Paplašinātā meklēšana

àizlemperêt: auch Salisb. (mit em̂ ² ).

Avots: EH I, 36

àizperêt, tr., etw. bebrüten, anbrüten: aizpe̦rē̦tas uolas.

Avots: ME I, 43

‡ àizseperêt, hin-, weggehen (von Kindern, die eben zu gehen anfangen) Saikava.

Avots: EH I, 47

apperêt, ‡ Refl. -tiês,

1) unversehens bebrütet werden
Fest., Trik.: uolas var apperētiês;

2) brüten zu wollen anfangen
Jürg.: apperējusies vista nedēj un izskatās sagurusi Schibbenhof, Wolmarshof. vista tāda kâ apperējusies: ne˙maz vairs negrib dēt Jürg.;

3) "?" kur tu šuodien tāds apperējies (= nuoguris?) Smilten.

Avots: EH I, 104

apperêt (li. apiperė´ti), bebrüten: vista uolas apperējusi.

Avots: ME I, 110

‡ apsleperêt Gulbene "?".

Avots: EH I, 114

‡ atkleperêt, mit Mühe herkommen oder (mit einem schlechten Pferde auf schlechtem Wege) herfahren Dunika, Kal., OB.

Avots: EH I, 148

‡ atperêtiês,

1) bis zum eigenen Überdruss brüten:
vista atperējusies (vairs negrib perêt) Memelshof u. a.;

2) lange brütend abmagern und schwach werden
Memelshof.

Avots: EH I, 158

[ìeperêt,

1) zu bebrüten anfangen:
vista ieperējusi uolas un tad atstājusi Ruj.] iepe̦rê̦ta uola Lubn., ein angebrütetes Ei;

[2) zur gewohnten Brutstätte machen:
tā vistām iepe̦rē̦ta vieta Lis.].

Avots: ME II, 50

izperêt, ‡ Refl. -tiês, = izperinâtiês 1: nuo pe̦lnu izperēsies kumeliņš Pas. X, 82.

Avots: EH I, 471

izperêt (išpere"ti), izperinât, tr., ausbrüten: tie jūsu dē̦tas uolas, kuo izperēja skuolas Aus. kas blēdību izperē taisnības vietā Psalm 94, 20. tad tādas lietas tu par mani izperini? Purap. izperinâtiês,

1) ausgebrütet werden:
par trejdeviņām dienām izperinājies putniņš LP. VI, 106. cik duomu piedzima un izperinājās viņa galvā!

2) mit dem Brüten fertig werden:
lai vistas izperinās.

Avots: ME I, 779

ķeperêt Manz. Sir. 13, 9, ķeperēties Stom., = ķe̦parâtiês.

Avots: ME II, 367

‡ ķim̃perêtiês Seyershof "sich kümmern; herumkramen".

Avots: EH I, 703

[klem̃perêt Karls., Krebse fangen.]

Avots: ME II, 222

‡ kleperêt Seyershof, mühsam gehen.

Avots: EH I, 615

lèmperêt: auch (mit em ) Segew., (mit em̂ ² ) Seyershof. ‡ Refl. -tiês,

1) sich herumtreiben
(vazâtiês) Seyershof (mit em̂ ² );

2) "vaļīgi, brīvi kustēties" (mit em̂ ² ) Orellen.

Avots: EH I, 733

lèmperêt C., [Arrasch, Fest.], lempêt, - ẽju, od. lempît, - ĩju BW. 19407, = lampât 2; [lem̃perêt Ruj., Wandsen, lem̂perêt ² Salis, sich herumtreiben].

