Paplašinātā meklēšana

aprakņât, nach Spr. auch aprakât, tr., umgraben: mazs, mazs ķipariņš visu laiku aprakņā (Rätsel).

Avots: ME I, 113

‡ atrak(ņ)ât, aufscharren, -wühlen, wiederholt aufgraben Wolm. u. a.

Avots: EH I, 161

ìerakņât, tr., freqn., hineingraben, hineinwühlen: zeķes gultā. [Refl. - tiês, sich hineinwühlen: puisis ierakņājies sìenā Bers.]

Avots: ME II, 55

nùorakņât: mantu me̦klē̦tāji nuorakņājuši (unordentlich hie und da aufgegraben) visu uzkalni, cūkas nuorakņājušas kartupeļus Vank.

Avots: EH II, 79

nùorakņât, aufgraben, ausgraben Spr. Refl. -tiês, eine Weile wühlen, durchsuchen: viņš nuorakņājās pa savām mantām Kleinb.

Avots: ME II, 836

‡ parakņât,

1) ein wenig scharren (aufwühlen):
ja liepas tuvumā parakņātu (scil.: zemi) Pas. VIII, 380. parakņāja zemi un atrada kartupeļus C. u. a. p. uogles Jürg.;

2) eine Zeitlang scharrend suchen:
p. tārpus makšķerei Meselau. archeologu parakņātas ("?") un atrastas lietas Valsts kult. pad. I sesija, S. 24.

Avots: EH XIII, 166

parakņâtiês, ein wenig wühlen: viņa parakņājās pa pagalvi Rīta skaņas I, 82.

Avots: ME III, 87

[pãrrakņât, stellenweise aufscharren: p. kartupeļus.]

Avots: ME III, 172

rakņât, -ãju, tr., intr., rakņâtiês, -ãjuôs, wühlen (von Ochsen U.), scharren, (oft, hin und wieder ein wenig) graben: bē̦rni rakņā smilktienā, cūkas rakņā grāvmales. kurmji rakņāja pļavu Nigr. slieka mīl rakņāties mitrā zemē J. R. III, 15. viņš rakņājās pa ze̦lta gabaliem Niedra Zemn. dē̦ls 77. sāka rakņāties pa kabatām Jaunais mežkungs 1. kuo tu rakņājies kâ cūka pa manu guļu, skapi? Ahs. n. RKr. XVII, 48. Zaļums rakņājas atkal pa klēti A. XX, 161. rakņājusies, rakņājusies atraduse nuo visa ve̦lna tikai vienu zuobu LP. IV, 143. - rakņātāju pele, die Wühlmaus (arvicolida) Konv. ² 376. Zu rakt.

Avots: ME III, 472, 473

sarakņât,

1): durchschüren:
kalējs ... sarakņā krāsni Švābe Vārds 62.

Avots: EH XVI, 440

sarakņât,

1) grabend aufwühlen:
cūkas sarakņā dārzu;

2) hier und da ausgraben:
s. kartupeļus.

Avots: ME II, 711

uzrakņât,

1) = uzrakât;

2) aufspüren, wühlend auffinden:
u. ievē̦ruojamas ziņas ve̦cās grāmatās;

3) in Erinnerungen wühlend auffrischen:
kāpēc tu uzrakņā ve̦cus stāstus? Vēr. II, 776.

Avots: ME IV, 371

II čāgât: auch PV.; langsam mähen Spr.; "pavirši maisīt, rakņāt" (mit à ² ) Sonnaxt: kad viņš tur čāgāja pa salmu kaudzi, šī nevar sagaiâīt. čāgāja, čāgāja kâ vārna, ni˙maz nuo visas sirds nestrādāja. ‡ Refl. -tiês, kraftlos und oberflächlich arbeiten PV.: viņš tik čāgājas, - tur ne darīts, ne nedarīts.

Avots: EH I, 287

‡ izknẽ̦gât Kabillen "izrakņāt, izurkņāt": i. ēdienu:

Avots: EH I, 457

‡ izņerbinât "?": neizņerbini gaļu! Grünw. (so sage man zu jem., der gleichsam mit langen Zähnen isst und aus einem Fleischstūck éinen Bissen nach dem andern herauszupft, ohne sie ordentlich aufzuessen); vairāk izrakņāt nekâ apēst" (mit er̃ ) Schibbenhof; "Überbleibsel aufessen" NB.: izvārīt un i. me̦ncu galvas.

Avots: EH I, 469

[izrakât, izrakņât, tr., aufwühlen: cūku izrakņāts maurs Aps. priedulājs, kuŗa zeme krietni izrakņāta LP. VII, 957. katrs savu izrakņājumu apsējis Etn. II, 117. Refl. - tiês, herumwühlen, vergeblich suchen: atvilka galda atvilkni un izrakņājās pa tuo A. XX, 223.

