Paplašinātā meklēšana

‡ apkrepečuôtiês Wessen, sich mit krepeči 1 bedecken (?).

Avots: EH I, 94

‡ * dre̦pe̦kls (gespr.: drapakls) Bērzgale "lupataina drēbe, kas ātri var sairt"; dre̦pe̦kla pakalas ebenda "spaļuojas pakulas, kas neturas kuopā un irst".

Avots: EH I, 332

‡ drepele "?": kâ d. drepelēja Lubn.

Avots: EH I, 333

[drepelêt Lubn. "guorīties".]

Avots: ME I, 497

‡ II drepelêt "skrebelêt" Druw., nicht im Ernst etwas tun: vder sprechen Saikava; "= dripelêt II (namentlich kritzeln)" Oknist.

Avots: EH I, 333

‡ drepelîgs "nicht ernst" Saikava.

Avots: EH I, 333

drepelis: ein nicht ernster Mensch Saikava.

Avots: EH I, 333

drepelis [Morizberg], ein unruhiger Mensch, ein Hitzkopf Lasd., Druw. n. A. XI, 761, Etn. IV, 49; ["kas dauzās" Lubn.; "ein Raufbold" Mitau, Kokn.; "aušīgs, nenuoteiktas dabas cilvē̦ks" Laud.; "ja kāds kuo strauji un nepareizi izdara, saka: ak tu, drepel[i]s tāds!" Meiran].

Avots: ME I, 497

drepenêt, langsam schneien Setzen n. Etn. IV, 49.

Avots: ME I, 497

dre̦pe̦ns, dre̦pans Naud., bröckelig, morsch, zerbrechlich: dre̦pe̦ns kâ siers Naud., Kokn. A. XI, 761. [pavasarī dr. le̦dus Mar.]

Avots: ME I, 497

grepe,

1) eine ausgefahrene Grube auf dem Wege
Naud., Blied. n. Etn. II, 81 (vgl. grebe) ;

2) ein Einschnitt bei Schrauben
Adsel n. A. XIII, 329.

Avots: ME I, 650

‡ iztrepelêt "izkaisīt, izjaukt" Bērzgale, Līvāni: bē̦rns iztrepelēja vilnu; "izrakņāt" Sussei.

Avots: EH I, 490

‡ krepečêt, -ēju, spelen, kraukât Lubn.; still husten, krächzen Bērzgale.

Avots: EH I, 649

krepeči,

1): auch Oknist, Saikava, kre̦pe̦ci Bērzgale, Kaltenbr., Warkl.: aizsmakušuo, krepečiem pilnuo rīkli Daugava 1934; S. 309; krepecis (nom. s.) Nerft, krepeči Auleja, kre̦pe̦ci Kaltenbr., der Rotz;

2): kre̦pe̦ci Pilda;

3): auch Oknist (der Kehllappen des Truthahns).

Avots: EH I, 649

krepeči,

1) = kre̦puči, Schleimauswurf Etn. IV, 98, Fest., [Nerft, krepeči Zb. XVI, 217];

2) allerlei Kram, Abfälle:
trešais stūris bij piekrauts šādiem tādiem krāmiem, krepečiem un ratiņu dreimaņu lietām Latv., Lub. [šur tur starp krepečiem atradās pa sentē̦vu kuoklei Austriņš M. Z. 7;

3) nom. s. krepecis Nerft "tītara apakšējā sekste."]

Avots: ME II, 273

‡ krepecis Bērzgale, krepecnieks ebenda, wer krankhaft krächzt und dabei Schleim auswirft. S. auch unter krepeči.

Avots: EH I, 649

‡ krepečuôt Saikava, = kre̦pučât. Refl. -tiês, sich mit Schleimauswurf besudeln Oknist: bē̦rni krepečuojas.

Avots: EH I, 649

‡ I krepele "biezs, sakaltis netīrums" Seyershof: ābuoli saplaisājuši un me̦lnas krepeles ap plīsumiem. Vgl. krepeles.

Avots: EH I, 649

‡ II krepele, ein krüppeliger Baum ("caurumains, līks un greizs kuoks") Seyershof: tas nav nekāds kuoks, - tas tāds (sic!) k. ir.

Avots: EH I, 649

krepeles, etwas Schmutziges: viņam ruokas kâ krepeles Allend.

Avots: ME II, 274

‡ krepelis Ermes, Zögenhof, = krepele ‡ II.

Avots: EH I, 649

‡ krepes, vertrocknete Mistklumpen Dond.: kumeļam pakaļciskas apkre̦pušas vienās krepēs. slapjā kūtī aitas nuogulējušās vienās krepēs.

Avots: EH I, 649

‡ krepeste, die Stärke, der Halt Golg.: tiltam nav ne˙kādas krepestes, tuo aiznesīs le̦di.