Avots: ME II, 449

leperêt: zivs leperē pa ūdeni Pilda. cilvē̦ks leperē (kust sīkiem suolīšiem) ebenda. Aus nd. läppern "nicht vorwärts gehen; kommen; klein anfangen und allmählich fortschreiten" n. Schwers Unters. 70,

Avots: EH I, 734

leperêt, - ẽju, le̦purêt, - ẽju Karls., intr., sich bewegen: neleperē ne lapiņa Mar. Vgl. RKr. XV, 124; [leperêt "unsicher gehen": bē̦rns iet le̦pe̦rē̦dams Kārsava. - Zu serb. lepètati "flattern?"]

Avots: ME II, 452

ļeperêt, -ẽju, schwatzen, faseln Spr. [Zur Wurzel von r. лепетать "stammeln, schwatzen" und ai. lapati "schwatzt; flüstert"?]

Avots: ME II, 538

‡ ļeperêties Saikava "līguoties": vāji iedzīti mieti ļeperējas.

Avots: EH I, 771

lîperêt Heidenfeld, faulenzen, sich herumtreiben.

Avots: EH I, 750

lĩperêtiês, -ẽjuos, sich anschmeicheln: viņš līperējās tē̦vam klāt Degl., Peb. [Zu li. lýpstintis "sich anschmeicheln"?]

Avots: ME II, 489

nùoperêtiês: kuo kluksti kâ nuoperējusies vista? Delle Negantais nieks 230 (ähnlich Pas. IV, 31). vista nuoperējās vienu laiku Seyershof.

Avots: EH II, 74

nùoperêtiês, sich absitzen (von der Henne), hocken: kuo tu velcies kâ nuoperējusies vista? Pur. viņš nuoperējies aiz grāmatām Baltp.

Avots: ME II, 828

nùopļeperêt, tr., verschwatzen: laiku Spr., C.

Avots: ME II, 833

‡ nùošļamperêt(iês) Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 28, = nùobrist(iês).

Avots: EH II, 96

‡ nuošļeperêt(iês) Frauenb. "= nùovazât(iês) 1".

Avots: EH II, 96

‡ papļeperêt Dunika, = papļãpât: vecenes sanākušas p.

Avots: EH XIII, 164

‡ pãrperêtiês Dunika, allzu lange brütend ganz schwach werden: pārperējusēs vista.

Avots: EH XIII, 207

pemperêt,

1): "šļupstē̦dams runāt" A. Leitāns: negribu dzirdēt tavu pemperēšanu!

Avots: EH XIII, 222

pemperêt,

1) "undeutlich sprechen"
Bauske;

2) mit den Füssen stampfen, trampeln
Wend. n. U. Refl. -tiês "vē̦de̦ru laitīt, svalstīties, slinkuot" Dobl. n. Etn. IV, 164.

Avots: ME III, 199

perêt: 3. prs. pe̦r, - auch AP., peŗ - Lesten n. FBR. XV, 31, Oknist n. FBR. XV, 188. Refl. -tiês : " =perināties Lös. n. Etn. IV, 164" zu verbessern in "sich von selbst brüten : šķirzatu uolas saulē perējas Lös. n. Etn. IV, 164". ‡ Subst. perējums, das Resultat des Brütens, die Brut: tur palika kaņepēs, vistiņ, tavs p. BW. 24025, 2.

Avots: EH XIII, 224

perêt (li. perė´ti), III p. prs. perē C., PS., Kl., Lis., Bers., Jürg., Widdrisch, Daugeln, Schwanb., Warkh., Warkl., Kreuzb., Dond., Bauske, Līn., Dunika, per Wolm., pe̦r Wandsen, Gr.-Essern (BW. 24467, 3 var. auch eine Partizipialform peruošu), III p. prt. perẽja,

1) brüten:
vai bij šķilti, vai pe̦rē̦ti, vai palika vanckaruos? BW. piel. ² 10967 ¹ . saradās... lieli, mazi, šķilti un pe̦rē̦ti Lautenb. Luomi 200. perējamas uolas, die zu brütenden Eier Etn. II, 123. perējams laiks, die Heckezeit U.;

2) zuobus perēt, Zähne machen
U. Refl. -tiês, = perināties Lös. n. Etn. IV, 164. Wohl zu slov. peréti (zu Iesen mit einem Punkt unter é) "glühen", ksl. pariti "dampfen, brühen" u. a., s. KZ. LII, 119.

