Paplašinātā meklēšana

briku, Interj., in Verbindung mit braku (s. dies): iet kažuoki briku braku; brĩku dagegen zur Bezeichnung eines länger andauernden Knarrens: viņš brauca čīku, brīku Latv.

Avots: ME I, 332

brikulē̦ni BW. 3857, 2, Synonym mit brakalaiņi s. dies.

Avots: ME I, 332

kriku [li. krìku]! Interj., ein Zuruf. S. le̦tauris.

Avots: ME II, 278

krikumaîns [Salis], voller Krümchen, Überbleibsel: [krikumainas de̦sas BW. 35217, 6 var.].

Avots: ME II, 278

[krikumuôt Sessw., beim Essen zerkaute Bissen aus dem Munde fallen lassen: kuo tu te krikumuo, - vai nevari ēst!]

Avots: ME II, 278

krikums: auch AP., Dunika, Libau, Līvāni: apē̦duši visu gaļu, tik tādus krikumus atstājuši Sonnaxt. kādus krikumus (Kleinigkeiten, Näschereien) iekuož Seyershof. šādus tādus krikumus sadevis bē̦rniem ebenda; krikumi "atkritumi nuo tauku kausēšanas katlā" (Grieben?) Frauenb.; krikums "allerlei, Mischmasch" Gramsden.

Avots: EH I, 653

krikums, eine Kleinigkeit, ein Stäubchen, Krümchen [Ahswikken, Salis]: es šuodien ne krikumu nee̦smu ēdis; krikumi, Abfälle, Überbleibsel: [kas man citu duos - jāē̦d tie paši krikumi Sessw.] tur dažādi krikumi palikuši; pīpes krikumi, Pfeifenol. Zu li. kreĩkti "streuen", [krìkti "разсѣиваться"; le. krikums also von einem *krikt].

Avots: ME II, 278

krikužas, ein Spielzeug, in dessen hohler Mitte sich Steinchen, Erbsen u. a. befinden Grob. n. Etn. IV, 98.

Avots: ME II, 278

riku, Interjektion (auch in der Verbindung mit raku): riku, riku (gerinne?) ķīseli ar nazi griežamu BW. 2954. ve̦cais tē̦vs riku, raku RKr. VII, 72.

Avots: ME III, 525

rikults,

1) "ein übermässig grosses und unförmiges Stück (Brot)"
Naud.: ieduod ubagam kādu rikultu maizes!

2) ein Knüppel, "sitamais" Kav.: ja tu necelsies, ņemšu kādu rikultu, tad tu matīsi gulēt un kunkstētl Alm.;

3) der Rippenstoss
Naud.: iedevu vienu rikultu sānuos, - uz reizi bij augšā. - Vgl. rikalts. In der Bed. 2 nebst rikalts 1 aus einem mnd. *rickholt?

Avots: ME III, 525

I rikums: auch (Gallert) Allend.

Avots: EH II, 371

I rikums, geronnenes Blut Wirginalen; Gallert Kürbis, Salis; uolu rikums Bauske; Zu rikt.

Avots: ME III, 525

II rikums,

1) "?": rikums uz rikuma, cauruma ne˙maz (Rätsel) RKr. VII, 1399;

2) "eine grosse Brotschnitte"
Aahof, Golg., A.Schwanb., Neugut, Sauken.

Avots: ME III, 525

riku rikām, im Bogen, mit Umschweifen: zaķis par nuoru aizrikuoja riku rikām uz mežu. bē̦rni pa pļavu rikuoja riku rikām Druw. Vgl. rikuôt II.

Avots: ME III, 525

spriku, s. spraku.

Avots: ME III, 1020

strikults Kav., = strīkala.

Avots: ME IV, 1090

triku, Interjektion: sunīt[i]s saka: čavu, čavu! man biksītes triku, triku! BW. 30457. triku triku šuo naktiņu, citu vairs netrikuošu 12663. In der Verbind. mit traku: triku, traku vāverīte ar meitām maltuvē 2353, 1.

Avots: ME IV, 236

àizrikuôt, intr., weg-, hineilen: zaķis aizrikuoja riku rikām uz mežu JKaln.

Avots: ME I, 46

‡ atrikuôt Golg., = veicīgi atklibuôt.

Avots: EH I, 162

drikuôtiês, auch driķâties, driķêtiês, driķuôtiês, die Kur, den Hof machen, sich beliebt machen, sich anschmeicheln [?]: kuo tu, driķi, driķājies ap manām māsiņām BW. 11954. Vgl. grikāties, kriķuoties.

