Paplašinātā meklēšana

‡ àizkrēst,

1) mit einer dünnflüssigen Masse zuschmieren
Oknist: a. caurumu, acis;

2) schnell hin-, wegfahren
Trik.: aizkrè̦suši uz mežu.

Avots: EH I, 33

apkrēst, ‡

2) (eine grössere Anzahl von Objekten) abschüttcln:
vējš apkrētis ābuolus Wolm.; ‡

3) schüttelnd bestreuen:
a. ar salmiem pagalmu Bewern; ‡

4) schüttelnd umfallen machen, niederwerfen:
vējš apkrêtis zārdus Trik.

Avots: EH I, 94

apkrēst [li. apkrė˜sti], auch apkrest, tr., besudeln, beschmutzen, bescheissen.

Avots: ME I, 95

atkrèst ² Kaltenbr., schlagend, stossend beschädigen (sich stark stossen): smaģi atkrēšu muguru.

Avots: EH I, 150

‡ grēst, rächen Für. I: viņi, tuo gre#ch.

Avots: EH I, 405

[ìekrèst, hineinschütteln: iekr. ābuolus zâlē Trik.]

Avots: ME II, 30

‡ izkrēst (li. iškrė˜sti "ausschütten" ),

1) "hinauswerfen":
zirgs juo izkrète ² nuo ratiem Kaltenbr. i. sniegus, mē̦slus Warkl. (vē̦tra) baznīcai luogus izkrēte Auleja;

2) vertun, vergeuden:
cik jis te izkrēte manta! Kaltenbr.;

3) heraussuchen ("izkrejuot") Bērzpils: i. biezumus nuo putras Dricēni, Viļāni.

Avots: EH I, 458

krèst,

1): drudzis kreš Lng., das Fieber schüttelt (ihn); mit Schwung werfen:
krètis ² puodu zemē Kaltenbr. kai ķeršu aiz rīkles, kai krè[tī]šu ² uz zemes ... Auleja; ‡

6) k. pa ausi, ohrfeigen
Warkl. - Zur Bed. vgl. auch ‡ àizkrēst.

Avots: EH I, 652

krèst [auch Trik., Wolmarshof] (li. krė˜sti "schütteln"), [krẽst Bl., Tr.], krešu, krètu (auch krēšu prs., krest inf.), tr.,

1) fallen machen, schütteln, [erschüttern
Lng.]: rauduvīte rasu krēta BW. 26524. kaulus drudzis kreš un lauza St. viņš baltas pūkas zemē kreš Plūd.;

2) gierig fressen, essen
[Alt-Rahden]: kreš vienmē̦r, kad tikai dabū LA., Gold., Etn. IV, 98;

3) rūsa krēš, es wetterleuchtet
Erlaa. kaut pamalā ziemeļu blāzma vēl krēš Vēr. II, 37;

4) husten:
kuo viņš te kreš? Ruj. n. U.;

[5) krēst (angeblich mit einem prt. krēsu) Wessen, seine Notdurft verrichten.
] Refl. -tiês,

1) bange sein, beben
Elv.;

2) sich erleichtern, seine Notdurft verrichten
L. [Zu kratît (s. dies).]

Avots: ME II, 276, 277

‡ *krēstelêt, zu erschliessen aus pìekrēstelêt.

Avots: EH I, 652

nùokrēst, ‡

2) schüttelnd abquälen (?):
dē̦ls ar drudzi nuokrē̦sts in nuomākts Manz. Post.4 953; ‡

3) (etwas Schweres od. mit Schwung) hinunterschleudern
Auleja; ‡

4) n. zirgu putās Trik., = sabraukt z. p. ‡ Refl. -tiês, erbeben BielU.: visi kauli nuokrešas.

Avots: EH II, 56

nùokrēst li. nukrė˜sti], tr., abschütteln: dzen, māmiņa, drauga bē̦rnu, kas nuokrēta rīta rasu! BW. 4277, 1.

Avots: ME II, 802

‡ nùoprèst ² Aps., Mahlup, = nùovḕrpt: n. trīs kuodaļas pakulu.

Avots: EH II, 78

nùosprēst: gribēja n: (fertigspinnen) ze̦lta cimdeņus Pas. 1V, 508 (aus Welonen).

Avots: EH II, 89

nùosprēst, tr., abspinnen: kuodeliņa, kuodeliņa, kad es tevi nuosprēdīšu? BW. 6987.