Avots: EH I, 649

‡ nùodrepelêt Oknist, eilig (ein Schriftstück) aufkritzeln: tâ nuodrepelējis, ka nevar izskaitīt (= izlasīt).

Avots: EH II, 40

‡ nùokrepečuôtiês Wessen, = nùokrẽ̦puļôtiês.

Avots: EH II, 56

pakaļtrepe(s), die Hintertreppe.

Avots: ME III, 40

pakaļtrepe(s), die Hintertreppe.

Avots: ME III, 40

patrepe: gulēji ... apakš kruoga patrepītes Tdz. 56534. viens patrepē kaut kuo gāzis Ceļi VIII, 121.

Avots: EH XIII, 183

patrepe, der Raum unter der Haustreppe: zē̦ni salīduši patrepē.

Avots: ME III, 124

‡ pustrepes, eine halbe Treppe: pa tumšām pustrepēm Janš. Dzimtene V, 62.

Avots: EH II, 334

repe, s. repis I.

Avots: ME III, 512

‡ II repe OB. "schwer zu spaltendes Holz".

Avots: EH II, 366

repeči, etwas Unebenes, Schorfiges, zerplatzte Haut: viņam kājas vienuos repečuos Bers., Domopol. ruokas... sasprē̦gā kâ repeči Vīt. 24. Zu izrapêt, rapėt III, rapuls, rẽ̦puļains, li. repė´čka, poln. ropucha, klr. penyxa "Kröte" und weiterhin, wenn vom Begriff des Rissigen auszugehen ist - zu gr. ἐρέπτομαι "reisse ab", alb. rjep "ziehe ab", ndl. rafel "ausgezupfter Faden", li. rẽplės, apr. raples "Zange", li. aprėpti "ergreifen", r. репей(никъ) "Klette" ?

Avots: ME III, 512

‡ repeļains Segew., maserig.

Avots: EH II, 366

repelis "sīks, greizs un zarains kuoka rezgalis": nav lāga baļķi, ir tikai tādi repeļi Plm. n. RKr. XVII, 75. Zu repeči? Oder als "re̦zgalis" zu re̦pulis?

Avots: ME III, 512

repenis Ar., repinis Warkl., = repis I, ein lederner Tabaksbeutel.

Avots: ME III, 512

re̦pe̦ns, ein Rauchloch, Rauchfenster in der Decke Ruj. n. U. Aus estn. räpen dass. repes "pumpas (kuokam)" Salis; zu repis II.

Avots: ME III, 512

strepe: die Stufe einer Treppe Lems.; plur. strepes auch Allend., A.-Ottenhof, Burtn., Kaugershof, Kegeln, Kürbis, Orellen, Sepkull, Seyershof, Wainsel, Wilkenhof, Wolmarshof.

Avots: EH II, 586

strepe Karls., Plur. strepes U., Salisb. n. A. Me̦lnalksnis Mazsalaca 54, Ruj., Wolm., Salis, Pernigel, Lems., Widdrisch, Zögenhof, = trepes, die Treppe: nācu pa strepēm augšā LP. VI, 779 (aus Peterskapelle).

Avots: ME IV, 1086

trepe: trepēm kāpa debesīs BW. 27608, 2. pa sudraba trepītēm 33494.

Avots: EH II, 693

trepe U., gew. der Plur. trepes, die Treppe. Entlehnt nebst li. trẽpai und estn. (t)repp.

Avots: ME IV, 231

‡ *trepelêt, zu erschliessen aus ‡ iztrepelêt.

Avots: EH II, 693

tre̦pe̦ns Pe̦nkule, Siuxt, tre̦pans Oppek. n. U., = irde̦ns, trapans, mürbe.

Avots: ME IV, 231

uzdrepelêt Meiran, durch unbedachte, jähe Bewegungen aufstürzen (tr.), aufgiessen: māte, ne̦sdama putras bļuodu, saka uz zē̦na, kas ir kāds drepelis:"kuo nu tik daudz drepelē! uzdrepelēsi vēl man putras bļuodu virsū".

Avots: ME IV, 325, 326

âbuõliņš,

2): âbuoliņš auch Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 17, Heidenfeld, KatrE., Ramkau, Saikava, Sessw., (mit â ² ) Grob., plur. ābuoliņi BW. 29689 var.; 33841, ābuoltiņš BW. 32367: ceļa malas ābuoliņš BW. 11967. lauka ābuoliņš 28992. sarkanais ābuoliņš 8867; cūku a., weisser Klee (trifolium repens) Sassm.

Avots: EH I, 192

atskuõla, Repetitionsschule Livl. Nach Absolvierung des Kursus der Volksschule, mussten in Livland die Schüler u. Schülerinnen vor der Konfirmation in die Schule gehen, um biblische Geschichte und Katechismus zu wiederholen: jāiet atskuolā.

Avots: ME I, 193

atskuõlē̦ns, atskuõlniẽks, Schüler der Repetitionsschule.

