura netuop slapja nuo sarmas pē̦rslām! Blaum.;

4) eine Flocke von Wolle:
vilnas pērsiņas Latv.;

5) etwas Winziges, das Jota:
nuo pastāvības jūsuos nava ne pē̦rslas A. XVII, 584. ja ķīniešiem būtu tik pārsliņa dūšas... B. Vēstn. Das ā als Stammvokal nicht nur im hochlettischen, sondern lokai auch im mittleren Dialekt, z. B. in Burtneek. [Nebst pērsêt zu urslav. *porxъ ( serb. prâh " Staub"), čech. prsť Stauberde", prší " es stiebt, sprüht", r. пéрхоть "Schinn", klr. пéрхати "flattern", an. fors "Wasserfall"·( vgl. den le. Flussnamen Pērse; dieser Fluss hat einen Wasserfall), ai. pṛṣ̌atá-m "Tropfen" u. a., s. Persson Beitr. 875 ² , Trautmann Wrtb. 206 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 50.]

Avots: ME III, 176

pērksniņa, anscheinend gleichbedeutend mit sērksnis: rudzīt[i]s gul zem pērksniņas (Var.: sērksniņa) BW. 27957, 12; zu pēršņi pērsēt.

Avots: ME III, 208

pìepḕrt,

1) durchprügeln;

2) klatschend etwas haften machen:
lai ... peŗ savus niekus cik gribē̦damas, ... kur ne˙kā nav, tur viņas ne˙kā nepiepērs Janš. Dzimtene V, 432.

Avots: ME III, 279

plẽne Ekau, Tr.,

1) plêne ² Dond., Lautb., plêne Gr.-Buschhof, die weisse Asche auf Kohlen
Siuxt n. U., Funkenhof, plēnes Nötk., Kurs., Warkl., plẽnes Lemburg, Bauske, Flockasche: kalējs kala debesīs, plēnes bira Daugavā BW. 33724, 4. dzirkstuošās plēnes drāzās taisni gaisā B. Vēstn. nuo uoglēm jāpaņe̦m deviņi nažu gali plēņu Etn. IV, 109. pe̦lnu un plēņu čupas A. v. J. 1900, S. 930. pulveri dabuon, nātna drēbi par plēni sadedzinuot"

2) die Schneeflocke
U., BW. 10118, 1;

3) eine dünne Schicht
Spr.: sniega pērsliņas savienuojas par sniega plēni; plēne Lös. n. Etn. IV, 165, Demin. plēnīte Bers., plēntiņa Nerft, ein dünnes Seifenstückchen: ziepju plēntiņas Druva III, 50;

4) Zunder vom Baumschwamm
U., Bielenstein Holzb. 251, Feuerschwamm (polyporus igniarius Fr.) RKr. II, 76;

5) "sehnichte, aderichte Fleischteile"
Vank. In den Bed. 1-2 und 4 zu li. plė´nys (nom. pl.) "Flockasche" und (nach Būga PФB. LXXIII, 337) r. плѣть "горѣть без пламени" (vgl. auch an. flór "warm"); in der Bed. 3 dagegen wohl identisch mit li. plėnė "feines Häutchen des Körpers" (vgl. auch čech. pléna "dünnes Häutchen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 58).

Avots: ME III, 339

II sēkstêt "?": izpērs vēl, ka divas nedēļas sēkstēs Dz. V. - Zu sèkt?

Avots: ME III, 826

smīņas: "smīņas suoģa sejā manāmas" (ME. III, 967) zu verbessern in "suoģa sejā manāmas ir smīņas Pērsietis".

Avots: EH II, 539

šņerglis,

2): auch (mit er̃) Sermus, (mit er̂) Kussen;

3): šņer̂gļi - auch Kaltenbr., sing. šņer̂glis Oknist, (mit er̃) Sermus, (mit er) Pērse; ‡

5) "ņirga" (mit er̂) Kussen; ‡

6) "ein junges Tier, dem man das Trinken nicht beibringen kann"
Pērse; ‡

7) ein schlaffer, kraftloser Mensch
(mit er̂) Kaltenbr.

Avots: EH II, 652

spîdîgs, glänzend, strahlend U.: spīdīgi ze̦lta gabaliņi MWM. v. J. 1899, S. 354. spīdīgu vaiņadziņu BW. 5963. spīdīgas le̦dus pērstiņas JR. IV, 45. svārki spīdīgām puogām A. v. J. 1896, S. 357. spīdīgiem zābakiem Janš. ģīmis palika spīdīgs un gluotains R. Sk. II, 143. spīdīga ķirzate Purap.

