Paplašinātā meklēšana

‡ applikšinât, mit den Händen resp. Füssen leicht schlagend ringsum glätten: maizes kukuli pa˙priekšu (ar plaukstām) applikšina un tad tik šauj krāsnī Kal. a. kalniņu ar kājām gludu Warkl.

Avots: EH I, 105

‡ applikšķinât,

1) = ‡ applikšinât: a. (nece̦ptu) klaipu Bauske; leicht beklopfen, betätscheln: a. zirgam kaklu KatrE.;

2) mit der Hand aufs Wasser schlagend bespritzen
Schwanb. u. a.: a. uotru ar ūdeni.

Avots: EH I, 105

‡ daplikšinât, = pieplikstinât: vēzis ar depēm daplikšina Pas. VII, 433.

Avots: EH I, 307

‡ izplikšinât, (eine Reihe von Stellen) mit der Hand sanft klatschend schlagen Frauenb.: i. zirgam visu kaklu un muguru. Refl. -tiês ebenda, eine Zeitlang mit der Hand sanft klatschend schlagen (intr.).

Avots: EH I, 473

nùoplikšêt, ‡

2) niedertreten
Wessen.

Avots: EH II, 76

nùoplikšêt, ein ktatschendes Geräusch von sich geben: nuoplikš ūdens pile Duomas IV, 359.

Avots: ME II, 831

‡ nùoplikšinât,

1) = nùoplikšķinât Dunika;

2) (mit der Peitsche) knallend einen Schlag verabfolgen
Dunika: n. pa zirga muguru;

3) niedertreten:
lai tas (= vistu pulks) ... pievārtē labību nenuoplikšina Jauns. Raksti III, 183.

Avots: EH II, 76

[nùoplikšķinât, klatschend glätten: n. miltus ar de̦lnu.]

Avots: ME II, 831

paplikšinât (unter paplikšķinât): auch Dunika.

Avots: EH XIII, 164

paplikšķinât: ar savu ruociņu paplikšķinājuse zirgam kaklu Janš. Mežv. ļ. II, 204.

Avots: EH XIII, 164

paplikšķinât, paplikšinât, intr., tr., ein wenig tätscheln, klatschen: viņš paplikšķināja tam pa vaigu Latv.

Avots: ME III, 82

plikš! Interj., bezeichnend den Schall von träufelndem Wasser u. dgl. U., einen klatschenden Schall überhaupt: sasit spārnus: plikš, plakš! RKr. VII, 105.

Avots: ME III, 345

plikšêt Karls., Janš., plikšķêt, -u, -ẽju, intr., klatschen: pret mūri atsizdamies lietus juo stipri plikšķēja un šmikstēja B. Vēstn. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē Avuots II, 146. zēģelīte plikšķē̦dama pluosījās Stari I, 44. cūka tiešām ņe̦mas pa kaimiņa rāce-ņiem, ausis vien plikš! Poruk.

Avots: ME III, 345

plikši, Hahnenkamm (rhinanthus crista galli) Mag.1V, 2, 102, U., alectrolophus RKr. II, 66. Vgl. plikstiņš und plikšķis.

Avots: ME III, 345

plikšinât Karls., plikšķinât, freqn. zu plikš(ķ)êt,

1) tr. u. intr., plätschem
U., klatschen (mit), klatschend (sanft) schlagen: viņš... plikšķināja gaisā īsuo pātagu Latv. tu jau manu vēderiņu ar ruociņu plikš(ķ)ināji BW. 34839. viņš mauca uzcītīgi tārpus uz makšķeri, pa˙priekš tuos ar ruoku plikšķinādams ("?") Turg. Muižn. per. 84. Jānītis kūla savu sievu, kam nesēja liela siera,... kam maziņus plikšināja (formte klatschend?) BW. 33007. zivtiņa līksmi plikšina ar asti U. b. 42, 25;

2) schwatzen
U.;

3) plikšķinât C., Meiran, Dond., Bauske, mit den Augen winken
U., zwinkern: plikšina acis (od. ar acīm) kâ uz raudām J. Kalniņš;

4) langsam fahren
U.

Avots: ME III, 345

plikšķêt, plikšķinât, s. plikšêt, plikšinât.

Avots: ME III, 345

plikšķiņš, plikšķiņi, Taubenkropf (cucubalus Behen) U., Mag. IV, 2, 46.

Avots: ME III, 345

I plikšķis, Hirientäschel (capsella bursa pastoris) RKr. I, 69; Hahnenkamm (rhinanthus crista galli) U.

Avots: ME III, 345

II plikšķis "ein plötzllcher Schall" Laud.; "ein Geschwätziger" Odsen.

Avots: ME III, 345

plikšu, in Verbindung mit plakšu, Interjektion: plikšu plakšu dē̦lu māte, vieni paši lindraciņi BW. 23608, 2.

Avots: ME III, 345

‡ saplikšinât,

1) "= saspaîdît" Liepna: kamu miltus nicviņā stipri s., lai jie nepaliek mitri un lai nenuovadas;

2) schallend Schläge versetzen
Dunika: s. zirgam ar pātagu pa muguru.