Avots: ME I, 193

bal˜ts (li. báltas),

1) weiss:
baltais ābuoliņš, der Weissklee (Trifolium repens). Baltā jūŗa, das Baltische Meer. baltie braki od. ziedi, weisser Fluss. vēl mute balta ar mātes pienu BW. 16317. vēl jau tev balts aiz lūpas, du bist noch ein Milchbart. balti mati, weisses, blondes Haar, aber auch greises H. (= sirmi): mati balti kā ābeļu ziedi Aps. II, 46. baltā svētdiena, "weisser"Sonntag, der erste nach Ostern. balts drīz nuovazājas. kur me̦lnas namdurvis, tur baltas meitas! ne balts ne me̦lns, ne ce̦pts ne vārīts. nesacīja ne balta, ne melna. viņam nuoskrēja balts gar acīm, es ihm grün und blau vor den Augen. baltām acīm glūnēt, skatīties, mit grimmigen Blicken lauern, sehen, sodass das Weisse des Auges zu sehen ist: ar baltām acīm mēs drāzāmies tālāk Vēr. II, 72. baltu vien spļauj, er ist in grösster, schäumender Wut. viņš vai baltu spļāva MWM. VII, 884. baltais, Gott: atsacīties nuo baltā un palikt visu mūžu pie me̦lnā (beim Teufel) Etn. I, 107. baltie, die Weissen, d. h. Menschen kaukasischer Rasse. Vergleiche: balts kā drēbe, kā vilnas ē̦rkulis, kā kauls, kā piena puika, kā jūras putns, kā sniegs, kā muižnieks od. vācietis: nu bij balta kā muižniece (Var.: vāciete) BW. 13297, 7. sniega baltas villainītes 18516. Ironisch: balts kā speltes iekšpuse;

2) weiss, sauber, rein:
apvilkt baltu kreklu. nuomazgāt baltu muti. balta gāju sienu kastu, balta ganu pavadītu Ltd. 1223;

3) rein, frei von fremd artiger Beimischung, lauter, bloss:
tīri balti me̦li, lauter Lüge; skriet par baltu velti, ganz umsonst; un tīri kā par baltu brīnumu bija gadījies Aps. VII, 4;

4) hell, heiter, wolkenlos:
vakar bija balta diena BW. 2691. saulīt(e) balta te̦cē̦dama Ltd. 1939; saulīt(e) balta nuoiedama BW. 4384; šai baltā saulītē, in dieser Welt 12798; 27565. Fig.: baltas dienas, von Unglück nicht getrübte, glückliche Tage. vēl šuo baltu dienu, noch heutigen Tages; līdz šuo baltu dien(u), bis auf den heutigen Tag; cauru, baltu dienu, nakti strādāt, den ganzen Tag, die ganze Nacht arbeiten AP.; cauru baltu gabalu brēkt, ohne Aufhören schreien Mag. III, 1, 108, U.;

5) lieb, gut, wert
[änlich gebraucht man auch li. báltas und bulg. u. russ. бѣлъ, s. Lit. Mitt. III, 515]: ai baltā māmuliņa! mani balti bāleliņni aiz kalniņa klausījās BW. 463. vai, māsiņa, mīļa, balta. pasaulīte mīļa, balta; ai, saulīte, mīļa, balta Ar. 221;

6) blank,

a) vom Silbergelde:
neduošu pūriņu bez balta dāldeŗa BW. 16657. tē̦vs man deva baltu naudu 12392. sudraba rubuļi saukti par baltiem jeb cietiem Etn. IV, 150;

b) (vom Metall überhaupt) hell, glänzend, blank:
baltus piešus Ltd. 2372; balts zuobe̦ns, blankes, gezücktes Schwert;

7) blass, falb:
jau bē̦rziem baltas lapas BW. 14137; nuo kāpuostiem baltās lapas lasīt, die falben, verwelkten Blätter vom Kohl ablesen Etn. VI, 75; balta gaisma aust BW. 816;

8) weissglühend:
balta dzelzs, glühendes Eisen; nuodedzināt dzelzi baltu; auch: balts ķieģelis, ein eben nur rötlicher Ziegel U.;

9) weiss zufolge der Menge, der Fülle, reichlich:
baltas asaras raudāt, helle Tränen weinen. tam baltas asaras aumaļām plūda Laut. balts ūdens vien nāk zemē, es kommt ganz weiss vom Himmel herab, es regnet in Strömen. [Altes Verbaladjektiv zu *balt; vgl. bāls.]

Kļūdu labojums:
7): 14137 = 14137 ¹

Avots: ME I, 258

cabls, die Treppe [? vielleicht: Stelze]: cūka cablus [Var.: trepes] taisa, jākāpj zīļu uozuolā BW. p. 2420 [aus Lubn.; cabls dürfte die hochle. Form für *ce̦bls sein, vgl. etwa li. keblỹs "ходуля" und ce̦bules].