Avots: ME II, 857

‡ I nùotrēst, eine gewisse Zeit hindurch schwatzen Meiran: tâ vi,nas nuotrēsa visu dienu.

Avots: EH II, 101

‡ II nùotrēst Korwenhof "abprügeln".

Avots: EH II, 101

pakrēst [li. pakrė˜sti], intr., tr., ein wenig schütteln: meža māte pakreš zīžu matiem A. XX, 516.

Avots: ME III, 49

pakrẽstiņas Smilt., = pakrejas, pakrējums.

Avots: ME III, 49

‡ pãrêst,

1) entzweikauen
Sonnaxt: valgu zirgs var p.;

2) (eine gewisse Fläche nicht gründlich) abgrasen
Siuxt: kad nuopļāva rudzus, tad rugājuos laida zirgus; kad zirgi (tuos) pārēda, tad laida guovis;

3) im Lauf einer gewissen Zeit aufessen
Auleja: cik cilvē̦ks savā mūžā nepārē̦d maizes vien! Oknist;

4) = pãrêstiês Auleja.

Avots: EH XIII, 199

pãrêstiês, sich überessen, überfressen: rīstās kâ vilks, kas jē̦lu gaļu (od. jē̦las gaļas) pārēdies. ste̦n, kâ aknu pārēdies.

Avots: ME III, 155

‡ pārprèst ² Mahlup, umspinnen: vai cik šķīsta tĩ dzijs! būs jāpārprēž.

Avots: EH XIII, 208

pasprēst, tr., etwas spinnen: pasprēd tievu dzīpariņu! BW. 3269.

Avots: ME III, 105

pìekrēst,

1) schüttelnd anhäufen:
p. ābuolus Wolm.;

2) "mit Abfallendem füllen":
sukājuot piekrēst pilnu sauju matu Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 260

pìekrēstelêt Warkl., = piekraistît 2: p. grīdu ar dubļiem.

Avots: ME III, 260

prèst N.- Peb., prèst ² Lis., Golg., Mar., A.-Schwanb., Oppek. n. U., -žu; -du, tr., spinnen, vḕrpt: (meitas) vilnu kārs; vilnu prēž BW. 6957. vakarā vilnu prēdu, rītā sedzu villeniņu 6889. prēžu, prēžu, steidzu, steidzu deviņiem ratiņiem 25436, 7 var. Refl. -tiês, sich (von selbst fertig) spinnen: prēdies (Var.: sprēdies, vērpies), mana kuodeļlņa! BW. 6988,1. Subst. prēdẽja, prē̦dãja, die Spinnerin: mūsu meitas prē̦dājiņas BW. 7011, 5 var. Aus r. прясть.

Avots: ME III, 390

‡ rêst ² (prs. rêšu ² ) Rutzau n. FBR. VIII, 135, = riest III 6.

Avots: EH II, 370

rēstes: zu rẽkšas??

Avots: EH II, 370

rēstes, rēstiņas, die Brunnenhölzer; auch: "aizžuoguojumi kaut kurai bailīgai vietai" Fockenhof. Zu reste(s)?

Avots: ME III, 521

sakrēst, ‡

3) zusammenschütteln:
s. sviestu katlā Pas. XV, 257; ‡

4) "sparīgi samest" Auleja: sakrēte visas sūnas pie klēts. ‡ Refl. -tiês Auleja "einander Schläge versetzen".

Avots: EH XVI, 419

sakrēst,

1) "zusammenharken (Heu) aus einer feuchten Stelle":
s. sîenu Welonen;

2) (vieles) herunterschütteln:
s. daudz ābuolu Wolmarshof.

Avots: ME II, 655

‡ saprēst, = savḕrpt: lini saprē̦sti Ciema spīg. 192.

Avots: EH XVI, 439

sprèst ² ,

1): auch Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Marienhausen, Oknist, Pilda, Preiļi, Višķi; lika s. linus Azand. 186; ‡

2) "den Kopf gegen den Boden stützend, die Beine in der Luft hin und her bewegen"
Saikava. Subst. spre̦dājs und sprēdējs: sprẽ̦dājs BW. 7053, (mit è̦ ² ) Kaltenbr., fem. sprē̦dāja BW. 705, (mit è̦ ² ) Saikava; sprēdējs BW. 7044, fem. sprēdēja Prl., Demin. sprēdẽjiņa BW. 6990.