Avots: ME III, 1001

I svaĩdît (li. sváidyti Leskien Abl. 286, LChr. 398, ₃ Liet. pas. II, 317) Tr., Ruj., Alt - Salis, Widdrisch, svāidit ² Kl., Sessw., svaîdît Wolm., Schwanb., Golg., Jürg., Arrasch, Selsau, Schujen, Warkh., C., PS., Los., svaîdît ² Bl., Bershof, Salis, Dond., Bauske, Grünh., Dunika, Doblen (in Wandsen dafür mẽ̦tât!) -u, -ĩju, freq. zu sviêst, wiederholt werfen, schleudern, schmeissen, schwenken: šurpu, turpu vējiņš svaida smalku linu zēģelīti BW. 8896, 1. (kumeliņš) svaida manu augumiņu nuo kalniņa lejiņā 30101, 1 (Bd. V, S. 679). kuģi svaidīja (auka) kā riekstu čaumalu šurpu un turpu. uzvilka stuopu un svaidīja ragutini Kra. Vīt. 32. tika svaidīts nuo vienas darbnīcas uz uotras Vēr. 11, 62. Refl. -tiês, sich hin und her werfen, schwanken; (unordentlich) herumliegen: savā nespē̦kā es svaiduos Vēr. I, 1466. tu drudzī svaidījies II, 21. viņas sirds vairs nesvaidās starp šīm pretišķībām A. Up. J. 1. 9. tâ jau ce̦nas svaidās Pērsietis. platums svaidās starp 80 un 60 sentimetriem MWM. Xl, 237. ierauga... vilku gar aitām svaidāmies (schleichen) LP. VII, 865. ar valuodām svaidīties (unbesonnen Ungehoriges reden) Libek Pūķis 42. drēbes, zābaki, kurpes svaidījās pa grīdu Pas. IV, 204 (aus Nīcgale). Subst. svaidîšana, wiederholtes (hin und her) Werfen: sūdu svaidīšana (uz lauka), das Ausstreuen des Düngers Grünh.

Avots: ME III, 1140

‡ svùokšķêt ² , -u, ēju Pērse "unnütz viel sprechen."

Avots: EH II, 621

trīce,

1) das Beben, Erbeben MWM. VI, 325: ievirza zemes garuozu pastāvīgā trīcē U. b. 118, S. 15. pār lapām pārskrēja viegla trīce Apskats v. J. 1903, S. 390. (zemes)trīce, Erdbeben
MWM. X, 99, Vēr. II, 1091;

2) das Gedröhne (?):
ar Pērses krāces trīci Juris Brasa 5.

Avots: ME IV, 239

I truoksnis,

1) trùoksnis Neuenb., Wolm., (mit ùo ² ) Kl., Prl., (mit uô ² ) Iw., Līn., truoksns, -s, truokšņis Pas. III, 458 (aus Asūne), der Lärm, das Gepolter
U.: tur bija skanums un truoksnis Glück Apokr., S. 283. truoksns ir dzirdama Pērsietis A. v. J. 1896, S. 202. truoksni celt (lärmen) Kaudz. M. 114. (suņi) taisa truoksni sētiņā BW. 13646, 19;

2) die Menge, das Getümmel:
viena truoksņa brēkšana (ein Geschrei einer Menge) Glück Jesaias 13, 4. viena truoksņa balss (eine Stimme des Getümmels) 66, 6. Zu triekt, li. trañksmas "Gedränge, Gedrohne" u. a.

Avots: ME IV, 253

tuntelêt, tuñtulêt Karls., -ẽju,

1) tuntelēt U., (mit ùn ² ) Warkl., tuntulêt U., Vīt., (mit uñ) AP., Arrasch, Bauske, Drosth., Jürg., Ruj., Schujen, Stenden, Wolmarshof, (mit ùn ² ) Gr.-Buschh., Warkl., tuntuļât Nigr., Siuxt, (mit ùn ² ) Schwanb., -ãju, tuñtuļuôt Bauske, Dond., Salis, Salisb., Segewold, Selg., Wandsen, (mit ùn ² ) Adl., Adsel, Bers., Golg., Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, eintunkeln, einmummeln, in viel Kleidungsstücke einhüllen
U.;