Avots: ME I, 363

[ciêsa Aahof, ciẽsa Līn.], die Quecke (triticum repens L.) RKr. III, 73; sluotiņu ciesa, Landreitgras (calamagrosti epigeios) RKr. II, 68; krastu ciesa, calamagrostis pseudophragmites Latv.; [n. U. ist ciesa in W. - Livl. auch "ein hartes Gras" (= cūku sari); ciẽsas, hartes Gras Dond., Nigr., Gr. - Essern, Wandsen, Salis, Drsth., Ruj. - Nach Būga РФВ. LXX, 103 zu apr. Keysonis (campus) und r. чихор "чуб, хохол"; aber le. ciesa ("ein hartes Gras") dürfte zu ciêts gehören, und in diesem Fall muss der Vergleich mit r. чихор wegfallen].

Avots: ME I, 395

‡ cùkâbuoliņš ² Saikava, brunella vulgaris; trifolium repens.

Avots: EH I, 280

‡ cũkâbuliņš, eine Pflanze AP.; brunella vulgaris Ramkau; baltais c., trifolium repens Ramkau.

Avots: EH I, 280

kacerêt, - ẽju, gew. kacêt Dond., Durben, [Wandsen, Dunika; Tahm. n. U.], - u od. - ẽju, ẽ˙ju (li. kakė´ti "reichen" ), tr., intr.,

1) nach etw. greifen, zu erreichen suchen, erreichen:
tik upē nenuoslīku, pēc riekstiņa kacē̦dama BW. 10841. kaci, kaci (Var.: kacē), tautu meita, pašā pūra dibe̦nā 25195, 3. kacerêt kacerēja tautu meita pūriņā. trepes kac tik līdz pažuobelei Nigr. jau var ar bungvāli dibinu kacēt LP. VI, 518. ze̦mu, ze̦mu saule te̦k, tik ar ruoku nekacēju BW. 10667;

[2) reichen:
devīgas meitas: caur sienu kacēja (Var.: padeva) panākšņu puišiem BW. 34528 (aus Gold.).] Refl. - tiês, nach etw. greifen, etw. zu erreichen suchen: [kamdēļ tâ kacējies? vari uz kuo uzkāpt Dond.] pēc villānes kacē̦damās Janš. jaunība dažreiz augstāki kacas, ne˙kâ viņu izglītība atļauj Rol. kacêtiês, zergen, necken, reizen Wenden.

Avots: ME II, 130

kā`rkls (li. kar̃klas), die Bachweide, Weidenstrauch (salix). baltie kārkliņi, Bertramsgarbe (achillea ptarmica) RKr. II, 64; be̦bru od. be̦bra kārkls, gew. kārkliņš, Bittersüss (solanum dulcamara) Mag. IV, 2, 31; dzīparu kārkls, salix acutifolia RKr. III, 72; judu (jeb budu) kārkliņi aug pļavās prāvuos pūlīšuos, kâ uogu mē̦tru krūmiņi JK. VI, 29; kaņepāju od. kuoču kārkls, Korbweide (salix viminalis) RKr. II, 77, Konv. <sup>2</sup> 2106; Māŗas kārkls, Palmweide (salix caprea) Sassm.; Vāczemes kārkli, der Sirenenbaum, der Flieder L., PS., ve̦lna od. zal(k)šu kārkls, Seidelbast (daphne mezereum) RKr. II, 70, Konv. <sup>1</sup> 389; viču kārkls, Mandel -, Krebsweide (salix trianda) RKr. II, 77; vilku kārkls, salix repens RKr. III, 72; [dieva kārkls, Neumannskraft U.; kārklu putniņš, der Rohrsperling U. - Da Weidenzweige häufig zum Flechten dienen, so gehört kā`rkls (in dem kl aus tl entstanden sein kann) wahrscheinlich zur Wurzel kert - "flechten" (s. unter kar̂kles), oder aber (s. Būga KSn. I, 139 ¹ ) Zu li. ker̃gi "anbinden", kar̃goti "flechten" (in diesem Fall ginge kl hier auf gtl zurück)].

Avots: ME II, 196

[kre̦pas, = repe%C4%8Di">krepeči 1: man jākāsē ir, bet kre̦pas nenāk Dond.]

Avots: ME II, 273

I lùocenes* od. luoču trepes, die Wendeltreppe Dr.

Avots: ME II, 522

luošnîgs [Schrunden, Modohn, Lindenhof], luožnîgs,

1) kriechend:
lˆuošnīgs stublājs Konv ² 1554; luošnīgā gunde̦ga, ranunculus repens 1164; luožnīgā gunde̦ga Latv.; luožnīgās saknes Konv. ² 2322;

2) luožnîgs, kriecherisch, demütig
Rol.