Avots: ME I, 499

nùotrikuôt, tr., verjubeln: viņš bija savu pēdējuo kapeiciņu nuotrikuojis MWM. X, 425.

Avots: ME II, 877

[patrikuôt, eine Weile trillern (vom Gesang der Nachtigall): lakstīgala drusku patrikuoja.]

Avots: ME III, 124

I rikuôt, s. rikât.

Avots: ME III, 525

II rikuôt, schnell und mit Umschweifen laufen Druw.: zaķis rikuo. bē̦rni pa pļavu rikuoja riku rikām. Vgl. etwa ricinâtiês.

Avots: ME III, 525

satrikuôt, eine gewisse Zeit hindurch schlagen (vom Gesang der Nachtigall): lakstīgala satrikuoja līdz pat gaismai.

Avots: ME III, 765

sprikuôtiês, sich wehren (fig.): sprikuojies vai nesprikuojiēs - ni˙kas nelīdzēs! Gr.-Buschh. sprikuojies kâ gribi! tiesa nav mazs bē̦rns ebenda. sprikuojies (Var.: darinies, gre̦znuojies, pušķuojies), tautas meita, pretim manu brāleliņu! BW. 12020 var. (aus Dubena. Zu sprikâtiês.

Avots: ME III, 1020

trikuoņa (unter trikuons): auch Kaltenbr.

Avots: EH II, 695

trikuons Wessen, trikuoņa Gr.-Buschh., der Lärm, Skandal: pagasta mājā bija liela trikuoņa Gr.-Buschh. kruogā liela trikuoņa laikam kaunas ebenda. trikuoņa pa liepas tiltu RKr. VII, 1437.

Avots: ME IV, 236

I trikuôt, = trikât I Celm., Wid.; zwitschern: lakstīgala trikuo Janš. Dzimtene2 I, 9; CTR. I, 41. dzirdama lakstīgalas puogāšana un trikuošana CTR. I, 41. (putni) dzied, svilpj, trikuo Janš. Mežv. ļ. I, 157. nedzird vairs (lakstīgalu) trikuojam BW. 404.

Avots: ME IV, 236

II trikuôt AP., = trikât II: triku, triku šuo naktiņu, citu vairs netrikuošu BW. 12663. trila, Interjektion: trila trila pukupā, sieviņ[u] ve˙du ve̦zumā BW. 27241 var.

Avots: ME IV, 236

àizķept, auch àizķepêt, A. XX, 878, Serb., zugeklebt werden: pīpes caurums aizķepis krikumiem.

Avots: ME I, 35

apriks (unter aprika): auch PlKur.: jauns a. maizes Janš. Līgava I, 227. (kukuļus) griêza gan biezuos rikuos, gan garuos aprikuos II, 484.

Avots: EH I, 109

‡ I aprikt, = ‡ aprecêt 2: aukstā gaļa aprikusi Wilsenhof, Wohn. ķīselis jau apricis Bauske.

Avots: EH I, 109

brakalaiņi, auch brakainīši, brakataiņi, brakulaiņi, brakulīši, brākulē̦ni, brākulnieki, rikul%C4%93%CC%A6ni">brikulē̦ni, brukulaiņi, brūkulaiņi, bukulē̦ni, ein Beiwort der Brüder im VL., synonym mit bramanīši, wohl eine Bildug von der Intjer. briku, braku, buks, nach dem stampfenden Gange der stolzen Brüder, der Stutzer: brāli mani brakalaiņi zābakuos sienu pļauj BW. 3857,2; 3858; 5302. brāļi mani brakalaiņi, visi lūšu kažuokuos; es māsiņa sidrabiņa zābakos 5599. Das unverständliche brakalaiņi ist ersetzt durch brakulaiņi, die

Avots: ME I, 322

braku, in Verbindung mit briku, Interj. zur Besczreibung eines knatternden, knisternden Schalles: briku braku man kurpītes sarkaniem dibe̦niem BW. 16958. iet kažuoki briku braku.

Avots: ME I, 323

brika, = riku">briku, Interj., in Verbindung mit braka: kurpes gāja brika braka.

Avots: ME I, 332

cìstiês, cīstuos [doch kann cīstuos auch das Präsen zu cīties od. *cīstēties sein] od. cìšuos, Praet. cìtuos, ringen, streben, trachten, oft mit abhäng. Inf. od. pēc: ka viss, kas apkārtnē re̦dzams un dzīvs, pēc tevis cīstas JK. VII, 46. 8 stundu darba diena, pēc kuŗas tagad cīšas ārzemju fabriku strādnieki Etn. III, 125. cīties skuolā čakli mācīties Kaudz. M. viņš cītās tâ˙pat darīt SDP. V, 56. viņi cītušies savus zemes gabalus paplašināt LP. VII, 48. kas var ar viņiem (saviem tuvākiem) bē̦dāties, priecāties, cīsties, cerēt, ticēt, ja nuo viņiem ne˙kuo nezina? PA. pakaļ cīsties U. b. 93, 26. [Vgl. cīties.]