2) tuntulêt Vīt., tuntaļuôt, tuntuļuôt, trodeln; etwas langsam, ungeschickt tun:
tuntuļuo vakara māsa! divas stundas dzīvuoja gar vienu galvu BW. 16939. visu vakar[u] tuntaļuo gar vienu galvu 21081, 2. es deviņas (=dziesmas) izdziedāju, tu vēl vienu tuniulē 856;

3) langsam gehn
(tùntuļuôt ² ) Saikava; sich langsam bewegen: Steņģene lūkuoja tuntuļuot viņai pakaļ Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 127. ciņuos tuntuļuoja kaut kas balts (auf einen Hasen bezogen) Veselis Saules kapsēta 123; tuntuļuôt "pa kājām tīties; eilig, ein wenig wackelnd gehen". Refl. -tiês,

1) tuntelêtiês Bewershof, tuntulêtiês N.-Peb., Vīt., tuntuļuôtiês Bewershof, Brucken, Erlaa, Grünwald, Pērse, sich einmummen, sich in viele Kleidungsstücke einhüllen;

2) tuñtulêtiês Kand., tuntuļuôtiês Hasenpot u. Grobin n. Etn. III, 66, Morizberg, Naud., trödeln:
tad ta nevar ne iztaisīties! tuntuļuojas vien stundām gar tādu nieku Naud. tunt- kontaminiert aus tut- (in tutelêties I, tutinât II

1) und tent- (in tentelis) resp. tint (in tintetêt)? Anders Walde Vrgl. Wrtb. I, 710. D. dial. tunteln verwickeln; zögern,
(bei Frischbier II, 415), das sonst als das Original des le. Worts gelten könnte, dürfte baltischen Ursprungs sein.

Avots: ME IV, 265

ucât AP., Aas., Drosth., Golg., PS., Ubbenorm, Salis, -ãju, ucêt Kl., Kav., ucinât U., Bauske, Bers., Dond., Drosth., Grünw., Kalleten, Karls., N.-Peb., Pērse, PS., Schwanb., Widdrisch, ucît Kokn. n. U., (Kinder) auf Händen und Füssen dāmmeln U.: ucinuot uz . . . ruokām mazuo Zentu Veselis Tir. ļaudis. Zu aũkle (s. dies und FBR. IX, 200), apr. ucka (Präfix des Superlativs), kymr. uchel "hoch", got. auhuma "höher".

Avots: ME IV, 293

I ũka Iw., Līn., ùka ² Prl.,

1) Bauske, Dond., Drosth., Grobin, Kalleten, PS., Salis, Schibbenhof, Wandsen (mit ũ), ùka ² Golg., Saikava, Sessw., ûka Fehgen, Geistershof, N.-Peb., N.Schwanb., Sessw., das Zäpfchen (im Halse)
L., St., U., Oppek. n. Latv. Saule 1927, S. 618, Pērse; der Kehldeckel Dr.; ũka Grünw. "rīkles gals" Lennew., Preekuln; "der Adamsapfel" Altenwoga: ūka ir šķība, kad kakls nuolauzts Etn. II, 148. bāž . . . pirkstu rīklē, lai nuostatītu ūku ebenda. kungs smejas ūku rīdams LP. I, 155. velci (rauche), ka vai ūka lai izkrīt! MWM. dažs nuo visas ūkas (aus voller Kehle) pūš ... stabuli MWM. VI, 486. ūka nuokritusi Grünw., von Atembeschwerden, Heiserkeit gesagt. ūku (uz)celt Balss, ein angebliches Kurieren von Atembeschwerden oder Heiserkeit, indem der Kopf (des Kindes) am Haarschopf rückwärts gezerrt wird (Mahlup) oder die Finger in die Kehle gesteckt werden (Grünw.);

2) "mugurkaula gals" Kurl.: bē̦rns uz tūplīti krizdams nuositis diršai ūku JK. VI, 51. Nebst li. ũkas dass. aus mnd. hûk "Zäpfchen im Halse".