Avots: ME I, 789

‡ iztrepelêt "izkaisīt, izjaukt" Bērzgale, Līvāni: bē̦rns iztrepelēja vilnu; "izrakņāt" Sussei.

Avots: EH I, 490

‡ II knist (li. knìsti "aufwühlen"), praes. knišu, graben, wühlen, (rakņāt) Rutzau n. FBR. VIII, 135: suvē̦ni kniš.

Avots: EH I, 631

‡ kràsts ² Bērzgale,

1) "kas mīl rakņāties ar kaŗuoti pa putras bļuodu, me̦klē̦dams biezumu";

2) "biezumu sakāsums nuo šķidruma": mārks pilns ar ziediem; būs labs k.

Avots: EH I, 646

[makņât "jaukt, burzīt" Kokn.; "rakņāties (pa uotra kabatām)" Pampeln.]

Avots: ME II, 554

[makņâtiês, -ãjuôs, wühlen, stobern ("rakņāties, vandīties"): kad žīds grib izlasīt pirkšanai labākās lupatas, sieva uzsauc:"nevajag makņāties, bet jemt nuo vietas" Zeezern. viņš cita ne+kā nedara, tikai makņājas pa savām grāmatām Gr.-Autz.]

Avots: ME II, 554

maknît: rühren (maisīt) Dunika; kad suns kārpa zemi un uož, tad saka, ka suns maknī NB. Refl. -tiês, ‡

2) "bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)" AP.

Avots: EH I, 779

[maknît "spaidīt, ar varu iekšā dabūt" Kreuzb.; hin- und herbewegen (?) Bauske: atslē̦ga sarūsējusi, bet maknīju, maknīju, kamē̦r aizmaknīju (= aizslēdzu) gan Laud. n. Druva I, 392; "jaukt, mīcît, burzīt" Kokn., Bers.; "mīļi murdzīt" Notk., Pampeln; "rakņāties" Pampeln (prs. maknīju), Sessw., N.-Schwanb.; "raut" Ober-Bartau; "stampfen, stopfen, stochern" (prs. maknu) Dunika.] Refl. -tiês, gewaltig arbeiten: kuo tur maknies ("plēsies, dauzies")? Aron, Wain.

Avots: ME II, 554

makņît, -u, -ĩju,

[1) "rakņāties" Sinolen);

2) durch einen Sumpf gehen; Lehm treten
Etn. IV, 145: makņīt pa purvu, pļavām Spr. [Zu makņa I und li. maknoti "durch Kot waten", įmakēti "in den Sumpf hineingehen".]

Avots: ME II, 554

maũrs [li. mauraĩ "Entengrün", r. муръ "Wiesengras"], maura, oft das Demin. mauriņš, eigentlich das Gras am Hause, um`s Haus herum, dann Rasen überhaupt U.: Sprw. zaļš kâ maurs. maurs izrakņāts un nuoē̦sts Apst. II, 7. tautieša kumeliņš mauru mina sētiņā BW. 7462. šķiries pušu, zaļa maura, glabā manu augumiņu! 8881, 2 var. lielā maũra zâle, Wegetritt (polygonum aviculare), mazā maũra zâle, Angergras (poa annua). [Nebst mauragas zu slav. murava "Rasen", s. Būga РФВ. LXXII, 196 und Trautmann Wrtb. 172.]

Avots: ME II, 569, 570

pavaņķêt,

1) stossen unter
Libau; ein wenig mit einer vāle schtagen N.-Peb.;

2) "parakņāties" Sessw., "pajaukt" Frauenburg: ē̦dati, panāksni, pavaņķē̦dami (Var.: pavandīdāmi)! BW. 19277 aus Dond.

Avots: ME III, 133

priẽdulãjs PS., C., Arrasch, Bauske, Wandsen, Bers., U., N.-Schwanb., priẽdula C., prieduls Manz., priedulis L., priẽdũla N.-Peb., priedule, priedulene U., prieduols, prieduola, prieduoksne U., prieduoksnis Kronw., ein kleiner Kieferwald, das Kiefergehege: kas tā tāda dziedātāja aiz lielā priedulāja (Var.: priedaliņa)? BW. 515, 5 var. kuo tie mūsu suņi rēja, pa priedulu staigadami? 23509, 2 var. šķitu biezu priedulāju (Var.: priežu mežu), maliņā stāvē̦dama 21478. balta, balta meita te̦k caar zaļao priedalāju 29614. priedulājs" kuŗa zeme krietni izrakņāta LP. VII, 957. kaš tur spīd, kas tur viz caur zaļuo priedulāju (Var.: priedulīti; prieduliņu SDP. III, 27)? BW. 1286, 1. kas kait maņ negulēt prieduliņa kalniņā? vēji pūta, sili kauca, priežu gali ste̦bulēja 27560 var. es neietu pa siliņu, ne pa sīku prieduliņu: siliņš manas kājas dūra, priedes rāva vainadziņu 29268, 1. balss jau atskan tepat aiz prieduolas Dz. Vēstn. prieduola klēts, eine klēts aus Fichtenholz: sit, tautieti, uoša vadzi prieduoliņa klētītē (Var.: savā priežu klētiņā)1 BW. 24618, 11 var. mūc, māsiņa, prieduola (Var.: dzīparu) klētē! 33585. In Jürg. priẽdulãjs "ein junger Kieferwald" neben priẽdājs "ein alter (und grösserer) Kieferwald".