Avots: EH XVI, 437

‡ saplikšķinât, Perfektivform zu plikš(ķ)inât 1: pasta puisis ... saplikšķināja pātagu Kaudz. Izjurieši 300.

Avots: EH XVI, 437

uzplikš(ķ)inât, aufklatschen; klatschende Schläge versetzen: Malinieks uzplikšķina ar pātagu Līgotnis Stāsti II, 14. uzplikšķinādams... zirgam ar pātagu A. XXI, 563.

Avots: ME IV, 367

uzplikš(ķ)inât, aufklatschen; klatschende Schläge versetzen: Malinieks uzplikšķina ar pātagu Līgotnis Stästi II, 14. uzplikšķinādams... zirgam ar pātagu A. XXI, 563.

Avots: ME IV, 367

‡ applìkšķinât ² Saikava, Sessw., = ‡ applikšķinât 2.

Avots: EH I, 105

depe,

2): lāča depei Pas. VI, 102. vēzis ar depēm (Krebsscheren) daplikšinā Pas. VII, 433.

Avots: EH I, 316

‡ kakarka "Brot aus Gerstenmehl" Kalupe: kam necepe augstas maizes, kam kakarkas (Var.: karašas, plācini) plikšināja BW. 28533, 1 var.

Avots: EH I, 575, 576

labinât [li. lãbinti "grüssen", prisilãbinti "sich anschmeicheln"], tr.,

1) jem. gut nennen, preisen, loben:
laba biju labināma. trīs gadiņi tautu dē̦ls mani labu labināja BW. 15074;

2) locken:
straujupīte te̦cē̦dama mani līdzi labināja BW. 31009;

3) begütigen, zärtlich behandeln, streicheln:
"kuo nu par niekiem piktuojies?"viņš labināja Alm. visi nu zirgu glauda un plikšina, mīlina un labina Janš. saimniece suni labina kâ brāli LP. VI, 257. Refl. -tiês, sich liebenswürdig, freundlich gebärden, sich anschmeicheln: tikmē̦r labinājies, kamē̦r pierunājis LP. V, 144. kuo tu ap manim labinies?

Avots: ME II, 395

līdās [Druckfehler für līdzās?]: vedējs iet līdās, uzplikšināsams ar˙vien zirgam ar pātagu A. XXI, 563.

Avots: ME II, 477

[II nùopicinât "(den Knappkäse und Ähnliches) formen": sutņu pikas pagatavuojuot nuopicināt tuos par cietiem Vank.; "= nùoplikšķinât" Talsen, Serben.]

Avots: ME II, 828

nùoplidinât,

1) schwingen
(perfektiv): gailītis spārniņus nuoplidināja BW. 24889, 3;

2) niedertreten, abtrampeln:
vistas auzas nuoplidinājušas C. nùoplikšêt,

Avots: ME II, 831

‡ nuopļikšinât, = nùoplikšķinât (?): nuoglaudīja un nuopļikšināja viņu nuo visām pusēm Janš. Apsk. 1903, S. 51.

Avots: EH II, 77

nùoplĩkšķêt, nùoplikšêt, nùopļĩkstêt, intr., ein knallendes, klatschendes Geräusch von sich geben: te plikis pa mežu nuoplīkšķēja MWM. VIIĮ, 487. Refl. -tiês, in höherem Grade eine Weile knallen, klatschen: tik upē ūdens šļāca šad, tad un nuoplīkšķējās MWM. VIII, 327.

Avots: ME II, 831

nùovadîtiês (unter nùovadâtiês),

1): viņu ziņas stāv ... kâ aizkorķē̦ts vīns un nevar n., bet jūsu ziņas ir kâ zelteris, kas ieliets jau glāzē un tūliņ nuovadās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 94. kamu miltus vajadzēja nicviņā saplikšināt; lai jie mitri nepaliek, lai nenuovadās Liepna.

Avots: EH II, 104

pàtaga, pâte̦ga ² [Wain., Frauenb., Wandsen, Lautb.], die Peitsche: ar pātagu zirgam uzcirst, uzšaut; pātagu pielaist, piecirst, piespridzināt, plikšķināt; apakš pātagas (kārti) palaist, eine Karte zum Überstechen ausspielen. maizes pātaga, die Peitsche, Plette Vēr. I, 1154; nabaga pātaga, der Lump, Bettler - ein Schimpfwort (eig. die Peitsche des Bettlers). - saimnieka zirgs, paša pātaga, - skrien labi. [Nebst li. botãgas aus slav. batogъ dass., wobel das p- statt b- vielleicht in der Aussprache lettisierter Liven od. Esten entstanden ist.]

Avots: ME III, 190

pìeplikstinât, pìepļikšķinât Rutzau, pìeplikš(ķ)inât, anklatschen, klatschend, glättend anfügen: ērglis... pielika un pieplikšķināja tuo (=gaļas gabalu) Uluvirpuniķim tai izgrieztā vietā Pas. II, 181.

Avots: ME III, 280

plaikšķinât, klatschen St., Bergm. n. U., klatschen machen: pātagu od. ar pātagu plaikšķinādams Salgaln; vgl. plikšķinat.