Avots: ME III, 201

pìeperêt, eine Menge ausbrüten: vista pieperējusi daudz cāļu.

Avots: ME III, 278

pĩperêt C., die Trompete blasen U.; vgl. li. pyperis "Pfeifer" aus mnd. piper dass.

Avots: ME III, 233

‡ pipe̦rē̦ts Lng., gepfeffert.

Avots: EH XIII, 235

pļàperêt ² Warkl., fröhlich schwatzen Spr.

Avots: ME III, 367

plem̃perêt, sich saufend umhertreiben Ruj.

Avots: ME III, 335

plēperêt ("nicht gehört") U., plappern L.

Avots: ME III, 340

pļeperêt, -ẽju Wain., Sackenhausen, Selsaa, Golg., Fossenhof, Wid., viel und schnell schwatzen, Unsinn schwatzen Lös. u. Hasenp. n. Etn. IV, 166, Fest., Stelp.: kuo tu tur pļeperē? labāk turi muti! Wain. kuo te niekus pļeperē kâ pļepers? Druw. n. RKr. XVII, 74. Vgl. plepêt.

Avots: ME III, 369

puoperêt, -ẽju, ausbessern, flicken Ramkau: pastalas. Refl. -tiês "kramen" Ramkau: kuo tas dumjais tur caurām dienām puoperējas?

Avots: ME III, 457

saperêt,

1) längere Zeit brüten:
vista saperējusi pāris nedēļas;

2) sapgrē̦ti pauti, besessene, aber unfruchtbar gebliebene Eier
Grünh., Schorstädt;

3) (viele) ausbrüten:
vista saperējusi daudz cāļu.

Avots: ME II, 698

‡ sapļeperêt Dunika, = sapļãpât 1: s. visādus niekus.

Avots: EH XVI, 438

sapuoperêt, tr., ausbessern, ausflicken: pastalas Ramkau.

Avots: ME II, 710

seperêt, gehen (von Kindern, die eben zu gehen anfangen) Friedrichswald.

Avots: ME III, 818

siperêt, -ẽju, tr., fein streuen: nesiperē uz grīdas smilktis! Laud.

Avots: ME III, 842

‡ *sleperêt, zu erschliessen aus ‡ apsleperêt.

Avots: EH II, 524

‡ *šļeperêt, zu erschliessen aus ‡ nuošļeperêt(iês).

Avots: EH II, 645

šneperêt Karls. "?".

Avots: ME IV, 88

šņeperêt Kl., Wessen, zur Ader lassen. Abgeleitet vom entlehnten šņeperis "Schnepper zum Aderlassen".

Avots: ME IV, 94

‡ šņiperêt Lubn. "uostīt" (schnüffeln?).

Avots: EH II, 653

‡ stem̂perêt ² , -ēju Seyershof, "neveikli un nemākulīgi stāvēt, celties stāvus un staigāt": bē̦rns jau sāk uz kājām s.

Avots: EH II, 576

uperêt: auch Manz. Post. I, 34, Strods Par. vōrdn. 179; trešajam ... paša sevi uperēšu Tdz. 52930. savu dzīvību upe̦rē̦dami Zemnīka ziņas 1931, № 9, S. 2.

Avots: EH II, 713

uperêt, -ẽju Glück Matth. 5, 24 und Gesangb. v. J. 1671, = upurêt, opfern. Aus mnd. opperen.

Avots: ME IV, 300

I žeperêt, -ẽju, schnell und unbedacht etwas tun Meiran; sich gewandt benehmen Nötk.

Avots: ME IV, 803

II žeperêt, -ẽju, (Getreide zum Trocknen) auf ein Stakengerüst (žepeŗi) auflegen Warkh.