Avots: ME I, 392

daļa,

2): pie audumu izstrādāšanas ir daļa (beteiligt)
... fabriku darbs Kaudz. Vecpiebalga 37.

Avots: EH I, 305

I duõna (li. dúona "Brot"), duone L., ein Schnitt Brot, besond. das Brotende: duoniņa sakaltušas maizes A. XX, 83. nuogriezis riku vis˙apkārt duonai Seibolt. nuo visa klaipa tikai duona atlikusies Lasd. ne duoniņas, total nichts Kav. [Am ehesten zu ai. nom. pl. dhānāh, "Getreidekörner", mpers. dân "Getreidekorn"; s. Fick Wrtb. I ^4, 247, Zubatý BB. XVIII, 250 und Trautmann Wrtb. 58.]

Avots: ME I, 534

‡ II drika NB. "?": ja šķēriņš par platu, tad tuo malu, kuŗu je̦m nuost liekuot stellēs, sauc par driku. Vielleicht entlehnt aus li. drikà "ve̦lku dziju daļa, kuo neieveŗ šķietā un nītīs".

Avots: EH I, 334

driķinât, den Hof machen: kuo tu, driķi, driķināji ap manām māsiņām BW. 11954. [Nebst drikuoties nach Zubatý O alliteraci 29 aus d. drücken.]

Avots: ME I, 499

griķâtiês od. grikâtiês, -ãjuos, griķuôtiês od. riku%C3%B4ti%C3%AAs">grikuôtiês, griķêtiês, griķinât, die Kur machen [?] : kuo tu griķi griķājies (Var. : grikuojies, griķināji, grikājies, griķuojies, griķējies, driķuojies, kriķuojies, lakstuojies) ar manām māsiņām [BW. 11954, 2, 3, 4]. Nach U. griķêtiês, prahlen, renommieren.

Avots: ME I, 654

ìerīkuôt, tr., einrichten: visu viņš ierīkuoja jauki. Refl. - tiês, sich einrichten: ubadze ierīkuojās aizkrāsnē pārgulēt pa nakti. tagad e̦sam ierīkuojušies MWM. VI, 663. Subst. ìerikuõjums, die Einrichtung: istabas ierīkuojums.

Avots: ME II, 58

‡ iztutuļât Bērzgale "= riku%C3%B4t">izrikuôt": māte dē̦lu iztutuļāja uz ganiem. sieva vīru iztutuļāja uz patmaļām.

Avots: EH I, 491

ķauku, eine onomatopoetische Interjektion: le̦dus gāja briku braku, zuobeniņi ķiuku ķauku BW. 31971, 7.

Avots: ME II, 357

ķĩselis: Demin. gen. s. ķīseliņa BW. 2705, 1 var.; riku, riku ķīseli BW. 2954. auzu ķīselīti BW. piel. ² 2105, 2.

Avots: EH I, 706

knapa, knapu, Interj.: knipu knapu (Var.: knipa knapa, briku braku) man kurpītes sarkaniem dibe̦niem BW. 16958.

Avots: ME II, 242

‡ krikaîmi N.-Rosen n. FBR. VIII, 37, = rikumi">krikumi.

Avots: EH I, 653

‡ krikājs Warkl., = rikums">krikums: tur nevarēja ni krikāja atrast.

Avots: EH I, 653

‡ krikẽ̦ms (sic!) AP., = rikums">krikums: saēdēs visādus krikē̦mus.

Avots: EH I, 653

kriķi Adsel, Salisb., [Ronneb., Wolm., Naukschen, Smilt., Trik.], = griķi, Buchweizen; kriķu blāķis, ein Haufen von Kleinigkeiten Wid.; [in dieser Bed. von kriķi "Buchweizen" wohl zu trennen (zu krikumi?)].

Avots: ME II, 278

‡ krimulis "kunkulis, krikums" AP.: vārītus kartupus samīca tik smalki, ka ne˙maz krimuļu nepaliek.