Avots: EH II, 559

sprèst ² Prl., Lös., Saikava, Selsau, Schwanb., Warkl., sprēst Wessen, Lasd., Plm., Infl., -žu, -du, = prèst (mit der Spindel U., Blelenstein Holzb. 380, Dr.) spinnen: vilnu, linus, pakulas. vakarā vilnu sprēda (Var.: prēda, vērpa) BW. 6889, 2. sprēžu... paladziņu 2276 var. Refl. -tiês, sich (von selbst fertig-) spinnen: sprēdies (Var.: vērpies, prēdies), mana kuodeliņa! BW. 6988, 1 var. Subst. sprēšana, das Spinnen, sprē̦dums, das vollendete Spinnen; das Gesponnene; sprēdẽjs, sprē̦dājs, wer spinnt: ja... sprēdēja izsprē̦stu... tik daudz... Austriņš M. Z. 8. tautiņas aizveda sprē̦dājiņu (Var.: vērpējiņu) BW. 18210 var, ratenītis viegli te̦k, sprē̦dājiņa jauki dzied 705 var.

Avots: ME III, 1018

sprē̦stave "derjenige Tell des Spinnrades, wo die Kunkel angebracht wird": viņš sprē̦stavi nuolauza Lubn.

Avots: ME III, 1018

sprēstiča, = sprēslīca (? vgl. Bw.18210): kuodeļa, sprēstiča pa namu dancuoja VL. n. B. Vēstn.

Avots: ME III, 1018

sprēstiņš Jürg. "ein Dreieck im Hemd über den Schultern" Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169.

Avots: ME III, 1018

trēst, ‡

3) schwatzen
(mit è ² ) Meiran.

Avots: EH II, 694

trēst (li. trė˜sti "laufen"), Praes. trēšu od. trešu, Praet. trēsu,

1) "bewegen"
Mar.: viņš jau tikai kājas vien trēš uz balli Mar.;

2) (Geld) vergeuden
Stom. Refl. -tiês, sich immerfort bewegen, lärmend umherlaufen (wie Kinder zu tun pflegen), scherzen, scherzweise miteinander raufen (mit è ² ) Mar.: puikas ar meitenēm trešas Mar. n. RKr. XV, 141. viņš nevar mierā nuostāvēt: vienā gabalā vajag trēsties Mar. Zu trašâtiês, tre̦sa.

Avots: ME IV, 233

biguze, biguzis [Sonnaxt], Bauske, ein Gericht aus feinem Mehl, Milch, Speck, Zwiebeln, das zu Kartoffeln gegessen wird Edwahlen n. U. od. ein Gericht aus Brot, Zucker u. Wasser: biguzi Saldū un Rundālē pagatavuo šâ: aukstā ūdenī iedrupina maizi un pieliek sāli. katuoļi tuo mē̦dz ēst pa gavēņa laiku. - Nīcā tuo sauc par maizes putru: uzvāra ūdeni, iegriêž gabaliņiem maizi; kad tā savirusi, pielej saldu pienu un tad ņem katlu nuo uguns zemē. daži, vēl vāruoties, pieliek arī cukuru, un kad nuoņemta nuo uguns un vēl silta, arī sviestu. - Līvainē tuo pagatavuo nuo izvārītiem, sagrūstiem kartupeļiem ar sīpuoliem un sāli. - Sprēstiņā - nuo ūdenī iegriêztas maizes un sīpuoliem ar sāli. - Vecumniekuos - sagrieza skābu maizi pasmalkuos gabaluos bļuodā, uzlēja ūdeni, ar karuoti saspaidīja un tad ēda gadus desmit atpakaļ pa ziemu gan+drīz ik+vakarus Etn. I, 2. Līksnā vāra kartupeļus un putraimus tik ilgi, kamēr paliek biezi Etn. I, 112. Entlehnt auss weissr. бигус, eine Art Speise.

Avots: ME I, 293, 294

‡ grest, verdenken, verdächtig halten Für. I: kad daža pļava nuo meža ir je̦mta, tad vagari gre#ch ("verdenken und eifern"). Vgl. ‡ grēst.

Avots: EH I, 404

kratinât [li. [kratìnti], tr., freqn. zu krēst, wiederholt schütteln U.

Avots: ME II, 261

I kreša, comm.,

1) einer, der oft zu Stuhl geht
L.;

2) ein Nimmersatt, Vielfrass
Oknist;

3) einer, der mit seinen Sachen nachlässig umgeht
Druw. Zu krēst(ies). [Formell entspricht li. krečià "корзина для просѣвки зернового хлѣба."]