Avots: ME IV, 803

‡ žiperêt Kalupe n. FBR. XVIII, 49 "?"

Avots: EH II, 819

‡ žiperêtiês Kaugershof "gewandt und schnell etwas tun."

Avots: EH II, 819

gārkstêt, - u, - ēju,

1) gackern:
vistas gārkst, kad taisās perēt A. XII, 868;

2) röcheln, heiser sprechen:
brēca gārkstuošā balsī Stari I, 926. [tam krūtīs kas gārkst Hirschenhof. Vgl. gārgt u. gārkt.]

Avots: ME I, 618

[ìeperinât,

1) = ieperēt 1: ieperinātas uolas Salis;

2) ans Brüten gewöhnen:
vistu Ruj.;

3) sich einnisten (ansiedeln) machen:
viņš savā muižā ieperināja kolōnistus Nigr.] Refl. - tiês, sich einnisten: miesās ieperinās slimības dīgļi. namā prūši ieperinājušies. grūtāki nāksies svešniekiem ieperināties mūsu tē̦vzemē A. XX, 3. [viņš šai mājā labi ieperinājies (= iedzīvuojies) Arrasch.]

Avots: ME II, 50

kava,

1) eine gewisse Anzahl, die Schijcht, der Haufe, die Menge;
["cits citā saķē̦rušies cilvē̦ki" Austriņš M. z. 116]: vista, savu kavu izdējusi, sāk perēt Lub., Druw. uz mūriņa ve̦se̦la kava cimdu Serb. trīs kavas latvisku priekšrakstu U., drei Schichten (Lagen) lettischer Vorschriften (auch von Webern gebraucht U.). kavās, schichtenweise Ar.;

2) der Stich beim Kartenspielen
Serb.;

3) ein Spiel Karten
C.;

4) der Schlag, die Art, Gattung:
viņš nuo nelabas kavas [Lis.], Mar. n. RKr. XV, 118. viņš ievedis sievu nuo sliktas kavas Aps. mums laba kava guovu Druw.;

[5) kava, kavs, ein Band (30 Stück)
Ronneb.;

6) kava, ein Hufeisenkomplekt, d. h. 4 Hufeisen
Wid. Wenigstens in den Bed. 2 und 4 zu kaût.]

Avots: ME II, 180, 181

[kavs Erlaa,

1) ein Band (30 Stück);

2) eine bestimmte Anzahl:
kad vista nuodēj savu krājumu uolu un sāk pēc tam perēt, saka:" izdējuse savu kavu". Vgl. kava.]

Avots: ME II, 182

‡ II kluknêt, -ēju Warkl. "= klukstêt 1": vista jau kluknē; jāliek perēt.

Avots: EH I, 622

klukste, klukšķe Lub., klukstê̦tãja, die Glucke, eine gluckende Henne Mar. n. RKr. XV, 119: viņa mērcēja kluksteli ūdens spainī Dz. Vēstn. kālab Kačeli klukstīti sauc? BW. 20829. ja negrib putniem ļaut perēt, tad kluk- stē̦tāju pabāž apakš trauka LP. VI, 135.

Avots: ME II, 234

krêtiņš: "cietums" (mit ê ² ) Seyershof: vistu ieliek krētiņā, kad perēt taisās.

Avots: EH I, 652

‡ mêrcinât ² Lemb., freqn. zu mḕrcêt, weichen, tunken Wenden: rasā kājas mērcināju Tdz. 51078. pa[r] ilgu mērcināti lini var satrūdēt Pēt. Av. m. vistu ūdenī, lai nesāk perēt Wenden.