Avots: EH I, 654

kvêpt, -pstu, -pu, intr.,

1) qualmen, rauchen
[Fest.] ; sich beräuchern lassen, unter dem Qualm, Rauch schmachten: pa bē̦rnu galvām kvē̦pst lampas sarkanā liesma Vēr. II, 516. nuo fabriku gar,ajiem skursteņiem kvēpa maziem mākuonīšiem me̦lnie dūmi Latv. skursteņi slaukāmi ve̦cā mēnesī, tad ne- kvē̦pst. kāpēc es lai kvē̦pstu fabrikā? U. b. 126, 22. ve̦se̦lu gada laiku bij jākvē̦pst nama dūmuos LP. VI, 151 ;

2) duften:
debess malas kvē̦pst nuo smaršas MWM. X, 902. luogi tikai atmirzēja vasaras saulē un vīnstīgu vītnes kvēpa ap ve̦cuo verandu Akur. virsū kvē̦pst dažs zieds nuo pīlādža ;

3) verkommen:
viņš dzīvuoja un kvēpa, kamēr izkvēpa Druw. ;

[4) sich mit Russ bedecken. -
Zu kûpêt (s. dies.), li. kvė˜pti "hauchen", kvepė´ti "duften", kvãpas "Hauch, Duft" u. a., s. Boisacq Dict. 408, Berneker Wrtb. I, 565].

Avots: ME II, 354, 355

le̦taũris, ļe̦tauris,

1) der graue Hase:
le̦taurīt, kam gulēji siliņā? Dond. aizgāja kâ le̦tauris, von einem Eilenden gesagt Kand.; in einem VL. auf einem Auerochsen bezogen: auru kriku, le̦taurīti, kam gulēji silienā? nu būs tavi balti ragi bajāram alu dzert BW. 30493;

2) ein plumper Mensch
Spiess n. u.; ein ungewandter, nachlässiger Mensch [Wessen]: tas gatavs le̦tauris Sld., [Gudenieki]. Aus d. Litauer [unter dem Einfluss von ļe̦tausis?] umgebildet?

Avots: ME II, 454

lĩdzĩpašniẽks ,* der Mitbesitzer: Krupa firmas līdzīpašnieki grib iegūt šuo fabriku savā īpašumā Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 482

milnis (s. unter mìlna I 2 und 4): der Mahlstock - auch (mit ìl) AP.: miļņam kucīt[e] nuotrikuse BW. 8076 var.; ein Knüppel (mit ilˆ ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 814

nùolìekt [li. nuleñkti], tr.,

1) ab -, niederbiegen, niederbeugen:
zarus, galvu;

2) aufessen, leeren:
vai tu visu tuo maizes riku nuolieci! Etn. II, 188. sūti visu mucu! gan mēs nuolieksim Zeib. Refl. - tiês,

1) sich niederbeugen, sich niederbücken:
rudziem vārpas nuoliecās BW. 32542, 5;

2) [sich zu etwas bewegen lassen, nachgeben
U.]; sich neigen, sich hingezogen fühlen: viņa daba nuoliecas uz nuoziedzībām B. Vēstn.;

[3) = nùolèkties 2: tas bē̦rns nuoliecies tē̦vā Salisb.];

4) gönnen; gew. negiert
- nenuoliekties, nicht gönnen: burvji bijuši skaudīgi saimnieki, kas citiem nenuoliekušies ne˙kāda labuma Etn. III, 141. nenuoliecās guodīgi atvadīties A. XIII, 804. negribēja viņam šuo nevainīguo prieku nuoliekties A. XX, 939.

Avots: ME II, 812

[II nùoriest (li. nurę̃sti "abkerben"), abhauen, kürzen U.; abschneiden: nu es nuorietu sev labu cenceri (= maizes riku) Gramsden.]

Avots: ME II, 840

nùorùobežuôt, tr., abgrenzen, abmarken, beschränken: pilsē̦tu nuoruobežuoja fabriku skursteņi Niedra. Refl. -tiês, sich abgrenzen, sich beschränken: gluži tik skaidri viņš vēl nenuoruobežuojās Apsk.

Avots: ME II, 842

nùotrikt,

1) "?": miļņam kucīte nuotrikuse BW. 8076;

[2) "nuolēkt" (?) Kursitenl.

Avots: ME II, 877

‡ nùotrillinât Sessw., = nùotrikuôt: nuotrillinājis gan savu māju!

Avots: EH II, 101

pãrgriêzt, tr., durch-, entzweischneiden: virvi, pirkstu, rīkli. riku pārgriež uz pusēm BW. III, 1, 19. Refl. -tiês, eine Schnittwunde hekommen: man pirksts pārgriezies. Subst. pãrgriêzẽjs, wer entzweischneidet; pãrgriêšana, das Entzweischneiden; pãrgriêzums, die Schnittwunde.