Avots: ME II, 274

krest Lautb., s. krēst.

Avots: ME II, 274

krẽ̦tains, lang-, starkmähnig: krē̦tainā smilga, grosse Ackerschmiele (agrostis spica venti) RKr. II, 65. [krē̦tât"mē̦tāties; brünstig sein (von Kühen)": guovs krē̦tā Wessen. - Wohl zu krēst.]

Avots: ME II, 277

krẽte, krē̦ts, St., U.,

1) Kamm der Hühner:
tēviņš ar savām lielajām krētēm atšķiŗas nuo mātītes Wid.;

2) [krẽte Lautb.], gew. Plur., krētis Lub., krẽtes [Līn., Dunika], Kand., [krètes ² Lis., Mar., Aahof], die Mähne:
izņem zirgam krētis nuo sakām. [zirgam... kaklu ar krētīm pušķuot Hiob 39, 22. Leskien Nom. 166 stellt es zu krēst.]

Avots: ME II, 277

krēte, das heimliche Gemach L. [Wohl zu krēst 5.]

Avots: ME II, 277

kretelis,

1) ein Nimmersatt, Vielfrass,
Hasenp., LD. IV, 98; ein Schimpfwort Mar.;

2) kaņepju kretelis, ein unruhiges Kind
Lubn. Zu krēst.

Avots: ME II, 274

kretinât, auch skretinât Gr.-Sessau, fakf. zu krēst, essen lassen, füttern: kāpēc man sveši bē̦rni jākretina Naud., Gr.-Sess.

Avots: ME II, 274

kre̦tulis [Wandsen], kre̦tuls [li. krẽtalas] Nigr.,

1) Getreideschwinge, Riegensieb
[s. Bielenstein Holzb. 511]: labību kre̦tulā (kre̦tulī LP. VII, 1196) kre̦tulī, lielā, gaŗā sietā, kuŗu uzkaŗ pie piedarba durvīm Etn. III, 104;

2) ein Nimmersatt, Vielfrass:
tas jau gatavais kre̦tulis: kreš vai aizmigdamies Naud. kas tas kre̦tulis aiz galda sēdēja? Zu krēst, [d. dial. radel "Sieb", ahd. redan "sieben", li. krẽtilas "sito od. plewüu. a., vgl. auch le. kratît].

Avots: ME II, 274

ludzis, f. -dze, eine unanständig geklei-dete, weichliche, kraftlose Person: ludzis (Sprēstiņā) apzīmē nepieklājīgi ģē̦rbušuos cilvē̦ku, bet tuomē̦r ietiepīgu [?]. ludze (Bruknā) - tāda sieviete, izguruse, izļudzējuse, ar nuošļukušām drēbēm: tā ir tāda ļudze (sic) nuo meitas - me̦lna jaka, lindraki nuosmullē̦ti, stērbele atplīsuse. tādu, kas strādā tik pa garu laiku, sauc"ludzis" Etn. I, 58.

Avots: ME II, 510

nùokrest [Burtn. n. U.], = nùokrēst.

Avots: ME II, 802

pakrest, = pakrēst.

Avots: ME III, 48

paņemt,

1): par ... darba prieku, kas paņēma (= aizrāva) līdzi arī citus Vanagu ligzda 182. kuļamlaikā paņēma (= nuokāva ēšanai) aitu Salis. es jums paņēmu (= pārtraucu) valuodu Sprēstiņi;

3): kad zirgiem krita dunduri virsū, paņēma (= pirka) par kapeiki pieci kādu eļļu un ieberzēja Siuxt; ‡

4) "pārņemt, apņemt, apklāt, pārmākt": tagad paņē̦muse zâle Saikava; ‡

5) ceļš tuo nepaņe̦m, es liegt von der Strasse ab
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abliegen"). Refl. -tiês,

1): paņemies un padzeries! Janš. Līgava I, 187;

5): lazdas vē̦za pazaņēme Tdz. 55280. pasaņēma līgaviņa vusu ļaužu nuopaļiņa 45853. ‡ Subst. paņemšanâs, Angewöhnung:
viņam bija p. ... cieši tai palūkuoties acīs Janš. Bandavā II, 414.

Avots: EH XIII, 161

‡ pãrskuõluôt Ar. "noch umlernen lassen; noch in eine Schule schicken". Refl. -tiês, zu viel (in einer Schule) lernen Dunika: kâ var pārēsties un pārdzerties, tâ var arī p. Latvis 1933, № 3545.