Avots: EH I, 807

II nùodêt,

1): auch Saikava, Pas. XIIl, 438, Tdz.43926; 46231;

2): (vista) kavu (uolu) nuodēja, - sāka perēt N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 618. ‡ Refl. -tiês,

1) unversehens gelegt werden (von Eiern):
vistai nuodējusies liela uola Saikava;

2) viele Eier legend schwach werden
C., Sessw.: vista pa˙visam nuodējusies.

Avots: EH II, 39

‡ pakoznâtiês "pastaigāties un pastaipīties" Seyershof: kādu brīdi pastāvēju klāt, lai vista pakoznājas un lai drīz iet atpakaļ perēt.

Avots: EH II, 143

pēkštiês: sich ausbreiten, sich breit machen (mit ê) N.-Peb.: vistas pẽkšas ("izpleš sev spalvas, sabuožas") kad grib perēt.

Avots: EH XIII, 227

pīparēt U., = pīperēt.

Avots: ME III, 232

I pìpere ² Kr., die Trompete; eine Pfeife, die mehrere hohe Tone angibt U., "eine besondere Pfeife" Freiziņ. Vgl. estn. pīpar "Posaune" und le. pīperēt.

Avots: ME III, 233

šivene "?": (apinītis) kuokā kāpa uolu dēt, šivenē (Var.: kubulā) izperēt BW. 19543, 1 var.

Avots: ME IV, 19

šķirenis,

1) ein Garngebinde
Seppkul, eine Garnfitze Sussikas;

2) "?": apenīt[i]s... kuokā kāpa olu dēt, šķirenī [?] (Var.: šivenē, kubulā, namiņā) izperēt BW. 19543, 1 var. In der Bed. 2 wohl fehlerhaft für šķivenis.

Avots: ME IV, 43

tiš (li. tìš)! Interjektion, zum Wegscheuchen (Wegtreiben und Eintreiben U.) von Hühnern (Etn. 111, 11, Dond., Salis, Serbigal, Wolm.) od. Vögeln überhaupt (Rothof) gebraucht: tiš laktā! U., Ulanowska Łotysze 56. tiš perēt! LP. V, 101, tiš! kad tevi vanags apē̦stu! 20. tiš! vai te man gan zirņu ēst! VI, 74. tiš, tiš,...tīte̦ru māte! RKr. XVI, 126. Auch zu anderen Tieren: tiš, tiš, pruojām, pe̦lē̦ki vilki! BW. 18260, 2.

Avots: ME IV, 198

upurêt, -ẽju,

1) opfern:
u. kādas stundas latviešu valuodai Aus. II, 3;

2) beisteuern
U.;

3) Opfer einsammeln
Spr. - Refl. -tiês,

1) sich opfern;

2) betteln
Ruj. n. U. Aus uperēt.

Avots: ME IV, 301

vista (li. vištà "Huhn"),

1) das Huhn, die Henne:
Sprw. akla vista arī graudu atruon Br. sak. v. 1462. iet kâ vista bez galvas JK. II, G77. dauzās kâ akla vista RKr. Vl, 1014. ne tik daudz kauna kâ vistas kājai gaļas Br. sak. v. 505. vista kladzina (nach dem Eierlegen), klukst (vor dem Legen), dēderē, ķē̦rc (wenn Gefahr naht) Etn. Il, 51, ce̦kulaina balta vista BW. 18279. klukstuošu vistu 19193. perīgu vistu 19193, 3. (fig.) tava vista grib perēt, deine Tochter will freien U. - ce̦ru vistiņa, ein Vogel Konv. ² 2319; kalnu od. sniegu vista, tetraogallus hymalaiensis Konv. ¹ 797; stiebru (Wid., Konv..= 2054) od. ūdens (Konv. ² 2054) vista, das Blässhuhn, Rohrhuhn, Wasserhuhn;