Avots: ME III, 156

pãrvìestiês, übersiedeln: smilts blusa pārviesusies uz Afriku Konv. ² 393.

Avots: ME III, 188

pãrzĩt, [ = pãrzinât Schnickern, Behnen; näher bekannt werden Rutzau: viņš labi pārzīst savu amatu Bixten. pārzīt visu fabriku kâ savus piecus pirkstus Lennew.]: nuo skuolām pārnākušie jaunekļi mācās pazīt un pārzīt Kundziņš V. St. 50. [pārzīts, erprobt, treu: pārzītas kalpuošanas labad Glück II Kor. 9, 12.]

Avots: ME III, 189

pašpãrlìecĩba,* eigene Überzeugung: viņš ciešā pašapziņā un pašpārliecībā duomājās atradis jaunu Ameriku Duomas II, 53.

Avots: ME III, 116

pìerakstīt,

1) dazu-, hinzuschreiben;

2) auschreiben, registrieren:
mans vīrs te pierakstīts A. XVI, 297, mein Mann ist hier angeschrieben, ist hierher gehörig. jauns, pat˙laban kâ par studentu pierakstīts (immatrikuliert) žīds MWM. VIII, 462. meita lūdz pierakstīt pie dievagalda (meldet sich zur Kommunion an) Blieden n. Mag. XIII, 2. ve̦lns tev uz vērša ādas pierakstīs, sagt man (besonders zu Kindern), wenn jem. in der Kirche lacht Lind. n. Mag. XIII, 3, 61;

3) vollschreiben :
pierakstīt burtnīcu pilnu. Refl. -tiês, sich anschreiben, sich registrieren (lassen): pie mācītāja pierakstīties LP. VI, 1, 181. pierakstīties pie vilkačiem VII, 928.

Avots: ME III, 282

pùlku, pulˆku ² Līn., Wirginalen, pùlka Ronneb., Atrakst, Neuenb., pulˆka ² AP., pùlka ² Mar. n. RKr. XVII, 145, auch pulks U., Wormen, Adv., viel: pulka, pulku (U.) od. pulks (U.) ļaužu, viel Volk, senāk, kad vilki pulku bijuši LP. V, 190. pulka mantas VI, 82. viņam e̦suot pulka naudas ebenda 178. muižā bija liels ābeļu dārzs un pulka ābuoļu ebenda 264, rudeņuos sadzinuši pulka ganu kuopā ebenda 185. brīnum pulka zivju saķē̦ruši ebenda 157. kad zirgam ienāši, tad tam jāduod labi pulka griku Etn. IV, 119. dzīvuojuši atkal pulks gadu LP. III, 31. muiža ar pulks... istabām Lautb. Luomi 126.

Avots: ME III, 408

raka,

1) ein mit der ganzen Wurzel ausgegrabener Baum
Wid.; hierher vielleicht auch rakas, die zwei Schaukelstangen, woran man sich beim Schaukeln mit den Händen festhält Ar.;

2) Plur. rakas Gr.-Essern, auch rakas Kurs., die ausgefahrenen Gruben anf dem Wege:
sargājuot ve̦damuo nuo apgāšanās izbrauktajās rakās un grambās Cālītis. ceļā izgrūstas tādas grebles, bedres, rakas Bērziņš. tuvumā jau grabēja rati, atsizdamies uz raku krantiem Cālītis;

3) in der Verbind. mit rika, Interjektion: cūciņ, mana rika, raka (Var.: riku, re̦ku, rakainīte, rakulīte, rakuliņa) BW. 29156, 10 var. Zu rakt.

Avots: ME III, 472

re̦ku, Interjektion: cūciņ mana, riku re̦ku, neej drauga druviņā! BW. 29156.

Avots: ME III, 508

rìcĩba,

1) das Handeln, die Handlungsweise:
saprātīga, gudra, uzma-nīga rīcība. valdības rīcība. atbildība par dzimtas luocekļu rīcību. Bisars e̦suot pielaidis savā rīcībā . . . lielu kļūdu Kaudz. M.;

2) rīcības kapitāls, das Betriebskapital;

3) eine gegebene Anordnung
U.: rīcību duot U., = riku%C3%B4t">rikuôt, Anordnungen treffen;

4) die Verhandlung vor Gericht
Döbner n. U.; "das Gemeindegericht" Lubn.;

5) die Zucht
Oppek. n. U.: bē̦rni tur uzaug bez rīcības. Wohl zu rīkuot(ies).