Avots: ME II, 528

nùole̦duôt, intr., refl. - tiês, sich mit Eis bedecken, vereisen: viss ceļš nuole̦duojis Ahs. n. RKr. XVII, 42, Kand. trepes bijušas nuole̦duojušās B. Vēstn. ceļš nuole̦duojis vienā le̦dū Sassm.

Avots: ME II, 809

pakâpene, ‡

3), etwas, was zum Aufsteigen
(pakâpt(ies)) dient: mazi tie puisīši ...: pie kumeļa trepes lika, pie arkliņa pakāpenes Tdz. 41851.

Avots: EH II, 142

pakâpiens, eine Vorrichtung zum Steigen, eine Leiter, Treppe, Stufe, Sprosse: augsta piesta, augstas dzirnas, visur vajag pakāpienu(s) BW. 9409; 32239. paķēris šķipeli un sācis klintī ruobīt pakāpienus LP. IV, 202. galdam līdzās ir trepes pieciem pakāpieniem VII, 356. uz trepju aug šējā pakāpiena sēdēja Jancis A. XX, 106. pamata, pārākais, vis pārākais pakāpiens Positiv, Komparativ, Superlativ.

Avots: ME III, 43

‡ pḕ̦rkuonīgs,* donnerartig: sāka trepes pē̦rkuonīgi dārdēt Jauns. Raksti IV, 23.

Avots: EH XIII, 228

‡ pul˜kans Salis, mit pul˜kas II versehen: pulkanas trepes.

Avots: EH II, 323

III rapêt Vank., = aprep(ê)t 2. Zu repeči.

Avots: ME III, 478

rapulis Nigr., rapuls, ein Grobian Mag. XX, 3, 219. Vgl. etwa repeči.

Avots: ME III, 478

re̦mpudzis,

1) auch re̦mpucis, ein dicker Mensch von kleinem Wuchse: re̦mpudzis nuo cilvē̦ka - ze̦ms un re̦sns Naud. māju puiši, re̦mpucīši (Var.: re̦mpulīši, taukvēdeŗi), trepes lika pie kumeļa BW. 12866, 2 var.;

2) "smilts zeme, re̦tumā audzis kuoks, vis˙vairāk bē̦rzs" Naud.: re̦mpudža bē̦rzi tie labākie, sīkstākie lietas kuokiem.

Avots: ME III, 510

re̦mpulis,

1) re̦m̃pulis Wolm., re̦m̂pulis ² Salis, ein kurzer und dickėr, untersetzter Mensch: pienavnieki, re̦mpulīši (Var.: re̦mpucīši, taukvēdeŗi), trepes lika pie kumeļa BW. 12866, 2 var.;

2) "?": mē̦sli iekša re̦mpulīšuos kuopa saspiesti Preip. 123. re̦m̃pulīši "dünne und lange Teigstücke"
Bauske.

Avots: ME III, 510

I repis, repe">repe U., Mag. XII1, 2, 43, reps Kaudz. M. 166, ein aus Leder (U., Mag. XIII, 2, 43, Druw.), Stoff oder aus einer Schweinsblase (Laud., Lasd., Bers., Fest., Zirsten) angefertigter Tabaksbeutel Mar., Wahnen: kādu daļu (tabakas) vajadzēja ievietuot arī lielajā ādas makā jeb tâ sauktajā repī Janš. Dzimtene ² I, 95. smird kâ repis Ar. šķiltavas un tabakas repi BW. III, 3, S. 874. ķeŗ repī pēc šķiļamiem Libek Pūķis 3. ielējis burbuli savā repī (ādas tabakas makā) LP. VI, 148. piedāvājis vagaram pīpi tabakas nuo sava repa Etn. IV, 12. In Zaļmuiža u. a. ist repis auch ein Geldbeutel: nuo... repja spailēm (aus der Geldnot) ... ārā izkļūt Juris Brasa 22. Zur Wurzel von repeči (vgl. li. aprėpti "fassen")?

Avots: ME III, 512

V repis,

1) ein Ferkel
Nigr., Wandsen, Bauske;

2) ein kurzes Pferd
N.-Peb.;

3) ein abgemagertes Haustier:
sivēns tāds sarāvies un salīcis kâ repītis Druw. n. RKr. XVII, 75. Gleich repis IV? Oder zur Wurzel von repeči?

Avots: ME III, 512

rẽ̦puļaîns Salisb., rē̦pulaîns, rēpeļaîns Ronneb., pockennarbig, uneben: rē̦puļains ģīmis Salisb. tas nuoglauda savas rē̦pulainās de̦lnas vienu gar uotru Duomas I, 122. ar rē̦pulainuo ruoku A. Upītis. Vgl. repeči.

Avots: ME III, 521

retes Warkl., = repes">repes; zu retêt.