Avots: EH XIII, 211

pìedabîgs,* angemessen A. v. J. 1896, S. 372, Konv. ² 3053: chrēstomatijai piedabīgs raksturs Druva II, 113.

Avots: ME III, 242

pižurs, eine Speise aus Quark, kaltem Wasser und hineingeschnittenem Brot Sprēstiņi n. Etn. I, 112.

Avots: ME III, 230

priẽsteris (f. -iẽne), der Priester; augstais priesteris U., der Hohepriester. Nebst estn. prēster zunächst aus mnd. prēster.

Avots: ME III, 399

III pupucis, eine Speise aus zerstossenen Bohnen und Hanf Sprēstiņi n. Etn. I, 4.

Avots: ME III, 415

ratenis Bielenstein Holzb. 384, ratens Spr., rate̦ns Dond., ratiņš U., Karls., Salis, Preekuln (in Kurl.), Wolm., das Spinnrad, der Wocken: vidzemnieku dze̦ltānītes, visas vērpa ratiņuos (Var.: rateņuos) BW. 6969. smalki sprēst ratenī (Var.: ratiņā) 6669 var. ieci, teci, ratenīt, jauna tava sprē̦dājiņa! 22662, 2. kuŗas mātes tā meitiņa strupajiem lindrakiem? vai liniņi tai neauga, vai ratenis (Var.: ratiņš) nelecēja? 20488. vērpu, vērpu, šļūcen šļūcu ar deviņi rate̦niem 25436, 8 var. tārpiņš vērpa zīda diegu zeltītā ratenītī 2752. ratenis sāka dūkt savu vienmuļīguo, nebeidzamuo dziesmu Valdis Stabur. b. 249. piektvakariem, kad rateņi neŗūca Apsk. v. J. 1903, S. 149. ratenim spuoli dreijāt Druva III, 250.

Avots: ME III, 480

re̦ksns: auch Pilda n. FBR. xin, 46, 51, Zvirgzdine n. FBR. X, 27, Auleja: re̦ksni gurni Tdz. 54578 (aus Rēzna), 57257 (aus Ķaunata). re̦ksnas kājas 57898, 3 (aus Asūne). aiz re̦ksna kuoka Pas. VIII, 293. re̦ksnu sprēst, grob spinnen Auleja. pakalu kre̦kli re̦ksni (grob) kai maiss ebenda. puiši dzied ar re̦ksnuo (mit grober, niedriger Stimme), meitas ar sīkuo ebenda. re̦ksni (rekšņi) kāsēt ebenda.

Avots: EH II, 365

rīklis,

1) rĩklis N.-Peb., ein Gieriger, Gefrässiger:
kuo lai es tiem rīkļiem grūžu kaklā, kad man ne˙kā nav? Jaunie mērn. laiki I, 88;

2) das obere Ende der Speiseröhre
Seifert Latv. chrēst. III, 114.

Avots: ME III, 537

sadziêdêt, freqn. sadziedināt, tr., zuheilen, verheilen machen, lassen: ārstu rīkuošanās de̦gunu atkal sadziedēja Seifert Chrēst. III, 2, 256. Baluodis ir guovij ribu sadziedējis Jauns. viņš mūsu kaites sadziedējis Janš.

Avots: ME III, 622

sagāds U., sagāda Dr., der Vorrat, die Habe: ķešās tam bij sagādas pa˙pilnam A. Brigader. vajadzēja turēt sagādā daudz mēbeļu U. b. 63, 42. iztē̦rē̦dams . . . visu sagādu Seifert Chrēst. II, 39. ganāmi pulki un . . . sagāds Glück I Mos. 34, 23. liels sagāds nuo vēršiem un avīm Pred. Sal. 2, 7. grēcinieka sagāds Spr. Sal. 13, 22. - dzīvuot uz gatava sagāda (bei fertiger Verpflegung).