Avots: ME III, 392

ruošņât,

1): "rakņāt, sauostuot kuo ē̦damu" Nötk. (z. B. von Schweinen); emsig sein
(uzcīsties) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 392

‡ šnakât Lems., schnüffelnd, das Beste heraussuchend fressen. Refl. -tiês (s. ME. IV, 88) "izrakņāt ēdienu" Liepa, um Talsen.

Avots: EH II, 650

‡ šņagâtiês PV. "pa šņagām rakņāties".

Avots: EH II, 651

ur̃dît C., -u oder -ĩju, -ĩju,

1) (bis zum Überdruss) antreiben
U., anpurren, anspornen, (mit ur̃) Arrasch, Jürg., PS., Smilten, Wolmarshof, (mit ùr ² ) Adl., (mit ur̂) Adsel: citu urda, pats guļ Br. sak. v. 1302. puisis . . . tikai urda savējus, lai brauc pruom LP. VI, 302; jem. (mit acc.) keine Ruhe lassen Gr.-Buschh., Stürzenhof, (mit ur̃) Drosth., Salisb., Schujen, (mit ùr ² ) Adl., Marzen, Ogershof, Saikava, Warkl., (mit ur̂) Adsel, (mit ur̂ ² ) Pe̦nkule; "aiztikt" Saikava; bei der Arbeit abquälen, zuviel beschäftigend Erlaa; hetzen, aufwiegeln Burtn.: saime . . . iesāka Juri urdīt Druva II, 784;

2) wecken
N.-Bergfried, (mit ur̃) Dunika, PS., Salisb., Widdrisch, Wolmarshof, (mit ur̂ ) Adsel: urdīja augšā Toru Jansons Fauni v. klauni 44;

3) "urrr machen, womit der Schreier Abends auf der Weide das Signal gibt, heim zu laufen
(mit ur̃) Bl.;

4) schelten
Peb. n. U., grundlos schelten (mit ùr ² ) Golg.: kuo tu viņu urdī;

5) sticheln, stochern
(bakstīt) Elger Dict. 142, (mit ur̂ ² ) Segew. ("rakņāt"), (mit ur̃) Bauske ("rušināt"): kniebt un urdīt MWM. X, 808. ùrdīt ² auguonu ar adatu Ogershof; (mit einem Stock etwas) bewegen Dunika;

6) rütteln
(mit ur̃ ) Salisb.;

7) "jaukt, vandīt" (mit ùr ² ) Birsgaln;

8) (hinaus) treiben (mit
ur̃) Dunika, (mit ùr ² ) Warkl.: u. kuo ārā nuo istabas, nuo grāvja. Refl. -tiês Schwanb., = rakņāties: viņš urdījās duomās A. XXI, 660. Subst. urdîtājs "kas urda": tu esi nelabuojams urdītājs MWM. v. J. 1897, S. 353. Zur Bed. 4 vgl. allenfalls Solmsen KZ. XXXV, 484 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 182. Ableitung von urr?

Avots: ME IV, 303

IV urinât, = urbinât Alswig (u. ar pirkstu de̦gunu, ausi; cūkas urina zemi, mē̦slus), Gr.-Buschhof (kuo tu urini ar pirkstu pa ausi?); = šķirstīt Lubn. (vista urina spalvas); stochernd suchen: urināt utis Saikava; "ārdīt (sienu)" Ozoli; "emsig einer Arbeit obliegen, die nicht von Statten geht" Meiran; "langsam bröckeln (tr.); (fr)essen" Gr: Buschhof (urina barību ir luopi, ir ļaudis). Refl. -tiês Adsel, Gr.-Buschhof, Sonnaxt, = rakņāties, knābāties: vistas urinājas pa graudiem, pe̦lnuos. Reimt auf skurinât.

Avots: ME IV, 305

urkņît: "rakņāt, urbināt, meklēt" (mit ùr ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 715

ur̃kšķis Siuxt, (mit ùr ² ) Saikava "kas urkšķ, runā pretī"; "rakņātājs" (mit ùr ² ) Vīt.; "wer grunzt" Wid., (von Ferkeln) C., Sessw. (mit ur̂), "cilvē̦ks, kas urkš apkārt" Katharinenhof, Sessw. (mit ur̂ ), ein schreiendes Kind Saikava.

Avots: ME IV, 306

‡ vùrkacis ² Bērzgale "kas mīl visur rakņāties, visu izzināt, izpētīt".

Avots: EH II, 799