Avots: ME III, 514

I riêbt (li. riebt "zuwider sein" Miežinis), riêbju, riêbu,

1) intr., ekeln, zuwider sein:
Sprw. pilnam vē̦de̦ram gardumi riebj. kuņas dē̦lam nesmukie vārdi . . . rieba LP. VI, 572. tas man riebj, das ist mir zuwider U.;

2) intr., im Wege sein, hindern
U., Spr.: šis akmens riebj, der Stein ist im Wege, hindert U. tas man neriebj, das hindert mich nicht, das steht mir nicht im Wege, das tut mir nichts, daraus mache ich mir nichts U.;

3) intr., tr., Böses tun, ärgern, reizen, sich rächen
Spr. (cum dat.): Sprw. uotram riebdams tik pats sev sariebsi. riebu, riebu ļautiņiem, kâ neriebu dzīvuodama: citam riebu dziedādama, citam bargi runādama BW. 1027. riebu, riebu tautiešam, riebu lielu riebumiņu, maza riebu raudādama, lieladaiļi dziedādama 1028. es savam bāliņam daudz(i) riebu ganīdama: visas viņa pļavmaliņas telītēm ēdināju 29332. viegli durvis virināju, iztikdama, neriebdama bargai dē̦lu māmiņai 23146. vai, priedīte, vai eglīte, kuo es tev ļauna riebu? vienu mizu vien nuorāvu 30252. nav viņš ne˙kā riebis Saul. III, 197. Refl. -tiês,

1) ekeln, eklig, widerwärtig sein:
vērpt viņai riebās LP. VI, 992. ķēniņam tas ļuoti riebās, ka... VII, 198. saki, vai labprāt nesi tuo jūgu jeb vai tas tev riebjas? Dünsb.; schmerzen Stelp.; man riêbjas, ich fühle mich unwohl Golg.;

2) einander im Wege sein, hindern, in Feindschaft leben:
ai, kaimiņ, nu mēs divi riebsimies: tev dēliņš, man meitiņa ik vakaru vietu taisa BW. 12482. tâ dzīvuot meitiņām, kâ baltām aitiņām: ne riebties, ne bārties, ne turēt ienaidiņu 6524 var.;

3) = atriêbtiês, sich rächen Spr.: kungs it līksms un varē̦tu pie druošas meitenes riebties Elbervelt Līksmības grāmata 215. - Subst. riêbšana, das Hindern; das Ärgern, Reizen; die Rache; der Verdruss: e̦lka bilde bij nuolikta par riebšanu... nama kungam (zum Verdruss dem Hausherrn) Hesekiel 8, 3; riêbums,

1) der Ekel, Widerwille:
piedzē̦rušais saceļ riebumu pret sevi Sassm. nuo ļauna cilvē̦ka ik˙katrs ar riebumu nuovēršas Ahs.;

2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Ärgerns, Reizens, Schadens; die Rache;
riêbẽjs, wer hindert, ärgert, reizt, schadet, Böses tut : tē̦vuzemes riebējs Altr. asins zieds 60. Nebst raîba II, suoraibs, suoriba wohl (nach Leskien Abl. 280) zu li. riebris "fett" (urspr.: "widerwärtig"), und weiterhinwenn von der Bed. "reissen" auszugehen ist (vgl. russ. рвать "reissen" : его рвет "er erbricht sich") - zu norw. ripa "abreissen", rīpa "ritzen", mnd. repe "Flachsraufe", and. rīpi "reif", resp. an. rífa "zerreissen" u˙a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 345.

Avots: ME III, 542, 543

sataisît,

1): kai duomāja muižinieks, tai ... sataisīja (= r. сдѣлал) Pas. V, 287 (aus Welonen). salasēju ... kauleņus, ... nuo kauleņiem sataisēju trepes XII, 517 (aus Preiļi). viņš sataisījis pasakas (hat zusammengefaselt)
Kreiļam par manim Seyershof; ‡

2) besudeln:
jei [= viņai] cieši ruokas saplīst nuo saltuma, ... pamāte kliedz ..., kam jī dziji sataisa ar ašni Pas. V, 321 (aus Welonen). kādu tu nu esi sataisījis tīruo kre̦klu, vienuos dubļuos! PV. Refl. -tiês,

2): ve̦lni ... par ... le̦pniem kungiem ... sataisī[ju]šies (haben die Gestalt feiner Herren angenommen)
Pas. XIV, 26. es sataisījuos par diegu V, 290 (aus Višķi).

Avots: EH XVI, 455

‡ sàulinīte ² Oknist, goodyera repens.

Avots: EH XVI, 460

skrēpêt: Wohl aus nd. schrepen "striegeln" (Sehwers Unters. 106).