Avots: ME III, 625

I sagrìezt, tr.,

1) zusammendrehen, -wickeln, (her)umdrehen, -kehren, verdrehen, seitwärts drehen, kehren, lenken:
žņaudzekli ap purnu sagriezt SDP. I, 11. sagriež bārzdu ķīlītī BW. 13170. riņķī astes sagriezuši 14431. tie sagriež labi prāvas siena grīztes BW. III, 1, 23. gurstē sagriezts lakats Etn. III, 28. mati sagriezti virs galvas Stari I, 69. mati bij sagriezti pakausī. . . grīztē R. Sk. II, 251. sagriezis (savirpinājis) vārpas kuškuos LP. VI, 124. pēc pavediena sagriezts, fadenformig zusammengedreht Brasche. sagriezuse ģīmi kâ vīšķi Libek Pūķis 5. brāļi sagriezuši ce̦pures uz vienu ausi JK. V, I, 27. sagriezt krūtis pretī Aps. V, 4. sirmi zirgi auzas ēda, muguriņas sagriezuši BW. 19823. sagriez, dievs, rudzus, miežus Jāņa tē̦va tīrumā! 32852. sagriezt luopus čupā, das Vieh zusammentreiben Grünh. sagriezu luopus mežiņā, lai nepamana, kur ganu Latv. tie luopus sagriež uz guļu Plūd. Rakstn. I, 108;

2) zudrehen:
zārks bijis ar klūgām cieši jāsagriež LP. VI, 109. Refl. -tiês,

1) sich zusammendrehen, -wickeln, sich verdrehen; sich seitwärts kehren, die Richtung ändern:
jumti sagriezušies un sabuozušies Seifert Chrēst. III, 3, 44. zirgi sagriežas gar mietiņiem, die Pferde wickeln das Seil um den Stab so, dass es kurz wird und sie nicht mehr von der Stelle kommen Grünh. bē̦rni iebrēcās un sagriezās vienā muskulī Pasaules lāpītājs 23, guovis sagriezās muskulā un apgulās uz sagre̦muošanu Vēr. II, 1290. viņa duomāšanas aparāts bij uotrādi sagriezies ebenda 34. vējš sagriezies, der Wind hat sich geändert Mag. XIII, 3, 63;

2) Part. praet. sagriezies, verstimmt, übellaunig:
muižas kungs aizgāja sagriezies uz mājām LP. IV, 22. vīrs tāds sagriezies pāriet mājās VI, 10.

Avots: ME II, 630

sagrûst, tr.,

1) zusammenstossen:
sagrūst lapas čupā;

2) zerstossen, zerstampfen:
uolas un kartupeļus sagrūda kuopā Hopfenhof n. Etn. II, 102. ēdiens nuo sagrūstām pupām un kaņepēm Sprēstiņi. sāli sagrūst. kad kāds luoceklis sagrūsts un uzpampis Etn. III, 6. kam kaunums sagrūsts, jeb kas ir rāmīts V Mos. 23, 1. sagrūsts par pīšļiem II Kön. 23, 15. Refl. -tiês,

1) sich zerstossen
U.;

2) sich zusammendrängen
U.: ja tikai parādnieki tâ visi ar reizi nesagrūstuos virsū Saul. III, 87;

3) "sich verrenken (?)"
U.

Avots: ME II, 631

‡ II saiva,

1) = saũja (mit ài ² ) Višķi n. Ceļi. IX, 379, Auleja: iedeve ... divdesmit saivu linu un piesacīja tuos ... sasprēst Pas. VI, 171 (aus Lettg.). trīs saivas zemes XIV, 354 (aus Makašēni);

2) der Garnflusch Bielenstein
Holzb. 403.

Avots: EH XVI, 413

sajimt, ‡

2) intensiv beginnen (von mehreren Subjekten ausgesagt)
Auleja: ar rateņiem ka[d] sajims (scil.: sprēst), dūzas vien iet.

Avots: EH XVI, 414

sajutîgs U., sajùtigs*, fühlbar, Gefühl habend U., sensibel: sajutīgiem dieva radījumiem Seifert Chrēst. III, 265. tik brīnišķīgi sajūtīgs Konv. ² 1135. ruoka nav sajutīga, die Hand zeigt kein Gefühl, ist vertaubt, Biel. n. U.

Avots: ME II, 641

sakrât, tr., sammeln, ansammeln, aufhäufen: mantu. sakrāj lielu kuli naudas LP. I, 126. Refl. -tiês,

1) für sich sammeln, aufhäufen:
vecītis daudz mantas sakrājies LP. VII, 1145. viņš... sakrājās sev daudz mantas un bagātības Pas. III, 394. cik daudz vairāk tie varē̦tu sakrāties un juo pārtikuši... dzīvuot Seifert Chrēst. II, 27;

2) sich ansammeln:
ūdens sakrājies tur˙pat LP. VII, 1297. cik daudz ieme̦slu vēl nesakrātuos JR. IV, 154.