Avots: ME IV, 406, 407

vagulis Ar., C., Golg., Karls., Lubn., Preili, Schwanb., Serben, Vīt., vaguls Nötk., vaguls U., Seltingshof, vaguols Lubn., Meiran, Selb., vaguolis Erlaa ("vabuole"), Stockm., ; ein Käfer; vagulis Bauske, Bers., Blumenhof, Drosth., Erlaa, Fest., Golg., Lenzenhof, Lindenberg, Meiran, Serben, Sessw., vaguls Peb., vaguolis Sonnaxt, vaguols Kaltenbrunn, Oknist (hier gewöhnl. die Deminutivform vaguoliņš gebraucht), Selb., ūdens vagulis C., ein Wasserkäfer; vagulis Wid., hydrophilus; vagulis Drosth., Fest., Sessw., eine Art Erdkäfer; vaguols Für. I, der Baumkäfer, vaguols Kreuzb., ein kleiner, schwarzer Käfer, Plur. vagules, kleine, schwarze Insekten im Mehl Pērse: sūdu vabule ir vagulis Vīt. zâlē... šūpuojas vaguliņš, me̦lns kâ kapucīns Ezeriņš Leijerk. II, 51, me̦lni mani kumeliņi kâ ūdeņa vaguliņi (Var,: vagulīši, vaguoliņi) BW. 15948. vaguļu vāceli taušķēsim 19280, 1. Ūziņam me̦lni zirgi kâ ūdeļu vaguliņi ("Mistkäfer der Steinmarder") Mag. XX, 3, 10. jē̦rs mīksts kâ vaguls ("?") N.-Peb. uz kāpuostiem dzīvuo mazi (me̦lni) vagulīši Sessw., (vaguliņi) Odensee. labības vagulis nuodara . . . zaudējumus . . . kviešu druvām Rītiņš Šmeila dab. st.; vaguolis, ein Schmutzfink Erlaa. Wahrscheintich dissimiliert aus vabulis, s. KZ. LII, 1192.

Avots: ME IV, 432

II vailums,

1) bunt Wollenzeug L., Bergm. n. U.;

2) ein Filzstiefel
(?) Pērse (vgl. russ. войлок "Filz").

Avots: ME IV, 437

II valdzîtiês, -guôs, -dzijuôs, sich rekeln, die Glieder strecken Bers., Borchow, Hainasch, Kalzenau; faulenzen Pērse (mit àl ² ); "slaistīties"; (III prs. valdzâs) gähnen Odensee. Zu valdzêtiês.

Avots: ME IV, 453

valgme,

1) die Feuchtigkeit
Bers., Bolwen, Meiran, Peb.; Ramkau, Sessw., Tirsen, (mit àl ) AP., (mit alˆ ² ) MSil., (mit al˜ ) Grünwald, (mit alˆ ) Kl., Ogershof, Sehren; der Tau Pērse: sējumiem izdīgšanai netrūka valgmes B. Vēstn. iesēt labā reizē, kad valgmes zeme diezgan Druva II, 275. gaisā jūtama jauna valgme Sessw. valgmes vē̦suma Stari III, 32. (fig.) smelsies dvēselei valgmi II, 795; feuchte, kühle Luft AP., Fehteln: vakaruos nuo purva nāk valgme;

2) "?": sevi klaidā un karstā valgmē mierīgs jūtu MWM. X, 69.

Avots: ME IV, 453

valgsne (kann auch valksne sein!) Bewershof, Pērse, feuchte Erde.

Avots: ME IV, 454

valkšķêt,

1) valkšķêt Borchow, valkšķît Borchow, -u, -ī˜ju, (die Augen) rollen, verdrehen:
gļē̦vuls valkšķēja baltās acis Latv.; acis valkšķēt Pērse, mit den Augen blinzelnd einen Wink geben;

2) valkstêt Kalzenau, valkšķēt ebenda, verleumden;
valˆkšķēt ² Neuhausen, schwatzen: kuo tu valkšķi? Segew.;

3) s. valšķêt. Refl. -tiês, s. valšķêt. Zur Bed. 1 vgl. valguôt II.

Avots: ME IV, 458

I vàlstele ² Pērse "ein nichts tuendes Frauenzimmer".

Avots: ME IV, 459

viênstāva (gen. s.) nams Pērsietis, ein einstöckiges Haus.

Avots: ME IV, 666

II vìpnuôt ² (?) Pērse "= mirdzêt". Vgl. vīpsnêt II.