Avots: EH II, 509

slaîds Kl., Prl., Bers., Drsth., Sunzel, Kr., slaîds ² Ruj., Kalnzeem (Kurl.), Adv. slaîdi, mundartl. slaîži Nötk., schief liegend, abschüssig U.; glatt; schlank U., lang gestreckt; gefügig, hübsch in die Augen fallend U.; gewandt, schnell: slaidas trepes, eine nicht steile Treppe A. Stirna. tur aizveda jūs[u] māsiņu pār slaiduo (Var.: slide̦nu) ezeriņu BW. 13610. apkal manu kumeliņu! man jābrauc . . . pār slaiduo ezeriņu 15930. mātes kurpes slaidas (Var.: slidas, slaikas, slidan[a]s); bija, drīz slīdēja tautiņās 16970, 6. viņš bij slaids, skaists Krišs Laksts 28. slaidi (Var.: slaide̦ni, laidni, stalti) kumeliņi BW. 1147 var. slaidi zirgi 19960. slaidus, gaŗus telēniņus 32816 var. māmiņai tievi pirksti, slaidu (Var.: slaiku) laida pavedienu 7080. slaidu ve̦zumiņu 29662. māsiņ, tavu slaidu (Var.: daiļu) ruotu, zemīt[i] slauka staigājuot 17077, 1. ka[d] man būtu savs tē̦vs, sava īsta māmuļiņa, i[r] man būtu slaida ruoka, iznesīga valuodiņa 4711, 1. tev, dieviņ, slaida ruoka, tev asais zuobeninš, nuocirt manu ienaidnieku! 9097, 1. slaidi nuospļauties MWM. v. J. 1896, S. 321, slaidi atraidīt Celm., glattweg abschlagen. slaidi dzīvuot B. Vēstn. iznāk vare̦n slaida apšaudīšana A. XX, 300. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gaŗi auga BW. 32209 var. slaida (freigebige) ruoka Ar. slaiži (= plaši, izšķērdīgi) dzīvuot Nötk.; slaîži braukt Kalz., Fehsen. Wird allgemein in allen Bedeutungen zu slids und slîdêt gestellt, z. B. bei Siebs KZ. XXXVII, 320 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 708. Zur Bed. "abschüssig" vgl. speziell ahd. sleita "abschüssiges Terrain"; die Bed. "schlank" kann sich aus der Bed. "glatt" in der Rede von Bäumen entwickelt haben, und zur Bed. "gewandt" vgl. glums "glatt, gewandt".

Avots: ME III, 912, 913

slìet (li. šliẽti "anlehnen") Neuenb., PS., Wolm. u. a., sliêt ² Karls., Līn., Iw., slìet ² Kl., Prl., slìenu od. sleju U., slèju,

1) tr., anlehnen, stützen, in die Höhe richten
U., Spr.; in die Höhe stehen machen; (etwas) anlehnend, aufrichtend anfertigen: Kurzemē strupi puiši, pie zirgiem trepes slien BW. 9764. tu dzīries mūs[u] māsiņu sliet par bildi kaktiņā 26087. piepēšas izbailes matus tiem slien MWM. IX, 285. zārdu sliet PS. RKr. XV, 26. sliet slieteni Lös. n. Etn. II, 32. nuo plintēm namus slien BW. 31933, 17. stāvu sliet, aufrecht stellen U.;

2) intr., sich bäumen:
stāvu slien, nuozviedzas ... kumeliņš BW. 29972, 1 var. - Refl. -tiês,

1) sich anlehnen, sich stützen
U.; sich bäumen U., Spr. (in dieser Bed. namentl. stāvu(s) od. augšā slieties): suns slējās un lēca smilkstē̦dams ap Lienu Kaudz. M. 248. slējās stāvu kumeliņš BW. 11046. jums tad mati stāvu slietuos, ja visu atklātu Krišs Laksts 30. vai slìesies augšā, vai nē! sagt man zu einem Liegenden resp. Schlafenden Drosth. varē̦tu jau tie vācieši slìeties augšā! ... nav ne˙kāda vārtīšanās vairs pa gultu Jauns. Nebst slaistīt, slita u. a. zu li. štýti "nach vorn sinken", nušlajìnti "umlehnen", atšlainis "Anbau", šlaĩtas " Abhang", šleĩvas "krummbeinig", pãšlitas "obliquus", šlãjos "Schlitten", apr. slayan "Schlittenkufe", slav. slojь "Schicht", ai. š̍ráyati "lehnt an", av. srayate "lehnt sich an", la. clīnāre "neigen", clīvus "Abhang", gr. χλίνω "lehne an", ir. clóin "Schief", clíath "crates", and. hlinon "lehnen", ae. hliƥ "Halde" u. a., s.Trautmann Wrtb. 308 f., Walde Wrtb.2 170.

Avots: ME III, 939, 940

sliķis: dar[i], dieviņ, ze̦lta sliķi (Var.: trepes)! BW. 27833, 2 var. (aus Windau).

Avots: EH II, 525

‡ stāši Stom., Adv., steil: neslien nu trepes tik s!

Avots: EH II, 573

svalˆbâtiês, locker, wackelig sein, wackeln: trepes (par gari piesietas) svalbājas; nedrīkst kāpt Druw. n. RKr. XVIl, 80.