2) in genitivischen Verbindungen: vistu kāja Nurmhusen, der Orionsgürtel:
vistu kāja sastāv nuo trim taisnā līnijā guluošām zvaigznēm Nurmhusen n. Rkr. XVII, 64; vistu knābis Frauenb., ein kleines Geschwür am od. im Auge (Gerstenkorn?): man acī iemeties vistu knābis Frauenb.; vislas pē̦das Trik., Runzeln: tam jau vistas pē̦das pierē Trik.; vistu puķe Trik. n. Rkr. III, 69, anemone nemorosa L.; vistu vārds Rkr. XVII, 64, der Orionsgürtel (vgl. d. Henne 7 im Grimmschen Wrtb.);

3) dūmu vista, dūņu v., Schimpfwort: dē̦lu māte, dūmu (dūņu 24757) vista BW. 24756;

4) vakara vista, ein Ehrenamt während der Hochzeit:
izmeklē divus līdzgājējus nuo brūtes puses, vienu vīrieti un vienu sievieti, tuos sauc "vakaraiņus" jeb "vakara vistas" BW. III, 1, S. 21;

5) vistiņas, blinde Kuh (ein Spiel):
vistiņās iet Etn. III 188, vistiņas ķert L., U., Etn. Il, 70, blinde Kuh spielen: jums acis aizsējis kâ vistiņās Hamlet 70. bē̦rni... gājuši vistiņās jeb slēpiņuos Janš. Līgava I, 246; vistiņu ruotaļa, ein Weihnachtsspiel Frauenb. Etwa als "Hausgetlügel" oder "ins Haus Gekommenes" zu ai. viš̍- "Haus", viš̍ati "tritt ein" u. a. (unter le. viesis)?? Vgl. auch Būga KSn. 1, 301.

Avots: ME IV, 626

zùobs (li. žam̃bas "Balkenkante" bei Kurschat, "wszelka ostra, ka,towata rzecz" KZ. LII, 286, "часть, клином выдавшаяся на каком-нибудь мѣстѣ, угол, мыс bei Mikuckij Izvěst. III, 367, aksl. zo,bъ, ai. jámbha-ḥ, gr. γόμφος, alb. geg. δąm(p) [best. δąmbi] "Zahn", ahd. kamb "Kamm"),