Avots: ME IV, 640

I vitêt, -ẽju,

1) = balsinât, weissen, weiss tünchen (auch: tünchen überhaupt) U., Adiamünde, Adl., Adsel, Ahswikken, Alswig, AP., Arrasch, Assiten, Autz, Bauske, Bers., Bluomi, Brucken, C., Dond., Dubena, Dunika, Ellei, Erlaa, Fehsen, Frauenb., Golg., Gotthardsberg, Gr.-Buschh., Grenzhof, Grünh., Grünw., Ihlen, Jürg., Kabillen, Kalzenau, Karls., KL, Kokn., Lennewarden, Loddiger, Lubn., Mar., Meiran, Meselau, MSil., Mesoten, Mitau, Modohn, Naud., Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nötk., N.-Peb., Ogershof, Pankelhof, Pērse, Pilten, Popen, Pormsaten, PS., Ramkau, Ruba, Ruhental, Rutzau, Salisb., Schlehk, Schlockenbeck, Schnehpeln, Schrunden, Schwanb., Schwarden, Selg., Selsau, Semershof, Serbigal, Sessw., Sikrags, Siuxt, Smilt., Stockm., Stomersee, Stürzenhof, Swehthof, Trik., Ukri, Usmaiten, Vit., Wahnen, Walgalen, Wandsen, Warwen, Wessen, Wolgund, Würzau, Zögenhof: siênas. jāliek mūrniekam istabas vitēt Frauenb. kaļķiem krāsni vitējusi BW. 27533, 1;

2) bleichen
(tr.) Wessen: cērtiet ... apša kārti, vitējiet saulītē! Etn. 111, 86;

3) "izlīdzināt izlijušu šķidrumu" Grenzhof. Wenigstens in den Bedd. 1-2 aus mnd. witten "weissmachen".

Avots: ME IV, 629

viznes U., Bers., Kokn., Lubn., Meiran, Nötk., Pērse. = vizas, vizes: tādas viznes vien pluduoja pa ūdens virsu Bers.

Avots: ME IV, 631

že̦lva Fehteln, Kreuzb., Odensee, želve Pērse, Spülicht (in Odensee: das Wasseŗ womit Milchgefässe gespült worden sind).

Avots: ME IV, 803

I žeperis,

1) žeperis A. - Ottenhof, Arrasch, Ascher., Bauske, Bers., Bewern, C., Golg., Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Horstenhof, Kaltenbrunn, Laud., Linden (Kurl.), Lixna, Lubn., Nötk., Nerft, N. - Peb., N. - Salis, Oknist, Prohden, Ramelshof, Ronneb., Sakstigala, Salis, Schujen, Serben, Sermus, Sessw., Stockm., Uogre, Walk, Warkh., Warkl., Wessen, žepēris Bers., Erlaa, Fehsen, Kalz., Kl., Kokn., Meselau, Selb., Stockm., Vīt., (mit ẽ ) AP., Jürg., Zirsten, (mit ê ) Saikava, žepers Setzen, žepērs Spr., žepere L., Römershof, Plur. žeperes St., U., Bohnen- und Erbsenstaken
U., ästige Pfähle, aus denen Gerüste zum Trocknen von Getreide, Klee usw. aufgerichtet werden (s. Etn. I, 105): žeperi - zirņu atspaidi Konv. ¹ 775. ap vienu žeperīti apvijusēs... galuotnīte (einer Erbsenstaude) Druva I, 1343. vasarēju saliek gubiņās ap žepēriem A. XI, 249. ar kailiem gubu žeperiem A. Upītis J. l. 27. žepeŗus sadze̦nam zemē i[r] kraunam zārdu Warkl. n. FBR. XI, 122. jānuolasa žepēŗi nuo lauka Selb. atved ve̦zumu žepeŗu, iesim miežu likt! N. - Peb. žeperu kaudze A. XX, 402. pie rijas žeperi pieslieti Jauns. žeperi... mežā jāniocē̦rt Latv. sāc ķirpas vietā žepeŗus dzīt! Laud. nebij tik gaŗa žepera, kuo uzkāpt līdz caurumam Vīt. 34;

2) ein Quirl zum Einrühren von Mehl in Wasser
Palzmar, A. - Laitzen. Vgl. šeperis.