Avots: ME II, 654

saluôbt, intr., zusammenlaufen: saluobs... visi stedeles galā Seifert Chrēst. III, 2, 290.

Avots: ME II, 677

saputrât PS., Smilt., Trik., Drosth., saputruôt U., Dr., Ulpisch, tr., durcheinanderrühren, in Verwirrung bringen U. (gew. fig.): darbs tâ saputruots, ka ne˙kur vairs nede̦r Ulpisch. viņš visu lietu atkal saputrājis Drosth. lai dievs neduod dzirdēt tādu sabļudītu, saputruotu zvanīšanu! Stāsti Kraukļu kr. 49. saputruot valuodu Seifert Chrēst. III, 299.

Avots: ME II, 709

sazīšļât A. - Schwanb., (mit î) Kl., sazīžļât, tr., saugend besabbeln, besudeln, (nur mit dem Gaumen) zerkauen: izņe̦m... luopam nuo mutes sazīžļātu zāļu kumuosu Etn. IV, 119. tie sazīšļāti, saburzīti Seifert Chrēst. III, 2, 135. sazīžļāts vienā ļēpē Alksnis - Zundulis.

Avots: ME III, 797

secêt, intr., folgen: vīkšas uz ceļu citiem ceļuotājiem secēt Kronw. n. Seifert Chrēst. III, 143. (milži) katram nuotikumam secēja Lautb. Vidv. 38.

Avots: ME III, 810

sigums, in Milch gebröckeltes Brot Rodenpois; sigumiņš "ein Gericht aus Wasser, Brot und Zucker" Sprēstiņš n. Etn. I, 20; sigumpiks dass. Daugeln; vgl. sigapiksis.

Avots: ME III, 836

smags (li. smagūs "schwer zu tragen", "вѣсскiй" Baranowski Zam. 5), schwer von Gewicht, lastend: sm. ve̦zums, eine schwerbepackte Fuhre. smagas dzirnus maltuvē BW. 6941, 1. smaga mālzeme Mzv. m. 93. maize nuokrīt zemē ar smaguo pusi uz leju Duomas II, 260. kājas jau me̦tas gurde̦nas un visi luocekļi smagi Vēr. II, 138. gulēt smagu miegu Baltp. I, 65. ar smagu (mit bedrücktem, kummervollem) sirdi Mērn. 1. 11. smagas (schwer lastende, quälende) duomas Mērn. 1. 12. laiks bij karsts un gaiss smags (schwül drückend) Kaudz. M. ...smagais vējš, kuokus luocīdams Pas. II, 158. - Adv. smagi,

1) schwer, gewichtig:
smagi nuopūsties Mērn. 1. 170. "astuņi!" Ķencis atteica le̦pni, druoši un smagi 45;

2) hohl; feucht wie auf Tauwetter:
vējš smagi pūš U. smagi pūta sila priede Biel. 1353;

3) smaģi Kaltenbrunn, sehr:
man krūts smagi sāp Kl. man smagi gribas Odsen, Sussei, Schlossberg. man smagi patīk guovis un aitas Jauns. Druva III; 375. smagi dziļa aka LP. V, 256. smagi smukas pils (gen.) VI, 785. Mārtiņš gan tuo Ievu smagi, smagi mīļuo Prl. n. FBR. VI, 114. jī smagi mīlīga Sussei n. FBR. VII, 137. smagi var priecāties 143. spuole smagi rūc Saikava;

4) schnell:
smagi sprēst Saikava. Subst. smagums (li. smagrimas "Schwere" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 173), die Schwere, das Schwersein, das Gewicht: linu sluogu smagumiņu Biel. 1810. vedējs izlēca nuo ratiem, lai atviegluotu smagumu R. Sk. II, 238. sajust nenuoteiktu smagumu visā miesā Austr. k. v. J. 1893, S. 69. - Nach Solmsen KZ. XXIX, 86 zu gr. (σ)μογερός "mühselig", μόγος "Mühe". Das Adv. smagi 4 etwa zu li. smagiaĩ "mit Geschmeidigkeit, tüchtig"?

Avots: ME III, 948

sprē̦daja Spr., das Brettchen zum Anbringen des Wockens (beim Spinnrad); wohl zu sprēst.

Avots: ME III, 1016

sprē̦daļa,

1) die Spinnerin:
sprēdi, sprē̦daliņa! BW. V, S. 236. sprē̦daļas pirkstiņi . . nevar smalkās dzijtiņas sprēst BW. 7047;

2) = prē̦daļa: snaudaļa sprē̦daļu vērpa BW. 6801.