1) der Zahn:
Sprw. pirmie zuobi jālauž JK. II, 486. ir citam zuobi, kas kuož Br. sak. v. 1545. ciet zuobus sa˙kuodis! 1547. de̦guns kâ eņģes, zuobi kâ šķiltavas RKr. VI, 157. zuobi kâ redeles (undichte Zähne) Alksnis-Zundulis. zuobi kâ riekumi PS. zuobi kâ zāģim Birk. Sakāmv. 32. zuobi kâ krelles 33. zuobi kâ vilkam 33. zuobi gaŗi kâ vilkam Kra. Vīt. 49. gaŗi zuobi BW. 1635, 2. asi zuobi 21744, 1. līdze̦ni zuobi 1765. re̦ti zuobi 19363 var. ziepēm zuobus balināja 20348, 2. klabēj[a] zuobi runājuot 13167. zuobi klab (vor Kälte) LP. I, 124. guļ zuobus atkāris Br. 401. ņurdējis zuobus at˙ņirdzis LP. V, 130. vilki atņirguši zuobus VI, 291. nuospļāvās caur zuobiem A. XXI, 32. zuobus griezt (auch trīt St.), mit den Zähnen knirschen U. zuobi sāp (sūrst U., karst St.), die Zähne schmerzen. sāpīgais zuobs Br. P. 18. par tuo ne kauls lūzīs, ne zuobi izkritīs R. Sk II, 132. pielūkuo, ka tev zuobi nesabirst mutē! Aps. III, 15. grauzt gaļu, kuo zuobi ne̦s (soviel die Zähne vermögen) LP. III, 7. zuobus darīt, laist, kalt (perināt Manc. Lettus, perēt, kalināt St.), zahnen U.: bē̦rnam zuobi kaļas oder bē̦rns zuobus kaldina, das Kind zahnt Baar (in seinem Handexemplar von U). bē̦rnam sāk zuobi nākt Etn. II, 166, das Kind bekommt die ersten Zähne. zuobus vadzī kārt (pakārt LP. I, 26), hungern Frauenb. Sprw.: liec ruokas klēpī, kar zuobus vadzī! Br. sak. v. 1036. caur (gar RKr. VI, 878) zuobiem vilkt, höhnen, verspotten U.: caur zuobiem vilkdams vēl iesakās žēlsirdīgā balsā... LP. IV, 78. zuobu atkarām, mit Unlust, ungern Meiran. ēst kâ ar gaŗiem zuobiem, ēst pa gaŗiem zuobiem Deglavs, widerwillig, mit langen Zähnen ("lē̦ni un neguodīgi") essen Ar. zuobus rādīt, die Zähne weisen, hohnlachen St., Bergm. n. U., Alm. Kaislību varā 48. nerādi vis smieklam zuobus! (sage man zu jem., der einen Erzürnten auslacht) Etn. II, 30. zābaki rāda zuobus MWM. X, 425, die Stiefel haben Löcher. zuobus atkārt, sorglos, lästernd lachen Wessen. (uz citu U.) zuobus griezt, heftig erzürnt (gegen jemand) sein Wessen: viņš jau sen grieza uz dē̦lu zuobus Turg. Muižn. per. 32. šīs abas... zuobus vien griež LP. IV, 119. ņemt uz zuoba, auslachen, verspotten: meitas teicās ņemt tuo krietni uz zuoba A. XXI, 269. nu jau ir atkal, kuo zuobiem iztrīt (zu höhnen, spotten) Kav. gar daudz krietniem cilvē̦kiem tīk ļaudīm zuobus berzēt Alm. Kaislību varā 48. viņam zuobi de̦g pēc (ābuoļa usw.), er trägt grosses Verlangen, hat grossen Appetit nach (einem Apfel usw.) U.: zuobi vien tikai de̦g un knieš uz tuo, lai taptu izjautāts A. v. J. 1896, S. 656. nāve (dvēsele) viņam jau zuobu galā, der Tod sitzt ihm schon auf der Zunge U. nāve visiem mums jau zuobu galā Vilhelms Tells 82. nāve jau zuobuos A. v. J. 1899, S. 367. ja kādu lietu, kas... tuvumā un labi saskatāma, meklē, tad mē̦dz uz me̦klē̦tāju teikt:"tā lieta jau tev zuobus skaita" Etn. III, 63. tas, kuo meklē, skaita tev zuobus RKr. VI, 882. Sprw.: nāve zuobuos neskatās Br. sak. v. 837, der Tod macht keinen Unterschied zwischen Jung und Alt. še tev kas uz zuobu! da hast du etwas zu beissen (zu essen)! U. še, būs uz zuoba! da hast du! es wird dir munden, ein Leckerbissen sein Mag. XIII, 3, 66. viņi bij tikuši tik tāļu, ka nebij kuo likt uz zuoba (sie waren dem Verhungern nah) Kav. še tev uz kārā zuoba! Kav., da hast du einen Leckerbissen! Salis. tas tik uz kārā zuoba, das reicht bei weitem nicht hin Baar (in seinem Handexemplar von U.). uz dūšīgu, sirdīgu cilvē̦ku saka: tam tik ir zuobs uz rudzu maizi! Etn. III, 46. pa zuobam būt Bauske, C., Kl., Lemsal, Lubn., Memelshof, A. - Ottenhof, Pankelhof, Peb., N. - Salis, Trik. u. a., zusagen, recht sein: re̦dzams, kāpuosti tam bijuši pa zuobam JR. III, 42. vairāk pa zuobam, sagt mehr zu Celm. kad laiks pa zuobam JK. III, 73. lieta iet viņam pēc zuoba (nach Wunsch) MWM. X, 357. puisim vajadzēs krist zemē, ve̦lniem par zuobiem (zum Fressen?) Dīcm. pas. v. I, 13. saule ar zuobiem, Sonnenschein bei starkem Frost. tas darbs ir ar zuobiem, die Arbeit ist unangenehm. - acu zuobs Konv ^2. 560, der Hauzahn: pa 2 ilkšiem (tâ dē̦vē̦tiem acu zuobiem) MWM. VI, 65. me̦lnais zuobs, der schwarze Zahn hinten im Maul eines Schweines: kad me̦lnie zuobi izaug lieli, tad duŗas smadzenēs, un cūka nevar ēst Siuxt. piena zuobi, die Milchzähne; die ersten 12 Zähne der Pferde (auch: kumeļa z.) U. - laika zuobs Konv. ² 687, die Zeit (eig.: der Zahn der Zeit): laika zuoba trīti un sadrupuoti mūŗi Aus. II, 1. laika zuoba izgrumbuotā sejā Vēr. II, 241;