Avots: ME IV, 803

žulît, -ĩju,

1) mit einem stumpfen Messer schneiden
U., Ahs. n. RKr. XVII, 67, AP., Behnen, Burtn., C., Frauenb., Gr. - Essern, Jürg., Lennew., Milzkalne, Ruba, Salis, Schibbenhof, Selg., Siuxt, Wenden, Vīt., Wolmarshof: žulīt gaļu, maizi. kuo nu žulī, griêz kâ pienākas! Alksnis-Zundulis;

2) (lange Nötk.) kauen
Behnen, Burtn., Kosenhof, Siuxt; etwas Zähes essen Alksnis-Zundulis: bē̦rns žulī gaļu Burtn. runcis paklētē žulī speķa gabalu A. v. J. 1902, S. 130. žulī kâ vilks ādu Alksnis-Zundulis;

3) "ilgi, nemākulīgi cept" Pērse;

4) (nicht gerade reichlich) füttern
Barbern, Stelpenhof;

5) sich in seiner Rede wiederholen
Pernigel: kuo tu žulī vienu un tuo pašu?

Avots: ME IV, 830, 831

I žūrêt, -ẽju,

1) (viel, unzweckmässig) giessen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Ramkau, Lettihn, Odsen, Tirsen, Schujen, (mit ũ ) AP., Bauske, Kegeln, Smilt., Wolmarshof, (mit ù ² ) Adl., Golg., Heidenfeld, Lubn., Meiran, Prl., Sessw., Stom., (žũrât) Frauenb., Katzd., Schnehpeln: dē̦lu māte alu dara, žūrāt žūrā; trīs dīķu ūdeņa, pušpūra miltu BW. 23459;

2) Wasser tragen
Burtn., Oppek., Salis, Salisb. und Wolm. n. U., Sermus, (mit ũ ) AP., C., Jürg., Kegeln, Trik., Wolmarshof; "nest, krāt šķidrumu, ūdeni (fürs Vieh) Nötk. (mit ũ );

3) "die erste Brahge einstellen"
St.; Bier brauen (mit ũ ) Arrasch, Wandsen, (mit ù ² ) Sessw.: atstāt alu žūrējam (Var.: brūvējam) BW. 26202 var.;

4) schmoren, viele Speisen kochen
W. - Livl. und Seew. n. U.; etwas Unschmackhaftes kochen (žũrât) Schibbenhof;

5) "iejaukt maizi" Kosenhof (mit ũ ), Lös.: trešdien maizīt[i] žūrēja, ce̦turtdien beķerēja BW. 2217;

6) andauernd (stark
Mar., Lettihn, mit ù ² ) regnen Lems. n. U., Spr., Memelshof, (mit ũ ) Wandsen, (mit ù ² ) Adl., Bers., Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lubn., Meiran, Prl., Sessw., (žūrât) Kreuzb., Pernigel, Plm., Vīt., (mit ũ ) Frauenb., Schnehpeln, (mit ù ² ) Fehsen, A. - Laitzen, Meselau, N. - Schwanb.: lietus žūrā augu dienu Vīt. lietus tâ žūrē, ka ganiem nav ne vīlē sausumiņa Vīt. 79. kâ nuo sējas laika sācis, tâ žūrē vienā žūrēšanā 9. žūrē lieti Juris Brasa 28. žūrāt vairāk dienu nuo vietas Janš. Dzimtene V, 270;

7) saufen
Allunan und Lems. n. U., viel trinken Pērse, Ramkau, (mit ũ ) AP., Arrasch, Bauske, C., Smilt., (mit ù ² ) Bers., Golg., Prl., Sessw.: varat jūs tuo alu žūrēt! Ramkau;

8) (ins Bett
Pernigel, Vīt. [žūrât]) urinieren U.: viņš tev necelsies augšā, bet žūrā gultā Vīt.;

9) intr., fliessen
Lubn., Meiran. Zu žūre I.

Avots: ME IV, 837

zvalsts,

1) "kas zvalstās" Vīt., (mit alˆ ) Bers., C., Erlaa, PS.; wer wankend geht
(mit alˆ ) Gr. - Buschh.; wer ungelenke Bewegungen hat (mit alˆ ) Lubn.; "slinks, neveikls cilvē̦ks" Nötk., (mit alˆ) Jürg.;

2) = svalsts 2, ein Herumtreiber, Faulenzer Bers., Bewershof, Nötk., N. - Peb., Pērse (mit alˆ ), C., Lennew., Sessw., Stockm., Vīt., Wessen: tas nav ne˙kāds strādnieks, tikai tāds zvalsts Nötk. vārtās kâ zvalsts ebenda.

Avots: ME IV, 764, 765

žvànkšķis ² Pērse "ein grundlos bellender Hund".

Avots: ME IV, 842