Avots: ME III, 535

ricinâtiês U., spielen, wie junge Hunde ("nicht gebrauchl."). Etwa nebst rikuôt II zu an. reigjask "den Körper aufrichten", norw. riga "schwanken" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 347)?

Avots: ME III, 522

rika U., Karls., Serbigal, Erlaa, Laud., Wolm., Lasd., Bers., Fest., Schwanb., Annenburg, Mitau, Wain., Schwarden, Dond., Salis, riks L., Lind. n. U., Serbigal, Ronneb., Golg., Mar., Neugut, eine grosse (rund um den Laib geschnittene Mag. XIII, 2, 67) Schnitte Brot U., Spr., Mar.; "puse nuo aprikas" Erlaa; ein Butterbrot Spr.; Brot mit Butter und Milch bestrichen Kokn. n. U., "ar pavalgu apsmē̦rē̦ts maizes gabals" Serbigal, Laud., Lasd., Bers., Fest.: ganuos gāju, rikus (Var.: rikas) ēdu BW. 9914, 2 var. nu ve̦d... saimenieci,... plāna rika (Var.: plānas rikas) griezējiņu 18659, 3. kalst maizes riciņš neapē̦sts MWM. XI, 214. brūte pasniedz par uzkuožamuo riku plāceņa BW. III, 1, 23. sniega rika, Schnee und Eis zusammengebacken, der im Pferdehufe eingeklemmte Schnee Bergm. n. U. Nebst riksna I, raicît, riecenis, raika, raiks, *reika II, riekt ² , cymr. rhwyg "Bruch", ahd. rīga, mhd. rīhe "Rinne, Reihe, ahd. riga "Linie", norw. reig "Zeile" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 344 zu gr. ἐρείχω "zerbreche" resp. ai. rikháti "ritzt", rēkhā "geritzter Strich"; vgl. auch Persson Beitr.839 f., Boisacq Dict. 274 und Būga KSn. I, 66.

Avots: ME III, 524

rikalts, ein Knüppel: dabūsi ar rikaltu pa muguru! Dond.;

2) ein grosses Stück:
tādu rikaltu maizes nuognauza vienā ēdienā! Vgl. rikults.

Avots: ME III, 524

rikât, -ãju, riku%C3%B4t">rikuôt Wid., Brot in grosse Stücke schneiden Ar. Zu rika.

Avots: ME III, 524

rìkuôt, tr.,

1) anordnen, verfügen; zu irgend einem Behufe anwenden, aufbieten (z. B. Menschen zu einer Arbeit)
U.: viņš ļaudis rīkuoja pie sudu vešanas, er stellte die Leute beim Mistfahren an U. rīkuojis ļaudis LP. IV, 164. saimnieks izgāja rīkuot saimi Kaln. Uozuolk. m. 51. saimnieks saderējis čigānu par ve̦ckalpu, juo tas pratīšuot vis˙labāki darbus rīkuot, izdzīt LP. VI, 356. Juris rīkuo luopu baru R. Kam. 157. - zaldātus rīkuot, exerzieren, mustern U. - vai man nav brīv savu sievu rīkuot (in Zucht halten, züchtigen)? Oppek. n. U.;

2) vorbereiten, fertigmachen, zurichten
Bielenstein Holzb., veranstalten : kāzas, kristības, bēres. gudrie dē̦li rīkuo kazas LP. VI, 369;

3) ein Pferd beschirren
Bielenstein Holzb. 562. Refl. -tiês,

1) hantieren, sich zu schaffen machen; sich mit etwas abgeben:
izveicīgi rīkuoties LP. I, 163. Zūza rīkuojas... pa cepešu krāsni Krišs Laksts 22. Mē̦tra rīkuojās ar traukiem A. XX, 930. rīkuoties ar pīpi Kaudz. M. 30;

2) sich anschicken; Vorbereitungen treffen :
rīkuojās braukt uz baznīcu BW. III, 1, 72. (pilī) pat˙laban kāzās rīkuojās LP. IV, 11. - Subst. rìkuôšana,

1) das Anordnen, Verfügen;

2) das Vorbereiten, Zurichten, Veranstalten;
rìkuôšanâs, das Tun, Handeln; das Sichabgeben: uz mūsu duomāšanu... un rīkuošanuos... dara iespaidu daž˙dažādi apstākļi Vēr. II, 177; rìkuõjums,

1) die Verfügung:
valdības rīkuojums; viņam jāklausās dē̦la rīkuojumā A. XI, 476;

2) die Veranstaltung
(gew.: izrìkuõjums): ar Lūci tas bija iepazinies kādā rīkuojumā De̦glavs Riga II, 1, 58; rìkuôtãjs,