2) der Zahn (Zacke
St.) der Säge U.; Kamm am Schlüssel U.; Plur. zuobi, die Drahthäkchen an den Flügeln des Spinnrades Bielenstein Holzb. 385; die Zähne des Weberkammes 401; die Zinken der Harke 501; die Schneide, Schärfe des Messers, Beiles, Schwertes usw. St., U.: kalējs nevaruot... ratiņa spārnam jaunu zuobu ielikt Upīte Medn. laiki 132. bruceklis, gar zuobiem un dzelzi ē̦zdams, šņāca MWM. VIII, 482. cirvim izlūst zuobi Etn. I, 112. Sprw.: asam nazim plāni zuobi Br. sak. v. 842. kalta zuobi uz āru, spals uz iekšpusi LP. VII, 1172. ēveles zuobi, das Hobeleisen Dr. izkaptes zuobi Purap. Kkt. 19. nažam nav zuobu, das Messer ist stumpf St., U. zuobi atkuodušies, nuodiluši, die Schneide ist stumpf geworden U.;

3) zuobiņš, die Zacke:
apdūriem (ruoku galiem, apruocēm) izdzina zuobiņus RKr. XVII, 27;

4) cūku zuobi Lennew. n. U. (unter cūka), kazu zuobi Dond., kuiļa zuobs Celm., raganas zuobs Latv., vilka zuobi Konv. ¹ 532, zirga (zirgu U., Celm.) zuobi (zuobs Konv. ² 420) RKr. II, 69. Mutterkorn (claviceps purpurea Tulasne; secale cornutum
Konw. ² 420); zirga zuobs, der Mais Mazvērsītis Lopkopība III, 44; zirgu zuobs, zea mays dentiformis Konv. ² 2070: rudzuos zirgu zuobi LP. V, 13. pļava, gluži sarkana nuo sveķenēm un vilka zuobiem A. Upītis J. l. 26;

5) in genitivischen Verbindungen: zuobu akmens, Zahnstein;
zuobu edējs, caries A. v. J. 1900, S 505; zuobu nauda, Geschenk für die Amme, wenn das Kind den ersten Zahn macht St., U.; zuobu ruoze Br. 162, ein Zahngeschwür; zuobu tārps, ein Zahnwurm: zuobu tārpi: me̦lni, balti, rūse̦ni Br. 117; zuobu zâles, Schöllkraut (chelidonium majus L.) U., RKr. II, 69;

6) lieki zuobi "Hagdrüsen"
St. Zu li. žam̃bis "Holzpflug", žem̃bti "schneiden", aksl. ze̦bo, "zerreisse", av. zǝmbayadwǝm "ihr zermalmt", alb. δεmp "es schmerzt mich" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 575 f., Trautmann Wrtb. 369, Thomsen Berörlinger 246 f., G. Meyer Alb. Wrtb. 83.

Avots: ME IV, 757, 758