Avots: ME III, 315

plakš! Interj., Ausdruck für den Schall des Patschens mit der Hand U., für einen klatschenden Schalt überhaupt: sasit spārnus - plikš, plakš RKr. VII, 105.

Avots: ME III, 317

plakšêt, plakšķēt, -u, -ẽju,

1) klatschen, patschen:
tas nuokritis, ka plakš vien zemē Etn. IV, 156. dakstiņš krīt nuo jumta plakšķē̦dams Dünsb. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē. lai tā tava mute plakš (Var.: plaukš, plikš, plīkš), kâ es balši velējuos BW. 22676, 1. nuo kukņas atskanēja līdz mums tikai... mīklas plakšēšana Vēr. II, 66;

2) in Wasser od. Kot pantschen
U.;

3) plappern
U., Unsinn schwatzen (plakšēt) Smilt. Vgl. Li. piekšnóti "in die Hände klatschen" und le. plekš(ķ)ēt.

Avots: ME III, 317

plakšu, in der Verbind. mit plikšu, Interj. (= plaisku?): plikšu plakšu dē̦lu māte, vieni paši lindraciņi BW. 23608, 2.

Avots: ME III, 317

I pliķis, die Ohrfeige, Maulschelle: pliķi sist, cirst, iecirst, duot U., BW. 9809 var., spert, vilkt Brasche, šaut BW. 9809, 1 var., iešaut U., eine Ohrfeige geben. cirtu pliķi par gurniem BW. 23586. es savai līgavai mūžam pliķa nesitīšu 22711. Aus *pliklis (zu plikšinât), oder entlehnt aus dem Li?

Avots: ME III, 346

pļikstêt, -u -ẽju, plätschern: lietus līst pļikstē̦dams: pļiks, pļiks! Ahs. Vgl. plikš(ķ)êt.

Avots: ME III, 370

pļikstinât, pļikšķinât,

1) klatschen, plätsehern :
vienam aizsien acis - tas ķē̦rājs, citi pļikšķina ruokas un mūk Etn. III, 188. zivs pļikstina ar asti pa ūdeni Ahs. pļikšķinādams ar pātadziņu pa ūdeni Kaudz. M. 12;

2) pļikstinât, mit den Händen glätten
Ahs.: zirgu labinuot pļikstina ar ruoku kaklu;

3) pļikstinât blinzeln
Ahs.: viņš pļikstina ar acīm. Zur Bed. 1 vgl. plikš(ķ)inât 1, zur Bed. 2 pļicinât II, zur Bed. 3 - plikstinât

Avots: ME III, 370, 371

plikstiņš, Hirtentasche, Hirtentäschel, Täschelkraut (thlaspi bursa pastoris) Fischer 263, Mag. IV, 2, 56; XX, 3, 223, U., capsella bursa pastoris RKr. II, 69, Konv. 53; druvu plikstiņš, Acker Täschelkraut (thlaspi arvense L.) RKr. II, 79, Konv.1 382. - vgl. plikšķis.

Avots: ME III, 345

plun̂kšêt C., PS., Wolmarshof, pluñkšķêt Gr.-Essern, -u, -ẽju, intr., plätschern, vom Schall, der vom Fallen ins Wasser entsteht U.: plikšēja, plakšēja un plunkšēja (Wessen), kad mazā pilīte nuonāca lejā Avuots II, 146. nuo rīta zivis iet pa e̦ze̦ru, ka plunkšķ vien Etn. IV, 74. agrāk mēs dzīvuojām pa atte̦ku, ka plunkšķ vien Jaun. mežk. 6. leja, kur plunkš vietvietām ūdens līmenis A. XX, 861. divas grūtsirdīgas acis ieveļas lē̦ni plunkšķē̦damas manas dvēseles sudraba vilnīšuos Latv.

Avots: ME III, 357

saplīkšinât, ‡

2) = ‡ saplikšķinât: saimnieks ... saplīkšināja pātagu Vanagu ligzda 261.

Avots: EH XVI, 437

sapļikšinât: "plikšķinuot sataisīt" Auleja: s. plāciņus.

Avots: EH XVI, 438

skuõtiņš Markgrafen, St., U., Spr., Etn. II, 107, skuote Lasd., (mit uõ) N.Bartau, das Seil, womit das entfaltete Segel befestigt wird: zēģelīte plikšķē̦dama pluosījās un rakstīja ar skuotiņu fantastiskus līkumus ūdenī Stari I, 44. Nebst estn. kōt "Schote (am Segel)" aus nd. schot(e) "Segelleine".

Avots: ME III, 911

šmikstêt, schallnachahmendes Verbum, bezeichnend das Fallen der Regentropfen: pret mūri atsizdamies lietus juo stipri plikšķēja un šmikstēja B. Vēstn. dzirdama . . . smalka, sīka lietus šmikstēšana egļu skujās Janš. Mežv. ļ. I, 63.

Avots: ME IV, 84

‡ uzplišķêt, = uzplikš(ķ)inât (?): pātagām uzplišķẽ Dünsb. Rīga 5.

Avots: EH II, 730