Avots: ME III, 1016

tiêvs: tievu sprēst BW. 6994. nu mums ies t. (schlecht) Seyershof. Subst. tiêvums,

1): pazinu ... brāliņu ... tievumā, gaŗumā BW. 32003, 1. augu smilgas tievumiņu 5382 var.; ‡

2) "stilba apakšējā daļa" (mit iê ² ) Seyershof. Zur Etymologie s. auch Waide Vrgl. Wrtb. I, 724.

Avots: EH II, 688

tre̦sa, ein Springinsfeld, Hurlebusch Kronw. n. U. Zu tresêt III, trēst und li. tresiù "laufe, bin ausgelassen, läufisch", trasyti "umherlaufen" bei Bezzenberger BGLS. 332, vilktrasa "vilktakas" (bei Būga KSn. I, 300 und LtT. II, 14)?

Avots: ME IV, 231

vḕrpt (li. vẽrpti), -pju, -pu (unbek. in Golg., Laud., Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine, wo dafür (s)prēst),

1) spinnen:
linus, pakulas, vilnu. vērptin vērpju... linu kuodeliņu BW. 7907 var. vērpjamas meičas L., Spinnmägde; vērpjamas ziņges L., Liederchen beim Spinnen. vērpjamais ratiņš, Spinnrad. vērpjamais, Spinnstoff;

2) hin und her drehen:
zirgs vērpj asti Nigr. Refl. -tiês,

1) für sich spinnen;

2) sich (von selbst) spinnen:
vērpies, villī! Pas. VI, 215. tādu ratiņu, kas pats vērpjas IV, 441;

3) sich winden, sich drehen um:
(cīruļi) vērpās augšup . . . gaisā Janš. Mežv. ļ. I, 16. (dzērves) griezās un vērpās gaisā Bandavā I, 94. griezas tarkškis ... iet vē̦rpdamies, vīdamies pār . . . lauku Baltpurviņš. vērpties ap skrūvi Frauenb. saules pavaduones ap sevi vē̦rpdamās griežas ap sauli K. Kasparson. - Subst. vḕrpšana, das Spinnen: pie vērpšanas, pie aušanas BW. 6874; vḕ̦rpums,

1) das einmalige, vollendete Spinnen;

2) das Gespinst, das Gesponnene:
jūrmale, kurā iznākam . . . bez tē̦rpuma un vē̦rpuma Vēr. I, 1361. trūka mans vē̦rpumiņš BW. 7058. gada vē̦rpumiņš .., vienās biksītēs 9464; vḕr-pẽjs (li. verpė˜jas), vḕ̦rpãjs,

1) wer spinnt:
es bij[u] laba vērpējiņa BW. 10448. ciemu auga vē̦rpājiņa (Var.: sprē̦dājiņa) 28292. es būt[u] smalku vē̦rpājiņa 28302. vērpēju ziņģes, Spinnrockenlieder U.;

2) vē̦rpājs, ein Tümmler (eine Taube)
U.;

3) vêrpējs ² Stenden, eine Raupe;

4) ein Holzwurm (Totenschmied, Totenuhr):
vērpējs vērpj miruoņa kre̦klu Rodenpois. Nebst vē̦rpata 1, vārpsta, virpeles u. a. zu li. virpėti "beben", apr. powiērpt "verlassen", powīrps "frei", r. вóропъ "вóротъ" ai. várpaḥ "List", gr. ρ'άπτω "nähe zusammen" u. a., s. Potebnja PФВ. IV, 161 ff., O. Schrader KZ. XXX, 481, Meringer IF. XVII, 157, Walde Vrgl. Wrtb. I, 276 f., Persson Beitr. 498 f.

Avots: ME IV, 564, 565

visad (li. visadà "immer") Infl., Kaltenbr., Meiran, Warkh., Zvirgzdine, auch visād, Adv., immer: visad jau māte plāceņus nece̦p Prl. n. FBR. Vl, 113. jī visad gāja ganuos, tī meita, a pamāte visad jai deve sprēst Pas. V, 321 (aus Welonen). es visad ē̦du stāvuot III, 236 (aus Bikava). Pieteris... dabāja visad dāvanas IV, 19 (aus Ružina). lapsa visād bija sātna I, 158 (aus Kalupe). jis juo visād tur pie sevis II, 134 (aus Rositten).

Avots: ME IV, 621