1) wer anordnet, verfügt:
jauna, ve̦ca klausīdama, tiku pati rīkuotāja BW. 3065. mājās palika lielākie rīkuotāji De̦glavs Ve̦cais pilskungs 126;

2) wer vorbereitet, zurichtet, veranstaltet.
Nebst li. rykáuti "regieren, schalten, herrschen" nach Būga KSn. I, 65 zu rìks, was aber der Bedeutung wegen wohl nur für le. rìkuot 3 und vieileicht rikuoties 1 zutrifft. Dagegen rìkuot 1 ist nebst li. rykáuti schwerlich von apr. rikawie "regiert" zu trennen, das vom entlehnten (aus einem germ. *rīkīs) rikijs "Herr" abgeleitet ist.

Avots: ME III, 538

rikt, rìku (Wolmarshof, Ruj., Mesoten) od. rikstu (Erkul) resp. rikstu (Widdrisch, Salis, Adiamünde), riku Karls., Gr.-Essern, gerinnen, konsistent werden U. Entweder zu isl. rīgr "Steifheit", mnd. rēch "steif" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 347), oder aber zu recêt. Vgl. auch aprikt U.

Avots: ME III, 525

sacìrst,

1): (žagatas) izcēlās gaisā, spārnus sa˙cirzdamas Pas. VIII, 380;

2): energisch zerbeissen (und hineinstopfen):
sacirtu abus rikus maizes sev ribās Janš. Dzimtene V, 367; ‡

5) (Heu) zu einem
klèpis zusammenharken: (ar grābekli) s. ("savilkt") siena klēpi Heidenfeld; ‡

6) hauend verderben
(tr.): cē̦rt lemesnici, kamē̦r sacē̦rt pa˙visam Saikava; ‡

7) einen Hieb versetzen (verabfolgen):
sacirtis zirgam Pas. XIV, 414; ‡

8) zusammenflechten:
s. pātagai auklu (pātagas auklas ir trīs; pa˙priekšu sacē̦rt divas auklas, un tad trešuo uzcē̦rt virsū) Seyershof. Refl. -tiês,

3): nuoplandījās vien ... lindraku kŗuokas, cik aši pati valkātāja sacirtās durvīs un pazuda Delle Negantais nieks 108; ‡

8) sich von selbst zerhauen:
malka sacirtusies lielā daudzumā Pas. IX, 93; ‡

9) удариться, столкнуться Spr.;

10) "?": sasacirta pieci cirv[j]i vien[a] uozuola zariņā Tdz. 55342.

Avots: EH II, 399

saêst,

1): s. (sakuost) garuozu AP.;

2): visas uogas bija saē̦stas Janš. Mežv. ļ. I, 68; "visu apēst" Kaltenbr.: saē̦d visu, lai cik daudz ir savārīts AP.; aufessen,
apēst: vēl viens kumāss jāsaē̦d Gramsden (apēst sei in dieser Bed. hier unbekannt). kuo man duo[d], tuo es saē̦du Ahsw. n. FBR. IX, 110. kukuli ātri saē̦d Pas. VIII, 371. runādamies svešais bija maizes riku saēdis Janš. Mežv. ļ. I, 19. viņš ieskatās, ka ... ābuolis ļuoti skaists, un saē̦d pats tuo Nīca 54. Refl. -tiês, ‡

3) viel arbeitend die Gesundheit ruinieren
PV.: tikām ēdies ar lieliem darbiem, kamē̦r saēdies pie beidzamā gala.

Avots: EH XVI, 407

satrikt, intr., zur Besinnung kommen, sich besinnen: satriku vien, ka nū jau apmānījuos Gr. - Buschh.

Avots: ME III, 765

skrùmsla C., ein kleines Stück, ein Krümchen, ein Splitter Bers.: drumslas un skrumslas - visus krikumus Vēr. II, 913. Vgl. skrumslis 5.

Avots: ME III, 899

spraku, Interjektion, in Verbind. mit spriku: tikkuo badā nenuomira ģēģerīša līgaviņa: piecas reizes spriku spraku (Var.: iet plintīte briku, braku) - putniņš zara galiņā BW. 30545, 1.

Avots: ME III, 1009

sprikâtiês "sich widersetzen, spē̦ku izrādīt pretējā virzienā" Wessen. Nebst sprikuôtiês vielleicht eigentlich: sich wehrend zappeln; in diesem Fall zu sprikans.

Avots: ME III, 1019

spriks, ein Stück Holz, ein kleiner Knebel Wid., Mar.: iespraud dunduram spriku astē, lai nevar paskriet! Mar. n. RKr. XV, 137. Zur Wurzel von sprikans?