Avots: ME III, 1142

I trapa, eine Menge, ein Haufe Wid., Nigr., Grünh. (hier auch der Plur. trapas und trapes), die Reihe AP.: jāsim, puiši, liela trapa (Var.: vienu pulku)1 BW. 13419, 2 var. puiši trapēm gāja pe̦ku lauzt 13090. stāvam visi vienu trapu Seifert Chrest. III, 2, 172. ļaudis gāja trapām (in grossen Mengen) Grünh. puiši iet lielām trapām ebenda. viena trapa strādnieku izgāja pie darba, uotra pārnāca Nigr. Vielleicht nebst engl. thr(e)ave "Trift, Heerde" zu apr. trapt "treteü, li. trepenti, r. тропать "trampeln", r. тропá "Pfad", ae. ƥrafian "drücken, drängen", lat. trepidus "trippelnd" u. a. (z. B. bei Walde Wrtb. ² 789 f.).

Avots: ME IV, 222

trejdalîts,* dreiteilig (?): trejdalītas marmortrepes Vēr. II, 1272. trejdalītā zeme Rainis Ant. un Kl. 89.

Avots: ME IV, 229

trepains Segew., uneben, wellenftirmig: trepaini rugāji. Zu trepe(s).

Avots: ME IV, 231

‡ trepjains Ramkau, = trepains: pļaujuot ar vienruoci, griezi aizcē̦rtuot ir īsāki, bet kuopiņu veļuot - gaŗāki, un tâ tīrums iznāk t. Zu trepe.

Avots: EH II, 693

varduklis,

1) Plur. vardukļi Ramkau, Odensee, vardūkļi Bers., Kalzenau, var̂dukšņi Alswig, A.-Schwanb., vardūkšņi Bers., Kalzenau, Froschlaich;
vardūkļi Bers., Kalzenau, vardūkšņi ebenda, etwas Schmutziges, Schleimiges;

2) vardūklis Lub., vardūksnis N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411, Bers., Kalzenau, eine Stelle, wo viele Frösche sind;
vardūksnis Rite "ein Teich (in einer Wiese), wo Frösche quaken";

3) vardukle Konv. ² 1164, var̂duklis Ramkau, var̂dûklis AP., var̂dūkļi Erlaa, vardukļi RKr. II, 76; Konv. ² 1164, var̂duksnis AP., vardukšņi Mar., var̂dūkšņi Kosenhof (auch: vardūkši), Fehgen, Serben, kriechender Hahnenfuss (ranunculus repens L.); var̂dukļi Kokn., var̂dukšņi Mar. n. RKr. XVII, 111, 136 "zâle, kas aug slapjās vietās"; vardukļi Konv. ² 2320, eine Torfpflanze; var̂dûkļi Trik., var̂dûkšņi Trik. "eine Art Pflanzen mit kleinen silbergrauen Blättchen, die an feuchten Stellen wachsen und Erdbeerstauden ähnlich sind"; var̂dukšņi Blumenhof "zâle gaŗām lapām, kas aug laukuos"; var̂duksnis Golg., Mahlup, var̂dûksnis AP., var̂dûkšņa AP., var̂dūkšņi Ogershof, eine Pflanzenart;

4) var̂dûksnis Erlaa "vieta, kas sniega izgulē̦ta, kur neaug ābuoliņš un labība" Erlaa.

Avots: ME IV, 476

I vãrpata AP., Autz, Bauske, C., Daugeln, Erwalen, Jürg., Kalnzeem, Kurs., Loddiger, Pampeln, Pankelhof, Rosenbeck, Schibbenhof, Schmarden, Schrunden, Siuxt, Stenden, (mit ā`r ² ) Festen, Golg., vārpata U., Ekau, Rutzau, Vīt., Wessen, var̃pata MSil., die Quecke (triticum repens); agropyrum repens (mit ãr ) Siuxt; lilium arverise Wid. (unbek. in A. - Laitzen, Dond., Frauenb., Kand., Kl., Lubn., Mahlup, Ruj., Saikava, Salis, Schujen, Selg., Sonnaxt, Woimarshof, Zvirgzdine). - Plur. vārpatas, Queckenwurzeln Bers. (neben vārpu zâle "Quecke"). Wie vãrpu zâle dass. zeigt, zu vãrpa.

Avots: ME IV, 507

vèdris ² Heidenfeld, ranunculus repens L. (mit ê ² ) Grünh.; eine Pflanze mit gelben Blüten Gr.-Buschh. (mit è ² ); vèdriņš ² Warkl., eine ranunculus -Art, die im frühen Frühling in Wäldern in feuchten Stellen mit gelben Blüten blüht. Zu li. vėdrinės "scharfer Ilahnenfuss".

Avots: ME IV, 550

vibra Lubn., Meiran "repelis">drepelis".

Avots: ME IV, 575

‡ vibravnîca Lubn. n. FBR. XVII, 127 "drepele".

Avots: EH II, 780