Avots: ME III, 1019

špriks: grābekļa kātam vienā galā ietaisa špriku ("?") Kalnemois. uztaisīt kuoka špriku (maigles, spīles), kuo vēžus uzdurt ebenda.

Avots: EH II, 655

špriks "das Querholz" : kad dēļus kraun sārtā, tad apakšā liek šprikus N.-Schwanb.; ein kleiner, kurzer Holzspan, den man beim Spinnen zwischen die Spule und das Garn steckt, damit letzteres nicht über den Rand der Spule gleitet Golg., Lubn., N.-Schwanb., Stomersee. Nebst šprika II und spriks gleichen Ursprungs wie spriķis?

Avots: ME IV, 102

strīkala sers., strikalts ² Golg., Lis., strīkulda C., rikulis">strikulis Jürg., strīkulis U., ^{strikuls 2} Sessw., strīkul˜ts Behnen, strīkults L., Erlaa, N. - Bergfried, rikubls">strikubls Burtn., rikuols">strikuols ² Sessw., Lub., strīkuols U., das Streichholz fürs Getreidemass: kruodzinieks drīzi atnāca ar mē̦ru, strīkultu un garnicu De̦glavs Ve̦cais pilskungs 59. ar magaziņas strīkultu tuo izdauzīja Kaudz. Izjurieši 21. druvas kļuva līdze̦ni vienādas kâ ar strīkuolu nuovilkts labības pūrs Druva II, 276. Aus mnd. strîkhoit.

Avots: ME IV, 1091

II švaka oder švaku, in der Verbindung švika švaka resp. šviku švaku: le̦dus saka: brika braka (Var.: briku braku); zuobeniņi švika švaka (Var.: šviku švaku) BW. 31971 var.

Avots: ME IV, 113

traku, Interjektion: triku, traku vāverīte ar meitām maltuvē BW. 2353, 1. triku traku luoku liecu Biel. 1989.

Avots: ME IV, 220

I trika, Jubel, Spektakel, heiterer Lärm Widdrišch: vai dzirdi, kādu triku taisa putni pa ataugu? Latv.

Avots: ME IV, 235

trikāns (?) "truoksnis" Wessen; vgl. trikuons.

Avots: ME IV, 235

uzkuôst (li. užką "aufbeissen"),

1) beissend auf etw. geraten, aufbeissen:
uzkuost (ē̦duot) zvirgzdu;

2) etwas geniessen, einen Imbiss nehmen
U.: ieies kruodziņā uzkuost LP. V, 68. viesi steigšus uzkuoda un iedzēra BW. I, S. 178. uzkuoda, kuo dieviņš svētījis III, 1, S. 76. Part. praes. uzkuožami(e), der Imbiss: paņe̦muot līdz brandvīnu un uzkuožamuos BW. III, 3, S. 875. brūte pasniedz par uzkuožamuo (als Imbiss) riku plāceņa III, 1, S. 23. uzkuožamiem (als Imbiss) pasnieguši de̦su LP. VII,, 619. viņš iekuoda aukstus uzkuožamus Vēr. II, 438. Refl. -tiês,

1) = uzkuôst 2: tas dabūja gabaliņu siera uzkuosties BW. III, 1, S. 100. uzkuožuos kumuosiņu BW. 8100;

2) anbeissen (vom Fisch):
zivs uzkuodās uz makšķeres;

3) geraten auf:
izkapts uz akmens uzkuodusies (beim Mähen). sliece uzkuodusies uz plika akmens (beim Fahren). uzkuosties zvirgzdam (beim Essen);

4) gehässig verfolgen; sich erbosen:
viņš ir uz mani uzkuodies Sessw. uzkuosties savam ienaidniekam Bauske;

5) u. kam, auf jem. mit Forderungen eindringen
Segew. - Subst. uzkuôdumi, der Nachtisch V.

Avots: ME IV, 349

uzrikât Bauske, riku%C3%B4t">uzrikuôt Bers., (Brotschnitten) aufschneiden: u. tik daudz riku, ka nevar ne apēst.

Avots: ME IV, 373

uztraipît, aufstreichen, -schmieren: uztraipīt sviestu uz maizes. uztraipīt riku, eine Brotschnitte mit Butter bestreichen. Refl. -tiês,

1) für sich aufstreichen:
uztraipījies sviesta par maz;

2) uz drēbēm dubļi uztraipījušies, die Kleider sind versehentlich mit Kot besprengt worden.

Avots: ME IV, 392, 393